1. Ministru kabineta kārtības rullis reglamentē šādus Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus:

1.1. Ministru kabinetā izskatāmo tiesību aktu projektu, politikas plānošanas dokumentu (turpmāk — politikas dokuments) projektu un informatīvo ziņojumu iesniegšanas, virzības un izskatīšanas kārtību Ministru kabinetā un Ministru kabinetā pieņemto lēmumu noformēšanas kārtību;

1.2. jauno politikas iniciatīvu izskatīšanas kārtību;

1.3. Valsts sekretāru sanāksmes darba organizāciju;

1.4. Ministru kabineta komitejas sēdes un Ministru kabineta sēdes darba organizāciju;

1.5. ministriju parlamentāro sekretāru sanāksmes darba organizāciju;

1.6. kārtību, kādā Ministru kabineta locekļi dodas oficiālos ārvalstu komandējumos vai ir prombūtnē citu iemeslu dēļ;

1.7. amatpersonas kandidatūras apstiprināšanas un speciālās dienesta pakāpes piešķiršanas kārtību;

1.8. likuma, Saeimas lēmuma, Ministru kabineta izdotā tiesību akta un Ministru prezidenta dotā uzdevuma izpildes nodrošināšanas kārtību.

2. Ministru kabinets atbilstoši savai kompetencei izskata:

2.1. šādus politikas dokumentus:

2.1.1. pamatnostādņu projektu;

2.1.2. programmas projektu;

2.1.3. plāna projektu;

2.1.4. koncepcijas projektu;

2.2. šādus ārējus tiesību aktus:

2.2.1. starptautisku līgumu vai tā projektu;

2.2.2. likumprojektu;

2.2.2.¹ Saeimas lēmumprojektu;

2.2.3. Ministru kabineta noteikumu projektu;

2.3. šādus iekšējus tiesību aktus:

2.3.1. Ministru kabineta instrukcijas projektu;

2.3.2. Ministru kabineta protokollēmuma projektu;

2.3.3. Ministru kabineta ieteikumu projektu;

2.4. Ministru kabineta rīkojuma projektu;

2.5. informatīvo ziņojumu.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

3. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus un noteikumu projektus, normatīvā akta projekta anotācija (turpmāk — anotācija) pievienojama šādiem projektiem:

3.1. likumprojektam (arī iesniedzot likumprojektu par starptautiska līguma apstiprināšanu pēc līguma parakstīšanas nosūtīšanai uz Saeimu);

3.2. Ministru kabineta noteikumu projektam, kuru paredzēts izdot Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā;

3.3. Ministru kabineta noteikumu projektam, kas rada jebkādu fiskālu ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem;

3.4. Ministru kabineta noteikumu projektam, kuram Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, ministrijas valsts sekretārs, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs, Valsts kancelejas direktors vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks (turpmāk — valsts sekretārs) šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir pieprasījis pievienot anotāciju un kuram saskaņā ar Valsts sekretāru sanāksmes lēmumu ir pievienojama anotācija.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

4. Anotāciju aizpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5. Iesniedzot Ministru kabinetā politikas dokumenta projektu, tajā paredzēto pasākumu ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums un informācija par piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumu ir sniedzama atbilstoši anotācijas III sadaļas pamatprincipiem un normatīvajos aktos noteiktajai anotācijas aizpildīšanas metodikai.

6. Ministru prezidenta biedra biroja, ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Valsts kancelejas vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk — ministrija) izstrādāto politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgs iesniegt Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai — pēc saskaņošanas ar attiecīgo ministru, norādot par to pavadvēstulē, — valsts ministrs (turpmāk — iesniedzējs).

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

7. Citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju vadītāji politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgi iesniegt tikai ar tā Ministru kabineta locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par attiecīgo jomu.

8. Ja attiecīgais Ministru kabineta loceklis atsakās virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā šo noteikumu 7.punktā minēto institūciju sagatavoto politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu, institūcijas vadītājs minēto projektu kopā ar attiecīgā ministra pamatotu rakstisku atteikumu ir tiesīgs iesniegt Ministru prezidentam galīgā lēmuma pieņemšanai par politikas dokumenta, tiesību akta projekta vai informatīvā ziņojuma turpmāko virzību.

9. Ministrijas izstrādāto tiesību akta projektu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ir tiesīgs iesniegt valsts sekretārs.

10. Citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju un citu institūciju vadītāji tiesību akta projektu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ir tiesīgi iesniegt tikai ar tās ministrijas valsts sekretāra starpniecību, kuras kompetencē ietilpst tiesību akta projektā ietvertie jautājumi. Valsts sekretārs šī projekta iesniegšanu izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē saskaņo ar attiecīgo Ministru kabineta locekli, norādot par to pavadvēstulē.

11. Ja attiecīgais Ministru kabineta loceklis iebilst pret šo noteikumu 10.punktā minēto institūciju sagatavotā tiesību akta projekta iesniegšanu Ministru kabinetā, institūcijas vadītājs minēto projektu kopā ar Ministru kabineta locekļa pamatotu rakstisku atteikumu ir tiesīgs iesniegt Ministru prezidentam galīgā lēmuma pieņemšanai par tiesību akta projekta turpmāko virzību.

12. Kārtību, kādā notiek šajos noteikumos minēto dokumentu elektroniskā aprite, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

(Nodaļa MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

12.¹ Ministru kabinetā izskatāmais politikas dokumenta projekts ietver:

12.¹ 1. kopsavilkumu (vēlams ne vairāk kā uz divām lappusēm), kurā norāda:

12.¹ 1.1. risināmā jautājuma būtību;

12.¹ 1.2. piedāvāto risinājumu vai risinājuma variantus;

12.¹ 1.3. politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu un paredzēto finansēšanas avotu;

12.¹ 2. informatīvo daļu (pievienota pielikumā), kuras struktūra ir noteikta šo noteikumu 17., 21., 24. un 28.punktā atbilstoši attiecīgajam politikas dokumenta veidam, un informatīvās daļas satura rādītāju, ja informatīvās daļas apjoms pārsniedz 10 lappuses.

13. Ja Ministru kabinetā atbalstītu politikas dokumentu tā īstenošanas gaitā ir nepieciešams grozīt, ministrija Ministru kabinetā iesniedz Ministru kabineta rīkojuma projektu par grozījumiem attiecīgajā politikas dokumentā, kā arī attiecīgi precizētu politikas dokumentu. Iesniedzējs pavadvēstulē norāda grozījumu nepieciešamības pamatojumu.

14. Šajos noteikumos noteiktās prasības politikas dokumenta projekta noformēšanai (šo noteikumu 12.1, 17., 21., 24. un 28.punkts) var nepiemērot, ja starptautiskajā līgumā, likumā vai Ministru kabineta tiesību aktā paredzētās politikas dokumenta noformēšanas prasības atšķiras no šo noteikumu prasībām. Ministru kabineta rīkojuma projektā, ar kuru šāds politikas dokuments tiek atbalstīts, norāda to starptautiskā līguma, likuma vai Ministru kabineta tiesību akta punktu (pantu), kurā paredzēts attiecīgs pilnvarojums Ministru kabinetam.

15. Pamatnostādnes ir politikas dokuments, kurā ietverti valdības politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes kādā noteiktā jomā. Pamatnostādnes tiek izstrādātas jaunas politikas veidošanai, kā arī gadījumā, ja atbilstošās jomas politika nav skaidri definēta vai tiek būtiski mainīta.

16. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa (pieciem gadiem) vai ilgtermiņa (10 un vairāk gadiem) politikas dokuments. Ja ir attiecīgs pamatojums, pamatnostādnes var izstrādāt īsākam vai ilgākam laikposmam. Ilgtermiņa pamatnostādnēs var neparedzēt piesaisti finansējumam.

17. Pamatnostādņu projekta informatīvā daļa ietver šādas sadaļas:

17.1. situācijas raksturojums;

17.2. to problēmu formulējums, kuru risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku;

17.3. politikas pamatprincipi;

17.4. politikas mērķi;

17.5. politikas rezultāti, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji to sasniegšanai;

17.6. rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai;

17.7. ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums;

17.8. turpmākās rīcības plānojums;

17.9. pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība.

18. Ministru kabineta rīkojuma projektā par attiecīgajām pamatnostādnēm norāda atbalstīto rīcības virzienu vai atbalstīto rīcības virziena variantu (ja pamatnostādnēs ir paredzēti rīcības virzienu varianti), par attiecīgo pamatnostādņu īstenošanu atbildīgo institūciju, termiņu, līdz kuram Ministru kabinetā iesniedzama programma vai plāns pamatnostādņu īstenošanai, turpmāko politikas dokumentu projektu vai tiesību aktu projektu izstrādes uzdevumus attiecīgajām institūcijām, termiņu, līdz kuram Ministru kabinetā iesniedzams informatīvs ziņojums par pamatnostādņu īstenošanu, kā arī politikas dokumentus, kuri tiek atzīti par spēku zaudējušiem.

19. Programma ir politikas dokuments noteiktā jomā, kas nosaka rīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus šīs jomas attīstībā un kas tiek izstrādāta Ministru kabineta atbalstītu politikas pamatnostādņu īstenošanai.

20. Programma ir vidēja termiņa (pieciem gadiem) politikas dokuments, kas atbilst vidēja termiņa budžeta plānošanas ciklam. Ja ir attiecīgs pamatojums, programmu var izstrādāt īsākam vai ilgākam laikposmam.

21. Programmas projekta informatīvā daļa ietver šādas sadaļas:

21.1. programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un atbalstītajiem politikas dokumentiem;

21.2. programmas mērķi un apakšmērķi;

21.3. plānotie programmas politikas rezultāti un darbības rezultāti;

21.4. rezultatīvie rādītāji programmas politikas rezultātu un darbības rezultātu sasniegšanai;

21.5. galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai;

21.6. uzdevumu izpildes laika plānojums;

21.7. uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums;

21.8. par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas;

21.9. pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība.

22. Ministru kabineta rīkojuma projektā par attiecīgo programmu norāda atbalstīto rīcības virzienu un uzdevumus vai atbalstīto rīcības virziena un uzdevuma variantu (ja programmā ir paredzēti rīcības virzienu un uzdevumu varianti), par attiecīgās programmas īstenošanu atbildīgo institūciju, termiņu, līdz kuram Ministru kabinetā iesniedzams informatīvs ziņojums par programmas īstenošanu, kā arī programmas, kuras tiek atzītas par spēku zaudējušām. Ministru kabineta rīkojuma projektā var tikt ietverts uzdevums izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā plāna projektu attiecīgās programmas īstenošanai.

23. Plāns ir Ministru kabineta uzdevumā izstrādāts rīcības plānošanas dokuments politikas ieviešanai noteiktā jomā, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu Ministru kabineta atbalstītu politikas pamatnostādņu vai programmas īstenošanai vai Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildei. Plāns tiek izstrādāts Ministru kabineta noteiktam laikposmam.

24. Plāna projekta informatīvā daļa ietver šādas sadaļas:

24.1. attiecīgajās pamatnostādnēs un programmā noteiktie politikas mērķi, rīcības virzieni, uzdevumi un prognozējamie rezultāti;

24.2. pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei un rezultatīvie rādītāji to novērtēšanai;

24.3. termiņi pasākumu īstenošanai;

24.4. pasākumu izpildei piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums;

24.5. par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas;

24.6. pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība.

25. Ministru kabineta rīkojuma projektā par attiecīgo plānu norāda par plāna izpildi atbildīgo institūciju un termiņu, līdz kuram Ministru kabinetā iesniedzams informatīvs ziņojums par plāna izpildi, kā arī plānus, kuri tiek atzīti par spēku zaudējušiem.

26. Pasākumus, kuriem nepieciešams papildu finansējums, norāda atsevišķā plāna projekta informatīvās daļas punktā.

27. Koncepcija ir dokuments politikas sagatavošanai par nepieciešamo rīcību noteiktas problēmas risināšanā, kas tiek izstrādāts pirms tiesību aktu projektu izstrādes, lai nodrošinātu lēmuma pieņemšanu noteiktā jautājumā. Koncepciju izstrādā, ja pastāv vairāki atšķirīgi problēmas risinājuma varianti un neviens no tiem nav minēts atbalstītajās politikas pamatnostādnēs attiecīgajā jomā, kā arī ja ir nepieciešama konceptuāla vienošanās par tiesību akta projekta būtību.

28. Koncepcijas projekta informatīvā daļa ietver šādas sadaļas:

28.1. problēmas formulējums un detalizēts izklāsts;

28.2. norāde uz to, kādi politikas dokumenti un tiesību akti ir saistīti ar attiecīgās problēmas risināšanu;

28.3. problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kuras radīsies, ja netiks risināta problēma;

28.4. problēmas risinājuma varianti (norādot katra varianta sociālekonomisko ietekmi un finansiālo ietekmi uz valsts budžetu, pašvaldību budžetiem un uzņēmējdarbību) un tiem atbilstoši problēmas risinājuma posmi;

28.5. nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts, norādot tiesību aktu satura galvenos virzienus, un priekšlikumi par atbildīgajām institūcijām tiesību aktu projektu izstrādē;

28.6. ja nepieciešams, pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība.

29. Ministru kabineta rīkojuma projektā par attiecīgo koncepciju norāda atbalstīto problēmas risinājuma variantu, par koncepcijas īstenošanu atbildīgo institūciju, uzdevumus un termiņus attiecīgajām institūcijām tiesību aktu projektu izstrādei, kā arī koncepcijas, kuras tiek atzītas par spēku zaudējušām.

30. Ja starptautiskais līgums vai tā projekts likumā noteiktajā kārtībā nav apstiprināms Saeimā, Ministru kabinets to apstiprina ar Ministru kabineta noteikumiem. Ja ir paredzēts parakstīt minēto līgumu vai tā projektu, ministrija tam pievieno arī pilnvarojuma vēstules projektu, izņemot gadījumu, kad pilnvarojumu nosaka likums.

