Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.84

Rīgā 2012.gada 16.februārī (prot. Nr.7 24.§)

Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

1. Apstiprināt Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk - Valdības rīcības plāns) (pielikums).

2. Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Sabiedrības integrācijas fondam atbilstoši kompetencei reizi gadā (līdz attiecīgā gada 1.februārim) elektroniski iesniegt pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi, ievērojot šā rīkojuma 3.punktā noteikto kārtību.

3. Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Sabiedrības integrācijas fondam:

3.1. nodrošināt, lai ministriju, Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā internetā tiktu ievietota Valdības rīcības plānā iekļautā sadaļa par attiecīgo ministriju un institūciju, kā arī aktuālā informācija par plānoto Valdības rīcības plāna pasākumu izpildi;

3.2. iesniegt Pārresoru koordinācijas centram pārskatu par to Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanas gaitu, kuru izpildes termiņš ir beidzies. Pārskatā norāda pasākuma izpildes statusu (izpildīts, daļēji izpildīts vai nav izpildīts) un informāciju par veiktajām darbībām. Ja pasākums izpildīts daļēji vai nav izpildīts, norāda iemeslus, kādēļ pasākums nav izpildīts. Pavadvēstulē ministrijas var norādīt plašāku informāciju par to pasākumu īstenošanas gaitu, kuru izpildes termiņš vēl nav beidzies, un nepieciešamās izmaiņas Valdības rīcības plānā.

4. Ministru prezidenta birojam, ja nepieciešams, organizēt sanāksmes, lai izvērtētu Valdības rīcības plāna izpildi.

5. Pārresoru koordinācijas centram:

5.1. pēc Ministru prezidenta biroja pieprasījuma sagatavot pārskatus par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildes gaitu;

5.2. Ministru prezidenta uzdevumā pieprasīt ministrijām papildu informāciju par Valdības rīcības plānā attiecīgās ministrijas, Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Sabiedrības integrācijas fonda sadaļā iekļauto Valdības rīcības plāna pasākumu izpildes gaitu.

6. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011.gada 23.februāra rīkojumu Nr.67 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 32.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks

 



(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2012.gada 16.februāra
rīkojumu Nr.84)

Valdības rīcības plāns
Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

Ievads

Valdības rīcības plāns (VRP) ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta trešo daļu, un tajā iekļauti konkrēti uzdevumi Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (Valdības deklarācija) norādīto mērķu sasniegšanai. VRP iekļauti būtiskākie darbi, kas valdībai jāpaveic līdz nākamās Saeimas vēlēšanām.

Valdības deklarācija un VRP atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam un Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnēm līdztekus stratēģijai "Latvija 2030" un Nacionālajam attīstības plānam ir viens no būtiskākajiem izpildvaras darba plānošanas dokumentiem un detalizē valdības izvirzīto mērķu sasniegšanas posmus. VRP ir apkopoti paši svarīgākie darbi, jo papildus valdība īstenos arī daudzus citus uzdevumus, bez kuriem nav iespējama Valdības deklarācijā noteikto mērķu sasniegšana.

Gan Valdības deklarācija, gan VRP ir cieši saistīti ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") noteiktajiem galvenajiem darbības un attīstības virzieniem: (a) cilvēkkapitāls, (b) inovatīva un efektīva ekonomika, (c) efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana, (d) pārvaldība, (e) kultūrtelpa un (f) Latvija pasaulē. Atbilstoši katram no šiem darbības virzieniem ir noteikti būtiskākie valdības mērķi, konkrēti pasākumi to īstenošanai, atbildīgās institūcijas, kā arī plānoto rezultātu formulējumi, uz kuriem balstīsies VRP ieviešanas uzraudzība un novērtēšana.

VRP sagatavošanu ciešā sadarbībā ar visām ministrijām ir īstenojusi Valsts kanceleja, savukārt VRP īstenošanas uzraudzību un koordināciju veiks Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). VRP īstenošanas uzraudzība balstīsies gan uz formāliem kritērijiem (uzdevumu izpilde laikus), gan arī uz sasniegto rezultātu un radīto pārmaiņu izvērtējumu.

Indikatori Valdības rīcības plāna sadaļām

"Inovatīva un efektīva ekonomika" - noteikt rezultatīvo rādītāju:

- 2014.gadā nodrošināsim, ka Latvija ir 50 labāko valstu vidū atbilstoši Globālās konkurētspējas indeksam (GKI).

"Pārvaldība" - noteikt rezultatīvo rādītāju:

- 2014.gadā nodrošināsim, ka Latvija ir 20 labāko valstu vidū atbilstoši Doing Business rādītājam.

"Kultūrtelpa" - noteikt rezultatīvo rādītāju:

- Radošo industriju, tajā skaitā kultūras pakalpojumu, īpatsvars eksportā 2 %.

- Mājsaimniecību kultūras un atpūtas patēriņš ( % no kopējā patēriņa) 8 %.

- Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā (uz 100 iedz.) > 181,7.

- Amatiermākslas dalībnieku skaits (uz 100 iedz.) > 2,7

Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

 

 

Deklarācijā dotais uzdevums

Rīcības plāna pasākumus (pasākumu kopums)

Atbildīgā institūcija

Izpildes termiņš (dd.mm.gggg.)

Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem, mērķi un rezultatīvie rādītāji

Pasākuma īstenošanas gaita

1

2

3

4

5

6

7

8

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

1.

Mērķis - talantus attīstoša un konkurētspējīga izglītība, kas pieejama ikvienam visu mūžu, nodrošināt, ka vispārējo izglītību jaunietis iegūst līdz 18 gadu vecumam.

1.1.

Izstrādāt un publiski apspriest izglītības vērtēšanas kritērijus, t.sk. izglītības kvalitātes kritērijus, atbilstoši 21.gadsimta sociālajām un ekonomiskajām tendencēm. Izveidot visaptverošu izglītības kvalitātes monitoringu, nodrošinot informācijas pieejamību par izglītības iestādi un tās darbības rezultātiem, veicinot pamatotu izglītības iestādes izvēli, veidojot dažādu izglītības veidu un pakāpju posmsecīgu sasaisti, kā arī akcentējot izglītības atbilstību darba tirgus prasībām un sabiedrības vajadzībām, t.sk. mūžizglītības kontekstā.

IZM

01.09.2014.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (10.06.2010.).
Mērķis: valsts pārvaldes institūciju un sabiedrības informētība par visu izglītības veidu un pakāpju pakalpojumu kvalitāti, t.sk. par atbilstību darba tirgus prasībām un sabiedrības vajadzībām.
Rezultatīvie rādītāji:
1) nodrošināta regulāra izglītības kvalitātes vērtēšana un pašvērtēšana, izglītības kvalitātes vērtēšanas pilnveide (attīstība) un sabiedrības informēšana par izglītības kvalitātes vērtēšanas rezultātiem. 2012.gadā nodrošināta kvalitātes novērtēšana (akreditācija)
350 profesionālās izglītības iestādēm, 600 profesionālās izglītības programmām,
150 vispārējās izglītības iestādēm un 500 vispārējās izglītības programmām. Nodrošināts akreditēto izglītības iestāžu darbības kvalitātes monitorings;
2) izglītības kvalitātes vērtēšanas procesā iesaistītas ieinteresētas puses, t.sk. nozaru eksperti un speciālisti, izglītojamie, izglītojamo vecāki, NVO u.c., nodrošinot izglītības kvalitātes atbilstības sabiedrības un darba tirgus prasībām novērtēšanu un nepieciešamos uzlabojumus;
3) nodrošināta kvalitātes novērtēšanas ekspertu izglītošana vienotas izpratnes veidošanai par izglītības iestāžu darbības kvalitātes vērtēšanas principiem, veicinot vienotu pieeju kvalitātes vērtēšanā un iepazīstinot sabiedrību ar izglītības iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti;
4) attīstās kvalitātes kultūra izglītības iestādēs un tiek ieviesti starptautiskie un Eiropas izglītības kvalitātes principi, nodrošinot izglītības pakalpojumu un rezultātu atzīšanu un salīdzināšanu.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātnee

1.2.

Veicināt skolu autonomiju un individualitāti, nodrošināt elastību vispārējās izglītības satura izstrādē un īstenošanā. Ieviest pedagogu motivācijas instrumentus dalībai mācību priekšmetu programmu paraugu izstrādē un aprobācijā.

IZM

01.06.2014.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (10.06.2010.). Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564).
Mērķis: uzsākta aktualizētu vispārējās izglītības programmu īstenošana.
Rezultatīvais rādītājs: licencētas un sāktas īstenot aktualizētas izglītības programmas 900 vispārējās izglītības iestādēs.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

1.3.

Palielināt skolēnu un jauniešu iesaistīšanos starptautiskās jauniešu apmaiņas programmās ES izglītības programmu (formālās un neformālās) ietvaros, piesaistot valsts finansējumu.

IZM

01.10.2013.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.2009. MK rīkojums Nr.246).
Mērķis: skolēnu un jauniešu skaita palielināšana, kam ir praktiska dalības pieredze starptautiskajās formālās un neformālās izglītības programmās.
Rezultatīvie rādītāji:
1) skolēnu skaits, kuri vismaz vienu semestri ir mācījušies ārzemēs;
2) starptautisko izglītības programmu (piemēram, IBO) skaits Latvijā;
3) tādu jauniešu skaita palielināšanās līdz 15 %, kuri apguvuši starpkultūru un citas starptautiskās apmaiņās apgūstamās prasmes.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātnee

1.4.

Veicināt publiskā finansējuma uzkrājuma fonda veidošanu reālas mūžizglītības nodrošināšanai, izmantojot valsts un pašvaldību izglītības iestāžu kapacitāti.

IZM

01.09.2014.

Mērķis: nodrošinātas iespējas LR nodokļu maksātāju tālākizglītības vai pārkvalifikācijas vajadzībām, izmantojot valsts un pašvaldību izglītības iestāžu kapacitāti.
Rezultatīvais rādītājs: izveidots publiskā finansējuma uzkrājuma fonds.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

1.5.

Samazināt pašvaldībām nepieciešamību pēc obligātiem saskaņojumiem attiecībā uz pašvaldību kompetencē esošiem lēmumiem, t.sk. pašvaldības finansēto izglītības iestāžu dibināšanu un slēgšanu, direktoru pieņemšanu un atlaišanu, izglītības iestāžu reorganizāciju.

IZM

01.06.2014.

Mērķis: pašvaldību administratīvā sloga samazināšana.
Rezultatīvais rādītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

2.

Nodrošināt pilnībā publiski finansētu pirmsskolas izglītību un aprūpi bērniem no pusotra gada vecuma saskaņā ar principu "nauda seko bērnam līdz pirmsskolas izglītības iestādei".

2.1.

Neatkarīgi no pirmsskolas vecuma bērna atrašanās izglītības iestādē vai ģimenē nodrošināt viņa izaugsmi, iegūstot atbilstošas zināšanas un prasmes, pilnveidojot pirmsskolas izglītības satura vadlīnijas, ieviešot bērnu attīstības diagnostiku un atbilstošu rekomendāciju sistēmu.

IZM

01.06.2014.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742).
Mērķis:
paaugstināta pirmsskolas izglītības pieejamība pirmsskolas vecuma bērniem neatkarīgi no viņu atrašanās izglītības iestādēs vai ģimenēs.
Rezultatīvais rādītājs:
veikti grozījumi normatīvajos aktos, pilnveidotas vadlīnijas un rekomendācijas.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātnene

2.2.

Nodrošināt visu pirmsskolas izglītības sistēmā strādājošo pedagogu darba samaksu no valsts budžeta.

IZM

01.09.2014.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742).
Mērķis: paaugstināta pirmsskolas izglītības pieejamība.
Rezultatīvais rādītājs: paredzētais finansējuma apjoms ir iekļauts likumā par valsts budžetu.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

3.

Ieviest valsts un pašvaldību galvojumu sistēmu izglītības finansējuma modelim -"nauda seko bērnam līdz skolai", iesaistot pašvaldības modeļa izstrādē. Izveidot starpnozaru programmu mazo skolu saglabāšanai, tām kļūstot par kopienu daudzfunkcionāliem centriem.

3.1.

Izstrādāt vadlīnijas mazo lauku skolu saglabāšanai un to funkciju paplašināšanai, aicināt pašvaldības, vietējās kopienas un skolas pārstāvjus izstrādāt katras skolas specifikai tālākas attīstības plānu; saglabāt valsts budžeta finansējuma apjomu izglītības funkciju nodrošināšanai un nodrošināt mazo lauku skolu (bērnu skaits skolā 50-100) saglabāšanu ar dažādu pieeju un metožu izstrādēm, t.sk. digitālās vides risinājumiem.

IZM

01.09.2014.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (10.06.2010.).
Mērķis: nodrošināta mazo lauku skolu saglabāšana.
Rezultatīvie rādītāji: 
1) izveidota rīcības grupa;
2) izstrādātas vadlīnijas mazo lauku skolu saglabāšanai, iekļaujot mazo lauku skolu atbalsta finansēšanas modeli;
3) izstrādāti mazo skolu tālākās attīstības plāni, t.sk. paredzot tam nepieciešamo finansējumu.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

3.2.

Sekmēt pašvaldību un valsts budžeta norēķinu sistēmu savstarpēju izlīdzināšanu par izglītības pakalpojumiem uz vienu skolēnu

IZM

01.09.2014.

Mērķis: izlīdzināta pašvaldību un valsts budžeta norēķinu sistēma.
Rezultatīvais radītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos.

 

3.3.

Izvērtēt iespēju, pārejot uz galvojumu sistēmu, mainīt pašvaldību kompetenci izglītības iestāžu uzturēšanā.

IZM

01.09.2014.

Mērķis: izvērtēta iespēja veidot galvojumu sistēmu, paplašinot pašvaldību kompetenci izglītības iestāžu uzturēšanā.
Rezultatīvais radītājs: pēc nepieciešamības veikti grozījumi normatīvajos aktos.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

4.

