Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 376

Rīgā 2001.gada 23.augustā (prot. Nr.39 8.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija".

2. Būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2001.gada 31.augustam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" noteiktajām prasībām nav obligāta.

3. Ar 2001.gada 1.septembri Latvijas Republikas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP 2.01.01.-82 "Celtniecības klimatoloģija un ģeofizika" (apstiprināti ar bijušās PSRS Celtniecības lietu valsts komitejas 1982.gada 21.jūlija lēmumu Nr.188).

4. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr. 376
Latvijas būvnormatīvs LBN 003-01
"Būvklimatoloģija"

1. Būvnormatīvs satur klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā.

2. Būvnormatīva 1.pielikumā ietvertos klimatoloģiskos rādītājus piemēro inženierizpētē, būvprojektēšanā un būvdarbu veikšanā, arī būvju remontā, renovācijā un rekonstrukcijā.

3. Būvnormatīvs piemērojams speciālām būvēm, ja ministrijas, kuru pārraudzībā saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu ir specializētā būvniecība, atbilstoši kompetencei nav noteikušas citādi.

4. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem.

5. Vēja raksturlielumus Baltijas jūras piekrastes atklātās teritorijas ģeogrāfiskajiem punktiem piecu kilometru platā joslā nosaka, ņemot vērā šī būvnormatīva 1.pielikuma 13., 14. un 15.tabulā minētos Liepājas klimatoloģiskos rādītājus.

6. Skaidrojumi par klimatoloģisko rādītāju piemērošanu sniegti šī būvnormatīva 2.pielikumā.

7. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehniskajām komitejām organizē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju, kā arī izdod ieteikumus šī būvnormatīva izpildei.

8. Hidrometeoroloģisko informāciju, kas nav ietverta šajā būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu, pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
1. pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr. 376)

1.tabula

Vidējā gaisa temperatūra (° C)

Nr.
p.k.

Vieta

Mēnesis

Vidēji
gadā

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

1.

Ainaži

-5,2

-5,0

-1,6

3,9

10,2

14,5

16,5

15,9

11,8

7,3

2,2

-2,2

5,7

2.

Alūksne

-7,6

-6,8

-2,5

4,0

11,0

14,8

16,1

15,0

10,2

5,2

-0,4

-4,9

4,5

3.

Daugavpils

-6,7

-5,9

-1,8

5,2

12,1

15,7

16,9

15,9

11,2

6,1

1,0

-3,8

5,5

4.

Dobele

-5,0

-4,7

-1,0

4,9

11,4

15,2

16,5

15,9

11,5

6,8

1,7

-2,6

5,9

5.

Liepāja

-3,0

-3,0

-0,2

4,6

10,3

14,3

16,4

16,4

12,9

8,5

3,7

-0,3

6,7

6.

Mērsrags

-3,8

-4,0

-1,0

3,9

9,9

14,7

16,3

15,9

11,9

7,4

2,5

-1,4

6,0

7.

Priekuļi

-6,2

-5,6

-1,6

4,6

11,3

15,0

16,3

15,4

10,9

6,1

0,7

-3,8

5,3

8.

Rīga

-4,7

-4,3

-0,6

5,1

11,4

15,4

16,9

16,2

11,9

7,2

2,1

-2,3

6,2

9.

Stende

-4,5

-4,4

-1,1

4,4

10,7

14,5

15,9

15,3

11,2

6,8

1,8

-2,3

5,7

10.

Zīlāni

-6,7

-5,9

-1,5

5,0

11,9

15,3

16,6

15,6

11,0

6,0

0,7

-4,0

5,3

2.tabula

Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (° C)

Nr.
p.k.

Vieta

Mēnesis

Gaisa gada minimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Gadā

50 gados 10 gados

1.

Ainaži

-35,1

-35,3

-34,4

-18,8

-7,5

-1,3

2,7

0,2

-4,8

-13,8

-18,7

-37,1

-37,1

-36,3

-33,0

2.

Alūksne

-37,4

-36,8

-28,8

-15,9

-5,8

-0,3

2,9

0,7

-5,1

-10,6

-20,6

-36,8

-37,4

-37,4

-32,7

3.

Daugavpils

-42,7

-43,2

-32,0

-18,6

-5,5

-1,3

2,1

-1,5

-5,0

-14,7

-24,1

-38,7

-43,2

-41,0

-35,5

4.

Dobele

-34,1

-35,9

-25,7

-13,2

-3,7

0,3

4,7

1,9

-3,7

-9,2

-21,7

-31,9

-35,9

-35,9

-32,5

5.

Liepāja

-32,9

-31,6

-23,8

-10,1

-4,3

0,5

4,8

4,6

-1,7

-7,3

-17,5

-25,8

-32,9

-31,5

-26,1

6.

Mērsrags

-33,7

-36,2

-28,9

-16,2

-5,4

-2,2

3,3

1,4

-3,9

-10,0

-18,1

-25,4

-36,2

-34,2

-29,9

7.

Priekuļi

-36,5

-38,0

-26,4

-12,6

-5,4

-1,4

3,5

-0,1

-4,5

-12,9

-20,6

-39,0

-39,0

-38,2

-31,8

8.

Rīga

-33,7

-34,9

-30,3

-13,1

-5,5

-2,3

4,0

0,0

-4,1

-8,7

-18,9

-31,9

-34,9

-34,8

-31,0

9.

Stende

-34,5

-36,1

-27,9

-15,9

-5,4

-3,1

2,0

-0,2

-4,5

-11,8

-16,7

-26,0

-36,1

-34,9

-30,0

10.

Zīlāni

-38,5

-36,7

-32,3

-14,4

-6,0

-0,4

2,7

0,1

-6,4

-10,9

-22,0

-35,2

-38,2

-38,0

-33,4

3.tabula

Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)

Nr.
p.k.

Vieta

Mēnesis

Gaisa gada maksimālā
temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Gadā

50 gados

10 gados

1.

Ainaži

7,3

10,8

17,5

25,1

29,5

33,2

32,7

33,2

30,0

22,0

15,4

10,5

33,2

33,1

31,1

2.

