1. pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību.

(2) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kuras nodarbojas tikai ar signāla pārraidi, raidīšanu vai kolektīvo uztveršanas sistēmu ekspluatāciju.

2. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apraide šā likuma izpratnē ir programmu veidošana (komplektēšana) un sākotnējā izplatīšana (nodošana izplatīšanai) publiskai uztveršanai. Par apraidi nav uzskatāma informācijas izplatīšana slēgtām, lokālām auditorijām viesnīcās, transportlīdzekļos un at s evišķās ēkās, kā arī programmu izplatīšana vairākās ēkās, ja patērētāju (kabeļu pieslēgumu) kopējais skaits nav lielāks par 25;

2) Eiropas audiovizuālie darbi ir radoša rakstura vienas valsts darbi vai kopražojumi, kuru veidošanu kontrolē Eiropas valstu fiziskās vai juridiskās personas;

3) elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi ir radio, televīzija, kabeļtelevīzija, kabeļradio (radiotranslācija), satelītradio, satelīttelevīzija, datortelevīzija, teleteksts, radio datu sistēma un citas apraides sistēmas;

4) neatkarīgais producents attiecībā pret raidorganizāciju ir persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu. Neatkarīgajam producentam, kura ražojumus izplata raidorganizācija, ir atklāti finansē šanas avoti;

5) programma ir viens raidījums vai atsevišķu raidījumu kopums, kas veidots ar kopēju nosaukumu un tiek izplatīts ar tehniskiem līdzekļiem. Programmas sadalījums pa dažādiem laikiem un izplatīšanas tīkliem pieļaujams, ja izplatīšana dažādos tīklos nenotiek vienlaicīgi;

6) programmu izplatīšana ir signālu pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana;

7) raidījums ir ar tehniskiem līdzekļiem veidots informatīvs, analītisks vai cita veida noteikta nosaukuma un apjoma materiāls. Raidījumi var būt periodiski un neperiodiski, tajos var būt pārtraukumi;

8) raidīšana ir programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, izmantojot elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija). Šis termins neietver tos komunikāciju pakalpojumus, kas tiek sniegti pēc individuāla pieprasījuma;

9) raidītāja apkalpes zona ir teritorija, kurā droši uztverama tā raidītā programma;

10) raidorganizācija ir uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kura saņēmusi Nacionālajā radio un televīzijas padomē apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecību;

11) reklāma ir apmaksāts, citādi atlīdzināts vai pašreklāmas nolūkos izdarīts publisks paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, firmām, personām, organizācijām, to darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem, lai veicinātu to popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem;

12) retranslācija ir Latvijā vai ārvalstīs izplatītu programmu tūlītēja vai ar tehnisku kavējumu veikta pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmās vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana, subtitrēšana vai reklāmas pauzes aizpildīšana, ja tā izdarīta ar programmas vai raidījuma veidotāja piekrišanu;

13) slēptā reklāma ir preču vai pakalpojumu, preču ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju vārda, firmas zīmes vai darbības veida iekļaušana raidījumā skaņas vai attēla veidā, ja raidījuma veidotājs to ievietojis reklāmas nolūkā;

14) speciālie reklāmas raidījumi ir raidījumi, kuros nepārprotami uztverams reklāmas raksturs un kuru būtiska daļa ir reklāma, to skaitā raidījumi, kuros tieši tiek piedāvāts pirkt un pārdot preces vai sniegt pakalpojumus [televīzijas (radio) veikals];

15) sponsorēšana ir fiziskās vai juridiskās personas veikta tieša vai netieša programmas vai raidījuma finansēšana ar mērķi popularizēt savu vārdu, firmas zīmi, darbības veidu vai tēlu.

(29.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.11.1998.)

3. pants. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības principi

(1) Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā var darboties raidorganizācijas.

(2) Raidorganizācija, respektējot uzskatu daudzveidību, aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts ideju, starptautiski atzītās cilvēktiesības, tā darbojas Latvijas sabiedrības interesēs.

