Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Robežsardzes likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma uzdevumi

Šis likums nosaka Valsts robežsardzes (turpmāk — Robežsardze) funkcijas un uzdevumus, tās komplektēšanu, kā arī robežsargu pienākumus un tiesības, iecelšanu amatos, robežsargu dienesta pakāpju piešķiršanu, tiesisko aizsardzību un darbības garantijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2005.)

2.pants. Robežsardze

Robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana.

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2005.)

3.pants. Robežsardzes darbības principi

(1) Robežsardzes darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību.

(2) Robežsardze aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no to pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības.

(3) Robežsardze nodrošina, lai tiktu ievērotas personu tiesības pārvietoties no vienas valsts uz citu valsti.

(4) Robežsardze dod iespēju aizturētajām personām realizēt tiesības uz tiesisko aizsardzību.

(5) Robežsardzes reglamentus apstiprina Ministru kabinets.

4.pants. Robežsardzes sadarbība ar citām institūcijām

(1) Robežsardze valsts robežas apsardzības un kontroles jautājumos, kā arī jautājumos, kas saistīti ar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli, un pārējos tās kompetencē ietilpstošajos jautājumos sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem un starptautiskajām organizācijām, savienībām vai kopienām.

(2) Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī komersanti un to amatpersonas sniedz palīdzību Robežsardzei tās pienākumu izpildē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. un 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.05.2004.)

5.pants. Robežsardzes profesionālie sakari

Robežsardze ir tiesīga uzturēt profesionālos sakarus ar kaimiņvalstu un citu valstu kompetentajiem dienestiem un atbilstoši kompetencei slēgt ar tiem vienošanās, kā arī gatavot saskaņotus starptautisko līgumu projektus un iesniegt tos Iekšlietu ministrijai.

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2005.)

6.pants. Atklātums Robežsardzes darbībā

Robežsardze dienesta interesēs gan tieši, gan ar masu saziņas līdzekļu starpniecību par savas darbības rezultātiem informē valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī iedzīvotājus, ievērojot likuma "Par valsts noslēpumu" prasības.

6.1pants. Robežsargs

Robežsargs ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kura nodrošina Robežsardzes uzdevumu izpildi un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe. Robežsargs ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis.

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2005.)

II nodaļa
Robežsardzes organizatoriskā
struktūra un izvietojums

(Izslēgta ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2005.)

III nodaļa
Robežsardzes uzdevumi,
robežsargu pienākumi un tiesības

13.pants. Robežsardzes uzdevumi

Robežsardzes uzdevumi ir:

1) saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu apsargāt valsts robežu, robežzīmes un citas robežbūves, novērst jebkuru mēģinājumu nelikumīgi mainīt valsts robežas atrašanās vietu apvidū;

2) sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem novērst un atvairīt bruņotus iebrukumus Latvijas teritorijā, teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, kā arī gaisa telpā, novērst bruņotas provokācijas uz valsts robežas, noziedzīgu apdraudējumu gadījumā sniegt palīdzību pierobežas iedzīvotājiem;

3) novērot valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu;

4) nepieļaut, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu, kravas un citas mantas tiek pārvietotas pāri valsts robežai ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā, atklāt un aizturēt valsts robežas pārkāpējus, kā arī atklāt pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma pārkāpējus;

5) organizēt robežpārejas punktu darbu un kopīgi ar muitas un Pārtikas un veterinārā dienesta iestādēm — robežkontroles punktu darbu, koordinēt robežkontroles punktos strādājošo kontroles dienestu darbību;

6) kopīgi ar muitas iestādēm noteikt robežkontroles punktos darba vietas citām institūcijām un privātpersonām, kas nodrošina robežšķērsošanas kontroli citos likumā noteiktajos jautājumos vai sniedz pakalpojumus valsts robežu šķērsojošām personām;

7) veikt robežkontroli un laist pāri valsts robežai personas, transportlīdzekļus, kravas un citas mantas, ja pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu, un ir pabeigtas robežsargu, muitas un citu valsts dienestu kontroles operācijas;

8) patstāvīgi vai kopīgi ar muitas iestādēm novērst ievešanai Latvijas teritorijā un tranzītam cauri Latvijas teritorijai aizliegto priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Nepieļaut preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri valsts robežai, apejot muitas kontroli;

9) uzturēt valsts robežu, robežas joslu un robežpārejas punktus;

10) patstāvīgi vai kopīgi ar starptautisko jūras ostu, lidostu, jūras pasažieru un dzelzceļa staciju administrāciju, sadarbībā ar muitas iestādēm, policiju, Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām un attiecīgajām pašvaldībām nodrošināt un kontrolēt valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma ievērošanu;

11) sniegt speciāli pilnvarotām valsts iestādēm nepieciešamo palīdzību dabas resursu saglabāšanas un saimnieciskās darbības noteikumu ievērošanas kontrolē, vides aizsardzībā pret piesārņošanu, ugunsgrēku dzēšanā un dabas katastrofu seku likvidēšanā pierobežā;

12) nodrošināt, lai tiktu izpildītas Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktās saistības valsts robežas režīma jautājumos, savas kompetences ietvaros noregulēt ar valsts robežas režīma pārkāpšanu saistītos incidentus;

13) nodrošināt ar valsts robežas šķērsošanu saistīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu profilaksi;

14) savas kompetences ietvaros izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus;

15) kontrolēt, kā tiek ievēroti noteikumi par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu un tranzītu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī savas kompetences ietvaros veikt Patvēruma likumā paredzētās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001., 06.12.2001. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002. Sk. 20.06.2002. likuma Pārejas noteikumu.)