Nodrošināt priekšnoteikumus, lai katrs bērns var apgūt viņam dzīves laikā nepieciešamās
iemaņas - valsts valodu, angļu valodu un vēl vismaz vienu valodu, daudzpusīgu kultūras pieredzi, IT kompetences, saziņas un sadarbības prasmes, radošumu veicinošas iemaņas, kritisko domāšanu, finanšu ''pratību'' un uzņēmējspēju, kā arī pilsonisko apziņu un prasmes. Skolās pilnībā īstenot iekļaujošu izglītību.

4.1.

Paredzēt mācību priekšmetu apguves iespējas vispārējās izglītības ieguvei Eiropas Savienības oficiālajās valodās (angļu, vācu, franču u.c.).

IZM

01.12.2013.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). EK 2008.gada 18.septembra ziņojums "Daudzvalodība: Eiropas priekšrocība un kopīgā apņemšanās".
Mērķis: uzlabota normatīvā bāze, kas sekmēs Latvijas skolēnu starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāti grozījumi Izglītības likumā.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

4.2.

Paaugstināt pedagogu profesionālās kompetences un skolēnu praktisko prasmju īpatsvaru modernizētā izglītības saturā, bilingvālajā mācību metodikā, radošumā, finanšu ''pratībā'', kā arī sniegt atbalstu pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem.

IZM

31.12.2013.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742).
Mērķis: nodrošināta pedagogu un akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide un profesionālās un pētnieciskās kvalifikācijas paaugstināšana, veicinot viņu konkurētspēju ne vien Eiropas, bet arī pasaules mērogā.
Rezultatīvie rādītāji:
1) līdz 2013.gadam
15 975 vispārējās un interešu izglītības pedagogi un 1 570 profesionālās izglītības pedagogi un prakšu vadītāji pilnveidojuši profesionālās zināšanas;
2) sadarbībā ar Lielbritānijas padomi realizēta CLIL (mācību satura un valodas integrētas apguves) klātienes un tālmācības programma vismaz divām pedagogu grupām;
3) profesionālās pilnveides kursi, t.sk. skolu administrācijai, darbam lingvistiski neviendabīgā vidē.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātnene

4.3.

Nodrošināt iekļaujošas izglītības atbalsta sistēmas darbību visos līmeņos, t.sk. paaugstinot IKT izmantošanas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī izstrādājot plānu sākumskolas un pamatizglītības satura un tā realizācijas procesa pilnveidei, t.sk. dabaszinību, mājturības un tehnoloģijas mācību priekšmetiem.

IZM

01.12.2013.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742).
Mērķis: īstenots iekļaujošās izglītības princips.
Rezultatīvie rādītāji:
1) pilnveidoti un precizēti izglītības programmu paraugi;
2) palielināta jauniešu ar īpašām vajadzībām līdzdalība vidējās izglītības pakāpē (50 % no kopskaita) un nodrošināta sabalansēta kompetenču un prasmju apguve profesionālai darbībai un izglītības turpināšanai;
3) skolēnu (romu) skaits, kas neiegūst obligāto izglītību, nepārsniedz 10 %;
4) izstrādāts plāns.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātnene

4.4.

Attīstīt izglītības informācijas sistēmas, nodrošinot efektīvu izglītības pārvaldību un e-pakalpojumu pieejamību izglītojamiem un pedagogiem, kā arī būtiski palielināt IKT izmantošanu visos izglītības līmeņos, veicinot attālinātās studijas un tālmācību.

IZM

01.09.2014.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei" programma 2007.-2013.gadam (20.10.2006. MK rīkojums Nr.812).
Mērķis:
zinātnes un izglītības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība.
Rezultatīvie rādītāji:
1) attīstītas un uzturētas trīs izglītības informācijas sistēmas, tiek nodrošināta e-pakalpojumu pieejamība 100 % izglītojamo un pedagogu;
2) sagatavoti vismaz trīs mācību materiāli darbam ar jaunajām informācijas komunikāciju tehnoloģijām pirmsskolā un sākumskolā;
3) tiek īstenotas licencētas un akreditētas vispārējās vidējās izglītības programmas tālmācības formā vismaz piecās izglītības iestādēs;
4) izglītojamo skaits, kuri ieguvuši vispārējo vidējo izglītību tālmācības formā;
5) augstākās izglītības programmu skaits, kas tiek īstenotas tālmācības formā.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātnee

4.5.

Izstrādāt plānu skolu bibliotēku nodrošināšanai ar mācību procesam un bērnu vispusīgai attīstībai nepieciešamajām tradicionālajām un digitālajām grāmatām, enciklopēdijām, uzziņas krājumiem

IZM

01.06.2014.

Mērķis: noteikt plānu skolu bibliotēku fondu savlaicīgai atjaunošanai ar mācību procesam un bērnu vispusīgai attīstībai nepieciešamajām tradicionālajām un digitālajām grāmatām, enciklopēdijām, uzziņas krājumiem.
Rezultatīvie rādītāji: izstrādāts plāns.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātnee

4.6.

Atbalstīt motivējošus pasākumus, lai skolās (t.sk. pirmsskolas izglītības iestādēs) ar latviešu mācību valodu iesaistītos vairāk mazākumtautību un trešo valstu pilsoņu (jauno imigrantu) bērnu.

IZM, KM,
VARAM

01.10.2014.
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam.
Mērķis: Nostiprināt latviešu valodas prasmes mazākumtautību pārstāvjiem, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem.
Rezultatīvie rādītāji:
1) projektu ietvaros atbalstīti papildu pasākumi, lai nodrošinātu latviešu valodas apguvi jauno imigrantu, mazākumtautību bērniem un viņu vecākiem, kuri vēlas, lai bērni uzsāktu mācības skolās ar latviešu mācību valodu;
2) nodrošināts atbalsts izglītības procesā iesaistītajām personām ar mērķi integrēt nelatviešu bērnus skolās ar latviešu mācību valodu.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātnee

4.7.

Nodrošināt kvalitatīvu agrīno svešvalodu apguvi, sākot ar 2013./2014.mācību gadu.

IZM

01.09. 2013.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742), MK 19.12.2006. noteikumi Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem".
Mērķis: nodrošināta augstāka svešvalodas apguves kvalitāte.
Rezultatīvais rādītājs: ieviesta svešvalodu apguve no 1.klases.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

4.8.

Veidot mācību priekšmetu standartu monitoringa sistēmu.

IZM

01.10.2014.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam.
Mērķis
: novērtēts, vai mācību saturs nodrošina pamatkompetenču apguvi, un nepieciešamības gadījumā izstrādāti ieteikumi mācību satura pilnveidei.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāta un aprobēta mācību satura monitoringa sistēma.

 

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

5.

Nodot skolotāju kvalifikācijas un kvalitātes standartu uzturēšanu skolotāju profesionālajām organizācijām, piesaistot sociālos partnerus un ieinteresētās puses, lai nodrošinātu sasaisti ar darba tirgus prasībām. Ieviest skolu direktoru iecelšanu uz noteiktu laiku.

5.1.

Pamatojoties uz ESF aktivitātes "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" projekta rezultātiem, ieviest pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas sistēmu.

IZM

01.06.2014.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742).
Mērķis: nodrošināta mūsdienu prasībām atbilstošā pedagogu darba kvalitāte.
Rezultatīvais rādītājs: ieviesta pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas sistēma.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

5.2.

Sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt likumprojektu, paredzot pāreju uz vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu, interešu izglītības iestāžu vadītāju iecelšanu uz noteiktu termiņu.

IZM

01.09.2013.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742).
Mērķis: paaugstināta direktoru darba kvalitāte un atbildīgums.
Rezultatīvais rādītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

5.3.

Noslēgt deleģēšanas līgumus ar pedagogu profesionālajām organizācijām pedagogu kvalifikācijas un kvalitātes standartu vērtēšanai un uzturēšanai. Izvērtēt lielo pilsētu (reģionu) iespējas koordinēt pedagogu tālākizglītību un metodiskā atbalsta sistēmas izveidi.

IZM

01.09.2014.

Mērķis: nodrošināta skolotāju autonomija.
Rezultatīvais rādītājs: deleģēti pienākumi.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

6.

Izstrādāt priekšnoteikumus pārejai uz obligātu vidējo - vispārējo vai profesionālo - izglītību. Sadarbībā ar vecākiem un pedagogiem izstrādāt priekšnoteikumus mācību uzsākšanai 1.klasē bērniem no sešu gadu vecuma, paredzot saglabāt 12 gadu vidējo vispārējo izglītību.

6.1.

Izstrādāt likumprojektus pārejai uz obligāto vidējo - vispārējo vai profesionālo - izglītību, nodrošinot iespēju iegūt vidējo izglītību arī arodizglītības programmās.

IZM

31.12.2013.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742).
Mērķis: ieviesta obligāta vidējā izglītība un paaugstināta tādu izglītojamo konkurētspēja darba tirgū, kuri mācās arodizglītības programmās.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

6.2.

Veidot priekšnoteikumus vispārējās pamatizglītības apguvei bērniem no sešu gadu vecuma.

IZM

01.09.2013.

MK 2009.gada 8.septembra sēdes protokols Nr.56 78.§ "Sociālās drošības tīkla stratēģija". Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742).
 Mērķis: paaugstināta izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīvesprasmju apguves kvalitāte, sagatavojot skolēnus vispārējās vidējās izglītības ātrākai uzsākšanai.
Rezultatīvie rādītāji:
1) izstrādāts mācību saturs un atbalsta materiāli pedagogiem visos mācību priekšmetos;
2) sagatavots normatīvais regulējums pamatizglītības apguves uzsākšanai bērniem no sešu gadu vecuma.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

6.3.

Veikt izmaiņas valsts noteiktajos pārbaudījumos vispārējā vidējā izglītībā un profesionālajā izglītībā.

IZM

01.09.2014.

Mērķis: samērota valsts pārbaudījumu sistēma starp vispārējo vidējo un profesionālo izglītību atbilstoši pārejai uz obligāto vidējo -vispārējo vai profesionālo -izglītību.
Rezultatīvais rādītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos.

6.4.

Radīt priekšnoteikumus skolēna noslodzes samazināšanai mācību gada ietvaros, tai skaitā pagarinot mācību gadu.

IZM

15.04.2013.

Mērķis: sabalansēta skolēnu mācību slodze mācību gada ietvaros.
Rezultatīvais rādītājs:
izstrādāts normatīvais akts (Ministru kabineta noteikumi par 2013./2014.mācību gada garumu).

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

7.

Panākt, lai audzēkņu īpatsvars, kas vidējās izglītības līmenī apgūst profesionālās izglītības programmas, līdz 2014.gadam tuvinātos pusei no kopējā vidusskolēnu skaita. Izvērtēt jauna profesionālās izglītības sadarbības modeļa ieviešanu, būtiski palielinot uzņēmēju profesionālo organizāciju līdzdalību. Izstrādāt un sagatavot ieviešanai no 2014.gada principiāli jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas veicinātu maksimālu augstākās izglītības pieejamību, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un taisnīgumu.

7.1.

Izstrādāt un ieviest jaunu augstākās izglītības finansējuma modeli, pamatojoties uz detalizēti veikto analīzi un starptautiskā līmeņa ekspertu vērtējumiem.

IZM

01.09.2014.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.).
Mērķis: nodrošināta visiem pieejama augstākā izglītība.
Rezultatīvie rādītāji:
1) izveidota ekspertu grupa, kas apzinās un izvērtēs augstākās izglītības finansēšanas alternatīvos variantus;
2) sagatavots pētījums par augstākās izglītības finansēšanas modeļu alternatīvo variantu finansiālajiem aspektiem;
3) izstrādāta atbilstoša normatīvā bāze;
4) ieviests augstākās izglītības finansējuma modelis.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

7.2.

Vienkāršot studējošo un akadēmiskā personāla piesaisti no ārvalstīm, t.sk. no ārpus Eiropas Savienības valstīm.

IZM, ĀM

01.09.2014.

Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458).
Mērķis:
paaugstinājusies augstākās izglītības eksportspēja un starptautiskā atvērtība.
Rezultatīvie rādītāji: ārvalstu studentu īpatsvars kopējā studējošo skaitā - 10 %, akadēmiskā personāla īpatsvars no ārvalstīm - 5 %.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

7.3.

Ieviest Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru, kā arī pilnveidot profesiju standartus un profesionālās izglītības programmas atbilstoši tautsaimniecības attīstībai nepieciešamajām profesijām.

IZM

01.01.2014.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā" (16.09.2009. MK rīkojums Nr.629). Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (23.02.2007. MK rīkojums Nr.111). Programma Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2013.gadā (09.05.2008. MK rīkojums Nr.254).
Mērķis: regulāri izvērtēts un atjaunots mācību saturs, iesaistot sociālos partnerus, lai nodrošinātu atbilstību mūsdienu prasībām un jaunākajiem atklājumiem un nodrošinātu sasaisti ar augstākā līmeņa mācību saturu.
Rezultatīvie rādītāji:
1) izveidots normatīvais ietvars pārējai uz mācību rezultātiem balstītu izglītības sistēmu, veicot grozījumus Izglītības likumā un MK noteikumos;
2) formālās izglītības programmās ir iekļauta atsauce uz attiecīgo Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem;
3) pilnveidoti profesiju standarti;
4) pilnveidotas profesionālās izglītības programmas.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

7.4.

Radīt priekšnoteikumus profesionālās izglītības iestāžu nodošanai pašvaldībām vai nozaru profesionālajām organizācijām, koncentrējot visa veida izglītības kvalitatīvu nodrošināšanu reģionālas pārvaldības ietvaros un atbilstoši reģionālajām vajadzībām.

IZM

01.09.2014.

Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010. -2015.gadam (06.01.2010. MK rīkojums Nr.5).
Mērķis:attīstīta profesionālā vispārējā izglītība, panākta izglītības nodrošināšana reģionālas pārvaldības ietvaros un atbilstoši reģionālajām vajadzībām.
Rezultatīvie rādītāji: radīti priekšnoteikumi profesionālās izglītības iestāžu nodošanai pašvaldībām vai nozaru profesionālajām organizācijām.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

7.5.

Izveidot un ieviest pastāvīgi darbojošās nozaru ekspertu padomes līdzdalības nodrošināšanai profesionālās izglītības satura noteikšanā.

