1. pants. Likuma uzdevumi

Likuma uzdevums ir:

1) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas pamatprincipus;

2) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanas kārtību un pastāvēšanas nodrošinājumu;

3) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes, to stāvokļa kontroles un uzskaites kārtību;

4) savienot valsts, starptautiskās, reģionālās un privātās intereses īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanā, saglabāšanā, uzturēšanā un aizsardzībā.

2. pants. Likuma objekti

Likuma objekti ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk — aizsargājamās teritorijas).

Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā:

— aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.);

— nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;

— saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

Aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: dabas rezervāti, nacionālie parki, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi un aizsargājamo ainavu apvidi.

Konkrētas aizsargājamās teritorijas piederību pie noteiktas kategorijas nosaka saskaņā ar augstākās valsts vides aizsardzības institūcijas apstiprināto metodiku.

3. pants. Dabas rezervāti

(1) Dabas rezervāti ir cilvēka darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas.

(2) Dabas rezervātos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un cita veida darbības. Dabas rezervātu teritorijā var būt zonas, kurās atļauta ierobežota saimnieciskā, rekreācijas, izglītojošā vai citāda darbība, kas neapdraud dabas etalonu saglabāšanos un nav pretrunā ar aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un rezervāta izveidošanas mērķi.

4. pants. Nacionālie parki

(1) Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.

(2) Nacionālo parku galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, zinātniskās izpētes, izglītošanas un atpūtas organizēšana, kuru ierobežo dabas un kultūrvides aizsardzības mērķi.

(3) Nacionālo parku teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionālās zonās. Nacionālajos parkos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citādas darbības. Pārējā nacionālo parku teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušās ainavas struktūru.

5. pants. Dabas parki

(1) Dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.

(2) Atpūtas organizēšana un saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.

6. pants. Dabas pieminekļi

Dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: koki, alas, avoti, gravas, klintis, ūdenskritumi, akmeņi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.

Lai nodrošinātu dabas veidojuma saglabāšanu un tā apskates iespēju, aizsargāta tiek arī dabas pieminekļu tuvākā apkārtne.

7. pants. Dabas liegumi

Dabas liegumi ir teritorijas, kas pārstāv cilvēka darbības mazpārveidotus vai dažādā pakāpē pārveidotus dabas kompleksus, reto un izzūdošo vietējo savvaļas augu atradnes, dažādiem Latvijas novadiem raksturīgas vai unikālas kultūrainavas, izcili skaistas dabas vietas.

8. pants. Aizsargājamo ainavu apvidi

Aizsargājamo ainavu apvidi ir teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu un īpašu skaistumu. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt Latvijai raksturīgo kultūrvidi un ainavu tās daudzveidībā, kā arī nodrošināt sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu saimniekošanas metožu pielietošanu.

10. pants. Aizsargājamo teritoriju ietilpināšana citu kategoriju aizsargājamā teritorijā

Aizsargājamā teritorijā, kurai ir dažādi mērķi un funkcijas, var ietilpināt citas kategorijas aizsargājamās teritorijas.

11. pants. Priekšlikumu iesniegšana un to izskatīšanas kārtība

Priekšlikumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu var izteikt fiziska vai juridiska persona rakstveidā, pievienojot pamatojumu un shēmu noteiktā mērogā.

Priekšlikumus par aizsargājamās teritorijas izveidošanu iesniedz vietējai valsts vides aizsardzības institūcijai. Atbilde par priekšlikuma turpmāko izskatīšanu vai tā izskatīšanas izbeigšanu jāsniedz mēneša laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas.

Galīgo atzinumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, pamatojoties uz ekspertu atzinumu, dod augstākā valsts vides aizsardzības institūcija tās noteiktajā kārtībā.

Vietējā valsts vides aizsardzības institūcija informē pašvaldības, zemes īpašniekus un lietotājus par saņemto priekšlikumu izveidot aizsargājamo teritoriju.

12. pants. Lēmuma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti

Lai dotu galīgo atzinumu un pieņemtu lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, nepieciešami šādi dokumenti:

1) zinātnisks pamatojums;

2) plāns ar piesaisti un robežām mērogā, kas noteikts zemes ierīcību regulējošajos normatīvajos aktos;

3) aizsardzības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāna pamatprincipi;

4) pašvaldības izziņa par fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošajām zemes platībām;

5) nepieciešamo ierobežojumu apraksts, norādot to vietu, veidu un apmēru.

Šo dokumentu sagatavošanu nodrošina valsts vides aizsardzības institūcijas.

Ja nepieciešams, var pievienot citus dokumentus, ko pieprasa attiecīgā valsts institūcija, kura sagatavo vai pieņem lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu.

13. pants. Apstiprināšanas kārtība

Lēmumus par dabas rezervātu un nacionālo parku izveidošanu pieņem Augstākā Padome.