13.1pants. Robežsardzes resursi uzdevumu veikšanai jūrā

Uzdevumu veikšanai jūrā Robežsardze izmanto Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

14.pants. Robežsargu pienākumi

(1) Jebkura robežsarga pienākums, saņemot informāciju par notikumu, kas apdraud valsts robežas neaizskaramību vai ir saistīts ar tās nelikumīgu šķērsošanu, kā arī pašam konstatējot šādu notikumu, ir veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, atklātu un aizturētu pārkāpumu izdarījušās personas, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai Robežsardzes struktūrvienībai.

(2) Dienesta pienākumus robežsargi pilda saskaņā ar attiecīgiem likumiem, Robežsardzes reglamentiem, nolikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī priekšnieku pavēlēm un rīkojumiem.

(3) Robežsargi bez iebildumiem pilda savu tiešo priekšnieku un amatā augstāku priekšnieku likumīgās pavēles un rīkojumus. Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo robežsargu no atbildības.

(4) Noteiktās kompetences ietvaros priekšnieks rīkojas patstāvīgi un raugās, lai viņam pakļautajā struktūrvienībā tiktu ievēroti likumi, reglamenti un izpildītas pavēles.

15.pants. Robežsargu tiesības

(1) Robežsargiem visā pierobežā, kā arī robežkontroles punktos un robežpārejas punktos ir tiesības:

1) pildot dienesta pienākumus, bez ierobežojumiem pārvietoties, pārbaudīt personu dokumentus, kontrolēt transportlīdzekļus un to kravas;

2) visām personām, kas šķērso valsts robežu, noteiktā kārtībā pārbaudīt personu apliecinošos dokumentus un izdarīt tajos vajadzīgās atzīmes, kā arī veikt visu valsts robežu šķērsojošo transportlīdzekļu apskati;

3) likumā noteiktajā kārtībā un termiņos aizturēt:

a) personas, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izmeklēšana ir Robežsardzes kompetencē, kā arī personas, kas izdarījušas administratīvo pārkāpumu, kura izskatīšana ir Robežsardzes kompetencē,

b) personas, kuras mēģinājušas pārvietot vai pārvietojušas pāri valsts robežai ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā ievest vai no Latvijas Republikas izvest aizliegtos priekšmetus, kā arī mēģinājušas ievest vai izvest preces un citus priekšmetus, apejot muitas kontroli,

c) meklēšanā esošas personas, transportlīdzekļus un šajos transportlīdzekļos esošās personas;

31) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās personas;

4) noteiktā kārtībā izņemt un nodot muitas iestādēm preces un citus priekšmetus, kas atrasti pie personām, kuras šķērso valsts robežu, apejot muitas kontroli;

5) noteiktā kārtībā izņemt un nodot valsts policijas iestādēm ieročus, munīciju, sprāgstvielas, narkotiskās, psihotropās un radioaktīvās vielas, kas atrastas pie valsts robežu šķērsojošām personām, kurām nav attiecīgas atļaujas;

6) ierobežot vai pilnīgi pārtraukt kustību pāri valsts robežai sakarā ar dabas un tehnogēnām katastrofām un sevišķi bīstamām infekcijas slimībām, ierobežot vai pilnīgi pārtraukt valsts robežas šķērsošanu atsevišķās valsts robežas šķērsošanas vietās tehnisku iemeslu dēļ;

7) vajājot un aizturot robežpārkāpējus, kā arī atvairot bruņotu iebrukumu valsts teritorijā, izmantot fiziskajām un juridiskajām personām piederošus sakaru līdzekļus, kā arī ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot fiziskajām un juridiskajām personām piederošus transportlīdzekļus, kompensējot tām radušos zaudējumus;

8) veikt operatīvās darbības pasākumus, lai novērstu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;

9) vajājot valsts robežas pārkāpējus vai valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu vai robežpārejas punktu režīma pārkāpējus, kā arī personas, kas valstī uzturas nelikumīgi, ieiet valsts un pašvaldību, fizisko vai juridisko personu īpašumā esošās telpās un ēkās;

10) liegt ieceļot valstī personām, kuras nevar uzrādīt derīgus ceļošanas dokumentus;

11) likumā noteiktajā kārtībā izraidīt no valsts personas, kas iebraukušas Latvijā vai šķērsojušas valsts robežu bez derīga ceļošanas dokumenta vai attiecīgo institūciju atļaujas vai neievērojot noteikto kārtību.

(2) Gadījumos, kad tiek veikta valsts robežas pārkāpēju meklēšana, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām, ja nepieciešams, sadarbojoties ar policiju un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām.

(3) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības atrasties uz Nacionālo bruņoto spēku tehniskajiem līdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisakuģiem.

(4) Gadījumos, kas saistīti ar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un profilaksi, kā arī operatīvās darbības pasākumu veikšanu, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām.