Alūksne

7,9

10,9

18,2

26,5

30,2

30,8

33,3

32,9

29,4

21,1

13,1

10,0

33,3

33,2

31,1

3.

Daugavpils

7,6

13,1

18,4

27,6

31,8

32,8

35,1

36,4

31,3

24,0

16,3

10,4

36,4

36,0

33,0

4.

Dobele

9,5

13,8

20,0

26,1

30,6

33,1

35,8

34,4

30,7

23,5

16,8

11,1

35,8

35,8

32,8

5.

Liepāja

7,9

15,5

17,8

25,4

30,0

33,0

33,7

33,6

30,7

22,2

15,4

10,1

33,7

33,0

31,5

6.

Mērsrags

9,4

13,6

20,8

26,8

31,6

34,6

34,4

33,8

29,1

24,9

15,5

13,9

34,6

34,7

32,8

7.

Priekuļi

7,9

10,9

17,2

25,9

30,3

32,0

34,0

32,7

29,5

21,5

14,3

9,8

34,0

33,5

31,6

8.

Rīga

9,4

13,5

20,5

26,5

30,4

32,5

33,6

32,5

29,4

23,4

17,2

11,5

33,6

33,3

32,2

9.

Stende

8,5

12,0

18,3

25,8

29,0

32,6

33,6

34,3

29,7

23,5

16,1

10,5

34,3

34,0

31,9

10.

Zīlāni

7,8

11,8

18,0

26,3

30,0

31,9

34,5

34,3

30,5

22,6

16,6

9,9

34,5

34,4

31,9

4.tabula

Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

Nr.
p.k.

Vieta

Viskarstākā mēneša
vidējā maksimālā
gaisa temperatūra

Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana
iespējama reizi

50 gados

10 gados

1.

Ainaži

21,3

24,4

23,2

2.

Alūksne

21,9

24,8

23,7

3.

Daugavpils

23,3

26,5

25,3

4.

Dobele

23,0

26,3

25,0

5.

Liepāja

20,9

24,3

23,0

6.

Mērsrags

21,5

24,3

23,5

7.

Priekuļi

22,3

25,3

24,2

8.

Rīga

22,4

25,5

24,3

9.

Stende

22,0

25,3

24,2

10.

Zīlāni

22,9

26,2

25,0

5.tabula

Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

Nr.
p.k.

Vieta

Visaukstākā mēneša
vidējā minimālā gaisa temperatūra

Visaukstākā mēneša vidējā minimālā temperatūra, kuras pārsniegšana
iespējama reizi

50 gados

10 gados

1.

Ainaži

-10,8

-19,6

-16,8

2.

Alūksne

-12,4

-20,3

-17,7

3.

Daugavpils

-12,3

-21,8

-18,5

4.

Dobele

-10,2

-18,5

-15,7

5.

Liepāja

-7,5

-15,1

-12,5

6.

Mērsrags

-8,8

-18,0

-14,5

7.

Priekuļi

-11,0

-19,6

-16,4

8.

Rīga

-9,7

-18,5

-15,3

9.

Stende

-9,7

-17,8

-14,6

10.

Zīlāni

-11,4

-20,0

-16,8

6.tabula

Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

Nr.
p.k.

Vieta
Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra
Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra un tās varbūtība

0,98

0,92

1.

Ainaži

-23,2

-26,8

-22,7

2.

Alūksne

-25,1

-29,5

-24,0

3.

Daugavpils

-24,0

-28,4

-24,1

4.

Dobele

-22,3

-24,4

-20,9

5.

Liepāja

-18,3

-20,5

-17,3

6.

Mērsrags

-19,6

-22,0

-19,3

7.

Priekuļi

-23,8

-28,2

-22,7

8.

Rīga

-20,7

-24,6

-20,7

9.

Stende

-19,9

-22,5

-19,5

10.

Zīlāni

-23,8

-26,8

-23,2

7.tabula

Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (° C)

Nr.
p.k.

Vieta

Diennakts vidējā gaisa temperatūra £ 8 ° C

perioda ilgums (dienas)

vidējā temperatūra (° C)

1.

Ainaži

205

-0,5

2.

Alūksne

214

-1,9

3.

Daugavpils

205

-1,3

4.

Dobele

204

-0,4

5.

Liepāja

193

0,6

6.

Mērsrags

211

0,4

7.

Priekuļi

208

-1,1

8.

Rīga

203

0,0

9.

Stende

209

-0,2

10.

Zīlāni

206

-1,3

8.tabula

Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (° C)

Nr.
p.k.

Vieta

Mēnesis

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

1.

Ainaži

6,0

6,3

6,9

7,8

9,6

10,2

8,2

7,9

7,2

5,8

4,7

5,5

2.

Alūksne

5,4

6,1

7,0

8,5

10,4

10,0

9,5

8,7

7,5

5,7

4,1

4,9

3.

Daugavpils

6,2

6,9

8,1

9,7

11,8

11,3

10,7

10,6

8,9

7,0

4,5

5,4

4.

Dobele

5,9

6,2

7,1

9,1

11,2

11,0

10,8

10,3

9,2

6,9

4,8

5,4

5.

Liepāja

5,2

5,4

6,0

6,9

8,3

7,7

6,8

6,8

6,3

5,4

4,4

4,8

6.

Mērsrags

5,3

6,0

5,5

7,9

9,5

9,8

9,2

8,1

8,1

6,6

3,9

4,9

7.

Priekuļi

5,3

6,1

6,7

8,4

10,6

10,3

9,7

9,1

7,6

5,8

4,2

4,8

8.

Rīga

5,3

5,8

7,0

8,8

12,2

9,9

9,2

8,9

8,0

6,4

4,4

4,8

9.

Stende

5,6

6,0

6,9

8,7

10,9

11,0

10,0

9,7

8,3

6,4

4,6

4,9

10.

Zīlāni

5,5

6,0

7,2

9,0

11,0

10,8

10,2

10,0

8,5

6,6

4,4

4,7

9.tabula

Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)

Nr.
p.k.

Vieta

Mēnesis

Vidēji
gadā

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

1.

