1.pants. Šis likums nosaka pašvaldību budžetu sastādīšanas un izpildes kārtību Latvijas Republikā. Tas paredz pagastu, novadu, pilsētu un rajonu pašvaldību patstāvīgo budžetu veidošanas nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

2.pants. Pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.

3.pants.

(Izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

4.pants.

(Izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

5.pants.

(Izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

6.pants. Pašvaldību budžetu izstrādāšanas un izlietošanas process ir atklāts. Pašvaldības budžeta projektam, budžetam un saimnieciskā gada pārskatam par pašvaldības budžeta izpildi atbilstoši šā likuma 16., 17. un 34.pantam jābūt publiski pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

7.pants. Pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot "Likumu par budžetu un finansu vadību" un likumu "Par pašvaldībām", kā arī citus likumus un Ministru kabineta noteikumus. Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

8.pants. Nodokļu un nodevu maksājumus pašvaldību budžetos nodrošina un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

9.pants. Pašvaldībām ir tiesības piemērot nodokļu atvieglojumus maksājumiem, kuri pašvaldību budžetos tiek maksāti konkrētajā nodokļu likumā paredzētajā kārtībā, kā arī uzlikt pašvaldību nodevas un noteikt to likmes likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

10.pants. (1) Pašvaldību budžeti kopā ar valsts budžetu informatīviem mērķiem veido konsolidēto kopbudžetu.

(2) Informatīviem mērķiem veido arī visu pašvaldību budžetu kopsavilkumu — pašvaldību kopbudžetu, atsevišķu rajonu pašvaldību budžetu kopsavilkumu — rajona kopbudžetu un citus statistiskos kopsavilkumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2002.)

11.pants. Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa. Pašvaldības savus budžetus izstrādā atbilstoši budžeta ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijai, kuru nosaka finansu ministrs.

(17.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2002.)

12.pants. Pašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Pašvaldību speciālo budžetu izveido likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteiktajos gadījumos.

13.pants. Pašvaldību budžetu sastādīšanas sākumstadijā Ministru kabinets, pamatojoties uz aprēķiniem, kas raksturo pašvaldību budžetu daļu konsolidētajā kopbudžetā un valsts budžeta dotāciju nepieciešamību saistībā ar valsts budžeta līdzekļu iespēju un pašvaldību izpildāmo funkciju kopējo novērtējumu, saskaņo ar pašvaldībām plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta dotāciju kopapjomu pašvaldību finansu izlīdzināšanai un plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta kopapjomu un tā sadalījumu starp pašvaldībām. Valsts budžeta izstrādāšanas un saskaņošanas procesā Ministru kabinetu pārstāv finansu ministrs vai viņa pilnvarota persona, bet pašvaldības — pašvaldību sabiedriskā organizācija, kas izveidota atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 96.panta prasībām. Sarunu rezultāti tiek noformēti protokola veidā. Sarunu protokols par vienošanos vai domstarpībām pievienojams attiecīgajiem likumprojektiem, ko Ministru kabinets nosūta Saeimai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 17.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2002.)

14.pants.

(Izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

15.pants. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs atbild:

1) par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei (padomei) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas;

2) par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši "Likumam par budžetu un finansu vadību".

(17.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2002.)

16.pants. (1) Gadskārtējais pašvaldības budžets ir dokuments, kuru noformē un apstiprina kā pašvaldības noteikumus, un tas ietver:

1) skaitlisku informāciju par budžeta ieņēmumiem atbilstoši šā likuma V nodaļā noteiktajiem ieņēmumu avotiem un finansu ministra noteiktajai budžeta ieņēmumu klasifikācijai;

2) datus par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta līdzekļu atlikumu, kā arī datus par budžeta deficīta finansēšanu atbilstoši finansu ministra noteiktajai budžeta finansēšanas klasifikācijai;

3) katrai izdevumu kategorijai iedalīto līdzekļu apjomu atbilstoši finansu ministra noteiktajai budžeta izdevumu klasifikācijai;

4) informāciju par visām pašvaldības saistībām un sniegtajiem galvojumiem, ietverot arī parāda saistības atbilstoši finansu ministra noteiktajai parāda uzskaites klasifikācijai;

5) informāciju par speciālajiem budžetiem;

6) citu informāciju, kuru dome (padome) atzīst par nepieciešamu.

