1.pants. Likuma uzdevumi

Šis likums nosaka Valsts robežsardzes (turpmāk — Robežsardze) struktūru un uzdevumus, tās komplektēšanu, kā arī robežsargu pienākumus un tiesības, iecelšanu amatos, robežsargu dienesta pakāpju piešķiršanu, tiesisko aizsardzību un darbības garantijas.

2.pants. Robežsardze

Robežsardze ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša bruņota valsts pārvaldes institūcija, kuras galvenais uzdevums ir Latvijas valsts robežas apsardzība un kontrole.

3.pants. Robežsardzes darbības principi

(1) Robežsardzes darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību.

(2) Robežsardze aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no to pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības.

(3) Robežsardze nodrošina, lai tiktu ievērotas personu tiesības pārvietoties no vienas valsts uz citu valsti.

(4) Robežsardze dod iespēju aizturētajām personām realizēt tiesības uz tiesisko aizsardzību.

(5) Robežsardzes reglamentus apstiprina Ministru kabinets.

4.pants. Robežsardzes sadarbība ar citām institūcijām

(1) Robežsardze valsts robežas apsardzības un kontroles jautājumos, kā arī jautājumos, kas saistīti ar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli, sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

(2) Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un to amatpersonas sniedz palīdzību Robežsardzei tās pienākumu izpildē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

5.pants. Robežsardzes profesionālie sakari

Robežsardze ir tiesīga uzturēt profesionālos sakarus ar kaimiņvalstu un citu valstu robežapsardzības dienestiem un savas kompetences ietvaros slēgt ar tiem vienošanās, kā arī gatavot saskaņotus starptautisko līgumu projektus robežas apsardzības jautājumos un iesniegt tos pakļautības kārtībā.

6.pants. Atklātums Robežsardzes darbībā

Robežsardze dienesta interesēs gan tieši, gan ar masu saziņas līdzekļu starpniecību par savas darbības rezultātiem informē valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī iedzīvotājus, ievērojot likuma "Par valsts noslēpumu" prasības.

7.pants. Robežsargs

(1) Robežsargs ir Latvijas pilsonis, kurš iestājies dienestā Robežsardzē, devis Latvijas Republikai zvērestu apsargāt un aizstāvēt valsts robežu, apguvis robežsargu profesionālās sagatavošanas kursu, ieņem noteiktu amatu Robežsardzē un kuram piešķirta robežsarga dienesta pakāpe.

(2) Robežsargs, pildot dienesta pienākumus savas kompetences ietvaros, pārstāv valsts varu.

(3) Robežsargs ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

8.pants. Robežsardzes sastāvs

(1) Robežsardzi vada Robežsardzes priekšnieks, un tās sastāvā ietilpst Robežsardzes Galvenā pārvalde, Robežsardzes teritoriālās struktūrvienības un Robežsardzes mācību iestādes.

(2) Robežsardzes teritoriālās struktūrvienības ir Robežsardzes pārvaldes, nodaļas un apakšnodaļas ar to pakļautībā esošiem robežkontroles punktiem, robežkontroles punktu nodaļām un apakšnodaļām, robežpārejas punktiem un citām Robežsardzes struktūrvienībām.

(3) Robežsardzes mācību iestādes ir robežsargu mācību centrs un citas Robežsardzes sastāvā izveidotās mācību iestādes.

(4) Robežsardzei un tās struktūrvienībām var būt savi karogi, krūšu zīmes, emblēmas un devīzes.

9.pants. Robežsardzes struktūrvienību izvietojums

Zeme Robežsardzes struktūrvienībām nepieciešamo ēku un būvju uzturēšanai vai izvietošanai tiek piešķirta Iekšlietu ministrijai nomā, pastāvīgā lietošanā vai īpašumā zemes likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

10.pants. Robežsardzes priekšnieks

(1) Robežsardzes priekšnieks tieši vai ar Galvenās pārvaldes starpniecību organizē un nodrošina Robežsardzes pastāvīgu vadību, valsts robežas apsardzību un kontroli un atbild par to.

