Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

 

Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1998.gadā (turpinājums)

 

Mazumtirdzniecības apgrozījums ietver mazumtirdzniecības tīklā pārdotos pārtikas produktus, jaunās un lietotās nepārtikas preces, kā arī automobiļu, motociklu un to rezerves daļu mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību, autodegvielas mazumtirdzniecību. Atsevišķi tiek uzskaitīts apgrozījums, ko uzņēmumi realizē pilsētu tirgos. Mazumtirdzniecības apgrozījumā tiek ieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis.

Mazumtirdzniecības apgrozījums tiek uzskaitīts visos uzņēmumos, neatkarīgi no to pamatdarbības veida.

Sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums ietver pašražoto produkciju un iepirktās pārtikas preces, kas tiek realizētas bez jebkādas kulināras apstrādes šajā uzņēmumā, kā arī citas preces (piemēram, cigaretes, suvenīri u.tml.), kas tiek pārdotas šajā uzņēmumā. Sabiedriskās ēdināšanas apgrozījumā tiek ieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis. Sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums tiek uzskaitīts tikai uzņēmumos, kuru pamatdarbība ir sabiedriskā ēdināšana vai mazum t irdzniecības uzņēmumos, kuri nodarbojas arī ar sabiedrisko ēdināšanu.

Vairumtirdzniecības apgrozījums ietver iepirktu jaunu un lietotu preču tālāku pārdošanu mazumtirdzniecības uzņēmumiem, rūpniecības un komercuzņēmumiem, mājamatniekiem, kā arī vairumtirgotājiem, tirdzniecības aģentiem vai mākleriem, tālākai pārdošanai vai ražošanas vajadzībām, turklāt tiek apkopota informācija arī par vairumtirdzniecības aģentu (starpnieku) darbības apgrozījumu. Vairumtirdzniecības apgrozījums tiek uzskaitīts ar un bez pi e vienotās vērtības nodokļa. Vairumtirdzniecības apgrozījums tiek uzskaitīts uzņēmumos, kuru pamatdarbība ir vairumtidzniecība un mazumtirdzniecība, ja otrs darbības veids ir vairumtirdzniecība.

Pārdoto preču struktūra mazumtirdzniecībā ietver 15 apvienotas pārtikas preču grupas (gaļa un tās izstrādājumi, zivis un zivju izstrādājumi, sviests, piens un piena produkti, olas, cukurs, kartupeļi, dārzeņi, alkoholiskie dzērieni u.c.) un aptuveni 10 nepārtikas preču grupas (audumi, apģērbi, veļa un apavi, mēbeles, t rauki, kultūrpreces, celtniecības materiāli u.c.), kas tiek sadalītas grupās atbilstoši Eiropas savienības Preču un pakalpojumu klasifikācijai (CPA).

Vairumtirdzniecībā pārdoto preču struktūra ietver ap 20 preču grupas (uzturprodukti, alkoholiskie dzērieni, audumi, apģērbi un veļa, metālizstrādājumi, būvmateriāli, elektropreces, mēbeles, transportlīdzekļi, lauksaimnieciskās un rūpnieciskās izejvielas, mašīnas un mehānismi u.c.).

Mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu skaits :

- pārtikas veika li - veikali, kas tirgo pārtiku, bet tajos var tirgot līdz 20 % citu preču no kopējā apgrozījuma,

- nepārtikas veikali - veikali, kas tirgo nepārtikas preces, bet tajos var tirgot līdz 20 % pārtikas preču no kopējā apgrozījuma,

- jauktie veikali - veikali, kas gan pārtikas, gan nepārtikas preces pārdod apmēram vienādā daudzumā,

- rādītāji par pilsētu tirgiem (tirgu skaits, tirdzniecības vietu skaits, tirgu platība, kiosku skaits tirgos, paviljonu skaits un platība tirgos, gada vidējais strādājošo skaits tirgos, kā arī galvenie tirgu ienākumi un izdevumi).

Informācijas iegūšanas metode mazumtirdzniecībā - izlases metode (stratificētā gadījuma izlase). Par izlases kritēriju tiek ņemts uzņēmuma apgrozījums. Izlasē ie-kļauti visi uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz 100 tūkst. latu gadā, un aptuveni 15 % no pārējiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir mazāks.

Lai iegūtu datus par vairumtirdzniecību un sabiedrisko ēdināšanu, tiek apsekoti visi valsts un pašvaldību uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla līdzdalību, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida un teritorijas (rajona vai republikāniskās pilsētās). Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks".

Tirdzniecības statistika

    Informāc ijas saturu  
    un metodoloģiju   Periodis- Informācijas Izstrādes kopums

Nr.

Informācijas saturs koordinējošā Informācijas iegūšanas avots kums iegūšanas  

p.k.

  starptautiskā     metode  
    organizācija        

1

2 3 4 5 6 7

1.

Pārdoto preču struktūra mazumtirdzniecības Eurostat statistikas veidlapas ceturksnis uzņēmumi, kuru kopā Latvijā, pa
  uzņēmumos vērtības izteiksmē projekts 6020     tirdzniecības galvenajām preču
          apgrozījums iepriek- grupām
          šējā gadā bija lielāks  
          par 100 tūkst. latu;  
          izlases veidā -  
          pārējie uzņēmumi,  
          kuru tirdzniecības  
          apgrozījums bija  
          mazāks par 100  
          tūkst. latu  

2.

Pārdoto preču apjomi mazumtirdzniecībā Eurostat statistikas veidlapas mēnesis -"- kopā Latvijā,
  un sabiedriskajā ēdināšanā projekts 6020       pēc uzņēmuma
            pamatdarbības, pa
            īpašuma formām
      -"- gads -"- kopā Latvijā, pēc
            uzņēmuma pamat-
            darbības, pa īpašuma
            formām, pa republikas
            pilsētām un rajoniem
            (pēc uzņēmuma
            reģistrācijas vietas)

3.

Tirdzniecības tīkla rādītāji (veikalu un Eurostat statistikas veidlapas gads -"- kopā Latvijā, pa
  tirgu skaits, tirdzniecības platība, bāru un projekts 6020       īpašuma formām
  restorānu skaits, vietu skaits tajos u.c.)          

4.

Svarīgāko pārtikas produktu un rūpniecības Eurostat statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā, pa
  preču vairumtirdzniecī bas apjomi projekts 6020     (pazīme: galvenajām preču grupām,
          pamatdarbība - pa republikas
          vairumtirdzniecība) pilsētām un rajoniem
            (pēc uzņēmuma
            reģistrācijas vietas)

5.

Licencēto alkoholisko dzērienu izplatītāju   Spirta monopola pārvaldes dati ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā
  darbības rādītāji     gads    

Maksas pakalpojumu statistika

No Nacionālo kontu sistēmas viedokļa visi pakalpojumi iedalās tirgus (maksas) un ārpustirgus pakalpojumos. Tirgus (maksas) pakalpojumi ir visu veidu pakalpojumi, kas tiek sniegti klientiem par samaksu. Ārpustirgus pakalpojumus (piemēram, izglītības, veselības aizsardzības u.c.) budžeta iestādes sniedz bez maksas, un to apjoms tiek uztv e rts valsts finansu statistikā. Ja budžeta iestādes kādu daļu no pakalpojumiem sniedz par maksu, tad šo daļu uzskaita kā maksas pakalpojumus.

Pakalpojumu statistika ietver tikai maksas pakalpojumus, un galvenie rādītāji ir šādi:

- pakalpojumu uzņēmumi - par tādiem tiek uzskatīti uzņēmumi, kuri sniedz dažādus pakalpojumus par samaksu, neatkarīgi no to pamatdarbības,

- pakalpojumu realizācijas apjoms . Tas ietver iekasēto summu par pakalpojumiem, ieskaitot izmantoto izejvielu, materiālu un resursu vērtību (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli), neatkarīgi no tā, vai pakalpojumi sniegti fiziskajām vai juridiskajām personām.

Pakalpojumu realizācijas apjoms pa veidiem ietver:

- automobiļu, autobusu un motociklu tehnisko apkopi un remontu,

- sadzīves tehnikas un individuālās lietošanas priekšmetu remontu,

- veļas mazgāšanu, ķīmisko tīrīšanu, frizētavu, kosmētisko salonu, pirts, apbedīšanas pakalpojumus un cita veida individuālos pakalpojumus,

- viesnīcu pakalpojumus, kuros ietilpst maksa par uzturēšanos viesnīcās, kempingos, studentu, skolēnu kopmītnēs, dienesta viesnīcās u.c. īslaicīgās uzturēšanās vietās,

- pasažieru un kravas transporta pakalpojumus, kā arī transporta palīgpakalpojumus,

- tūrisma pakalpojumus - maksas pakalpojumus, kurus sniedz tūrisma firmas un biļešu izplatīšanas aģentūras (tūrisma braucienu un ekskursiju organizēšana, vīzu noformēšana, viesnīcu un citu apmešanās vietu nodrošināšana, biļešu iegāde u.c.),

- pasta un kurjeru darbību, sakaru pakalpojumus,

- dzīvojamā fonda izīrēšanas pakalpojumus, kuros ietilpst dzīvokļu īre, ekspluatācijas izmaksas dzīvokļu kooperatīvos,

- nedzīvojamo telpu izīrēšanas pakalpojumus,

- citas operācijas ar nekustamo īpašumu,

- mašīnu un iekārtu nomas pakalpojumus (bez operatora), sadzīves tehnikas un individuālā s lieto?anas priek?metu nomas pakalpojumus,