Ainaži

4,0

3,9

4,4

6,2

9,2

12,8

15,0

14,8

11,6

8,8

6,4

4,8

8,5

2.

Alūksne

3,5

3,5

4,2

5,9

8,8

11,8

13,7

13,4

10,5

7,9

5,7

4,2

7,8

3.

Daugavpils

3,7

3,7

4,5

6,5

9,8

12,6

14,2

13,9

11,0

8,3

6,1

4,4

8,2

4.

Dobele

4,2

4,1

4,7

6,6

9,5

12,6

14,5

14,1

11,3

8,8

6,5

4,8

8,5

5.

Liepāja

4,6

4,5

5,2

6,7

9,4

12,6

14,9

14,9

12,0

9,5

7,0

5,5

8,9

6.

Mērsrags

4,3

4,2

4,9

6,4

9,2

12,4

14,7

14,5

11,6

8,9

6,7

5,0

8,6

7.

Priekuļi

3,7

3,7

4,4

6,1

9,0

12,0

14,0

13,8

10,9

8,3

6,0

4,4

8,0

8.

Rīga

4,1

4,0

4,8

6,4

9,3

12,5

14,5

14,3

11,4

8,7

6,4

4,8

8,4

9.

Stende

4,2

4,1

4,8

6,2

8,7

11,7

13,8

13,7

11,1

8,7

6,4

4,9

8,2

10.

Zīlāni

3,7

3,7

4,6

6,5

9,8

12,7

14,4

14,1

11,2

8,4

6,1

4,5

8,3

10.tabula

Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)

Nr.
p.k.

Vieta

Mēnesis

Vidēji gadā

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

1.

Ainaži

84

83

80

76

74

78

80

82

83

84

86

86

81

2.

Alūksne

87

84

78

71

68

71

75

79

84

87

90

90

80

3.

Daugavpils

85

83

79

73

70

72

75

78

83

85

88

88

80

4.

Dobele

87

84

81

75

70

73

77

80

83

86

89

89

81

5.

Liepāja

85

84

83

79

76

78

80

80

80

83

85

86

82

6.

Mērsrags

85

84

82

79

75

75

79

81

83

84

86

86

82

7.

Priekuļi

85

82

77

72

68

71

76

79

85

86

89

88

80

8.

Rīga

85

82

79

73

69

72

76

78

81

83

86

86

79

9.

Stende

87

85

81

74

69

72

77

79

83

86

89

87

81

10.

Zīlāni

87

84

80

75

71

73

78

80

85

87

90

90

82

11.tabula

Gaisa relatīvā mitruma amplitūda (%)

Nr.
p.k.

Vieta

Mēnesis

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

1.

Ainaži

4

6

12

18

22

21

20

20

17

11

5

3

2.

Alūksne

3

10

19

26

32

31

32

31

24

15

5

2

3.

Daugavpils

6

11

19

30

37

36

35

36

26

18

8

4

4.

Liepāja

3

6

12

18

21

20

19

19

16

12

5

3

5.

Mērsrags

3

8

12

20

25

25

25

25

20

14

6

4

6.

Priekuļi

4

9

16

24

31

31

31

31

23

14

6

4

7.

Rīga

4

8

16

25

28

28

28

27

22

15

6

3

8.

Stende

3

9

17

27

34

34

32

32

25

16

6

3

9.

Zīlāni

5

10

18

27

34

34

34

34

26

18

8

3

12.tabula

Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)

Nr.
p.k.

Vieta

Mēnesis

Kopā gadā

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

1.

Ainaži

37

25

30

35

43

54

65

76

80

70

71

55

641

2.

Alūksne

40

32

36

40

53

74

84

85

70

62

61

54

691

3.

Daugavpils

36

27

34

40

51

73

83

74

66

52

52

46

634

4.

Dobele

31

22

28

39

43

51

79

76

59

52

55

39

574

5.

Liepāja

46

31

36

35

40

46

74

80

78

74

83

67

690

6.

Mērsrags

38

25

30

37

40

52

72

75

75

60

65

48

618

7.

Priekuļi

31

22

31

40

51

66

90

92

81

64

61

46

674

8.

Rīga

33

25

31

39

43

61

79

79

76

60

61

49

636

9.

Stende

40

26

35

37

42

56

83

79

77

68

70

53

666

10.

Zīlāni

39

30

38

42

52

65

75

79

69

58

59

55

662

13.tabula

Vēja virzienu un bezvēja atkārtošanās (%)

1. Ainaži

Nr.
p.k.

Mēnesis

Vēja virziens

Bezvējš

Z

ZA

A

DA

D

DR

R

ZR

1.

I

8

9

14

19

23

13

9

5

1

2.

II

7

7

16

18

23

13

8

8

2

3.

III

8

7

16

14

25

14

8

8

2

4.

IV

10

9

14

11

18

14

12

12

2

5.

V

11

12

15

9

13

13

13

14

2

6.

VI

11

9

11

7

12

15

18

17

2

7.

VII

10

6

11

9

13

18

18

15

2

8.

VIII

8

8

11

11

15

18

17

12

3

9.

IX

8

7

11

14

17

18

14

11

2

10.

X

8

4

11

16

21

18

12

10

1

11.

XI

8

6

12

19

23

14

10

8

1

12.

XII

8

7

13

20

21

14

10

7

1

13.

Gadā

9

7

13

14

19

15

12

11

2

2. Alūksne

Nr.
p.k.

Mēnesis

Vēja virziens

Bezvējš

Z

ZA

A

DA

D

DR

R

ZR

1.

I

5

5

12

13

21

14

19

11

6

2.

II

4

6

13

15

20

11

20

11

7

3.

III

3

7

13

14

20

13

20

10

9

4.

IV

6

10

16

13

15

9

20

11

10

5.

V

8

13

19

9

13

7

18

13

12

6.

VI

9

9

14

9

11

9

25

14

11

7.

VII

7

7

12

8

13

12

26

15

13

8.

VIII

6

7

11

10

15

14

23

14

14

9.

IX

5

4

10

10

19

15

27

10

11

10.

X

4

3

8

11

20

15

27

12

7

11.