IZM

01.09.2014.

Koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā" (16.09.2009. MK rīkojums Nr.629).
Mērķis: sociālo partneru iesaiste profesionālās izglītības atbilstības nodrošināšanā darba tirgus prasībām.
Rezultatīvais rādītājs: izveidotas un darbojas
12 nozaru ekspertu padomes.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

7.6.

Īstenot profesionālās vidējās kultūrizglītības reformu, pievēršot pastiprinātu uzmanību mācību satura ievirzei uz profesionālo pamatprasmju attīstību, kā arī veidot kompetenču centrus.

KM

01.09.2013.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564); Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" (MK rīk. Nr.264, 18.04.2006.)
Mērķis: veidot labvēlīgu vidi radošās daudzveidības attīstībai un stimulēt tiekšanos pēc izcilības.
Rezultatīvie rādītāji:
1) izstrādāti jauni profesiju standarti;
2) izstrādāta koncepcija par kompetenču centru izveidi kultūrizglītībā un uzsākta tās īstenošana.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

8.

Novērst augstākās izglītības un zinātnes programmu dublēšanos, fragmentāciju un savrupību. No budžeta finansēto fundamentālo zinātni un pētniecību koncentrēt universitātēs un reģionu augstskolās, izvērtējot iespējas integrēt tajās valsts zinātniskos institūtus un lielās universitātes slimnīcas. Nodot inovāciju jomas politikas veidošanā vadošo lomu Izglītības un zinātnes ministrijai.

8.1.

Izvērtēt augstākās izglītības studiju programmas un īstenot studiju programmu apvienošanu, slēgšanu, saglabāšanu vai pilnveidi. Ieviest jaunu augstākās izglītības akreditācijas un kvalitātes vadības modeli. Nodrošināt studentu, augstākās izglītības iestāžu un sabiedrības informēšanu par kvalitātes vērtēšanas un akreditācijas rezultātiem.

IZM, KM

01.09.2013.

Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458).
Mērķis:
uzlabojusies augstākās izglītības kvalitāte, nodrošināta studiju programmu atbilstība tautsaimniecības vajadzībām, efektīvi izmantoti augstākās izglītības resursi.
Rezultatīvie rādītāji:

1) sagatavots pārskats par augstākās izglītības programmu izvērtējumu, kā arī izstrādātas rekomendācijas studiju programmu vērtēšanas un akreditācijas procesa pilnveidošanai, normatīvo aktu sistēmas uzlabošanai;
2) nodrošināta kvalitatīva studiju virzienu īstenošana tajās augstākās izglītības institūcijās, kam ir atbilstoša kapacitāte un kvalitāte, kā arī novērsta studiju programmu sadrumstalotība;
3) apstiprināti MK noteikumi "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas kārtība".

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātnee

8.2.

Veikt zinātnisko institūciju starptautisku izvērtēšanu un turpmāk piešķirt valsts budžeta līdzekļus tikai konkurētspējīgām valsts zinātniskajām institūcijām, konsolidējot vai integrējot nekonkurētspējīgās zinātniskās institūcijas. Paaugstināt zinātnisko institūciju dibināšanas kritērijus reģistrēšanai Zinātnisko institūciju reģistrā.

IZM

01.09.2014.

Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plāns 2010.-2011.gadam (05.05.2010. MK rīkojums Nr.243).
Mērķis: veikta zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošana, nostiprinot augstskolu vadošo lomu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.
Rezultatīvais rādītājs: veikta 136 zinātnisko institūciju starptautiska izvērtēšana, sniegtas rekomendācijas.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

8.3.

Izstrādāt un ieviest vienotu pārvaldības un likumdošanas modeli augstākajā izglītībā un zinātnē. Mainīt augstskolu pārvaldes principus, nodalot akadēmisko un administratīvo kompetenci.

IZM

01.09.2014.

Mērķis: ieviests vienots pārvaldības un likumdošanas modelis augstākajā izglītībā un zinātnē.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts jauns likumprojekts.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

8.4.

Sadarbībā ar IZM un VARAM izstrādāts rīcības plāns pārnozaru inovāciju politikas ieviešanai, kā arī izstrādāts inovācijas tiesiskais regulējums.

EMM

31.12.2012.

Mērķis: sekmēt inovācijas un kapacitātes paaugstināšanos un inovatīvu uzņēmumu skaita pieaugumu.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātnee

9.

Panākt doktorantūras un promociju pilnīgu finansējumu no valsts budžeta un ES fondiem. Panākt, ka doktoru īpatsvars augstskolu akadēmiskajā personālā sasniedz vismaz divas trešdaļas. Ieviest principu, ka jebkurā akadēmiskajā amatā strādājošajam jāīsteno pedagoģiskā un pētnieciskā darba vienotība, kā arī atbalstīt pēcdoktorantūras pētniecību.

9.1.

Pakāpeniski pāriet uz pilnīgu doktorantūras studiju finansējumu no valsts budžeta, ik gadu palielinot valsts budžeta finansēto doktorantūras studentu īpatsvaru.

IZM

01.09.2014.

Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458).
Mērķis: paaugstinoties doktoru īpatsvaram akadēmiskajā personālā, ir uzlabojusies augstskolu akadēmiskā personāla kvalitāte.
Rezultatīvie rādītāji: valsts budžeta finansēto doktorantūras studentu īpatsvars 2012.gadā-2013.gadā - 80 %, 2014.gadā - 100 %.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātnee

9.2.

Atbalstīt maģistru un doktoru sagatavošanu, nodrošinot ES fondu izmantošanas ilgtermiņa pēctecību.

IZM

01.09.2014.
Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458).
Mērķis: uzlabojusies augstskolu akadēmiskā personāla kvalitāte.
Rezultatīvie rādītāji:
1) Latvijas augstskolās ESF atbalstu saņems maģistranti prioritārajās jomās:
2011.gadā - 700 maģistranti, 2012.gadā - 700 maģistranti; 2013.gadā - 1500 maģistranti;
2) Latvijas augstskolās zinātnisko grādu ieguvuši jauni zinātņu doktori: 2011.gadā - 287 doktori, 2012.gadā - 300 doktori, 2013.gadā - 300 doktori.

I.Cilvēkkapitālss

Izglītība un zinātne

9.3.

Izstrādāt un ieviest starptautiska līmeņa kvalitātes kritērijus akadēmiskā personāla izaugsmei un ievēlēšanai amatā.

IZM

01.09.2014.

Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458).
Mērķis: paaugstinājusies augstskolu akadēmiskā personāla kvalitāte un īstenota pedagoģiskā un pētnieciskā darba vienotība.
Rezultatīvie rādītāji:
1) ieviesti atklāti starptautiski konkursi uz profesoru vietām;
2) sagatavots atbilstošs normatīvais ietvars.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātnee

9.4.* Atbalstīt pēcdoktorantūras pētniecību, jaunu zinātnisko grupu izveidi un papildu cilvēkresursu piesaisti, lai veicinātu Nacionālajā Reformu programmā noteikto un ES 2020 mērķu izpildi. IZM 30.12.2013. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plāns 2010.-2011.gadam (05.05.2010. MK rīkojums Nr.243).
Mērķis: atjaunots zinātniskās darbības intelektuālais potenciāls un infrastruktūra, nostiprinot augstskolu vadošo lomu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.
Rezultatīvais rādītājs: zinātnisko darbinieku skaita, tai skaitā privātajā sektorā nodarbināto skaita, pieaugums, sasniedzot 4,0 zinātnisko darbinieku skaitu uz 1000 nodarbinātajiem.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

10.

Veikt stratēģiskas investīcijas zinātnē saskaņā ar prioritāšu principu, piesaistot ES fondus, kvalitāti un zinātnisku potenciālu pierādījušos konkrētos starptautiskos pētnieciskos projektos, zinātnes un tehnoloģijietilpīgos projektos.

10.1.

Nodrošināt fundamentālo un lietišķo pētījumu izstrādi un Valsts pētījumu programmu finansēšanu saskaņā ar prioritāšu principu.

IZM

30.12.2013.

Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plāns 2010.-2011.gadam (05.05.2010. MK rīkojums Nr.243).
Mērķis: veicināta zinātniskās darbības konkurētspēja starptautiskā līmenī, piesaistot ES fondus un privātā sektora finansējumu.
Rezultatīvais rādītājs: īstenots 161 fundamentālais un lietišķais pētījums, piecas valsts pētījumu programmas, 122 praktiskas ievirzes pētniecības projekti.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

10.2.

Izveidot deviņus valsts nozīmes pētniecības centrus un īstenot tādas pētniecības programmas, kas paredz privātā sektora un ES finansējuma papildu piesaisti: EUROSTARS, ARTEMIS, dalība Eiropas Kosmosa aģentūras projektos kosmosa tehnoloģijās u.c.

IZM

30.12.2013.

Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plāns 2010.-2011.gadam (05.05.2010. MK rīkojums Nr.243).
Mērķis:
zinātnes un pētniecības resursi koncentrēti valsts nozīmes pētniecības centros. Īstenoti projekti, kas paredz privātā sektora un ES finansējuma papildu piesaisti.
Rezultatīvie rādītāji:

1) izveidoti deviņi valsts nozīmes pētniecības centri: Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs; Farmācijas un biomedicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs (minētais centrs tai skaitā ietver farmaceitisko tehnoloģiju studiju un pētījuma centra un biofarmācijas centra izveidi); Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs (minētais centrs tai skaitā ietver Kosmisko datu apstrādes centra izveidi); Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs; Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs; Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centrs; Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs; Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs; Transporta un mašīnbūves valsts nozīmes pētniecības centrs; Valsts nozīmes pētniecības centrs sociālekonomikā un sabiedrības vadībā;
2) īstenoti 4 EUROSTARS projekti gadā, 2 ARTEMIS projekti gadā,
3) noslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Republiku un Eiropas Kosmosa aģentūru.

I.Cilvēkkapitālss

Izglītība un zinātne

10.3.

Sadarbībā ar Ārlietu ministriju atbalstīt Eiropas līmeņa izcilības platformas izveidi konkurētspējīgu tehnoloģiju Baltijas reģiona attīstībai, veidojot ES līmeņa zinātniskas infrastruktūras.

IZM

01.09.2014.

Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģijas rīcības plāns (10.06.2009.). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631).
Mērķis: izveidota Eiropas līmeņa izcilības platforma konkurētspējīgu tehnoloģiju attīstībai, uzsverot ieguldījumu augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijās.
Rezultatīvais rādītājs:
Viena izcilības platforma ar 4-5 Eiropas līmeņa pētniecības infrastruktūrām.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

10.4.

Izveidot vienotu Izglītības vadības un praktiskās metodikas zinātnisko centru, kas koordinēs gan izglītības standartu pilnveides, gan mācību priekšmetu metodikas izstrādes jautājumus.

IZM

01.06.2014.

Mērķis: sekmēta izglītības plānošanas un satura kvalitātes paaugstināšanās, izveidojot vienotu Izglītības vadības un praktiskās metodikas zinātnisko centru.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāta normatīvā bāze Izglītības vadības un praktiskās metodikas zinātniskā centra darbības nodrošināšanai.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

10.5.

Īstenot vismaz 20 investīciju projektus kompleksajiem risinājumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai pašvaldību izglītības iestādēs

VARAM

30.09.2014.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015. gadam.
Mērķis: papildus ES fondu līdzekļiem uzlabot izglītības infrastruktūras (ēku) stāvokli, samazināt apsaimniekošanas izmaksas.
Rezultatīvie rādītāji: kopējais pašvaldības izglītības iestāžu skaits, kurās ieguldītas investīcijas SEG emisiju samazināšanai:
2013.gadā - piecas izglītības iestādes;
2014.gadā - 20 izglītības iestādes

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

10.6.

Īstenot vismaz 30 inovatīvus tehnoloģiju pilotprojektus (izmēģinājumprojektus) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) ietvaros, veicinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu produktu un tehnoloģiju attīstību un zināšanu un tehnoloģiju pārnesi Latvijā.

VARAM

31.12.2013.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: veidot pieredzi inovatīvu projektu ieviešanā turpmāko investīciju projektu vai aktivitāšu attīstībai, veicinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu produktu un tehnoloģiju attīstību un zināšanu un tehnoloģiju pārnesi Latvijā.
Rezultatīvie rādītāji: kopējais uzņēmumu skaits, kuros ieviestas inovatīvas tehnoloģijas:
2011.gadā - viens uzņēmums;
2012.gadā - 20 uzņēmumi;
2013.gadā - 30 uzņēmumi.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

10.7.

Izstrādāt valsts politiku zinātnes centru un zinātnes muzeju popularizēšanai un atbalstam

IZM

30.09.2014.

Mērķis: atraisīt skolnieku zinātkāri par dažādām zinātnes jomām un veicināt vēlmi mācīties mūža garumā.
Rezultatīvais rādītājs: skolēnu skaits, kas apmeklē zinātnes centrus un zinātnes muzejus.

I.Cilvēkkapitāls

Izglītība un zinātne

11.

Nostiprināt letonikas kvalitatīvu attīstību.

11.1.

Īstenot latviešu akadēmiskās valodas attīstības un ilgtspējas pasākumus izglītības un zinātnes mobilitātes apstākļos.

IZM

30.12.2013.

Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2013. gadam (02.03.2005. MK rīkojums Nr.137).
Mērķis:
1) īstenota valsts pētījumu programma "Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra, cilvēkdrošība)";
2) izstrādāti apraksti un metodiskie līdzekļi latviešu valodas apguves B1 un B2 līmenim;
3) veikta sociolingvistiska aptauja regulāras valodas situācijas izpētes un attīstības tendenču izzināšanas nodrošināšanai;
4) nodrošināts vidēji 14 000 latviešu valodas konsultāciju gadā;
5) izdoti trīs populārzinātnisku rakstu krājumi par valodas prakses jautājumiem

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfijaa

12.

Noteikt demogrāfiskās situācijas uzlabošanu par prioritāti, pieņemot starpnozaru politiskos lēmumus. Radīt atbalsta veidus otrā, trešā un katra nākamā bērna piedzimšanai ģimenē, t.sk. fiskālus stimulus un progresivitātes principa īstenošanu. Izveidot atbalsta programmu neauglīgo ģimeņu ārstēšanai.