(5) Izņēmuma gadījumā, ja persona nevar izpildīt valsts robežas šķērsošanas noteikumus, bet šīs personas identitāte ir noskaidrota, Robežsardzes priekšnieks ir tiesīgs atļaut minētajai personai šķērsot valsts robežu, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001., 06.12.2001., 11.12.2003. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2005.)

16.pants. Robežsardze kā izziņas iestāde

(1) Robežsardze ir izziņas iestāde lietās par:

1) valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu;

2) personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai;

3) personas identitātes slēpšanu, ja tā izdarīta, šķērsojot valsts robežu vai pēc tam, kad personai zudis pamats uzturēties Latvijas Republikā;

4) personas nodarbināšanu bez darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti;

5) personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā;

6) viltota vai nolaupīta dokumenta, zīmoga vai spiedoga izmantošanu, ja tā izdarīta, šķērsojot valsts robežu vai pēc tam, kad personai zudis pamats uzturēties Latvijas Republikā;

7) robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

(2) Robežsardze izziņu veic saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu.

(06.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 07.01.2004.)

17.pants. Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošana

(1) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus (roku dzelžus, stekus, elektrošoku, asaras izraisošas un citas vielas, transportlīdzekļu apstādināšanas līdzekļus), kā arī izmantot dienesta suņus, lai:

1) atvairītu uzbrukumu robežsargiem un citām personām;

2) aizturētu likumpārkāpējus, kuri ļaunprātīgi nepakļaujas vai pretojas robežsargiem;

3) atvairītu uzbrukumu ēkām, atsevišķām telpām un transportlīdzekļiem, ko apsargā robežsargi, kā arī atbrīvotu šos objektus, ja tos ieņēmušas bruņotas personas.

(2) Pirms fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu pielietošanas persona (personas) ir jābrīdina par nodomu tos lietot, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās lietot fizisko spēku vai speciālos līdzekļus rada tiešus draudus robežsargu veselībai vai dzīvībai vai var izraisīt citas smagas sekas vai kad šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.

(3) Speciālo līdzekļu lietošanas veidu nosaka konkrētā pārkāpuma raksturs un pārkāpēja individuālās iezīmes. Lietojot speciālos līdzekļus, maksimāli jāierobežo šo līdzekļu nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem, ja tā ir nepieciešama. Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, robežsargam nekavējoties jāziņo par to tiešajam priekšniekam, kas šo faktu dara zināmu attiecīgā rajona (republikas pilsētas) prokuroram.

(4) Aizliegts lietot cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu.

(5) Speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

18.pants. Šaujamieroču lietošana

(1) Par šaujamieroču lietošanu atzīstams mērķtiecīgs šāviens.

(2) Robežsargiem ir tiesības glabāt un nēsāt šaujamieroci. Viņu rīcībā esošo dienesta šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka iekšlietu ministra apstiprināta instrukcija.

(3) Robežsargs ir tiesīgs lietot šaujamieroci, lai:

1) atvairītu bruņotu iebrukumu Latvijas teritorijā vai izbeigtu uzbrucēju bruņotu pretošanos;

2) aizturētu valsts robežas pārkāpēju, ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

3) atvairītu uzbrukumu un izbeigtu pretošanos, arī neapbruņotu personu uzbrukumu un pretošanos, ja tiek radīti reāli draudi robežsarga vai citu personu dzīvībai un citādā veidā tos nav iespējams novērst vai ja ir nepieciešams novērst mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

4) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus robežsarga vai citu personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas robežsarga prasībai apstādināt transportlīdzekli un nav citas iespējas viņu aizturēt.

(4) Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt brīdinājuma šāvienu.

(5) Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči vai jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi.

(6) Robežsargam ir tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

(7) Aizliegts lietot šaujamieroci:

1) pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu;

2) gadījumos, kad tā pielietošanas dēļ var ciest citas personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

IV nodaļa
Robežsardzes komplektēšana

19.pants. Robežsardzes komplektēšanas pamatprincipi

(1) Dienestā Robežsardzē pieņem uz brīvprātības pamata Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un vēlas pildīt Robežsardzei uzliktos dienesta pienākumus.

(2) Robežsargam jāprot valsts valoda un tā valoda, kuru pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā, un jāspēj sazināties ar robežu šķērsojošām personām vismaz vēl vienā svešvalodā.

(3) Dienestā (darbā) Robežsardzē netiek pieņemtas personas, kuras sodītas par tīšiem noziegumiem.

(4) Personas, kuras pieņemtas dienestā Robežsardzē, slēdz līgumus par dienestu Robežsardzē un dod robežsarga zvērestu.

(5) Uz Robežsardzes stažieriem un darbiniekiem attiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.10.1999.)

20.pants. Robežsardzes personāls

(1) Robežsardzes personālu veido Robežsardzes virsnieki, instruktori, ierindnieki, kadeti, stažieri un darbinieki.

(2) Robežsardzes virsnieki, instruktori, ierindnieki un kadeti dienē Robežsardzē, viņi ir robežsargi.

(3) Robežsardzes stažieri un darbinieki ir pieņemti darbā Robežsardzē, viņi nav robežsargi.