31. Ja starptautiskais līgums ir apstiprināms Saeimā bez tā iepriekšējas parakstīšanas, Ministru kabinets atbalsta likumprojektu par minētā līguma apstiprināšanu.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

32. Ja starptautiskais līgums ir apstiprināms Saeimā pēc tā iepriekšējas parakstīšanas, Ministru kabinets ar rīkojumu atbalsta pievienošanos minētajam līgumam vai apstiprina tā projektu, kā arī atbalsta likumprojektu par minētā līguma apstiprināšanu. Ministrija minētajam līguma projektam pievieno pilnvarojuma vēstules projektu, izņemot gadījumu, kad pilnvarojumu nosaka likums. Pēc starptautiskā līguma parakstīšanas iesniedzējs Valsts kancelejā iesniedz parakstītā līguma kopiju (šajos noteikumos paredzētajos gadījumos — arī tulkojumu) vai apliecinājuma par pievienošanos starptautiskajam līgumam kopiju, likumprojektu par līguma apstiprināšanu Saeimā un likumprojekta anotāciju.

(Grozīts ar MK 04.11.2002. noteikumiem Nr.500; MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

33. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt vairākās valodās un viena no tām ir latviešu valoda, un domstarpību gadījumā nevienai valodai nav noteicošais spēks, tas iesniedzams tikai latviešu valodā.

34. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt vairākās valodās un viena no tām ir latviešu valoda, un domstarpību gadījumā vienai valodai ir paredzēts noteicošais spēks, tas iesniedzams latviešu valodā un tajā valodā, kurai domstarpību gadījumā ir paredzēts noteicošais spēks.

35. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt svešvalodā, tas iesniedzams valodā, kādā tas tiks parakstīts, un tam pievienojams tulkojums latviešu valodā.

35.¹ Pēc starptautiskā līguma parakstīšanas tā oriģināls un tulkojums (ja līgums nav parakstīts latviešu valodā) desmit darbdienu laikā iesniedzams glabāšanai Ārlietu ministrijā, nosūtot Ārlietu ministrijai arī līguma un tā tulkojuma tekstu elektroniskā veidā.

(MK 04.11.2002. noteikumu Nr.500 redakcijā)

35.² Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par starptautiskā līguma spēkā stāšanos un publicē šo noteikumu 30.punktā minēto starptautisko līgumu tekstus (ievērojot šo noteikumu 33., 34. un 35.punktu).

(MK 04.11.2002. noteikumu Nr.500 redakcijā)

36. Informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta politikas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, vai problēmām kādā atsevišķā jomā.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

37. Ministrija informatīvo ziņojumu sagatavo pēc savas iniciatīvas vai Ministru prezidenta uzdevumā, kā arī izpildot Ministru kabineta sēdes vai Ministru kabineta komitejas sēdes protokollēmumā, politikas dokumentā vai tiesību aktā doto uzdevumu.

38. Informatīvo ziņojumu izskata Ministru kabineta sēdē, ja tam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā ir paredzēta institūciju turpmākā rīcība saistībā ar minēto ziņojumu. Ja turpmākā rīcība nav paredzēta, informatīvā ziņojuma turpmāko virzību Ministru kabinetā nosaka Ministru prezidents.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

39. Projekti un pasākumi, kas izriet no iepriekšējā saimnieciskā gada laikā Ministru kabineta atbalstītajiem politikas dokumentiem un tiesību aktiem un kuriem nepieciešams papildu finansējums, šo noteikumu izpratnē ir jaunās politikas iniciatīvas.

40. Atbalstot politikas dokumentu vai tiesību aktu, kas satur jaunās politikas iniciatīvas, Ministru kabinets lemj par tajā paredzēto projektu un pasākumu iekļaušanu jauno politikas iniciatīvu sarakstā.

41. Ministrija katru gadu līdz 1.februārim, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi, iesniedz Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā jaunās politikas iniciatīvas un informāciju par to īstenošanai nepieciešamo finansējumu, projektus un pasākumus sakārtojot prioritārā secībā.

42. Iesniedzot jaunās politikas iniciatīvas, ministrijas var izvērtēt politikas dokumentu, nosakot prioritāros rīcības virzienus un to izmaksas, un kā jauno politikas iniciatīvu iesniegt daļu no attiecīgajā politikas dokumentā paredzētajiem projektiem un pasākumiem.

43. Sarakstā netiek iekļauti tie projekti un pasākumi, kuru ieviešana ir saistīta ar tiesību aktu pieņemšanu, ja šie tiesību aktu projekti nav izskatīti Ministru kabinetā.

44. Finanšu ministrija un Valsts kanceleja atbilstoši savai kompetencei izvērtē iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem vidēja termiņa valsts budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem.

45. Finanšu ministrija iesniedz Ministru kabinetā ar Valsts kanceleju saskaņotu jauno politikas iniciatīvu saraksta projektu.

46. Ministru kabinets lemj par jauno politikas iniciatīvu saraksta apstiprināšanu. Finanšu ministrs jauno politikas iniciatīvu sarakstu izmanto valsts budžeta likuma projekta izstrādē.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

47. Ja ministriju iesniegtie projekti un pasākumi nav iekļauti jauno politikas iniciatīvu sarakstā un valsts budžeta likuma projektā, Ministru kabinets uzdod attiecīgajai ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā projektu par grozījumiem attiecīgajā tiesību aktā, nosakot citu tā spēkā stāšanās termiņu vai mainot normas, kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums.

48. Sagatavotie likumprojekti par grozījumiem attiecīgajos likumos tiek iekļauti budžeta likumprojektu paketē un iesniegti Ministru kabinetā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

49. Ja priekšlikums par politikas dokumenta īstenošanai nepieciešamā finansējuma iekļaušanu valsts budžeta projektā netiek atbalstīts, attiecīgā ministrija var ierosināt iekļaut tajā paredzētos projektus un pasākumus jauno politikas iniciatīvu sarakstā nākamajā gadā.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

50. Katru nedēļu, parasti ceturtdienās, notiek Valsts kancelejas direktora organizēta un vadīta Valsts sekretāru sanāksme. Valsts kancelejas direktora prombūtnē sanāksmi organizē un vada persona, kas aizvieto Valsts kancelejas direktoru (turpmāk — sanāksmes vadītājs).

51. Valsts sekretāru sanāksmē piedalās:

51.1. ar balsstiesībām — Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, valsts sekretāri, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu vadītāji, Valsts kancelejas direktors un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks (turpmāk — balsstiesīgie dalībnieki);

51.2. ar padomdevēja tiesībām — Valsts kancelejas amatpersonas, Valsts kontroles pārstāvis, Ģenerālprokuratūras pārstāvis, parlamentārie sekretāri, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes pārstāvis, Nacionālās reģionālās attīstības padomes pārstāvis, Tautsaimniecības padomes pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis;

51.3. ar padomdevēja tiesībām — citas Valsts kancelejas direktora uzaicinātas personas (attiecīgajā darba kārtības jautājumā).

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

52. Valsts sekretāru sanāksme:

52.1. apstiprina Valsts kancelejas apkopoto sarakstu par pieteiktajiem politikas dokumentu un tiesību aktu projektiem un par izsludināto projektu atsaukšanu;

52.2. izskata valsts sekretāra sniegto ziņojumu par pieteikto politikas dokumenta projektu un, ja nepieciešams, par tiesību akta projektu;

52.3. izlemj jautājumu par sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību, veidu, kādā sabiedriskā apspriešana organizējama, anotācijas nepieciešamību vai nepieciešamību papildināt paskaidrojuma rakstu pieteiktajiem tiesību aktu projektiem, ja to ir pieprasījis sanāksmes dalībnieks;

52.4. pirms izskatīšanas Ministru kabinetā izskata tos tiesību aktu projektus, kuri nav uzskatāmi par saskaņotiem atbilstoši šo noteikumu 80. vai 87.punktam;

52.5. izskata jautājumus par likumos, Saeimas lēmumos, Ministru kabineta tiesību aktos un Ministru prezidenta rīkojumos (rezolūcijās) doto uzdevumu izpildes gaitu;

52.6. pēc Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra ierosinājuma izlemj jautājumu par nepieciešamību iesniegt tiesību akta projektu Ekonomikas ministrijā, lai saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju par kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem (turpmāk — Ministru kabineta instrukcija par tehnisko noteikumu projektu paziņošanu), sniegtu informāciju Eiropas Komisijai;

52.7. pēc Finanšu ministrijas valsts sekretāra ierosinājuma izlemj jautā­jumu par nepieciešamību iesniegt tiesību akta projektu Finanšu ministrijā, lai saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes saskaņo normatīvo aktu projektus ar Eiropas Centrālo banku (turpmāk — finanšu notei­kumu projektu saskaņošanas kārtība), to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai.

(Grozīts ar MK 04.11.2002. noteikumiem Nr.500; MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645; MK 30.03.2004. noteikumiem Nr.219; MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.289)

53. Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtību apstiprina Valsts kancelejas direktors.

54. Lēmumu par valsts sekretāru kompetencē esošajiem jautājumiem sanāksme, ievērojot šo noteikumu 116.punktu, pieņem, klātesošajiem balsstiesīgajiem dalībniekiem vienojoties vai balsojot, — ja to pieprasa kāds sanāksmes balsstiesīgais dalībnieks.

55. Ja saskaņā ar šo noteikumu 54.punktu notiek balsošana, Valsts sekretāru sanāksme lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo sanāksmes dalībnieku vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalījušās vienādi, izšķirošā ir sanāksmes vadītāja balss.

56. Valsts sekretāru sanāksmes protokolē Valsts kancelejas direktora norīkota amatpersona. Sanāksmes protokolā norāda personas, kuras piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, pieņemtos lēmumus un atšķirīgos viedokļus. Valsts sekretāru sanāksmes protokolā izdara ierakstu arī par šo noteikumu 78.punktā minētajām institūcijām, kuras saskaņā ar šo noteikumu 61.punktu ir atteikušās sniegt atzinumu par izsludināmo projektu.

(Grozīts ar MK 04.11.2002. noteikumiem Nr.500)

57. Valsts sekretāru sanāksmes protokolu paraksta sanāksmes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc sanāksmes. Valsts kanceleja Valsts sekretāru sanāksmes protokolu nākamajā darbdienā pēc sanāksmes nosūta valsts sekretāriem, citām personām un institūcijām (saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu). Ja Valsts sekretāru sanāksmē ir pieņemts lēmums par izsludināto projektu sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību, Valsts kanceleja ievieto attiecīgu paziņojumu Ministru kabineta mājas lapā, norādot veidu, kādā sabiedriskā apspriešana tiek organizēta.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

58. Valsts sekretāru sanāksmes balsstiesīgie dalībnieki ir tiesīgi divu darbdienu laikā pēc sanāksmes protokola saņemšanas rakstiski iesniegt Valsts kancelejas direktoram iebildumus par minētā protokola saturu, norādot precīzu attiecīgā protokollēmuma grozījuma redakciju. Minētos grozījumus izskata nākamajā Valsts sekretāru sanāksmē.

(Apakšnodaļas nosaukums MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

59. Lai pieteiktu jaunus projektus izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē, balsstiesīgie dalībnieki divas darbdienas pirms Valsts sekretāru sanāksmes (otrdienās līdz plkst.12.00) elektroniski iesniedz Valsts kancelejā politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu un tā anotāciju, kā arī pieteikumu (1.pielikums), kurā saskaņā ar šajos noteikumos noteikto politikas jomu klasifikāciju (4.pielikums) tiek norādīta politikas joma, uz kuru attiecas projekts. Ja tiesību akta projektam (izņemot tiesību akta projektu par attiecīgo politikas dokumentu) nav nepieciešama anotācija, tam pievieno valsts sekretāra parakstītu paskaidrojuma rakstu, kurā sniegts īss projekta satura izklāsts un tā nepieciešamības pamatojums (paskaidrojuma rakstā ietver tikai vispārpieejamu informāciju).

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.04.2004. noteikumiem Nr.300)

59.¹ Lai atsauktu Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātos projektus, balsstiesīgie dalībnieki elektroniski iesniedz Valsts kancelejā šo noteikumu 1.pielikuma II sadaļā norādīto informāciju iekļaušanai nākamās Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtībā.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

60. Valsts kanceleja projektu un ar to saistītos dokumentus ievieto Ministru kabineta mājas lapā (trešdienās līdz plkst.9.00). Projekts uzskatāms par pieteiktu ar brīdi, kad tas ievietots Ministru kabineta mājas lapā.

61. Ja Valsts sekretāru sanāksmes dalībnieka pārstāvētā ministrija vai cita institūcija nav minēta iesniegtajā pieteikumā un vēlas sniegt atzinumu par pieteikto projektu, tā dienu pirms Valsts sekretāru sanāksmes (trešdienās līdz plkst.15.00) Valsts kancelejā iesniedz informāciju par papildu pieteikšanos atzinuma sniegšanai. Ja attiecīgā ministrija vai cita institūcija ir minēta pieteikumā, bet nevēlas sniegt atzinumu (arī šo noteikumu 78.punktā minētās institūcijas, ja tās konstatē, ka projekts, kam ir pievienota anotācija, neskar anotācijas attiecīgajā daļā norādīto jomu), tā noteiktajā termiņā informē par atteikumu sniegt atzinumu.

(Grozīts ar MK 04.11.2002. noteikumiem Nr.500)

62. Valsts sekretāru sanāksmes balsstiesīgais dalībnieks dienu pirms Valsts sekretāru sanāksmes (trešdienās līdz plkst.15.00) var iesniegt Valsts kancelejā anotācijas pieprasījumu jebkuram pieteiktajam Ministru kabineta noteikumu projektam. Valsts kanceleja to nekavējoties nosūta visiem sanāksmes dalībniekiem.

63. Valsts kanceleja apkopo pieteiktos un atsauktos projektus un sagatavo attiecīgu sarakstu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

64. Par pieteiktajiem politikas dokumentu projektiem un, ja nepieciešams, arī par pieteiktajiem tiesību aktu projektiem valsts sekretārs sanāksmē sniedz informatīvu ziņojumu, raksturojot pieteiktā projekta būtību.

65. Valsts sekretāru sanāksme izskata un apstiprina Valsts kancelejas sagatavoto sarakstu par pieteiktajiem un atsauktajiem projektiem un lemj par sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību, anotācijas nepieciešamību (noteikumu 62.punkts) vai nepieciešamību papildināt paskaidrojuma rakstu pieteiktajiem tiesību aktu projektiem, kā arī, ja nepieciešams, par atzinuma sniegšanas, anotācijas vai paskaidrojuma raksta papildinājuma sagatavošanas termiņu.

(MK 04.11.2002. noteikumu Nr.500 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

65.¹ Pēc Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra ierosinājuma Valsts sekretāru sanāksme var pieņemt lēmumu, ka tiesību akta projekts ir iesniedzams Ekonomikas ministrijā, lai saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju par tehnisko noteikumu projektu paziņošanu sniegtu informāciju Eiropas Komisijai.