12.1.

Noteikt pasākumus, to veicējus un termiņus, lai īstenotu Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, iekļaujot ģimenes valsts pabalsta reformu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma likmes paaugstināšanu par apgādībā esošu personu, pirmsskolas izglītības iespēju paplašināšanu, valsts apmaksātu ēdināšanu skolēniem no 1. līdz 4.klasei, atbalsta pasākumus daudzbērnu ģimenēm, valsts apmaksātu neauglības ārstēšanu u.c.

LM

01.05.2012.
Plānošanas dokumenti:
1) Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (MK 18.02.2011. rīk. Nr.652) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.
Mērķis:
 Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam īstenošana
Rezultatīvais rādītājs:
Ministru kabinetā iesniegts Rīcības plāna projekts 2012.-2014.gadam

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

12.2.

Īstenot Rīcības plānu Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai 2012.-2014.gadā

LM

31.12.2014.

Plānošanas dokumenti:
Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (MK 18.02.2011. rīk. Nr.65).
Mērķis: virzība uz Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam noteikto virsmērķi "Veicināt ģimeņu stiprināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūtu un tās vērtības sabiedrībā".
Rezultatīvais rādītājs: Rezultatīvie rādītāji tiks iekļauti Rīcības plānā Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai 2012.-2014.gadam.

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

12.3.

Īstenot informatīvus un izglītojošus pasākumus, atzīmējot Eiropas gadu (2012) par aktīvu novecošanos un paaudžu solidaritāti

LM

31.12.2012.

Mērķis: aktīvas novecošanas kultūras iedzīvināšana Latvijā, balstoties uz principu par sabiedrību visām vecuma grupām.
Rezultatīvie rādītāji: īstenoti Programmā Eiropas gadam aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012) iekļautie 56 pasākumi

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

13.

Nodrošināt sociālās drošības sistēmas ilgtspēju. Turpināt pārskatīt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, t.sk. vidējā termiņā pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas stāžu, atslogot sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu no tam neraksturīgiem izdevumiem. Pakāpeniski palielināt iemaksas
2.pensiju līmenī, līdz 2015.gadam sasniedzot 6 %.

13.1.

Izstrādāt priekšlikumus un argumentus, kā arī nodrošināt konstruktīvu diskusiju sabiedrībā par iespējām - ar 2014.gadu pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem un minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem, lai kvalificētos valsts vecuma pensijas saņemšanai

LM

01.04.2012.

Plānošanas dokumenti:
1) Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (MK 17.11.2010. rīk. Nr.674).
2) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam ( MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.
Mērķis: pensiju sistēmas ilgtspēja.
Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām".

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

13.2.

Izstrādāt priekšlikumus, lai ar 2014.gadu mainītu piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksas avotu no speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu

LM

01.04.2012.

Plānošanas dokumenti:
1) Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (MK 17.11.2010. rīk. Nr.674)
2) MK 19.11.2010. prot. Nr.65 1.§ 2.p. "Piemaksu pie valsts vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu ar 2014.gada 1.janvāri segt no valsts pamatbudžeta līdzekļiem".
3) Latvijas Nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011. prot. Nr.27 34.§)
Politikas virzieni un pasākumi, lai nodrošinātu budžeta ilgtspējīgumu: sabiedrisko finanšu ilgtspējas nodrošināšana - valsts speciālā (sociālā) budžeta atbrīvošana no izmaksām (pabalstiem), kas nav nosegti ar sociālajām iemaksām, turpmāk tos maksājot no valsts pamatbudžeta.
4) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) 1.prioritāte ekonomikas izaugsme, rīcības virziens: makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, pasākums Nr.1.1.1.5.
Mērķis: pensiju sistēmas ilgtspēja.
 Rezultatīvais rādītājs:
Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām".

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

14.

Izstrādāt un piedāvāt 3.pensiju līmeņa uzkrājumus veicinošu stimulu paketi, tai skaitā darba devēja līdziemaksu nosacījumus. Izvērtēt iespējas apdrošināt 2.pensiju līmeņa uzkrāto pamatkapitālu pret zaudējumiem. Izvērtēt modeli papildu pensiju sistēmas līmeņa ieviešanai, kas paredz atbalstu vecumdienās par izaudzinātajiem bērniem.

14.1.

Izstrādāt priekšlikumus 2.pensiju līmeņa līdzekļu efektīvākai pārvaldīšanai

LM

31.12.2012.

Plānošanas dokumenti:
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.
Mērķis: izvēlēti risinājumi 2.līmeņu pensiju sistēmas stabilitātes veicināšanai.
Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums.

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

14.2.

Izvērtēt iespējas sniegt papildu atbalstu pie pensijas par izaudzinātajiem bērniem

LM

31.12.2012.

Plānošanas dokumenti: Nav.
Mērķis
: izvēlēti risinājumi, lai personām, kuras izaudzinājušas bērnus, sniegtu lielāku atbalstu vecumdienās.
Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums.

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

15.

Pašvaldībās turpināt algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmu, kā arī attīstīt brīvprātīgo darbu.

15.1.

No 2012.gada ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību īstenot algotos pagaidu sabiedriskos darbus, sasaistot tos ar aktivizācijas un apmācību pasākumiem

LM

No 01.2012.

Plānošanas dokumenti:
1) Informatīvais ziņojums "Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu atsākšanu 2012.gadā" (MK prot. Nr.44 17.§).
2) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.
Mērķis: Aktivizēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošie bezdarbnieki, kuri vairāk nekā sešus mēnešus ir bez darba un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, nodrošinot tiem iespēju iegūt un uzturēt darba prasmes un iemaņas, kā arī saņemt iztikas līdzekļus, tādējādi veicinot iesaisti darba tirgū.
Rezultatīvie rādītāji: algotos pagaidu sabiedriskos darbos 2012.-2013.gadā iesaistīti ne mazāk kā 33 342 bezdarbnieki.

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

15.2.

Ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību turpināt īstenot aktīvo darba tirgus politikas pasākumu "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" (pasākums uzsākts ar 01.08.2011.)

LM

No 01.01.2012.

Plānošanas dokumenti: Nav.
 Mērķis: Atbalstītas jauniešu bezdarbnieku (18-24 gadi) brīvprātīgā darba aktivitātes sabiedrības labā, kuru rezultātā iegūta noderīga darba pieredze biedrībās vai nodibinājumos, tādējādi veicinot jauniešu pirmās darba pieredzes ieguvi un iesaisti darba tirgū.
Rezultatīvie rādītāji: pasākumā iesaistītas 1200 personas 2012.gadā, 1000 personas 2013.gadā un 1000 personas 2014.gadā.

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

16.

Uzlabot pārvaldību un sociālo pakalpojumu nodrošināšanas sistēmu, radot priekšnosacījumus efektīvai, caurskatāmai un uz klientiem orientētai sociālajai aprūpei, t.sk. kompetentu un katrai klientu grupai piemērotu sociālo aprūpi.

16.1.

Noteikt rīcībpolitiku sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai 2013.-2015.gadā

LM

01.12.2012.

Plānošanas dokumenti: Nav.
 Mērķis: alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība; konkrētāki, uz mērķi virzīti pakalpojumi valsts sociālās aprūpes centros; centru pārvaldības modelis.
Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts Plāns sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai.

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

16.2.

Turpināt pilnveidot valsts sniegtos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, iekšēji specializējot valsts sociālās aprūpes centrus

LM

31.12.2013.

Plānošanas dokumenti: Nav.
 Mērķis: klienta funkcionālo traucējumu veidam un to smaguma pakāpei atbilstoši pakalpojumi, nepieciešamības gadījumā piesaistot veselības aprūpes elementus.
Rezultatīvie rādītāji: visos piecos valsts sociālās aprūpes centros izstrādāti iekšējās specializācijas modeļi.

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

16.3.

Īstenot EEZ līdzfinansētās programmas "NVO fonds", sniedzot atbalstu bērniem un jauniešiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam, un īstenojot inovatīvus sociālos un pamatpakalpojumus, it īpaši lauku apvidos

SIF, KM

31.10.2014.

Plānošanas dokumenti:
1) Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti.
2) Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam.
Mērķis: Stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai.
Rezultatīvais rādītājs: Ieviesti 50 projekti.

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

16.4.

Īstenot Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmu "NVO fonds", sniedzot atbalstu bērniem un jauniešiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam

SIF

30.04.2013.

Plānošanas dokumenti:
1) Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas padomes ietvarlīgums par Latvijas-Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā un tā pielikumiem (procedūrām).
2) 2009.gada 11.decembra granta līgums starp Šveices konfederāciju, Latvijas Republikas Finanšu ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu.
 Mērķis: Veicināt pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanā, atbalstot aktivitātes, kas uzlabo dzīves kvalitāti bērniem un jauniešiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības un nabadzības riskam, un senioriem.
 Rezultatīvie rādītāji: nodrošināt 61 projekta ieviešanu un uzraudzību.

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

17.

Īstenot sociālās palīdzības sistēmas reformu, pakāpeniski pārejot no pasīvās jeb pabalstu sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvo jeb klientu motivējošo un savas situācijas uzlabošanā iesaistīto sistēmu, lai ar pieejamajiem resursiem nodrošinātu iespējami lielāku pievienoto vērtību klientiem un sabiedrībai kopumā.

17.1.

Veikt pētījumu par nepieciešamajām pārmaiņām pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu sistēmā

LM

01.04.2012.

Plānošanas dokumenti:
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam ( MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.
Mērķis:
sākotnējās ietekmes izvērtējums, izstrādājot sociālās palīdzības pabalstu sistēmas reformu.
Rezultatīvais rādītājs
: pētījuma rekomendācijas, kas ļaus izvēlēties piemērotāko, klientus motivējošāko reformas variantu, lai tie atgrieztos darba tirgū

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

17.2.

Mainīt sociālās palīdzības pabalstu sistēmu

LM

01.09.2012.

Plānošanas dokumenti:
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.
Mērķis: sociālās palīdzības pabalstu sistēma ir konkrētāka, vērsta uz noteiktu mērķi, tāda, kas vairāk motivē sociālās palīdzības klientus izrādīt aktivitāti situācijas uzlabošanā (atgriezties darba tirgū u.c.); uzlabota sociālās palīdzības sistēmas sasaiste ar aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, piedāvājot dalību algotos pagaidu sabiedriskos darbos, pilnveidojot algu subsīdiju mehānismus sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām, darba meklēšanas un piemērota darba pieņemšanas nosacījumus, bezdarbnieku profilēšanu.
Rezultatīvie rādītāji: Ministru kabinetā iesniegti grozījumi normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, un darba tirgus jomā

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

17.3.

Noteikt rīcībpolitiku valsts atbalstam un starpinstitūciju sadarbībai, lai veicinātu profesionāla sociālā darba attīstību

LM

15.10.2013

Plānošanas dokumenti: Nav.
 Mērķis: uzlabota profesionālu sociālā darba speciālistu pieejamība iedzīvotājiem.
Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegtas "Pamatnostādnes profesionāla sociālā darba attīstībai 2013.-2017.gadam".

I.Cilvēkkapitāls

Labklājība un demogrāfija

17.4.

Sadarbībā ar VARAM izstrādāti vienoti nosacījumi dzīvokļa pabalstu saņemšanai valstī.

EM

15.10.2013.

Mērķis: noteikt vienotus nosacījumus dzīvokļa pabalstu saņemšanai.
Rezultatīvais rādītājs: izveidota vienota sistēma dzīvokļu pabalstu noteikšanai un piešķiršanai valstī.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

18.

 

Pakāpeniski palielināt veselības aprūpes kopējo finansējumu un pilnveidot finansēšanas sistēmu, saistot personificēto nodokļu maksāšanu valsts budžetā ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.

18.1.

Izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā koncepciju par veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi un izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus par veselības aprūpes finansēšanu.

VM

01.07.2013.

Mērķis: nodrošināt noteiktu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sociāli mazaizsargāto sabiedrības grupu locekļiem un tiem iedzīvotājiem, par kuriem ieturēts veselības nodoklis vai tie veic speciālas iemaksas veselības jomas budžetā.
Rezultatīvie rādītāji
: izveidota veselības apdrošināšanas sistēma.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

18.2.

Pakāpeniski palielināt veselības aprūpes jomas pamatfunkciju finansējumu atbilstoši valsts budžeta iespējām.

VM

01.01.2014.

Mērķis: nodrošināt, ka veselības aprūpei atvēlētais finansējuma apjoms (procentos no IKP) tiek tuvināts Eiropas Savienības valstu vidējiem rādītājiem.
Rezultatīvie rādītāji: veselības aprūpes valsts budžets gadā tiek palielināts vismaz par 0,25 % no IKP, sasniedzot rādītāju - veselības aprūpes valsts budžets 4,5 % no IKP 2014.gadā.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

19.

Izstrādāt un pieņemt normatīvo regulējumu sabiedrības veselības aprūpes organizācijai, kura noteiks valsts un privāto veselības aprūpes iestāžu un pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību atbildību un tiesības.

19.1.

Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, lai definētu veselības pamatterminus, noteiktu veselības aprūpes līmeņus, sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmas dalībniekus, to tiesības un pienākumus, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, to formas un darbības galvenos principus. VM 01.01.2014. Mērķis: noteikt pasākumu kopumu, kas vērsts uz cilvēka veselības saglabāšanu, uzlabošanu un atjaunošanu, kā arī riska faktoru iedarbības novēršanu vai ierobežošanu uz cilvēka organismu, lai samazinātu slimību rašanās iespēju, nodrošinot pēc iespējas ilgāku un kvalitatīvāku cilvēka dzīvi, kā arī normatīvi noteikt citu nozaru ministriju iesaisti veselības nozares jautājumu risināšanā.
Rezultatīvie rādītāji:
izstrādāts attiecīgs normatīvais akts par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

20.

Nodrošināt cilvēkresursu attīstības programmu medicīnā, veicinot speciālistu palikšanu Latvijā.

20.1.

Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Veselības aprūpes sistēmas cilvēkresursu attīstības plānu 2013.-2015.gadam.