(3) Raidorganizācijas ziņu pārraidēm jābūt objektīvām, un ziņas jāsniedz neitrāli.

(4) Raidorganizācija ir brīva un neatkarīga programmu veidošanā un izplatīšanā, ciktāl to neierobežo Satversme, šis likums un citi likumi, valsts tehniskie standarti un Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

(5) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nav tiesīgs atteikties no raidīšanas, ja ir Nacionālās radio un televīzijas padomes izdota apraides atļauja vai retranslācijas atļauja.

(6) Neviens raidījums un neviena programma nav pakļaujama cenzūrai.

(7) Šajā likumā noteiktā kārtība nodrošina raidorganizācijām līdztiesīgas iespējas izmantot raidīšanai elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektru.

(8) Ārvalstu ieguldījumi uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas veic uzņēmējdarbību elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā, tiek ierobežoti saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". Tie nedrīkst pārsniegt 49 procentus. Šo darbību savas kompetences ietvaros kontrolē Nacionālā radio un televīzijas padome.

(9) Raidorganizācijas programmai jābūt daudzpusīgai. Tai jāatspoguļo sabiedrībā pastāvošie uzskati un viedokļi.

(10) Lai nodrošinātu Latvijas raidorganizāciju programmu apmaiņu, raidījumu un programmu ieraksti, ievedot tos Latvijā vai izvedot no Latvijas, netiek aplikti ar muitas nodokli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.1996. un 29.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1998.)

4. pants. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidi

(1) Elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus iedala pēc to īpašuma formas, darbības mērķa un teritoriālās aptveramības.

(2) Pēc īpašuma formas un darbības mērķa elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus iedala sabiedriskajos un komerciālajos, bet pēc teritoriālās aptveramības - nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos.

5. pants. Sabiedriskie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi

(1) Sabiedriskos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus (turpmāk - sabiedriskās raidorganizācijas) izveido, ieguldot raidorganizāciju pamatkapitālā valsts īpašumu. Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir sabiedriskas raidorganizācijas un darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrības.

(2) Sabiedriskās raidorganizācijas nodrošina visām sabiedrības grupām daudzveidīgas un līdzsvarotas programmas, kas sastāv no informatīviem, izglītojošiem un izklaidējošiem raidījumiem, kā arī nodrošina informācijas un izpausmes brīvību un objektivitāti un raidījumu dažādību.

(3) Sabiedriskās raidorganizācijas nav pakļautas valsts un pašvaldību institūciju, politisko organizāciju (partiju), reliģisko konfesiju, finansu un ekonomisko aprindu tiešai ietekmei. To darbība pamatojas uz sabiedrisku pārraudzību, un tās ir finansiāli neatkarīgas.

(4) Sabiedrisko raidorganizāciju finansiālā nodrošinājuma avoti ir valsts budžets - turklāt finansējums no tā nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā -, kā arī ieņēmumi no pašu komercdarbības, ziedojumi, dāvinājumi un sponsorējumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.02.1999. likumu, kas stājas spēkā 24.02.1999.)

6. pants. Komerciālie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi

(1) Komerciālos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus (turpmāk - komerciālās raidorganizācijas) var izveidot fiziskās vai juridiskās personas vai šo personu apvienības. Komerciālās raidorganizācijas pamatkapitālu veido fizisko un juridisko personu, kā arī valsts vai pašvaldības iestāžu vai uzņēmumu ieguldījumi.

(2) Komerciālās raidorganizācijas darbojas atbilstoši vispārējai programmas koncepcijai, uz kuras pamata Nacionālā radio un televīzijas padome izdevusi apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecību.

(3) Komerciālās raidorganizācijas, kuras izmanto savus programmu izplatīšanas līdzekļus, var nodarboties ar citu raidorganizāciju programmu izplatīšanu, informējot par to Nacionālo radio un televīzijas padomi.