(2) Robežsardzes priekšnieks:

1) organizē un vada Latvijas Republikas valsts robežas apsardzību un kontroli;

2) ir atbildīgs par valsts robežas apsardzības plāna izstrādi un izpildi;

3) organizē iedalīto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, apstiprina priekšlikumus par Robežsardzes personāla skaitlisko sastāvu, štata amatu sarakstu, darba samaksu;

4) savas kompetences ietvaros slēdz vienošanās robežapsardzības jautājumos ar citu valstu robežapsardzes dienestiem;

5) organizē vienotu Robežsardzes apgādes sistēmu;

6) noteiktā kārtībā ierosina iekšlietu ministram piešķirt Robežsardzes vecāko virsnieku dienesta pakāpes;

7) organizē un veic operatīvu sadarbību ar Nacionālo bruņoto spēku štābu;

8) organizē robežsargu profesionālo sagatavošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu.

(3) Izņēmuma gadījumos Robežsardzes priekšniekam ir tiesības atļaut šķērsot valsts robežu personām, kurām ir nepilnīgi noformēti ceļošanas dokumenti.

(4) Robežsardzes priekšniekam ir tiesības pieprasīt un saņemt ziņas valsts robežas apsardzības jautājumos no visām valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem(uzņēmējsabiedrībām) un iestādēm.

(5) Robežsardzes priekšnieku pēc iekšlietu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

11.pants. Robežsardzes Galvenā pārvalde

(1) Robežsardzes Galvenā pārvalde ir Robežsardzes priekšnieka darba institūcija.

(2) Robežsardzes Galvenā pārvalde:

1) nosaka valsts robežas apsardzības un kontroles organizācijas un darbības principus;

2) izstrādā un pilnveido Robežsardzes tiesisko reglamentāciju;

3) saskaņo Robežsardzes darbību ar citām valsts varu un pārvaldi realizējošajām institūcijām, kā arī pārstāv un aizstāv robežsargu intereses šajās institūcijās;

4) realizē vienotu organizatorisko, kadru un zinātniski tehnisko politiku valsts sauszemes robežas apsardzības sfērā, komplektē Robežsardzes vadošo sastāvu, veic Robežsardzes personālsastāva uzskaiti, organizē robežsargu apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu;

5) kontrolē Robežsardzes struktūrvienību darbību, sniedz tām nepieciešamo palīdzību;

6) izstrādā valsts sauszemes robežas apsardzības pilnveidošanas un tehniskās iekārtošanas programmas un veic to praktisko realizāciju;

7) veido un kārto informācijas bāzi par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, par valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma pārkāpumiem;

8) sadarbojas ar citu valstu robežapsardzības dienestiem valsts robežas apsardzības, uzturēšanas un režīma jautājumos;

9) nodrošina pastāvīgu tai pakļauto Robežsardzes struktūrvienību vadību;

10) gatavo Robežsardzes priekšniekam nepieciešamo informāciju un materiālus;

11) kontrolē Robežsardzes priekšnieka pavēļu un rīkojumu izpildi;

12) organizē Robežsardzes struktūrvienību savstarpēju sadarbību;

13) plāno un organizē Robežsardzes darbības nodrošināšanu un materiāltehnisko apgādi;

14) organizē un veic sadarbību ar Nacionālo bruņoto spēku štābu;

15) organizē valsts robežas atjaunošanu, iekārtošanu un uzturēšanu;

16) plāno un organizē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

12.pants. Robežsardzes pārvaldes

(1) Robežsardzes pārvalde ir teritoriāla Robežsardzes vadības institūcija.

