Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.505

Rīgā 2012.gada 24.jūlijā (prot. Nr.41 34.§)
Civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpes locekļu darba un atpūtas laika organizēšanas un ievērošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par aviāciju"
30.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpes locekļu darba un atpūtas laika organizēšanas un ievērošanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti Komisijas 2008. gada 20. augusta Regulas (EK) Nr. 859/2008, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 attiecībā uz kopējām tehniskajām prasībām un administratīvajām procedūrām, ko piemēro komerciāliem pārvadājumiem ar gaisa kuģiem, pielikuma Q apakšsadaļas (turpmāk – regulas pielikuma Q apakšsadaļa) OPS 1.1095. punktā un Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regulas (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, III pielikuma FTL apakšdaļas (turpmāk – FTL apakšdaļa) ORO.FTL. 105. punktā lietotie termini.

(MK 11.10.2016. noteikumu Nr. 673 redakcijā)

2.1 Noteikumi attiecas uz:

2.1 1. civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatantiem un civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpes locekļiem, kas veic lidojumus ar šādiem gaisa kuģiem:

2.1 1.1. gaisa taksometriem;

2.1 1.2. helikopteriem, gaisa baloniem un planieriem, kas veic gaisa pārvadājumus;

2.1 1.3. kompleksām ar dzinēju darbināmām lidmašīnām un helikopteriem, kas veic nekomerciālus pārvadājumus;

2.1 1.4. lidmašīnām, helikopteriem, gaisa baloniem un planieriem, kas veic speciālos aviācijas darbus;

2.1 2. civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatantiem, kas veic gaisa pārvadājumus ar lidmašīnām, šajos noteikumos noteiktajos gadījumos.

(MK 11.10.2016. noteikumu Nr. 673 redakcijā)

3. Šo noteikumu 2.1 punktā minēto gaisa kuģu ekspluatantiem un to apkalpes locekļiem piemēro regulas pielikuma Q apakšsadaļā un šajos noteikumos noteiktās prasības.

(MK 11.10.2016. noteikumu Nr. 673 redakcijā)

4. Gaisa kuģa ekspluatants:

4.1. atbilstoši normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas personāla veselības pārbaužu veikšanu nodrošina gaisa kuģa apkalpes loceklim apmaksātas obligātās veselības pārbaudes;

4.2. nodrošina, ka gaisa kuģa apkalpes loceklis saņem darba laika grafiku ne vēlāk kā 14 kalendāra dienas pirms tā spēkā stāšanās;

4.3. nodrošina gaisa kuģa apkalpes locekli ar nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai nepieciešamajiem līdzekļiem, informāciju un apmācību;

4.4. sastādot gaisa kuģa apkalpes locekļa darba laika grafiku, ņem vērā šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajās veselības pārbaudēs konstatētās gaisa kuģa apkalpes locekļa veselības problēmas, kuras izraisījis darbs nakts stundās;

4.5. nodrošina, ka kopējais darba laiks gaisa kuģa apkalpes loceklim nepārsniedz 2000 stundu gadā;

4.6. regulas pielikuma Q apakšsadaļas OPS 1.1105 2.5.apakšpunktā noteiktās prasības piemēro maksimālā dienas lidojuma darba laika pagarināšanai ne vairāk kā par vienu stundu un lidojumu darba laika perioda pagarināšanai sakarā ar atpūtu lidojuma laikā.

4.1 Lidmašīnu ekspluatantiem, kas veic gaisa pārvadājumus, piemēro FTL apakšdaļas un šo noteikumu 4.1., 4.3., 4.4., 4.5. apakšpunktā un 5., 45., 46. un 47. punktā noteiktās prasības.

(MK 11.10.2016. noteikumu Nr. 673 redakcijā)

4.2 Šo noteikumu 4.1 punktā minētajiem lidmašīnu ekspluatantiem, kas veic gaisa pārvadājumus, lidojumu laika ierobežojuma nolūkā piemēro FTL apakšdaļas ORO.FTL. 105. punktā minēto "vēla tipa" diennakts ritmu traucējošo grafiku.