VM

01.07.2012.

Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens par veselības aprūpes pakalpojumu un resursu attīstību.
Mērķis: nodrošināt finanšu un cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpes sistēmai, izvērtējot esošos cilvēkresursus, to vecumu, struktūru, iekļaujot rezidentūras jautājumus un jautājumus par veselības nozares speciālistu atalgojuma palielināšanu, nodrošinot sociālās garantijas veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kā arī novēršot ārstniecības personu personas kodu publiskošanu.
Rezultatīvie rādītāji:
1) veikta analīze par nodrošinājumu ar cilvēkresursiem veselības aprūpē;
2) noteikts plānotais nepieciešamais cilvēkresursu skaits veselības nozarē pa profesiju veidiem laika periodā līdz 2018.gadam;
3) noteikti pasākumi cilvēkresursu attīstībai veselības nozarē. Tai skaitā noteikti pasākumi, lai nodrošinātu vienmērīgu ģimenes ārstu prakšu izvietojumu lauku teritorijās;
4) noteiktas ārstniecības personāla atalgojuma tendences no 2013.-2015.gadam.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

21.

Ieviest e-veselības pakalpojumus, t.sk. e-pacientu kartes (izvērtējot iespēju šim nolūkam izmantot plānotās identifikācijas kartes), padarot efektīvu veselības aprūpes plānošanu, koordinēšanu un datu aizsardzību, kā arī pacientam -pakalpojuma saņemšanu.

21.1.

Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā noteikumus par veselības informācijas sistēmā glabājamajiem datiem, to apstrādes un izsniegšanas kārtību.

VM

01.06.2012.

Mērķis: ieviest e-veselības pakalpojumus, nodrošināt augstu datu aizsardzību, noteikt pacientu un veselības nozares speciālistu tiesības un pienākumus.
Rezultatīvie rādītāji:

1) noteikts veselības informācijas sistēmā glabājamo datu apjoms, to apstrādes un izsniegšanas kārtība;
2) noteikts veselības informācijas sistēmas pārzinis;
3) noteikti veselības nozares speciālistu pienākumi un tiesības strādāt ar e-veselības sistēmām.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

21.2.

Nodrošināt darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ieviešanu
e-veselības jomā:
1) nozares vienotās uzraudzības informācijas sistēmas izstrāde;
2) elektroniska apmeklējumu rezervēšanas izveide (e-booking), veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšana (e-refferals), sabiedrības veselības portāla izveide, informācijas drošības un personas datu aizsardzības nodrošināšana;
3) elektroniskās veselības kartes (EVK) un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveide;
4) elektronisko recepšu informācijas sistēmas izveide;
5) nozares statistikas informācijas sistēmas attīstība, atbalsta nodrošināšana ar ārstniecību saistītajiem lēmumiem;
6) datu apmaiņas elektronizācija darbam ar apdrošināšanas sabiedrībām;
7) veselības aprūpes sniedzēju informācijas sistēmas izveide, tās veicināšana, citu iestāžu informācijas sistēmu attīstība.

VM

30.09.2014.

Mērķis: izmantojot elektroniskās datu apmaiņas iespējas, nodrošināt medicīnisko ierakstu un citu datu par pacienta veselību apstrādi, kā arī paplašināt publisko e-pakalpojumu klāstu un funkcionalitāti.
Rezultatīvie rādītāji:

1) uzsākta elektroniskās veselības kartes informācijas sistēmas, e-receptes informācijas sistēmas, pierakstīšanās un nosūtīšanas pie ārsta informācijas sistēmas ieviešana;
2) nodrošinātas minimāli nepieciešamās datorprasmes veselības aprūpes speciālistiem.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

21.3.

Īstenot piecus e-veselības projektus (sasaistē ar 106.5.pasākumu)

VM,
VARAM

30.09.2014.

Mērķis: pilnveidot valsts informācijas sistēmas, paplašinot publisko e-pakalpojumu klāstu un funkcionalitāti
Rezultatīvie rādītāji:
Izveidotas 2 un uzlabotas 6 informācijas sistēmas un izveidoti vairāk nekā 40 elektroniskie e-veselības pakalpojumi.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

22.

Nodrošināt vienādu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu veselības aprūpes pakalpojumu neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja.

22.1.

Izstrādāt un sākt lietot stacionārajā veselības aprūpē ar diagnozēm saistītu (raksturīgu) grupu (DRG) apmaksas modeli.

VM

01.06.2014.

Mērķis: nodrošināt slimnīcu labāku pārvaldību un pilnveidot slimnīcu finansēšanas modeli. Rezultatīvie rādītāji: ņemot vērā konkrētas diagnozes ārstēšanas standartus (vadlīnijas) un pacienta ārstēšanas nianses (pacienta vecums, uzturēšanās ilgums stacionārā, pielietotās medicīniskās tehnoloģijas, komplikācijas), pakalpojumu sniedzējs tiek stimulēts sniegt veselības aprūpes pakalpojumus ar zemām izmaksām.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

22.2.

Izstrādāt un ieviest kvalitātes kritērijus stacionārajām ārstniecības iestādēm, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.

VM

01.01.2013.

Mērķis: vērtēt slimnīcu darbības efektivitāti atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
Rezultatīvie rādītāji
: ieviesta sistēma stacionārajās ārstniecības iestādēs sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

23.

Nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vienmērīgi visā valsts teritorijā.

23.1.

Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Veselības aprūpes sistēmas attīstības plānu 2013.-2015.gadam.

VM

01.01.2013.

Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens par veselības aprūpes pakalpojumu un resursu attīstību.
Mērķis: nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas resursu izmantošanu un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību, vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, par kuriem tiek maksāts no valsts budžeta līdzekļiem, un veicināt līdzsvarotu veselības nozarē strādājošo uzņēmējdarbības attīstību.
Rezultatīvie rādītāji:
1) veikta slimnīcu darbības rādītāju analīze sekundārā stacionārā līmenī un aprēķināta hospitalizāciju prognoze laika periodam līdz 2018.gadam;
2) noteikts stacionāro ārstniecības iestāžu tīkls laika periodam līdz 2015.gadam;
3) izstrādāti priekšlikumi par ārstniecības procesa uzlabošanu slimnīcu un ambulatorajā sektorā, kas pamatojas uz slimnīcu funkciju un darbības rādītāju novērtējumu, slimnīcu darbības makroanalīzi un starptautiskajiem pētījumiem.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

23.2.

Pamatojoties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu darbības izvērtējumu, izstrādāt priekšlikumus steidzamās medicīniskās palīdzības punktu optimālas darbības nodrošināšanai.

VM

01.01.2013.

Mērķis: nodrošināt vienmērīgi pieejamu palīdzības sniegšanu pacientiem, kuriem ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kas prasa steidzamu ārstniecības personu iejaukšanos.
Rezultatīvie rādītāji: noteikts optimāls steidzamās medicīniskās palīdzības punktu skaits, izvietojums, kā arī pārskatītas prasības steidzamās medicīniskās palīdzības punktu darbam.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

24.

Panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, paplašinot ambulatoro pakalpojumu pieejamību, dienas stacionāru darbu, sadarbojoties ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Paplašināt iespēju saņemt neatliekamo palīdzību ģimenes ārstu praksēs, tādējādi samazinot neatliekamās palīdzības izmaksas.

24.1.

Skatīt Veselības ministrijas 23.1.pasākumu.

VM

01.01.2013.

Skatīt Veselības ministrijas 23.1.pasākumu.

24.2.

Pamatojoties uz mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanā iesaistīto institūciju darbības izvērtējumu, izstrādāt priekšlikumus mājas aprūpes pakalpojumu paplašināšanai.

VM

01.01.2013.

Mērķis: uzlabot hroniski slimo pacientu veselības aprūpi.
Rezultatīvie rādītāji:

1) samazināts pacientu uzturēšanās laiks stacionārajā ārstniecības iestādē;
2) nodrošināta iespēja saņemt savlaicīgu medicīnisko palīdzību, tai skaitā rehabilitācijas pakalpojumus, sava veselības stāvokļa uzlabošanai un atjaunošanai, līdz ar to mazinot gadījumu skaitu, kad pacients var tikt atkārtoti hospitalizēts.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

24.3.

Izveidot ziņošanas sistēmu, kuras ietvaros Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz informāciju ģimenes ārsta praksei par izsaukumiem pie ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem hronisku slimību paasinājuma gadījumā, kā arī pilnveidot ģimenes ārstu kvalitātes sistēmu, lai motivētu ārstus aprūpēt hroniskos pacientus.

VM

01.01.2013.

Mērķis: uzlabot ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto hronisko pacientu uzraudzību un aprūpi.
Rezultatīvie rādītāji:
samazināts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaits pie hroniskiem pacientiem.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

25.

Definēt un nodalīt valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus un maksas pakalpojumus, sniedzot iedzīvotājiem skaidru informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību un apmaksu.

25.1.

Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, lai noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pienākumu informēt pacientus par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību.

VM

01.02.2013.

Mērķis: nodrošināt potenciālajiem veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējiem pieejamu informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām.
Rezultatīvie rādītāji:
 ārstniecības iestādēm noteikts pienākums skaidri un nepārprotami informēt pacientus par tiem pakalpojumiem, par kuriem tiek maksāts no valsts budžeta, par šo pakalpojumu saņemšanas laiku un vietu.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

26.

Stiprināt ģimenes ārstu komandas darbu, paplašināt sadarbību starp ģimenes ārstu un pacientu, veicinot iedzīvotāju aktīvāku iesaisti savas veselības uzturēšanā. Paplašināt pacientu iespēju brīvi izvēlēties pakalpojumu saņemšanas vietu.

26.1.

Turpināt primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, piesaistot ģimenes ārsta praksei otru māsu vai ārsta palīgu, kurai noteikts pastāvīgs pieņemšanas laiks un kura aicinās pacientus uz profilaktiskajām apskatēm, izglītos ģimenes ārsta pacientus par veselīgu dzīvesveidu, fiziskajām aktivitātēm, nodrošinās hronisko pacientu aprūpi un izglītošanu ģimenes ārstu praksē, apzinās pie ģimenes ārsta reģistrētos trūcīgos pacientus.

VM

01.10.2014.

Mērķis: attīstīt pacientiem finansiāli un teritoriāli pieejamākos veselības aprūpes pakalpojumus.
Rezultatīvie rādītāji:

1) samazināts gaidīšanas laiks ģimenes ārsta pakalpojumu saņemšanai;
2) palielinātas pacientu zināšanas un izpratne par veselību primārajā veselības aprūpes līmenī.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

26.2.

Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, lai uzlabotu pieejamību ģimenes ārsta praksei, tai skaitā izvērtējot iespēju pāradresēt ģimenes ārsta praksei tās darba laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumus gadījumos, kad pacientiem nav dzīvībai un veselībai kritisks stāvoklis.

VM

01.06.2012.

Mērķis: uzlabot ģimenes ārstu prakšu darbību, panākot efektīvāku veselības aprūpei paredzēto resursu izmantošanu.
Rezultatīvie rādītāji:
1) normatīvajos aktos noteikts, ka pacientam ģimenes ārsta prakse pieejama astoņas stundas dienā;
2) samazināts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaits.

I.Cilvēkkapitāls

Veselībaa

26.3.

Izstrādāt priekšlikumus, lai primārās veselības aprūpes ietvaros piesaistītu farmaceitiskās aprūpes speciālistus veselīga dzīvesveida, fizisko aktivitāšu popularizēšanā, sabiedrības izglītošanā, hronisko pacientu pareizas zāļu lietošanas uzraudzībā.

VM

01.07.2013.

Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens -kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas veidošana, nodrošinot pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Mērķis: nodrošināt farmaceitiskās aprūpes speciālistu iekļaušanos primārās veselības aprūpes sistēmā, sniedzot atbalstu ģimenes ārsta komandas darbam, tādā veidā nodrošinot pakalpojumu kvalitāti un veicinot to pieejamību neatkarīgi no pacientu dzīvesvietas.
Rezultatīvie rādītāji:
izstrādāti farmaceitiskās aprūpes pieejamības un kvalitātes novērtēšanas kritēriji.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

27.

Veicināt veselīga dzīvesveida un uztura popularizēšanu sabiedrībā, kā arī atjaunot veselības mācību skolās kā atsevišķu mācību priekšmetu. Sadarbojoties ar pašvaldībām un NVO, nodrošināt iespējami veselīgu vidi.

27.1.

Izveidot vienotu veselības veicināšanas sistēmu, kuras ietvaros apzinātas visas veselības veicināšanā iesaistītās institūcijas, veicināta sadarbība reģionu līmenī, kā arī izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā.

VM

01.10.2014.
Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens par partnerības un starpnozaru sadarbības nodrošināšanu, veicinot vienlīdzīgas veselības iespējas visiem iedzīvotājiem.
Mērķis: novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas uz veselību.
Rezultatīvais rādītājs:
vadlīniju par veselības veicināšanas pasākumiem pašvaldībās realizācijā iesaistīts 65 % no visām pašvaldībām.

I.Cilvēkkapitāls

Veselībaa

27.2.

Izstrādāt priekšlikumus par mācību priekšmeta "Veselības mācība" iekļaušanu vispārējās vidējās un profesionālās izglītības mācību programmās.

VM

01.10.2012.

Mērķis: uzlabot bērnu un jauniešu informētības un izpratnes līmeni par veselību.
Rezultatīvais rādītājs:
sagatavoti priekšlikumi par iespējām stiprināt veselības mācības nozīmi vispārējās vidējās un profesionālās izglītības mācību programmās.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

27.3.

Izstrādāt un pieņemt Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.-2014.gadam.

VM

01.11.2012.

Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens par neinfekcijas slimību riska faktoru mazināšanu. Mērķis: samazināt saslimstību un mirstību no neinfekcijas slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.
Rezultatīvie rādītāji:
1) absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju pēc 15 g.v. 2014.gadā 6,9 litri;
2) skolēnu īpatsvars, kuri izdzēruši piecas un vairāk alkohola devu vienā reizē pēdējā mēneša laikā -2014.gadā rādītājs 25 % (salīdzinājumā 2007.gadā šis rādītājs bija 29 %).