XI

4

3

9

13

25

16

21

9

5

12.

XII

4

5

9

11

24

15

21

11

7

13.

Gadā

5

7

12

11

18

13

22

12

9

3. Daugavpils

Nr.
p.k.

Mēnesis

Vēja virziens

Bezvējš

Z

ZA

A

DA

D

DR

R

ZR

1.

I

6

7

10

14

20

19

18

6

13

2.

II

6

8

12

18

17

14

18

7

15

3.

III

5

8

11

16

20

15

18

7

17

4.

IV

8

11

11

14

16

12

17

11

16

5.

V

11

13

14

12

13

10

16

11

18

6.

VI

12

11

10

7

12

13

22

13

20

7.

VII

10

7

7

8

12

16

27

13

22

8.

VIII

8

7

7

8

16

18

25

11

24

9.

IX

6

6

6

9

17

21

26

9

21

10.

X

5

4

5

13

19

20

25

9

16

11.

XI

6

3

7

13

23

20

21

7

11

12.

XII

6

5

6

12

22

19

23

7

14

13.

Gadā

7

8

9

12

17

17

21

9

17

4. Dobele

Nr.
p.k.

Mēnesis

Vēja virziens

Bezvējš

Z

ZA

A

DA

D

DR

R

ZR

1.

I

9

8

6

12

17

21

19

8

5

2.

II

13

7

9

15

15

16

16

9

5

3.

III

13

6

7

14

16

18

18

8

6

4.

IV

19

9

8

12

11

14

16

11

6

5.

V

20

12

8

9

10

13

17

11

8

6.

VI

19

9

6

7

9

15

22

13

7

7.

VII

14

7

4

6

9

19

26

15

8

8.

VIII

12

7

4

6

12

21

26

12

8

9.

IX

9

4

5

8

14

21

26

13

8

10.

X

5

3

5

12

20

23

22

10

6

11.

XI

6

6

6

11

22

21

20

8

4

12.

XII

5

6

6

12

20

22

20

9

5

13.

Gadā

12

7

6

10

14

12

21

11

6

5. Liepāja

Nr.
p.k.

Mēnesis

Vēja virziens

Bezvējš

Z

ZA

A

DA

D

DR

R

ZR

1.

I

7

10

12

20

16

13

15

7

1

2.

II

9

12

14

17

17

11

12

8

1

3.

III

8

11

13

15

16

17

12

8

1

4.

IV

14

13

11

10

13

18

11

10

1

5.

V

15

13

12

9

10

17

13

11

1

6.

VI

16

12

8

6

10

20

16

12

1

7.

VII

12

8

7

6

9

21

23

14

1

8.

VIII

12

10

7

8

10

17

23

13

1

9.

IX

10

8

8

13

12

14

24

11

1

10.

X

7

6

10

17

14

15

21

10

1

11.

XI

7

8

9

18

17

13

18

10

1

12.

XII

8

8

10

19

16

12

18

9

1

13.

Gadā

11

10

10

13

13

16

17

10

1

6. Priekuļi

Nr.
p.k.

Mēnesis

Vēja virziens

Bezvējš

Z

ZA

A

DA

D

DR

R

ZR

1.

I

6

9

7

14

26

22

10

6

6

2.

II

6

8

8

17

24

19

12

6

7

3.

III

5

8

7

15

25

19

14

7

7

4.

IV

8

11

8

15

18

15

16

9

7

5.

V

9

14

11

13

15

13

15

10

8

6.

VI

10

11

8

10

14

16

19

12

9

7.

VII

9

8

6

9

16

20

20

12

11

8.

VIII

7

7

5

10

21

21

19

10

11

9.

IX

5

5

6

12

22

24

17

9

9

10.

X

5

4

5

13

24

26

15

8

7

11.

XI

6

5

5

12

30

25

10

7

5

12.

XII

5

6

6

12

29

23

11

8

5

13.

Gadā

7

8

7

13

22

20

15

8

8

7. Rīga

Nr.
p.k.

Mēnesis

Vēja virziens

Bezvējš

Z

ZA

A

DA

D

DR

R

ZR

1.

I

7

6

9

20

30

14

9

5

6

2.

II

8

6

12

20

23

13

10

8

7

3.

III

8

5

11

22

25

13

8

8

7

4.

IV

18

7

10

12

17

11

10

15

10

5.

V

23

9

9

12

13

9

9

16

10

6.

VI

23

5

6

8

15

13

12

18

11

7.

VII

16

4

6

8

17

16

14

19

13

8.

VIII

14

6

5

9

20

18

13

15

12

9.

IX

10

5

5

12

25

20

13

10

9

10.

X

6

5

8

18

28

19

10

6

5

11.

XI

7

5

6

17

34

17

9

5

4

12.

XII

7

6

10

17

32

15

8

5

5

13.

Gadā

12

6

8

15

23

15

10

11

8

8. Stende

Nr.
p.k.

Mēnesis

Vēja virziens

Bezvējš

Z

ZA

A

DA

D

DR

R

ZR

1.

I

7

5

9

19

24

18

13

5

7

2.

II

7

6

12

21

20

14

13

7

8

3.

III

6

6

12

20

21

17

11

7

8

4.

IV

11

8

12

16

15

14

13

11

8

5.

V

12

12

15

13

12

13

13

10

9

6.

VI

13

10

10

10

13

16

16

12

11

7.

VII

10

6

8

9

16

19

20

12

12

8.

VIII

9

7

7

11

19

20

18

9

16

9.

IX

6

4

7

15

21

20

19

8

11

10.

X

4

3

7

17

22

22

18

7

8

11.

XI

5

3

7

17

29

19

15

5

6

12.

XII

5

3

6

18

28

19

15

6

8

13.

Gadā

8

6

9

16

20

18

15

8

9

9. Zīlāni

Nr.
p.k.

Mēnesis

Vēja virziens

Bezvējš

Z

ZA

A

DA

D

DR

R

ZR

1.

I

5

7

12

18

18

19

13

8

5

2.

II

5

8

14

21

15

16

14

7

5

3.

III

4

7

12

20

19

17

14

7

5

4.

