1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst likumos "Par nodokļiem un nodevām", "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", "Par bankām" un "Par apdrošināšanu" lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Iekšzemes uzņēmumi - šā likuma izpratnē visi uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, ko uzskata par rezidentiem saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(3) Saistīti uzņēmumi - šā likuma izpratnē divi vai vairāki uzņēmumi, ja:

1) tie ir mātes un meitas uzņēmumi;

2) viena uzņēmuma līdzdalības daļa otrā uzņēmumā ir 25 līdz 50 procenti, turklāt šim uzņēmumam nav balsu vairākuma;

3) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajos divos vai vairākos uzņēmumos (ir balsu vairākums):

a) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

b) vai vairākām, bet ne vairāk kā 10 vienām un tām pašām personām,

c) vai uzņēmumam, kurā fiziskajai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no šī uzņēmuma pamatkapitāla vai daļu vērtības;

4) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo uzņēmumu valdēs;

5) starp šiem uzņēmumiem papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šie uzņēmumi veic cita veida saskaņotu darbību nodokļu samazināšanas nolūkā.

(4) Persona - šā likuma izpratnē fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa vai šādu personu vai grupas pārstāvji.

(5) Ar uzņēmumu saistīta persona - šā likuma izpratnē persona, kurai (tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no uzņēmuma pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kurai (tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme uzņēmumā.

(6) Dividendes - šā likuma izpratnē ienākumi naudā vai citās lietās (natūrā) no uzņēmuma akcijām, pajām, kapitāla daļām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šā uzņēmuma peļņas sadalē. Šis termins neattiecas uz ienākumu naudā vai citās lietās (natūrā), ko saņem uzņēmuma likvidācijas gadījumā.

(7) Procentu ienākumi (augļi) - šā likuma izpratnē ienākumi no jebkurām parādu saistībām, valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm.

(8) Samaksa par intelektuālo īpašumu - šā likuma izpratnē jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

(9) Saimnieciskā darbība - šā likuma izpratnē darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.

2.pants. Nodokļa maksātāji

(1) Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir:

1) iekšzemes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības un uz kurām neattiecas šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas prasības (turpmāk - rezidenti);

2) ārvalstu uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (turpmāk - nerezidenti);

3) nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (turpmāk - pastāvīgās pārstāvniecības).

(2) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā valsts uzņēmumi, no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti speciālā budžetā, kas ir valsts budžeta sastāvdaļa, kā arī no pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību speciālajos budžetos, un bezpeļņas organizācijas, kā arī privātie pensiju fondi.

(3) Līgumsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs līgumsabiedrības dalībnieks maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos līgumsabiedrības peļņas daļu. Līgumsabiedrība iesniedz deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem.

(4) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā fiziskās personas un individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem nav jāiesniedz gada pārskats atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem". Šo uzņēmumu īpašnieki maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par uzņēmuma ienākumiem. Šie noteikumi neattiecas uz tādiem individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībām), kuri ir reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji piecu taksācijas periodu laikā no tā taksācijas perioda (ieskaitot), kurā tie tika reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji. Ja šā termiņa pēdējā taksācijas periodā individuālā (ģimenes) uzņēmuma (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības) ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir mazāki par 45 000 latu, nākamajā kalendārajā gadā pēc šā taksācijas perioda beigām šis uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība) var reģistrēties kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs. Laika posmā no taksācijas perioda beigām līdz nākamā kalendārā gada sākumam šim uzņēmumam (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībai) jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

(5) Ja, piemērojot šā panta ceturto daļu, termiņa pēdējais taksācijas periods ir īsāks par 12 mēnešiem, taksācijas perioda ieņēmumiem jābūt mazākiem par summu, kas iegūta, reizinot vienu divpadsmito daļu no 45 000 latu ar mēnešu skaitu (ieskaitot nepilnos mēnešus) nepilnajā taksācijas periodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997. Grozījumi otrajā daļā stājas spēkā 01.07.1998. Sk. 13.03.1997. likuma Pārejas noteikumus.)

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts, nodokļa likme un taksācijas periods

(1) Attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 25 procenti no šā apliekamā ienākuma.

(2) Attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs šīs pārstāvniecības patstāvīgi gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 25 procenti no šā apliekamā ienākuma.

(3) Ja nerezidents Latvijā tieši veic uzņēmējdarbību, tajā skaitā tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu, kas ir tāda pati uzņēmējdarbība, kādu veic šā nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tad šā nerezidenta tiešie gūtie ienākumi, kas gūti Latvijā, ieskaitāmi Latvijā esošās pastāvīgās pārstāvniecības ienākumos un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 25 procentu likmes.

(4) Attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, arī fiziskajām personām, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek ieturēts no:

1) dividendēm - 10 procenti no dividenžu summas;

2) atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem - 10 procenti no atlīdzības summas;

3) procentu maksājumiem, ja to maksātājs un saņēmējs ir saistīti uzņēmumi vai personas, - 10 procenti no šiem maksājumiem, bet procentu maksājumiem, ko Latvijas Republikā reģistrētās komercbankas izmaksā ar tām saistītiem uzņēmumiem vai personām, - 5 procenti no šiem maksājumiem;

4) samaksas par intelektuālo īpašumu:

a) maksājumiem par autortiesībām vai tiesībām izmantot autortiesības uz literāru vai mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, - 15 procenti no šiem maksājumiem,

b) maksājumiem par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem - 5 procenti no šiem maksājumiem;

5) atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu - 5 procenti no šīs atlīdzības summas;

6) ienākumiem no vērtspapīru pārdošanas Latvijā - 10 procenti no šiem ienākumiem;

7) ienākumiem no Latvijā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas - 25 procenti no šiem ienākumiem.

(5) Šā panta ceturtās daļas 6. un 7.punktā minētais ienākums tiek aprēķināts un ieturēts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Šā panta izpratnē vadības un konsultatīvie pakalpojumi ir darbību kopums, ko nerezidents veic tieši vai izmantojot pieaicināto personālu, lai nodrošinātu iekšzemes uzņēmuma (rezidenta) vai cita nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības vadību vai sniegtu tai nepieciešamās konsultācijas.

(7) Taksācijas periods ir uzņēmuma pārskata gads saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu un likumu "Par apdrošināšanu".

(8) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem nodoklis ir jāietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem vai izmaksām skaidrā naudā, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus vai izmaksas skaidrā naudā šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos.