(4) Komerciālās raidorganizācijas savu darbību finansiāli nodrošina ar ienākumiem no pašu komercdarbības, sponsorējumiem un abonentmaksas ( maksas televīzija u.c.).

7. pants. Nacionālie, reģionālie, vietējie un pārrobežu elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi

(1) Par nacionāliem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas ir droši uztveramas visā valsts teritorijā vai tās lielākajā daļā.

(2) Par droši uztveramām uzskatāmas programmas, ko var uztvert tādā kvalitātē, kas atbilstoši valsts tehniskajiem standartiem un normatīviem vērtējama kā laba.

(3) Par reģionāliem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas ir droši uztveramas vismaz viena rajona (republikas pilsētas) administratīvajā teritorijā vai tās lielākajā daļā.

(4) Par vietējiem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas ir droši uztveramas vienā pagastā, pilsētā (tās daļā) vai apdzīvotā vietā.

(5) Par pārrobežu elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kas Latvijas teritorijā ar kabeļu, cietzemes vai satelītu raidītāju palīdzību veic apraidi vai retranslāciju, kuru tieši vai netieši var uztvert vienā vai vairākās valstīs ārpus Latvijas teritorijas.

(6) Uz pārrobežu elektroniskajiem saziņas līdzekļiem attiecas šā likuma normas, kas regulē apraidi vai retranslāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.11.1997.)

8. pants. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu koncentrācijas un monopolizācijas ierobežošana

(1) Nav pieļaujama elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu monopolizācija kādas politiskās organizācijas (partijas), sabiedriskās organizācijas, uzņēmuma, personu apvienības vai atsevišķas personas interesēs.

(2) Aizliegts saslēgt tīklos reģionālos un/vai vietējos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus, izņemot gadījumus, kad to paredz elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālā koncepcija.

(3) Programmu veidošana ir neatkarīga. Aizliegts bez retranslācijas atļaujas veikt programmu (izņemot bērnu, izglītojošus, kultūras, zinātnes un sporta raidījumus, kā arī dažādu sabiedrisku pasākumu un notikumu tiešu translāciju) sinhronu un paralēlu raidīšanu.

(4) Katra raidorganizācija, izņemot sabiedrisko raidorganizāciju, var veidot ne vairāk kā trīs programmas.

(5) Fiziskajai personai, kura ir vienpersonīga raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījums raidorganizācijā nodrošina kontroli pār to, vai šīs personas laulātajam nevar piederēt vairāk kā 25 procenti akciju (kapitāla daļu) citās raidorganizācijās.

(6) Politiskā organizācija (partija), kā arī tās dibināts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā politiskās organizācijas (partijas) ieguldījums nodrošina tai kontroli, nevar dibināt raidorganizācijas.

(7) Personai, kas ieņem vēlētus amatus politiskās organizācijas (partijas) vadības institūcijās un ir raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks) vai kontrolpaketes turētājs, ir liegtas balsstiesības šā uzņēmuma lēmējinstitūcijās.

(8) Ja mantošanas vai citu apstākļu rezultātā šā panta piektajā un sestajā daļā minētā persona iegūst kontroli pār raidorganizāciju, tās pienākums ir neatļautajā kontrolē pārņemto daļu triju mēnešu laikā atsavināt. Pretējā gadījumā šī daļa tiek pārdota ar tiesas nolēmumu piespiedu kārtā.

(9) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, raidīšanas jomā būdams dabīgā monopolstāvoklī, darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrība, kuras statūtus apstiprina Satiksmes ministrija. Uzņēmējsabiedrības padomē iekļaujams viens Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, kuram ir tiesības uz padomes sēdēm uzaicināt raidorganizāciju pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām. Ar raidorganizāciju darbību saistītos jautājumos uzņēmējsabiedrības padome nevar pieņemt lēmumu, ja tam nepiekrīt Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvis.