- ar datoriem saistītos pakalpojumus, piemēram, konsultācijas tehniskā nodrošinājuma, programmatūras, datu apstrādes jautājumos u.tml., kā arī biroja tehnikas, datoru remontu un tehnisko apkopi,

- dažādus komercpakalpojumus, piemēram, juridiskos, grāmatvedības, tirgus konjunktūras pētīšanas, dažādu komerckonsultāciju, reklāmas, projektēšanas darbu, apsardzes pakalpojumus, foto pakalpojumus u.c.,

- izglītības pakalpojumus, kurus par maksu sniedz izglītības iestādes (maksa par uzturēšanos pirmsskolas bērnu iestādēs, kā arī par apmācību skolās, tehnikumos, arodskolās, augstskolās, kā arī mūzikas un mākslas skolās), pieaugušo apmācība,

- veselības aizsardzības pakalpojumus, kurus par maksu sniedz veselības aizsardzības iestādes (maksa par atsevišķām ārstnieciskām procedūrām, pacientu nodeva, maksa par ārstu pakalpojumiem privātajās veselības aizsardzības iestādēs),

- veterinārās palīdzības pakalpojumus (maksu par dzīvnieku ārstēšanu veterinārajās slimnīcās un ambulancē s u.c.),

- kultūras un sporta pakalpojumus, kurus par maksu sniedz kultūras un sporta iestādes, kā arī azartspēles un cita rekreatīva darbība (ieņēmumi par kino, videofilmu demonstrēšanu, ieņēmumi no teātru, operu izrādēm, dažādiem koncertiem u.tml., ieņēmumi par sporta pasākumu organizēšanu u.c.),

- kanalizācijas un atkritumu izvešanas pakalpojumus.

Pakalpojumu statistikā tiek lietotas atbilstošas Eiropas savienības klasifikācijas.

Maksas pakalpojumu statistika

    Informācijas saturu  
    un metodoloģiju   Periodis- Informācijas Izstrādes kopums

Nr.

Informācijas saturs koordinējošā Informācijas iegūšanas avots kums iegūšanas  

p.k.

  starptautiskā     metode  
    organizācija        

1

2 3 4 5 6 7

1.

Maksas pakalpojumu realizācijas apjomi pa Eurostat projekti statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā, pa
  atsevišķiem pakalpojumu veidiem: 6020; 6120       atsevišķiem
  - sadzīves tehnikas un individuālās         pakalpojumu
  lieto?anas priek?metu remonts         veidiem, pa īpašuma
  - automobiļu remonts un tehniskā apkope         formām, pēc
  - dažādi individuāli pakalpojumi (frizētavas,         uzņēmuma
  veļas mazgāšana, ķīmiskā tīrīšana u.c.)         pamatdarbības
  - izglītības pakalpojumi          
  - veselības aizsardzības pakalpojumi          
  - veterinārie pakalpojumi          
  - kultūras, atpūtas un sporta pakalpojumi          
  - tūrisma pakalpojumi          
  - dzīvokļu īre un ekspluatācijas izmaksas          
  dzīvokļu kooperatīvos, viesnīcu pakalpojumi          
  - nedzīvojamo telpu īre          
  - nomas pakalpojumi          
  - ar datoriem saistītie pakalpojumi          
  - reklāmas pakalpojumi          
  - foto pakalpojumi          
  - juridiskie, grāmatvedības un          
  konsultatīvie pakalpojumi          
  - arhitektūra, projektēšana u.c. ar to          
  saistītie pakalpojumi          
  - transporta pakalpojumi          
  - pasta un sakaru pakalpojumi          
  - kanalizācijas un atkritumu izvešanas          
  pakalpojumi          

2.

Dzīvojamā fonda īres maksa - aprēķinātā   statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa
  un samaksātā       sabiedriskajā pilsētām, lauku apvidos
          sektorā pa īpašuma formām

3.

Kanalizācijas saimniecība   statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā pa pil-
            sētām, rajoniem, pagastiem

4.

Dienesta viesnīcu darbība   statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa pil-
            sētām, rajoniem, pagastiem,
            pa īpašuma formām

Rūpniecības statistika

Ekonomiskās darbības veidā "Rūpniecība" atbilstoši starptautiskajiem standartiem ieskaita šādas ekonomiskās darbības kategorijas:

- ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde - ekonomiskā darbība, kuras rezultātā tiek iegūti dabā atrodamie minerāli,

- apstrādājošā rūpniecība - fiziska vai ķīmiska materiālu vai komponentu pārveide jaunos produktos neatkarīgi no tā, vai to veic mehanizēti vai ar roku darbu, fabrikā vai mājas apstākļos, realizē gatavo produkciju vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā,

- elektroenerģijas ražošana un sadale ar mērķi realizēt elektroenerģiju patērētājiem,

- gāzveida kurināmā piegāde patērētājiem pa gāzes vadiem,

- tvaika un karstā ūdens ražošana un sadale apkures, enerģijas ražošanas un citām vajadzībām,

- ūdens ieguve, attīrīšana un sadale iedzīvotājiem, uzņēmumiem, iestādēm un citiem patērētājiem.

Sākot ar 1995.gada janvāri, rūpniecības datu apkopošana tiek veikta atbilstoši Starptautiskajām rekomendācijām rūpniecības statistikā. No apsekotajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām tiek iegūti dati pa atsevišķiem elementiem, no kuriem pēc tam tiek aprēķināta kopējā rūpniecības produkcijas izlaide.

Rūpniecības produkcijas apjoms kopumā ir šādu elementu summa:

- pārskata periodā nosūtīto pašražoto preču vērtība faktiskajās cenās (bez apgrozījuma vai akcīzes nodokļa),

- ieņēmumi no izpildītajiem rūpnieciska rakstura darbiem faktiskajās cenās,

- gatavās produkcijas krājumu izmaiņas (+ vai -) pārskata perioda beigās, salīdzinot ar gada sākumu, kas novērtētas pēc ražošanas izmaksām,

- nepabeigto ražojumu izmaiņas (+ vai -) pārskata perioda beigās, salīdzinot ar gada sākumu, kas novērtētas pēc ražošanas izmaksām,

- pašu vajadzībām ar uzņēmuma darbaspēku radīto pamatlīdzekļu vērtība.

Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksi tiek aprēķināti pēc Laspeiresa f ormulas.

Pievienotā vērtība saskaņā ar starptautisko metodoloģiju ir starpība starp saražotās produkcijas (darbu, pakalpojumu) vērtību, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, un šīs produkcijas (darbu, pakalpojumu) materiālajām izmaksām.

Datu vākšanai un apkopošanai ir izstrādāta rūpniecības produkcijas nomenklatūra statistisko pārskatu aizpildīšanai, kura satur 1500 produkcijas veidu. Šīs nomenklatūras izstrādāšanā ir lietoti Eiropas savienības klasifikācijas PRODCOM List 1995 pamatprincipi, un tā tiks l i etota kā pārejas nomenklatūra līdz minētās starptautiskās klasifikācijas ieviešanai.

Katru mēnesi rūpnieciskās darbības rezultāti tiek apsekoti visos valsts un pašvaldības rūpniecības uzņēmumos un pārējos uzņēmumos, kuros rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 50 cilvēku un vairāk (85 % no kopējā ražošanas apjoma) vai iepriekšējā gada apjoms bijis virs 200 tūkst. latu.

Gada rezultātus iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš i z veidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks".

Rūpniecības statistika

    Informācijas saturu  
    un metodoloģiju   Periodis- Informācijas Izstrādes kopums

Nr.

Inform ācijas saturs koordinējošā Informācijas iegūšanas avots kums iegūšanas  

p.k.

  starptautiskā     metode  
    organizācija        

1

2 3 4 5 6 7

1.

Rūpniecības produkcijas apjoms vērtības izteiksmē ANO statistikas veidlapas mēnesis apsekojums pēc kopā Latvijā, pa
          cenza (visi valsts rūpniecības nozarēm,
          un pašvaldību pa īpašuma formām,
          rūpniecības uzņē- pa republikas
          mumi un pārējie pilsētām un rajoniem
          uzņēmumi, kuros  
          rūpnieciskajā  
          ražošanā nodarbināti  
          50 cilvēku un vairāk)  

2.

Rūpniecības produkcijas apjoms vērtības   statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, pa
  izteiksmē pa sastāvdaļām:         rūpniecības nozarēm,
  - nosūtīto pašražoto preču vērtība         pa īpašuma formām,
  - ieņēmumi no izpildītajiem rūpnieciska         pa republikas
  rakstura darbiem         pilsētām un rajoniem
  - gatavās produkcijas krājumu izmaiņas          
  - nepabeigto ražojumu izmaiņas          
  - pašu vajadzībām ar uzņē muma          
  darbaspēku radīto pamatlīdzekļu vērtība          

3.

Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksi   statistikas veidlapas mēnesis apsekojums kopā Latvijā, pa
          pēc cenza rūpniecības nozarēm
      statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, pa
            rūpniecības nozarēm

4.

Pievienotā vērtība un produkcijas   statistikas veidlapas ceturksnis apsekojums kopā Latvijā, pa
  materiālās izmaksas       pēc cenza rūpniecības nozarēm,
            pa republikas
            pilsētām un rajoniem
      statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, pa
            rūpniecības nozarēm,
            pa republikas
            pilsētām un rajoniem

5.

Rūpnieciskās ražošanas pamatlīdzekļi uz ANO statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, pa
  gada beigām un pamatlīdzekļu (to skaitā         rūpniecības nozarēm,
  mašīnu un iekārtu) veidošana         pa republikas
            pilsētām un rajoniem

6.

