Likumā lietotie termini

Aeronavigācijas informācija — informācija, kas ietver lidlauku un gaisa kuģu lidojumos izmantojamo aeronavigācijas un elektrotehnisko iekārtu raksturojumu un ziņas par to faktisko stāvokli, gaisa kuģu manevrēšanas kārtību lidlauka satiksmes zonās, gaisa trasēs, maršrutos un citās lidojumu zonās.

Aizliegtā zona — ierobežota gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas vai tās iekšējiem vai teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir aizliegti.

Atgadījums civilajā aviācijā — darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents.

Aviācijas meteoroloģiskais minimums — minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos civilajos lidlaukos. Minimālos meteoroloģiskos apstākļus raksturo vizuāli vai instrumentāli noteikta redzamība uz skrejceļa un mākoņu apakšējās robežas augstums.

Aviācijas nelaimes gadījums — notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā:

1) kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar:

a) atrašanos šajā gaisa kuģī,

b) tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa,

c) tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību;

2) gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā:

a) samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati,

b) nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi;

3) gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.

Par aviācijas nelaimes gadījumu netiek uzskatīts notikums, kura laikā 1. punktā minētajos gadījumos miesas bojājumi gūti dabisku cēloņu rezultātā, tos nodarījusi pati cietusī persona vai cita persona vai arī miesas bojājumi nodarīti pasažierim, kam nav biļetes un kas slēpjas ārpus zonām, kuras parasti ir pieejamas pasažieriem un apkalpes locekļiem.

Civilā aviācija — gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts gaisa pārvadājumu un speciālu aviācijas darbu veikšanai, kā arī aviācijas sporta, aviācijas propagandas un citām sabiedrības un privātajām vajadzībām.

Civilās aviācijas drošība — pasākumu komplekss un cilvēku un materiālie resursi, kas paredzēti civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem tās darbībā.

Civilās aviācijas drošības programma — pasākumi, kas nepieciešami civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem.

Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpe — personas, kurām attiecīgās aviācijas institūcijas noteiktajā kārtībā uzdots gaisa kuģa lidojuma laikā veikt tā ekspluatāciju.

Civilās aviācijas gaisa kuģis — civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti.

Dispečera norādījumi — direktīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu.

Gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcija lidojuma veikšanai — noteikumi, kas attiecas uz gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ietver ierobežojumus, kuri jāievēro, lai gaisa kuģis tiktu atzīts par derīgu lidojumiem, kā arī ietver instrukcijas un informāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa apkalpei, lai garantētu gaisa kuģa drošu ekspluatāciju.

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība — dokuments, kas dod tiesības, ekspluatējot gaisa kuģi, veikt noteiktu darbību.

Gaisa kuģa ekspluatants — persona, kas nodarbojas ar gaisa kuģa ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus šajā sfērā.

Gaisa kuģa ekspluatantvalsts — valsts, kura ir ekspluatanta pamatdarbības vieta vai, ja tādas nav, viņa pastāvīgā atrašanās vieta.

Gaisa kuģa kapteinis — pilots, kas ir atbildīgs par gaisa kuģa ekspluatāciju un drošību tā lidojuma laikā.

Gaisa kuģa reģistrētājvalsts — valsts, kuras reģistrā gaisa kuģis reģistrēts.

Gaisa kuģa tips — vienas un tās pašas konstrukcijas gaisa kuģi, arī visas to modifikācijas, izņemot modifikācijas ar atšķirīgiem aerodinamiskajiem datiem.

Gaisa kuģis — lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas.

Gaisa kuģis, kam draud briesmas, — gaisa kuģis, kas ir šādās situācijās:

1) ir šaubas par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību (trauksmes fāze);

2) nav pārliecības par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību (nenoteiktības fāze).

Gaisa kuģis, kas ir briesmās, — gaisa kuģis, kas ir situācijā, kurai raksturīga pamatota pārliecība, ka gaisa kuģim un tajā esošajām personām draud nopietnas un tiešas briesmas vai ir nepieciešama tūlītēja palīdzība (briesmu fāze).

Gaisa kuģu lidojumu drošība — komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību.

Gaisa pārvadājumi — gaisa kuģu lidojumi, kurus veic, lai par atlīdzību vai saskaņā ar nomas līgumu pārvadātu pasažierus, bagāžu, kravu un pastu.

Gaisa satiksme — visu to gaisa kuģu kustība, kuri atrodas gaisā vai pārvietojas lidlauka manevrēšanas laukumā.

Gaisa trase — kontrolēta gaisa telpa vai tās daļa koridora veidā, kurā ir nodrošināta aeronavigācijas līdzekļu izmantošana.

Incidents — jebkurš ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, izņemot aviācijas nelaimes gadījumu, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību.