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

27.4.

Sekmēt fiziskās un sportiskās aktivitātēs iesaistīto iedzīvotāju skaita palielināšanu, sasniedzot un perspektīvā arī pārsniedzot vidējos rādītājus Eiropas Savienībā, kā arī īstenot pasākumus, lai palielinātu sporta un fizisko aktivitāšu vietu un lomu visās izglītības pakāpēs; sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām izstrādāt valsts un pašvaldību sporta infrastruktūras attīstības stratēģiju, vienlaikus paredzot atbalstīt projektus vides pielāgošanai jauniešu fizisko aktivitāšu pilnveidošanai vai lietderīgā brīvā laika pavadīšanai.

IZM

01.01.2013.

Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam (15.09.2004. MK rīkojums Nr.632). Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (31.10.2006. MK rīkojums Nr.838). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.2009. MK rīkojums Nr.246). Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (27.08.2009. MK rīkojums Nr.589). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (05.10.2011. MK rīkojums Nr.504).
Mērķis: radīti priekšnoteikumi veselīga un aktīva dzīvesveida attīstībai.
Rezultatīvie rādītāji:
 
1) izstrādātas un apstiprinātas Sporta politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam;
2) palielinās to iedzīvotāju īpatsvars ( %), kas nedēļā reizi nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm;
3) atbalstīti vismaz 47 pašvaldību projekti vides pielāgošanai, lai nodrošinātu jauniešu fiziskās aktivitātes;
4) izstrādāta un apstiprināta valsts un pašvaldību sporta infrastruktūras attīstības koncepcija.

I.Cilvēkkapitāls

Veselībaba

27.5.

Ar pilnvērtīgu valsts budžeta atbalstu nodrošināt iespēju Latvijas sportistiem sasniegt augstākā līmeņa rezultātus olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī atbalstīt Latvijas Olimpiskās komitejas īstenotās olimpiskās kustības programmas.

IZM

01.09.2014.

Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam (15.09.2004. MK rīkojums Nr.632). Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (31.10.2006. MK rīkojums Nr.838). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.2009. MK rīkojums Nr.246). Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (27.08.2009. MK rīkojums Nr.589). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (05.10.2011. MK rīkojums Nr.504).
Mērķis: sekmēta augstvērtīgu rezultātu sasniegšana augsta līmeņa sporta sacensībās.
Rezultatīvie rādītāji: īstenotas piecas Sporta likuma 11.panta otrajā daļā noteiktās programmas.

I.Cilvēkkapitāls

Veselībaba

27.6.*

Izstrādāt alternatīvus risinājumus finanšu palielinājumam sportam, t.sk. izmantojot fiskālās un nodokļu politikas instrumentus.

IZM

01.01.2013.
Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam (15.09.2004. MK rīkojums Nr.632). Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (31.10.2006. MK rīkojums Nr.838). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.2009. MK rīkojums Nr.246). Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (27.08.2009. MK rīkojums Nr.589). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (05.10.2011. MK rīkojums Nr.504).
Mērķis: palielināti sportam pieejamā finansējuma avoti un apjoms, kā arī noteikti skaidri, caurspīdīgi un vienoti finansējuma sadales kritēriji.
Rezultatīvie rādītāji:
1) palielinās sportam pieejamais finansējums ( %);
2) normatīvajos aktos noteikti sportam paredzētā finansējuma sadales kritēriji.

I.Cilvēkkapitālsls

Veselība

27.7.

Izstrādāt profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu sadarbības modeli.

IZM

01.10.2013.

Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam (15.09.2004. MK rīkojums Nr.632). Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (31.10.2006. MK rīkojums Nr.838). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.2009. MK rīkojums Nr.246). Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (27.08.2009. MK rīkojums Nr.589). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (05.10.2011. MK rīkojums Nr.504).
Mērķis: paaugstināta profesionālās ievirzes sporta izglītības kvalitāte un efektivitāte.
Rezultatīvais rādītājs: palielinās sporta meistarības pilnveidošanas (SMP) un augstākās sporta meistarības (ASM) grupu skaits (%).

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

27.8.

Pilnveidot mācību priekšmetu programmu paraugus, veicinot integrētu veselības un sporta izglītības un cilvēkdrošības jautājumu pēctecīgu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā.

IZM

01.12. 2013.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564).
Mērķis: izglītojamo veselības izglītības un cilvēkdrošības apguves kvalitātes paaugstināšana.
Rezultatīvais rādītājs: aktualizēti mācību priekšmetu programmu paraugi.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

28.

Uzlabot ES līdzekļu apguvi veselības aprūpē, mediķu kvalifikācijas un infrastruktūras pilnveidošanā, ieguldīt tos cilvēkresursos.

28.1.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda 3.1.5.pasākuma "Veselības aprūpes infrastruktūra" aktivitāšu un apakšaktivitāšu ieviešana, ieguldot finansējumu ģimenes ārstu prakšu, slimnīcu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstībā.

VM

01.10.2014.

Mērķis: uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, lai nodrošinātu efektīvu ārstēšanas procesu un optimizētu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu, veiktu kvalitatīvāku ārstēšanu, tādējādi nodrošinot darbaspēka ātrāku atgriešanos darba tirgū.
Rezultatīvie rādītāji:
1) uzlabota un attīstīta primārās veselības aprūpes infrastruktūra;
2) uzlabota un attīstīta ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūra, kā arī nodrošināts racionālāks un efektīvāks veselības aprūpes resursu izlietojums;
3) uzlabota un attīstīta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūra, tai skaitā informāciju tehnoloģijas;
4) paaugstināta stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojuma kvalitāte, nodrošināta ātrāka un efektīvāka ārstēšana, kā arī racionālāks un efektīvāks veselības aprūpes resursu izlietojums.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

28.2.

Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta "Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgtspējīgai attīstībai" ietvaros izstrādāt apmācību programmas un apmācīt ģimenes ārsta māsas veselības veicināšanas jautājumos, traumu un slimību profilakses, hronisko pacientu aprūpes jautājumos un pacientu ar garīgās veselības problēmām aprūpes jautājumos, kā arī izstrādāt apmācību programmas un apmācīt farmaceitus un farmaceitu asistentus izmantot uz zinātniskiem pamatiem balstītus farmaceitiskās aprūpes principus. Veikt apmācību, nodrošinot ārsta palīgu specializāciju.

VM

01.09.2013.

Mērķis: izveidot jaunu zāļu cenu veidošanas mehānismu, lai aizstāvētu pacientu intereses un motivētu aptiekas konkurēt ar pakalpojumu kvalitāti.
Rezultatīvie rādītāji: 
1) izveidota caurspīdīga cenu veidošanas sistēma, nodrošināta konkurence atbilstoši farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu kvalitātei un veicināta šo pakalpojumu pieejamības attīstība neatkarīgi no pacientu dzīvesvietas;
2) uzlabota medikamentu pieejamība pacientiem kompensējamo medikamentu sistēmas ietvaros, palielinot kompensācijas apjomu un iekļaujot jaunas zāles kompensējamo zāļu sarakstā;
3) uzlabota medikamentu pieejamība pacientiem ar retām saslimšanām.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

29.

Mazināt farmācijas industrijas un lieltirgotavu ietekmi medikamentu apritē, sniedzot iespēju pacientiem izvēlēties lētākos medikamentus.

29.1.

Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, kas reglamentē zāļu apriti valstī.

VM

01.07.2013.

Mērķis: radīt jaunu zāļu cenu veidošanas mehānismu, lai aizstāvētu pacientu intereses un motivētu aptiekas konkurēt pakalpojumu kvalitātes jomā.
Rezultatīvie rādītāji: 
1) izveidota caurskatāma cenu veidošanas sistēma, nodrošināta konkurence atbilstoši farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu kvalitātei un veicināta šo pakalpojumu pieejamības attīstība neatkarīgi no pacientu dzīvesvietas;
2) uzlabota medikamentu pieejamība pacientiem kompensējamo medikamentu sistēmas ietvaros, palielinot kompensācijas apjomu un iekļaujot jaunas zāles kompensējamo zāļu sarakstā;
3) uzlabota medikamentu pieejamība pacientiem ar retām saslimšanām.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

29.2.

Sadarbības līguma parakstīšana starp Baltijas valstīm par vienotiem medikamentu un medicīnas ierīču iepirkumiem un centralizēti iepērkamo medikamentu un medicīnas ierīču aizdošanu.

VM

01.06.2012.

Mērķis: pazemināta zāļu iepirkuma cena, veicot vienotu iepirkumu Baltijas valstīs.
Rezultatīvie rādītāji:
uzsākta vienota medikamentu un medicīnas ierīču iepirkumu realizēšana Baltijas valstīs.

29.3.

Skatīt Veselības ministrijas 26.3.pasākumu.

VM

01.07.2013

Skatīt Veselības ministrijas 26.3.pasākumu.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

30.

Turpināt Baltijas valstu sadarbību medicīnas jomā, nodrošinot NMP dienestu sadarbību, transplantācijas iespējas, retu slimību diagnostiku un ārstēšanu, kā arī sadarbību medicīnas izglītībā.

30.1.

Skatīt Veselības ministrijas 29.2.pasākumu.

VM

01.06.2012.

Skatīt Veselības ministrijas 29.2.pasākumu.

I. Cilvēkkapitāls

Veselība

30.2.

Izstrādāt vienotu tiesisku regulējumu cilvēka orgānu ieguvei un izmantošanai.

VM

27.08.2012.

Mērķis: nodrošināt orgānu apmaiņu valstī un starptautiski, tai skaitā starp Baltijas valstīm.
Rezultatīvie rādītāji: noteikta transplantācijas kārtība, transplantācijai paredzētu cilvēka orgānu kvalitātes un drošības standarti, prasības ārstniecības iestādēm un augstskolai, kas realizē akreditētu medicīnas studiju programmu, atļaujas saņemšanai orgānu iegūšanai vai izmantošanai, kā arī orgānu iegūšanas vai izmantošanas atļaujas izsniegšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtība.

I.Cilvēkkapitāls

Veselība

30.3.

Īstenot septiņus projektus, kuru mērķis ir veicināt pārrobežu sadarbību starp Latvijas, Igaunijas un Lietuvas medicīnas iestādēm un institūcijām, sekmējot pieredzes apmaiņu, uzlabojot un harmonizējot ātrās medicīniskās palīdzības pakalpojumus.

VARAM

31.12.2013.

ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas un Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma.
Mērķis: uzlabot sadarbību starp Neatliekamās medicīnas palīdzības (NMP) dienestiem pierobežas rajonos.
Rezultatīvie rādītāji:
Ar Igaunijas partneriem Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā:
2011.gadā - 3 projekti;
2012.gadā - 3 projekti;
2013.gadā - 3 projekti (kopā).
Ar Lietuvas partneriem Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā:
2011.gadā - 3 projekti;
2012.gadā - 4 projekti;
2013.gadā - 4 projekti (kopā).

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

31.

Īstenot atbildīgu un ilgtspējīgu valsts makroekonomisko politiku. Sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, 2012.gadā samazinot budžeta deficītu zem 3 % no IKP un izpildot priekšnoteikumus Latvijas iekļaušanai eiro zonā 2014.gadā.

31.1.

Lai 2012.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts (saskaņā ar Eiropas kontu sistēmas metodoloģiju) nepārsniegtu 2,5 % no IKP, uzraudzīt Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā 2012.-2014.gadam minēto pasākumu īstenošanu. Situācijā, ja tiks identificēti riski, kas varētu negatīvi ietekmēt noteiktā deficīta mērķa sasniegšanu, sagatavot priekšlikumus risku mazināšanai.

FM

31.12.2012.

1. Konverģences programma (Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa; Eiropas Padomes Regula (EK)
Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu).
Mērķis:
Nodrošināt stingru budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot budžeta politiku eiro zonā un ES.
Rezultatīvais rādītājs
: Budžeta deficīts nepārsniedz 2,5 % no IKP (atbilstoši EKS'95 metodoloģijai).
2. Latvijas nacionālā reformu programma "ES2020" stratēģijas īstenošanai.
Mērķis:
Sagatavots 2012.gada budžets, kas nodrošina valdības vispārējo deficītu, kas nepārsniedz 3 % no IKP (atbilstoši EKS'95 metodoloģijai), vienlaikus tiecoties uz deficīta mērķa sasniegšanu 2,5 % apmērā no IKP, lai apliecinātu apņemšanos ievērot fiskālo disciplīnu un nodrošināt valsts parāda ilgtspēju.
Rezultatīvais rādītājs
: Budžeta deficīts nepārsniedz 2,5 % no IKP (atbilstoši EKS'95 metodoloģijai).

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

31.2.

Nodrošināt papildu budžeta ieņēmumus no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros un iegūtā finansējuma izmantošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanā Latvijā.

VARAM

31.12.2012.

Mērķis: emisijas kvotu izsolīšanas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iegūtā finansējuma izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai Latvijā.
Rezultatīvie rādītāji: saņemto ieņēmumu apjoms - 25 milj. LVL 2012.gadā.

31.3.

Nodrošināta statistiskā informācija (t.sk. par makroekonomisko situāciju valstī) lēmumu pieņemšanai Saeimā, valsts un pašvaldību institūcijās, uzņēmējiem un sabiedrībai, informēta sabiedrība par tautsaimniecības attīstības tendencēm, īstenoto ekonomisko politiku un struktūrpolitikas prioritātēm.

EM

31.12.2012., 31.12.2013., 31.12.2014.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (MK 09.03.2010., protokols Nr.12, 45.§).
Mērķis: nodrošināt makroekonomiskās politikas īstenošanai precīzu, pilnīgu, viegli saprotamu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

31.4.

Lai lēmumu pieņemšanā balstītos uz aktualizētiem demogrāfijas datiem, nodrošināta 2011.gada tautas skaitīšanas datu apstrāde un iesniegts MK informatīvais ziņojums.

EM

28.02.2012.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (MK 09.03.2010., prot. Nr.12, 45.§).
Mērķis: nodrošināt makroekonomiskās politikas īstenošanai precīzu, pilnīgu, viegli saprotamu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju.

31.5.