(MK 30.03.2004. noteikumu Nr.219 redakcijā)

65.² Pēc Finanšu ministrijas valsts sekretāra ierosinājuma Valsts sekre­tāru sanāksme var pieņemt lēmumu, ka tiesību akta projekts iesniedzams Finanšu minis­trijā, lai saskaņā ar finanšu noteikumu projektu saskaņošanas kārtību to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai.

(MK 26.04.2005. noteikumu Nr.289 redakcijā)

66. Pieteiktais projekts uzskatāms par izsludinātu un termiņa tecējums atzinuma sniegšanai sākas divas darbdienas pēc Valsts sekretāru sanāksmes (pirmdienās plkst.9.00), kurā tika skatīts un apstiprināts pieteikto projektu saraksts, ja Valsts sekretāru sanāksmē nav nolemts citādi. Atzinums sniedzams par Ministru kabineta mājas lapā ievietoto projektu. Dokumentus, kas apliecina tiesību akta projektā regulējamo tiesisko attiecību likumību, projekta autors pēc projekta izsludināšanas atbilstoši ierakstam Valsts sekretāru sanāksmes protokolā elektroniski nosūta atzinuma sniedzējiem.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

67. Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais projekts Valsts kancelejā iesniedzams ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā. Pēc termiņa notecējuma Valsts kanceleja iesniedz priekšlikumu Valsts sekretāru sanāksmē par attiecīgo projektu atsaukšanu. Ja attiecīgais projekts ministrijai joprojām ir aktuāls, tas izsludināms atkārtoti.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

67.¹ Tiesību akta projektu, kas iesniedzams Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju Eiropas Komisijai saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju par tehnisko noteikumu projektu paziņošanu, Valsts kancelejā iesniedz ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tiesību akta projekta virzības apturēšanas perioda beigām.

(MK 30.03.2004. noteikumu Nr.219 redakcijā)

67.² Tiesību akta projektu, kas iesniedzams Finanšu ministrijā, lai saskaņā ar finanšu noteikumu projektu saskaņošanas kārtību to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai, Valsts kancelejā iesniedz ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tiesību akta projekta virzības apturēšanas perioda beigām.

(MK 26.04.2005. noteikumu Nr.289 redakcijā)

68. Ja Valsts sekretāru sanāksmē nolemj, ka pieteiktajam projektam ir pievienojama anotācija, pieteiktais projekts nav uzskatāms par izsludinātu. Anotācija izstrādājama un iesniedzama Valsts kancelejā divu mēnešu laikā vai sanāksmes protokolā norādītajā termiņā. Valsts kanceleja pieteikto projektu iekļauj sarakstā izskatīšanai nākamajā Valsts sekretāru sanāksmē pēc tam, kad Valsts kancelejā ir iesniegta pieprasītā anotācija.

69. Ja ministrija šo noteikumu 68.punktā norādītajā termiņā anotāciju Valsts kancelejā neiesniedz, Valsts kanceleja izbeidz pieteiktā projekta kontroli un nosūta par to attiecīgu informāciju valsts sekretāram.

70. Pēc izsludināšanas politikas dokumenta projekts vai tiesību akta projekts jāsaskaņo ar Valsts sekretāru sanāksmes protokolā norādītajām ministrijām un citām institūcijām. Attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem vai to projektiem saskaņošanas procesā jāievēro šo noteikumu 33., 34. un 35.punktā minētie nosacījumi.

71. Politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu Valsts sekretāru sanāksmes protokolā norādītās ministrijas un citas institūcijas saskaņo:

71.1. sniedzot atzinumu, kurā ir iekļauts politikas dokumenta projekta vai tiesību akta projekta un tā anotācijas vērtējums un, ja nepieciešams, izteikti iebildumi un priekšlikumi. Ja projektu akceptē bez iebildumiem, to norāda atzinumā (pozitīvs atzinums) vai apliecina ar attiecīgās institūcijas vadītāja vīzu uz projekta un anotācijas;

71.2. rīkojot starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi, ja, precizējot politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu, nav ņemti vērā vai ņemti vērā daļēji atzinumā izteiktie iebildumi.

72. Atzinums sniedzams divu nedēļu laikā (ja Valsts sekretāru sanāksmē nav noteikts cits termiņš) no projekta izsludināšanas dienas (šo noteikumu 66.punkts). Ja ministrija vai cita institūcija (arī šo noteikumu 73.punktā minētās ministrijas un citas institūcijas) atzinumu minētajā termiņā nesniedz, projekts uzskatāms par saskaņotu.

73. Par politikas dokumenta projektu un tiesību akta projektu nepieciešams atzinums no:

73.1. Finanšu ministrijas;

73.2. Tieslietu ministrijas;

73.3. Valsts kancelejas — par jebkuru politikas dokumenta projektu, kā arī par tiesību akta projektu, kas skar valsts pārvaldes jomu;

73.4. (svītrots ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645);

73.5. Ārlietu ministrijas — par starptautisko līgumu vai tā projektu;

73.6. Valsts kontroles, ja politikas dokumenta projekts vai tiesību akta projekts ir saistīts ar valsts vai pašvaldību ieņēmumiem un izdevumiem un paredz rīcību ar valsts vai pašvaldību mantu, kā arī Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju un institūciju piešķirto līdzekļu izlietošanu;

73.7. Latvijas Pašvaldību savienības, ja politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" nepieciešams saskaņot ar pašvaldību sabiedrisko organizāciju;

73.8. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, ja normatīvā akta projekts ir saistīts ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu;

73.9. Nacionālās reģionālās attīstības padomes, ja politikas dokumenta projekts vai tiesību akta projekts ir saistīts ar reģionālo attīstību un teritorijas plānošanu;

73.10. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes, ja projekts skar darba devēju un darbinieku intereses;

73.11. (svītrots ar MK 13.04.2004. noteikumiem Nr.300);

73.11.¹ Ministru prezidenta biedra biroja, ja politikas dokumenta projekts vai tiesību akta projekts ir saistīts ar tautsaimniecības attīstības veicināšanu un koordinācijas pilnveidošanu;

73.12. šo noteikumu 78.punktā minētajām institūcijām, ja tiesību akta projektam saskaņā ar šiem noteikumiem ir pievienojama anotācija;

73.13. citām ministrijām, kuru kompetences jomu tieši skar projekts.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

74. Atzinums sniedzams par katru politikas dokumenta projektu un par katru tiesību akta projektu atsevišķi. Atzinumu paraksta valsts sekretārs vai tās institūcijas vadītājs, kas sniedz atzinumu. Tieslietu ministrijā atzinumu var parakstīt arī valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos. Atzinumā norāda arī tā izstrādātāju.

(MK 28.09.2004. noteikumu Nr.818 redakcijā)

75. Vienu kopīgu atzinumu sniedz:

75.1. par politikas dokumenta projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu (šo noteikumu 16., 21., 25. un 29.punkts);

75.2. par tiesību akta projektu un tā anotāciju;

75.3. par starptautisko līgumu vai tā projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu (šo noteikumu 30., 31. un 32.punkts).

76. Atzinumā ministrija vai cita institūcija:

76.1. atbilstoši savai kompetencei izsaka pamatotus iebildumus, par kuriem saskaņošanas gaitā jāpanāk vienošanās;

76.2. izsaka priekšlikumus; priekšlikumiem ir ieteikuma raksturs;

76.3. norāda atbalstāmo variantu, ja projektā ir paredzēti vairāki problēmas risinājuma varianti.

77. Ja ministrija vai cita institūcija atzinumu nav strukturējusi atbilstoši šo noteikumu 76.punktā minētajām prasībām, tam ir ieteikuma raksturs.

78. Par anotācijas tekstu ir atbildīgs anotācijas iesniedzējs. Izvērtējot tiesību akta projektam pievienoto anotāciju, ministrija vai cita institūcija atzinumā sniedz anotācijas vērtējumu kopumā. Atbilstoši savai kompetencei anotācijas attiecīgo sadaļu izvērtē šādas ministrijas vai citas institūcijas:

78.1. Valsts kanceleja — anotācijas I, VI un VII sadaļu;

78.2. Ekonomikas ministrija — anotācijas II sadaļas 1. un 2.punktu;

78.3. Labklājības ministrija, Veselības ministrija un Bērnu un ģimenes lietu ministrija — anotācijas II sadaļas 3.punktu;

78.4. Vides ministrija — anotācijas II sadaļas 4.punktu;

78.5. Finanšu ministrija — anotācijas III sadaļu;

78.6. Tieslietu ministrija — anotācijas IV sadaļu un V sadaļas 1. un 4.punktu;

78.7. Ārlietu ministrija — anotācijas V sadaļas 2. un 3.punktu;

78.8. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts — anotācijas VI un VII sadaļu;

78.9. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija — anotācijas VII sadaļas 1.punktu.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.08.2004. noteikumiem Nr.684)

79. Ja atzinumos par politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu izteikti iebildumi vai priekšlikumi, ministrija, kura iesniegusi projektu (turpmāk — atbildīgā ministrija), izvērtē tos, precizē projektu un sagatavo izziņu par atzinumos sniegtajiem iebildumiem (2.pielikums) (turpmāk — izziņa). Izziņā vienkopus norāda visus ministriju un citu institūciju atzinumos izteiktos iebildumus par konkrēto projekta punktu (pantu).

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

80. Ja politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu ministrijas un citas institūcijas atbalstījušas bez iebildumiem (pozitīvs atzinums) vai atzinumos ir izteikušas tikai priekšlikumus, projekts uzskatāms par saskaņotu un atbildīgā ministrija šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo projektu iesniegšanai attiecīgi Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdē.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

80.¹ Ja tiesību akta projekts, kas saskaņots atbilstoši šo noteikumu 72. vai 80.punktam, ir iesniedzams Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju Eiropas Komisijai, tā iesniegšanu Ministru kabinetā atliek uz noteiktu laiku saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju par tehnisko noteikumu projektu paziņošanu.

(MK 30.03.2004. noteikumu Nr.219 redakcijā)

80.² Ja tiesību akta projekts, kas saskaņots atbilstoši šo noteikumu 72. vai 80.punktam, iesniedzams Finanšu ministrijā, lai to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai, tā iesniegšanu Ministru kabinetā atliek uz noteiktu laiku saskaņā ar finanšu noteikumu projektu saskaņošanas kārtību.

(MK 26.04.2005. noteikumu Nr.289 redakcijā)

81. Ja ministriju un citu institūciju sniegtajos atzinumos ir izteikti iebildumi par politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu, atbildīgā ministrija pēc iebildumu izvērtēšanas nedēļas laikā pēc atzinumu sniegšanai paredzētā termiņa beigām precizēto politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu un izziņu nosūta ministrijām un citām institūcijām, kuras sniegušas atzinumu. Ja atbildīgā ministrija, precizējot projektu, ir ņēmusi vērā ministriju un citu institūciju iebildumus un triju darbdienu laikā pēc precizētā projekta un izziņas nosūtīšanas nav saņemti iebildumi par precizēto projektu no šīm ministrijām un citām institūcijām, projekts uzskatāms par saskaņotu un atbildīgā ministrija šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo projektu iesniegšanai attiecīgi Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdē.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

82. Lai panāktu vienošanos par vērā neņemtajiem vai daļēji vērā ņemtajiem iebildumiem, ministrija divu nedēļu laikā pēc atzinumu sniegšanai paredzētā termiņa beigām sasauc kopīgu starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi. Informāciju par sanāksmi, norādot konkrētos sanāksmē diskutējamos jautājumus, atbildīgā ministrija ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sanāksmes nosūta ministrijām un citām institūcijām, kuras sniegušas atzinumu.

83. Uz starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi obligāti uzaicina ministriju un citu institūciju pilnvarotus pārstāvjus, kuru iebildumus atbildīgā ministrija nav ņēmusi vērā vai ir ņēmusi vērā daļēji. Ja attiecīgās ministrijas vai citas institūcijas pārstāvji neierodas uz minēto sanāksmi, tās iebildumi ir uzskatāmi par atsauktiem.

84. Starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes protokolā (3.pielikums) norāda:

84.1. jautājumus, par kuriem vienojas sanāksmes gaitā (norādot precīzu tiesību akta projekta punkta (panta) redakciju vai politikas dokumenta projekta teksta redakciju);

84.2. jautājumus, par kuriem nav panākta vienošanās (norādot attiecīgo institūciju viedokļus);

84.3. šo noteikumu 83.punktā minētās ministrijas vai citas institūcijas, kuru pārstāvji nav ieradušies uz sanāksmi.

85. Starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes protokolu paraksta sanāksmes vadītājs — atbildīgās ministrijas pārstāvis — un tie sanāksmes dalībnieki, kuru viedoklis atspoguļots sanāksmes protokolā. Ja sanāksmē piedalās vairāki vienas ministrijas vai citas institūcijas pārstāvji, sanāksmes protokolu paraksta viens no attiecīgās ministrijas vai citas institūcijas pārstāvjiem. Atbildīgā ministrija nosūta sanāksmes protokolu ministrijām un citām institūcijām, kuras sniegušas atzinumu par projektu.

(MK 13.04.2004. noteikumu Nr.300 redakcijā)

85.¹ Ja ministrijas vai citas institūcijas pārstāvis, kura viedoklis atspoguļots šo noteikumu 85.punktā minētās sanāksmes protokolā, nav parakstījis attiecīgo sanāksmes protokolu, atbildīgā ministrija to norāda protokolā un uzskatāms, ka ar šo ministriju vai citu institūciju nav panākta vienošanās par projektu attiecīgajā jautājumā un projekts iesniedzams izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Atbildīgā ministrija ir tiesīga sasaukt atkārtotu starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(MK 13.04.2004. noteikumu Nr.300 redakcijā)

86. Atbildīgā ministrija:

86.1. precizē politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu un tā anotāciju, kā arī izziņu atbilstoši starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē nolemtajam;

86.2. precizēto politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu un izziņu nosūta visām institūcijām, kuras ir sniegušas atzinumus par projektu;

86.3. šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo projektu iesniegšanai Ministru kabinetā.