9. pants. Raidorganizāciju darbības uzraudzība

Raidorganizāciju darbības atbilstību šā likuma noteikumiem uzrauga Nacionālā radio un televīzijas padome, Satiksmes ministrijas Valsts elektrosakaru inspekcija un Konkurences padome likumos noteiktās kompetences ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1998.)

10. pants. Apraides tiesību piešķiršana

(1) Apraides tiesības, tas ir, tiesības veidot un izplatīt programmu noteiktā raidlaikā un teritorijā, Nacionālā radio un televīzijas padome piešķir atbilstoši radio un televīzijas apraides tehniskajam plānam.

(2) Raidlaiks ir diennakts laikposms, kurā raidorganizācija ir tiesīga izplatīt programmu noteiktā teritorijā.

(3) Radio un televīzijas apraides tehnisko plānu, pamatojoties uz Nacionālās radio un televīzijas padomes izstrādāto elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju un Starptautiskās elektrosakaru savienības normatīvajiem aktiem, izstrādā Satiksmes ministrija un iesniedz to Nacionālajai radio un televīzijas padomei. Par precizējumiem un grozījumiem šajā plānā ministrija nekavējoties ziņo Nacionālajai radio un televīzijas padomei.

(4) Apraides tiesības vispirms tiek piešķirtas Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio.

(5) Komerciālajām raidorganizācijām, izņemot kabeļtelevīziju un kabeļradio, apraides tiesības piešķir, pamatojoties uz konkursa rezultātiem.

(6) Raidorganizācijām, kurām piešķirtas apraides tiesības un kuras vēlas izmantot savus programmas izplatīšanas līdzekļus, jāsaņem frekvences lietošanas atļauja (licence) likumā "Par telekomunikācijām" noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 25.11.1998.)

11. pants. Konkurss apraides atļaujas (licences) saņemšanai

(1) Nacionālā radio un televīzijas padome saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju uz brīvajām frekvencēm (kanāliem) izsludina konkursu.

(2) Sludinājums par konkursu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss tiek izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības frekvencei (kanālam). Sludinājumā norāda šādas ziņas:

1) elektroniskā sabiedrības saziņas līdzekļa veids (radio, televīzija u.tml.);

2) prasības attiecībā uz programmu (raidlaika apjoms, pieļaujamā valodu attiecība, skaņas un attēlu formātu kvalitāte);

3) raidīšanas tehniskie parametri [frekvence (kanāls), raidītāja maksimālā jauda, aptveramā teritorija];

4) apraides atļaujas termiņš;

5) darbības uzsākšanas laiks;

6) apraides atļaujas maksa un kancelejas nodeva;

7) pieteikuma iesniegšanas termiņš.

(3) Konkursā var piedalīties rīcībspējīgas fiziskās personas un Latvijā reģistrētas juridiskās personas vai šo personu apvienības.

(4) Konkursa dalībniekiem jāiesniedz pieteikums, kurā jānorāda vārds, uzvārds, pilsonība (juridiskajām personām - nosaukums) un adrese, kā arī ziņas par dibinātāja darbu sabiedrības saziņas līdzekļos. Ja pieteikumu iesniedz uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), tajā ietver ziņas par attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem (dalībniekiem), norādot akciju (kapitāla daļu) skaitu un balsstiesības, kā arī ziņas par iespējamām atbildīgajām amatpersonām, norādot to vārdu, uzvārdu, amatu un pilsonību.

(5) Pieteikumam pievienojama:

1) vispārējā programmas koncepcija, kurā jānorāda paredzamais raidorganizācijas un programmas (raidstacijas) nosaukums, programmas ievirze, mērķauditorija, valoda, Latvijā, citās Eiropas valstīs un citur veidoto raidījumu plānotā raidlaika attiecība, kā arī citas ziņas, ko iesniedzējs uzskata par svarīgām attiecībā uz savu plānoto darbību;

2) dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus pirmajam darbības gadam;

3) deklarācija par to, vai:

a) konkursa dalībnieks vai viņa laulātais ir citas raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks) un, ja ir, - ieguldījuma apmērs,

b) konkursa dalībnieks ieņem vēlētus amatus politiskās organizācijas (partijas) vadības institūcijā;

4) deklarācija par to, ka konkursa dalībnieks uzvaras gadījumā ievēros šā likuma 8. panta piektās un septītās daļas prasības;

5) dokuments par kancelejas nodevas nomaksu;

6) dokuments par drošības naudas iemaksu, kura atbilst viena gada apraides atļaujas maksai.