Turpināta 2011.gada tautas skaitīšanas iegūto datu padziļināta apstrāde, iegūstot nepieciešamo statistisko informāciju par valsts iedzīvotājiem un mājokļiem valstī kopumā un sadalījumā pa administratīvajām teritorijām.

EM

31.03.2014.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

31.6.

Stiprināta uzraudzības iestāžu kapacitāte (Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Konkurences padomei), nodrošinot eiro ieviešanas pasākumu plānā iekļauto uzdevumu izpildi patērētāju tiesību aizsardzībai, efektīvai tirgus uzraudzībai un godīgai konkurencei, kā arī mazināta iespējamā aizliegto vienošanos ietekme uz inflāciju.

EM

30.06.2014.

Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns (MK 24.03.2010. rīkojums Nr.165).
Mērķis: nodrošināt augstu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzības līmeni, kā arī samazināt aizliegto vienošanos ietekmi uz patērētāju pirktspēju; pieaug patērētāju uzticība tirgum, labvēlīga uzņēmējdarbības vide, tiek nodrošināta patērētājiem daudzveidīgu, labas kvalitātes preču un pakalpojumu izvēle.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

32.

Izstrādāt fiskālās disciplīnas likumu un Satversmes grozījumus, lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku un valsts ieņēmumu un izdevumu sabalansētību ekonomiskā cikla ietvaros.

32.1.

Nodrošināt Fiskālās disciplīnas likumā un Satversmē paredzēto principu īstenošanu dzīvē, lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku un valsts ieņēmumu un izdevumu sabalansētību ekonomiskā cikla ietvaros.

FM

01.11.2014

Mērķis: Nodrošināt stingru fiskālo disciplīnu, uzraugot un koordinējot fiskālo politiku. Vispārējās valdības budžets ir sabalansēts ekonomiskajā ciklā. Vispārējās valdības budžeta deficīts gadā nepārsniedz 3 % no IKP un vispārējās valdības parāda maksimālais apjoms nepārsniedz 60 % no IKP (pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas).
Rezultatīvais rādītājs: Budžeta deficīts nepārsniedz 3 % no IKP (atbilstoši EKS'95 metodoloģijai).

 

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

33.

Nodrošināt valsts budžeta pārorientāciju uz konkrētu attīstības plānošanas dokumentos noteiktu rezultātu sasniegšanu, nevis funkciju beztermiņa finansēšanu.

33.1.

Budžeta analīzē plašāk pielietot rezultātu un rezultatīvo rādītāju analīzi, tādējādi, sākot ar 2013.gadu, analizēt valsts budžeta programmu darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, nepieciešamības gadījumā sniedzot priekšlikumus darbības rezultātu rezultatīvo rādītāju izpildes uzlabošanai.

FM

31.05.2013

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes 2008.-2013.gadam (MK 18.06.2008 rīkojums Nr.344).
Mērķis: Panākt valsts budžeta plānošanas un izpildes procesa sasaisti ar attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem un to rezultatīvajiem rādītājiem.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

34.

Ar 2014.gadu ieviest pilna cikla vidēja termiņa budžeta plānošanu, kuras periods atbilst vidēja termiņa plānošanas periodam un kas balstīta uz valsts ilgtermiņa attīstības politikas prioritātēm.

34.1.

Izstrādāt pirmo Vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2013.-2015.gadam un turpmāk katru gadu nākamajiem trīs gadiem līdz kārtējā gada 30.aprīlim, nodrošinot ciešāku sasaisti starp Vidējā termiņa budžeta ietvara likumu, gadskārtējo budžetu, valsts prioritātēm un politikas plānošanas dokumentiem.

FM

01.10.2012.

Mērķis: Nodrošināt ciešāku sasaisti starp Vidējā termiņa budžeta ietvara likumu, gadskārtējo budžetu, valsts prioritātēm un politikas plānošanas dokumentiem.
Rezultatīvais rādītājs: MK atbalstīts Vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojekts, kas nodrošina ciešāku sasaisti starp Vidējā termiņa budžeta ietvara likumu, gadskārtējo budžetu, valsts prioritātēm un politikas plānošanas dokumentiem.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

35.

Izveidot neatkarīgu ekonomikas un publisko finanšu lietpratēju fiskālo padomi, kura sniegs atzinumus par budžeta veidošanas makroekonomiskajiem aspektiem.

35.1.

Sagatavot informatīvo ziņojumu par neatkarīgas ekonomikas un publisko finanšu lietpratēju fiskālās padomes izveidošanas nepieciešamību, tās juridisko statusu, struktūru un sastāvu un izstrādāt nepieciešamos attiecīgos normatīvos aktus, lai nodrošinātu neatkarīgas ekonomikas un publisko finanšu lietpratēju fiskālās padomes izveidošanu

FM

31.12.2013.

Padomes direktīva
Nr.2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (2011.gada 8.novembris).
Mērķis
: Nodrošināt no budžeta izstrādē un pieņemšanā iesaistītajām struktūrām neatkarīgu uzraudzību par fiskālās disciplīnas ievērošanu un par budžeta veidošanas makroekonomiskajiem aspektiem.
Rezultatīvais rādītājs
: Nodrošināta neatkarīga analīze, ko veic neatkarīgas struktūras vai struktūras, kam nodrošināta funkcionāla neatkarība no dalībvalstu budžeta iestādēm.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

36.

Sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam iestāties par ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu kā galveno kohēzijas politikas reformas mērķi. Sekmēt efektīvu ekonomisko politiku koordināciju, Stabilizācijas un izaugsmes pakta nosacījumu ievērošanu un konkurētspējīgas un ekonomisko izaugsmi veicinošas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras veidošanu.

36.1.

Atjaunot Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Nr.1 par priekšlikumu Padomes Lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, priekšlikumu Padomes Regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos un nacionālā kopienākuma pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības. Sagatavot pozīciju par priekšlikumu Padomes Regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis, un priekšlikumu Padomes Regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kuru pamatā ir finanšu darījumu nodoklis.

FM

29.02.2012.

Mērķis: Atjaunot pozīciju par ES pašu resursu sistēmu pēc 2013.gada

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

36.2.

Pārliecināt par atbalsta sniegšanas nepieciešamību Latvijas Republikas pozīcijai sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.g., piedaloties divpusējās/daudzpusējās konsultācijās ar pārējām ES dalībvalstīm, argumentēti aizstāvot Latvijas Republikas prioritātes ES daudzgadu budžetam 2014.-2020.g., tajā skaitā piedaloties prezidentūras rīkotajās diskusijās ECOFIN Padomes diskusijās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam.

FM

31.12.2012.

Latvijas Republikas pozīcija par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam un Latvijas Republikas pozīcija par Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu.
Mērķis: Panākt Latvijai labvēlīgu rezultātu sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.g.
Rezultatīvais rādītājs: Kohēzijas politikas nacionālā aploksne vismaz esošā perioda apjomā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

36.3.

Nodrošināt Padomes direktīvas un ES Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto prasību ievērošanu. Pārstāvēt Latvijas intereses, atbalstot EK izstrādātos regulu priekšlikumus jaunai ekonomikas pārvaldības paketei, saskaņā ar izstrādātajām Latvijas sākotnējām pozīcijām, apzinoties, ka Latvijai ir svarīgi stiprināt eirozonas fiskālo disciplīnu un ka stabila izaugsme eirozonā ir nozīmīgs nosacījums arī Latvijas ekonomikas izaugsmei. Iestājoties eirozonā, īstenot tajos atrunātos nosacījumus.

FM

31.12.2013.

Padomes direktīva Nr.2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (08.11.2011.).
Mērķis
: panākt stingru fiskālo disciplīnu, nodrošināt no budžeta izstrādē un pieņemšanā iesaistītajām struktūrām neatkarīgu uzraudzību par fiskālās disciplīnas ievērošanu un par budžeta veidošanas makroekonomiskajiem aspektiem.
Rezultatīvais rādītājs
: budžeta deficīts nepārsniedz 3 % no IKP (atbilstoši EKS'95 metodoloģijai), izveidota neatkarīga ekonomikas un publisko finanšu lietpratēju fiskālā padome.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

36.4.

Pārstāvēt Latvijas intereses un piedalīties ministru padomēs, neformālajās ministru padomēs, Eiropas Padomes strukturālo pasākumu darba grupā u.c. formātos, līdz tiks panākta vienošanās par EK regulu priekšlikumiem, ņemot vērā Latvijas Republikas pozīciju Nr.1 par ES Kohēzijas politikas regulu priekšlikumiem 2014.-2020.gada plānošanas periodam, kas tiks aktualizēta atbilstoši sarunu procesam.

FM

01.06.2013.

Latvijas Republikas pozīcija par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam.
Mērķis: panākt Latvijai labvēlīgu Kohēzijas politiku.
Rezultatīvais rādītājs: Kohēzijas politikas finansējums Latvijai vismaz esošajā apjomā, koncentrētas, uz rezultātiem balstītas Kohēzijas politikas ieviešana.

36.5.

Skatīt Finanšu ministrijas 34.1. un 35.1.pasākumus

FM

Skatīt Finanšu ministrijas 34.1. un 35.1.pasākumus.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

36.6.

Īstenota Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas ieviešanai Latvijā, sagatavots un iesniegts Eiropas Komisijā progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas īstenošanu.

EM

30.04.2012.,
30.04.2013.,
30.04.2014.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Mērķis: veicināt izaugsmi un nodarbinātību Latvijā.
Rezultatīvie rādītāji: līdz 2015.gadam sasniegts 68,9 % nodarbinātības līmenis personām 20-64 gadu vecumā, līdz 2020.gadam attiecīgi -
73 %; 2015.gada ieguldījumi pētniecībā un attīstībā veikti 1 % apjomā no IKP, 2020.gadā attiecīgi - 1,5 % apjomā no IKP.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

36.7.

Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomē aizstāvēt Latvijas intereses attiecībā uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu

SM

30.06.2012.

Latvijas Republikas pozīcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.
Mērķis: Panākt, ka Regulas par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu nosacījumi atbilst Latvijas interesēm.
Rezultatīvais rādītājs:
aizstāvēta Latvijas pozīcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

37.

Saglabāt relatīvi zemu nodokļu slogu ap -1/3 no IKP.

37.1.

Apstiprināt vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģiju.

FM

01.07.2012.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam.
Mērķis: Nodokļu politikas stabilitāte un paredzamība.
Rezultatīvais rādītājs: Nodokļu ieņēmumu attiecību pret IKP saglabāt kā 1/3 pret IKP ( %).

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

38.

Samazināt darbaspēka nodokļus (indikatīvi par deviņiem procentpunktiem), vienlaikus nepalielinot kopējo nodokļu slogu. Izstrādāt mehānismus, lai kompensētu potenciālo ieņēmumu samazinājumu valsts un pašvaldību budžetos. Izvērtēt iespējas 1/3 no kopējās samazinājuma summas kompensēt, pārnesot nodokļu slogu uz patēriņu un īpašumu, bet 2/3 - uz ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina.

38.1.

Sadarbībā ar valdības un sociālajiem partneriem izstrādāt darbaspēka nodokļu samazināšanas iespējamos scenārijus, paredzot indikatīvo īstenošanas grafiku triju gadu periodā atkarībā no ekonomiskās izaugsmes un nodokļu ieņēmumu pieauguma, kā arī nodrošinot virzību uz sabalansētu budžetu

FM

01.01.2014.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam.
Mērķis: Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja.
Rezultatīvais rādītāji:
1) MK iesniegts Informatīvais ziņojums par darbaspēka nodokļu reformas priekšlikumu līdz 30.06.2012.
2) Samazināts darbaspēka nodokļu slogs par deviņiem procentpunktiem ilgtermiņā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

39.

Radīt stimulu pašvaldībām veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas.

39.1.

Dot lielākas tiesības pašvaldībām lemt par savā teritorijā ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem, piemērojamajām nodokļa likmēm un nodokļa pieaugumam piemērojamajiem ierobežojumiem.

FM

01.01.2013.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203).
Mērķis: Radīt priekšnosacījumus labvēlīgas konkurences apstākļiem uzņēmējiem.
Rezultatīvais rādītājs: Pieņemti grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli", kas dod tiesības pašvaldībām noteikt nodokļa likmes nodokļu koridora ietvaros, nodrošinot pašvaldības attīstību un nodokļu sloga sabalansētību ar personu maksātspēju.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

39.2.

Izstrādāt priekšlikumus nodokļu sistēmas pilnveidošanai, kas veicina ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, meža kapitāla vērtības pieaugumu, un nodokļu ieņēmumu proporcionālu ieguldījumu pašvaldību budžetos, meža apsaimniekošanas ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai.

ZM

31.12.2013.

Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (2006.); Latvija 2030.
Mērķis: Latvijas mežu apsaimniekošana ir ilgtspējīga un starptautiski atzīta.
Rezultatīvie rādītājs: pieaugusi zemes izmantošanas efektivitāte.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

39.3.*

Reģionālās politikas pamatnostādnēs (RPP) līdz 2020.gadam, kuras priekšlikumi tiks iestrādāti arī NAP, ieplānot atbalstu attīstības centriem uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai vietējo un ārvalstu investoru piesaistei, t.sk.:
- iesniegt RPP projektu MK -01.06.2012.;
- sadarbībā ar EM izstrādāt un iesniegt MK normatīvos aktus, lai paplašinātu pašvaldību iespējas veikt ieguldījumus uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībā -30.12.2012.;

VARAM

30.03.2013.

Stratēģija ''Latvija 2030''.
Mērķis: paredzēt atbalstu ''Latvija 2030'' noteiktajiem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem uzņēmējdarbības infrastruktūras (rūpniecības teritorijas, industriālie parki, degradēto teritoriju sakārtošana, inženierkomunikāciju attīstība, kūrortu teritoriju utt.) sakārtošanai.
Rezultatīvais rādītājs: ieplānots atbalsta pasākums pašvaldību uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

39.4.