(9) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības neieturēt nodokli no šā panta astotajā daļā minētajiem maksājumiem, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Ja tiek atļauts neieturēt nodokli saskaņā ar šīs daļas noteikumiem, tad attiecībā uz maksājumiem ir piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 05.06.1996. un 13.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

4.pants. Rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums

(1) Nodokļa maksātāja (turpmāk arī - maksātājs) - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības - apliekamais ienākums ir saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12. pantu vai likumu "Par bankām", vai likumu "Par apdrošināšanu" sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.

(2) Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Norāde uz nodokļa maksātāja peļņas palielināšanu vai samazināšanu turpmāk ir jāsaprot arī kā norāde uz attiecīgo zaudējumu samazināšanu vai palielināšanu.

(4) Apliekamā ienākuma koriģēšanu, to palielinot vai samazinot 6.pantā paredzētajā kārtībā, var veikt tikai tad, ja, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus, ir ņemtas vērā šā panta pirmajā daļā minētās summas.

(5) Individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) - uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam - ir jāiesniedz gada pārskats atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

(6) Apliekamais ienākums no vērtspapīru un Latvijā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas tiek aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

5.pants. Ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi

(1) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus uzņēmuma izdevumus īpašnieku un darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem un ar uzņēmējdarbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar uzņēmuma autotransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar nodokļa maksātāja uzņēmējdarbību.

(2) No apliekamā ienākuma nedrīkst atskaitīt maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu izveidošanas izdevumu summu.

(3) Maksātājam piederošie sociālās infrastruktūras objekti šā likuma izpratnē ir dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, ja tās nav tieši saistītas ar maksātāja uzņēmējdarbību.

6.pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana

(1) Uzņēmumu apliekamo ienākumu palielina par:

1) uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu un samazina par saskaņā ar šā likuma 13. panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu;

2) soda naudām un līgumsodiem izmantoto summu;

3) neatlīdzinātajām iztrūkumu un izlaupījumu summām valsts un pašvaldību uzņēmumos, kā arī no budžeta finansētās institūcijās;

4) šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā un astotajā daļā paredzētajām izmaksām, ja uzņēmums no tām nav ieturējis nodokli noteiktajā apjomā;

5) 40 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus uzņēmumu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai;

6) summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja (kas nav kredītiestāde un apdrošināšanas sabiedrība) grāmatvedībā, un bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas zaudējumos (izmaksās).

(2) Šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto normu piemēro arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem un no budžeta finansētām institūcijām, ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldību domju (padomju) lēmumos nav noteikti lielāki ierobežojumi.

(3) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu nedrīkst samazināt par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumu (izņemot to ilgtermiņa aizņēmumu procentu maksājumus, kuri nav iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā) un atmaksājamām aizņēmumu summām, par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto līdzekļu daudzumu (izņemot šā likuma 7. un 8. pantā paredzētos gadījumus), par sava uzņēmuma dividenžu summu, ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu, kā arī par dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumu summu.

(4) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu samazina:

1) par nekustamā īpašuma nodokļa (zemes nodokļa un īpašuma nodokļa), izložu un azartspēļu nodokļa un nodevu summām,

2) par summām, kuras lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņēmuši subsīdiju veidā;

3) par taksācijas periodā zaudēto parādu summām, kas noteiktas saskaņā ar likuma 9.pantu, un summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja (kas nav kredītiestāde un apdrošināšanas sabiedrība) grāmatvedībā, izņemot tās samazinājumu summas, kas radušās, norakstot zaudētos parādus no nedrošiem parādiem paredzētajiem speciālajiem uzkrājumiem;

4) par ieņēmumiem no starpības starp valsts un pašvaldību īpašuma vai tā daļas privatizācijā ieguldīto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību un pārdošanas cenu, kāda noteikta minētajam īpašumam vai tā daļai, kas privatizēta par sertifikātiem, ja attiecīgā vērtību starpība tiek uzrādīta maksātāja finansu grāmatvedībā kā ieņēmumi;

5) ja tiek privatizēts valsts vai pašvaldību uzņēmums, - par ieņēmumiem no uzņēmuma negatīvās nemateriālās vērtības (starpības starp uzņēmuma pirkšanas cenu un šā uzņēmuma līdzekļu vērtību), kuru nevar dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību.

(5) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā bilances aktīvu posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu. Aktīvi un pasīvi, kuru nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtējami latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa taksācijas gada pēdējā kalendārajā dienā, un, nosakot apliekamo ienākumu, ņemami vērā attiecīgie ienākumi vai zaudējumi.

(6) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt (ievērojot šā panta septītajā daļā minētos nosacījumus) par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu" un (ievērojot šā panta trīspadsmitās daļas nosacījumus) privātajos pensiju fondos savu darbinieku labā izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam par privātajiem pensiju fondiem.

(7) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par darbinieku dzīvības apdrošināšanas prēmiju un papildpensijas apdrošināšanas maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu", ja šā darbinieka apdrošināšanas līgums ir noslēgts uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem.

(8) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu palielina par procentu maksājumu summu, kas pārsniedz taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, kuru aprēķina, Valsts statistikas komitejas noteikto vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs taksācijas perioda pēdējā mēnesī reizinot ar uzņēmuma paša kapitālu taksācijas perioda sākumā. Summas, kas pārsniedz taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, var iekļaut turpmāko pēctaksācijas periodu apliekamā ienākuma samazinājumā, ja attiecīgajā pēctaksācijas periodā kopējā procentu maksājumu summa nepārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu summu. Šie noteikumi nav attiecināmi uz procentu maksājumiem par aizņēmumiem Latvijas Republikā reģistrētās bankās.

(9) Ja pārskata taksācijas perioda laikā vairāk nekā 50 procentiem no uzņēmuma kapitāla daļām mainās īpašnieki, summas, kas pārsniedz taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, nevar iekļaut turpmāko teksācijas periodu apliekamā ienākuma samazinājumā.

(10) Nosakot apliekamo ienākumu uzņēmuma privatizācijas gadījumā, izdevumos atļauts ieskaitīt visu atlikušo procentu maksājumu summu.

(11) Apliekamais ienākums konkrētam uzņēmumam, uz kuru saskaņā ar šā likuma 14.¹ panta noteikumiem ir pārnesti cita uzņēmuma zaudējumi, jāpalielina par katru kompensācijas summu, kuru šis konkrētais uzņēmums ir izmaksājis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem, tādā apmērā, kādā šī kompensācija ir atskaitīta, aprēķinot šā uzņēmuma apliekamo ienākumu.