Galveno rūpniecības produkcijas veidu ražošana   statistikas veidlapas ceturksnis apsekojums kopā Latvijā, pa
          pēc cenza republikas pilsētām
            un rajoniem
      statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, pa
            republikas pilsētām
            un rajoniem

7.

Vidējais strādājošo skaits rūpniecībā   statistikas veidlapas mēnesis apsekojums kopā Latvijā, pa
          pēc cenza rūpniecības nozarēm,
            īpašuma formām, pa
            republikas pilsētām
            un rajoniem
      statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, pa
            rūpniecības nozarēm,
            īpašuma formām, pa
            republikas pilsētām
            un rajoniem

8.

Ūdens ieguve, attīrīšana un sadale   statistikas veidlapas gads uzņēmumi un kopā Latvijā
          uzņēmējsabiedrības,  
          kas nodarbojas ar  
          ūdens piegādi  

9.

Lopu un putnu pārstrāde un gaļas   statistikas veidlapas gads uzņēmumi un kopā Latvijā
  izlietojums produkcijas ražošanā       uzņēmējsabiedrības,  
          kas nodarbojas ar  
          gaļas pārstrādi  

10.

Piena pārstrāde, pilnpiena produkcijas   statistikas veidlapas gads uzņēmumi un kopā Latvijā
  ražošanai izlietotais piena un vājpiena       uzņēmējsabiedrības,  
  daudzums       kas nodarbojas ar  
          piena pārstrādi  

11.

Melnās metalurģ ijas produkcijas Eurostat statistikas veidlapas gads uzņēmumi, kopā Latvijā
  ražošana, izejvielu un enerģijas patēriņš projekts 5940     kas nodarbojas  
          ar metalurģiju  

12.

Izejvielu patēriņš cukura ražošanā   statistikas veidlapas gads uzņēmumi, kas kopā Latvijā
          nodarbojas ar  
          cukura ražošanu  

Zvejniecības statistika

Ekonomiskās darbības veidā "Zvejniecība" atbilstoši starptautiskajiem standartiem jāieskaita:

- zveja okeānos, jūrās, piekrastes un iekšējos ūdeņos,

- jūras un saldūdens vēžveidīgo un molusku ieguve,

- jūras dzīvnieku (bruņrupuču, jūras ežu u.c. adataiņu un bezmugurkaulnieku) ieguve,

- jūras materiālu (dabīgo pērļu, dzintara, sūkļu, koraļļu, aļģu u.c.) ieguve,

- zivju, vēžveidīgo un molusku apstrāde uz zvejas kuģiem,

- zivju audzētavu un zivju fermu darbība, zivju mazuļu audzēšana, zivju audzēšana jūras un saldūdens fermās,

- pārtikā lietojamo jūras aļģu audzēšana,

- ar zveju un zivju audzēšanu saistītie pakalpojumi.

Ekonomiskās darbības veidā "Zvejniecība" neietilpst zivju un citu jūras produktu pārstrāde uz bāzeskuģiem un zivju pārstrādes uzņēmumos.

Katru ceturksni zvejniecības darbības rezultāti tiek apsekoti uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kas nodarbojas ar zvejniecību, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veida un īpašuma formas. Tiek apsekoti visi valsts un pašvaldību uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā b ijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot Centrālās statistikas pārvaldes koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Papildu dati tiek vākti no tiem uzņēmumiem, kuriem izsniegtas licences zvejošanai.

Zvejniecības statistika

    Informācijas saturu  
    un metodoloģiju Informācijas Periodis- Informā cijas Izstrādes kopums

Nr.

Informācijas saturs koordinējošā iegūšanas avots kums iegūšanas  

p.k.

  starptautiskā     metode  
    organizācija        

1

2 3 4 5 6 7

1.

Zivju nozveja pa sugām Eurostat projekti statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā
    8710; 8720        

2.

Zivju nozveja un citu jūras produktu Eurostat projekti statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā  
  ieguve pa okeānu zvejas rajoniem un zonām, 8710; 8720          
  iekšējos ūdeņos, zvejniecības produkcijas            
  apjoms faktiskajās cenās, zvejas flotes            
  lielums            

Materiālo resursu un enerģētikas statistika

Datu apsekošana par atsevišķu kurināmā veidu patēriņu tiek veikta pēc speciālas nomenklatūras, kas ietver sevī 20(25 kurināmā veidus.

Informācija par atsevišķu kurināmā veidu patēriņu tiek iegūta, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks".

Izstrādes satur datus naturālā izteiksmē par kurināmā atlikumiem, pirkumiem, izlietošanu. Iegūtie dati tiek izmantoti enerģētiskās bilances sastādīšanai.

No visiem elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājiem vienu reizi gadā tiek vākti dati par elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un ar to saistīto kurināmā patēriņu.

Materiālo resursu un enerģētikas statistika

    Informācijas saturu  
    un metodoloģiju Informācijas Periodis- Informācijas Izstrādes kopums

Nr.

Informācijas saturs koordinējošā iegūšanas avots kums iegūšanas  

p.k.

  starptautiskā     metode  
    organizācija        

1

2 3 4 5 6 7

1.

Elektroenerģijas raž o?ana, sadale, Eurostat projekti statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa
  kurināmā patēriņš tās ražošanai, 5030; 5110; 5130       elektrostaciju tipiem
  elektrostaciju jauda          

2.

Siltumenerģijas ražošana un sadale, Eurostat projekti statistikas veidlapas gads uzņēmumi, uzņēmēj- kopā Latvijā, pa
  kurināmā patēriņš tās ražošanai 5030; 5110     sabiedrības, iestādes, republikas pilsētām un
          kuras ražo siltumenerģiju rajoniem, pašvaldībām
          un piegādā to patērētājiem,  
          kā arī izlieto savām vajadzībām  

3.

Siltumenerģijas piegāde un kurināmā Eurostat projekts statistikas veidlapas katrs uzņēmumi, uzņēmēj- kopā Latvijā, pa
  patēriņš apkures sezonā 5030   apkures sabiedrības, iestādes, republikas pilsētām un
        sezonas kuras ražo siltumenerģiju rajoniem, pašvaldībām
        mēnesis un piegādā to patērētājiem  

4.

Gāzes piegāde patērētājiem (iesniedz   statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā
  privatizējamai valsts akciju sabiedrībai          
  "Latvijas gāze")          

5.

Atsevišķi kurināmā un degvielas veidi Eurostat projekts statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks, kopā Latvijā, pa
  (atlikumi, piegādes un patēriņš) 5020     iestādes nozarēm, pa republikas
            pilsētām un rajoniem

6.

Kopējā enerģētiskā bilance Eurostat projekts 5110 aprēķins gads aprēķins kopā Latvijā

7.

Svarīgāko izejvielu un materiālu patēriņš   statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, pa nozarēm

Lauksaimniecības statistika

Lauksaimniecības produkcijas kopapjoms naudas izteiksmē ir augkopības un lopkopības produkcijas un lauksaimniecībai sniegto pakalpojumu (bez veterinārajiem pakalpojumiem) summa. Lauksaimniecības produkcija naudas izteiksmē novērtēta atbilstošā gada faktiskajās un salīdzināmajās cenās bez pievienotās vērtības nodokļa. Pašlaik par salīdzināmajām cenām pieņemtas 1993.gada vidējās cenas.

Augkopības produkcijas apjomu nosaka lauksaimniecības kultūru kopražu apmēri. Turklāt kopražas vērtībai attiecīgajā gadā pieskaita augkopības nepabeigtās ražošanas pieauguma (vai atskaita samazinājuma) vērtību gada laikā, kā arī ilggadīgo stādījumu izaudzēšanas vērtību. Nepabeigto ražošanu augkopībā raksturo ziemāju sējas izmaksas un izmaksas vasarāju kultūru augsnes sagatavošanai, ko izdara attiecīgajā gadā nākamā gada ražai. Jauno ilggadīgo stādījumu ierīkošanas vērtībā ietilpst ilggadīgo stādījumu ierīkošanas un izaudzēšanas vērtība līdz augļus nesošam vecumam.

Lopkopības prod ukcijas apjomu nosaka pēc gada laikā dzimušo lopu svara, izaudzēto jaunlopu un nobarojamo lopu dzīvmasas apmēriem, kā arī iegūtā piena, vilnas, olu un citu lopkopības produktu daudzuma.

Lauksaimniecības kultūru sējumu platību valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās nosaka pēc to pārskatu datiem. Zemnieku un piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās, sākot ar 1995.gadu, sējumu platību nosaka pēc izlases veida apsekojuma.

Lauksaimniecības kultūru kopražu valsts saimniecībās, statūtsabiedrībās un citos lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumos nosaka pēc to pārskatu datiem, tieši saskaitot šajās saimniecībās novākto produkciju gan no pamatsējumiem, gan arī no atkārtotiem un starprindu sējumiem; zemnieku un piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās (, pamatojoties uz izlases veida apsekojumiem.

Lauksaimniecības kultūru vidējā ražība aprēķināta, pamatojoties uz kopražu pamatsējumos no attiecīgās kultūras pavasara produktīvās platības viena hektāra, izņemot sēto zālāju un dabisko pļavu sienu, kuriem šis rādītājs aprēķināts no faktiski novāktās platības.

