Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Citi ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19". Skaidrojumi par ārkārtējo situāciju pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Rīgas domes atlaišanas likums

1. pants. Ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka Rīgas dome:

1) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nav piedalījusies vairāk kā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 4. punkts);

2) pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju — organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punkts).

2. pants. Ar šo likumu Rīgas pilsētas pašvaldībā tiek iecelta pagaidu administrācija šādā sastāvā:

1) pagaidu administrācijas vadītājs — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics;

2) pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks — Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš;

3) pagaidu administrācijas loceklis — Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietnieks Aleksejs Remesovs.

3. pants. Pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos noteiktās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību. Pagaidu administrācijas vadītājs pilda normatīvajos aktos Rīgas domes priekšsēdētājam noteiktos pienākumus.

4. pants. Pagaidu administrācijas vadītājam, pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam un pagaidu administrācijas loceklim ir atļauts savienot savus amatus ar amatiem, kurus viņi ieņem institūcijās, no kurām deleģēti.

5. pants. (1) Rīgas domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā ne vēlāk kā piektajā dienā pēc šā likuma stāšanās spēkā.

(2) Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, nosakāms, ka Vēlētāju reģistra likumā minēto darbību veikšanas termiņi ir šādi:

1) Vēlētāju reģistra likuma 7. pantā un 8. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas 50 dienas pirms vēlēšanām;

2) Vēlētāju reģistra likuma 7. pantā minētā darbība — Centrālā vēlēšanu komisija informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par visām izmaiņām ziņās par visiem izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem — veicama vienas dienas laikā;

3) Vēlētāju reģistra likuma 8. panta otrajā daļā minētās darbības veicamas divu nedēļu laikā no attiecīgo ziņu saņemšanas dienas;

4) Vēlētāju reģistra likuma 9. panta pirmajā un otrajā daļā minētās darbības veicamas 45 dienas pirms vēlēšanām, vēlētāju reģistrā iekļaujot ziņas par tiem vēlētājiem, kuriem atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam ir tiesības vēlēt Rīgas domi;

5) Vēlētāju reģistra likuma 12. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā 35 dienas pirms vēlēšanām;

6) Vēlētāju reģistra likuma 13. panta pirmajā un trešajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām;

7) Vēlētāju reģistra likuma 14. panta ceturtajā daļā minētās tiesības īstenojamas ne vēlāk kā 14 dienas pirms vēlēšanām, vēršoties Rīgas pilsētas pašvaldībā vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Aizdomās turētās un apsūdzētās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, iesniegumu par vēlēšanu iecirkņa maiņu iesniedz ieslodzījuma vietas administrācijai;

8) Vēlētāju reģistra likuma 14. panta 4.1 daļā minētās tiesības īstenojamas ne agrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā 14 dienas pirms vēlēšanām;

9) Vēlētāju reģistra likuma 16. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanām;

10) Vēlētāju reģistra likuma 17. pantā minētās darbības nav piemērojamas.

(3) Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, nosakāms, ka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta ceturtajā daļā minēto darbību veikšanas termiņš ir no trīsdesmit sestās dienas līdz trīsdesmitajai dienai pirms vēlēšanu dienas. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta septītajā daļā minētās darbības — kandidātu saraksta un tam pievienojamo dokumentu sagatavošana — veicamas, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu vai Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(4) Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, uz tām attiecināmi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.2 panta 2.1 daļas nosacījumi.

6. pants. Pagaidu administrācijas darbību nodrošina un finansē no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

7. pants. Pagaidu administrācijai nosakāma atlīdzība pēc analoģijas ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un komiteju vadītājiem paredzēto atlīdzību, piemērojot šādus koeficientus:

1) pagaidu administrācijas vadītājam — mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 3,64;

2) pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam — mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 3,2;

3) pagaidu administrācijas loceklim — mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 2,55.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 13. februārī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2020. gada 24. februārī
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Rīgas domes atlaišanas likums Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 13.02.2020.Stājas spēkā: 25.02.2020.Tēma: Vēlēšanas; Pašvaldības; Covid-19Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 38A, 24.02.2020. OP numurs: 2020/38A.1
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
312759
{"selected":{"value":"25.02.2020","content":"<font class='s-1'>25.02.2020.-21.03.2020.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"},"data":[{"value":"22.03.2020","iso_value":"2020\/03\/22","content":"<font class='s-1'>22.03.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"25.02.2020","iso_value":"2020\/02\/25","content":"<font class='s-1'>25.02.2020.-21.03.2020.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
25.02.2020
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)