Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Atjaunot 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēku un uzsākt zemesgrāmatu nodaļu darbību ar 1993.gada 5.aprīli.

2. Zemesgrāmatu nodaļas ietilpst tiesu sistēmā un tiek izveidotas rajonos un republikas pilsētās nekustamo īpašumu reģistrēšanai, kā arī ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai. Rīgā izveidojama viena Zemesgrāmatu nodaļa. Nodaļas priekšnieka funkcijas nekustamo īpašumu reģistrēšanā un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanā veic arī viņa vietnieki. Šīs nodaļas pārzina apgabaltiesas, bet līdz to izveidošanai - rajonu (pilsētu) tiesas.

(23.02.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.1995.)

3. Zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un viņu vietniekiem ir 1992.gada 15.decembra likumā "Par tiesu varu" rajonu (pilsētu) tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss.

(23.02.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.1995.)

4. Zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību veic Tieslietu ministrija atbilstoši likumam "Par tiesu varu".

5. Fizisko un juridisko personu zemes ierakstāmas zemesgrāmatās un to īpašuma tiesības nostiprināmas, pamatojoties uz lēmumiem par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par samaksu, kas pieņemti saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", likumu "Par zemes komisijām" un likumu "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām", kā arī uz tiesas spriedumiem.

1. piezīme. Pārbaudot lēmumu likumību, par bijušo zemes īpašnieku zemes īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem atzīstami: Valsts arhīvu izziņas, tiesas spriedumi vai citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, arī zemesgrāmatu akti un notariāli apliecināti zemes pirkšanas līgumi, kas sastādīti līdz 1940.gada 21.jūlijam, ja līdz lēmuma pieņemšanai par īpašuma tiesību atjaunošanu uz vienu un to pašu zemes īpašumu nav iesniegti pretrunīgi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti.

2. piezīme. Mantiniekiem zemi var reģistrēt īpašumā bez zemes īpašnieka nāvi apliecinošu dokumentu iesniegšanas gadījumos, kad bijušo zemes īpašnieku vecums lēmuma pieņemšanas brīdī pārsniedz 100 gadu un viņi nav iesnieguši zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu.

Valsts un pašvaldību zemes ierakstāmas zemesgrāmatās un to īpašuma tiesības nostiprināmas, pamatojoties uz dokumentiem, kas norādīti likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

Zemes lietošanas (arī nomas) tiesības nostiprināmas tikai pēc zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas. Ja zemes īpašnieks nav noslēdzis ar zemes lietotāju rakstveida līgumu par zemes lietošanas (arī nomas) noteikumiem vai nedod rakstveida piekrišanu zemes lietošanas (arī nomas) tiesību nostiprināšanai, zemes lietotāja (arī nomnieka) tiesības zemesgrāmatā nostiprināmas, pamatojoties uz tiesas spriedumu. Šādi noteikumi piemērojami arī gadījumos, kad ēku (būvju) īpašnieki atsakās slēgt zemes nomas līgumus ar zemes īpašniekiem.

(27.04.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 05.10.1995.)

6. Atbilstoši Civillikuma 968.pantam ēku (būvju) tiesisko reģistrāciju var izdarīt tikai pēc zemes reģistrācijas zemesgrāmatā, izņemot šā likuma 7.pantā minētos gadījumus. Ja zeme un ēkas (būves) pieder vienai un tai pašai personai, zemes un ēku (būvju) reģistrācija un īpašuma tiesību nostiprināšana izdarāma vienlaikus.

Ja uz zemes atrodas citai personai piederošas ēkas (būves), zemesgrāmatas nodalījuma (folijas) pirmās daļas pirmajā iedaļā ierakstāma īpaša atzīme.

Zemes reformas laikā pieļaujama ēku (būvju) tiesiskā reģistrācija pirms zemes ierakstīšanas zemesgrāmatā atbilstoši šā likuma 7.panta noteikumiem.