(4) Robežsargiem piešķir šādas robežsargu dienesta pakāpes:

1) Robežsardzes ierindas sastāvam — Robežsardzes ierindnieks;

2) Robežsardzes instruktoru sastāvam — Robežsardzes kaprālis, Robežsardzes seržants, Robežsardzes virsseržants, Robežsardzes virsniekvietnieks;

3) Robežsardzes virsnieku sastāvam:

a) jaunākie virsnieki — Robežsardzes leitnants, Robežsardzes virsleitnants, Robežsardzes kapteinis,

b) vecākie virsnieki — Robežsardzes majors, Robežsardzes pulkvežleitnants, Robežsardzes pulkvedis,

c) augstākie virsnieki — Robežsardzes ģenerālis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.10.1999.)

21.pants. Dienesta gaita Robežsardzē

(1) Dienesta gaitu Robežsardzē reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Robežsargi dienestu veic līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.

(3) Pēc robežsarga vēlēšanās, kā arī ņemot vērā viņa fiziskās un profesionālās spējas un dienesta nepieciešamību, dienesta laiku Robežsardzē var pagarināt: Robežsardzes virsniekiem — ar Robežsardzes priekšnieka pavēli, bet Robežsardzes instruktoriem un Robežsardzes ierindniekiem — ar attiecīgās Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieka pavēli.

(4) Vīriešiem dienesta laiku var pagarināt līdz 60 gadu vecumam, sievietēm — līdz 55 gadu vecumam.

(5) Darba likumdošanas aktu noteikumi piemērojami robežsargu dienestam, ciktāl tas nav regulēts šajā likumā un Robežsardzes reglamentos.

22.pants. Robežsarga zvērests

(1) Visi robežsargi, stājoties dienestā Robežsardzē, dod zvērestu:

"Es, Latvijas robežsargs, apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, apsolos un zvēru:

būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai;

apsargāt un aizstāvēt valsts robežu;

pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos robežsarga pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;

nesaudzēt spēkus, veselību un dzīvību Latvijas Republikas labā."

(2) Zvēresta došanas kārtību nosaka Robežsardzes priekšnieks.

23.pants. Robežsardzes virsnieki

(1) Robežsardzes virsnieku sastāvā ieskaita uz brīvprātības pamata Robežsardzes dienestā pieņemtās personas, kuras ir beigušas Latvijas Policijas akadēmiju, Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, ārvalstu iekšlietu un militārās mācību iestādes vai virsnieku kursus un kurām piešķirta Robežsardzes virsnieka dienesta pakāpe.

(2) Personas ar augstāko izglītību, kuras apguvušas Robežsardzei nepieciešamās specialitātes, ieskaita Robežsardzes virsnieku sastāvā, un tām piešķir Robežsardzes virsnieka dienesta pakāpi pēc attiecīga profesionālās sagatavošanas kursa pabeigšanas Iekšlietu ministrijas mācību iestādēs.

(3) Robežsardzes virsniekus dienestā pieņem Robežsardzes priekšnieks ar savu pavēli.

(4) Robežsardzes virsnieki slēdz ar Robežsardzi līgumu par dienesta pildīšanu uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

24.pants. Robežsardzes instruktori un ierindnieki

(1) Robežsardzes instruktoru un ierindnieku sastāvā ieskaita uz brīvprātības pamata Robežsardzes dienestā pieņemtās personas, kuras izglītības un profesionālās sagatavotības ziņā atbilst Robežsardzes instruktoriem un ierindniekiem noteiktajām prasībām.

(2) Robežsardzes instruktori un ierindnieki slēdz ar Robežsardzi līgumu par dienesta pildīšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem.

(3) Robežsardzes instruktorus un Robežsardzes ierindniekus dienestā Robežsardzē ar pavēli pieņem attiecīgās Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieks.

25.pants. Robežsardzes stažieri

(1) Pilsoņi, kuri vēlas dienēt Robežsardzē, tiek pieņemti darbā par stažieriem amatos, kas paredzēti robežsargiem, un ar viņiem tiek noslēgts darba līgums uz laiku līdz trim mēnešiem.

(2) Stažieris nav tiesīgs veikt robežsarga pienākumus patstāvīgi, viņam jādarbojas tiešā robežsarga vadībā.

(3) Stažieris saņem amatalgu atbilstoši tam robežsarga amatam, kurā viņš stažējas, taču nesaņem šajā amatā paredzētās piemaksas. Stažēšanās laiks tiek ieskaitīts izdienā Robežsardzē.

(4) Beidzoties darba līguma termiņam, attiecīgā Robežsardzes amatpersona lemj par stažiera pieņemšanu dienestā Robežsardzē un dienesta pakāpes piešķiršanu vai atbrīvošanu no darba sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos.

26.pants. Robežsardzes kadeti

Robežsardzes kadeti ir robežsargi, kuri mācās Robežsardzes mācību iestādēs.

27.pants. Robežsardzes palīgi

(Izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2000.)

28.pants. Robežsardzes darbinieki

Lai pildītu amatus, kurus dažādu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar robežsargiem, šajos amatos var pieņemt darbā Robežsardzes darbiniekus.

28.1pants. Robežsardzes sakaru virsnieki

(1) Robežsardzes priekšniekam ir tiesības nosūtīt uz ārvalstīm dienesta pienākumu veikšanai sakaru virsniekus.