87. Ja starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē ir panākta vienošanās par visiem atzinumos paustajiem iebildumiem un triju darbdienu laikā pēc precizētā projekta nosūtīšanas nav saņemti atzinumi ar iebildumiem no šo noteikumu 86.2.apakšpunktā minētajām institūcijām, kas nav piedalījušās starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē un kurām sākotnēji bija pozitīvs atzinums vai atzinums ar priekšlikumiem, projekts uzskatāms par saskaņotu un iesniedzams izskatīšanai attiecīgi Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdē. Ja atzinumi ar iebildumiem ir saņemti un tie netiek ņemti vērā, atbildīgā ministrija iesniedz projektu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē vai ir tiesīga sasaukt atkārtotu starpministriju (starpinstitūciju) saskaņošanas sanāksmi, uz kuru obligāti uzaicina arī to institūciju pilnvarotus pārstāvjus, kas piedalījās iepriekšējā starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē. Ja atkārtotajā starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē netiek panākta vienošanās, projekts iesniedzams izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

(MK 04.11.2002. noteikumu Nr.500 redakcijā)

87.¹ Ja tiesību akta projekts, kas saskaņots atbilstoši šo noteikumu 87.punktam, iesniedzams Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju Eiropas Komisijai, tā iesniegšanu Ministru kabinetā atliek uz noteiktu laiku saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju par tehnisko noteikumu projektu paziņošanu.

(MK 30.03.2004. noteikumu Nr.219 redakcijā)

87.² Ja tiesību akta projekts, kas saskaņots atbilstoši šo noteikumu 87.punktam, iesniedzams Finanšu ministrijā, lai to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai, tā iesniegšanu Ministru kabinetā atliek uz noteiktu laiku saskaņā ar finanšu noteikumu projektu saskaņošanas kārtību.

(MK 26.04.2005. noteikumu Nr.289 redakcijā)

88. Ministru kabinetā iesniedzams:

88.1. politikas dokumenta projekts, ievērojot nosacījumu, ka no tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē līdz iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā nav pagājis šo noteikumu 67.punktā noteiktais termiņš;

88.2. tiesību akta projekts — ievērojot nosacījumu, ka no tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē līdz iesniegšanai izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē nav pagājis šo noteikumu 67., 67.¹ un 67.² punktā noteiktais termiņš;

88.3. informatīvais ziņojums — saskaņā ar šo noteikumu 37.punktu.

(Grozīts ar MK 30.03.2004. noteikumiem Nr.219; MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.289)

89. Iesniegto dokumentu apriti organizē Valsts kanceleja.

90. Iesniegto politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu un informatīvo ziņojumu reģistrē Valsts kancelejas direktora noteiktā Valsts kancelejas struktūrvienība. Ja Valsts kanceleja konstatē, ka nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un elektroniskās aprites prasības un šajos noteikumos noteiktā projektu saskaņošanas un iesniegšanas kārtība, projektu nereģistrē un to kopā ar pievienotajiem materiāliem nosūta atpakaļ atbildīgajai ministrijai, norādot motivētu iemeslu.

91. Ja saistībā ar tiesību akta projektu nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus arī citos tiesību aktos, vienlaikus ar sagatavoto projektu izskatīšanai Ministru kabinetā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz arī tiesību aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem.

92. Par politikas dokumenta projektā, tiesību akta projektā, anotācijā un informatīvajā ziņojumā minēto faktu un datu pareizību, kā arī par rakstiski iesniegtā un elektroniskā formā iesniegtā politikas dokumenta projekta, tiesību akta projekta, anotācijas, informatīvā ziņojuma un pievienoto paskaidrojošo materiālu savstarpēju atbilstību atbild atbildīgā ministrija.

93. Politikas dokumenta projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu, kā arī informatīvo ziņojumu un tam pievienoto tiesību akta projektu vizē atbildīgās ministrijas amatpersona, kura izstrādājusi attiecīgo projektu vai sagatavojusi to iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā un ir norādīta attiecīgajā pavadvēstulē (turpmāk — par projektu atbildīgā amatpersona), juridiskā dienesta vadītājs, par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā ministrijas amatpersona, valsts sekretārs, kā arī iesniedzējs. Politikas dokumenta projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu papildus minētajām amatpersonām vizē arī par politikas plānošanu un koordināciju atbildīgās ministrijas struktūrvienības vadītājs.

94. Tiesību akta projektu (arī starptautisko līgumu vai tā projekta tekstu, kuru paredzēts parakstīt vairākās valodās, kā arī pilnvarojumu) un tā anotāciju, iesniedzot izskatīšanai:

94.1. Valsts sekretāru sanāksmē, vizē par projektu atbildīgā amatpersona, juridiskā dienesta vadītājs, par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā ministrijas amatpersona un valsts sekretārs;

94.2. Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē, vizē par projektu atbildīgā amatpersona, juridiskā dienesta vadītājs, par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā ministrijas amatpersona, valsts sekretārs, kā arī iesniedzējs. Anotāciju vizē par projektu atbildīgā amatpersona, juridiskā dienesta vadītājs, par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā ministrijas amatpersona, valsts sekretārs un paraksta iesniedzējs.

(Grozīts ar MK 04.11.2002. noteikumiem Nr.500)

94.¹ Iesniedzot Valsts kancelejā nosūtīšanai uz Saeimu paredzēto starptautisko līgumu pēc līguma parakstīšanas, līguma tekstu visās šajos noteikumos paredzētajās valodās, likumprojektu un anotāciju vizē šo noteikumu 94.2.apakšpunktā minētās amatpersonas.

(MK 04.11.2002. noteikumu Nr.500 redakcijā)

95. Politikas dokumenta projektam un tam pievienotajam tiesību akta projektam (šo noteikumu 16., 21., 25. un 29.punkts), kuru iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē, pievieno:

95.1. iesniedzēja parakstītu pavadvēstuli (vienu kopīgu), kurā iekļauta šāda informācija:

95.1.1. precīza atsauce uz Valdības deklarāciju (Rīcības plānā dotā uzdevuma numurs), Ministru kabineta atbalstītu politikas dokumentu vai tiesību aktu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes protokollēmumu (protokola numurs, datums, paragrāfs), Ministru prezidenta rezolūciju (datums, numurs) vai rīkojumu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), ja iesniegtais projekts ir sagatavots saskaņā ar minētajos dokumentos dotajiem uzdevumiem;

95.1.2. projekta autors (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

95.1.3. uz Ministru kabineta komitejas sēdi vai Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas un persona, kura ziņo par izskatāmo jautājumu;

95.1.4. tās Valsts sekretāru sanāksmes datums, protokola numurs un paragrāfs, kurā politikas dokumenta projekts ir izsludināts;

95.1.5. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits un datnes nosaukums) un tehniskajiem informācijas nesējiem, atsevišķi norādot, ja kādā no tiem ietverta ierobežotas pieejamības informācija;

95.1.6. institūcijas, no kurām noteiktajā termiņā nav saņemts atzinums;

95.1.7. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī);

95.1.8. politikas joma, uz kuru saskaņā ar šajos noteikumos noteikto klasifikāciju (4.pielikums) attiecas projekts;

95.2. to ministriju un citu institūciju atzinumus (oriģinālus), kuras minētas attiecīgajā Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumā;

95.3. izziņu par atzinumos sniegtajiem iebildumiem;

95.4. starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes protokolu;

95.5. atzinumus ar iebildumiem, kas saņemti pēc starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes, un izziņu par minētajos atzinumos sniegtajiem iebildumiem;

95.6. iesniedzēja parakstītu informāciju par konsultācijām ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām un to izteikto viedokli par projektu;

95.7. (svītrots ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645);

95.8. (svītrots ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645);

95.9. spēkā esošā politikas dokumenta izvilkumu, kurā paredzēts izdarīt grozījumus.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645; MK 13.04.2004. noteikumiem Nr.300)

96. Tiesību akta projektam, kuru iesniedz izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē saskaņā ar šo noteikumu 52.4.apakšpunktu, pievieno:

96.1. valsts sekretāra parakstītu pavadvēstuli, kurā iekļauta šāda informācija:

96.1.1. precīza atsauce uz Valdības deklarāciju (Rīcības plānā dotā uzdevuma numurs), Ministru kabineta atbalstītu politikas dokumentu vai tiesību aktu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes protokollēmumu (protokola numurs, datums, paragrāfs), Ministru prezidenta rezolūciju (datums, numurs) vai rīkojumu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), ja iesniegtais projekts ir sagatavots saskaņā ar minētajos dokumentos dotajiem uzdevumiem;

96.1.2. projekta autors (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

96.1.3. uz Valsts sekretāru sanāksmi uzaicināmās personas un persona, kura sanāksmē ziņo par izskatāmo jautājumu;

96.1.4. tās Valsts sekretāru sanāksmes datums, protokola numurs un paragrāfs, kurā projekts izsludināts;

96.1.5. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits un datnes nosaukums) un tehniskajiem informācijas nesējiem, atsevišķi norādot, ja kādā no tiem ietverta ierobežotas pieejamības informācija;

96.1.6. institūcijas, no kurām noteiktajā termiņā nav saņemts atzinums;

96.1.7. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī);

96.1.8. politikas joma, uz kuru saskaņā ar šajos noteikumos noteikto klasifikāciju (4.pielikums) attiecas projekts;

96.2. atzinumus ar iebildumiem, kas saņemti pēc starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes, un izziņu par minētajos atzinumos sniegtajiem iebildumiem;

96.3. anotāciju (saskaņā ar šo noteikumu 3. un 4.punktu) vai paskaidrojuma rakstu;

96.4. attiecīgus dokumentus, kas apliecina tiesību akta projektā regulējamo tiesisko attiecību likumību (piemēram, īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, pašvaldības lēmums, kas apliecina pašvaldības piekrišanu pārņemt nekustamo īpašumu savā īpašumā), bez kuru esamības nav iespējams pieņemt lēmumu pēc būtības;

96.5. tiesību akta attiecīgās normas izdruku (spēkā esošajā redakcijā), kurā paredzēts izdarīt grozījumus, kā arī tā likuma normas izdruku, uz kura pamata tiesību akts tiks izdots;

96.6. attiecīgā Eiropas Savienības tiesību akta tulkojumu latviešu valodā, saskaņā ar kuru tiesību akta projekts izstrādāts (ja šāds tulkojums ir veikts);

96.7. šo noteikumu 95.2., 95.3. un 95.4.apakšpunktā norādītos dokumentus.

(Grozīts ar MK 04.11.2002. noteikumiem Nr.500; MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645; MK 13.04.2004. noteikumiem Nr.300)

97. Tiesību akta projektam, kuru pēc izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē, pievieno:

97.1. iesniedzēja parakstītu pavadvēstuli, kurā iekļauta šāda informācija:

97.1.1. projekta autors (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

97.1.2. uz Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas un persona, kura ziņo par izskatāmo jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē;

97.1.3. tās Valsts sekretāru sanāksmes datumu, protokola numuru un paragrāfu, kurā projekts izskatīts;

97.1.4. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits un datnes nosaukums) un tehniskajiem informācijas nesējiem, atsevišķi norādot, ja kādā no tiem ietverta ierobežotas pieejamības informācija;

97.1.5. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī);

97.1.6. politikas joma, uz kuru saskaņā ar šajos noteikumos noteikto klasifikāciju (4.pielikums) attiecas projekts;

97.2. anotāciju (saskaņā ar šo noteikumu 3. un 4.punktu) vai paskaidrojuma rakstu.

(Grozīts ar MK 04.11.2002. noteikumiem Nr.500; MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645; MK 13.04.2004. noteikumiem Nr.300)

98. Tiesību akta projektam, kuru iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē bez izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabineta komitejas sēdē (izņemot šo noteikumu 102.punktā minētos tiesību aktu projektus), pievieno:

98.1. iesniedzēja parakstītu pavadvēstuli, kurā iekļauta šāda informācija:

98.1.1. precīza atsauce uz Valdības deklarāciju (Rīcības plānā dotā uzdevuma numurs), Ministru kabineta atbalstītu politikas dokumentu vai tiesību aktu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes protokollēmumu (protokola numurs, datums, paragrāfs), Ministru prezidenta rezolūciju (datums, numurs) vai rīkojumu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), ja iesniegtais projekts ir sagatavots saskaņā ar minētajos dokumentos dotajiem uzdevumiem;

98.1.2. projekta autors (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

98.1.3. uz Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas;

98.1.4. tās Valsts sekretāru sanāksmes datums, protokola numurs un paragrāfs, kurā projekts ir izsludināts;

98.1.5. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits un datnes nosaukums) un tehniskajiem informācijas nesējiem, atsevišķi norādot, ja kādā no tiem ietverta ierobežotas pieejamības informācija;

98.1.6. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī);

98.1.7. institūcijas, no kurām noteiktajā termiņā nav saņemts atzinums;

98.1.8. politikas joma, uz kuru saskaņā ar šajos noteikumos noteikto klasifikāciju (4.pielikums) attiecas projekts;

98.1.9. tiesību aktu projektiem par darba grupas, konsultatīvas padomes vai komisijas personālsastāvu — norāde par attiecīgo personu piekrišanu (pilnvarojumu) tajā darboties, ja šīs personas nav tiesību akta projekta iesniedzējas ministrijas pārstāvji;

98.2. anotāciju (saskaņā ar šo noteikumu 3. un 4.punktu) vai paskaidrojuma rakstu;

98.3. attiecīgus dokumentus, kas apliecina tiesību akta projektā regulējamo tiesisko attiecību likumību (piemēram, īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, pašvaldības lēmums, kas apliecina pašvaldības piekrišanu pārņemt nekustamo īpašumu savā īpašumā), bez kuru esamības nav iespējams pieņemt lēmumu pēc būtības;

98.4. attiecīgās personas dzīves aprakstu (Curriculum vitae), kurā par personu iekļautas tikai lēmuma pieņemšanai nepieciešamās ziņas, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības — Ministru kabineta rīkojuma projektam par pastāvīgas konsultatīvas padomes sastāvu;

98.5. tiesību akta attiecīgās normas izdruku (spēkā esošajā redakcijā), kurā paredzēts izdarīt grozījumus, kā arī tā likuma normas izdruku, uz kura pamata tiesību akts tiks izdots;

98.6. attiecīgā Eiropas Savienības tiesību akta tulkojumu latviešu valodā, saskaņā ar kuru tiesību akta projekts izstrādāts (ja šāds tulkojums ir veikts);

98.7. šo noteikumu 95.2., 95.3. un 95.4.apakšpunktā norādītos dokumentus.

(Grozīts ar MK 04.11.2002. noteikumiem Nr.500; MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645; MK 13.04.2004. noteikumiem Nr.300)

99. Starptautiskajam līgumam vai tā projektam un tam pievienotajam tiesību akta projektam (šo noteikumu 30., 31. un 32.punkts) pievienojama pavadvēstule (viena kopīga) un citi šo noteikumu 96., 97. vai 98.punktā norādītie dokumenti.