Nostiprinot īpašuma tiesības uz tādām ēkām (būvēm), kas atrodas uz svešas zemes, nostiprinājuma uzrakstā norādāms zemes īpašnieks vai izdarāma atzīme, ka zemes īpašuma tiesības nav noskaidrotas.

(27.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.05.1995.)

7. Ēkas (būves), kuras fiziskās vai juridiskās personas uzcēlušas uz šim nolūkam saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem likumiem piešķirtās zemes vai ieguvušas citā tiesiskā veidā, bet īpašuma tiesības atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam, vai arī uz zemes, kura saskaņā ar speciāliem likumiem ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, kā arī ēkas (būves), kuras fiziskās vai juridiskās personas ieguvušas saskaņā ar likumiem, kas regulē valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, var ierakstīt zemesgrāmatās pirms attiecīgās zemes ierakstīšanas un nostiprināt minēto personu īpašuma tiesības šādos gadījumos:

1) ja ēkas (būves) atrodas uz viena bijušā zemes īpašnieka (fiziskās vai juridiskās personas) zemes gabala un atbilstoši pašvaldības lēmumam noteikta zemes gabala platība, robežas un apstiprināts zemes robežu plāns, kā arī piešķirts kadastra numurs;

2) ja ēkas (būves) atrodas uz vairāku bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem un atbilstoši pašvaldības lēmumam sastādīts zemes ierīcības projekts, noteikta zemes gabala platība, robežas un apstiprināts zemes robežu plāns, kā arī piešķirts kadastra numurs.

Ierakstot šādus īpašumus zemesgrāmatās, katram zemes gabalam tiek atvērts zemesgrāmatas nodalījums (folija), kura pirmajā daļā norādāma adrese un kadastra numurs, bet ēku (būvju) ierakstīšanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai attiecīgajam zemesgrāmatas nodalījumam pievienojamas papildu daļas ar apzīmējumu (literu) "A".

Ja zemi īpašumā iegūst ēkas (būves) īpašnieks vai ēku (būvi) iegūst īpašumā zemes īpašnieks, zemesgrāmatas nodalījuma pievienojums slēdzams un šā nodalījuma pirmās daļas pirmajā iedaļā (6.panta otrā daļa) ierakstītā atzīme dzēšama.

(27.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.05.1995.)

8. Par pamatu īpašuma tiesību nostiprinājumam uz ēkām (būvēm), ievērojot šā likuma 9.- 13.panta noteikumus, atzīstami šādi dokumenti:

1) Valsts arhīvu izziņas par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940.gadā;

2) likumā noteikto institūciju izsniegti dokumenti par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);

3) pašvaldību apstiprināti akti par ēku (būvju) pieņemšanu ekspluatācijā.

Piezīme. Ja akts par ēku (būvju) pieņemšanu ekspluatācijā nav sastādīts vai nav saglabājies un ēkas (būves) uzceltas līdz 1993.gada 5.aprīlim, noformējot aktu par ēkas (būves) nodošanu ekspluatācijā, ēkas (būves) izpildprojekts nav pieprasāms;

4) notariālie akti par ēku (būvju) iegūšanu mantošanas ceļā, pirkuma vai cita tiesiska darījuma rezultātā;

5) tiesas spriedumi vai lēmumi, ar kuriem atzīta īpašuma iegūšana, izņemot tiesas spriedumus, kas minēti 1991.gada 30.oktobra likuma "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" 7. un 8.pantā;

6) akti par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā;

7) izraksti no saimniecību grāmatām vai saimniecību uzskaites kartītēm, kurus izsniegušas pašvaldības vai Valsts arhīvi un kuri apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā (zemnieku viensētā);

8) administratīvā kārtībā pieņemti valdības vai pašvaldību akti par valsts vai pašvaldības īpašumā esošu ēku (būvju) nodošanu citu tiesību subjektu īpašumā (kopā ar pieņemšanas un nodošanas aktu);

9) likumā noteiktie dokumenti par ēku (būvju) iegūšanu valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas rezultātā, ja privatizācijas procesā ievērota likumā noteiktā kārtība;

10) citi dokumenti, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

(27.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.05.1995.)