(2) Laikā, kad sakaru virsnieks ārpus Latvijas Republikas pilda dienesta pienākumus, viņam papildus darba samaksai un normatīvajos aktos noteiktajām sociālajām garantijām ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērnu uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

(3) Laikā, kad sakaru virsnieks ārpus Latvijas Republikas pilda dienesta pienākumus, viņam papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētie pabalsti un kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.2004.)

V nodaļa
Robežsargu dienesta pakāpju piešķiršana un atņemšana,
robežsargu paaugstināšana dienesta pakāpē

29.pants. Robežsargu dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Robežsardzes ierindnieka pakāpi piešķir attiecīgās Robežsardzes pārvaldes priekšnieks vai Robežsardzes mācību iestādes priekšnieks.

(2) Pirmo instruktora dienesta pakāpi — Robežsardzes kaprālis — robežsargiem piešķir ar pavēli attiecīgās Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieks pēc instruktoriem noteiktā apmācību kursa pabeigšanas.

(3) Pirmo virsnieku dienesta pakāpi — Robežsardzes leitnants — robežsargiem pēc attiecīgās mācību iestādes beigšanas piešķir iekšlietu ministrs.

(4) Robežsardzes dienestā pieņemtajām personām, kurām iepriekš ir piešķirtas speciālās vai militārās dienesta pakāpes, robežsargu dienesta pakāpes pielīdzināmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

30.pants. Robežsargu paaugstināšana dienesta pakāpē

(1) Robežsargi iegūst tiesības uz paaugstināšanu dienesta pakāpē, ja viņi ir pozitīvi atestēti un pilda visas tās prasības, kas paredzētas paaugstināšanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi.

(2) Dienesta pakāpē robežsargus var paaugstināt:

1) pēc noteikta izdienas laika, ja ieņemamā amatā paredzēta piešķiramā dienesta pakāpe;

2) par nopelniem — neatkarīgi no ieņemamā amata un izdienas iepriekšējā dienesta pakāpē.

(3) Robežsargus dienesta pakāpē paaugstina pakāpeniski, izņemot virsniekvietnieka pakāpi un pirmo virsnieku dienesta pakāpi (leitnants), kurās var paaugstināt no jebkuras dienesta pakāpes.

(4) Robežsardzes instruktorus dienesta pakāpēs paaugstina Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieks.

(5) Robežsardzes jaunākos virsniekus dienesta pakāpē paaugstina Robežsardzes priekšnieks, vecākos virsniekus majora un pulkvežleitnanta dienesta pakāpē — iekšlietu ministrs, vecākos virsniekus pulkveža un augstākos virsniekus ģenerāļa dienesta pakāpē — Ministru kabinets.

(6) Izdienas termiņus un citus noteikumus paaugstināšanai dienesta pakāpē reglamentē Ministru kabineta noteikumi par dienesta gaitu Robežsardzē.

31.pants. Robežsargu dienesta pakāpju atņemšana vai pazemināšana dienesta pakāpē

Atņemt dienesta pakāpi vai pazemināt dienesta pakāpē var saskaņā ar Robežsardzes dienesta gaitas reglamentu vai disciplināro reglamentu.

VI nodaļa
Robežsargu iecelšana amatos, atestēšana,
pārvietošana, atstādināšana, atbrīvošana no
amata un atvaļināšana no dienesta

32.pants. Vispārīgie noteikumi robežsargu iecelšanai amatā

(1) Robežsargus var iecelt tikai štata amatu sarakstos paredzētos neaizņemtos amatos.

(2) Ja robežsargam uzdod pildīt amatu uz laiku, viņš ieceļams par amata pagaidu izpildītāju.

(3) Ja neparedzētu apstākļu dēļ struktūrvienības priekšnieks amata pienākumu pildīšanu ir pārtraucis, neieceļot amata pagaidu izpildītāju, viņa amata pienākumu pildīšanu uzņemas nākamā pēc amata augstākā amatpersona un par to paziņo pakļautības kārtībā.

33.pants. Robežsardzes virsnieku iecelšana amatos

Robežsardzes virsniekus amatos ieceļ Robežsardzes priekšnieks, pamatojoties uz Robežsardzes atestācijas komisijas atzinumu.

34.pants. Robežsardzes instruktoru un ierindnieku iecelšana amatos

Robežsardzes instruktorus un ierindniekus ieceļ amatos Robežsardzes pārvaldes un tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieks.

35.pants. Robežsargu atestācija

Atestācijai ir pakļauti visi robežsargi. Atestācijas kārtību nosaka Robežsardzes priekšnieks.

36.pants. Robežsargu pārvietošana

(1) Robežsargus no vienas dienesta vietas uz citu pārvieto dienesta interesēs vai pēc pašu vēlēšanās ar Robežsardzes priekšnieka pavēli.

(2) Robežsardzes pārvaldes ietvaros Robežsardzes instruktorus un ierindniekus pārvieto ar attiecīgās pārvaldes priekšnieka pavēli.

(3) Likvidējot amatus Robežsardzes pārvaldēs vai tās pārformējot, šo pārvalžu robežsargi ieceļami brīvajos amatos citās pārvaldēs. Robežsargus, kuriem nav attiecīgās dienesta pieredzes, šādos gadījumos var iecelt par vienu dienesta pakāpi zemākos amatos.