100. Ja ir paredzēta institūciju turpmākā rīcība saistībā ar informatīvo ziņojumu, informatīvajam ziņojumam (šo noteikumu 38.punkts) un tam pievienotajam tiesību akta projektam pievieno:

100.1. iesniedzēja parakstītu pavadvēstuli (vienu kopīgu), kurā iekļauta šāda informācija:

100.1.1. precīza atsauce uz Valdības deklarāciju (Rīcības plānā dotā uzdevuma numurs), Ministru kabineta atbalstītu politikas dokumentu vai tiesību aktu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes protokollēmumu (protokola numurs, datums, paragrāfs), Ministru prezidenta rezolūciju (datums, numurs) vai rīkojumu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), ja iesniegtais informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar minētajos dokumentos dotajiem uzdevumiem;

100.1.2. projekta autors (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

100.1.3. uz Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas;

100.1.4. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits un datnes nosaukums) un tehniskajiem informācijas nesējiem, atsevišķi norādot, ja kādā no tiem ietverta ierobežotas pieejamības informācija;

100.1.5. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī);

100.1.6. politikas joma, uz kuru saskaņā ar šajos noteikumos noteikto klasifikāciju (4.pielikums) attiecas projekts;

100.2. Finanšu ministrijas atzinumu (oriģinālu);

100.3. Tieslietu ministrijas atzinumu (oriģinālu);

100.4. tās ministrijas vai citas institūcijas atzinumu (oriģinālu), kurai saskaņā ar Ministru kabineta protokollēmuma projektu ir uzdots īstenot ar informatīvo ziņojumu saistītu turpmāko rīcību vai kura atbilstoši savai kompetencei ir tieši saistīta ar attiecīgo turpmāko rīcību.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.04.2004. noteikumiem Nr.300)

100.¹ Ja turpmāka rīcība saistībā ar informatīvo ziņojumu nav paredzēta, informatīvajam ziņojumam (šo noteikumu 38.punkts) pievieno šo noteikumu 100.1.apakšpunktā minēto pavadvēstuli.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

101. Iesniedzot ar politikas dokumentu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu saistītus papildmateriālus, pavadvēstulē norāda tās Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas sēdes vai Ministru kabineta sēdes datumu, protokola un paragrāfa numuru, kurā attiecīgais politikas dokumenta projekts, tiesību akta projekts vai informatīvais ziņojums tika skatīts, kā arī Valsts kancelejas piešķirto reģistrācijas numuru (ja tāds ir) un norādi, ja kādā no minētajiem papildmateriāliem ietverta ierobežotas pieejamības informācija.

(Grozīts ar MK 13.04.2004. noteikumiem Nr.300)

102. Tiesību aktu projektus par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu, pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā, pilsonības atjaunošanu un Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu izskata Ministru kabineta sēdē bez iepriekšējas izsludināšanas un izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabineta komitejas sēdē.

103. Ministru kabinets apstiprina valsts institūciju amatpersonu kandidatūras, kā arī citu amatpersonu kandidatūras, kuru apstiprināšanu Ministru kabinetā nosaka likumi vai Ministru kabineta noteikumi.

104. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu, pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā, pilsonības atjaunošanu un Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu, tam pievieno:

104.1. iesniedzēja parakstītu pavadvēstuli, kurā norāda šādu informāciju:

104.1.1. precīzu atsauci uz likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, saskaņā ar kuru iesniegtais projekts ir sagatavots;

104.1.2. projekta autoru (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

104.1.3. uz Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas;

104.1.4. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits), atsevišķi norādot, ja kādā no tiem ietverta ierobežotas pieejamības informācija;

104.1.5. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī);

104.2. Finanšu ministrijas atzinumu (oriģinālu);

104.3. Tieslietu ministrijas atzinumu (oriģinālu);

104.4. attiecīgās personas dzīves aprakstu (Curriculum vitae), kurā par personu iekļautas tikai lēmuma pieņemšanai nepieciešamās ziņas, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības — rīkojuma projektam par amatpersonas kandidatūras apstiprināšanu, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu un Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu;

104.5. konkursa komisijas lēmumu (oriģinālu), ja konkursa rīkošanu paredz attiecīgie normatīvie akti;

104.6. Naturalizācijas pārvaldes priekšnieka parakstītu informāciju — rīkojuma projektam par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā un atzinumu rīkojuma projektam par pilsonības atjaunošanu (oriģinālu);

104.7. Ministru kabineta Apbalvošanas padomes lēmumu (oriģinālu) — rīkojuma projektam par Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu;

104.8. paskaidrojuma rakstu.

(Grozīts ar MK 04.11.2002. noteikumiem Nr.500; MK 13.04.2004. noteikumiem Nr.300)

105. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu, pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā, pilsonības atjaunošanu un Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu, tos vizē par projektu atbildīgā amatpersona, juridiskā dienesta vadītājs, par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā ministrijas amatpersona, valsts sekretārs, kā arī iesniedzējs.

105.¹ Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu par personas izdošanu ārvalstij, tam pievieno paskaidrojuma rakstu, Finanšu ministrijas atzinumu (oriģinālu), Ārlietu ministrijas atzinumu (oriģinālu), lēmumu par personas izdošanas pieļaujamību kopā ar pārbaudes materiāliem (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 501.pants), kā arī iesniedzēja (tieslietu ministra) parakstītu pavadvēstuli, kurā norāda šādu informāciju:

105.¹ 1. precīzu atsauci uz normatīvo aktu, saskaņā ar kuru iesniegtais projekts ir sagatavots;

105.¹ 2. projekta autoru (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

105.¹ 3. uz Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas;

105.¹ 4. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits un datnes nosaukums), atsevišķi norādot, ja kādā no tiem ietverta ierobežotas pieejamības informācija;

105.¹ 5. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārdu, amatu, tālruņa un faksa numuru, e-pasta adresi (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī).

(MK 04.11.2002. noteikumu Nr.500 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645; MK 13.04.2004. noteikumiem Nr.300)

106. Ministru kabinetā iesniegtos politikas dokumentu projektus, tiesību aktu projektus un informatīvos ziņojumus virza un to izskatīšanas gaitu Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Ministru kabineta sēdēs kontrolē Valsts kanceleja.

107. Valsts kanceleja septiņu darbdienu laikā pēc projekta iesniegšanas Ministru kabinetā sniedz atzinumu, kurā izvērtē:

107.1. projekta atbilstību likumiem, citiem tiesību aktiem, kā arī Ministru kabinetā atbalstītajiem politikas dokumentiem;

107.2. anotāciju kopumā;

107.3. projekta atbilstību tiesību akta izdošanas juridiskās tehnikas prasībām.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

108. Valsts kanceleja, ņemot vērā ministriju un citu institūciju atzinumos izteiktos priekšlikumus, sagatavo Ministru prezidentam vai Valsts kancelejas direktoram attiecīgus priekšlikumus par projekta turpmāko virzību.

109. Ministru kabinetā iesniegtā un reģistrētā:

109.1. politikas dokumenta projekta vai informatīvā ziņojuma izskatīšanu var atsaukt iesniedzējs jebkurā projekta izskatīšanas stadijā;

109.2. tiesību akta projekta izskatīšanu var atsaukt:

109.2.1. valsts sekretārs — līdz projekta iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē;

109.2.2. iesniedzējs — jebkurā projekta izskatīšanas stadijā.

110. Lai saskaņotu viedokļus un sagatavotu tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, izsludināto tiesību akta projektu, par kuru nav panākta vienošanās starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē, vispirms skata Valsts sekretāru sanāksmē.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

111. Uz Valsts sekretāru sanāksmēm izskatīšanai netiek virzīts:

111.1. politikas dokumenta projekts un tam pievienotais tiesību akta projekts (šo noteikumu 16., 21., 25. un 29.punkts);

111.2. informatīvais ziņojums un tam pievienotais tiesību akta projekts (šo noteikumu 38.punkts);

111.3. tiesību akta projekts:

111.3.1. kas satur saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" klasificētu informāciju;

111.3.2. kas uzskatāms par saskaņotu (šo noteikumu 80. vai 87.punkts);

111.3.3. par pastāvīgas konsultatīvas padomes vai darba grupas izveidošanu;

111.3.4. par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā;

111.3.5. par pilsonības atjaunošanu;

111.3.6. par Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu;

111.3.7. par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu iecelšanai amatā;

111.3.8. par speciālās dienesta pakāpes vai nosaukuma piešķiršanu;

111.3.9. par personas izdošanu ārvalstij;

111.3.10. par grozījumiem Ministru kabineta sēdes protokollēmumā;

111.3.11. kas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu satur informāciju dienesta vajadzībām;

111.4. valsts budžeta likumprojekts (budžeta likumprojektu pakete).

(Grozīts ar MK 04.11.2002. noteikumiem Nr.500; MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

112. Pēc Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtības parakstīšanas Valsts kanceleja sanāksmes dalībniekiem nosūta darba kārtību, kā arī sanāksmes darba kārtībā iekļautos tiesību aktu projektus kopā ar attiecīgajiem materiāliem (arī fizisko personu, nevalstisko organizāciju un citu institūciju vēstules par projektiem).

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

113. Valsts kanceleja šo noteikumu 112.punktā minētos materiālus nosūta ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sanāksmes.

(MK 04.11.2002. noteikumu Nr.500 redakcijā)

114. Valsts sekretāri un citas personas Valsts sekretāru sanāksmes laikā izmanto šo noteikumu 112. un 113.punktā noteiktajā kārtībā nosūtītos tiesību aktu projektus un attiecīgos materiālus.

115. Valsts sekretāru sanāksmē par iesniegto tiesību akta projektu ziņo valsts sekretārs vai viņa vietnieks, departamenta direktors, īpašu uzdevumu ministra vai ministrijas padotībā esošas iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

115.¹ Par atsevišķu jautājumu izskatīšanā papildus uzaicināmām personām Valsts sekretāru sanāksmes dalībnieki iesniedz rakstisku pieteikumu Valsts kancelejā ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms Valsts sekretāru sanāksmes.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

116. Lēmumus par izskatīšanai iesniegtajiem tiesību aktu projektiem Valsts sekretāru sanāksmes klātesošie balsstiesīgie dalībnieki pieņem vienbalsīgi. Ja vienošanās netiek panākta, iesniedzējs tiesību akta projektu iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē.

117. Valsts sekretāru sanāksmes viedokli (norādot arī atšķirīgos viedokļus, ja tādi ir) par tiem tiesību akta projektiem, par kuriem nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmes laikā, ieraksta Valsts sekretāru sanāksmes protokolā, un šo informāciju norāda tiesību akta projekta pavadvēstulē, projektu iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē.

118. Ja Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtībā iekļautā tiesību akta projekta izskatīšanu sanāksmes gaitā atliek, sanāksmes vadītājs sanāksmes laikā nosaka atkārtotu jautājuma izskatīšanas termiņu. To ieraksta Valsts sekretāru sanāksmes protokolā.

119. Ja Valsts sekretāru sanāksme tiesību akta projektu noraida, Valsts kanceleja, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu — viens mēnesis, un par to informē valsts sekretāru.

120. Izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virzāms tikai tāds tiesību akta projekts, kas Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīts bez grozījumiem vai kurā nepieciešams izdarīt grozījumus, kas precīzi formulēti sanāksmes laikā vai kuru formulējumu rakstiski iesniedz izskatīšanai sanāksmes laikā, un tie ir ierakstīti Valsts sekretāru sanāksmes protokolā.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

121. Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīto tiesību akta projektu iesniedzējs ne vēlāk kā mēneša laikā pēc atbalstīšanas iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Ja atbalstītais projekts nav precizēts atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmē nolemtajam, tas virzāms izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

121.¹ Ja saskaņā ar šo noteikumu 120.punktu Valsts sekretāru sanāksmē atbalstītais tiesību akta projekts iesniedzams Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju Eiropas Komisijai, tā iesniegšanu Ministru kabinetā atliek uz noteiktu laiku saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju par tehnisko noteikumu projektu paziņošanu. Šādā gadījumā uz tiesību akta projektu neattiecas šo noteikumu 121.punktā minētais termiņš.

(MK 30.03.2004. noteikumu Nr.219 redakcijā)

121.² Ja saskaņā ar šo noteikumu 120.punktu Valsts sekretāru sanāksmē atbalstītais tiesību akta projekts iesniedzams Finanšu ministrijā, lai to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai, tā iesniegšanu Ministru kabinetā atliek uz noteiktu laiku saskaņā ar finanšu noteikumu projektu saskaņošanas kārtību. Šādā gadījumā uz tiesību akta projektu neattiecas šo noteikumu 121.punktā minētais termiņš.

(MK 26.04.2005. noteikumu Nr.289 redakcijā)

122. Ja tiesību akta projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, kuri nav precīzi formulēti un ierakstīti Valsts sekretāru sanāksmes protokolā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar ministrijām un citām institūcijām, projektu neatbalsta. Šādā gadījumā projektu divu mēnešu laikā precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

123. Valsts kanceleja izbeidz tiesību akta projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu — viens mēnesis — un par to informējot valsts sekretāru, ja:

123.1. precizētais tiesību akta projekts nedēļas laikā pēc šo noteikumu 121. un 122.punktā norādītā termiņa beigām nav iesniegts Valsts kancelejā;

123.2. sešu mēnešu laikā pēc Valsts sekretāru sanāksmes atbilstoši sanāksmē nolemtajam Valsts kancelejā nav iesniegti visi tiesību aktu projekti, kuri Valsts sekretāru sanāksmē ir skatāmi vienlaikus (vienotā paketē);

123.3. tiesību akta projekta turpmākā virzība saskaņā ar Valsts sekretāru sanāksmē nolemto ir iespējama pēc kāda konkrēta politikas dokumenta pieņemšanas vai tiesību akta spēkā stāšanās.

124. Ja tiesību akta projekts, kura kontrole ir izbeigta, atbildīgajai ministrijai joprojām ir aktuāls, to šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts kancelejā no jauna.

125. Lai Ministru kabineta locekļi izvērtētu politikas dokumentu projektus, kā arī tiesību aktu projektus, par kuriem nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē, tos vispirms izskata Ministru kabineta komitejā (turpmāk — komiteja). Komiteju skaitu, sastāvu un sēžu norises laiku un vietu nosaka Ministru prezidents.