9. Ja piecu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas zemesgrāmatu nodaļā ir pieteikušās citas personas, kuras apstrīd kolhoznieku sētas mantas pāriešanas likumību pašreizējam valdītājam, strīdu par īpašuma tiesībām izšķir tiesa.

Īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas piederējušas kolhoznieku sētai (zemnieku viensētai), var nostiprināt tikai pēc 1993.gada 1.septembra.

10. Nostiprināt īpašuma tiesības uz privatizētiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājā var tikai tad, kad zemesgrāmatā atbilstoši šā likuma 6. vai 7. panta noteikumiem ierakstīta dzīvojamā māja. Īpašuma tiesības uz daudzdzīvokļu mājās iegūtajiem dzīvokļiem nostiprināmas kā dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, ja īpašnieki nevienojas citādi vai īpašs likums nenosaka citu kārtību. Nostiprinot kopīpašuma tiesības, vienlaikus norādāms, kurš dzīvoklis ir katra īpašnieka īpašumā.

Dārzkopības, garāžu, vasarnīcu vai citas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības biedra īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), ja viņam zemes gabals nodots īpašumā, nostiprināmas šā likuma 6. un 8.pantā noteiktajā kārtībā. Ja sabiedrības biedra ēkas (būves) atrodas uz svešas zemes, tās ierakstāmas zemesgrāmatā un īpašuma tiesības nostiprināmas ēku (būvju) īpašniekam šā likuma 7. un 8.pantā noteiktajā kārtībā.

(27.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.05.1995.)

11. Nekustamā īpašuma atrašanās juridiskās personas bilancē pati par sevi nerada īpašuma tiesības.

Nostiprinot juridisko personu īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas uzceltas pēc 1940.gada 21.jūlija, arī šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos, nepieciešams valdības vai tās noteiktās valsts pārvaldes institūcijas apliecinājums tam, ka šajos objektos nav valsts ieguldījuma, vai arī tam, ka valsts nepretendē uz atbilstošu īpašumu vai tā daļu.

Ēkas (būves), ko laikā no 1940.gada 21.jūlija līdz 1991.gada 21.augustam uzcēluši PSRS pakļautības uzņēmumi, iestādes un organizācijas, arī PSRS Aizsardzības ministrija, kā arī PSRS Iekšlietu ministrijas iekšējais karaspēks un robežapsardzības karaspēks, atzīstamas par Latvijas valsts īpašumu, izņemot tās ēkas (būves), kuras atsavinātas likumā noteiktajā kārtībā.

Ja juridiskā persona nekustamo īpašumu ieguvusi bez atlīdzības vai par atlīdzību ar nodošanu, un arī tāda darījuma rezultātā, kurš nav notariāli apliecināts, juridiskajai personai, lūdzot īpašuma tiesību nostiprināšanu, jāiesniedz pierādījumi, ka tas priekšgājējs bijis nekustamā īpašuma īpašnieks. Ja arī priekšgājējs īpašumu ieguvis kā nodotu, jāsniedz pierādījumi par viņa īpašuma tiesību iegūšanu.

Ja īpašums iegūts no juridiskās personas, ieguvēja īpašuma tiesības nostiprināmas tikai tad, ja šī juridiskā persona bija tiesīga atsavināt īpašumu un ja ievērota likumā noteiktā atsavināšanas kārtība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 25.05.1995.)

12. Kopīpašums reģistrējams visā tā sastāvā pēc jebkura kopīpašnieka lūguma, bet katra kopīpašnieka īpašuma tiesības nostiprināmas tikai pēc viņa personiska lūguma.

13. Ja tehniskās inventarizācijas dienestā vai pašvaldībā ēkas (būves) ir reģistrētas kā piederošas citai personai, nostiprinājuma lūgums atstājams bez ievērības (Zemesgrāmatu likuma 79.pants) līdz tam laikam, kamēr vienošanās ceļā vai tiesas ceļa nav izšķirts strīds par īpašuma tiesībām.