IV

7

10

14

16

13

14

14

12

5

5.

V

10

12

15

15

12

11

14

11

7

6.

VI

10

11

11

11

12

14

18

13

7

7.

VII

8

7

8

10

14

20

20

13

10

8.

VIII

7

7

8

12

16

20

20

10

10

9.

IX

6

5

8

13

19

22

18

9

8

10.

X

4

3

8

17

19

23

18

8

6

11.

XI

5

5

8

17

21

23

15

6

4

12.

XII

4

6

9

16

21

23

15

6

6

13.

Gadā

6

7

11

15

17

19

16

9

7

14.tabula

Vidējais vēja ātrums (m/s)

Nr.
p.k.

Vieta

Mēnesis

Vidēji

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

gadā

1.

Ainaži

5,1

4,7

4,7

4,3

4,0

3,8

3,8

4,0

4,5

5,1

5,4

5,2

4,5

2.

Alūksne

3,1

3,0

2,9

2,7

2,4

2,3

2,1

2,2

2,6

2,9

3,1

3,0

2,7

3.

Daugavpils

3,5

3,4

3,4

3,3

3,0

2,9

2,7

2,6

2,9

3,3

3,7

3,5

3,2

4.

Dobele

4,2

4,0

4,0

3,9

3,7

3,5

3,2

3,1

3,4

3,8

4,2

4,3

3,8

5.

Liepāja

5,9

5,3

5,4

5,1

4,6

4,5

4,6

4,7

5,3

5,7

6,3

6,0

5,3

6.

Priekuļi

4,3

4,0

4,0

3,7

3,3

3,2

3,0

3,1

3,7

4,1

4,4

4,3

3,8

7.

Rīga

4,9

4,4

4,5

4,2

3,9

3,9

3,6

3,7

4,3

4,8

5,2

5,1

4,4

8.

Stende

3,9

3,7

3,7

3,4

3,2

2,9

2,7

2,7

3,1

3,6

3,9

3,8

3,4

9.

Zīlāni

3,8

3,6

3,6

3,4

3,1

3,0

2,8

2,7

3,1

3,5

3,8

3,7

3,3

15.tabula

Maksimālās vēja brāzmas (m/s)

Nr.
p.k.

Vieta

Mēnesis

Gadā

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

1.

Ainaži

26

22

23

20

21

18

21

21

28

26

40

23

40

2.

Alūksne

34

23

24

20

19

24

24

29

24

24

25

34

34

3.

Daugavpils

24

28

28

24

24

23

24

20

24

34

44

34

44

4.

Dobele

31

24

24

26

23

24

20

19

28

28

34

24

34

5.

Liepāja

34

28

34

29

24

21

30

24

28

48

33

34

48

6.

Priekuļi

28

24

28

26

25

22

28

19

27

34

34

29

34

7.

Rīga

20

20

25

18

17

20

18

16

20

24

26

20

26

8.

Stende

28

23

25

22

24

20

19

20

24

28

34

25

34

9.

Zīlāni

35

22

25

28

20

23

21

20

24

34

24

24

35

1ATT COPY.GIF (42718 BYTES)

16.tabula

Sniega segas biezums un svars

Nr.
p.k.

Vieta

Vidējais maksimālais
sniega segas biezums (cm)

Maksimālais sniega segas svars (kg/m²),
kas iespējams reizi

5 gados

10 gados

20 gados

50 gados

1.

Ainaži

18

63

80

96

112

2.

Alūksne

43

134

154

171

191

3.

Bauska

22

77

99

121

154

4.

Daugavpils

25

79

98

120

154

5.

Dobele

20

69

86

102

129

6.

Liepāja

15

59

79

96

114

7.

Mērsrags

15

65

78

101

156

8.

Priekuļi

25

86

107

125

158

9.

Rēzekne

28

102

119

131

147

10.

Rūjiena

28

96

118

132

146

11.

Stende

24

82

99

114

135

12.

Zīlāni

26

89

110

136

181

13.

Gaiziņkalns

49

178

205

229

262

2ATT COPY.GIF (44653 BYTES)

3ATT COPY.GIF (47482 BYTES)

17.tabula

Apledojuma- sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr.
p.k.

Vieta

Svars (g/m), kas iespējams reizi

2 gados

5 gados

10 gados

15 gados

20 gados

25 gados

30 gados

50 gados

1.

Ainaži

110

180

240

290

330

360

400

490

2.

Alūksne

160

220

280

310

340

360

390

450

3.

Liepāja

40

80

140

190

230

270

320

430

4.

Mērsrags

30

60

100

140

170

200

240

330

5.

Priekuļi

150

210

270

310

340

360

390

450

6.

Rēzekne

150

280

420

520

620

690

790

1020

7.

Rīga

80

130

190

240

280

310

350

440

8.

Stende

120

200

280

340

390

430

480

590

9.

Zīlāni

110

180

260

320

360

400

450

560

10.

Zosēni

190

320

450

540

630

690

770

950

18.tabula

Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr.
p.k.

Vieta

Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi

2 gados

5 gados

10 gados

15 gados

20 gados

25 gados

30 gados

50 gados

1.

Ainaži

3,0

4,5

5,5

6,0

6,5

7,0

7,5

8,5

2.

Alūksne

4,0

5,0

6,0

6,5

7,0

7,5

7,5

8,0

3.

Liepāja

1,5

2,5

3,5

4,5

5,0

5,5

6,0

7,0

4.

Mērsrags

1,0

2,0

2,5

3,5

4,0

4,5

5,0

6,5

5.

Priekuļi

4,0

5,0

6,0

6,5

7,0

7,5

8,0

8,5

6.

Rēzekne

4,0

6,0

8,0

9,5

11,0

12,0

13,0

15,0

7.

Rīga

2,0

3,5

4,5

5,0

5,5

6,0

6,5

7,5

8.

Stende

3,0

4,5

6,0

7,0

7,5

8,5

9,0

10,5

9.

Zīlāni

3,0

4,5

6,0

7,0

7,5

8,5

9,0

10,5

10.