(MK 11.10.2016. noteikumu Nr. 673 redakcijā)

5. Gaisa kuģa ekspluatants pēc pieprasījuma sniedz valsts aģentūrai "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra) informāciju par gaisa kuģa apkalpes locekļu darba organizēšanu.

II. Pagarinātais lidojumu darba laiks (dalīti dienesta pienākumi)

6. Plānojot lidojumus, regulas pielikuma Q apakšsadaļas OPS 1.1105 1.3. un 1.4.apakšpunktā minēto lidojumu darba laiku gaisa kuģa ekspluatants var aizstāt ar dalīto lidojumu darba laiku atbilstoši kārtībai, kādā aprēķina lidojumu darba laika plānoto pagarinājumu (pielikums).

7. Pagarinot plānoto lidojumu darba laiku, gaisa kuģa ekspluatants ievēro šādus nosacījumus:

7.1. lidojumu darba laiku veido divi periodi, starp kuriem ir paredzēts viens pārtraukums;

7.2. lidojumu darba laiks pirms pārtraukuma vai pēc tā nav garāks par 10 stundām, un kopējais dalītais lidojumu darba laiks nav garāks par 20 stundām;

7.3. dalīto lidojumu darba laiku aizliegts pagarināt, izmantojot palielinātu apkalpes sastāvu vai atļauto pagarināto darba laiku;

7.4. ja pārtraukums ir sešas stundas un ilgāk, kā arī ja trīs un vairāk pārtraukuma stundas ir naktī pēc vietējā laika, gaisa kuģa ekspluatants nodrošina apkalpei viesnīcu vai klusu un gulēšanai ērtu atpūtas vietu, kas nav publiski pieejama;

7.5. ja pārtraukumu gaisa kuģa apkalpe pavada uz zemes stāvošā gaisa kuģī, gaisa kuģa ekspluatants gaisa kuģa salonā nodrošina gaisa temperatūru, ne zemāku par Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātajos gaisa kuģa ekspluatācijas dokumentos noteikto minimālo temperatūru;

7.6. pozicionēšanas laiku ieskaita lidojumu darba laikā;

7.7. ja ceļā pavadītais laiks, nokļūstot uz atpūtas vietu un atgriežoties no tās, ir ilgāks par stundu, to pārtraukuma laikā neieskaita;

7.8. laika joslu starpība starp darba sākuma vietu un pārtraukuma vietu nepārsniedz trīs stundas;

7.9. pēc dalītā lidojumu darba laika atpūtas laiks nav īsāks par kopējo lidojumu darba laiku, ieskaitot pārtraukumu.

8. Ja gaisa kuģa apkalpei ir nodrošināta atpūtas telpa gulēšanai, pārtraukuma laiku neiekļauj atpūtas laikā pēc dalītā lidojumu darba laika.

9. Ja lidojumu darba laika pagarinājums nav iepriekš plānots, lidojumu darba laiku var pārtraukt vismaz uz četrām stundām. Pārtraukums sākas ne agrāk kā 30 minūtes pēc dzinēju izslēgšanas un beidzas ne vēlāk kā 45 minūtes pirms lidojuma sākuma.

10. Atbilstoši šo noteikumu 9.punktā minētajām prasībām kopējo lidojumu darba laiku aprēķina, summējot lidojumu darba laiku pirms pārtraukuma un lidojumu darba laiku pēc pārtraukuma.

III. Lidojumu darba laika pagarināšana palielinātai apkalpei sakarā ar atpūtu lidojuma laikā

11. Gaisa kuģa apkalpes loceklim lidojumu darba laiku var pagarināt līdz 16 stundām neatkarīgi no lidojumu darba laika sākuma, ja:

11.1. katrs gaisa kuģa apkalpes loceklis var atstāt savu darba vietu uz laiku, kas ir vismaz 30 % no lidojuma laika;

11.2. gaisa kuģa ekspluatants nodrošina, ka gaisa kuģa apkalpes locekli, kuram ir piešķirta šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētā atpūta, aizvieto gaisa kuģa apkalpes loceklis, kuram ir tāda pati vai augstāka kvalifikācija.