Gadījumos, kad tehniskās inventarizācijas dienestā vai pašvaldībā ēkas (būves) nav reģistrētas, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks atliek nostiprinājuma lūguma izlemšanu un uz nostiprinājuma lūguma iesniedzēja rēķina ievieto oficiālā laikrakstā sludinājumu, uzaicinot personas, kuras apstrīd īpašuma pāriešanu pašreizējam valdītājam, trīs mēnešu laikā iesniegt prasību tiesā, par to paziņojot zemesgrāmatu nodaļai.

Ja uzaicinājuma termiņā prasība nav iesniegta vai arī tiesa to noraidījusi, īpašuma tiesības nostiprināmas personai, kura iesniegusi nostiprinājuma lūgumu.

14. Nostiprinot īpašuma tiesības uz īpašumiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā uzlikti un tehniskās inventarizācijas dienestā vai pašvaldībā reģistrēti atsavināšanas aizliegumi vai servitūti, tie jāieraksta zemesgrāmatās atzīmju veidā. Ja viena gada laikā no īpašuma tiesību nostiprināšanas dienas persona, kuras laba aizliegums vai servitūts uzlikts, nav iesniegusi šīs tiesības nostiprinājuma lūgumu, atzīme dzēšama.

Zemesgrāmatas uz ieinteresēto personu lūguma pamata atzīmju veidā nostiprināmi tiesību aprobežojumi, kas noteikti likumos "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un citos likumos (Zemesgrāmatu likuma 45. pants). Ja minētie tiesību aprobežojumi ir norādīti dokumentā par īpašuma tiesību atjaunošanu, tas ir pietiekams pamats atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā.

15. Līdz apgabaltiesu izveidošanai sūdzības par Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka lēmumiem un rīcību iesniedzamas (Zemesgrāmatu likuma 98.pants) rajona vai pilsētas tiesā, bet Rīgā - priekšpilsētas (rajona) tiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

16. Nostiprinot īpašuma tiesības sakarā ar atsavināšanas līgumiem, mantojuma, kopmantas vai kopīpašuma dalīšanas līgumiem, kuri nav notariāli apliecināti (Zemesgrāmatu likuma 44.panta pirmā daļa un 107.panta 2.punkts), ņemama valsts nodeva tādā apmērā, kāds ir paredzēts par attiecīgo notariālo darbību izpildīšanu.

17. Noteikt, ka par nekustamā īpašuma vērtību, no kuras aprēķināma valsts nodeva, nostiprinot īpašuma tiesības sakarā ar atsavinājuma līgumiem, atzīstams augstākais no šādiem novērtējumiem:

1) līgumā norādītā atsavināšanas summa;

2) novērtējums, kurš noteikts aplikšanai ar īpašuma nodokli;

3) novērtējums, kurš noteikts, ieķīlājot nekustamo īpašumu kredītiestādē.

Beztermiņa vai mūžīgu maksājumu vērtību nosaka, reizinot gada maksājumu summu ar 20, bet tādu maksājumu vērtību, kuru ilgums ir atkarīgs no nejauša gadījuma, nosaka, reizinot gada summu ar 10.

Periodiskiem maksājumiem uz noteiktu laiku vērtību nosaka, reizinot gada maksājumu summu ar aktos minēto gadu skaitu, bet ne vairāk kā ar 20.

Ja mantas atsavināšana notiek par atlīdzību graudā vai citiem pienākumiem, atsavināmās mantas vērtību aprēķina pēc iepriekšējā mēneša vietējām vidējām tirgus cenām, skaitot no līguma slēgšanas dienas. Minētās cenas vai pienākumu vērtību noteic attiecīgās pilsētas pagasta pašvaldības institūcija.

18. Zemesgrāmatu likuma 16.panta 1.punkta "a" apakšpunktā minēto Civillikuma pantu noteikumi nav piemērojami līdz laikam, kamēr nav noteikta Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās kārtība, un, nostiprinot īpašuma tiesības, jāievēro Latvijas laulības un ģimenes kodeksa 20.panta noteikumi.