(6) Vismaz mēnesi pirms konkursa rezultātu noteikšanas ziņas par konkursa dalībniekiem, viņu vispārējām programmas koncepcijām un iespējamajiem finansiālā nodrošinājuma avotiem Nacionālā radio un televīzijas padome publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā, ja konkurss bija izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības frekvencei (kanālam).

12. pants. Konkursa rezultātu noteikšana

(1) Konkursā tiek vērtēti konkursa noteikumiem atbilstošie pieteikumi.

(2) Konkursa rezultāti jānosaka ne ilgāk kā triju mēnešu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas.

(3) Salīdzinot visas iesniegtās vispārējās programmas koncepcijas pēc dažādiem rādītājiem, priekšroka dodama tam konkursa dalībniekam, kura vispārējā programmas koncepcija orientēta uz plašāku sabiedrības pieprasījumu.

(4) Par konkursa rezultātiem Nacionālā radio un televīzijas padome pieņem lēmumu, kurā norāda tā konkursa dalībnieka vārdu un uzvārdu (juridiskajām personām - nosaukumu), kuram tiek piešķirtas apraides tiesības. Konkursa rezultātus 14 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā, ja konkurss bija izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības frekvencei (kanālam).

(5) Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumu par konkursa rezultātiem var pārsūdzēt tiesā 10 dienu laikā pēc šā lēmuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Konkursa uzvarētājam drošības nauda tiek ieskaitīta kā maksa par apraides atļauju (licenci) (turpmāk - apraides atļauja) pirmajam gadam.

(7) Pārējiem konkursa dalībniekiem drošības nauda atmaksājama 14 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmums par konkursa rezultātiem.

13. pants. Apraides atļaujas saņemšanas priekšnoteikumi

(1) Lai konkursa uzvarētājs saņemtu apraides atļauju, tam ir nepieciešams:

1) nodibināt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un reģistrēt to Uzņēmumu reģistrā likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā;

2) samaksāt valsts nodevu par apraides atļaujas izsniegšanu.

(2) Nacionālā radio un televīzijas padome ir tiesīga īpašos gadījumos (raidorganizācijas bankrots, darbības izbeigšana pirms apraides atļaujas termiņa beigām u.tml.) uz pieprasījuma pamata līdz konkursa rezultātu izsludināšanai izsniegt attiecībā uz valsts raidītājiem apraides atļauju citām televīzijas un radio raidorganizācijām, nosakot apraides atļaujas maksas nosacījumus. Šīs atļaujas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu, turklāt tas nedrīkst būt ilgāks par termiņu, kas paredzēts konkursā uzvarējušās raidorganizācijas darbības uzsākšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.11.1997.)

14. pants. Raidorganizācijas un programmas nosaukums

(1) Raidorganizācijas nosaukums jāveido saskaņā ar likuma "Par uzņēmējdarbību" un likuma "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteikumiem, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti šā panta otrajā daļā.

(2) Raidorganizācijas (raidstacijas) un programmas nosaukumam:

1) nepārprotami jāatšķiras no cita jau reģistrēta sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma;

2) jāatbilst Valodu likuma un citu likumu prasībām;

3) nepārprotami jāatšķiras no tāda sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma, kura darbība izbeigta ar tiesas nolēmumu;

4) nepārprotami jāatšķiras no tāda sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma, ar kādu ir darbojusies cita, darbību izbeigusi, raidorganizācija.