(12) Apliekamais ienākums konkrētam uzņēmumam, no kura saskaņā ar šā likuma 14.¹ panta noteikumiem zaudējumi ir pārnesti uz citu uzņēmumu, jāsamazina par katru kompensācijas summu, kuru šis konkrētais uzņēmums ir saņēmis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem, tādā apmērā, kādā šī kompensācija ir iekļauta šā uzņēmuma ienākumā.

(13) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par šā uzņēmuma darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem, kas nepārsniedz 10 procentus no šiem darbiniekiem aprēķinātās darba samaksas taksācijas periodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 05.06.1996., 13.03.1997. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 12.12.1997. Grozījumi sestajā daļā un trīspadsmitā daļa stājas spēkā 01.07.1998. Sk. 13.03.1997. likuma Pārejas noteikumus.)

7.pants. Kredītiestāžu nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu un noguldījumu apdrošināšanas fondos izdarīto maksājumu iekļaušana ienākumos vai izdevumos, nosakot apliekamo ienākumu

Nosakot apliekamo ienākumu kredītiestādēm, peļņu samazina par to atskaitījumu summu, kuri gada laikā izdarīti noguldījumu apdrošināšanas fondos un — saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kārtību — speciālajos uzkrājumos nedrošiem parādiem, savukārt peļņu palielina par summu, kas ir izņemta no šiem uzkrājumiem gada laikā un ieskaitīta kredītiestādes ienākumos.

(12.10.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.1995.)

8.pants. Apdrošināšanas sabiedrību speciālajām (tehniskajām) rezervēm paredzētie līdzekļi

Nosakot apliekamo ienākumu apdrošināšanas sabiedrībām, saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu" peļņu samazina par speciālajās (tehniskajās) rezervēs gada laikā izdarīto atskaitījumu summu, savukārt peļņu palielina par summu, kas ir izņemta no šīm rezervēm gada laikā un ieskaitīta apdrošināšanas sabiedrības ienākumos.

9.pants. Zaudētie parādi

(1) Nosakot apliekamo ienākumu, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu to var samazināt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;

2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) uzņēmuma grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;

3) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs: rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā;

4) debitors ir valsts vai pašvaldības uzņēmums, kas likvidēts atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;

5) ir tiesas spriedums par to, ka debitors ir atzīts par bankrotējušu;

6) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un uzņēmums-debitors ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra.

(2) Uzņēmuma taksācijas gada apliekamo ienākumu var samazināt par naudas summām, kas atradās uzņēmuma norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, ja minētā banka ar tiesas nolēmumu ir atzīta par bankrotējušu, izņemot summas, attiecībā uz kurām uzņēmums ir nodevis savas prasījuma tiesības citām personām, kā ari tās summas, kuras uzņēmumam izmaksātas no noguldījumu apdrošināšanas fonda.

(3) Uzņēmuma taksācijas gada apliekamais ienākums ir jāpalielina par to naudas summu vai īpašuma vērtību, kura debitora vai bankas likvidēšanas procesā attiecīgajā taksācijas gadā tiek atgūta no šā debitora vai bankas, ja iepriekšējo taksācijas periodu apliekamais ienākums bija samazināts par attiecīgo naudas summu, kas atradās uzņēmuma norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, vai zaudēto parādu.

(4) Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par starpību starp zaudētā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja uzņēmums savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto parādu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām.

(05.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997. Sk. 13.03.1997. likuma Pārejas noteikumus.)

10.pants. Stihisku nelaimju rezultātā un citādā piespiedu kārtā ciestie zaudējumi

(1) Stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā ciests pamatlīdzekļu zaudējums tiek uzskatīts par šo pamatlīdzekļu nomaiņu pret naudas summu, kas ir vienāda ar kompensāciju par attiecīgo pamatlīdzekli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) (Izslēgta ar 05.06.1996. likumu.)

(3) Nosakot apliekamo ienākumu, ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos.

(4) Ja tiek izpildīts šā panta trešajā daļā minētais nosacījums, pamatlīdzekļa uzskaites vērtība ir vienāda ar zaudētā pamatlīdzekļa uzskaites vērtību, kurai pieskaitīta summa, par kādu jauniegādātā pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz kompensāciju par zaudēto pamatlīdzekli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

11.pants. Dividenžu aplikšana ar nodokli

Nosakot iekšzemes uzņēmuma apliekamo ienākumu, to samazina par to dividenžu summu, kas saņemamas no citiem maksātājiem, par mātes uzņēmuma gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto meitas uzņēmuma peļņu, izņemot dividendes un mātes uzņēmuma gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīto meitas uzņēmuma peļņu no:

1) iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā un iepriekšējā gadā;

2) ārvalstu uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, fiziskām personām un citām personām (nerezidentiem).

12.pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz saistītiem uzņēmumiem

(1) Ja saistīti uzņēmumi veido koncernu, koncerns iesniedz gada pārskatu par visu tajā ietilpstošo uzņēmumu nodokļa maksājumiem vienlaikus ar mātes uzņēmuma pārskatu par nodokļa maksājumiem.

(2) Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu palielina par summu, kuru veido:

1) zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām un mātes uzņēmuma gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādītie meitas uzņēmuma zaudējumi;

2) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas saistītiem ārvalstu uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus, vai, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas ar uzņēmumu saistītām personām;

3) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirktas no saistītiem ārvalstu uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus, vai, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirktas no personām, kas saistītas ar uzņēmumu;

4) darījuma vērtības un tirgus vērtības starpība, ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētie uzņēmumi vai personas veic cita veida savstarpējus darījumus.

(3) Procentu maksājumi par aizņēmumiem no saistītiem uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuri izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek aplikti ar nodokli pēc 10 procentu likmes. Ja šādiem saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek izdarīti līdzīgi maksājumi, kas minēti 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā, nodoklis tiek ieturēts, piemērojot minētajos punktos noteiktās likmes un saskaņā ar 3. un 24.panta noteikumiem.

(4) Rezidenta vai pastāvīgās pārstāvniecības darījums ar citu uzņēmumu vai personu, ja tie atrodas, ir izveidoti vai nodibināti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, tiek uzskatīts par darījumu ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu. Minēto valstu vai teritoriju sarakstu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1996.)