12. Atpūtas laiks lidojuma laikā tiek ieskaitīts lidojumu darba laikā.

13. Vienā lidojumu darba laikā plāno ne vairāk kā divas nosēšanās. Palielinātai apkalpei var būt trīs nosēšanās attiecīgajā lidojumu darba laikā, ja lidojuma laiks vienā no sektoriem nepārsniedz divas stundas.

14. Ja pagarinātajā lidojumu darba laikā rodas neparedzēti apstākļi (tehniski, meteoroloģiski vai lidojumus ietekmējoši apstākļi, kas ir ārpus gaisa kuģa ekspluatanta kontroles un kas rodas pēc gaisa kuģa apkalpes pieteikšanās uz lidojumu), kas ietekmē gaisa kuģa apkalpes lidojumu darba laika ilgumu, tad palielinātā gaisa kuģa apkalpe sakarā ar atpūtu lidojuma laikā var pagarināt lidojuma darba laiku ne vairāk kā par vienu stundu, ievērojot regulas pielikuma Q apakšsadaļas OPS 1.1120 1.2. un 1.3.apakšpunktā noteiktās prasības.

15. Gaisa kuģa ekspluatants lidojuma laikā nodrošina gaisa kuģa apkalpei klusu un ērtu vietu, kas nav publiski pieejama.

16. Pēc lidojumu darba laika gaisa kuģa apkalpei piešķir atpūtas laiku atbilstoši regulas pielikuma Q apakšsadaļas OPS 1.1110 1.1. un 1.2.apakšpunktam.

IV. Dežūras laiks rezervē

17. Gaisa kuģa apkalpes locekļa dežūras laiku rezervē lidostā aprēķina no pieteikšanās brīža pilnā apjomā kā summāro darba laiku.

18. Ja gaisa kuģa apkalpes loceklis dežurē rezervē, atrodoties lidostā, gaisa kuģa ekspluatants nodrošina viņam klusu un ērtu atpūtas vietu, kas nav publiski pieejama.

19. Ja gaisa kuģa apkalpes loceklis dežurē rezervē, atrodoties viesnīcā vai mājās, summārā darba laika uzskaitei 50 % no dežūras laika rezervē tiek aprēķināts kā lidojumu darba laiks.

20. Maksimālais dežūras laiks rezervē ir 13 stundu.

21. Ja dežūras laiku rezervē pārtrauc un gaisa kuģa apkalpes locekli norīko lidojumam, dežūras laiku rezervē ieskaita lidojumu darba laikā.

22. Ja dežūras laiku rezervē pārtrauc, gaisa kuģa apkalpes locekli var norīkot tikai uz vienu neplānotu lidojumu darba laiku.

23. Ja dežūras laikā rezervē gaisa kuģa apkalpes loceklis netiek norīkots lidojumam, viņam pēc tam, kad beidzies dežūras laiks rezervē, piešķir atpūtas laiku, ne īsāku par 10 stundām.

V. Maksimālais viena pilota lidojumu darba laiks dienā

24. Pilota darba laiks sākas no pieteikšanās brīža. Pieteikšanās laiku nosaka gaisa kuģa ekspluatants. Darba laikā tiek iekļauti arī pienākumi, kurus pilots veic uz zemes un kuri saistīti ar drošības pasākumiem un sagatavošanos lidojumam.

25. Maksimālais bāzes lidojumu darba laiks dienā vienam pilotam ir 10 stundu.

26. Šo noteikumu 25.punktā minēto darba laiku saīsina par 30 minūtēm par katru sektoru, sākot no ceturtā, maksimālajam samazinājumam nepārsniedzot divas stundas.

27. Šo noteikumu 25.punktā minēto darba laiku nesaīsina atkarībā no sektoru skaita, ja gaisa kuģis lido tikai pēc vizuālo lidojumu noteikumiem.

28. Ja gaisa kuģis vienas stundas laikā tikai pēc vizuālo lidojumu noteikumiem nolido četrus sektorus un vairāk, lidojumu darba laikā jānodrošina ne mazāk kā 30 minūšu pārtraukums pēc katrām trim secīgām stundām.