15.pants. Apraides atļauja

(1) Apraides atļauja dod tiesības, ievērojot šā likuma un citu likumu prasības, veidot un izplatīt programmas Nacionālās radio un televīzijas padomes noteiktajā kārtībā.

(2) Apraides atļaujas saņemšanai raidorganizācija iesniedz Nacionālajai radio un televīzijas padomei uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas apliecības un raidorganizācijas statūtu kopiju.

(3) Apraides atļauju izsniedz: radio - uz pieciem, televīzijai - uz septiņiem un kabeļtelevīzijai, kabeļradio (radiotranslācijai) - uz 10 gadiem. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai izsniedz beztermiņa apraides atļauju.

(4) Konkursa uzvarētāja vispārējā programmas koncepcija ir apraides atļaujas obligāts pielikums.

(5) Apraides atļaujas piešķirtās tiesības nav nododamas citai personai.

(6) Mainoties raidorganizācijas dalībnieku sastāvam, akciju (kapitāla daļu) skaitam un balsstiesību samēram vai finansiālā nodrošinājuma avotam, raidorganizācija sešu mēnešu laikā rakstveidā paziņo par šīm pārmaiņām Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kas šīs ziņas uz raidorganizācijas rēķina publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet par reģionālo vai vietējo raidorganizāciju - arī vietējā laikrakstā.

(7) Ja konkursa uzvarētājs noteiktajā termiņā neizņem apraides atļauju vai neuzsāk darbību apraides atļaujā noteiktajā termiņā, Nacionālā radio un televīzijas padome atceļ iepriekšējo lēmumu un izsludina jaunu konkursu.

(8) Apraides atļaujas termiņam beidzoties, tā atjaunošanā pirmtiesības dodamas tai pašai raidorganizācijai, ja tās pēdējā darbības gadā nav ar tiesas nolēmumu fiksēti šā likuma pārkāpumi.

(9) Ja raidorganizācija savu darbību izbeidz, apraides atļauja uzskatāma par nederīgu un nododama Nacionālajai radio un televīzijas padomei.

(10) Par apraides atļaujas izsniegšanu Nacionālā radio un televīzijas padome divu nedēļu laikā paziņo Uzņēmumu reģistram, norādot raidorganizācijas nosaukumu un dibinātājus, raidorganizācijas adresi un teritoriju, kurā paredzēts izplatīt programmu, un raidījumu periodiskumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.1997. likumu, kas stājas spēkā 09.05.1997.)

16. pants. Papildinošas programmas izplatīšanas tiesības

(1) Par papildinošu programmu uzskatāma tāda programma, kuras izplatīšanai, neradot traucējumus pamatprogrammai, izmanto pamatprogrammas raidītājus, frekvenci un raidlaiku.

(2) Raidorganizācija, kura ir saņēmusi apraides atļauju, par papildinošās programmas izplatīšanu informē Nacionālo radio un televīzijas padomi pirms tās ieviešanas.

(3) Citas raidorganizācijas var izplatīt papildinošu programmu, saņemot pamatprogrammu izplatošās raidorganizācijas piekrišanu un apraides atļauju.

(4) Lai saņemtu apraides atļauju papildinošas programmas izplatīšanai, raidorganizācija iesniedz Nacionālajai radio un televīzijas padomei pieteikumu un dokumentus, kas norādīti šā likuma 11. panta piektās daļas 1.-3. punktā, un kvīti par valsts nodevas samaksu.

(5) Apraides atļauju papildinošas programmas izplatīšanai izsniedz, ievērojot šā likuma vispārīgos noteikumus, uz laiku, bet ne ilgāku par to, uz kādu izsniegta apraides atļauja pamatprogrammas izplatīšanai.

17. pants. Programmu veidošanas vispārīgie noteikumi

(1) Raidorganizācijas programmai ir jāatbilst vispārējai programmas koncepcijai, uz kuras pamata Nacionālā radio un televīzijas padome izdevusi apraides atļauju.

(2) Raidorganizācijai ir jānodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, o