13.pants. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana, aprēķinot apliekamo ienākumu

(1) Aprēķinot apliekamo ienākumu, saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu nolietojumu nosaka šādā kārtībā:

1) pamatlīdzekļus sadala četrās kategorijās un nosaka pārskata perioda nolietojuma likmi procentos:

Kategorija. Nolietojuma likme. Pamatlīdzekļa veids

1. 5 procenti. Ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi 2. 10 procenti. Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas 3. 25 procenti. Skaitļošanas iekārtas, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas 4. 20 procenti. Visi pārējie pamatlīdzekļi

2) pamatlīdzekļu uzskaiti kārto:

a) attiecībā uz ēkām, to daļām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem un citiem pamatlīdzekļiem, kuri netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā vai tiek izmantoti tikai daļēji, - par katru pamatlīdzekli atsevišķi,

b) attiecībā uz visiem pārējiem pamatlīdzekļiem - kopā par visu kategoriju;

3) uzņēmumu pamatlīdzekļiem taksācijas perioda nolietojuma summu aprēķina no katras pamatlīdzekļu kategorijas atlikušās vērtības pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas, piemērojot attiecīgajai pamatlīdzekļu kategorijai noteikto nolietojuma likmi divkāršā apmērā;

4) attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, nosaka, palielinot pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību par taksācijas periodā iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu vērtību un par kapitālajām izmaksām attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļiem un samazinot par taksācijas periodā izslēgto vai stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību summu, kas noteikta maksātāja finansu grāmatvedībā;

5) ja iepriekšējā punktā minētajos aprēķinos tiek iegūta negatīva bilance, attiecīgo summu pieskaita pie uzņēmuma apliekamā ienākuma, bet kategorijas bilanci pielīdzina nullei;

6) ja attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļu atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 50 latus vai attiecīgajā kategorijā vairs nav neviena pamatlīdzekļa, kategorijas atlikušo vērtību noraksta taksācijas gada uzņēmējdarbības izdevumos;

7) uzņēmuma pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsummu, ieskaitot iepriekšējā punktā minēto vērtību, nosaka, summējot pa pamatlīdzekļu kategorijām aprēķināto nolietojumu. Ja uzņēmuma taksācijas periods ir īsāks vai garāks par 12 mēnešiem, uzņēmuma pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsumma, kas aprēķināta saskaņā ar šo pantu, tiek reizināta ar koeficientu, kuru savukārt aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar divpadsmit. Nosakot pamatlīdzekļu atlikušo vērtību nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, tiek piemērota koriģētā taksācijas perioda nolietojuma kopsumma;

8) šā likuma 13.panta pirmā daļa neattiecas uz zemi, mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem un citiem pamatlīdzekļiem, kuri nav pakļauti fiziskam vai morālam nolietojumam;

9) ja uzņēmums ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, pamatlīdzekļiem, kurus šāds uzņēmums ir iegādājies laika posmā, kad attiecīgajam reģionam ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss, un kurus tas izmanto savā uzņēmējdarbībā šajā reģionā, iegādes vērtību vai izveidošanas vērtību pirms attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas palielina, reizinot to ar šādiem koeficientiem:

a) pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,5,

b) otrās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,3,

c) trešās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,8,

d) ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem - 2.

(2) Kapitālās izmaksas ir pamatlīdzekļu uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izdevumi, kuri būtiski palielina to ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku.

(3) Ja uzņēmums veic pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, tās rezultātus, izņemot sakarā ar uzņēmuma privatizāciju un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem izdarītās pārvērtēšanas rezultātus, pamatlīdzekļu atlikušās vērtības noteikšanā neņem vērā.

(4) Nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas par koncesijām, patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta sistemātiski, pēc lineārās (vienmērīgās) metodes. Pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms.

(5) Nemateriālo ieguldījumu vērtību noraksta: koncesijām - 10 gados, patentiem, licencēm un preču zīmēm - piecos gados. Pētniecības un attīstības izmaksas (arī tās, kas saistītas ar nerealizēto projektu tehnisko dokumentāciju, ja šo projektu vērtība nav iekļauta pamatlīdzekļos), kas attiecas uz nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, izņemot izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu, noraksta tajā gadā, kad šīs izmaksas radušās.

(6) Izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu noraksta sistemātiski 10 gados pēc izmaksu rašanās.

(7) Ja pamatlīdzekļi ir nomāti ar izpirkuma tiesībām, to nolietojuma un rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas noraksta tā, it kā pamatlīdzekļi būtu nomnieka īpašums.

(8) Ja pamatlīdzekļi ir nomāti bez izpirkuma tiesībām un tie pēc nomas termiņa izbeigšanās jāatdod īpašniekam, kā arī ja nomas līgumā ir paredzēta pamatlīdzekļu rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana, šo izmaksu summa nomniekam jānoraksta vienlīdzīgās daļās atlikušajā nomas periodā. Ja saskaņā ar līgumu iznomātājs kompensē nomniekam šīs rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, šī izmaksu summa jāiekļauj nomnieka apliekamajā ienākumā.

(9) Ja nomnieks veic iznomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbus, kas nav paredzēti nomas līgumā, vai ja nomas līgums nav noslēgts, nomnieka apliekamais ienākums tiek palielināts par šo rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbu izmaksu summu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996., 13.03.1997. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 12.12.1997.)

14.pants. Iepriekšējo gadu zaudējumu segšana

(1) Ja saskaņā ar šo likumu izdarītās uzņēmuma taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(2) Ja taksācijas perioda laikā kontroli pār uzņēmumu iegūst persona vai personu grupa, kas iepriekš nekontrolēja šo uzņēmumu, šā uzņēmuma pirmstaksācijas periodu zaudējumi nav sedzami taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami gadījumos, kad kontroli pār konkrētu uzņēmumu iegūst persona, kas taksācijas periodā, kurā radušies šie zaudējumi, un visos turpmākajos taksācijas periodos līdz kontroles iegūšanai ir uzskatāma par uzņēmumu, kas saistīts ar konkrēto uzņēmumu atbilstoši šā likuma 1.panta trešās daļas 2.punktam.

(4) Piemērojot šā panta otro daļu gadījumos, kad kontrole pār uzņēmumu tiek iegūta tā privatizācijas rezultātā, tiek uzskatīts, ka kontrole nav iegūta laika posmā līdz tam taksācijas periodam, kurā uzņēmums nav izpildījis kādu no noteikumiem, uz kuru pamata ir veikta tā privatizācija.