126. Uz komitejas sēdēm virza arī:

126.1. tiesību aktu projektus, kuri nav precizēti atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmē nolemtajam;

126.2. politikas dokumentu projektus un tiesību aktu projektus, par kuriem Ministru kabineta sēdē ir izteikti iebildumi vai ierosināti būtiski teksta precizējumi;

126.3. tiesību aktu projektus, par kuriem Valsts kancelejai, noformējot tos izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, rodas būtiski juridiski vai redakcionāli iebildumi;

126.4. atkārtotai izskatīšanai — komitejas sēdē atbalstītos politikas dokumentu projektus un tiesību aktu projektus, kuri nav precizēti atbilstoši komitejas sēdē nolemtajam, un komitejas sēdē neatbalstītos projektus (šo noteikumu 144.punkts).

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

127. Ministru kabineta un pašvaldību viedokļu saskaņošanai tiek rīkotas paplašinātās Ministru kabineta komitejas sēdes, kuras sasauc un vada Ministru prezidents un kurās piedalās Ministru kabineta locekļi un pašvaldību pārstāvji saskaņā ar noslēgto vienošanos. Pašvaldību pārstāvju izvirzīšanu paplašinātajai Ministru kabineta komitejas sēdei organizē Latvijas Pašvaldību savienība.

128. Valsts kanceleja trīs darbdienas pirms Ministru kabineta komitejas sēdes Ministru kabineta locekļiem un citām personām nosūta darba kārtību un tajā iekļautos politikas dokumentu projektus un tiesību aktu projektus kopā ar attiecīgajiem materiāliem (tai skaitā fizisko personu, nevalstisko organizāciju un citu institūciju vēstules par projektu).

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

129. Ja iesniedzējs komitejas sēdes darba kārtībā izņēmuma kārtā lūdz papildus iekļaut politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu, tas jāiesniedz Valsts kancelejā ne vēlāk kā līdz iepriekšējās darbdienas plkst.10.00. Valsts kanceleja komitejas sēdes darba kārtībā papildus iekļautos projektus kopā ar precizēto darba kārtību nosūta visiem Ministru kabineta locekļiem un citām personām (saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu) ne vēlāk kā līdz minētās darbdienas plkst.17.00.

130. Amatpersonu, kura atbilstoši iesniedzēja pavadvēstulē norādītajam ir uzaicināta piedalīties komitejas sēdēs atsevišķu jautājumu izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar attiecīgajiem materiāliem iepazīstina atbildīgā ministrija.

131. Ar padomdevēja tiesībām komitejas sēdē var piedalīties:

131.1. likumos noteiktās amatpersonas vai viņu pilnvarotas amatpersonas;

131.2. Ģenerālprokuratūras pārstāvis;

131.3. Ministru prezidenta uzaicinātās personas;

131.4. Ministru kabineta locekļa uzaicinātās personas;

131.5. Ministru kabineta locekļa palīgs vai padomnieks;

131.6. ministrijas parlamentārais sekretārs;

131.7. valsts sekretārs vai viņa vietnieki;

131.8. Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, Valsts kancelejas direktors un viņa pilnvarotas amatpersonas, Krīzes kontroles centra vadītājs, Informācijas sabiedrības biroja vadītājs un Eiropas lietu biroja vadītājs;

131.9. (svītrots ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645);

131.10. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis un viņa pilnvarotas personas;

131.11. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks vai viņa pilnvarotas amatpersonas.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

132. Par papildus uzaicināmām personām atsevišķu jautājumu izskatīšanā Ministru kabineta locekļi iesniedz rakstisku pieteikumu Valsts kancelejā ne vēlāk kā darbdienu pirms komitejas sēdes. Personu, kura papildus ir uzaicināta atsevišķu jautājumu izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar materiāliem iepazīstina attiecīgā ministrija.

133. Komitejas sēdē par iesniegto politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu ziņo iesniedzējs, valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks, departamenta direktors, īpašu uzdevumu ministra vai ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

134. Komiteja lēmumu par projekta virzību izskatīšanai Ministru kabineta sēdē pieņem vienbalsīgi.

135. Ja komiteja noraida politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu, tā, ja nepieciešams, uzdod noraidītā projekta vietā izstrādāt citu projektu (piemēram, tiesību akta projekta vietā — koncepcijas projektu).

136. Atliekot komitejas sēdes darba kārtībā iekļautā politikas dokumenta projekta vai tiesību akta projekta izskatīšanu pēc sēdes vadītāja, iesniedzēja vai cita Ministru kabineta locekļa iniciatīvas, sēdes vadītājs sēdes laikā nosaka jautājuma izskatīšanas termiņu.

137. Ja komiteja politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu noraida, Valsts kanceleja izbeidz projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu — viens mēnesis — un par to informējot atbildīgo ministriju.

138. Komitejas sēdes protokolē Valsts kancelejas direktora norīkota amatpersona. Komitejas sēdes protokolā norāda tikai personas, kuras piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, kā arī pieņemtos lēmumus un precīzi formulētos uzdevumus.

139. Ja jautājums ir steidzams un komitejas sēdē izskatītais un atbalstītais politikas dokumenta projekts vai tiesību akta projekts izņēmuma kārtā izskatāms nākamajā Ministru kabineta sēdē, iesniedzējs komitejas sēdes laikā informē par to komitejas sēdes vadītāju un lūdz viņa akceptu. Ja komitejas sēdes vadītāja lēmums ir pozitīvs, to ieraksta protokolā.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

140. Komitejas sēdes protokolu paraksta komitejas sēdes vadītājs un Valsts kancelejas direktors vai Valsts kancelejas direktora pilnvarota amatpersona. Ja komitejas sēdi ir vadījuši vairāki sēdes vadītāji, protokolu paraksta visi sēdes vadītāji.

141. Valsts kanceleja komitejas sēdes protokolu nākamajā darbdienā pēc sēdes nosūta Ministru kabineta locekļiem, citām personām un institūcijām (saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu).

142. Ministru kabineta locekļi divu darbdienu laikā pēc komitejas sēdes protokola saņemšanas ir tiesīgi rakstiski iesniegt Valsts kancelejas direktoram iebildumus par minētā protokola saturu, norādot precīzu protokollēmuma grozījuma redakciju, un komiteja tos izskata nākamajā sēdē.

143. Izskatīšanai uz Ministru kabineta sēdi virzāms:

143.1. tiesību akta projekts, kas komitejas sēdē atbalstīts bez grozījumiem vai kurā iesniedzējam viena mēneša laikā, ja komitejas sēdē nav nolemts citādi, nepieciešams izdarīt grozījumus, kas precīzi formulēti sēdes laikā vai kuru formulējumu rakstiski iesniedz izskatīšanai komitejas sēdē, un tie ir ierakstīti komitejas sēdes protokolā;

143.2. politikas dokuments, kas komitejas sēdē atbalstīts bez grozījumiem vai kurā iesniedzējam divu mēnešu laikā, ja komitejas sēdē nav nolemts citādi, jāizdara grozījumi, kas precīzi formulēti sēdes laikā vai kuru formulējumu rakstiski iesniedz izskatīšanai komitejas sēdē, un tie ir ierakstīti komitejas sēdes protokolā.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

143.¹ Ja Ministru kabineta komitejas sēdē atbalstītais tiesību akta projekts iesniedzams Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju Eiropas Komisijai, tā iesniegšanu Ministru kabinetā atliek uz noteiktu laiku saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju par tehnisko noteikumu projektu paziņošanu.

(MK 30.03.2004. noteikumu Nr.219 redakcijā)

143.² Ja Ministru kabineta komitejas sēdē atbalstītais tiesību akta projekts iesniedzams Finanšu ministrijā, lai to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai, tā iesniegšanu Ministru kabinetā atliek uz noteiktu laiku saskaņā ar finanšu noteikumu projektu saskaņošanas kārtību.

(MK 26.04.2005. noteikumu Nr.289 redakcijā)

144. Ja politikas dokumenta projektā vai tiesību akta projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, kuri nav precīzi formulēti sēdes laikā un ierakstīti komitejas sēdes protokolā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar attiecīgajām ministrijām vai citām institūcijām un amatpersonām, projektu neatbalsta. Attiecīgo projektu divu mēnešu laikā, ja sēdes laikā nav noteikts cits termiņš, precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai komitejas sēdē.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

145. Valsts kanceleja izbeidz politikas dokumenta projekta un tiesību akta projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu — viens mēnesis — un par to informējot atbildīgo ministriju:

145.1. ja atbildīgā ministrija nedēļas laikā pēc šo noteikumu 143. vai 144.punktā minētā termiņa nav iesniegusi precizēto politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu Ministru kabinetā;

145.2. ja atbildīgā ministrija sešu mēnešu laikā Ministru kabinetā noteiktā kārtībā nav iesniegusi visus tiesību aktu projektus, kurus saskaņā ar komitejas sēdē nolemto vai rezolūcijā noteikto Ministru kabineta sēdē vai komitejas sēdē jāskata vienlaikus (vienotā paketē);

145.3. ja politikas dokumenta projekta vai tiesību akta projekta izskatīšana saskaņā ar komitejas sēdē nolemto ir iespējama tikai pēc kāda cita politikas dokumenta pieņemšanas vai tiesību akta stāšanās spēkā.

146. Ja no kontroles noņemtais politikas dokumenta projekts vai tiesību akta projekts iesniedzējam joprojām ir aktuāls, tas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedzams Ministru kabinetā no jauna.

147. Ja notiek valdības maiņa, ministrijas izvērtē to politikas dokumentu projektu un tiesību aktu projektu aktualitāti, kuri līdz valdības maiņas dienai ir noteiktā kārtībā iesniegti Ministru kabinetā. Piecu darbdienu laikā pēc uzticības izteikšanas jaunajai valdībai iesniedzējs iesniedz Ministru prezidentam priekšlikumu par katra projekta turpmāko virzību.

(MK 13.04.2004. noteikumu Nr.300 redakcijā)

148. Bez izskatīšanas komitejā Ministru kabineta sēdē izskata:

148.1. informatīvo ziņojumu un tam pievienoto Ministru kabineta protokollēmuma projektu, kurā paredzēta turpmākā rīcība;

148.2. tiesību akta projektu:

148.2.1. (svītrots ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645);

148.2.2. kas uzskatāms par saskaņotu (šo noteikumu 80. vai 87.punkts);

148.2.3. par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā;

148.2.4. par pilsonības atjaunošanu;

148.2.5. par Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu;

148.2.6. par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu un speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu;

148.2.7. par pastāvīgas konsultatīvas padomes vai pastāvīgas darba grupas izveidošanu;

148.2.8. par personas izdošanu ārvalstij;

148.2.9. par grozījumiem Ministru kabineta sēdes protokollēmumā;

148.3. valsts budžeta likumprojektu (budžeta likumprojektu paketi);

148.4. politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu, kas satur saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" klasificētu informāciju;

148.5. politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu, kas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu satur informāciju dienesta vajadzībām.

(Grozīts ar MK 04.11.2002. noteikumiem Nr.500; MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

149. Ministru prezidents jebkuru jautājumu ir tiesīgs pasludināt par Ministru kabineta lietu (jautājumu, kas pēc būtības apspriežams un izlemjams tikai Ministru kabineta sēdē), ja nepieciešams, nosakot attiecīgā politikas dokumenta projekta vai tiesību akta projekta saskaņošanas kārtību.

150. Ministru kabineta loceklis, pievienojot Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas atzinumu (ja ir iebildumi vai priekšlikumi) vai saskaņojumu (ar attiecīgajām vīzām), kā arī par politikas dokumentiem — Valsts kancelejas atzinumu (ja ir iebildumi vai priekšlikumi) vai saskaņojumu (ar attiecīgajām vīzām), ir tiesīgs lūgt Ministru prezidentu jebkuru politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu pasludināt:

150.1. par Ministru kabineta lietu — pavadvēstulē norādot pamatojumu, kāpēc jautājums pēc būtības apspriežams un izlemjams tikai Ministru kabineta sēdē;

150.2. par steidzamu jautājumu — pavadvēstulē norādot pamatojumu jautājuma steidzamībai.

(Grozīts ar MK 04.11.2002. noteikumiem Nr.500; MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

151. Valsts kanceleja juridiski un redakcionāli precizē atbalstīto un uz Ministru kabineta sēdi novirzīto tiesību akta projektu.

152. Pēc tiesību akta projekta teksta galīgā varianta izstrādāšanas Valsts kanceleja tiesību akta projektu saskaņo ar atbildīgo ministriju un novirza politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

153. Valsts sekretāru sanāksmē atbalstītos tiesību aktu projektus Ministru kabineta sēdes darba kārtībā parasti iekļauj divu nedēļu laikā pēc tam, kad iesniedzējs Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīto projektu ir iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

154. Komitejas sēdē izskatītos un atbalstītos politikas dokumentu projektus un tiesību aktu projektus Ministru kabineta sēdes darba kārtībā parasti iekļauj divu nedēļu laikā pēc komitejas sēdes vai pēc precizētā politikas dokumenta projekta vai tiesību akta projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā.

155. Ministru kabineta sēžu laiku un vietu nosaka Ministru prezidents.

156. Ministru kabineta sēdi Ministru prezidenta uzdevumā izziņo Valsts kancelejas direktors, un uz to uzaicina visus Ministru kabineta locekļus, kā arī likumos noteiktās amatpersonas un Ministru prezidenta uzaicinātās personas (attiecīgajā darba kārtības jautājumā).

157. Valsts kanceleja divas darbdienas pirms Ministru kabineta sēdes Ministru kabineta locekļiem un citām personām nosūta darba kārtību un tajā iekļautos politikas dokumentu projektus, tiesību aktu projektus un informatīvos ziņojumus kopā ar attiecīgajiem materiāliem (tai skaitā fizisko personu, nevalstisko organizāciju un citu institūciju vēstules par projektu).

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

158. Amatpersonu, kura saskaņā ar iesniedzēja pavadvēstuli ir uzaicināta piedalīties Ministru kabineta sēdēs atsevišķu jautājumu izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar attiecīgajiem materiāliem iepazīstina atbildīgā ministrija.