Lēmumu par aizsargājamo ainavu apvidu, dabas liegumu, dabas parku un dabas pieminekļu izveidošanu pieņem Ministru Padome.

Pašvaldības var pieņemt lēmumu par tādu dabas liegumu, dabas parku un dabas pieminekļu apstiprināšanu, kuri ir nozīmīgi dabas saglabāšanai attiecīgajā reģionā.

14. pants. Aizsargājamo teritoriju iezīmēšana plānos un apzīmēšana dabā

Izveidoto aizsargājamo teritoriju iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību plānos un valsts kadastrālās uzmērīšanas dokumentos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta līdzekļiem.

Aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lieto speciālas informatīvas zīmes, kuru paraugus, lietošanas un izveidošanas kārtību apstiprina augstākā valsts vides aizsardzības institūcija.

15. pants. Aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Katrai aizsargājamai teritorijai izstrādā aizsardzības un izmantošanas noteikumus, lai nodrošinātu šīs teritorijas aizsardzību un nepieļautu tās vērtības samazināšanos. Aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi nosaka nepieciešamo, pieļaujamo un aizliegto darbību šajās teritorijās.

Ir vispārējie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi un aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni.

16. pants. Vispārējie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Vispārējos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus izstrādā augstākā valsts vides aizsardzības institūcija, bet apstiprina Ministru Padome, nosakot tajās pieļaujamo un aizliegto darbību veidus.

17. pants. Individuālie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Individuālo aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus izstrādā katrai aizsargājamai teritorijai, pamatojoties uz vispārējiem aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un konkrētās aizsargājamās teritorijas īpatnībām un izveidošanas mērķi.

Individuālos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus apstiprina augstākā valsts vides aizsardzības institūcija.

18. pants. Aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni

Aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānu izstrādā noteiktam laika posmam pēc augstākās valsts vides aizsardzības institūcijas apstiprinātas metodikas. Šis plāns nosaka administratīvos, dabas aizsardzības un citus nepieciešamos pasākumus, kā arī teritorijas iedalījumu zonās atbilstoši tajās veicamajiem aizsardzības un izmantošanas pasākumiem. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu lietošanas, reģiona attīstības un citas intereses, nodrošinot teritorijas vērtības saglabāšanu un tās izveidošanas mērķu sasniegšanu.

Dabas aizsardzības plāna apspriešanas kārtību nosaka augstākā valsts vides aizsardzības institūcija.

Dabas aizsardzības plānu apstiprina valsts vides aizsardzības institūcijas.

Dabas aizsardzības plāna izstrādātājs ir atbildīgs par tā saturu un plānoto pasākumu pamatotību.

Dabas aizsardzības plāna izstrādātājam ir tiesības sekot tā izpildei un izdarīt plānā grozījumus augstākās valsts vides aizsardzības institūcijas noteiktajā kārtībā.

19. pants. Aizsargājamo teritoriju iedalījums zonās

Aizsargājamās teritorijas, kurām ir dažādi mērķi, var iedalīt funkcionālās zonās. Tām ir atšķirīgi aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

20. pants. Aizsargājamo teritoriju apmeklēšanas regulēšana

Aizsargājamo teritoriju apmeklēšana atpūtas, tūrisma, ekoloģiskās izglītošanas un zinātniskās izpētes nolūkos notiek saskaņā ar katras aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

Katrai aizsargājamai teritorijai vai tās daļai, kuras aizsardzības un izmantošanas noteikumi pieļauj apmeklēšanu, tiek noteiktas apmeklēšanas kvotas augstākās valsts vides aizsardzības institūcijas noteiktajā kārtībā.

Aizsargājamās teritorijas apmeklēšanu organizē un kontrolē aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcija.

21. pants. Aizsargājamās teritorijas aizsardzības nodrošināšana, veicot plānošanu un projektēšanas darbus

Veicot tautsaimniecības un teritoriālo plānošanu, zemes (meža) ierīcību un visu veidu projektēšanas darbus, jāievēro aizsargājamās teritorijas izvietojums, tās aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāns.

22. pants. Informēšana par aizsargājamām teritorijām

Valsts vides aizsardzības institūcijas, aizsargājamo teritoriju pārvaldes institūcijas un pašvaldības nodrošina, lai informācija par aizsargājamās teritorijas robežām, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumi būtu pieejami.

Valsts vides aizsardzības institūcijas ir tiesīgas noteikt ierobežojumus informācijai par atsevišķām aizsargājamām teritorijām. Jebkura veida informācijas izplatīšana par aizsargājamo teritoriju ir jāsaskaņo ar šīs aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju.

23. pants. Reklāma aizsargājamās teritorijās

Aizsargājamās teritorijās reklāmu izvieto un aizsargājamo teritoriju simboliku reklāmas nolūkos izmanto augstākās valsts vides aizsardzības institūcijas noteiktajā kārtībā.