Izmeklēšana — process, kura uzdevums ir novērst aviācijas nelaimes gadījumus un kurš ietver informācijas savākšanu un analīzi, atzinumu sagatavošanu, arī cēloņu noskaidrošanu un, ja nepieciešams, rekomendāciju izstrādāšanu gaisa kuģu lidojumu drošības garantēšanai.

Kvalifikācijas atzīme — atzīme par īpašiem nosacījumiem, tiesībām un ierobežojumiem, kas izdarīta attiecīgā apliecībā vai ir tās neatņemama sastāvdaļa.

Latvijas Republikas civilās aviācijas gaisa kuģis — civilās aviācijas gaisa kuģis, kas reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā.

Latvijas Republikas gaisa telpa — gaisa telpa virs Latvijas Republikas sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem.

Latvijas Republikas militārā aviācija — Latvijas Republikā reģistrēto militāro gaisa kuģu, Latvijas Republikā reģistrēto Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārajām vajadzībām izmantoto civilo gaisa kuģu, militāro lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts valsts aizsardzības funkciju veikšanai.

Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviācija — gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas galvenokārt paredzēts minēto dienestu funkciju izpildei.

Latvijas Republikas teritorija — Latvijas Republikas sauszemes teritorija, tās iekšējie un teritoriālie Baltijas jūras ūdeņi un gaisa telpa.

Lidlauka kontrolējamā zona — lidostas ēkas daļa un lidlauka teritorija, kurā iekļūšana tiek kontrolēta.

Lidlauka kontrolpunkts — nosacīts punkts, pēc kura konstatē lidlauka ģeogrāfisko atrašanās vietu (koordinātes).

Lidlauka manevrēšanas teritorija — lidlauka daļa, izņemot peronu, kas paredzēts gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas vajadzībām.

Lidlauka satiksme — visa kustība lidlauka manevrēšanas laukumā, kā arī gaisa kuģu lidojumi virs lidlaukam blakus esošās teritorijas.

Lidlauka satiksmes zona — noteiktu izmēru gaisa telpa, kas atrodas virs lidlaukam blakus esošās teritorijas un ir paredzēta lidlauka satiksmes drošības garantēšanai.

Lidlauks — noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.).

Lidojumu ierobežojumu zona — ierobežota gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un tās iekšējiem vai teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir veicami saskaņā ar speciāliem noteikumiem.

Meteoroloģiskā informācija — meteoroloģisks pārskats, analīze, prognoze un jebkurš cits biļetens par faktiskajiem vai gaidāmajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.

Meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējs — institūcija, kura nodrošina visas ieinteresētās personas ar gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamo meteoroloģisko informāciju pirms lidojuma un lidojuma laikā.

Militārās aviācijas gaisa kuģis — Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto valsts aizsardzības funkciju veikšanai.

Militārais lidlauks — militārais objekts, kas ietver noteiktu zemes teritoriju vai ūdens akvatoriju, kā arī ēkas, objektus un iekārtas, kuras paredzētas, lai organizētu militāro gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu, un kas tiek uzturēts un izmantots valsts aizsardzībai.

Muitas un Valsts robežsardzes dienestu gaisa kuģi — gaisa kuģi, kurus izmanto muitas vai Valsts robežsardzes dienesti.

Nelikumīga iejaukšanās civilās aviācijas darbībā — darbības, kas apdraud vai var apdraudēt civilās aviācijas drošību (personu nesankcionēta iekļūšana lidlauku kontrolējamās zonās vai gaisa kuģī, bīstamas kravas, ieroču un sprāgstvielu pārvadāšana bez attiecīgas atļaujas, ieroču lietošana pret gaisa kuģa apkalpi vai pasažieriem, gaisa kuģa nolaupīšana u. c.).

Otrais pilots — pilots, kam izsniegta attiecīga apliecība un kas veic pilota funkcijas, izņemot gaisa kuģa kapteiņa funkcijas; izņēmums ir pilots, kas atrodas gaisa kuģī mācību nolūkā, vai pilots, kas lidojuma laikā noteiktā kārtībā pārņem gaisa kuģa kapteiņa tiesības un pilda viņa pienākumus, ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ tos nevar pildīt.

Pārvadātājs — gaisa kuģa ekspluatants, kas, izmantojot viņam piešķirtās tiesības, veic gaisa pārvadājumus.

Perons — lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu izvietošanai, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas vai pasta iekraušanu un izkraušanu, gaisa kuģu stāvēšanu, tehnisko apkopi un degvielas uzpildi.

Speciālie aviācijas darbi — gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā.

Starptautiskie lidojumi — gaisa kuģu lidojumi, kuri tiek veikti vairāk nekā vienas valsts gaisa telpā.