(5) Šā panta izpratnē tiek uzskatīts, ka persona kontrolē citu personu, ja pirmajai minētajai personai tieši vai izmantojot līdzdalības veidu vienā uzņēmējsabiedrībā vai vairākās uzņēmējsabiedrībās pieder vairāk nekā 50 procenti no visām otrās personas izlaistajām akcijām vai kapitāla daļām un tām ir vairāk nekā 50 procenti no visām akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus uzņēmums, kurš ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo 10 taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(7) Šā panta sestās daļas noteikumi piemērojami tikai attiecībā uz to taksācijas periodu zaudējumiem, kuru laikā attiecīgajam reģionam ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 12.12.1997.)

14.¹ pants. Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā

(1) Uzņēmumu grupa sastāv no galvenā uzņēmuma un visiem galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumiem.

(2) Galvenais uzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks - ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

(3) Galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks - ir iekšzemes uzņēmums, no kura vismaz 90 procenti pieder:

1) galvenajam uzņēmumam;

2) vienam galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem;

3) galvenajam uzņēmumam un vienam tā apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem kopā jebkādās kombinācijās.

(4) Piemērojot šā panta trešo daļu, tiek uzskatīts, ka 90 procenti no uzņēmuma pieder vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem, ja tiek izpildīti šīs daļas 1. vai 2.punkta noteikumi:

1) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas dod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no šā uzņēmuma akcijām vai kapitāla daļām;

2) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas nedod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienlaicīgi tiek izpildīti abi šādi noteikumi:

a) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no visu šā uzņēmuma izlaisto akciju vai kapitāla daļu tirgus vērtības,

b) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem ir vismaz 90 procenti no visām šā uzņēmuma akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā.

(5) Neatkarīgi no šā panta ceturtās daļas noteikumiem konkrēts uzņēmums netiek uzskatīts par apakšuzņēmumu, ja:

1) kādai personai, kas nav šīs uzņēmumu grupas dalībnieks, ir iespēja ietekmēt galvenā uzņēmuma vai apakšuzņēmuma tiesības attiecībā uz šā konkrētā uzņēmuma akcijām vai kapitāla daļām vai šai personai ir tiesības iegūt jebkuras konkrētā uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas, un

2) viens no šīs vienošanās galvenajiem mērķiem ir bijis nodrošināt, lai konkrētais uzņēmums paliek uzņēmumu grupas dalībnieks.

(6) Ja uzņēmums ir uzņēmumu grupas dalībnieks un saskaņā ar šo likumu veiktās šā uzņēmuma taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad atbilstoši šā panta noteikumiem viena šīs uzņēmumu grupas dalībnieka vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma zaudējumu summu.

(7) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumus var pārnest uz citu uzņēmumu, kas ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, tikai tad, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie noteikumi:

1) abi uzņēmumi ir statūtsabiedrības, kas ir Latvijas Republikas rezidenti un vienlaikus nav citas valsts rezidenti;

2) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki visā taksācijas periodā, kurā radušies zaudējumi, kas tiek pārnesti;

3) abu uzņēmumu taksācijas periodi beidzas vienā un tajā pašā datumā;

4) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam netiek piemērota šā nodokļa samazināta likme (izņemot šā likuma III nodaļā minētos atvieglojumus);

5) neviens no uzņēmumiem nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā maksājamajiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

6) abi uzņēmumi līdz ar šo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām iesniedz zvērināta revidenta apstiprinātu gada pārskatu.

(8) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumus, kuri ir pārnesti uz citu uzņēmumu, pirmais minētais uzņēmums nedrīkst segt no šā vai cita taksācijas perioda apliekamā ienākuma.

(9) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumu summa, kura tiek pārnesta uz citu uzņēmumu, nedrīkst pārsniegt šā cita uzņēmuma tā paša taksācijas perioda apliekamā ienākuma summu.

(10) Ja zaudējumu summa, kuru uzņēmums ir pārnesis uz citu uzņēmumu, pārsniedz summu, kādu uzņēmumam bija atļauts pārnest saskaņā ar šo likumu, abi uzņēmumi kopīgi vai katrs atsevišķi ir atbildīgi par jebkuru to nodokļu nomaksu un par jebkuru ar tiem saistīto soda naudu nomaksu, kuri nav samaksāti, samazinot apliekamo ienākumu par summu, kas pārsniedz pārnesamo zaudējumu summu.

(11) Ja uzņēmuma apliekamais ienākums ir samazināts par zaudējumu summu, kas uz to pārnesta no cita uzņēmuma, abiem uzņēmumiem līdz ar šo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām ir jāiesniedz pielikums atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātai formai, kurā abi uzņēmumi apliecina, ka tie attiecīgajā taksācijas periodā ir vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieki, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem.

(13.03.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

15.pants. Atlaižu piemērošana

Katra nodokļa atlaide tiek piemērota nodoklim, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma I un II nodaļas normām.

16.pants. Nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli

(1) Saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli var samazināt par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa nomaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais samazinājums nedrīkst pārsniegt tādu summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu.

(3) Ja rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība taksācijas periodā gūst ienākumus vairākās ārvalstīs, šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi ir jāpiemēro atsevišķi katrā ārvalstī gūtajam ienākumam.

17.pants. Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem

(1) Mazais uzņēmums šā likuma izpratnē ir uzņēmums, kurā taksācijas gadā, par kuru tiek aprēķināts nodoklis, nav pārsniegti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:

1) pamatlīdzekļu bilances vērtība - 70 000 latu;

2) neto apgrozījums - 200 000 latu;

3) vidējais strādājošo skaits - 25 cilvēki.

(2) Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem ir 20 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.

(3) Nodokļa atlaidi diviem vai vairākiem mazajiem uzņēmumiem, kuros vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi šajos divos vai vairākos uzņēmumos ir nodrošināta izšķiroša ietekme (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātajam, piemēro tikai gadījumos, kad šo uzņēmumu kopējie rādītāji nepārsniedz divus no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(4) Ja mazais uzņēmums izbeidz uzņēmējdarbību, likvidācijas gadā nodokļa atlaidi nepiemēro.

(5) Nosakot pamatlīdzekļu bilances vērtību šā panta vajadzībām, jāņem vērā 13. panta trešās daļas nosacījumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

18.pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību

(1) Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, ir noteikta taksācijas gadā 10 latu apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.

(2) Lai saņemtu šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi, uzņēmumam vienlaikus ar nodokļa deklarāciju jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pašvaldības apstiprināts zemes izmantošanas plāns.