Dati par gaļas ražošanu ietver informāciju par visu veidu lopu un putnu gaļu kautmasā un dzīvmasā. Dati uzrādīti gan par pārstrādes uzņēmumos, gan arī par pašā saimniecībā nokautajiem lopie m un putniem.

Piena ražošanu raksturo faktiski izslauktais govju un kazu piena daudzums, neatkarīgi no tā, vai tas realizēts vai daļēji izmantots saimniecībā teļu un sivēnu dzirdināšanai.

Datos par vilnas ražošanu ietilpst informācija par visu faktiski nocirpto aitu vilnu neatkarīgi no tā, vai šī vilna realizēta vai izlietota saimniecībā. Aitu vilnas produkcija uzrādīta fiziskajā (t.i., nemazgātās vilnas) masā tieši pēc aitu cirpšanas.

Datos par olu ražošanu ietilpst informācija par olām, kas iegūtas gada laikā no visu sugu mājputniem, ieskaitot olas, kas izlietotas putnu atražošanai (inkubācija u.c.).

Mājlopu un putnu skaits tiek uzskaitīts atbilstoši Eiropas savienības prasībām.

Zemnieku un piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās tiek apsekoti saimniecībā strādājošie pēc dzimuma un vecuma struktūras, kā arī tiek veikti aprēķini par nosacīto darba vienību skaitu, pieņemot, ka vidējā slodze gadā ir 2440 stundu.

Pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) pārdotie lauksaimniecības produkti aptver daļu no lauksaimniecības preču produkcijas. Pārdoto lauksaimniecības produktu apjomā ietilpst visa produkcija, ko uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) pārdevušas valsts saimniecības, statūtsabiedrības, kā arī zemnieku un piemājas saimniecības un personiskās palīgsaimniecības. Dati par iepirktajiem graudiem, cukurbietēm un linšķiedru norādīti ieskaites svarā, ņemot vērā produktu kvalitāti. Dati par iepirktajiem lopiem un putniem norādīti dzīvmasā. Iepirktajam pi e nam pēc Eiropas savienības prasībām tiek norādīti dati par vidējo olbaltuma saturu pienā.

Statistiskā informācija par valsts saimniecībām un visu veidu statūtsabiedrībām iegūta pēc pilna apsekojuma.

Gada rezultātus iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot Centrālās statistikas pārvaldes koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "komplek sais loks".

Sākot ar 1995.gadu, dati par zemnieku un piemājas saimniecībām un personiskajām palīgsaimniecībām iegūti, izmantojot izlases veida apsekojumu. Iedzīvotāju saimniecības apseko divas reizes gadā: pēc sējas pabeigšanas un ražas novākšanas. Iedzīvotāju saimniecību atlase veikta pēc divpakāpju izlases ar nejaušās gadījuma atlases metodi. Rezultātā no katra izlasē iekļautā pagasta apsekotas 20 iedzīvotāju saimniecības, kas sastāda 8800 saimniecību.

Izlase veikta, ņemot vērā īpašumā vai lietošanā esošo zemes platību virs 0,1 ha. Iegūtie dati tiek vispārināti kopā Latvijā un izmēģinājuma veidā par katru rajonu. Katru gadu, palielinot apsekojamo saimniecību loku, palielinās iegūto datu reprezentativitāte. Apsekojamo iedzīvotāju saimniecību izlasi novērtē s ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) eksperti no Norvēģijas.

Lauksaimniecības statistika

    Informācijas saturu  
    un metodoloģiju Informācijas Periodis- Informācijas Izstrādes kopums

Nr.

Informācijas saturs koordinējošā iegūš anas avots kums iegūšanas  

p.k.

  starptautiskā     metode  
    organizācija        

1

2 3 4 5 6 7

1.

Lauksaimniecības produkcija Eurostat projekts statistikas veidlapas gads kompleksais loks  
  salīdzināmajās un faktiskajās cenās 8110        

2.

Lauksaimniecības kultūru sējumu Eurostat projekti statistikas veidlapas, 2 reizes visas valsts un statūt- kopā Latvijā,
  platības, kopraža un ražība °°) 8520; 8530; 8540; 8550; izlases apsekojums gadā sabiedrības; izlases veidā izmēģināju ma dati
    8040; 8010; 7730     - iedzīvotāju saimniecības pa rajoniem
      Valsts zemes 2 reizes izlases veida apsekojums apsekotās saimniecības
      dienesta dati gadā    

3.

Lopbarības krājumi, izlietošana un bilance   statistikas veidlapas, gads visas valsts un statūt- kopā Latvijā,
      izlases apsekojums   sabiedrības; izlases veidā - izmēģinājuma dati pa
          iedzīvotāju saimniecības rajoniem

4.

Lopu, putnu un kažokzvēru skaits °°) Eurostat projekti statistikas veidlapas, 2 reizes visas valsts un statūt- kopā Latvijā,
    8610; 8620; 8630; izlases apsekojums gadā sabiedrības; izlases veidā - izmēģinājuma dati pa
    8660; 8010; 7730     iedzīvotāju saimniecības rajoniem

5.

Lopu un putnu produktivitāte   statistikas veidlapas, 2 reizes visas valsts un statūt- kopā Latvijā, pa
      izlases apsekojums gadā sabiedrības; izlases veidā - rajoniem (par valsts
          iedzīvotāju saimniecības saimniecībām un
            statūtsabiedrībām)

6.

Lopkopības produkcijas pārdošana          
  pārstrādes un pieņemšanas uzņēmumiem:          
  - piena, lopu un putnu iepirk?ana Eurostat projekts 8140 statistikas veidlapas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa rajoniem
  - ādu, kažokādu un citu lopkopības   statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa rajoniem
  izejvielu iepirkšana un iegūšana          
  - iepirktā piena kvalitāte Eurostat projekts 8650 statistikas veidlapas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa rajoniem

7.

Augkopības produkcijas pārdošana          
  pārstrādes un pieņemšanas uzņēmumiem:          
  - graudu iepirk?ana   statistikas veidlapas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā,
        (augusts-   pa rajoniem
        decembris)    
  - cukurbie?u iepirk?ana   statistikas veidlapas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā,
        (oktobris-   pa rajoniem
        janvāris)    
  - linu iepirk?ana   statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa rajoniem

8.

Puķkopība (realizācija) Eurostat projekts 8530 statistikas veidlapas, gads visas valsts un statūt- kopā Latvijā
      izlases apsekojums °)   sabiedrības; izlases veidā -  
          iedzīvotāju saimniecības  

9.

Lauksaimniecības produkcijas realizācija Eurostat projekts 8140 statistikas veidlapas ceturksnis visas valsts un kopā Latvijā, pa rajoniem
  naturālā un vērtības izteiksmē       statūtsabiedrības  

10.

Lauksaimniecības tehnikas daudzums Eurostat projekts 8010 statistikas veidlapas, 1.jūnijā visas valsts un stat ūt- kopā Latvijā,
      izlases apsekojums   sabiedrības; izlases veidā - izmēģinājuma dati pa
          iedzīvotāju saimniecības rajoniem

11.

Minerālmēslu, organiskā mēslojuma   statistikas veidlapas, gads visas valsts un statūt- kopā Latvijā,
  iestrādāšana un augu aizsardzības   izlases apsekojums   sabiedrības; izlases veidā - izmēģinājuma dati
  līdzekļu lietošana°°)       iedzīvotāju saimniecības pa rajoniem

12.

Lauksaimniecības produktu naturālās bilances Eurostat projekti Zemkopības gads   kopā Latvijā
    8670; 8560; 8570; ministrijas dati      
    8640; 8650; 8660        

13.

Ieņēmumi un izdevumi (naudā) Eurostat projekts 8130 izlases veida s 2 reizes izlases veidā - kopā Latvijā
  iedzīvotāju saimniecībās   apsekojum gadā iedzīvotāju saimniecības  

14.

Iedzīvotāju saimniecībās strādājošo nosacīto Eurostat projekts 8150 izlases veida 2 reizes izlases veidā - kopā Latvijā
  darba vienību skaits °°)   apsekojums gadā iedzīvotāju saimniecības  

Mežsaimniecī bas statistika

Mežsaimniecības statistikas informāciju apkopo Valsts meža dienests.

Informācija tiek vākta par valsts mežiem un lietošanā nodotajiem mežiem.

Mežsaimniecības statistikas galvenie rādītāji ir:

- meža zeme,

- koku izcir?ana,

- meža izmantošana ,

- meža ugunsgrēki,

- meža atjaunošana,

- meža aizsardzība,

- meža likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi, soda sankcijas.

Meža kultūru ierīkošana raksturo meža atjaunošanu un ieaudzēšanu mākslīgi vai dabiski (ar mežsaimnieciskajiem pasākumiem vai bez tiem). Izcirtumos un degumos mežu atjauno, bet citās platībās, kas paredzētas jauna meža veidošanai, mežu ieaudzē.

Mežaudzes krāja ir mežaudzē augošu koku tilpums, kas izteikts kubikmetros.

Koksnes izcir?ana raksturo kokmateriālu sagatavošanu galvenajā cirtē un starpcirtē.

Galvenā cirte ir cirtes veids koksnes galvenās ražas vākšanai, kurā ietilpst kailcirte, pakāpeniskā cirte, izlases cirte un atsevišķu koku izciršana.

Kailcirte ir cirte s paņēmiens tādai audzes koku novākšanai, pēc kuras nogabals ir jāpārskaita ar mežu neapklātajās platībās.

Starpcirte ir cirtes veids koksnes starpražas ievākšanai, kurā ietilpst kopšanas un rekonstruktīvās cirtes.