159. Par papildus uzaicināmām personām atsevišķu sēdes jautājumu izskatīšanā Ministru kabineta locekļi, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis un nevalstisko organizāciju pārstāvji ne vēlāk kā darbdienu pirms sēdes iesniedz rakstisku pieteikumu Ministru prezidentam. Personu, kura papildus ir uzaicināta atsevišķu jautājumu izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar materiāliem iepazīstina attiecīgā ministrija.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

160. Ministru prezidenta biedram, ministram vai īpašu uzdevumu ministram, kurš saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumu aizvieto citu Ministru prezidenta biedru, ministru vai īpašu uzdevumu ministru viņa komandējuma vai slimības laikā, ir tiesības iesniegt Ministru prezidentam priekšlikumu par prombūtnē esošā Ministru kabineta locekļa vadītās ministrijas valsts sekretāra uzaicināšanu uz Ministru kabineta sēdi konkrētā jautājuma izskatīšanai.

161. Ja iesniedzējs lūdz Ministru kabineta kārtējās sēdes darba kārtībā izņēmuma kārtā papildus iekļaut politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvu ziņojumu, to iesniedz Ministru kabinetā ne vēlāk kā līdz iepriekšējās darbdienas plkst.15.00.

162. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdes darba kārtībā papildus iekļautos projektus un attiecīgos materiālus kopā ar precizēto darba kārtību nosūta adresātiem ne vēlāk kā līdz Ministru kabineta sēdes dienas plkst.10.00.

163. Ministru kabineta sēdi, nosakot debašu kārtību un ilgumu, vada Ministru prezidents vai persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā viņu aizvieto (turpmāk — Ministru kabineta sēdes vadītājs).

164. Ministru kabineta sēdes protokolē Valsts kancelejas direktors vai viņa pilnvarota amatpersona. Ministru kabineta sēdes protokolā norāda personas, kuras ir piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, pieņemtos lēmumus, precīzi formulētos uzdevumus un balsošanas (ja tāda ir notikusi) rezultātus.

165. Ministru kabineta sēdē lēmumus pieņem Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Ja balsis sadalījušās vienādi ("par" vienādi ar "pret" un "atturas"), izdarāma pārbalsošana. Ja arī pārbalsojot balsis atkārtoti sadalījušās vienādi ("par" vienādi ar "pret" un "atturas"), izšķirošā ir Ministru kabineta sēdes vadītāja balss.

166. Ja Ministru kabineta sēdes darba kārtībā iekļautā politikas dokumenta projekta, tiesību akta projekta vai informatīva ziņojuma izskatīšanu pēc sēdes vadītāja, iesniedzēja vai cita Ministru kabineta locekļa iniciatīvas atliek, sēdes vadītājs sēdes laikā nosaka jautājuma izskatīšanas termiņu. To ieraksta sēdes protokolā.

167. Ja Ministru kabineta sēdē politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu noraida, Valsts kanceleja izbeidz projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu — viens mēnesis — un par to informējot iesniedzēju.

168. Kārtību, kādā politikas dokumenta projekts, tiesību akta projekts vai informatīvs ziņojums, kas saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" satur klasificētu informāciju, saskaņojams ar ministrijām un citām institūcijām, kā arī iesniedzams un izskatāms Ministru kabinetā, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

(MK 04.11.2002. noteikumu Nr.500 redakcijā)

168.¹ Kārtību, kādā politikas dokumenta projekts, tiesību akta projekts vai informatīvais ziņojums, kas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu satur informāciju dienesta vajadzībām, saskaņojams ar ministrijām un citām institūcijām, kā arī iesniedzams un izskatāms Ministru kabinetā, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

169. Ja Ministru kabineta loceklim ir iebildumi par atsevišķu Ministru kabineta sēdē apspriestu jautājumu, viņš tos dara zināmus attiecīgā jautājuma izskatīšanas laikā Ministru kabineta sēdē, noformē iebildumus rakstiski un līdz sēdes beigām iesniedz tos Valsts kancelejas direktoram.

170. Pamatojoties uz šo noteikumu 169.punktā minētajiem iebildumiem, Ministru kabineta sēdes protokolā norāda, ka Ministru kabineta loceklim par pieņemto lēmumu ir atšķirīgs viedoklis.

171. Likumprojektu, Saeimas lēmumprojektu, kā arī Ministru kabineta noteikumu projektu, kuru paredzēts izdot Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā, Ministru kabineta sēdē atbalsta (pieņem) tikai tādā gadījumā, ja tā teksts ir pilnīgi izstrādāts un tas ir noformēts nosūtīšanai uz Saeimu. Ja teksts nav pilnīgi izstrādāts, to neatbalsta (nepieņem) un Ministru kabinets lemj par projekta turpmāko izskatīšanas gaitu Ministru kabinetā.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

172. Ministru kabineta sēdes vadītājs sēdes laikā precīzi formulē debatēs izteiktos Ministru kabineta sēdē atbalstītos priekšlikumus ierakstīšanai Ministru kabineta sēdes protokolā.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

173. Ja politikas dokumenta projektā vai tiesību akta projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, kuri nav precīzi formulēti Ministru kabineta sēdes laikā un ierakstīti Ministru kabineta sēdes protokolā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar attiecīgajām ministrijām vai citām institūcijām un amatpersonām, projektu neatbalsta (nepieņem). Attiecīgo projektu divu mēnešu laikā, ja sēdes laikā nav noteikts cits termiņš, precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

174. Ja politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu Ministru kabineta sēdē atbalsta (pieņem) un uzdod tajā izdarīt attiecīgus precizējumus, iesniedzējs nedēļas laikā pēc Ministru kabineta sēdes, kurā projekts atbalstīts (pieņemts) (ja Ministru kabineta sēdes protokolā nav norādīts cits termiņš), precizē politikas dokumenta projekta vai tiesību akta projekta tekstu atbilstoši Ministru kabineta sēdē nolemtajam un iesniedz precizēto projektu Valsts kancelejā.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

174.¹ Ministru kabineta sēdē atbalstīto politikas dokumentu (kopsavilkumu) paraksta iesniedzējs vai cits ministrs saskaņā ar šo noteikumu 190. vai 191.punktu.

(MK 04.11.2002. noteikumu Nr.500 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

175. Ja Ministru kabineta sēdes locekļiem ir iebildumi pret politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu vai būtiski attiecīgā projekta teksta precizējumi, Ministru kabinets lemj par tiesību akta projekta novirzīšanu izskatīšanai komitejas sēdē, un par to izdara attiecīgu ierakstu sēdes protokolā.

176. Ministru kabineta loceklim Ministru kabineta sēdes laikā ir tiesības prasīt, lai pēc protokollēmuma projekta galīgā varianta noformēšanas Valsts kanceleja ar viņu saskaņo Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu par jebkuru Ministru kabineta sēdē izskatītu jautājumu.

177. Ministru kabineta sēdes protokolu paraksta Ministru kabineta sēdes vadītājs un Valsts kancelejas direktors. Ja Ministru kabineta sēdi ir vadījuši vairāki sēdes vadītāji, protokolu paraksta visi sēdes vadītāji. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdes protokolu pēc tā parakstīšanas nosūta Ministru kabineta locekļiem, citām personām un institūcijām saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu.

178. Ministru kabineta locekļi ir tiesīgi divu darbdienu laikā pēc Ministru kabineta sēdes protokola saņemšanas rakstiski iesniegt Valsts kancelejas direktoram iebildumus pret minētā protokola saturu, norādot precīzu protokollēmuma grozījuma redakciju, un tos izskata nākamajā sēdē.

179. Ja atbildīgā ministrija nedēļas laikā pēc šo noteikumu 173. un 174.punktā minētā termiņa nav iesniegusi precizēto politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu Ministru kabinetā, Valsts kanceleja izbeidz projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu — viens mēnesis — un par to informējot atbildīgo ministriju.

180. Ja projekts, kura kontrole ir izbeigta, iesniedzējam joprojām ir aktuāls, tas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedzams Ministru kabinetā no jauna.

181. Ministru kabineta locekļiem ir šādi rangi:

181.1. Ministru prezidents;

181.2. Ministru prezidenta biedrs;

181.3. ministrs, īpašu uzdevumu ministrs;

181.4. valsts ministrs.

182. Viena ranga ietvaros augstāks rangs ir tam Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram, kurš ilgāk ir bijis attiecīgajā amatā. Ja amata pildīšanas ilgums ir vienāds, augstāks rangs ir tai amatpersonai, kura ir vecāka (pēc dzimšanas datuma). Ministru kabineta locekļu darba vietas Ministru kabineta sēdes un komitejas sēdes laikā nosaka atbilstoši rangam.

183. Ministru kabineta locekļu rangus piemēro Ministru kabineta sēdes vadītājs un komitejas priekšsēdētājs Ministru kabineta sēdes laikā un komitejas sēdes laikā, dodot vārdu debatēs par izskatāmo jautājumu un nosakot, kurš Ministru kabineta loceklis līdzparakstīs Ministru kabinetā pieņemto tiesību aktu projektu.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

184. Ministru kabineta lēmumus noformē noteikumu, instrukciju, ieteikumu, rīkojumu un Ministru kabineta sēdes protokollēmumu veidā.

185. Ministru kabineta sēdē pieņemtos lēmumus vai dotos uzdevumus atsevišķām valsts institūcijām vai amatpersonām ieraksta Ministru kabineta sēdes protokolā.

186. Ministru kabineta atbalstītā (pieņemtā) tiesību akta tekstā pirms tā parakstīšanas var izdarīt tikai tos grozījumus, kuri ir norādīti Ministru kabineta sēdes protokolā, kā arī izlabot ar minētajiem grozījumiem saistītās kļūdas.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

187. Valsts kanceleja nodrošina Ministru kabineta sēdē atbalstītā (pieņemtā) tiesību akta projekta sagatavošanu parakstīšanai vai nosūtīšanai uz Saeimu.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

188. Ministru kabineta sēdē bez grozījumiem pieņemtos noteikumus, instrukcijas, ieteikumus un rīkojumus vizē Valsts kancelejas direktors un pēc vizēšanas nodod parakstīšanai attiecīgajam Ministru kabineta loceklim (otrais paraksts) un Ministru prezidentam (pirmais paraksts).

189. Ja tiesību akts saskaņā ar šiem noteikumiem Ministru kabineta sēdē ir izskatīts kā Ministru kabineta lieta vai kā steidzams jautājums, Valsts kanceleja, ja Ministru kabineta sēdes protokolā nav noteikts citādi, parasti piecu darbdienu laikā nodrošina atbalstītā (pieņemtā) tiesību akta sagatavošanu parakstīšanai.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

190. Ja ministrs — tiesību akta projekta iesniedzējs — nepiedalās Ministru kabineta sēdē, Ministru kabineta izdoto tiesību aktu attiecīgā ministra vietā paraksta (otrais paraksts) tas ministrs, kurš viņu aizvieto attiecīgajā Ministru kabineta sēdes dienā.

191. Ja tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā ir iesniedzis Ministru prezidents, Ministru kabineta sēdes laikā Ministru kabinets pieņem lēmumu, kurš ministrs paraksta (otrais paraksts) attiecīgo tiesību aktu, un par to tiek izdarīts attiecīgs ieraksts Ministru kabineta sēdes protokolā.

192. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu, kuru vizējis iesniedzējs, (šajos noteikumos paredzētajos gadījumos — arī starptautisko līgumu) kopā ar Ministru prezidenta parakstītu pavadvēstuli, anotāciju, Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu un tehnisko informācijas nesēju, kurā ierakstīts likumprojekta teksts, starptautiskā līguma un (vai) tā tulkojuma teksts un anotācijas teksts triju darbdienu laikā pēc Ministru kabineta sēdes, ja Ministru kabineta protokolā nav noteikts cits termiņš, nosūta Saeimai.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

192.¹ Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdē atbalstīto Saeimas lēmumprojektu, kuru vizējis iesniedzējs, kopā ar Ministru prezidenta parakstītu pavadvēstuli, Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu un tehnisko informācijas nesēju, kurā ierakstīts Saeimas lēmumprojekta teksts, triju darbdienu laikā pēc Ministru kabineta sēdes, ja Ministru kabineta protokolā nav noteikts cits termiņš, nosūta Saeimai.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

193. Tiesību aktus datē ar to pieņemšanas dienu. Ministru prezidenta rīkojumus un Ministru kabineta rīkojumus datē ar to parakstīšanas dienu.

194. Ministru kabineta atbalstīto politikas dokumentu (kopsavilkumu) un izdoto tiesību aktu divu darbdienu laikā pēc Valsts kancelejas nosūtītā politikas dokumenta (kopsavilkuma) un tiesību akta kopijas saņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

194.¹ Ministru kabineta pieņemto tiesību aktu, kas iesniedzams Ekonomikas ministrijā, lai saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju par tehnisko noteikumu projektu paziņošanu sniegtu informāciju Eiropas Komisijai, Valsts kanceleja triju dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Ekonomikas ministrijai.

(MK 30.03.2004. noteikumu Nr.219 redakcijā)

195. Politikas dokumenta (kopsavilkuma) vai tiesību akta publikācijas un Valsts kancelejas nosūtītās politikas dokumenta (kopsavilkuma) vai tiesību akta kopijas savstarpēju atbilstību nodrošina laikraksts "Latvijas Vēstnesis".

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

196. Atbildīgs par Ministru kabineta noteikumu, instrukciju, ieteikumu vai rīkojumu izpildi ir to parakstītājs (otrais paraksts) (šo noteikumu 190.punktā minētajā gadījumā — tiesību akta projekta iesniedzējs) vai attiecīgajā tiesību aktā norādītā institūcija vai amatpersona.

197. Skaidrojumus par Ministru kabineta izdoto tiesību aktu sniedz attiecīgais Ministru prezidenta biedrs vai ministrs — tiesību akta parakstītājs (otrais paraksts), bet šo noteikumu 190.punktā minētajā gadījumā — tiesību akta projekta iesniedzējs.

198. Ministru prezidents izdod rīkojumus saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu, šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

199. Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar rīkojumu uz noteiktu laiku izveido darba grupu. Rīkojumā nosaka darba grupas sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un noteiktā termiņā veicamos uzdevumus. Rīkojumā paredz arī uzdevumu iesniegt attiecīgajā institūcijā ar darba grupas darbu saistītos lietas materiālus (piemēram, sanāksmju protokolus).