(2) Pašvaldības budžetā var paredzēt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, kuru apjoms nedrīkst pārsniegt 2 procentus no saimnieciskajā gadā plānotajiem pašvaldības izdevumiem. Lēmumu par līdzekļu izlietošanu neparedzētiem izdevumiem pieņem pašvaldības dome (padome).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 17.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2002.)

17.pants. (1) Pagasta, novada, pilsētas un rajona budžetam pievienojams paskaidrojuma raksts, kas ietver:

1) domes (padomes) priekšsēdētāja ziņojumu, kurā sniegta informācija par pagasta, novada, pilsētas vai rajona ekonomisko un sociālo situāciju, pašvaldības uzdevumiem nākamajā saimnieciskajā gadā un trijos turpmākajos gados;

2) informāciju par to, kāds līdzekļu apjoms paredzēts izdevumiem katrā budžeta klasifikācijas kategorijā, un informāciju par katra finansējuma mērķi;

3) ja budžetā paredzēta tāda uzdevuma finansēšana, kura izpilde pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, — turpmākajos gados paredzētos budžeta izdevumus līdz uzdevuma pabeigšanai, kā arī ikgadējos ekspluatācijas izdevumus;

4) kopsavilkumu pa budžeta klasifikācijas kategorijām budžeta ieņēmumu daļā un izdevumu daļā;

5) parādu un galvojumu finansiālo saistību izklāstu kārtējā saimnieciskajā gadā un trijos turpmākajos gados.

(2) Pagasta, novada, pilsētas un rajona budžeta paskaidrojuma raksts tiek sagatavots vienlaicīgi ar gadskārtējo pašvaldības budžetu un ir neatņemama tā sastāvdaļa.

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2002.)

18.pants. Ja līdz saimnieciskā gada sākumam nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina izdevumus no līdzekļiem — dotācijas un mērķdotācijas pašvaldībām — ar noteikumu, ka:

1) izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada attiecīgā finansējuma;

2) pilnvarojums, kas piešķirts saskaņā ar šo nosacījumu, izbeidzas, tiklīdz stājas spēkā ikgadējais valsts budžeta likums.

19.pants. Ja līdz saimnieciskā gada sākumam pašvaldības budžets nav apstiprināts, pašvaldības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem ar noteikumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldībai nesamazinās izpildāmo funkciju apjoms.

20.pants. Pagastu, novadu, pilsētu un rajonu budžetu ieņēmumus veido atskaitījumi no valsts nodokļiem un nodevām, pašvaldību nodevas, valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, dotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, norēķini ar pašvaldību budžetiem, maksājumi par pakalpojumiem, atskaitījumi no pašvaldību uzņēmumu peļņas, ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi.

(17.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2002.)

21.pants. (1) Lai pašvaldībām nodrošinātu līdzīgus apstākļus to funkciju izpildei, izveido pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Līdzekļus pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā no pašvaldību vai valsts ieņēmumiem ieskaita, kā arī no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju apjomu noteic normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

(2) Lai nostiprinātu reģionu ekonomisko bāzi un nodrošinātu valsts funkciju izpildi, no valsts budžeta var piešķirt dotācijas un mērķdotācijas noteiktu uzdevumu izpildei. Dotācijas un mērķdotācijas, kas no valsts budžeta tiek piešķirtas noteiktu uzdevumu izpildei, nav pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda sastāvdaļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2002.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

22.pants. (1) Pašvaldības, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa saistības. Pašvaldības domes (padomes) lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti. Ilgtermiņa aizņēmumi šā likuma izpratnē ir aizņēmumi, kuru atmaksas periods pārsniedz viena saimnieciskā gada ietvarus.

(2) Ilgtermiņa saistības šā likuma izpratnē ir saistības, kuras pašvaldība uzņemas, slēdzot līgumus par preču pirkšanu vai nomu vai pakalpojumu saņemšanu, vai būvdarbu veikšanu pasūtītāja vajadzībām un līgumus, kas paredz pašvaldības budžeta līdzdalību konkrētu projektu realizācijā, bet kopējo samaksu par attiecīgo darījumu pašvaldība neveic divpadsmit mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

(3) Pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu saimnieciskajā gadā nosaka gadskārtējā valsts budžeta likums. Aizņēmumus pašvaldības var ņemt Latvijā vai ārvalstīs, izlaižot vērtspapīrus vai noslēdzot aizņēmuma līgumus.