Sanitārā cirte ir cirtes veids meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku bojāto un citādi bojāto, sauso, vēja gāzto un lauzto koku izvākšanai.

Meža kopšanas cirte ir starpcirtes veids audzes sastāva, krājas vai ainavas veidošanai.

Krājas kopšanas cirte ir starpcirtes veids audzes krājas palielināšanai un tās kvalitātes paaugstināšanai.

Sastāva kopšanas cirte ir starpcirtes veids audzes sastāva veidošanai.

Citas cirtes ir ciršu veidi, ko lieto koku un krūmu novākšanai ārpus meža, nemeža zemju atbrīvošanai no koku vai krūmu apauguma vai arī meža zemju transformēšanai nemeža zemēs.

Meža aizsardzība ir pasākumu komplekss meža slimību, kaitēkļu un dzīvnieku nodarīto bojājumu un citu bojājumu novēršanai. Izšķir bioloģisko aizsardzību - ar bioloģiskām metodēm (piemēram, putnu būrīšu uzstādīšana, skudru pūžņu pavairošana un pārvietošana), ķīmisko aizsardzību - ar ķīmisko preparātu lietošanu kaitēkļu savairošanās un slimību perēkļu vietās, kā arī mikrobioloģisko aizsardzību, kur ķimikālijas aizstāj ar mikrobioloģiskajiem (baktēriju un vīrusu) preparātiem.

Ar saimniecisko gadu saprot laikposmu no 1997.gada 1.oktobra līdz 1998.gada 30.septembrim.

Apsekojot iedzīvotāju saimniecības, tiks iegūta informācija par privātajos mežos iegūto meža produkciju, no tās - par savā saimniecībā patērēto produkcijas daudzumu un pārdotās produkcijas daudzumu, kā arī par ieņēmumiem no pārdotā s produkcijas.

Mežsaimniecības statistika

    Informācijas saturu  
    un metodoloģiju Informācijas Periodis- Informācijas Izstrādes kopums

Nr.

Informācijas saturs koordinējošā iegūšanas avots kums iegūšanas  

p.k.

  starptautiskā     metode  
    organizācija        

1

2 3 4 5 6 7

1.

Meža zeme, tās apsaimniekošana   Valsts meža gads aktualizēta datu bāzes kopā Latvijā, pa

un izmanto?ana °°°):

  dienesta dati   informācija rajoniem,  
  - pēc mežu aizsardzības kategorijām          
  - pēc koku vecuma struktūras         pa īpašuma formām

2.

Koku izcir?ana °°°): Eurostat projekts Valsts meža par pilns apsekojums kopā Latvijā,
  - meža galvenajā cirtē 8060 dienesta dati saimniecisko   pa īpašuma formām
  krājas kopšanas, rekonstruktīvajā)     gadu    
  - starpcirtē (sastāva kopšanas,          
  - sanitārajās cirtēs          
  - citās cirtēs          

3.

Meža izmantošana galvenajā cirtē, starpcirtē,   Valsts meža par pilns apsekojums kopā Latvijā,
  sanitārajās cirtēs un citās cirtēs (tāme,   dienesta dati saimniecisko   pa rajoniem
  izsnieg?ana un izcir?ana) °°°):     gadu    
  - aizsargājamos mežos          
  - saudzējamos mežos          
  - saimnieciskajos mežos          

4.

Meža ugunsgrēki °°°):   Valsts meža gads pilns apsekojums kopā Latvijā,
  - izdegusī platība   dienesta dati     pa rajoniem
  - ugunsgrēku cēloņi          
  - ugunsgrēku nodarītie zaudējumi          
  - atbildība par mežu ugunsdrošības          
  noteikumu pārkāpumiem          

5.

Meža atjaunošana °°°):   Valsts meža par pilns apsekojums kopā Latvijā,
  - valsts mežos   dienesta dati saimniecisko   pa rajoniem
  - citos mežos     gadu    

6.

Meža aizsardzība °°°):   Valsts meža gads pilns apsekojums kopā Latvijā,
  - meža aizsardzības pasākumi   dienesta dati     pa rajoniem
  - bojā gājušās audzes          
  - slimības un kaitēkļi          

7.

No izsniegtajiem mežmateriāliem   Valsts meža par saimnie- pilns apsekojums kopā Latvijā
  sagatavotā produkcija   dienesta dati cisko gadu    

8.

Lietkoksnes iegūšana lauku saimniecībās   izlases apsekojums gads izlases veidā - kopā Latvijā,
          iedzīvotāju saimniecības izmēģinājuma dati pa
            rajoniem

9.

Medījamo savvaļas dzīvnieku populācija,   Valsts meža reizi gadā pilns apsekojums kopā Latvijā
  nomedīto dzīvnieku skaits °)   dienesta dati      

Investīciju un būvniecības statistika

Galvenie investīciju un būvniecības statistikas rādītāji ir: investīcijas, kapitālieguldījumu apgūšana, būvmontāžas darbu izpilde, pamatlīdzekļu un sociālās jomas objektu nodošana ekspluatācijā, kopējais veikto būvmontāžas līgumdarbu apjoms u.c.

Investīcijas ir naudas un materiālo līdzekļu ieguldījumi kapitāla veidošanai tautsaimniecības attīstības mērķiem. Šīs informācijas saturs ir maksimāli tuvināts ANO "Nacionālo kontu sistēmas" (SNA-93) definīcijām, ietverot investīciju sastāvā materiālos līdzekļus, kas ir veidojušies ražošanas procesa rezultātā (piemēram, celtnes, ēkas, iekārtas un aprīkojums, ilggadīgie stādījumi), nemateriālos lī d zekļus (pētījumu izmaksas, datorprogrammas, mākslas darbi u.c.), kā arī uzlabojumus neražotajiem nefinansu līdzekļiem (piemēram, zemes uzlabošana, paaugstinot tās kvalitāti un produktivitāti, meliorācija u.c.). Investīciju sastāvā ir ieskaitītas nepabeigtās ražošanas izmaiņas, kā arī līdzekļu izlietojums vērtīgo lietu (izmantošanai ražošanas procesā neparedzēto dārgmetālu, dārgakmeņu, par mākslas darbiem atzīto gleznu, skulptūru u.c.) iegādei.

Kapitālieguldījumu apjomā ietilpst izmaksas jaunu objektu būvniecībai, darbojošos rūpniecības, lauksaimniecības, transporta, tirdzniecības un citu uzņēmumu rekonstrukcijai, paplašināšanai un tehniskajai modernizācijai, kā arī izmaksas dzīvokļu, komunālo, kultūras un sadzīves objektu būvniecībai. Kapitālieguldījumos ne t iek iekļautas kapitālā remonta un restaurācijas izmaksas.

Rādītājā "Pamatlīdzekļu nodošana ekspluatācijā" ietilpst uzcelto un ekspluatācijā nodoto ražošanas nozīmes un neražojošo uzņēmumu, ēku un celtņu vērtība, ekspluatācijā nodoto visu veidu iekārtu (gan montējamo, gan nemontējamo) vērtība, pamatlīdzekļos ietilpstošo instrumentu, inventāra un citu priekšmetu vērtība, kā arī citas izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu.

Ar būvniecības produkciju saprot būvuzņēmumu (organizāciju) pašu spēkiem veikto līgumdarbu (ieskaitot remontdarbus) apjomu un saimnieciskā kārtā izpildīto darbu apjomu.

Kopējā veikto būvmontāžas līgumdarbu apjomā ietilpst pasūtītājiem izpildīto būvmontāžas līgumdarbu (ieskaitot remontdarbus) apjoms, būvnieciskās starpniecības apjoms, celtniecības uzņēmuma (organizācijas) pašu vajadzībām veiktās būvniecības un remonta apjoms.

Informāciju iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks".

Datus par ģimenes māju nodošanu ekspluatācijā iegūst no vietējām pašvaldībām.

Investīciju un būvniecības statisti ka

    Informācijas saturu  
    un metodoloģiju Informācijas Periodis- Informācijas Izstrādes kopums

Nr.

Informācijas saturs koordinējošā iegūšanas avots kums iegūšanas  

p.k.

  starptautiskā     metode  
    organizācija        

1

2 3 4 5 6 7

1.

Investīcijas un kapitāla veidošana Eurostat projekts statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā,
    5610       pa īpašuma formām
            un uzņēmējdarbības
            veidiem, nozarēm,               republikas pilsētām
            un rajoniem                

2.

Objektu un pamatlīdzekļu nodošana   statistikas veidlapas gads kompleksais kopā Latvijā, pa                
  ekspluatācijā, nefinansu investīcijas un       loks finansēšanas avotiem,                
  kapitālieguldījumu izmantošana 1997.gadā :         pa īpašuma formām                
  - pamatlīdzekļu nodošana ekspluatācijā un         un uzņēmējdarbības                
  kapitālieguldījumu struktūra         veidiem, nozarēm,                
  - dzīvojamo ēku un citu civilās nozīmes         republikas pilsētām                
  objektu nodošana ekspluatācijā         un rajoniem                

3.

Ģimenes māju nodošana ekspluatācijā   statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa                
            republikas pilsētām,                
            rajoniem (ieskaitot                
            rajonu pilsētas) un                
            pagastiem                

4.

Būvmontāžas līgumdarbus izpildošo   statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais kopā Latvijā, pa                
  organizāciju un uzņēmējsabiedrību       loks īpašuma formām un                
  darbības rādītāji         uzņēmējdarbības                
            veidiem, republikas                
            pilsētām un rajoniem                
      statistikas veidlapas gads kompleksais kopā Latvijā, pa ēku                
          loks un būvju veidiem,                
            republikas pilsētā m                
            un rajoniem                

5.