200. Ministru prezidents ar savu rīkojumu:

200.1. ieceļ amatā ministru, īpašu uzdevumu ministru (pēc uzticības saņemšanas Saeimā);

200.2. ieceļ amatā Ministru prezidenta biedru;

200.3. ieceļ ministru par Ministru prezidenta biedru;

200.4. ieceļ amatā valsts ministru (pēc saskaņošanas ar attiecīgo ministru un uzticības saņemšanas Saeimā);

200.5. ieceļ amatā ministrijas parlamentāro sekretāru (pēc attiecīgā ministra ieteikuma);

200.6. ieceļ amatā Ministru prezidenta biroja vadītāju;

200.7. savas prombūtnes laikā vai ja viņš citādi aizkavēts pildīt savu amatu, ieceļ Ministru prezidenta vietas izpildītāju;

200.8. Ministru prezidenta biedra vai ministra prombūtnes laikā vai ja viņš citādi aizkavēts pildīt savu amatu, ieceļ Ministru prezidenta biedra vai ministra vietas izpildītāju;

200.9. piešķir atvaļinājumus Ministru kabineta locekļiem, ministriju parlamentārajiem sekretāriem, Valsts kancelejas direktoram un Ministru prezidenta padotībā esošas iestādes vadītājam.

201. Ministru prezidents pieņem lēmumu par Ministru kabinetā iesniegto politikas dokumentu projektu, tiesību aktu projektu un informatīvo ziņojumu turpmāko virzību, kā arī dod uzdevumus Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja vadītājam, Valsts kancelejas direktoram, Krīzes kontroles centra vadītājam, Informācijas sabiedrības biroja vadītājam, Eiropas lietu biroja vadītajam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

202. Iesniedzot Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu, tam pievieno iesniedzēja parakstītu pavadvēstuli, kurā norādīta šāda informācija:

202.1. precīza atsauce uz Valdības deklarāciju (Rīcības plānā dotā uzdevuma numurs), Ministru kabineta atbalstītu politikas dokumentu vai tiesību aktu (pieņemšanas datums un konkrētais punkts), Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes protokollēmumu (protokola numurs, datums, paragrāfs) vai Ministru prezidenta rezolūciju (datums, numurs), ja iesniegtais projekts ir sagatavots saskaņā ar minētajos dokumentos dotajiem uzdevumiem;

202.2. projekta autors (norāda amatpersonu vai darba grupu, kas izstrādājusi projektu);

202.3. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (nosaukums, datums, numurs, lappušu skaits);

202.4. par projektu atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats, tālruņa un faksa numuru, e-pasta adrese (attiecīgo informāciju norāda pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī);

202.5. rīkojuma projektiem par darba grupas personālsastāvu — norāde par attiecīgo personu piekrišanu (pilnvarojumu) tajā darboties, ja šīs personas nav rīkojuma projekta iesniedzējas ministrijas pārstāvji.

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

203. Ministru prezidenta rīkojuma projektu vizē par projektu atbildīgā amatpersona, juridiskā dienesta vadītājs, par uzdevuma izpildes kontroli atbildīgā ministrijas amatpersona, valsts sekretārs, kā arī iesniedzējs.

204. Ministru prezidenta rīkojumu divu darbdienu laikā pēc Valsts kancelejas nosūtītās rīkojuma kopijas saņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ministru prezidenta rīkojuma publikācijas un Valsts kancelejas nosūtītā rīkojuma kopijas savstarpēju atbilstību nodrošina laikraksts "Latvijas Vēstnesis".

(Grozīts ar MK 11.11.2003. noteikumiem Nr.645)

205. Par Ministru prezidenta rīkojumā doto uzdevumu izpildi atbildīga ir attiecīgajā Ministru prezidenta rīkojumā norādītā amatpersona vai institūcija.

206. Par Ministru prezidenta rezolūcijā dotā uzdevuma izpildi ir atbildīga katra uzdevumā (rezolūcijā) minētā amatpersona. Uzdevumā (rezolūcijā) dotā kopīgi veicamā uzdevuma izpildi nodrošina amatpersona, kas uzdevumā (rezolūcijā) minēta pirmā.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

207. Ministru prezidenta rīkojumā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir viens mēnesis, ja nav noteikts cits izpildes termiņš. Priekšlikums par Ministru prezidenta rīkojumā noteiktā izpildes termiņa grozīšanu Valsts kancelejā iesniedzams Ministru prezidenta rīkojuma projekta veidā.

(Grozīts ar MK 04.11.2002. noteikumiem Nr.500)

208. Ministru prezidenta rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir desmit darbdienas no rezolūcijas saņemšanas dienas, ja nav noteikts cits izpildes termiņš. Ja nepieciešama jautājuma papildu sagatavošana vai saskaņošana, Ministru prezidents pēc rezolūcijas adresāta motivēta lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevuma izpildes termiņu.

209. Ministru prezidenta steidzamā rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir trīs darbdienas no rezolūcijas saņemšanas dienas, ja nav noteikts cits izpildes termiņš.

210. Valsts kanceleja kontrolē tikai tos Ministru prezidenta rīkojumos un rezolūcijās dotos uzdevumus, par kuru izpildi rakstiski jāinformē Ministru kabinets vai Ministru prezidents vai kuros noteikta dokumentu sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā.

211. Valsts kanceleja nākamajā darbdienā pēc Ministru prezidenta rīkojumā vai rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes termiņa beigām nosūta atgādinājumu par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgajai ministrijas amatpersonai. Minētā amatpersona triju darbdienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas iesniedz Valsts kancelejā informāciju par uzdevuma izpildes gaitu, norāda amatpersonu, kura ir atbildīga par uzdevuma izpildi, kā arī norāda uzdevuma neizpildes iemeslu.

212. Pēc šo noteikumu 211.punktā minētā termiņa beigām Valsts kanceleja sagatavo priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājuma turpmāko virzību, un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu informāciju Valsts sekretāru sanāksmē.

213. Nosūtot Valsts kancelejai atbildi par Ministru prezidenta rīkojumā vai rezolūcijā dotā uzdevuma izpildi, norāda arī izpildītā dokumenta numuru un datumu.

214. Ministru prezidents pēc iesniedzēja rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas pieņem lēmumu par aktualitāti zaudējušo uzdevumu noņemšanu no kontroles.

215. Ministru prezidenta rīkojumos un rezolūcijās doto uzdevumu izpildes vienotu kontroles kārtību ministrijās un Valsts kancelejā nosaka Ministru kabineta instrukcija.

216. Valsts kanceleja, saņemot likumus vai Saeimas lēmumus, kuros ir noteikti uzdevumi Ministru kabinetam, kā arī citus Saeimas dokumentus, kas nosūtīti izskatīšanai Ministru kabinetā vai zināšanai, reģistrē tos un, ja nepieciešams, sagatavo Ministru prezidenta uzdevuma (rezolūcijas) projektu attiecīgajam Ministru kabineta loceklim.

217. Lai nodrošinātu likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru prezidents dod uzdevumu attiecīgajam Ministru kabineta loceklim sagatavot un iesniegt izskatīšanai nepieciešamo tiesību akta projektu.

218. Valsts kancelejas direktors Ministru prezidenta uzdevumā ir tiesīgs pieprasīt informāciju no valsts sekretāriem par šo noteikumu 217.punktā minēto uzdevumu izpildes gaitu. Informācija sniedzama desmit darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

219. Šo noteikumu 217.punktā minēto uzdevumu izpildes termiņš ir divi mēneši. Ja nepieciešama jautājuma papildu sagatavošana vai saskaņošana, Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa motivēta lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevuma izpildes termiņu.

220. Ministru prezidenta rezolūcijas vai Valsts kancelejas direktora rezolūcijas izpildi nodrošina amatpersona, kura rezolūcijā minēta pirmā, bet izpildi kontrolē ministrija un Valsts kanceleja.

221. Valsts kanceleja nākamajā darbdienā pēc Ministru prezidenta vai Valsts kancelejas direktora rezolūcijas izpildes termiņa beigām nosūta atgādinājumu par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgajai ministrijas amatpersonai. Minētā amatpersona triju darbdienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas iesniedz Valsts kancelejā informāciju par rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes gaitu, norāda amatpersonu, kura ir atbildīga par uzdevuma izpildi, kā arī norāda uzdevuma neizpildes iemeslu.

222. Pēc šo noteikumu 221.punktā minētā termiņa beigām Valsts kanceleja sagatavo priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājuma turpmāko virzību un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu informāciju Valsts sekretāru sanāksmē.

223. Likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildes vienotu kontroles kārtību ministrijās un Valsts kancelejā nosaka Ministru kabineta instrukcija.

224. Par Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumā, Ministru kabineta komitejas sēdes protokollēmumā vai Ministru kabineta tiesību aktā dotā uzdevuma izpildi ir atbildīga tā amatpersona vai institūcija, kura minēta pirmā, ja attiecīgajā Valsts sekretāru sanāksmes vai Ministru kabineta komitejas sēdes protokollēmumā vai Ministru kabineta tiesību aktā nav noteikts citādi.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

225. Valsts kanceleja kontrolē tikai tos uzdevumus, par kuru izpildi rakstiski jāinformē Ministru kabinets vai Ministru prezidents vai kuros noteikta dokumentu sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā.

226. Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumā dotā uzdevuma (izņemot uzdevumus, kas saistīti ar pieteikto projektu izsludināšanu) izpildes termiņš ir divi mēneši, ja nav noteikts cits termiņš.

(MK 04.11.2002. noteikumu Nr.500 redakcijā)

227. Ministru kabineta komitejas sēdes protokollēmumā, kā arī Ministru kabineta sēdes protokollēmumā un citā Ministru kabineta tiesību aktā doto uzdevumu izpildes termiņš ir divi mēneši, ja nav noteikts cits termiņš. Priekšlikums par Ministru kabineta sēdes protokollēmumā vai citā tiesību aktā noteiktā izpildes termiņa grozīšanu Ministru kabinetā iesniedzams attiecīga tiesību akta projekta veidā. Lēmumu par Ministru kabineta komitejas sēdes protokollēmumā dotā uzdevuma izpildes termiņa grozīšanu pieņem Ministru prezidents pēc attiecīga Ministra kabineta locekļa rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas.

(MK 04.11.2002. noteikumu Nr.500 redakcijā)

228. Lai nodrošinātu Ministru kabineta tiesību aktos, Ministru prezidenta rīkojumos un Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumos doto uzdevumu izpildi, Valsts kancelejas direktors Ministru prezidenta uzdevumā ir tiesīgs pieprasīt informāciju no valsts sekretāriem par doto uzdevumu izpildi. Informācija sniedzama desmit darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

229. Valsts kanceleja nākamajā darbdienā pēc dotā uzdevuma izpildes termiņa beigām nosūta atbildīgajai ministrijas amatpersonai atgādinājumu par uzdevumu izpildes kontroli. Minētā amatpersona triju darbdienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas sniedz Valsts kancelejai informāciju par uzdevuma izpildi vai saskaņā ar šo noteikumu 207., 208., 219. un 227.punktu sagatavo priekšlikumus par uzdevuma izpildes termiņa grozīšanu.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

230. Pēc šo noteikumu 229.punktā minētā termiņa beigām Valsts kanceleja sagatavo priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājuma turpmāko virzību un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu informāciju Valsts sekretāru sanāksmē.

231. Nosūtot Valsts kancelejai atbildi par Valsts kancelejas direktora rezolūcijā dotā uzdevuma izpildi, norāda arī izpildītā dokumenta numuru un datumu.

232. Lēmumu par aktualitāti zaudējušo uzdevumu un šo noteikumu 109.punktā minēto projektu kontroles izbeigšanu pieņem Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa vai Valsts kancelejas direktors pēc valsts sekretāra rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas.

233. Ministru kabineta tiesību aktos un Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumos doto uzdevumu izpildes vienotu kontroles kārtību ministrijās un Valsts kancelejā nosaka Ministru kabineta instrukcija.

234. Valsts kancelejā tiek organizētas parlamentāro sekretāru sanāksmes. Parlamentāro sekretāru sanāksmes norises laiku, vietu un apspriežamo jautājumu loku nosaka Ministru prezidents.

235. Parlamentāro sekretāru sanāksmes vada Ministru prezidents vai viņa pilnvarota amatpersona.

236. Parlamentāro sekretāru sanāksmes protokolē Valsts kancelejas direktora norīkota amatpersona. Protokolā norāda personas, kuras ir piedalījušās sanāksmē, kā arī sanāksmē izskatītos jautājumus un pieņemtos lēmumus.

237. Ministru kabineta loceklis, parlamentārais sekretārs, Valsts kancelejas direktors, Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var doties ārvalstu komandējumos tikai saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumu.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

238. Kārtību, kādā Ministru kabineta locekli aizvieto viņa prombūtnes laikā, nosaka attiecīga Ministru kabineta instrukcija.

239. Valsts kanceleja sagatavoto Ministru prezidenta rīkojuma projektu par Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, Valsts kancelejas direktora, Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka ārvalstu komandējumu saskaņo ar Ārlietu ministriju.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

240. Ārlietu ministrija 24 stundu laikā pēc Ministru prezidenta rīkojuma parakstīšanas:

240.1. ja nepieciešams, sagatavo attiecīgajām ārvalstu vēstniecībām notas par vīzas saņemšanu;

240.2. informē attiecīgo Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību par gaidāmo oficiālo ārvalstu komandējumu un saskaņo nepieciešamo palīdzību tā organizācijā un norisē.

241. Ministru kabineta loceklis, parlamentārais sekretārs, Valsts kancelejas direktors, Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks piecu darbdienu laikā pēc ārvalstu komandējuma termiņa beigām iesniedz Ministru prezidentam rakstisku ziņojumu par komandējuma gaitu un rezultātiem (kopiju — ārlietu ministram), norādot, ar kādiem oficiāliem pārstāvjiem ir bijušas tikšanās un kādi jautājumi apspriesti.

(MK 11.11.2003. noteikumu Nr.645 redakcijā)

242. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā politikas dokumentu projektus un tiesību aktu projektus, kas izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, ievēro šajos noteikumos noteikto politikas dokumentu projektu un tiesību aktu projektu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību Ministru kabinetā.

243. Valsts kanceleja apkopo informāciju par politikas dokumentu projektiem un tiesību aktu projektiem, kuri iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, un to izskata Ministru kabineta komitejas 2002.gada jūnija pirmajā sēdē projektu turpmākās virzības noteikšanai.

244. Atzīt par spēku zaudējušiem:

244.1. Ministru kabineta 1995.gada 9.maija noteikumus Nr.129 "Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 73.nr.);

244.2. Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumus Nr.160 "Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 80./81.nr.; 1997, 7./8., 184./185., 199./200.nr.; 1998, 102./105., 109./110.nr.).

245. Noteikumu 5.nodaļa stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

246. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.