(2) Robežsardzes pārvalde:

1) vada Robežsardzes darbību attiecīgajā pierobežas teritorijā un tajā esošo autoceļu, dzelzceļu, ostu, lidostu robežkontroles punktos un robežpārejas punktos;

2) organizē valsts robežu šķērsojošo personu un transportlīdzekļu kontroli, kā arī valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma ievērošanas kontroli;

3) savā atbildības rajonā organizē sadarbību ar teritoriālajām muitas, policijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām, kā arī pašvaldībām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm un iedzīvotājiem;

4) veic kandidātu atlasi dienestam Robežsardzē un norīko izraudzītās personas profesionālās robežsargu izglītības iegūšanai uz attiecīgu mācību iestādi;

5) veic struktūrvienību finansiālo, saimniecisko un materiāltehnisko apgādi;

6) veic valsts robežas atjaunošanu, iekārtošanu un uzturēšanu;

7) kontrolē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

13.pants. Robežsardzes uzdevumi

Robežsardzes uzdevumi ir:

1) saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu apsargāt valsts robežu, robežzīmes un citas robežbūves, novērst jebkuru mēģinājumu nelikumīgi mainīt valsts robežas atrašanās vietu apvidū;

2) sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem novērst un atvairīt bruņotus iebrukumus Latvijas teritorijā, teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, kā arī gaisa telpā, novērst bruņotas provokācijas uz valsts robežas, noziedzīgu apdraudējumu gadījumā sniegt palīdzību pierobežas iedzīvotājiem;

3) novērot valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu;

4) nepieļaut, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu, kravas un citas mantas tiek pārvietotas pāri valsts robežai ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā, atklāt un aizturēt valsts robežas pārkāpējus, kā arī atklāt pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma pārkāpējus;

5) organizēt robežpārejas punktu darbu un kopīgi ar muitas un Pārtikas un veterinārā dienesta iestādēm — robežkontroles punktu darbu, koordinēt robežkontroles punktos strādājošo kontroles dienestu darbību;

6) kopīgi ar muitas iestādēm noteikt robežkontroles punktos darba vietas citām institūcijām un privātpersonām, kas nodrošina robežšķērsošanas kontroli citos likumā noteiktajos jautājumos vai sniedz pakalpojumus valsts robežu šķērsojošām personām;

7) veikt robežkontroli un laist pāri valsts robežai personas, transportlīdzekļus, kravas un citas mantas, ja pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu, un ir pabeigtas robežsargu, muitas un citu valsts dienestu kontroles operācijas;

8) patstāvīgi vai kopīgi ar muitas iestādēm novērst ievešanai Latvijas teritorijā un tranzītam cauri Latvijas teritorijai aizliegto priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Nepieļaut preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri valsts robežai, apejot muitas kontroli;

9) uzturēt valsts robežu, robežas joslu un robežpārejas punktus;

10) patstāvīgi vai kopīgi ar starptautisko jūras ostu, lidostu, jūras pasažieru un dzelzceļa staciju administrāciju, sadarbībā ar muitas iestādēm, policiju, Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām un attiecīgajām pašvaldībām nodrošināt un kontrolēt valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma ievērošanu;

11) sniegt speciāli pilnvarotām valsts iestādēm nepieciešamo palīdzību dabas resursu saglabāšanas un saimnieciskās darbības noteikumu ievērošanas kontrolē, vides aizsardzībā pret piesārņošanu, ugunsgrēku dzēšanā un dabas katastrofu seku likvidēšanā pierobežā;

12) nodrošināt, lai tiktu izpildītas Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktās saistības valsts robežas režīma jautājumos, savas kompetences ietvaros noregulēt ar valsts robežas režīma pārkāpšanu saistītos incidentus;

13) nodrošināt ar valsts robežas šķērsošanu saistīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu profilaksi;

14) savas kompetences ietvaros izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus;

15) kontrolēt, kā tiek ievēroti noteikumi par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu un tranzītu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī savas kompetences ietvaros veikt Patvēruma likumā paredzētās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001., 06.12.2001. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002. Sk. 20.06.2002. likuma Pārejas noteikumu.)