(4) Gadījumos, kad robežsargus nosūta pildīt uzdevumus institūcijās ārpus Robežsardzes struktūrvienībām, robežsargu iecelšanas, atalgojuma un apgādes kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

(5) Kārtību, kādā robežsargi pārvietojami uz citām Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām vai no tām uz Robežsardzi, nosaka iekšlietu ministrs.

(6) Robežsargu pārvietošanas kārtību papildus šajā pantā noteiktajai kārtībai reglamentē Valsts civildienesta likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.)

37.pants. Robežsargu atstādināšana no amata

(1) Robežsargus no amata var atstādināt, ja pret viņiem tiek uzsākta dienesta izmeklēšana vai ierosināta krimināllieta.

(2) Atstādinātais robežsargs paliek savā amatā līdz lietas izskatīšanai, bet amata pildīšanai viņa vietā ieceļams amata pagaidu izpildītājs.

(3) Atstādinātajam robežsargam atalgojumu neizmaksā.

(4) Ja robežsargs tiek attaisnots un atjaunots iepriekšējā amatā, viņam tiek izmaksāts no atstādināšanas dienas pilns štata amatam paredzētais atalgojums.

38.pants. Robežsargu atbrīvošana no amata

(1) Robežsargus no amata atbrīvo sakarā ar:

1) paša vēlēšanos;

2) veselības stāvokli;

3) neatbilstību ieņemamam amatam;

4) disciplīnas pārkāpumiem;

5) grozījumiem štata amatu sarakstā.

(2) Robežsargu var pārcelt zemākā amatā uz laiku (ne ilgāku par trim mēnešiem) par disciplīnas pārkāpumiem. Pēc tam robežsargs jāieceļ iepriekšējā amatā vai jāpārceļ zemākā amatā pastāvīgi.

39.pants. Robežsargu atvaļināšana no dienesta Robežsardzē

(1) Robežsargus no dienesta Robežsardzē atvaļina sakarā ar:

1) paša vēlēšanos;

2) noteiktā vecuma sasniegšanu;

3) izdienas laika sasniegšanu;

4) veselības stāvokli;

5) dienējošo skaita samazināšanu;

6) līgumā noteiktā termiņa izbeigšanos;

7) ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā institūcijā;

8) neatbilstību dienestam;

9) disciplīnas pārkāpumiem;

10) notiesāšanu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

11) robežsarga nāvi.

(2) Robežsargu atvaļināšanas kārtību nosaka Robežsardzes dienesta gaitas reglaments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

VII nodaļa
Formas tērpa valkāšana

40.pants. Formas tērpa valkāšanas noteikumi robežsargiem

(1) Visi robežsargi dienesta laikā valkā viņiem izsniegto robežsarga formas tērpu un atšķirības zīmes un — atkarībā no dienesta nepieciešamības — nēsā paredzētos ieročus un uzkabi.

(2) Robežsargiem viņu pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību.

(3) Pie robežsarga formas tērpa jābūt piestiprinātai noteikta parauga identifikācijas zīmei.

(4) Atkarībā no dienesta nepieciešamības robežsargiem dienesta pienākumu pildīšanas laikā var atļaut nevalkāt formas tērpu.

(5) Robežsargiem, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt robežsarga formas tērpu, izņemot gadījumus, kad viņi ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuru pildīšanas laikā robežsarga formas tērpa valkāšana ir paredzēta.

(6) Robežsarga formas tērpu un uzkabi reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(7) Robežsargam aizliegts valkāt robežsarga formas tērpu politiskās sapulcēs, mītiņos un gājienos.

VIII nodaļa
Robežsarga tiesiskā aizsardzība un
darbības garantijas

41.pants. Robežsarga tiesiskā aizsardzība

(1) Robežsargs ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās robežsarga likumīgajām prasībām ir sodāma.

(2) Robežsargs atrodas valsts aizsardzībā — viņa dzīvību, veselību, godu un cieņu aizsargā valsts.

(3) Robežsarga goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas viņam traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma likumos noteiktajā kārtībā.

(4) Robežsargs neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas dienesta pilnvaru ietvaros nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.

42.pants. Robežsarga atalgojums

(1) Robežsargi par dienestu saņem atalgojumu, kurā ietilpst amatalga, piemaksa par dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas. Atalgojuma apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Robežsargi, kuru dienests ir tieši saistīts ar valsts robežas kontroli un apsargāšanu, saņem piemaksu pie amatalgas Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003. Sk. Pārejas noteikumus.)

43.pants. Robežsarga darbības garantijas

(1) Robežsargam nav saistoši partiju un citu sabiedrisko un politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

(2) Partiju un citu sabiedrisko un politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju iejaukšanās Robežsardzes darbībā ir aizliegta.

(3) Par likumpārkāpumu netiek atzīta robežsarga rīcība nepieciešamās aizstāvēšanās, galējās nepieciešamības vai attaisnota profesionāla riska situācijā.

(4) Robežsargam ir tiesības mēneša laikā pārsūdzēt tiesā par viņu pieņemtos Robežsardzes vai Iekšlietu ministrijas amatpersonu lēmumus, ja viņš uzskata, ka šie lēmumi nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai pilnvaras vai aizskar viņa cieņu.