(4) Aizņēmumu līdzekļi ir pašvaldības budžeta līdzekļi, kurus pašvaldība izlieto tikai apropriācijas kārtībā, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu.

(5) Pašvaldības nedrīkst nodrošināt aizņēmumus ar īpašumiem, kas nepieciešami pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildei.

(17.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2002.)

22.¹pants. (1) Pašvaldības ņem aizņēmumus, noslēdzot aizņēmuma līgumu ar Valsts kasi.

(2) Finansu ministrs, ņemot vērā pašvaldību iesniegumus par konkrētu projektu īstenošanu, var apstiprināt citu aizdevēju, ja cita aizdevēja aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi.

(17.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2002.)

23.pants. Budžeta un finansu vadības nolūkā, lai segtu īslaicīgu pašvaldības finansu līdzekļu deficītu, pašvaldības var ņemt no valsts budžeta īstermiņa aizņēmumus, kas jāatmaksā līdz tā saimnieciskā gada beigām, kurā tie ņemti.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

24.pants. Lai īstenotu ekonomiskās un sociālās programmas, kurām nepieciešamas investīcijas, pašvaldības var ņemt ilgtermiņa aizņēmumus. Šādus aizņēmumus nedrīkst izmantot pašvaldību pastāvīgo (kārtējo) izdevumu finansēšanai.

25.pants. (1) Pašvaldības nedrīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus, ja tās nav:

1) iesniegušas Valsts kases noteiktos pārskatus;

2) samaksājušas nodokļus likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Pašvaldības, kuras nav izpildījušas agrāk noslēgtā aizņēmuma līguma nosacījumus, drīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai ar finansu ministra atļauju.

(3) Pašvaldības nedrīkst sniegt galvojumus tādiem pašvaldību uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kuras nav samaksājušas nodokļus likumā paredzētajā kārtībā, kurām ir iestājusies faktiskā maksātnespēja un kuras atrodas maksātnespējas procesā vai ir pasludinātas par maksātnespējīgām.

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2002.)

26.pants. (1) Galvojumus pašvaldības var sniegt šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Pašvaldību sniegto galvojumu kopapjoms saimnieciskajā gadā nedrīkst pārsniegt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto galvojumu maksimālā apmēra pieauguma apjomu.

(2) Galvojumus pašvaldības var sniegt tikai tām pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurās attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus, vai arī vairāku pašvaldību veidotām iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurās pašvaldību kapitāla daļu summa pārsniedz 65 procentus.

(3) Tikai pašvaldības dome (padome), pieņemot par to lēmumu, var sniegt galvojumus, kas uzliek saistības pašvaldības finansu līdzekļiem, ja:

1) dome (padome) ir saņēmusi un izskatījusi nepieciešamo pamatojumu un saistības sakarā ar ierosinātajiem vai jau sniegtajiem galvojumiem;

2) pašvaldības budžeta izdevumi, kas saistīti ar galvojumu saistību izpildi, budžetā ir attiecināmi uz pašvaldības parādu;

3) galvojumi netiek nodrošināti ar pašvaldības īpašumu, kas nepieciešams pašvaldības pastāvīgo funkciju izpildei;

4) vairāku pašvaldību veidotām iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām sniegtā galvojuma apmērs procentuāli atbilst pašvaldības kapitāla daļu skaitam attiecīgajā pamatkapitālā.

(4) Pašvaldība var dot galvojumu par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas Augstskolu likumā noteiktā studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2002.)

27.pants. (1) Par šā likuma VI nodaļas noteikumu izpildi atbild attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs, kas pārstāv pašvaldību visos aizņēmuma, galvojuma līgumos.

(2) Visiem pašvaldības noslēgtajiem aizņēmuma un galvojuma līgumiem ir jābūt publiski pieejamiem katrā attiecīgajā pašvaldībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

28.pants. Pašvaldību domes (padomes) organizē pašvaldību budžetu izpildi, nodrošina nodokļu iekasēšanu un līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, Ministru kabineta un Finansu ministrijas izstrādātajiem vispārējiem noteikumiem.