13.¹pants. Robežsardzes resursi uzdevumu veikšanai jūrā

Uzdevumu veikšanai jūrā Robežsardze izmanto Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

14.pants. Robežsargu pienākumi

(1) Jebkura robežsarga pienākums, saņemot informāciju par notikumu, kas apdraud valsts robežas neaizskaramību vai ir saistīts ar tās nelikumīgu šķērsošanu, kā arī pašam konstatējot šādu notikumu, ir veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, atklātu un aizturētu pārkāpumu izdarījušās personas, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai Robežsardzes struktūrvienībai.

(2) Dienesta pienākumus robežsargi pilda saskaņā ar attiecīgiem likumiem, Robežsardzes reglamentiem, nolikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī priekšnieku pavēlēm un rīkojumiem.

(3) Robežsargi bez iebildumiem pilda savu tiešo priekšnieku un amatā augstāku priekšnieku likumīgās pavēles un rīkojumus. Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo robežsargu no atbildības.

(4) Noteiktās kompetences ietvaros priekšnieks rīkojas patstāvīgi un raugās, lai viņam pakļautajā struktūrvienībā tiktu ievēroti likumi, reglamenti un izpildītas pavēles.

15.pants. Robežsargu tiesības

(1) Robežsargiem visā pierobežā, kā arī robežkontroles punktos un robežpārejas punktos ir tiesības:

1) pildot dienesta pienākumus, bez ierobežojumiem pārvietoties, pārbaudīt personu dokumentus, kontrolēt transportlīdzekļus un to kravas;

2) visām personām, kas šķērso valsts robežu, noteiktā kārtībā pārbaudīt personu apliecinošos dokumentus un izdarīt tajos vajadzīgās atzīmes, kā arī veikt visu valsts robežu šķērsojošo transportlīdzekļu apskati;

3) likumā noteiktajā kārtībā un termiņos aizturēt:

a) personas, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izmeklēšana ir Robežsardzes kompetencē, kā arī personas, kas izdarījušas administratīvo pārkāpumu, kura izskatīšana ir Robežsardzes kompetencē,

b) personas, kuras mēģinājušas pārvietot vai pārvietojušas pāri valsts robežai ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā ievest vai no Latvijas Republikas izvest aizliegtos priekšmetus, kā arī mēģinājušas ievest vai izvest preces un citus priekšmetus, apejot muitas kontroli,

c) meklēšanā esošas personas, transportlīdzekļus un šajos transportlīdzekļos esošās personas;

3¹) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās personas;

4) noteiktā kārtībā izņemt un nodot muitas iestādēm preces un citus priekšmetus, kas atrasti pie personām, kuras šķērso valsts robežu, apejot muitas kontroli;

5) noteiktā kārtībā izņemt un nodot valsts policijas iestādēm ieročus, munīciju, sprāgstvielas, narkotiskās, psihotropās un radioaktīvās vielas, kas atrastas pie valsts robežu šķērsojošām personām, kurām nav attiecīgas atļaujas;

6) ierobežot vai pilnīgi pārtraukt kustību pāri valsts robežai sakarā ar dabas un tehnogēnām katastrofām un sevišķi bīstamām infekcijas slimībām, ierobežot vai pilnīgi pārtraukt valsts robežas šķērsošanu atsevišķās valsts robežas šķērsošanas vietās tehnisku iemeslu dēļ;

7) vajājot un aizturot robežpārkāpējus, kā arī atvairot bruņotu iebrukumu valsts teritorijā, izmantot fiziskajām un juridiskajām personām piederošus sakaru līdzekļus, kā arī ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot fiziskajām un juridiskajām personām piederošus transportlīdzekļus, kompensējot tām radušos zaudējumus;

8) veikt operatīvās darbības pasākumus (izņemot pasākumus, kas veicami sevišķajā veidā), lai novērstu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;

9) vajājot valsts robežas pārkāpējus vai valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu vai robežpārejas punktu režīma pārkāpējus, kā arī personas, kas valstī uzturas nelikumīgi, ieiet valsts un pašvaldību, fizisko vai juridisko personu īpašumā esošās telpās un ēkās;

10) liegt ieceļot valstī personām, kuras nevar uzrādīt derīgus ceļošanas dokumentus;

11) likumā noteiktajā kārtībā izraidīt no valsts personas, kas iebraukušas Latvijā vai šķērsojušas valsts robežu bez derīga ceļošanas dokumenta vai attiecīgo institūciju atļaujas vai neievērojot noteikto kārtību.