(5) Savu kultūras un sporta vajadzību apmierināšanai robežsargi var izveidot biedrības un klubus, kuru darbību reglamentē likumā noteiktajā kārtībā pieņemti un reģistrēti statūti.

(6) Zaudējumi, kas nodarīti robežsarga vai viņa ģimenes locekļu mantai un veselībai sakarā ar robežsarga dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta. Ja robežsargs, pildot dienesta pienākumus, ir gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(7) Robežsargiem — sievietēm grūtniecēm un mātēm ir visas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības un atvieglojumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 20.12.2000.)

44.pants. Robežsargu dienesta un darba tiesības

(1) Robežsargiem noteikta 40 stundu darba nedēļa. Ja nepieciešams, robežsargus pēc Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieka norādījuma var iesaistīt dienesta pienākumu veikšanā virs noteiktā darba laika normas, izmaksājot par to atalgojumu proporcionāli nostrādātajam laikam iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā. Papildu atalgojums par dienestu trauksmes un valsts robežas pastiprinātas apsardzības laikā netiek maksāts.

(2) Robežsargi pēc katriem pieciem nepārtraukta dienesta gadiem Robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešu amatalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam.

45.pants. Atvaļinājumi

(1) Robežsargiem piešķir šādus apmaksātus atvaļinājumus:

1) ikgadējo atvaļinājumu;

2) papildatvaļinājumu;

3) robežsargiem — sievietēm grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna kopšanai;

4) mācību atvaļinājumu, ja robežsargs apgūst dienestam nepieciešamo specialitāti augstākajā mācību iestādē.

(2) Robežsargiem piešķir ikgadējo atvaļinājumu — ne mazāku par 30 kalendāra dienām, neieskaitot svētku dienas.

(3) Robežsargiem, kuru dienests ir tieši saistīts ar valsts robežas kontroli un apsargāšanu, piešķir 40 kalendāra dienas ilgu ikgadējo atvaļinājumu.

(4) Pēc katriem pieciem nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagarina par trim dienām.

(5) Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumus, kad atvaļina vai atbrīvo robežsargu, kurš nav izmantojis atvaļinājumu.

(6) Izņēmuma gadījumos ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu.

(7) Robežsargus no ikgadējā atvaļinājuma var atsaukt tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ ar Robežsardzes priekšnieka pavēli.

(8) Robežsardzes priekšnieks var piešķirt robežsargiem papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem pēc smagas slimības vai, dienesta pienākumus pildot, iegūto ievainojumu vai traumu ārstēšanas.

(9) Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieks var piešķirt robežsargiem papildatvaļinājumu uz laiku līdz 10 kalendāra dienām ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

(10) Izņēmuma gadījumos Robežsardzes priekšnieks var piešķirt robežsargiem atvaļinājumu uz laiku līdz vienam kalendāra gadam bez atalgojuma saglabāšanas.

46.pants. Sociālās garantijas robežsargiem

(1) (Izslēgta ar 19.12.2002. likumu.)

(2) Ja pieņemšana dienestā Robežsardzē vai pārvietošana dienesta laikā ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, valsts izmaksā robežsargam vienreizēju pabalstu vienas amatalgas apmērā un 50 procentu apmērā no amatalgas par katru ģimenes locekli, kas maina dzīvesvietu kopā ar robežsargu.

(3) Robežsargiem ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Personām, kuras pieņemtas dienestā Robežsardzē, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, ieskaita Robežsardzē, citās Iekšlietu ministrijas iestādēs, Zemessardzes ierindas dienestā, Latvijas Republikas un citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības un iekšējā karaspēkā, prokuratūras iestādēs nodienēto laiku.

(5) Ja robežsargs, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts citāds kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(6) Robežsargs bērna piedzimšanas gadījumā saņem vienreizēju pabalstu sešu amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(7) Robežsargs, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu amatalgas apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002., 19.12.2002. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005. Septītā daļa stājas spēkā 01.01.2006. Sk. Pārejas noteikumus.)

47.pants.Robežsargu tiesības uz dzīvojamām telpām

(1) Robežsardzei ir tiesības pirkt dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus, kā arī celt dzīvojamās mājas robežsargu vajadzībām.

(2) Pašvaldība pēc Robežsardzes lūguma var nodrošināt robežsargu, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, ar dzīvojamo telpu dienesta vietas tuvumā.

(3) Kārtību, kādā robežsargam, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, piešķirama kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī kompensācijas apmēru nosaka Robežsardzes priekšnieks.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

48.pants. Robežsargu tiesības izmantot valsts un pašvaldību satiksmes līdzekļus

(1) Robežsargiem ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai paredzēto apmaksu par izdevumiem, kas viņiem radušies, izmantojot sabiedrisko transportu, izņemot taksometrus un gaisa transportu.

(2) Robežsargiem braukšanas izdevumus, dodoties komandējumā, kā arī ikgadējā atvaļinājumā un atvaļinājumā sakarā ar slimību, kompensē no Robežsardzes budžeta šiem mērķiem paredzētajiem izdevumiem plānoto līdzekļu ietvaros.