(3) Šajā pantā noteiktā nodokļa atlaide netiek piemērota uzņēmumiem, kas izmanto šā likuma 17. pantā paredzēto nodokļa atlaidi vai iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesas ziņas par zemes izmantošanu.

(4) Šā panta izpratnē lauksaimnieciska darbība ir augkopība, lopkopība, iekšējo ūdeņu zivsaimniecība un dārzkopība.

19.pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos

(1) Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos, ir 20 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.

(2) Lai saņemtu šādu nodokļa atlaidi, uzņēmumam:

1) jābūt dibinātam un reģistrētam Uzņēmumu reģistrā ar mērķi nodarboties ar preču ražošanu un izmantot kā darbaspēku notiesātos tikai Latvijas ieslodzījuma vietu slēgta režīma zonās un jānodarbojas tikai ar to;

2) pirms dibināšanas jāsaņem Iekšlietu ministrijas atļauja šāda uzņēmuma dibināšanai, kā arī jāsaskaņo ar Iekšlietu ministriju katra dibinātajā, dalībnieka, īpašnieka un izpildinstitūcijas locekļa persona. Minētā saskaņošana jāveic arī, atsavinot uzņēmumu vai pārvēlot izpildinstitūciju locekļus.

(3) Šajā pantā noteikta nodokļa atlaide netiek piemērota uzņēmumiem, kas izmanto šā likuma 17.pantā paredzēto nodokļa atlaidi.

(05.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

20.pants. Nodokļa atlaide ziedotājiem

(1) Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, reliģiskajām, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, kā arī budžeta iestādēm. Nodokļa atlaidi konkrētām sabiedriskajām organizācijām piešķir un gadījumos, kad sabiedriskā organizācija nedarbojas saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem, atsauc Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 90 procentiem no summām, kuras ziedotas Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai, Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai un Latvijas Bērnu fondam.

(3) Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar šā panta noteikumiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām organizācijām, fondiem un budžeta iestādēm ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1. martam jāsniedz publisks pārskats par saņemto ziedojumu summu izlietojumu taksācijas gadā.

(5) Nodokļa atlaidi nepiemēro maksātājiem, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā ir nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem.

(6) Ja uzņēmums ir pārkāpis šā panta noteikumus vai slēpis apliekamo ienākumu, nodokļa summa tiek palielināta par šīs nodokļa atlaides summu divkāršā apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997. un 11.03.1998. likumu, kas stājas spēkā 03.04.1998.)

21.pants. Īpašās nodokļa atlaides

Invalīdu biedrību uzņēmumi, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumi pēc Ministru kabineta iesniegta un Saeimas apstiprināta saraksta tiek atbrīvoti no nodokļa maksāšanas, ja tie pārskaita minētajiem fondiem (programmām, organizācijām) summas, kuras ir lielākas par aprēķinātajām šā nodokļa summām.

22.pants. Nodokļa deklarācijas sastādīšana un nodokļa maksāšana

(1) Nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda nodokļa taksācijas gada deklarāciju, kuras formu saskaņā ar šo likumu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs to iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Nodokļa taksācijas gada deklarāciju maksātājs iesniedz vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu likumos "Par uzņēmumu gada pārskatiem", "Par bankām" un " Par apdrošināšanu" noteiktajos termiņos.

(2) Saskaņā ar nodokļa deklarāciju aprēķināto nodokli, kas ir samazināts atbilstoši šā likuma III nodaļā minētajām nodokļa atlaidēm un par taksācijas gada laikā izdarītajiem avansa maksājumiem, nodokļa maksātājs patstāvīgi pārskaita valsts budžetā 15 dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas.

(3) (Izslēgta ar 05.06.1996. likumu.)

(4) Attiecīgā taksācijas perioda nodokļa pārmaksas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas ieskaita uzņēmuma turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā uzņēmumam pēc tā pieprasījuma 10 dienu laikā.

(5) (Izslēgta ar 05.06.1996. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

23.pants. Nodokļa avansa maksājumi

(1) Uzņēmumi taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara šādus nodokļa avansa maksājumus valsts budžetā:

1) par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", - summu, kas ir vienāda ar vienu divpadsmito daļu no aprēķinātā nodokļa, kurš bez šā likuma 17., 19. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas ir aprēķināts par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda un ir koriģēts, ņemot vērā Valsts statistikas komitejas noteikto kopējo pirmstaksācijas gada patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Valsts statistikas komitejas noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu;

2) par taksācijas perioda pārējiem mēnešiem:

a) bāzējoties uz aprēķināto pirmstaksācijas perioda nodokli bez šā likuma 17., 19. un 20.pantā noteikto nodokļa atlaižu piemērošanas un ņemot vērā Valsts statistikas komitejas noteikto kopējo pirmstaksācijas gada patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Valsts statistikas komitejas noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu. Ikmēneša maksājumus nosaka, starpību starp nodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu, un par laiku no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas mēnesim (ieskaitot) samaksāto nodokļa summu dalot ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām,

b) ja maksātāja neto apgrozījums laikā no taksācijas perioda sākuma līdz pirmstaksācijas perioda gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas mēnesim ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laika posmu, kā arī prognozējama tā turpmāka samazināšanās, Valsts ieņēmumu dienests pēc maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas var noteikt citu avansa maksājumu noteikšanas kārtību. Šajā gadījumā avansa maksājumi par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem jānosaka, iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu reizinot ar aprēķinātā nodokļa (bez šā likuma 17., 19. un 20. pantā noteikto nodokļu atlaižu piemērošanas) un neto apgrozījuma dalījumu pirmstaksācijas periodā,

c) ja laikā no taksācijas perioda sākuma līdz pirmstaksācijas perioda gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas mēnesim maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids vai ieņēmumu struktūra, Valsts ieņēmumu dienests pēc maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas var noteikt citu avansa maksājumu noteikšanas kārtību. Šajā gadījumā avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu. Ja maksātāja aprēķinātā avansa maksājumu summa taksācijas periodā ir mazāka par nodokli, kas aprēķināts, ņemot vērā taksācijas perioda galīgos norēķinus, starpība starp avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc "a" apakšpunktā noteiktās metodes, un avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc šajā apakšpunktā minētās metodes, katru mēnesi tiek uzskatīta par nokavēto nodokļu maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(2) Uzņēmumiem, kuri darbojušies tikai nepilnu pirmstaksācijas periodu, saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punkta pirmo teikumu aprēķinātā nodokļa summa jākoriģē, to dalot ar nostrādāto mēnešu skaitu un reizinot ar 12. Uzņēmumiem, kuri darbojušies nepilnu periodu pirms pirmstaksācijas perioda, jāveic šāda korekcija attiecībā uz nodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu.