Zosēni

4,5

6,5

8,5

9,5

10,5

11,5

12,0

13,5

4ATT COPY.GIF (40499 BYTES)

19.tabula

Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā

Nr.
p.k.

Vieta

Vidējais sasaluma dziļums

Maksimālais sasaluma dziļums

X

XI

XII

I

II

III

IV

vidējais

vislielākais

1.

Ainaži

*

18

32

45

38

53

113

2.

Alūksne

*

9

22

38

42

36

48

95

3.

Daugavpils

*

12

35

62

70

51

78

134

4.

Dobele

*

*

8

17

22

17

24

88

5.

Mērsrags

*

2

14

28

31

23

41

116

6.

Liepāja

*

9

23

26

*

34

87

7.

Priekuļi

*

*

11

20

22

18

*

26

61

8.

Rīga

*

*

7

15

18

13

24

47

9.

Stende

*

*

12

24

27

22

*

36

128

10.

Zīlāni

*

7

21

38

43

40

*

48

112

Piezīme.

*Konkrētajā mēnesī grunts sasalums atzīmēts mazāk nekā 50 % gadu.

5ATT COPY.GIF (50311 BYTES)

6ATT COPY.GIF (44443 BYTES)

7ATT COPY.GIF (45019 BYTES)

20.tabula

Saules radiācija uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²)

Nr.
p.k.

Stacija

Radiācijas veids

Laika intervāls (stundās) (Saules laiks)

Diennakts
summa

3-4

4-5

5-6

6-7

7-8

8-9

9-10

10-11

11-12

12-13

13-14

14-15

15-16

16-17

17-18

18-19

19-20

20-21

Horizontāla virsma

1.

Rīga

tiešā

0,02

0,21

0,52

0,94

1,34

1,73

2,09

2,39

2,53

2,53

2,39

2,09

1,73

1,34

0,94

0,52

0,21

0,02

23,54

summārā

0,04

0,34

0,77

1,20

1,65

2,02

2,45

2,75

2,89

2,89

2,75

2,45

2,02

1,60

1,14

0,72

0,34

0,04

28,06

2.

Zosēni

tiešā

0,02

0,18

0,47

0,86

1,26

1,66

2,05

2,45

2,63

2,63

2,48

2,20

1,80

1,33

0,86

0,43

0,18

0,04

23,53

summārā

0,03

0,32

0,70

1,19

1,66

2,16

2,52

2,88

3,06

3,06

2,88

2,59

2,20

1,69

1,19

0,68

0,32

0,05

29,18

Uz dienvidiem orientēta vertikāla virsma

3.

Rīga

tiešā

-

-

-

-

0,27

0,80

1,27

1,63

1,84

1,84

1,65

1,29

0,81

0,27

-

-

-

-

11,67

summārā

0,01

0,10

0,20

0,25

0,59

1,16

1,70

2,09

2,31

2,31

2,10

1,72

1,16

0,56

0,21

0,17

0,10

0,01

16,75

4.

Zosēni

tiešā

-

-

-

-

0,25

0,76

1,22

1,60

1,80

1,80

1,60

1,24

0,77

0,25

-

-

-

-

11,30

summārā

0,01

0,11

0,19

0,29

0,63

1,25

1,74

2,13

2,35

2,35

2,11

1,72

1,21

0,62

0,29

0,20

0,11

0,01

17,33

Uz rietumiem orientēta vertikāla virsma

5.

Rīga

tiešā

-

-

-

-

-

-

-

-

-

0,39

1,13

1,75

2,18

2,39

2,30

1,91

0,99

0,24

13,28

summārā

0,01

0,10

0,20

0,25

0,32

0,37

0,43

0,46

0,47

0,86

1,58

2,17

2,52

2,68

2,52

2,08

1,09

0,25

18,36

6.

Zosēni

tiešā

-

-

-

-

-

-

-

-

-

0,38

1,09

1,67

2,07

2,20

2,09

1,69

0,99

0,13

12,31

summārā

0,01

0,11

0,19

0,29

0,38

0,49

0,51

0,53

0,55

0,93

1,60

2,15

2,51

2,56

2,38

1,89

1,10

0,14

18,35

Uz austrumiem orientēta vertikāla virsma

7.

Rīga

tiešā

0,24

0,99

1,91

2,30

2,39

2,18

1,75

1,13

0,39

-

-

-

-

-

-

-

-

-

13,28

summārā

0,25

1,09

2,08

2,52

2,68

2,52

2,17

1,58

0,86

0,47

0,46

0,43

0,37

0,32

0,25

0,20

0,10

0,01

18,36

8.

Zosēni

tiešā

0,13

0,99

1,69

2,09

2,20

2,07

1,67

1,09

0,38

-

-

-

-

-

-

-

-

-

12,31

summārā

0,14

1,10

1,89

2,38

2,58

2,56

2,18

1,62

0,93

0,55

0,51

0,48

0,44

0,37

0,29

0,20

0,11

0,01

18,35

21.tabula

Vidējais un vislielākais 0 ° C temperatūras dziļums augsnē

Dziļums (cm)

Mēnesis

XI

XII

I

II

III

IV

Daugavpils

Vidējais

*

36

67

79

78

27

Vislielākais

56

104

133

144

142

96

Gulbene

Vidējais

*

12

23

27

29

17

Vislielākais

44

48

65

73

80

80

Rīga

Vidējais

*

*

11

14

19

*

Vislielākais

20

38

48

63

80

80

Stende

Vidējais

*

*

28

36

35

*

Vislielākais

26

56

103

118

138

135

Zosēni

Vidējais

*

13

22

23

20

*

Vislielākais

39

42

73

73

73

58

*Attiecīgajā mēnesī augsnes temperatūra ir zemāka par 0 ° C mazāk nekā 50 % gadu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr. 376)
Paskaidrojumi klimatisko datu tabulām

1. 1.tabulā "Vidējā gaisa temperatūra (° C)" sniegta informācija par mēnešu un gada vidējo gaisa temperatūru, kas ir Vispasaules meteoroloģiskās organizācijas (turpmāk - VMO) 30 gadu perioda (1961.- 1990.) vidējā aritmētiskā. Minēto temperatūru varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tās var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

2. 2.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (° C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais minimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā viszemākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir gada viszemākā gaisa temperatūra.