(2) Gadījumos, kad tiek veikta valsts robežas pārkāpēju meklēšana, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām, ja nepieciešams, sadarbojoties ar policiju un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām.

(3) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības atrasties uz Nacionālo bruņoto spēku tehniskajiem līdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisakuģiem.

(4) Gadījumos, kas saistīti ar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un profilaksi, kā arī operatīvās darbības pasākumu veikšanu, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001. un 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

16.pants. Robežsardze kā izziņas iestāde

(1) Robežsardze ir izziņas iestāde lietās par:

1) valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu;

2) valsts robežas režīma pārkāpšanu;

3) personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai;

4) personas identitātes slēpšanu.

(2) Robežsardze izziņu veic saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu.

(06.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

17.pants. Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošana

(1) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus (roku dzelžus, stekus, elektrošoku, asaras izraisošas un citas vielas, transportlīdzekļu apstādināšanas līdzekļus), kā arī izmantot dienesta suņus, lai:

1) atvairītu uzbrukumu robežsargiem un citām personām;

2) aizturētu likumpārkāpējus, kuri ļaunprātīgi nepakļaujas vai pretojas robežsargiem;

3) atvairītu uzbrukumu ēkām, atsevišķām telpām un transportlīdzekļiem, ko apsargā robežsargi, kā arī atbrīvotu šos objektus, ja tos ieņēmušas bruņotas personas.

(2) Pirms fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu pielietošanas persona (personas) ir jābrīdina par nodomu tos lietot, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās lietot fizisko spēku vai speciālos līdzekļus rada tiešus draudus robežsargu veselībai vai dzīvībai vai var izraisīt citas smagas sekas vai kad šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.

(3) Speciālo līdzekļu lietošanas veidu nosaka konkrētā pārkāpuma raksturs un pārkāpēja individuālās iezīmes. Lietojot speciālos līdzekļus, maksimāli jāierobežo šo līdzekļu nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina medicīniskās palīdzības sniegšana cietušajiem, ja tā ir nepieciešama. Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, robežsargam nekavējoties jāziņo par to tiešajam priekšniekam, kas šo faktu dara zināmu attiecīgā rajona (republikas pilsētas) prokuroram.

(4) Aizliegts lietot cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu.

(5) Speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

18.pants. Šaujamieroču lietošana

(1) Par šaujamieroču lietošanu atzīstams mērķtiecīgs šāviens.

(2) Robežsargiem ir tiesības glabāt un nēsāt šaujamieroci. Viņu rīcībā esošo dienesta šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka iekšlietu ministra apstiprināta instrukcija.

(3) Robežsargs ir tiesīgs lietot šaujamieroci, lai:

1) atvairītu bruņotu iebrukumu Latvijas teritorijā vai izbeigtu uzbrucēju bruņotu pretošanos;

2) aizturētu valsts robežas pārkāpēju, ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

3) atvairītu uzbrukumu un izbeigtu pretošanos, arī neapbruņotu personu uzbrukumu un pretošanos, ja tiek radīti reāli draudi robežsarga vai citu personu dzīvībai un citādā veidā tos nav iespējams novērst vai ja ir nepieciešams novērst mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

4) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus robežsarga vai citu personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas robežsarga prasībai apstādināt transportlīdzekli un nav citas iespējas viņu aizturēt.

(4) Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt brīdinājuma šāvienu.

(5) Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči vai jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi.

(6) Robežsargam ir tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

(7) Aizliegts lietot šaujamieroci:

1) pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu;

2) gadījumos, kad tā pielietošanas dēļ var ciest citas personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

19.pants. Robežsardzes komplektēšanas pamatprincipi

(1) Dienestā Robežsardzē pieņem uz brīvprātība