(3) Nodokļa maksātāji, kuriem pirmstaksācijas periodā vai taksācijas periodā pirms pirmstaksācijas perioda piemērota nodokļa atlaide saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", šā panta pirmajā daļā paredzētos avansa maksājumus nosaka, ņemot vērā iepriekšminētajā likumā taksācijas periodam paredzētos atvieglojumu nosacījumus.

(4) Nodokļa maksātāji, kuriem var piemērot šā likuma 17. un 19.pantā minētās nodokļa atlaides, ikmēneša avansa maksājumus izdara 75 procentu apjomā no nodokļa avansa maksājumiem, kuri noteikti saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu (šī summa neietver saskaņā ar šā likuma 3.panta ceturto daļu un 12.panta trešo daļu ieturētos nodokļus)

(5) Nodokļa maksātāji, kuru ikmēneša avansa maksājumi saskaņā ar šā panta pirmo daļu pirmstaksācijas periodos nav pārsnieguši 500 latus, avansa maksājumus var izdarīt vienreiz ceturksnī - līdz kārtējam ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

(6) Uzņēmumi, kas veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas, nodokļa avansa maksājumus izdara labprātīgi.

(7) Par šā likuma 22. un 23.pantā minēto maksājumu savlaicīgu nepārskaitīšanu valsts budžetā uzņēmumiem aprēķina kavējuma naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(8) Ja jaunizveidota uzņēmuma pirmais taksācijas periods ilgst 12 mēnešus vai mazāk, šis uzņēmums nodokļa avansa maksājumus par pirmo taksācijas periodu un laika posmu līdz gada pārskata iesniegšanai par pirmo taksācijas periodu var veikt labprātīgi. Ja jaunizveidota uzņēmuma pirmais taksācijas periods ir garāks par 12 mēnešiem, šis uzņēmums nodokļa avansa maksājumus par pirmajiem 12 mēnešiem var veikt labprātīgi. Par turpmākajiem taksācijas perioda mēnešiem un laika posmu līdz gada pārskata iesniegšanai par pirmo taksācijas periodu šis uzņēmums avansa maksājumus veic 0,50 procentu apmērā no neto apgrozījuma (kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības - no pamatdarbības ieņēmumiem) un pārējiem ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā mēnesī.

(9) Uzņēmumiem ar izteiktu darba sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests nosaka, ja ir pamatots maksātāja iesniegums, citu nodokļa avansa maksājumu kārtību saskaņā ar šo uzņēmumu ienākumu sadalījumu pa avansa maksājumu periodiem.

(10) Uzņēmuma nodokļa avansa maksājumi nosakāmi, neņemot vērā jebkādus zaudējumus, kuri uz to ir pārnesti vai var tikt pārnesti no cita uzņēmuma atbilstoši šā likuma 14.¹ panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996. un 13.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

24.pants. Nodokļa ieturēšana

(1) Nodokļu maksātājam, kurš izmaksā šā likuma 3.panta ceturtajā vai astotajā daļā un 12.panta trešajā daļā minētās summas, jāietur nodoklis izmaksas brīdī un tas jāiemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam. Ieturamo nodokli aprēķina, reizinot nodokļa likmi ar izmaksājamo summu.

(2) Summas izmaksātājam ir jāveic izmaksu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaite un jāiesniedz pārskati Valsts ieņēmumu dienestam un naudas saņēmējam, ja to pieprasa Valsts ieņēmumu dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1996.)

25.pants. Nodokļa maksāšanas uzsākšana un izbeigšana

(1) Ja nodokļa maksātājam - neatkarīgi no tā, vai viņš ir rezidents vai nav, - taksācijas gada laikā pirmo reizi jāsāk maksāt nodokli saskaņā ar šā likuma prasībām, tās tiek piemērotas tikai par laiku no brīža, kad attiecīgajam maksātājam jāsāk maksāt nodokli, līdz gada beigām.

(2) Ja nodokļa maksātājs - neatkarīgi no tā, vai viņš ir rezidents vai nav, - taksācijas gada laikā beidz maksāt nodokli saskaņā ar šā likuma prasībām, tās tiek piemērotas tikai par laiku no gada sākuma līdz brīdim, kad attiecīgais maksātājs beidz maksāt šo nodokli, saglabājot maksātāja atbildību attiecībā uz visām šā likuma normām par šo periodu.

26. pants. Atbildība

Par šā likuma pārkāpumiem, kā arī par likumos "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", "Par bankām" un "Par apdrošināšanu" noteiktās grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to rezultātā samazināts apliekamais ienākums, tiek piemērota likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētā atbildība.

1. Likums piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinam, sākot ar 1995.gada 1.janvāri.

2. Nodoklis no maksājumiem nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem, kas jāietur saskaņā ar šā likuma 3. panta ceturto daļu un 12. panta trešo daļu, tiek ieturēts no maksājumiem, kas izdarīti, sākot ar 1995. gada 1. aprīli. Nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu attiecībā uz maksājumiem nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem, kas izdarīti laikā no 1995. gada 1. janvāra līdz 31. martam, nav ņemami vērā 6. panta pirmās daļas 4. punkta nosacījumi.

3. Dividendes, kuras izmaksā nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem par ienākumiem, kas gūti laika posmā līdz 1994. gada 31. decembrim, ar šo nodokli netiek apliktas.

4. Līdz 1994.gada 31.decembrim iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu nolietojumu apliekamā ienākuma noteikšanai aprēķina pēc to bilances atlikuma vērtības uz 1995. gada 1. janvāri, ņemot vērā šā likuma 13. panta trešās daļas prasības.

5. Nemateriālie ieguldījumi, kuri izveidoti līdz 1994. gada 31. decembrim, jānoraksta piecu gadu laikā no to izveidošanas dienas, izņemot ieguldījumus, kuri saskaņā ar šā likuma 13. panta ceturtās daļas noteikumiem nav norakstāmi. Par šo ieguldījumu nenorakstīto vērtību ir jāpalielina 1995. gada un turpmāko gadu apliekamais ienākums - katru gadu par summu, kas atbilst šo ieguldījumu gadā norakstāmajai vērtībai.