Gada absolūti minimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti minimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

3. 3.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (° C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā visaugstākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir gada visaugstākā gaisa temperatūra.

Gada absolūti maksimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

4. 4.tabula "Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības". Katra gada viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu viskarstākā mēneša dienu absolūto maksimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

Viskarstākā mēneša vidējās maksimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

5. 5.tabula "Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības". Katra gada visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu visaukstākā mēneša dienu absolūto minimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā minimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

Visaukstākā mēneša vidējās minimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

6. 6.tabula "Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības". Par katras stacijas darba pēdējiem aptuveni 50 gadiem katrā aukstā sezonā atrasts visaukstākais piecu vienu otrai sekojošu dienu periods un aprēķināta tā vidējā temperatūra. Visaukstāko piecu dienu ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir aprēķināta kā vidējā aritmētiskā, ņemot vērā astoņu visaukstāko piecu dienu periodu (16 % no visā datu rindā esošo sezonu skaita) gaisa temperatūru.

Ir aprēķinātas visaukstāko piecu dienu vidējo gaisa temperatūru vērtības varbūtību līmeņiem 0,98 un 0,92. Piemēram, varbūtība tam, ka Ainažu apkārtnē visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra nepārsniegs -26,8 ºC, ir 0,98; reizi 50 gados (varbūtība - 0,02) iespējama vēl zemāka temperatūra.

7. 7.tabula "Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (° C)". Par apkures periodu uzskata laiku, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda ar 8,0 ° C vai zemāka. Apkures perioda raksturlielumi aprēķināti par VMO 30 gadu datu periodu (1961.- 1990.).

Katrai datu rindas aukstajai sezonai atrasti datumi, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra rudenī kļūst stabili vienāda vai zemāka par 8,0 ° C un pavasarī stabili augstāka par 8,0 ° C. Aprēķināts dienu skaits starp šiem datumiem (konkrētās aukstās sezonas apkures perioda ilgums), kā arī aprēķināta diennakts vidējo gaisa temperatūru summa. Vidējais apkures perioda ilgums ir visu datu rindas sezonu apkures periodu ilguma vidējais aritmētiskais. Vidējā apkures perioda gaisa temperatūra ir visu datu rindas diennakts vidējo gaisa temperatūru summas dalījums ar gadu un dienu skaitu.

8. 8.tabula "Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (° C)". Katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Dati aprēķināti par VMO 30 gadu periodu (1961.-1990.).

9. 9.tabula "Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)". Gaisa mitruma raksturlielums - ūdens tvaiku parciālais spiediens - ir spiediens, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu to tilpumu, ko ieņem mitrais gaiss. Aprēķināti vidējiedati par VMO 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

10. 10.tabula "Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)". Gaisa relatīvais mitrums ir procentos izteikta noteiktā temperatūrā un atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku parciālā spiediena attiecība pret piesātinātu ūdens tvaiku parciālo spiedienu tādā pašā temperatūrā un atmosfērā. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem. Aprēķināti vidējie dati par VMO 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

11. 11.tabula "Gaisa relatīvā mitruma amplitūda". Diennakts gaitā gaisa relatīvais mitrums parasti vislielākais ir pirms saules lēkta un vismazākais -pēcpusdienā. Tāpēc precīzākam amplitūdas aprēķinam izvēlēts 30 gadu datu periods, sākot ar 1966.gadu, kad meteoroloģiskajās stacijās četru termiņu vietā tika uzsākti astoņi termiņu novērojumi. Gaisa relatīvā mitruma amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējo gaisa relatīvā mitruma vērtību starpība plkst.3 un plkst.12 pēc vidējā Griničas laika (plkst.5 (6) un plkst.14 (15) pēc Latvijas ziemas (vasaras) laika).

12. 12.tabula "Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)". Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras, kā arī stipru rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m2 horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Aprēķināti vidējie dati par VMO 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

13. 13.tabula "Vēja virzienu un bezvēja atkārtošanās (%)", 14.tabula "Vidējais vēja ātrums (m/s)", 15.tabula "Maksimālās vēja brāzmas (m/s)". Meteoroloģijā novēro horizontālo vēja komponenti, raksturojot to ar virzienu, ātrumu un brāzmainumu. Vēja virziens ir tā debess puse, no kuras pūš vējš. Par vēja ātrumu sauc vidējo vēja ātrumu kādā nelielā laika sprīdī (parasti 2 vai 10 minūtēs). Maksimālās brāzmas ir vislielākais momentānais vēja ātrums.

13. un 14.tabulu dati aprēķināti par VMO 30 gadu periodu (1961.- 1990.), 15.tabulas dati - par visu katras stacijas reprezentatīvu datu periodu.

Vēja novērojumi meteoroloģiskajās stacijās tiek veikti 10- 12 m augstumā no zemes.

14. 1.attēls "Latvijas teritorijas iedalījums pēc vēja spiediena, kas iespējams reizi piecos gados (kg/m2)". Vēja spiediena aprēķinam izmantots vēja ātrums, kas iespējams reizi piecos gados (v). Vēja spiediens P (kgf/m2) aprēķināts, izmantojot šādu formulu: P = v2/16. Vēja zonas raksturotas ar maksimālo vēja ātrumu zonā, kas iespējams reizi gadā, 5, 10, 15, 20, 25 un 50 gados.

Vēja
zona

Maksimālais vēja ātrums, kas iespējams reizi

Vēja spiediens
(kgf/m2)

gadā

5 gados

10 gados

15 gados

20 gados

25 gados

50 gados

I

17

20

21

22

22

23

24

< 28

II

20

23

24

25

25

25

27

28- 35

III

24

27

29

30

31

31

33

36- 52

IV

26

30

32

33

33

33

35

53- 67

15. 16.tabula "Sniega segas biezums un svars". Lai teritoriāli pilnīgāk raksturotu sniega segu, izmantoti sniega segas speciālo mērījumu rezultāti lauka maršrutos paplašinātā staciju skaitā un arī atsevišķos meteoroloģiskajos posteņos visā to darbības periodā.