Kopējais pasūtītājorganizāciju - visu   statistikas veidlapas gads pilns apsekojums pa republikas pilsētām,                
  līmeņu pašvaldību - pārtrauktās būvniecības         rajoniem (ieskaitot                
  objektu skaits un vērtība         rajonu pilsētas) un                
            pagastiem                

6.

Izdoto būvatļauju skaits un ekspluatācijā   statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums pa republikas pilsētām,                
  pieņemto būvobjektu skaits 1997.gadā °)         rajoniem (ieskaitot                
            rajonu pilsētas) un                
            pagastiem                

7.

Valsts autoceļu uzturēšana un remonts   Latvijas Autoceļu ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā                
      direkcijas dati                      

Transporta un sakaru statistika

Transporta un sakaru statistikas galvenie rādītāji ir:

- transportlīdzekļu skaits,

- satiksmes ceļu un cauruļvadu garums,

- sakaru līdzekļu skaits,

- kravas pārvadājumu un kravu apgrozības apjomi dzelzceļa, automobiļu, jūras un aviācijas transportā, transportētie naftas, naftas produktu un gāzes apjomi pa maģistrālajiem cauruļvadiem,

- pasažieru pārvadājumi un pasažieru apgrozība dzelzceļa, automobiļu, pilsētu elektriskajā un aviācijas transportā,

- transportlīdzekļu izmantošanas rādītāji,

- finansu rādītāji atsevišķos transporta veidos,

- ostu un lidostu darbības galvenie rādītāji,

- pasta uzņēmumu darbības pamatrādītāji,

- telekomunikāciju pakalpojumi.

Kravu pārvadājumus (tonnās) nosaka pēc faktiskā pārvadāto kravu apjoma, ieskaitot taras svaru.

Kravu apgrozību (tonnkilometros) aprēķina, summējot katras pārvadātās kravas partijas svara (tonnās) un tās pārvadājuma attāluma (kilometros) reizinājumus.

Pasažierapgrozību aprēķina, reizinot pārvadāto pasažieru skaitu ar vidējo pārvadājumu attālumu.

Informāciju par dzelzceļa transporta darbību iesniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš".

Datus par automobiļu transportu iesniedz šādas organizācijas: Ceļu satiksmes drošības direkcija (reģistrētie transportlīdzekļi, satiksmes negadījumi), Latvijas Autoceļu direkcija (valsts autoceļu garums, pagastu ceļu garums), autotransporta uzņēmumi.

Informāciju par jūras transporta darbību iesniedz jūras transporta uzņēmumi un Latvijas kuģu reģis trs.

Datus par aviācijas transportu iesniedz aviokompānijas, kas nodarbojas ar regulārajiem un neregulārajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, un Latvijas gaisa kuģu reģistrs.

Informāciju par maģistrālajiem cauruļvadiem iesniedz sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LatRosTrans" un akciju sabiedrība "Latvijas gāze".

Informāciju par pilsētu elektrotransporta darbību iesniedz Rīgas tramvaju un trolejbusu pārvalde, pašvaldības uzņēmums "Liepājas tramvajs" un Daugavpils tramvaju uzņēmums.

Statistiskos pārskatus par jūras ostu darbību iesniedz triju lielo ostu (Ventspils, Rīga, Liepāja) un septiņu mazo ostu (Salacgrīva, Pāvilosta, Roja, Engure, Mērsrags, Lielupe, Skulte) pārvaldes, par lidostu darbību - lidostas.

Informācijā par ostu un lidostu darbību ietilpst dati par Latvijai un ārvalstīm piederošiem jūras un gaisa kuģiem.

Datos par kravu tranzītu, iebraucot Latvijā, un kravu tranzītu, izbraucot no Latvijas, pa transporta veidiem, ko iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde, ietverta informācija par tranzītā pārvadātajām kravām, kas tiek deklarētas muitas iestādēs, izmantojot vienoto administratīvo dokumentu (VAD).

Datus par pasta pakalpojumiem iesniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts".

Datus par telekomunikāciju pakalpojumiem iesniedz sabiedrība ar ierobežotu atbildību ''Lattelekom'' un mobilā telefonu tīkla operatori.

Novērošanas metode - pilns apsekojums.

Transporta statistikas izveidošanā atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai tiek izmantota Eurostat, ANO Eiropas ekonomiskās komisijas un Eiropas Transporta ministru konferences izstrādātā transporta statistikas skaidrojošā vārdnīca. Starptautiskā pieredze iegūstama arī Eiropas ekonomiskās komisijas izdotajā ikgadējā Eiropas transporta statistikas biļetenā, kur ievietoti galvenie transport a statistikas rādītāji arī par Latviju, un tie ir salīdzināmi ar citu valstu attiecīgajiem rādītājiem.

Transporta un sakaru statistika

    Informācijas saturu  
    un metodoloģiju Informācijas Periodis- Informācijas Izstrādes kopums

Nr.

Informā cijas saturs koordinējošā iegūšanas avots kums iegūšanas  

p.k.

  starptautiskā     metode  
    organizācija        

1

2 3 4 5 6 7

1.

Transportlīdzekļu skaits:          
  - kuģi (grupējums pa kuģu tipiem, pēc lieluma)   Latvijas kuģu gads pilns apsekojums kopā Latvijā
      reģistra dati      
  - automobiļi (kravas, vieglie, autobusi), Eurostat projekts Ceļu satiksmes gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa
  motocikli (grupējums pēc degvielas 6420 drošības direkcijas     pilsētā m un rajoniem,
  veida, vecuma, pa markām)   dati     par privātpersonu
            transportlīdzekļiem
            - kopā Latvijā, pa
            pilsētām un rajoniem
        mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā
  - trolejbusi, tramvaji -"- statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā,
            pa pilsētām
  - dzelzceļa transportlīdzekļi -"- statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā
  (lokomotīves, preču un pasažieru vagoni)          
  - gaisa kuģi   Latvijas gaisa kuģu gads pilns apsekojums kopā Latvijā
      reģistra dati      

2.

Satiksmes ceļu un cauruļvadu garums:          
  - dzelzceļa līnijas Eurostat projekts 6420 statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā
  - valsts autoceļi -"- Latvijas Autoceļu gads pilns apsekojums kopā Latvijā,
      direkcijas dati     pa rajoniem
  - pagastu ceļi Eurostat projekts Latvijas Autoceļu gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa
    6420 direkcijas dati     rajoniem un pagastiem
  - tramvaju un trolejbusu lī nijas   statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa pilsētām
  - maģistrālie naftas un naftas produktu vadi Eurostat projekts 6420 statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā
  - maģistrālie gāzes vadi   statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā

3.

Sakaru līdzekļu skaits:          
  - publiskā telekomunikāciju   statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa
  tīkla pamata telefona aparātu skaits         republikas pilsētā m un
            rajoniem, dalījumā pa
            pilsētām un laukiem
  - mobilā telefona abonentu skaits   statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā
  - mobilā telefona tīkla bāzes staciju skaits         kopā Latvijā, pa rajoniem
  - televīzijas staciju un raidītāju skaits   Valsts elektrosakaru gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa rajoniem
      inspekcijas dati      

4.

Dzelzceļa transporta darbības pamatrādītāji:          
  - kravu un pasažieru pārvadājumi (iekšzemē, Eurostat projekti statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā
  eksports, imports, tranzīts) 6420; 6430   mēnesis    
  - kravu un pasažieru apgrozība          
  - ritošā sastāva izmantošanas rādītāji          
  - finansu rādītāji          
  - nodarbinātība          

5.

Regulārās autobusu satiksmes uzņēmumu   statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā,
  darbības pamatrādītāji:         pa satiksmes veidiem
  - pasažieru pārvadājumi          
  - pasažieru apgrozība          

6.

Kravas autotransporta darbības pamatrādītāji:   statistikas veidlapas ceturksnis   kopā Latvijā
  - kravu pārvadājumi          
  - kravu apgrozība          

7.

Pilotprojekta ''Kravas autotransports''          
  izstrāde par 1997.gadu *) °):          
  - kravu pārvadājumi un kravu apgrozība ar Eurostat projekti izlases apseko- gads pilns apsekojums kopā Latvijā
  Latvijā reģistrētiem kravas automobiļiem 6420; 6430 juma veidlapas      
  kravu pārvadājumi:          
  - iekšzemē un starptautiskajā satiksmē          
  - pa kravu veidiem (pēc NST/R klasifikācijas)          
  - pēc pārvadājumu attāluma          
  - bīstamo kravu pārvadājumi          

8.

Pilsētu elektrotransporta darbības pamatrādītāji: Eurostat projekts 6420 statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa pilsētām
  - pasažieru pārvadājumi     gads    
  - vagonu nobraukums          

9.

Ostu darbības pamatrādītāji: Eurostat projekts 6440 statistikas veidlapas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa ostām
  - nosūtītās un saņemtās kravas, pa kravu          
  veidiem, kravas konteineros          
  - iebraukušie, izbraukušie pasažieri          
  ar pasažieru kuģiem un prāmjiem          

10.

Lidostu darbības pamatrādītāji: Eurostat projekts 6450 statistikas veidlapas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa lidostām
  - izbraukušie, iebraukušie pasažieri,          
  tiešais tranzīts          
  - nosūtītas, saņemtas kravas un pasts          

11.