Starptautiskie gaisa pārvadājumi — pārvadājumi, kuru sākumpunkts, apstāšanās vieta vai galapunkts atrodas vairāku valstu teritorijās.

Trešā valsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 15.12.2005., 11.05.2006. un 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2006.)

1. pants. Latvijas Republikas gaisa telpā piemērojamā jurisdikcija

Latvijas Republikai ir suverenitāte gaisa telpā virs valsts sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem.

Attiecībā uz Latvijas Republikas gaisa telpu piemērojama Latvijas Republikas jurisdikcija.

2. pants. Normatīvie akti, kas regulē Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu un civilās un militārās aviācijas darbību

Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu, kā arī civilās un militārās aviācijas darbību Latvijas Republikā valsts un tās iedzīvotāju interesēs regulē šis likums, šā likuma noteiktās kompetences ietvaros izdotie normatīvie akti, Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības normatīvie akti.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2006.)

3. pants. Likuma darbības joma

Šajā likumā noteiktās prasības attiecas uz:

1) civilo un militāro aviāciju Latvijas Republikas teritorijā;

2) Latvijas Republikas civilās un militārās aviācijas gaisa kuģiem, kuri atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, ja tās valsts likumdošanas aktos, kuras teritorijā atrodas gaisa kuģis, nav noteikts citādi;

3) Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviāciju.

Šā likuma 13., 14., 28. un 29.panta, 40.panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 41. un 42.panta, 44.panta otrās, trešās un ceturtās daļas, 45., 47.panta, 49.panta otrās daļas, 56., 61., 63., 70., 97., 113., 114., 115., 116. un 117.panta noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas militāro aviāciju un ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģiem, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto valsts aizsardzības un drošības interesēs.

Šā likuma 40. un 41.panta noteikumi attiecas uz personām, kas veic šā likuma 40.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā un otrajā daļā paredzēto darbību vai šā likuma 41.pantā norādīto potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu.

Atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas noteikumiem, ja tas nepieciešams, lai pildītu šo dienestu ārkārtējās funkcijas, pieļaujama ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.09.2004., 22.06.2005., 15.12.2005., 11.05.2006. un 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2006.)

4. pants. Civilās aviācijas darbībai nepieciešamie sertifikāti, licences, apliecības un atļaujas

(Izslēgts ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

5. pants. Valsts pārvaldes institūcijas Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā

Valsts politiku un pārvaldi Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā īsteno Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments (turpmāk — Aviācijas departaments) un valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk — Civilās aviācijas aģentūra).

Civilās aviācijas aģentūra ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, kuri iegūti par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem publisko pakalpojumu izcenojumiem, un no ieņēmumu daļas par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par maksas noteikšanas un sadales kārtību par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā.

Maksa par Civilās aviācijas aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem un ieņēmumu daļa par aeronavigācijas pakalpojumiem ieskaitāma Civilās aviācijas aģentūras kontā Valsts kasē un izmantojama vienīgi aģentūras darbības nodrošināšanai.

Valsts pārvaldi aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas jomā īsteno Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, kas tiek finansēts no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, un arī Civilās aviācijas aģentūra šā likuma 6.panta otrās daļas 11.punktā noteiktajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

6. pants. Aviācijas departamenta, Civilās aviācijas aģentūras un Aviā­cijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetence

Aviācijas departaments:

1) izstrādā civilās aviācijas perspektīvās attīstības programmu un koncepciju projektus;

2) izsniedz licences komercdarbības veikšanai gaisa satiksmes pakalpojumu jomā;

3) izstrādā līgumus starptautisko lidojumu un gaisa pārvadājumu jomā, piedalās šo līgumu noslēgšanā vai Latvijas Republikas Ministru kabineta pilnvarojumā slēdz tos patstāvīgi;

4) sadarbojas ar citu valstu valdību pārstāvjiem un pilnvarotām aviācijas institūcijām, kā arī ar starptautiskajām civilās aviācijas organizācijām gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības attīstības jautājumos;

5) pieprasa no juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas līdzekļu ekspluatāciju, savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju;

6) izsniedz atļaujas veikt pasažieru, bagāžas un kravas pārvadājumus, kā arī speciālos aviācijas darbus;

7) (izslēgts ar 11.05.2006. likumu).

Civilās aviācijas aģentūra:

1) veic Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzību;

2) aizliedz darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas gaisa kuģu, lidlauku un citu civilās aviācijas objektu un iekārtu ekspluatāciju, ja tiek pārkāpti šā likuma un citu uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumi, kā arī darbību, kas apdraud gaisa kuģu lidojumu drošību;

3) (izslēgts ar 15.12.2005. likumu);

4) izstrādā pasākumus gaisa kuģu lidojumu un civilās aviācijas drošības garantēšanai, kā arī uzrauga Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra darbību;

5) pieprasa no juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas līdzekļu ekspluatāciju, savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju;

6) reģistrē civilās aviācijas gaisa kuģus Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā;

7) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

8) (izslēgts ar 12.06.2003. likumu);

9) sagatavo normatīvos aktus, kuri regulē civilās aviācijas darbību;

10) sadarbojas ar citu valstu valdību pilnvarotām aviācijas institūcijām Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzības un gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas jomā;

11) izmeklē incidentus gadījumos, kad to neveic Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs atbilstoši šā panta trešās daļas 1.punktam.

Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs:

1) izmeklē aviācijas nelaimes gadījumus, nopietnus incidentus un, ja tas nepieciešams lidojumu drošības uzlabošanai, arī incidentus;

2) izstrādā rekomendācijas aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu cēloņu novēršanai turpmākajā civilās aviācijas darbībā;

3) ziņo Satiksmes ministrijai par Latvijas Republikas teritorijā un citās valstīs notikušajiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem;

4) ziņo ieinteresēto valstu aviācijas institūcijām, personām un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijai (ICAO) par Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem.

Aviācijas departamenta, Civilās aviācijas aģentūras un Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja speciālistiem ir tiesības iekļūt un netraucēti pildīt dienesta pienākumus visos civilās aviācijas objektos, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.1998., 12.06.2003., 22.06.2005., 15.12.2005.,11.05.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 02.05.2007.)

7. pants. Gaisa kuģi, kurus reģistrē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā

Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē civilās aviācijas gaisa kuģus, kas ir Latvijas Republikas vai citas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, valsts institūciju, pašvaldību, biedrību, nodibinājumu, komersantu, pilsoņu un Latvijas nepilsoņu īpašumā vai lietošanā, kā arī Latvijas Republikas muitas un robežsardzes dienestu gaisa kuģus.

Izņēmuma kārtā Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā var reģistrēt gaisa kuģus, kuru īpašnieki nav Latvijas Republikas valsts institūcijas, pašvaldības, biedrības vai nodibinājumi, Uzņēmumu reģistrā reģistrēti komersanti un Latvijas pilsoņi, bet kurus regulāri izmanto lidojumiem no Latvijas Republikas teritorijas.

Ieķīlātu gaisa kuģi Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē, kā arī izdara grozījumus reģistrācijas datos tikai ar kreditora (kreditoru) rakstveida piekrišanu.

Šā panta prasībām atbilstošos gaisa kuģus Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē, ievērojot šā likuma 9. panta pirmās daļas noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 22.06.2005., 15.12.2005. un 11.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2006.)

8. pants. Gaisa kuģi, kurus reģistrē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra pielikumā

(Izslēgts ar 11.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2006.)

9. pants. Gaisa kuģa reģistrācijas nosacījumi un kārtība

Gaisa kuģi Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē, ja:

1) Civilās aviācijas aģentūrai ir iesniegts gaisa kuģa īpašnieka vai ekspluatanta rakstveida pieteikums;

2) gaisa kuģis ir izslēgts no citas valsts gaisa kuģu reģistra vai nav bijis reģistrēts;

3) ir dokuments, kas apliecina, ka gaisa kuģis ir konstruēts un būvēts, ievērojot normas, kuras nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem (gaisa kuģa tipa sertifikāts, citas valsts izsniegta apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem vai eksportapliecība, kompetentas komisijas atzinums par amatieru būvēta gaisa kuģa derīgumu lidojumiem u. c.);

4) gaisa kuģis atbilst Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajām lidojuma derīguma un vides aizsardzības prasībām, ja tās nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti, vai Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām lidojuma derīguma un vides aizsardzības prasībām.

Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. un 11.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2006.)

10. pants. Gaisa kuģa reģistrācijas apliecība

Pēc gaisa kuģa reģistrācijas Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā Civilās aviācijas aģentūra izsniedz gaisa kuģa reģistrācijas apliecību.

(Otrā daļa izslēgta ar 29.03.2007. likumu.)

Ja gaisa kuģa reģistrācijas apliecība nozaudēta vai kļuvusi nederīga, Civilās aviācijas aģentūra var izsniegt tās dublikātu.

Ja mainījies Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētā gaisa kuģa īpašnieks vai gaisa kuģis ir izslēgts no minētā reģistra, gaisa kuģa reģistrācijas apliecība jānodod Civilās aviācijas aģentūrai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005., 26.10.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 02.05.2007.)

11. pants. Nacionālā zīme un reģistrācijas zīme

Gaisa kuģim, kas reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, piešķir nacionālo zīmi un reģistrācijas zīmi.

Nacionālo zīmi un reģistrācijas zīmi uz gaisa kuģa atveido Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Uz gaisa kuģa var atveidot aviokompānijas emblēmu un citus simbolus, kas reģistrēti Civilās aviācijas aģentūrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 02.05.2007.)