29. Ja lidojumu darba laiks sākas diennakts vispavājinātākā līmeņa loga laikā, šo noteikumu 25. un 26.punktā minēto maksimālo lidojumu darba laiku samazina par laiku, kas nostrādāts diennakts vispavājinātākā līmeņa loga laikā, bet ne vairāk kā divas stundas.

30. Ja lidojumu darba laiks beidzas diennakts vispavājinātākā līmeņa loga laikā vai to pilnībā ietver, šo noteikumu 25. un 26.punktā minēto maksimālo lidojumu darba laiku samazina par pusi no laika, kas nostrādāts diennakts vispavājinātākā līmeņa loga laikā.

31. Maksimālo dienas lidojumu darba laika periodu dienā var pagarināt ne vairāk kā par vienu stundu.

32. Ja plānots izmantot dienas lidojumu darba laika perioda pagarinājumu, minimālo atpūtas laiku pirms lidojuma un pēc tā pagarina par divām stundām vai atpūtas laiku pēc lidojuma pagarina par četrām stundām.

33. Ja pagarinājumus izmanto divos secīgos lidojumu darba laikos pirms lidojuma un pēc tā, atpūtas laiku starp šiem diviem lidojumu darba laikiem nosaka pēc kārtas.

34. Ja lidojumu darba laiks ar pagarinājumu sākas starp pulksten 22.00 un 5.00, gaisa kuģa ekspluatants ierobežo lidojumu darba laiku līdz astoņām stundām un 45 minūtēm.

35. Veicot mācību vai treniņu lidojumus lidlauka satiksmes zonā, ievēro šādus nosacījumus:

35.1. lidojumu darba laiks – ne ilgāks par 10 stundām;

35.2. lidojumu laiks – ne ilgāks par sešām stundām;

35.3. lidojot ar lidmašīnu – ne vairāk kā 30 pacelšanās un nosēšanās vienā lidojumu laika periodā;

35.4. lidojot ar helikopteru – ne vairāk kā 60 pacelšanās un nosēšanās vienā lidojumu laika periodā.

36. Visu pozicionēšanā pavadīto laiku rēķina kā summāro darba laiku.

37. Pozicionēšanas laiku pēc pieteikšanās, bet pirms gaisa kuģa ekspluatācijas darbības uzsākšanas iekļauj lidojumu darba laikā, taču neuzskata par sektoru.

38. Pozicionēšanas laiku, kas ir tūlīt pēc lidojumu darba laika sektora, ņem vērā, aprēķinot minimālo atpūtas laiku, kā noteikts regulas pielikuma Q apakšsadaļas OPS 1.1110 1.1. un 1.2.apakšpunktā.

VI. Atpūta

39. Ja laika joslu starpība starp lidojumu darba laika sākuma vietu un beigu vietu ir četras stundas un vairāk, gaisa kuģa ekspluatants ārpus mājas bāzes gaisa kuģa apkalpes locekļiem pagarina atpūtas laiku, minimālajam atpūtas laikam, kas ir vismaz 12 stundas, pieskaitot lidojumu darba laika sākuma un beigu vietas laika joslu starpību.

40. Ja gaisa kuģa apkalpe ir veikusi lidojumu vai lidojumus, kuros laika joslu starpība starp lidojumu darba laika sākuma un beigu vietu ir četras stundas un vairāk, un lidojumu darba laiku beidz mājas bāzē, tad gaisa kuģa ekspluatants nodrošina gaisa kuģa apkalpes locekļiem atpūtas laiku, kas iegūts, reizinot laika joslu starpību starp lidojuma darba laika sākuma un beigu vietu ar koeficientu 4,5.

41. Šo noteikumu 40.punktu nepiemēro, ja lidojumu darba laiku pagarina, izmantojot palielinātu gaisa kuģa apkalpi sakarā ar atpūtu lidojuma laikā.

42. Ja atpūta pēc lidojuma, kur laika joslu starpība starp lidojumu darba laika sākuma un beigu vietu ir četras stundas un vairāk, ietver vismaz trīs secīgas vietējās naktis, tad maksimālais lidojumu darba laiks dienā tiek aprēķināts pēc jaunā vietējā laika. Pēc atgriešanās mājas bāzē lidojumu darba laiks tiek rēķināts pēc mājas bāzes vietējā laika.