Jūras transporta darbības pamatrādītāji: Eurostat projekts 6440 statistikas veidlapas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā
  - kravu pārvadājumi (imports, eksports,          
  starp ārvalstu ostām)          
  - kravu apgrozība          

12.

Cauruļvadu transporta darbības pamatrādītāji: Eurostat projekts 6420 statistikas veidlapas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā
  - transportētā nafta un naftas produkti     gads    
  - naftas un naftas produktu apgrozība          
  - maģistrālo naftas un naftas produktu          
  vadu caurlaides spēja          
  - finansiālie rādītāji          

13.

Aviācijas transporta darbības pamatrādītāji: Eurostat projekts 6450 statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā
  - pasažieru pārvadājumi, pārvadātās kravas          
  un pasts, pasažieru apgrozība un kravu          
  apgrozība          

14.

Kravu eksports un imports (ieskaitot arī uz   muitas kravas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā
  laiku ievestās un izvestās kravas)   deklarācijas      
  (tonnās) pa transporta veidiem          

15.

Kravu tranzīts (tonnās):   Valsts ieņēmumu ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā
  - iebraucot Latvijā, pa transporta veidiem   dienesta Muitas      
  - izbraucot no Latvijas, pa transporta veidiem   pārvaldes dati      

16.

Valsts akciju sabiedrības ''Latvijas pasts''   statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā
  darbības pamatrādītāji:          
  - pasta sūtījumi (vēstules, pastkartes, bandroles,          
  pakas, naudas pārvedumi) iekšzemē,          
  uz ārvalstīm, no ārvalstīm          
  - piegādāto laikrakstu, žurnālu skaits     ceturksnis   kopā Latvijā
  - pasta iestāžu un pastnieku skaits     gads   kopā Latvijā,
            pa rajoniem

17.

Izejošo tālsarunu skaits publiskajā   statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā
  telekomunikāciju tīklā:          
  - iekšzemē, starptautiskās          
  - telefona centrāles publiskajā telekomunikāciju     gads pilns apsekojums kopā Latvijā

Privatizācijas un denacionalizācijas procesu atspoguļojumam statistikā tiek izmantota informācija no statistiskajām veidlapām un kopsavilkuma pārskatiem, ko pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma iesniedz dažādas valsts institūcijas. Plašāka informācija par privatizācijas un denacionalizācijas gaitu tiek saņemta no vietējām pašvaldībām, izmantojot šādas statistisko pā rskatu veidlapas:

- veidlapa nr.1-privatizācija "Pārskats par pašvaldību īpašumā esošo objektu privatizāciju", kuru iesniedz visu līmeņu pašvaldības piecu dienu laikā pēc privatizācijas dokumentu noformēšanas. Šajā veidlapā tiek atspoguļoti dati par pašvaldību privatizēto objektu skaitu, privatizācijas veidu, summu, par kādu objekti pārdoti, uz nomaksu pārdoto objektu skaits, kam objekts pārdots (juridiskām vai fiziskām personām). Dati tiek apkopoti reizi ceturksnī,

- veidlapa nr.2-ITA (mēneša) "Statistiskā informācija par nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto uzņēmumu un citu īpašuma objektu bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesību atjaunošanas gaitu". Pārskatu iesniedz pilsētu un rajonu pašvaldības, kā arī ministrijas ne vēlāk kā 20 diena s pēc lēmuma pieņemšanas par īpašuma tiesību atjaunošanu,

- veidlapa nr.3-dzīvojamais fonds (ceturkšņa) "Pārskats par namīpašumu denacionalizācijas gaitu". Pārskatu iesniedz pilsētu un rajonu pašvaldības, un tas satur informāciju par iesniegto pieteikumu skaitu, atdoto māju un dzīvokļu skaitu, atgūto namīpašumu īpašnieku skaitu un viņu pastāvīgo dzīvesvietu,

- veidlapa nr.1-sertifikāti (mēneša) "Pārskats par privatizācijas sertifikātu kontiem un operācijām ar sertifikātiem". Pārskatu iesniedz bankas, kurās atvērti privatizācijas sertifikātu konti un kuras veic operācijas ar sertifikātiem. Pārskats ietver informāciju par fizisko un juridisko personu, valsts un pašvaldības iestāžu kontu skaitu un sertifikātu skaitu tajos, sertifikātu pārskaitījumiem u.c.

Privat izācijas aģentūra reizi ceturksnī iesniedz informāciju par tās pārziņā nodoto uzņēmumu un citu valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātiem.

Informācija par zemes privatizācijas gaitu katru mēnesi, bet informācija par izmaiņām lauku saimniecību skaitā dažādās saimniecību grupās reizi gadā tiek saņemta kopsavilkuma veidā no Valsts zemes dienesta.

Informācija par strīdīgo īpašumu tiesību atjaunošanas lietu izskatīšanu tiesās kopsavilkuma veidā tiek saņemta no Tieslietu ministrijas.

Privatizācijas un denacionalizācijas procesu statistika

    Informācijas saturu  
    un metodoloģiju Informācijas Periodis- Informācijas Izstrādes kopums

Nr.

Informācijas saturs koordinējošā iegūšanas avots kums iegūšanas  

p.k.

  starptautiskā     metode  
    organizā cija        

1

2 3 4 5 6 7

1.

Namīpašumu denacionalizācijas gaita   statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā,
            pa pilsētām un laukiem

2.

Dzīvojamā fonda privatizācija: privatizēto   Centrālās dzīvojamo māju ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa
  dzīvokļu kopējā un dzīvojamā platība, vērtība   privatizācijas komisijas     republikas pilsētām un
      dati, Valsts zemes     rajoniem, pilsētām un
      dienesta dati     pagastiem

3.

Valsts īpašumā esoš o saimniecisko objektu   Privatizācijas aģentūras   pilns apsekojums kopā Latvijā
  privatizācija un privatizācijas metodes   dati ceturksnis    
  (iesniedz Privatizācijas aģentūra)          

4.

Pašvaldību īpašumā esošo objektu privatizācija   statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā , pa republi-
            kas pilsētām un rajoniem

5.

Zemes reformas gaita laukos   Valsts zemes mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā
  (iesniedz Valsts zemes dienests)   dienesta dati      

6.

Privatizācijas sertifikātu konti un operācijas   Ekonomikas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa republ-
  ar sertifikātiem (iesniedz Ekonomikas   ministrijas dati     ikas pilsētām un rajoniem
  ministrija)          

7.

Informācija par nacionalizēto un citādi   statistikas pārskati ceturksnis pašvaldību, kopā Latvijā, katrā
  nelikumīgi atņemto uzņēmumu un citu       ministriju u.c. pašvaldībā,
  īpašuma objektu bijušo īpašnieku vai viņu       institūciju regulārais katrā ministrijā
  mantinieku īpašuma tiesību atjaunošanas       apsekojums  
  gaitu (Ministru kabineta 1993.gada 26.oktobra          
  rīkojums nr.68-r "Par statistisko informāciju          
  nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto          
  uzņēmumu un citu īpašuma objektu īpašnieku          
  īpašuma tiesību atjaunošanas jautājumos")          

Konjunktūras un patērētāju apsekojumi

No sešdesmitajiem gadiem vērojama strauja konjunktūras un patērētāju apsekojumu attīstība Eiropā (Eiropas savienībā - harmonizētās programm as ietvaros).

Latvijā ar konjunktūras apsekojumiem nodarbojas Latvijas Statistikas institūts, ar patērētāju apsekoju- miem - Centrālā statistikas pārvalde. Rūpniecības, būvniecības un patērētāju apsekojumi notiek kopš 1993.gada, tirdzniecības - kopš 1996.gada, lauksaimniecības - kopš 1997.gada.

Apsekojumu metodoloģija un aptaujas lapu saturs izstrādāts pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas savienības komisijas piedāvātajiem priekšlikumiem pārejas perioda valstīm. Konjunktūras un patērētāju apsekojumu Latvijā rezultāti ir salīdzināmi ar citu valstu attiecīgajiem rādītājiem, tie tiek publicēti arī OECD un Eiropas savienības komisijas statistisko datu krājumos par īstermiņa rādītājiem.

Konjunktūras apsekojumi ir uzņēmuma vadītāju atbildes uz "kvalitatīviem jautājumiem" par uzņēmuma pašreizējo stāvokli, attīstību pēdējos (pagājušajos) un turpmākajos (gaidāmajos) mēnešos. "Kvalitatīvie jautājumi" ir tādi, uz kuriem tiek dota atbilde nevis skaitliskā izteiksmē, bet gan tie k izvēlēta alternatīva no atbilžu (parasti trīs punktu skala) variantiem, tādiem kā "uzlabojies", "palicis nemainīgs", "pasliktinājies", "virs normālā", "normāls", "zem normālā" u.tml. Ar attiecīgo metožu palīdzību individuālo uzņēmumu kvalitatīvā informāc i ja agregējot tiek pārveidota tautsaimniecības galvenos sektorus raksturojošos skaitliskos rādītājos.

Par katru apsekojuma jautājumu iegūst procentos izteiktu atbilžu sadalījumu pa variantiem. No šī sadalījuma aprēķina saldo (bilanci) - starpību starp galējo atbilžu īpatsvariem.

Saldo rādītāju lietošana dod iespēju jautājuma atbildes izteikt vienā skaitlī un izmaiņas atbildēs uz šo jautājumu secīgos apsekojumos attēlot vienkāršā dinamikas rindā. Konjunktūras apsekojumu pieredze ir ļāvusi izveidot apkopojošo rādītāju - kopvērtējuma (konfidences) rādītāju - katram apsekojumam. Tos iegūst kā vidējos rādītājus no atbilžu saldo uz galvenajiem jautājumiem.

