1. Noteikumi nosaka:

1.1. meža atjaunošanas termiņus atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem;

1.2. kritērijus, pēc kuriem mežaudzi atzīst par atjaunotu;

1.3. atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes kritērijus.

1.¹ Ja īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka atšķirīgas prasības meža atjaunošanai, spēkā ir prasības, ko nosaka attiecīgie īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti.

(MK 24.10.2006. noteikumu Nr.867 redakcijā)

2. Pēc cirtes veikšanas vai citu faktoru ietekmes, ja tās dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa mežs atjaunojams šādā termiņā:

2.1. ne vēlāk kā piecus gadus pēc cirtes veikšanas vai citu faktoru ietekmes - silā, mētrājā, lānā, vērī, gāršā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, slapjajā vērī, slapjajā gāršā, dumbrājā, liekņā, viršu ārenī, mētru ārenī, platlapju ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī, platlapju kūdrenī;

2.2. ne vēlāk kā desmit gadus pēc cirtes veikšanas vai citu faktoru ietekmes - purvājā un niedrājā.

(Grozīts ar MK 24.10.2006. noteikumiem Nr.867)

3. Mežaudzi atzīst par atjaunotu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

3.1. jaunās mežaudzes sugu sastāvs atbilst šo noteikumu pielikumā noteiktajam. Grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, viršu ārenī, mētru ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī pieļaujama segaudze (segaudze ir koki, kuri rada labvēlīgus mikrovides apstākļus valdošās sugas attīstībai), ja segaudzes koku skaits nepārsniedz 2000 koku uz hektāra un tie ir vienmērīgi izvietoti. Segaudzes kokus uzskaita atsevišķi un atjaunotās mežaudzes kokiem nepieskaita;

3.2. šo noteikumu pielikumā minēto koku sugu ir vismaz 80 procentu no uzskaitītajiem kokiem;

3.3. minimālais atjaunotās mežaudzes koku augstums skuju kokiem ir 0,1 metrs, lapu kokiem - 0,2 metri, vērī un gāršā lapu kokiem - 0,5 metri;

3.4. atjaunotajā platībā ieaugušo un kopto koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas ir:

3.4.1. priedei - ne mazāk kā 3000 koku uz hektāra. Vairākus vienā sējvietā ieaugušos kokus skaita par vienu koku. (Sējvieta ir sēšanai sagatavota atsevišķa vieta, kur augsnē tiek iesēts noteikts sēklu daudzums un kura paredzēta viena koka izaudzēšanai.);

3.4.2. eglei - ne mazāk kā 2000 koku uz hektāra;

3.4.3. ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim - ne mazāk kā 1500 koku uz hektāra;

3.4.4. apsei, bērzam, melnalksnim, baltalksnim un liepai - ne mazāk kā 2000 koku uz hektāra (ja melnalksnis atjaunojas ar celma atvasēm, pie viena celma uzskaita ne vairāk kā četras atvases);

3.5. ieaugušo koku izvietojums ir vienmērīgs - vidējais koku skaits nav mazāks par šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minēto un koku skaits 90 procentos no uzskaites parauglaukumiem nav mazāks par 70 procentiem no šo noteikumu 3.4.apakšpunktā noteiktā minimālā ieaugušo koku skaita;

3.6. maksimālā platība, kurā nav iespējama mežaudzes atjaunošana (treilēšanas vai pievešanas ceļi), nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kopējās atjaunojamās platības. Kokus neuzskaita treilēšanas un pievešanas ceļos, kā arī tērcēs un pārmitrās vietās;

3.7. atjaunotā mežaudze ir kopta, ja ap katru no šo noteikumu 3.1. un 3.3.apakšpunktam atbilstošiem vienmērīgi izvietotiem kokiem, kuru skaits nav mazāks par šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minēto, 30-50 centimetru rādiusā zālaugu un konkurējošo koku augstums nepārsniedz trīs ceturtdaļas no šo koku augstuma. Par savstarpēji konkurējošiem kokiem neuzskata skuju kokus, ozolu, osi, vīksnu, gobu, kļavu, dižskābardi un skābardi.