6. Apliekamo ienākumu 1995.-1996. gadā var samazināt par zaudējumiem, kas uzņēmumiem radušies līdz 1994. gada 31.decembrim un aprēķināti saskaņā ar likuma "Par peļņas nodokli" 22. pantu, ja šie zaudējumi ir fiksēti peļņas nodokļa aprēķinā (atskaitē) par 1994. gadu. Zaudējumus par 1993.gadu var segt ne vēlāk kā 1995.gadā.

7. Peļņas nodokļa parādi vai, ja šādu parādu nav, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek samazināts par to zaudējumu summu, kas radušies sakarā ar valsts pasūtījuma izpildi un Latvijas rubļa ieviešanu 1992. gadā, ir dokumentāri pierādīti un nav tikuši kompensēti no 1994. gada vai iepriekšējo gadu valsts budžeta. Šie zaudējumi aprēķināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šā punkta nosacījumi neattiecas uz summām, kas ir aprēķinātas kā pamatparāda palielinājums un nokavējuma naudas, kuras var samazināt tikai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

8. Maksātāji par 1995. gadu un 1996. gada janvāri - aprīli izdara avansa maksājumus 0,75 procentu apmērā no neto apgrozījuma (kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības - no pamatdarbības ieņēmumiem) un pārējiem ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā mēnesī, ja šajos pārejas noteikumos nav noteikts citādi.

Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri nomaksājuši izložu un azartspēļu nodokli un nodevu 1995.gadā, no janvāra līdz jūlijam (ieskaitot) avansa maksājumus neizdara.

9. Uzņēmumi, kuri iesnieguši pārskatu par peļņas nodokļa maksājumiem 1994.gada pirmajos deviņos mēnešos un šajā pārskatā ir uzrādījuši zaudējumus, avansa maksājumus par 1995.gada janvāri - aprīli neizdara.

Ja uzņēmuma 1994.gada pārskatā ir uzrādīti zaudējumi, avansa maksājumi par 1995.gadu nav jāizdara, izņemot šo pārejas noteikumu 10.punktā minētos gadījumus.

10. Valsts un pašvaldību uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kurās valsts (pašvaldību) kapitāla līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentus, un citi maksātāji, kuru bilances aktīvu kopsumma 1994. gada 31. decembrī bija 1 miljons latu un lielāka vai neto apgrozījums 1994. gadā bija 2,5 miljoni latu un lielāks, iesniedz pārskatu un nodokļa deklarāciju par 1995. gada pirmo pusgadu ne vēlāk kā līdz 1995. gada 31. jūlijam un 1995. gada augustā - decembrī izdara avansa maksājumus par atlikušajiem mēnešiem, kā arī 1996. gada janvārī - aprīlī šādā veidā:

1) ja uzņēmums 1995. gada pirmajā pusgadā ir guvis apliekamus ienākumus, avansa maksājumi par katru atlikušo mēnesi un 1996. gada janvārī - aprīlī ir vienādi ar vienu piekto daļu no divkāršotas 1995. gada pirmā pusgada deklarētās nodokļa summas, no kuras atņemti faktiski izdarītie avansa maksājumi 1995. gada septiņos mēnešos, tajā skaitā peļņas nodokļa avansa maksājumi par 1995. gadu;

2) ja uzņēmums 1995. gada pirmajā pusgadā nav guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, 1995. gada augustā, septembrī, oktobrī, novembrī, decembrī un 1996. gada janvārī avansa maksājumi nav jāizdara. Gada pārskats par 1995. gadu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija šādiem nodokļa maksātājiem ir jāsastāda un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1996. gada februārim un par 1996. gada februāri - aprīli jāizdara avansa maksājumi vienas divpadsmitās daļas apmērā no nodokļa summas par 1995. gadu. Šie nodokļa maksātāji saglabā tiesības šā likuma 22. pantā noteiktajos termiņos iesniegt precizētu gada pārskatu un nodokļa deklarāciju, taču, ja 1996. gada februārī - aprīlī atbilstoši precizētajai nodokļa deklarācijai ir bijuši samazināti avansa maksājumi, nodokļa maksātājam jāmaksā likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā nokavējuma nauda par samazinātās summas daļu;

3) šādā kārtībā nodokļa avansa maksājumus var izdarīt arī citi šajā punktā neminēti nodokļa maksātāji, ja tie iesniedz pusgada pārskatu un nodokļa deklarāciju.

11. Peļņas nodokļa avansa maksājumi, kas izdarīti 1995. gadā, ir ņemami vērā, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par 1995. gadu, bet šo pārejas noteikumu 12. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem - iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1995. gadu.

12. Peļņas nodokļa maksātājiem, kuri atbilstoši šā likuma 2. panta ceturtās daļas noteikumiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem:

a) līdz 1995. gada 1. maijam jāreģistrējas pašvaldībās pēc to atrašanās vietas (juridiskās adreses) kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem;

b) sākot ar 1995. gada otro ceturksni, ir jāizdara iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

c) izdarītie peļņas nodokļa avansa maksājumi par 1995. gadu ir ņemami vērā, aprēķinot kopējo iedzīvotāju ienākuma nodokli 1995. gadam.

13. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

14. Šā likuma 6.panta astotā, devītā un desmitā daļa nav attiecināma uz aizņēmumiem, kas izdarīti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ja vien tie nav pagarināti pēc likuma spēkā stāšanās.

15. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par peļņas nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3./4., 37./38.nr.; 1992, 18./19., 27./28., 29./31. nr.; 1993, 16./17. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 12. nr.), taču saglabājas šā nodokļa maksātāju atbildība pēc visām šā likuma normām par periodu līdz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" spēkā stāšanās dienai;

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 20.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par peļņas nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 23.janvāra lēmums "Par dažu ražošanas apvienības "LITTA" uzņēmumu atbrīvošanu no peļņas nodokļa maksāšanas" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,1991, 9./10.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 4.septembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 37./38.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 12.novembra lēmums "Par peļņas nodokļa maksājumu atvieglojumiem uzņēmumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 47./48.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 15.aprīļa lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992,18./19. nr.);

7) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 16.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28. nr.); (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28. nr.);

8) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 11.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31.nr.);

9) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 2.decembra lēmums "Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.aprīļa lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 51./52. nr.);

10) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 31.oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 4.septembra likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likuma "Par peļņas nodokli"" 8.panta un Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 4.septembra lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par peļņas nodokli" spēkā stāšanās kārtību" 2.punkta piemērošanu".