Konjunktūras apsekojumi Latvijas rūpniecībā, būvniecībā un tirdzniecībā notiek katru ceturksni tā pirmajā mēnesī. Izlases un pārskata vienība ir uzņēmums. Apsekojumos lietota uzņēmumu mērķtiecīgā atlase, lai būtu nodrošināta dažādu darbības veidu (nozaru), uzņēmumu pēc lieluma (pēc strādājošo skaita), īpašuma formu un uzņēmējdarbības veidu, kā arī administratīvo rajonu pārstāvniecība.

Apsekojuma rezultātus iegūst, lietojot svēršanas metodi (pēc strādājošo skaita).

Konjunktūras apsekojumi nodrošina informācijas iegūšanu par esošo un gaidāmo ražošanas aktivitātes tendenci, kopējā, iekšzemes un ārzemju pasūtījuma līmeni, krājumu līmeni, nodarbinātību, realizācijas cenām, ražošanas jaudas izmantošanas līmeni, parādu esamību un iespējām tos nomaksāt, finansiālo stāvokli, ražošanu (apgrozījumu) ierobežojošiem faktoriem, kapitālieguldījumiem un to ierobežojošiem faktorie m , kā arī rūpniecības, būvniecības un tirdzniecības konjunktūras kopējo novērtējumu.

Lauksaimniecības konjunktūras apsekojuma rādītāji ir lauksaimniecības zemes platības novērtējums un izmaiņas, pamatprodukcijas pieprasījuma izmaiņas, saimniecības ekonomiski finansiālā stāvokļa novērtējums un izmaiņas, būtiskākie iemesli ražošanas sašaurināšanai un faktori ekonomiski finansiālā stāvokļa uzlabošanai u.c.

Sabiedriskās domas aptauja (patērētāju apsekojums) "Par materiālo labklājību ģimenē un ekonomiskās situācijas izmaiņu iespējām" tiek veikta katru ceturksni un rādītāji ir pilnīgi salīdzināmi ar citu valstu attiecīgajiem rādītājiem.

Patērētāju apsekojumā novērošanas vienība ir persona un atbildes tiek dotas pēc piecu punktu skalas.

Patērētāju apsekojums ietver šādus galvenos rādītājus:

- patērētāju uzticības (konfidences) rādītājs. Šo apkopojošo rādītāju aprēķina kā vidējo aritmētisko no pieciem rādītājiem, no kuriem divi skar ģimenes materiālo stāvokli, divi - vispārējo ekonomisko situāciju valstī un viens - iespējas iegādāties ilglietošanas preces,

- ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums - tiek veikts salīdzinājums ar situāciju pirms gada un izdarīta prognoze turpmākajiem 12 mēnešiem,

- valsts ekonomiskās situācijas vērtējums - tiek veikts salīdzinājums ar situāciju pirms gada un izdarīta prognoze turpmākajiem 12 mēnešiem,

- iespējas iegādāties ilglietošanas preces.

Konjunktūras un patērētāju apsekojumi

    Informācijas saturu  
    un metodoloģiju Informācijas Periodis- Informācijas Izstrādes kopums

Nr.

Informācijas saturs koordinējošā iegūšanas avots kums iegūšanas  

p.k.

  starptautiskā     metode  
    organizācija        

1

2 3 4 5 6 7

1.

Ražošanas konjunktūras rādītāji rūpniecībā °°) OECD, aptaujas lapa ceturksnis izlases apsekojums kopā Latvijā
    Eiropas komisija     (230 rūpniecības uzņēmumi)  

2.

Ražošanas konjunktūras rādītāji būvniecībā °°) OECD, aptaujas lapa ceturksnis izlases apsekojums kopā Latvijā
    Eiropas komisija     (120 celtniecības uzņēmumi)  

3.

Konjunktūras rādītāji tirdzniecībā °°) OECD, aptaujas lapa ceturksnis izlases apsekojums kopā Latvijā
    Eiropas komisija     (220 tirdzniecības uzņēmumi)  

4.

Konjunktūras apsekojuma rādītāji   aptaujas lapa 2 reizes gadā izlases apsekojums kopā Latvijā
  lauksaimniecībā       (1100 iedzīvotāju saimniecības)  

5.

Patērētāju apsekojums °°) OECD, apsekojuma ceturksnis stratificētas gadījuma izlases kopā Latvijā
    Eiropas komisija anketas   apsekojums (1300 personas)  

Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu reģistrs

Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu reģistrs (turpmāk - reģistrs) ir Latvijā reģistrēto uzņēmumu saraksts, kas papildināts ar šos uzņēmumus raksturojošiem rekvizītiem (adresi, telefona numuru, īpašuma formas un uzņēmējdarbības veida kodu, galvenā darbības veida un teritorijas kodu), kā arī galvenajiem ekonomiskajiem rādītājiem (pamatkapitāls, neto apgrozījums, nodarbināto skaits). Minētie rekvizīti regulāri tiek aktualizēti.

Reģistrs ietver informāciju arī par iestādēm un organizācijām.

Kopējais objektu skaits reģistrā sasniedz 110 tūkstošus.

Reģistrs kalpo vairāku uzdevumu veikšanai:

1) tas ir bāze statistikas pārskatu vākšanai un kopsavilkumu veikšanai,

2) uz tā pamata tiek izdarīta izlase un izlases apsekojumu datu vispārināšana,

3) tiek sagatavotas dažādas izziņas pēc valdības iestāžu un pašvaldību pieprasījumiem.

Reģistrs tiek veidots un aktualizēts, pamatojoties uz:

1) Uzņēmumu reģistra sniegtajām ziņām par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju,

2) regulāri apsekojamo uzņēmumu un iestāžu iesniegtajiem statistikas pārskatiem,

3) reģistra apsekojumu anketām.

Reģistra apsekojumam katru gadu (sākot ar 1994.gadu) tiek pakļauti visi uzņēmumi, kuri nav iekļauti regulārajos apsekojumos. Ar reģistra apsekojumiem tiek aptverti apmēram 30 tūkstoši uzņēmumu gadā.

Reģistra apsekojums nepieciešams ne tikai ekonomisko rādītāju iegūšanai, bet arī rekvizītu precizēšanai, jo pašreizējā situācijā ļoti daudzi reģistrētie uzņēmumi bieži maina savu adresi, darbības veidu. Šīs izmaiņas reģistrs uztver ar apsekojumu, statistikas rajonu nodaļu informācijas un citu informācijas avotu palīdzību.

Uzņēmumu galvenā darbības veida kodēšanai tiek izmantota Vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija NACE (pirmā redakcija). Katram jaunizveidotajam uzņēmumam kods tiek piešķirts, pamatojoties uz informāciju, ko uzņēmums par savu ekonomisko darbību ir sniedzis reģistra apsekojumā. Turpmākā informācija par kompleksajā lokā ietilpstošo uzņēmumu ekonomiskās darbības veidiem tiek iegūta ar statistikas gada pārs k atu palīdzību. Galvenā darbības veida kodi tiek aktualizēti ne biežāk kā reizi gadā. Galvenā darbības veida noteikšanai tiek lietota Eiropas savienībā akceptētā metode "top-down", kas ir aprakstīta Centrālās statistikas pārvaldes izdevuma "Vispārējā ekono m iskās darbības klasifikācija NACE" (pirmā redakcija) I sējumā "Teorētiskais ievads. Definīcijas".

Aktualizēta informācija par pārējo uzņēmumu darbības veidiem tiek iegūta ar reģistra apsekojuma palīdzību reizi divos gados.

Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu reģistrs

    Informācijas saturu  
    un metodoloģiju Informācijas Periodis- Informācijas Izstrādes kopums

Nr.

Informācijas saturs koordinējošā iegūšanas avots kums iegūšanas  

p.k.

  starptautiskā     metode  
    organizācija        

1

2 3 4 5 6 7

1.

Uzņēmumu skaits sadalījumā pa:   Uzņēmumu reģistra dati, mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā
  - uzņēmējdarbības veidiem   statistikas veidlapas,   izlases apsekojums  
  - teritorijām pēc biroja atrašanās vietas   reģ istra aptaujas anketas   izlases apsekojums  

2.

Reģistra apsekojums:   reģistra aptauja periodiski regulārajos apsekojumos kopā Latvijā
  - rekvizīti       neiekļautu uzņēmumu  
  - pamatkapitāls sadalījumā pa īpašuma formām       aptauja  
  - ārvalstu kapitāla līdzdalība statūtu kapitālā pa valstīm          
  - neto apgrozījums un nodarbināto skaits          
  - vai uzņēmums apsekojuma brīdī ir          
  ekonomiski aktīvs (jā, nē)          

3.

Uzņēmumu sadalījums pēc strādājošo skaita   Statistikas reģ istra reizi gadā pilns apsekojums kopā Latvijā, pa
  - pēc ES un ANO normatīviem   dati     uzņē-mējdarbības
  - pēc Latvijas normatīvajiem aktiem         veidiem
  - pēc MVU nacionālās programmas projekta          

 

 

Ekonomikas ministrs A.Sausnītis

 

 

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 48Pieņemts: 10.02.1998.Stājas spēkā: 19.02.1998.Zaudē spēku: 13.03.1999.Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 42/43 (1103/1104), 18.02.1998.
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
46869
19.02.1998
87
0
Saite uz tiesību aktu Atsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)