(Grozīts ar MK 24.10.2006. noteikumiem Nr.867)

4. Ja mežaudzes (neskaitot segaudzi) valdošās sugas koku vidējais augstums atjaunotajā platībā pārsniedz divus metrus, mežaudzi atzīst par atjaunotu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

4.1. mežaudze atbilst šo noteikumu 5.punktā minētajiem koptas mežaudzes (jaunaudzes) kritērijiem;

4.2. koku skaits nav mazāks par minimālo koku skaitu, kas noteikts normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs.

(MK 06.11.2001. noteikumu Nr.467 redakcijā)

5. Atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšana ir kopšanas cirte mežaudzē, kuras vidējais augstums ir līdz sešiem metriem. Mežaudzi uzskata par koptu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

5.1. koku sugu sastāvs atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa atbilst šo noteikumu pielikumā noteiktajam;

5.2. priežu mežaudzēs apšu piemistrojuma nav vairāk par pieciem procentiem no kopējā koku skaita;

5.3. mežaudzē, kur valdošās sugas koku vidējais augstums ir no diviem līdz sešiem metriem (izņemot šo noteikumu 8.punktā noteiktos gadījumus), atkarībā no valdošās sugas ir šāds koku skaits:

5.3.1. priedes - ne vairāk kā 4500 koku uz hektāra;

5.3.2. egles - ne vairāk kā 3000 koku uz hektāra;

5.3.3. apses, bērzi, melnalkšņi, baltalkšņi un liepas - ne vairāk kā 3000 koku uz hektāra.

6. Koku minimālais un kritiskais skaits jaunaudzē ir noteikts citos normatīvajos aktos.

7. Veicot kopšanas cirti atjaunotajā mežaudzē (jaunaudzē), pieļaujama sugu nomaiņa atbilstoši šo noteikumu pielikumā minētajām sugām.

8. Maksimālais koku skaits netiek ierobežots:

8.1. purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā;

8.2. mežaudzēs, kur kopšanu veic, atbrīvojot augšanas telpu ne mazāk kā 500 nākotnes kokiem (mežaudzes augstākajiem kokiem ar taisnu stumbru un simetrisku, labi attīstītu vainagu, kurus paredzēts audzēt līdz nociršanai galvenajā cirtē un kuru suga ir piemērota meža augšanas apstākļu tipam);

8.3. ozola, oša, vīksnas, gobas, kļavas, dižskābarža, skābarža tīraudzēs, kā arī audzēs, kurās minēto koku sugu skaits ir vismaz 1500 koku uz hektāra un kopšana veikta, atbrīvojot tiem augšanas telpu.

(Grozīts ar MK 24.10.2006. noteikumiem Nr.867)

9. Kopšanas pārbaudēs neuzskaita tos kokus, kuru augstums nepārsniedz trīs ceturtdaļas no audzes valdošās koku sugas vidējā augstuma.

10. Valsts meža dienests no 1.jūlija līdz 1.novembrim jebkura apsaimniekotāja mežā pārbauda meža atjaunošanas un atjaunoto mežaudžu (jaunaudžu) kopšanas kvalitāti:

10.1. līdz 1.novembrim Valsts meža dienests pārbauda visas platības, kurām kārtējā gadā beidzas noteiktais atjaunošanas termiņš;

10.2. pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegtās informācijas par meža atjaunošanu Valsts meža dienests pārbauda arī pārējās saņemtajā informācijā minētās platības;

10.3. atjaunoto mežaudžu (jaunaudžu) kopšanu Valsts meža dienests pārbauda periodiski izlases veidā.

(Grozīts ar MK 24.10.2006. noteikumiem Nr.867)

11. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumus Nr.354 "Meža atjaunošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 360./362., 446./447.nr.).