19. Pagasttiesu apliecinātai pilnvarai (Zemesgrāmatu likuma 58.pants) vai citam dokumentam (Zemesgrāmatu likuma 60. un 68.pants) atbilst dokumenti, ko apliecinājušas pagastu un pilsētu valdes, izpildot atbilstoši likumam notariālās darbības.

Piezīme. Latvijas Hipotēku un zemes bankā ar fiziskajām personām noslēgtie līgumi par zemes izpirkšanu atbilstoši Civillikuma 1473. un 1474. pantam nav obligāti notariāli apliecināmi.

Zemes reformas gaitā ir pieļaujama ar nekustamo īpašumu saistīto dokumentu iesniegšana Zemesgrāmatu nodaļai angļu, krievu un vācu valodā bez notariāli apliecināta tulkojuma pievienošanas valsts valodā, ja šie dokumenti noformēti līdz 1993.gada 5.aprīlim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 25.05.1995.)

20. Noteikt, ka zemesgrāmatu nodaļu iekasētā kancelejas nodeva ieskaitāma Tieslietu ministrijas atsevišķā kontā un izlietojama zemesgrāmatu nodaļu materiāltehniskās bāzes nostiprināšanai.

Fiziskās personas - bijušie zemes īpašnieki, kuriem 1940.gada 21.jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, viņu laulātie un pirmās šķiras likumiskie mantinieki, politiski represētie un I grupas invalīdi, kuriem zemes reformas gaitā tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, - ir atbrīvotas no Zemesgrāmatu likuma 107.pantā noteikto kancelejas nodevu maksāšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 25.05.1995.)

21. Ēkas (būves) un dzīvokļi, kas iegūti pēc 1993.gada 5.aprīļa darījuma rezultātā, ierakstāmi zemesgrāmatā, ievērojot šādus papildu nosacījumus:

1) nostiprinājuma lūguma iesniedzējam jāiesniedz pierādījumi, ka atsavinātājs bijis ēkas (būves) vai dzīvokļa īpašnieks. Ja arī atsavinātājs ēku (būvi) ieguvis pēc 1993.gada 5.aprīļa, jāiesniedz pierādījumi par iepriekšējā atsavinātāja īpašuma tiesībām, līdz atbilstoši likumam nepārprotami ir pierādītas īpašuma tiesības;

2) Zemesgrāmatu nodaļa uz nostiprinājuma lūguma iesniedzēja rēķina ievieto laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" sludinājumu, uzaicinot personas, kuras apstrīd īpašuma tiesību pāriešanu nostiprinājuma lūguma iesniedzējam, triju mēnešu laikā iesniegt prasību tiesā, par to paziņojot Zemesgrāmatu nodaļai. Ja uzaicinājuma termiņā paziņojums nav saņemts vai arī tiesa prasību noraidījusi, īpašuma tiesības nostiprināmas personai, kura iesniegusi nostiprinājuma lūgumu.

Šā panta pirmās daļas noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) vai dzīvokļi, kas iegūti, pamatojoties uz speciāliem likumiem par privatizāciju vai īpašuma tiesību atjaunošanu, ierakstāmi zemesgrāmatā atbilstoši šā likuma 7., 8. un 10. — 13. panta noteikumiem.

(14.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.10.1995.)

21.¹ Noteikt, ka iesniegumi par nekustamo īpašumu sākotnējo ierakstīšanu zemesgrāmatā un īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatu nodaļā izskatāmi mēneša laikā.

(27.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.05.1995.)

21.² Zemesgrāmatu nodaļas un Valsts zemes dienests veido kopēju datorizētu informācijas sistēmu. Datu izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(14.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.10.1995.)

21.³ Zemes reformas laikā Zemesgrāmatu nodaļa, konstatējot, ka lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par samaksu ir nelikumīgs, paziņo par to attiecīgajai pilsētas domei vai pagasta padomei.

(14.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.10.1995.)

22. Šis likums stājas spēkā ar 1993.gada 5.aprīlī.