(3) Robežsargam, kas dienesta vajadzībām izmanto personisko transportlīdzekli, tā ekspluatācijas izdevumus kompensē no budžeta līdzekļiem Robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

49.pants. Aizliegumi robežsargiem

(1) Robežsargiem aizliegts apvienoties arodbiedrībās, organizēt streikus un piedalīties tajos.

(2) Robežsargi nedrīkst piedalīties politisko partiju un citu politisko organizāciju un kustību darbībā. Uz dienesta laiku viņiem jāaptur sava darbība tajās.

(3) Robežsargiem piederošā nekustamā manta un tās pārvaldīšana nedrīkst būt par šķērsli vai kavēkli dienesta pienākumu pildīšanai vai viņu pārvietošanai no vienas struktūrvienības uz citu.

(4) Robežsargu ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

50.pants. Atvaļināto robežsargu tiesības un viņiem paredzētās kompensācijas

Atvaļinot robežsargus no dienesta, viņiem izmaksā šādas kompensācijas:

1) sakarā ar robežsargu skaita samazināšanu, sakarā ar dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu (ja atvaļinātais nodienējis 20 un vairāk gadus), kā arī sakarā ar slimību (invaliditāti), kas iegūta, pildot dienesta pienākumus, — pēdējo triju mēnešu atalgojuma apmērā;

2) sakarā ar dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, ja izdiena ir mazāka par 20 gadiem, — pēdējo divu mēnešu atalgojuma apmērā;

3) pēc paša vēlēšanās, ja izdiena nav mazāka par 15 gadiem, — pēdējā mēneša atalgojuma apmērā;

4) pēc paša vēlēšanās (ja izdiena ir mazāka par 15 gadiem), sakarā ar robežsargu skaita samazināšanu (ja atvaļināmais atsakās pieņemt citu piedāvāto amatu), kā arī sakarā ar neatbilstību dienestam — pēdējā mēneša amatalgas apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

51.pants. Robežsargu izdienas pensijas

Robežsargiem ir tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē iekšlietu iestāžu darbinieku izdienas pensiju piešķiršanas kārtību.

Pārejas noteikumi

1. Noteikt, ka šā likuma 7.panta pirmās daļas un 19.panta pirmās daļas prasības nevar būt par pamatu to robežsargu atbrīvošanai, kuri pieņemti dienestā pirms šā likuma stāšanās spēkā, ja viņi atbilst citām šā likuma, likuma "Par valsts noslēpumu" un Valodu likuma prasībām.

2. Ministru kabinetam līdz 1997.gada 31.decembrim izstrādāt attiecīgus grozījumus Latvijas Republikas normatīvajos aktos.

3. Personām, kuras dienestā Robežsardzē ir pieņemtas līdz 2002.gada 1.jūlijam, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, ieskaita 80 procentus no citās iestādēs nostrādātā laika.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

4. Likuma 42.panta otrās daļas noteikums par piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā robežsargiem, kuru dienests ir tieši saistīts ar valsts robežas kontroli un apsargāšanu, stājas spēkā 2003.gada 1.augustā.

(29.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.07.2003.)

5. Ar šajā likumā lietoto terminu "komersants" tiek saprasts arī individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku saimniecība, zvejnieku saimniecība, kā arī citi uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.2004.)

6. Šā likuma 46.panta septītā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 27.novembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 16.decembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 27.11.1997.Stājas spēkā: 01.01.1998.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 329/330 (1044/1045), 16.12.1997., "Ziņotājs", 1, 08.01.1998.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Tulkojums
  • Citi saistītie dokumenti
46228
{"selected":{"value":"14.07.2005","content":"<font class='s-1'>14.07.2005.-20.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"28.04.2014","content":"<font class='s-1'>28.04.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"17.12.2008","content":"<font class='s-1'>17.12.2008.-27.04.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.04.2008","content":"<font class='s-1'>09.04.2008.-16.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.07.2007","content":"<font class='s-1'>04.07.2007.-08.04.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2006","content":"<font class='s-1'>01.10.2006.-03.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.12.2005","content":"<font class='s-1'>09.12.2005.-30.09.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.10.2005","content":"<font class='s-1'>21.10.2005.-08.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2005","content":"<font class='s-1'>14.07.2005.-20.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2005","content":"<font class='s-1'>01.01.2005.-13.07.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.05.2004","content":"<font class='s-1'>12.05.2004.-31.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.01.2004","content":"<font class='s-1'>07.01.2004.-11.05.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2003","content":"<font class='s-1'>01.08.2003.-06.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.07.2003","content":"<font class='s-1'>02.07.2003.-31.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-01.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.11.2002","content":"<font class='s-1'>20.11.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2002","content":"<font class='s-1'>01.09.2002.-19.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.07.2002","content":"<font class='s-1'>19.07.2002.-31.08.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.01.2002","content":"<font class='s-1'>05.01.2002.-18.07.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.10.2001","content":"<font class='s-1'>19.10.2001.-04.01.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.12.2000","content":"<font class='s-1'>20.12.2000.-18.10.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.10.1999","content":"<font class='s-1'>19.10.1999.-19.12.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1998","content":"<font class='s-1'>01.01.1998.-18.10.1999.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
14.07.2005
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)