Ilggadīgais vidējais maksimālais sniega segas biezums ziemā aprēķināts kā visu ziemu visaugstāko vidējo sniega segas biezumu vidējais aritmētiskais. Pamatojoties uz šiem datiem, veidots 2.attēls "Vidējais maksimālais sniega segas biezums (cm)".

Izmantojot novērojumu rezultātus par visu ziemu maksimālajām sniega segas svara vērtībām, aprēķināts maksimālais sniega segas svars, kas iespējams reizi 5, 10, 20 un 50 gados. Klimatoloģiskajā praksē teritorijas iedalījumu pēc sniega segas svara pieņemts veikt, izmantojot maksimālā sniega segas svara, kas iespējams reizi piecos gados, datus. Pamatojoties uz šiem datiem, veidots 3.attēls "Maksimālais sniega segas svars, kas iespējams reizi piecos gados (kg/m2)".

16. 17.tabula "Apledojuma- sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību", 18.tabula "Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību". Izmantoti meteoroloģiskajās stacijās veikto apledojuma- sarmas nogulumu uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā maksimālo izmēru un maksimālā svara novērojumu rezultāti, kas veikti katru ziemu laika periodā no 1951. līdz 1998.gadam.

Pēc atbilstošas metodikas nogulumu svars pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, apledojuma slānis - uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, ja maksimāli iespējamais noguluma blīvums ir 0,9 g/cm3. Šādi pārrēķinātu apledojuma slāni celtniecības klimatoloģijā sauc par normatīvu.

17. 4.attēls "Latvijas teritorijas iedalījums pēc normatīvā apledojuma slāņa biezuma". Iedalījumam izmantoti dati par apledojuma slāņa biezumu uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, kas iespējams reizi 10 gados.

Latvijā sastopamos apledojuma rajonus var raksturot ar šādiem parametriem:

Nr.
p.k.

Raksturlielumi, kas iespējami reizi 10 gados

Apledojuma rajons

I

II

1.

Normatīvā apledojuma slāņa biezuma (mm) izmaiņu diapazons

2,5- 7,4

7,5- 12,4

2.

Vidējais normatīvā apledojuma slāņa biezums (mm)

5

10

3.

Apledojuma- sarmas nogulumu masas (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā izmaiņu diapazons

90- 370

370- 800

4.

Vidējā apledojuma-sarmas nogulumu masa (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā

210

570

18. 19.tabula "Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā". Par VMO 30 gadu periodu (1961.- 1990.) aprēķināts vidējais grunts sasaluma dziļums katra mēneša pēdējā dienā zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas pie faktiskā sniega segas biezuma. Katrai ziemai atrasts maksimālais sasaluma dziļums, un noteikta tā vidējā un vislielākā vērtība.

19. 5.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi divos gados (cm)", 6.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 10 gados (cm)" un 7.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 100 gados (cm)".

Grunts maksimālā sasaluma dziļuma raksturošanai izmanto normatīvo grunts sasaluma dziļumu. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir auksto sezonu ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Lai noteiktu normatīvo grunts sasaluma dziļumu, tika veikti speciāli grunts sasaluma novērojumi no sniega brīvajos laukumos un noteikta to kvantitatīvā sakarība ar stabili negatīvo gaisa temperatūru summu. Izmantojot atrastās sakarības un stabili negatīvo gaisa temperatūru summas par katru ziemu laikā no 1923. līdz 1998.gadam, tika aprēķinātas normatīvās grunts sasaluma dziļuma vērtības, kuru pārsniegšana iespējama reizi divos gados (varbūtība, ka normatīvais grunts sasaluma dziļums nepārsniegs šo vērtību, ir 0,50), reizi 10 gados (varbūtība - 0,90), reizi 100 gados (varbūtība - 0,99).

Minētie raksturlielumi aprēķināti mālainām augsnēm. Pēc augšņu dažādības novērtējuma Latvijā 56 % ir mālainas augsnes, 36 % - smilšainas un apmēram 8 % - kūdrainas augsnes. Smilšainas augsnes sasalst dziļāk nekā mālainas. Normatīvā grunts sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainās augsnēs var izmantot mālaino augšņu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2. Atsegtas smilšainas grunts sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šī koeficienta pareizību.

20. 20.tabula "Saules radiācija uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²)". Tabulā sniegta informācija par tiešās un summārās (tiešās un izkliedētās radiācijas summa) radiācijas stundu un diennakts summām (MJ/m2) uz horizontālu virsmu un uz dienvidiem, rietumiem un austrumiem orientētām vertikālām virsmām gada viskarstākajā mēnesī - jūlijā. Radiācijas stundu summu izdalot ar 3,6, var aprēķināt vidējo enerģētisko apgaismojumu (radiācijas intensitāti, kW/m2).

Gadu gaitā saules radiācijas novērojumi Latvijā ir veikti dažādās vietās. Rīgas novērojumi raksturo Latvijas lielpilsētas, Zosēnu - lauku rajonus paaugstinātā reljefā.

21. 21.tabula "Vidējais un vislielākais 0 ° C temperatūras dziļums augsnē". Nulles temperatūras dziļums augsnē aprēķināts, izmantojot novērojumu rezultātus par temperatūras dziļumu līdz 3,2 m VMO 30 gadu periodā (1961.- 1990.). Minētie termometri izvietoti zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas (vasarā - zāle, ziemā - sniega sega). Temperatūru aprēķinam izmantota interpolācijas metode.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 376Pieņemts: 23.08.2001.Stājas spēkā: 01.09.2001.Zaudē spēku: 01.07.2014.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 123 (2510), 29.08.2001.
Saistītie dokumenti
  • Zaudēs spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Tulkojums
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
53424
{"selected":{"value":"01.09.2001","content":"<font class='s-1'>01.09.2001.-31.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"},"data":[{"value":"01.11.2005","content":"<font class='s-1'>01.11.2005.-30.06.2014.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2001","content":"<font class='s-1'>01.09.2001.-31.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.09.2001
87
1
Saite uz tiesību aktu Atsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)