43. Gaisa kuģa ekspluatants var saīsināt regulas pielikuma Q apakšsadaļas OPS 1.1110 1.1.apakšpunktā minēto atpūtas laiku ne vairāk kā par trim stundām, nodrošinot, lai kopējais atpūtas laiks būtu vismaz 11 stundu, ja:

43.1. iepriekšējais atpūtas laiks nav bijis saīsināts;

43.2. atpūtas laikā neizmantotās stundas tiek pievienotas nākamajam atpūtas laikam;

43.3. atpūtas laiks netiek saīsināts pirms pagarinātā lidojumu darba laika un pēc tā.

44. Gaisa kuģa ekspluatants, ievērojot regulas pielikuma Q apakšsadaļas OPS 1.1110 1.4.2.apakšpunktā noteiktās prasības, var samazināt regulas pielikuma Q apakšsadaļas OPS 1.1110 1.1. un 1.2.apakšpunktā noteikto atpūtas laiku, ja:

44.1. 120 stundu periodā gaisa kuģa apkalpes locekļi veic atkārtotus lidojumus, kuros lidojumu darba laiks nepārsniedz trīs stundas un pēc katra lidojuma seko astoņu stundu atpūta, kurā gaisa kuģa apkalpes locekļiem ir iespēja izgulēties;

44.2. pēc 120 stundu perioda seko vismaz 36 stundas ilgs atpūtas periods.

45. Gaisa kuģa ekspluatants, neskaitot ikgadējo atvaļinājumu, piešķir gaisa kuģa apkalpes loceklim, iepriekš par to paziņojot, no visiem pienākumiem brīvas dienas:

45.1. ne mazāk kā septiņas dienas pēc vietējā laika katrā kalendāra mēnesī;

45.2. ne mazāk kā 96 dienas pēc vietējā laika katrā kalendāra gadā.

46. Šo noteikumu 45.punktā minēto brīvo dienu skaitu mēnesī aprēķina proporcionāli darba dienu skaitam attiecīgajā kalendāra mēnesī.

47. Ja plānotais lidojumu darba laiks pārsniedz sešas stundas, gaisa kuģa ekspluatants nodrošina gaisa kuģa apkalpei vienu apmaksātu ēdienreizi pēc katrām četrām stundām.

VII. Noslēguma jautājumi

48. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 19.maija noteikumus Nr.349 "Civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpes locekļu darba un atpūtas laika organizēšanas un ievērošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 79.nr.).

49. Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2000.gada 27.novembra Direktīvas 2000/79/EK par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA).

Ministru prezidenta vietā – labklājības ministre I.Viņķele

Satiksmes ministra vietā – aizsardzības ministrs A.Pabriks
Pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija noteikumiem Nr.505
Lidojumu darba laika plānotā pagarinājuma aprēķināšana

Pārtraukuma ilgums
(stundās un minūtēs)

Lidojumu darba laika ilguma palielināšanas koeficients

0 h–2 h 59 minNav
3 h–6 h 59 min0,5 no pārtraukuma ilguma
7 h–10 h 59 min0,66 no pārtraukuma ilguma (vai 1,5 – ja ne mazāk kā septiņas pārtraukuma stundas attiecas uz laikposmu no plkst.22.00 līdz 8.00 pēc mājas bāzes lidostas vietējā laika)
Satiksmes ministra vietā – aizsardzības ministrs A.Pabriks
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpes locekļu darba un atpūtas laika organizēšanas un ievērošanas .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 505Pieņemts: 24.07.2012.Stājas spēkā: 01.09.2012.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 117, 26.07.2012. OP numurs: 2012/117.12
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
250469
{"selected":{"value":"19.10.2016","content":"<font class='s-1'>19.10.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"19.10.2016","iso_value":"2016\/10\/19","content":"<font class='s-1'>19.10.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2012","iso_value":"2012\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2012.-18.10.2016.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
19.10.2016
87
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"