24. pants. Zemes īpašnieka un lietotāja pienākumi

Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir:

1) nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un veikt attiecīgajās teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus;

2) ziņot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai, valsts vides aizsardzības institūcijai un pašvaldībai par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas veidojumos, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem.

25. pants. Aizsargājamo teritoriju pārvalde

Zinātniskās, dabas aizsardzības un citādas darbības veikšanai aizsargājamās teritorijās, saskaņojot ar valsts vides aizsardzības institūciju, var izveidot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju.

Lēmumu par aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijas izveidošanu pieņem valsts institūcija, ar kuras lēmumu ir izveidota aizsargājamā teritorija.

To aizsargājamo teritoriju pārvaldi, kurām nav savas pārvaldes institūcijas, realizē pašvaldības.

Aizsargājamo teritoriju pārvaldi koordinē augstākā valsts vides aizsardzības institūcija.

26. pants. Aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas organizēšana

Nepieciešamo saimniecisko pasākumu veikšanai aizsargājamās teritorijās likumā noteiktajā kārtībā var izveidot bezpeļņas organizācijas.

27. pants. Aizsargājamo teritoriju valsts kontrole

Aizsargājamo teritoriju valsts kontroli īsteno Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekcija un citas valsts institūcijas savas kompetences ietvaros.

28. pants. Finansēšanas avoti

Augstākās Padomes un Ministru Padomes apstiprināto aizsargājamo teritoriju izveidošanu, saglabāšanu, uzturēšanu un pārvaldi finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Pašvaldību apstiprināto aizsargājamo teritoriju izveidošanu, saglabāšanu, uzturēšanu un pārvaldi finansē no pašvaldību budžetu līdzekļiem.

Aizsargājamo teritoriju pārvaldes institūcijām un pašvaldībām (ja nav speciālās pārvaldes institūcijas) ir tiesības izmantot ienākumus no bezpeļņas organizāciju saimnieciskās darbības un ziedojumus naudas līdzekļu vai mantas veidā, kā arī līdzekļus no naudas sodiem un videi nodarīto zaudējumu atlīdzības, kas iegūti par šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Šos līdzekļus var izmantot tikai aizsargājamās teritorijas saglabāšanai un uzturēšanai.

Aizsargājamo teritoriju izveidošanai, saglabāšanai un uzturēšanai var izveidot arī speciālus fondus.

29. pants. Atlīdzība sakarā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās

Zemes īpašniekam un lietotājam ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem vai citādu likumā noteikto atlīdzību, ja aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošana rada viņam zaudējumus.

30. pants. Kārtība, kādā tiek izskatīti iesniegumi par atlīdzības piešķiršanu

Lai saņemtu atlīdzību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamā teritorijā, zemes īpašnieks vai lietotājs iesniedz pašvaldībai zaudējumu aprēķinu. Pašvaldība divu mēnešu laikā, ņemot vērā ekspertu atzinumu, izskata iesniegumu un kopā ar valsts vides aizsardzības institūcijas pilnvarotu personu un iesniedzēju vienojas par atlīdzības lielumu, veidu un finansēšanas avotu.

Ja vienošanās nav panākta, zemes īpašniekam vai lietotājam ir tiesības likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā iesniegt prasību tiesā.

31. pants. Aizsargājamo teritoriju valsts kadastrs

Aizsargājamo teritoriju valsts kadastrs ir datu krājums, kurā ir ziņas par visām aizsargājamām teritorijām Latvijā.

Aizsargājamo teritoriju valsts kadastra formu, kārtošanu un izmantošanu nosaka augstākā valsts vides aizsardzības institūcija. Valsts kadastra kārtošanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

32. pants. Zinātniskie pētījumi aizsargājamās teritorijās

Visi zinātniskie pētījumi, kurus paredzēts veikt aizsargājamās teritorijās, ir jāreģistrē augstākajā valsts vides aizsardzības institūcijā, jāsaskaņo ar aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju un likumā noteiktajā kārtībā arī ar zemes īpašnieku vai lietotāju. Par zinātniskajiem pētījumiem jāinformē pašvaldība.

Zinātnisko pētījumu veikšana nedrīkst pasliktināt aizsargājamās teritorijas stāvokli vai būt pretrunā ar tās aizsardzības mērķi.

Ja zinātnisko pētījumu rezultātā var pasliktināties aizsargājamās teritorijas stāvoklis vai tie ir pretrunā ar tās aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, šādu pētījumu veikšanai nepieciešama augstākās valsts vides aizsardzības institūcijas rakstveida atļauja.

33. pants. Zemes īpašuma formas aizsargājamās teritorijās

Zeme aizsargājamās teritorijās var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumā.