29.pants. Pašvaldība budžeta asignējumus var izdarīt vienīgi domes (padomes) apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem. Asignējumi nedrīkst pārsniegt budžetā noteiktos apjomus.

30.pants. Pašvaldības budžeta izpildes gaitā likumā "Par pašvaldībām" un šajā likumā noteiktajā kārtībā dome (padome) ir tiesīga grozīt pašvaldības budžetu, arī apturēt asignējumus, samazināt vai palielināt uzdevumu finansējuma apjomus, paredzēt jaunu uzdevumu finansēšanu.

31.pants. Ar pašvaldības budžeta brīvajiem līdzekļu atlikumiem plānojamā saimnieciskā gada sākumā un ar summu, par kādu ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas attiecīgā pašvaldība, paredzot līdzekļu izlietošanu apropriācijas kārtībā. Ja pēc budžetā paredzēto izdevumu segšanas izveidojas līdzekļu atlikums, no tā tiek veidoti kases apgrozāmie līdzekļi, kurus pašvaldība gada laikā var izmantot kases pagaidu iztrūkumu segšanai, bet kuri jāatjauno līdz gada beigām tādā apjomā, kādu, apstiprinot budžetu, noteikusi pašvaldība.

32.pants. Pašvaldības budžeta norēķinus reģistrē pašvaldības grāmatvedības dokumentos Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā. Grāmatvedības dokumentos nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

33.pants. Pašvaldība iesniedz pārskatus un ziņojumus par budžeta, arī speciālā budžeta, ieņēmumu, izdevumu, aizņēmumu un saistību apjomu Ministru kabineta un Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.

34.pants. Saimnieciskā gada pārskats par pašvaldības budžeta izpildi atspoguļo pašvaldības finansiālo stāvokli un ietver:

1) pašvaldības budžeta (pamatbudžeta un speciālā budžeta) gada norēķinu slēguma bilanci, kas salīdzināta ar iepriekšējā gada bilanci;

2) ieņēmumus un izdevumus budžeta klasifikācijas griezumā salīdzinājumā ar apstiprināto budžetu un iepriekšējā gada rezultātiem;

3) pārskatu par līdzekļu atlikumiem, kas pārceļami uz nākamā gada budžetu;

4) salīdzinošo tabulu, kas atspoguļo neatmaksātos debitoru un kreditoru parādus;

5) pārskatu par neparedzētiem izdevumiem atvēlēto līdzekļu izlietojumu;

6) pārskatu par pašvaldības uzņēmumu finansiālo stāvokli;

7) citus paskaidrojumus, kurus dome (padome) uzskata par nepieciešamiem.

35.pants. Atbildību par likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktās pašvaldību budžetu sastādīšanas un izlietošanas kārtības neievērošanu un sankcijas par šīs kārtības pārkāpumiem nosaka likumi.

36.pants. Pašvaldību budžetu sastādīšanas un izlietošanas atbilstību likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un domes (padomes) lēmumiem kontrolē pagastu, pilsētu vai rajonu pašvaldību revīzijas komisijas, kā arī Valsts kontrole, kuras šo uzdevumu veikšanai ir tiesīgas pieaicināt zvērinātus revidentus vai auditorfirmas.

(05.09.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

(Nodaļa 23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

37.pants. Ja pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas ietvaros saimnieciskā gada laikā apvienojas, tās apvieno savus saimnieciskā gada budžetus, pieņemot jaunu saimnieciskā gada budžetu.

38.pants. Jaunizveidotās pašvaldības budžets tiek apstiprināts ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par pašvaldību apvienošanos.

39.pants. Jaunizveidotajai pašvaldībai līdzekļi no valsts budžeta (dotācijas un mērķdotācijas gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros), dotācija no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskaitījumi un citi maksājumi, ko veic Valsts kase, tiek pārskaitīti kā summa no apvienotajām pašvaldībām apstiprinātajiem līdzekļiem.

40.pants. Jaunizveidotā pašvaldība pārņem visu tās sastāvā iekļauto pašvaldību budžetu saistības.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 29.nr.; 1992, 29./31.nr.).

2. Šā likuma X nodaļa ir spēkā vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas laikā līdz 2004.gada 30.novembrim.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi nr.366 "Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(17.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2002.)