Aizsargājamās teritorijas vai to daļas, kas iekļautas augstākās valsts vides aizsardzības institūcijas sastādītajā un apstiprinātajā sarakstā, var būt tikai valsts īpašumā un nav privatizējamas.

Citas aizsargājamās teritorijas vai to daļas, kas nav iekļautas minētajā sarakstā, var būt pašvaldību vai fizisko un juridisko personu īpašuma tikai tad, ja tās šajā likumā noteiktajā kārtībā apņemas ievērot aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kā arī dabas aizsardzības plānu.

34. pants. Aizsargājamo teritoriju zemes atrašanās fizisko un juridisko personu īpašumā

Aizsargājamās teritorijās zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem var atjaunot un zemi fizisko un juridisko personu īpašumā var nodot tikai tad, ja šīs personas apņemas ievērot aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus un dabas aizsardzības plānu.

Par to izdara ierakstu lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā, nostiprinot šos noteikumus ar ierakstu zemesgrāmatā.

Lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā jāsaskaņo ar valsts vides aizsardzības institūciju.

35. pants. Valsts pirmpirkuma tiesības uz zemi aizsargājamās teritorijās

Valstij ir pirmpirkuma tiesības uz zemi aizsargājamās teritorijās.

Zemes īpašniekam ir pienākums informēt valsts vides aizsardzības institūciju par nodomu pārdot sev piederošo zemi aizsargājamā teritorijā.

Valsts vides aizsardzības institūcijai rakstveidā jāpaziņo zemes īpašniekam savs atzinums par zemes pirkuma iespējām divu mēnešu laikā pēc zemes īpašnieka paziņojuma saņemšanas.

36. pants. Zemes piespiedu atsavināšana aizsargājamās teritorijās

Aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanas, kā arī dabas aizsardzības plāna neievērošanas gadījumā valstij ir tiesības likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā piespiedu kārtā atsavināt zemi tās īpašniekam.

37. pants. Zemes lietošana aizsargājamās teritorijās

Zemi aizsargājamās teritorijās var nodot lietošanā jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā, ja šī persona noslēdz līgumu par aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu un dabas aizsardzības plāna ievērošanu.

Līgumu slēgšanas kārtību nosaka augstākā valsts vides aizsardzības institūcija.

Aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanas, kā arī dabas aizsardzības plāna neievērošanas gadījumā zemes lietotājam likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā var izbeigt zemes lietošanas tiesības, zemi atņemot.

38. pants. Aizsargājamo teritoriju zemes atrašanās pašvaldību īpašumā, lietošanā vai šo teritoriju piederība pie valsts rezerves zemes

Pašvaldības noformē saistību rakstus par to aizsargājamo teritoriju saglabāšanu, aizsardzību un uzturēšanu, kuras atrodas to īpašumā, lietošanā vai ir ieskaitītas valsts rezerves zemē un atrodas pašvaldības pārziņā esošajā teritorijā.

Saistību rakstu noformēšanas kārtību nosaka augstākā valsts vides aizsardzības institūcija.

39. pants. Atbildība par aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu

Fiziskās un juridiskās personas, kas pārkāpušas aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus, saucamas pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības, disciplinārās vai citas atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Fizisko un juridisko personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo tās no pienākuma veikt atjaunošanas darbus vai, ja atjaunošana nav iespējama, atlīdzināt kaitējumu.

40. pants. Aizsargājamo teritoriju statusa likvidēšana

Aizsargājamās teritorijas statusu var likvidēt tikai tad, ja zudusi aizsargājamās teritorijas vērtība.

Atzinumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanas pamatotību dod augstākā valsts aizsardzības institūcija tikai pēc tam, kad saņemts ekoloģiskās ekspertīzes atzinums.

Lēmumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanu, pamatojoties uz šo atzinumu, pieņem valsts institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par attiecīgās aizsargājamās teritorijas izveidošanu.

41. pants. Starpvalstu līgumi un vienošanās par aizsargājamām teritorijām

Ja starpvalstu līgumā, kas ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā, noteiktas citādas prasības aizsargājamo teritoriju aizsardzībā nekā Latvijas Republikas likumos, spēkā ir starpvalstu līguma prasības, izņemot gadījumus, kad Latvijas Republikas likumdošanas akti nosaka stingrākus aizsardzības noteikumus.

42. pants. Aizsargājamās teritorijas Latvijas Republikā kā starptautiskā aizsargājamo dabas teritoriju tīkla sastāvdaļa

(1) Latvijas Republikas teritorijā izveidotās aizsargājamās teritorijas noteiktā kārtībā var iekļaut starptautiskas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstos.

(2) Aizsargājamo teritoriju sistēmas izveidē Latvijas Republikā tiek ievēroti starptautisko konvenciju un starptautisko dabas aizsardzības organizāciju ieteikumi.