Pilnveidot pašvaldību finanšu sistēmu un paplašināt pašvaldību tiesības rīkoties ar savu mantu, t.sk.:
- konceptuālo lēmumu pieņemšanai iesniegt Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomei informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem iespējamajām nodokļu politikas izmaiņām pašvaldību motivācijas palielināšanai un pašvaldību tiesību rīkoties ar savu mantu paplašināšanai (piem., pašvaldība var nodot mantu par atlīdzību, kas nav naudas veidā, atlīdzības kārtību un veidu nosakot saistošajos noteikumos; pašvaldība var atsavināt mantu iznomātājam par kadastrālo vērtību, ja iznomātājs ir izpildījis saistošajos noteikumos noteiktos nosacījumus) -01.06.2012.;
- pēc konceptuālo lēmumu pieņemšanas sagatavot un iesniegt MK normatīvo aktu grozījumu projektus (likums "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu",
MK 08.06.2010. noteikumi Nr.515 "Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līgumu tipveida nosacījumiem" u.c.) - 30.12.2012.

VARAM

31.12.2012.

Mērķis: motivēt pašvaldības un radīt pašvaldībām iespējas attīstīt uzņēmējdarbību un piesaistīt investorus, pilnveidojot pašvaldību finanšu sistēmu un paplašinot pašvaldību tiesības rīkoties ar savu mantu.
Rezultatīvais rādītājs:
pilnveidota normatīvā bāze, radot stimulus un paplašinot iespējas pašvaldībām veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

39.5.

Sagatavot informatīvo ziņojumu finanšu instrumentu pielietošanai teritoriju attīstības veicināšanas nolūkā, veidojot sasaisti un sadarbību starp pašvaldībām un komersantiem investīciju piesaistei

VARAM

31.12.2013.

Mērķis: veicināt ciešāku sadarbību starp pašvaldībām un komersantiem konkrētu teritoriju attīstības jautājumu risināšanā un ES fondu atbalsta plānošanā. Finanšu instrumentu pielietošana teritoriju attīstības projektos sekmēs ilgtspējīgu resursu ieguldījumu veikšanu, publisko un privāto finanšu resursu apvienošanu jaunu darba vietu radīšanā un partnerības veidošanu starp publisko un privāto sektoru, kā arī sekmēs ES fondu līdzekļu reinvestēšanu, palielinot ieguldījumu kritisko masu. Finanšu instrumentus var apvienot ar grantiem, procentu likmju subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām.
Rezultatīvais rādītājs: sagatavots ziņojums par finanšu instrumentu pielietošanu teritoriju attīstības sekmēšanā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

40.

Nodrošināt labāku nodokļu iekasēšanu, īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu un veicinot godīgu konkurenci. Turpināt Valsts ieņēmumu dienesta reformu, padarot to par uz klientu orientētu iestādi.

40.1.

Īstenot Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu saistību izpildes stratēģiju 2010.-2013.gadam.

FM

31.12.2013.

Mērķis: Norādīt būtiskākos nodokļu ieņēmumu riskus, darbības virzienus un galvenos pasākumus to mazināšanai, uzlabot nodokļu saistību izpildi un VID darbības izpildes rādītājus.
Rezultatīvais rādītājs: Nodrošināta likumā par Valsts budžetu noteikto VID administrēto ieņēmumu iekasēšana.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

40.2.

Ieviest klientu apkalpošanas standartu nodokļu un muitas jomā.

FM

31.12.2012.

Mērķis: Īstenot vienveidīgu pakalpojumu sniegšanu visās VID nodokļu maksātāju apkalpošanas vietās un muitas iestādēs, uzlabot klientu apkalpošanu un palielināt klientu apmierinātību ar VID sniegtajiem pakalpojumiem.
Rezultatīvais rādītājs: Paaugstināta VID klientu apmierinātība.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

41.

Aktīvi vērsties pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot "aplokšņu" algu, nelegālās nodarbinātības, PVN krāpšanas un kontrabandas apkarošanai. Vienlaikus ievērot samērīguma principu attiecībā uz piemērojamajiem sodiem un izvērtēt uzlabojumus normatīvajos aktos, lai sekmētu nodokļu samaksu.

41.1.

Paaugstināt Valsts ieņēmumu dienesta muitas struktūrvienību kontroles operāciju rezultativitāti ar mērķi atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus muitas jomā.

FM

31.12.2013.

Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.2010. rīkojums Nr.513).
Mērķis: Atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus muitas jomā.
Rezultatīvais rādītājs: Kontroles operāciju rezultātā atklāto nozīmīgo likumpārkāpumu īpatsvars ir ar pieaugošu tendenci.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

41.2.

Nākamo triju gadu laikā pakāpeniski paaugstināt nodokļu kontroles kapacitāti ar mērķi panākt ievērojamu uzlabojumu ēnu ekonomikas mazināšanā, atklājot un novēršot ienākumu un darījumu nedeklarēšanu, kā arī krāpšanu saistībā ar pievienotās vērtības nodokli.

FM

31.12.2013.

Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.2010. rīkojums Nr.513).
Mērķis: Panākt ievērojamu uzlabojumu ēnu ekonomikas mazināšanā, atklājot un novēršot ienākumu un darījumu nedeklarēšanu, kā arī krāpšanu saistībā ar pievienotās vērtības nodokli.
Rezultatīvais rādītājs: Nodrošināts nodokļu kontroles pasākumu skaita pieaugums 2012.gadā par 19 % un 2013.gadā par 25 % salīdzinājumā ar 2011.gadu.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

41.3.

Virzīt grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai normatīvajos aktos iekļautu vispārīgas nodokļu pretizvairīšanās normas, kuras paredzēs iespējas darījumu vērtēt atbilstoši ekonomiskajai būtībai.

FM

01.01.2013.

Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.2010. rīkojums Nr.513).
Mērķis
: Uzņēmējiem uzlaboti nodokļu konkurences apstākļi, kā arī budžeta ieņēmumu palielināšanās un samazinātas nodokļu plānošanas iespējas.
Rezultatīvais rādītājs
: Pieņemti grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām", kas dod tiesības VID vērtēt darījumu atbilstoši ekonomiskajai būtībai.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

41.4.

Izstrādāt jaunā redakcijā Azartspēļu un izložu likumu un likumu "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" ar mērķi pilnveidot azartspēļu un izložu organizēšanu un nodokļu piemērošanu, vienlaikus izstrādājot instrumentus, kas samazinās krāpšanās iespējas šajā jomā.

FM

01.07.2012.

Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.2010. rīkojums Nr.513).
Mērķis: Azartspēļu organizatoriem uzlaboti nodokļu konkurences apstākļi un samazināts nelegālo interneta azartspēļu piedāvājums, kā arī budžeta ieņēmumu palielināšanās.
Rezultatīvie rādītāji: Pieņemts jauns "Azartspēļu un izložu likumu" un likums "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", kas dos tiesības bloķēt nelicenzēto interaktīvo azartspēļu organizētāju domēna vārdus un uzliks pienākumu bankām neuzsākt un neturpināt darījumu attiecības un neveikt kredītpārvedumus ar nelicenzēto interaktīvo azartspēļu organizētājiem vai to starpniekiem.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

41.5.


Iesniegt Eiropas Komisijai lūgumu pagarināt "reversās" apgrieztās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas iespēju darījumos ar kokmateriāliem

FM

31.03.2012.

Rezultatīvais rādītājs: Eiropas Padomes lēmums par atļauju piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem.

41.6.

Turpināt īstenot pasākumus, lai novērstu nelegālu (nereģistrētu) uzņēmumu darbību pārtikas aprites un veterinārajā jomā Latvijas iekšējā tirgū un ievedot preces no trešajām valstīm.

ZM

31.12.2013.

Mērķis: nodrošināt, ka pārtikas aprites un veterinārajā jomā darbojas reģistrēti un uzraudzīti uzņēmumi, nodrošināt godīgu konkurenci.
Rezultatīvie rādītāji: novērsta neatzītu un nereģistrētu uzņēmumu darbība un nereģistrētu produktu izplatīšana.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

41.7.

Īstenot "Pasākumu plānu nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai 2010.-2013.gadam" (MK 07.04.2010. rīk. Nr.197)

LM

31.12.2013.

Plānošanas dokumenti:
Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai (MK 27.10.2009. prot. Nr.76 43.§).
 Mērķis: nereģistrētās nodarbinātības mazināšana.
Rezultatīvie rādītāji:
1) katru gadu Valsts darba inspekcija vismaz 5 % no augsta nereģistrētās nodarbinātības riska uzņēmumiem apseko atkārtoti;
2) Valsts darba inspekcijā saņemto elektronisko un telefonisko ziņojumu skaits saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību 2013.gadā ir par 20 % lielāks, salīdzinot ar 2009.gadu, u.c.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

42.

Ar 2012.gadu uzsākt iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanu. Ieviest vispārējo ienākumu deklarēšanu un legālās prezumpcijas principu attiecībā uz personu līdzekļu izcelsmi. Pastiprināt kontroli par fizisko personu tēriņu atbilstību legālajiem ienākumiem.

42.1.

Lai īstenotu "Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma" 8.pantā noteikto prasību par naudas uzkrājumiem īstenošanu, izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu "Fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kontā kredītiestādē kārtība".

FM

01.02.2012.

Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (MK 26.08.2010. rīkojums Nr.513).
Mērķis: Konstatēt fizisko personu mantisko stāvokli, kas kalpotu par atskaites punktu godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstībā.
Rezultatīvais rādītājs: Pieņemti MK noteikumi ''Fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kontā kredītiestādē kārtība".
 

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

42.2.

Nodrošināt kontroles pasākumu efektivitātes paaugstināšanu fizisko personu izdevumu un ienākumu atbilstības pārbaudēs.

FM

31.12.2013.

Mērķis: Panākt, lai visas fiziskās personas ar augstu ienākumu līmeni ir samaksājušas budžetā nodokļus.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

43.

Pilnveidot publisko iepirkumu procedūru, nodrošinot priekšrocības tiem, kuri godīgi maksā visus nodokļus.

43.1.

Veikt izvērtējumu par iespēju vienkāršot kārtību dalībai publiskajos iepirkumos piegādātājiem, kas veic priekšzīmīgu nodokļu samaksu.

FM

30.06.2013

Mērķis: Samazināt administratīvos šķēršļus dalībai publiskajos iepirkumos piegādātājiem, kas veic priekšzīmīgu nodokļu samaksu.

43.2.

Izstrādāt efektīvu mehānismu, lai sauktu pie atbildības personas par pārkāpumiem publisko iepirkumu procedūrās.

FM

01.07.2012.

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmas 2009.-2013.gadam" 4.nodaļas 3.2.apakšnodaļas 15.1.apakšpunkts saskaņā ar MK 2011.gada 16.novembra rīkojuma Nr.607 (prot. Nr.67 3.§) "Par grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmā
2009.-2013.gadam" 1.1.apakšpunktā noteikto.
Mērķis: Pasūtītāja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, publiskā partnera vai tā pārstāvja atbildīgo un vainīgo personu sodīšana par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, kā arī sodīto vai citu personu preventīva atturēšana no turpmākas tiesībpārkāpumu izdarīšanas.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

43.3.

Izstrādāt Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu un e-izsoļu darbības koncepciju, ieviešot e-izsoļu procesu Latvijā

VARAM

31.07.2012.

Mērķis: sagatavot koncepciju, kas paredz samazināt administratīvos izdevumus un slogu pasūtītājiem un piegādātājiem iepirkuma procedūru rīkošanā un dalībā tajās.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts un MK iesniegts koncepcijas projekts.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

43.4.

Paplašināt Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) izmantošanu

VARAM

31.03.2013.

MK 22.04.2010. rīkojums Nr.231 "Par Elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas uzlabošanas plānu 2010.-2012.gadam".
Mērķis:
palielināt caur e-katalogu iepirkto preču un pakalpojumu apjomu.
Rezultatīvie rādītāji:

1) aktualizēts MK 22.04.2010. rīkojums Nr.231 "Par Elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas uzlabošanas plānu 2010.-2012.gadam" - 01.08.2012;
2) īstenojot rīkojumā Nr.231 minētos pasākumus, palielināts EIS apgrozījums 2012.gadā līdz 15 milj. Ls - 31.12.2012.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

43.5.

Izstrādāt informatīvo ziņojumu par publisko iepirkumu procesu pilnveidošanu IKT jomas iepirkumos

VARAM

01.03.2013.

Mērķis: palielināt konkurenci, caurspīdīgumu un uzlabot IT jomas iepirkumu rezultātu kvalitāti, tajā skaitā:
1) izstrādājot vadlīnijas un ieviešot labo praksi IT iepirkumos (akcentējot atklātas komunikācijas nozīmi starp pasūtītāju un potenciāliem piegādātājiem, publiska diskusija pirms iepirkuma, informācijas pieprasījums no potenciālajiem piegādātājiem (RFI), publisku pārskatu sniegšanu par projektu gala rezultātiem);
2) izstrādājot metodisko materiālu atbildīgajiem iepirkumu veicējiem;
3) nodrošinot informācijas un pieredzes apmaiņu par efektīvu IT iepirkumu starp dažādām valsts pārvaldes institūcijām (diskusijas, semināri; metodiskie materiāli internetā);
4) nodrošinot informācijas publicēšanu par iepirkumu plāniem un projektu realizācijas gaitu.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts un MK iesniegts informatīvā ziņojuma projekts.
Rezultatīvais rādītājs: pamatotu sūdzību skaita samazinājums IUB.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

43.6.

Izstrādāti būvdarbu konkursa piedāvājumu vērtēšanas kritēriji saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēlei.

EM

30.03.2012.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģija īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Mērķis: administratīvo šķēršļu mazināšana un pakalpojumu tirgus stiprināšana būvniecības nozarē, radot atbilstošu tiesisko regulējumu būvniecības pakalpojumu sniegšanai Latvijā.
Iepirkuma kritēriju izstrāde būvniecības iepirkumos, kuros finansējums ir no valsts, pašvaldības vai ES fondiem.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

43.7.

Izvērtēt iespēju ieviest iepirkuma komisiju locekļu sertificēšanu, nodrošinot iepirkuma procesā iesaistīto speciālistu atbilstību vienotām kvalifikācijas prasībām.

FM

01.07.2013.

Rezultatīvais rādītājs: Izstrādāts pētījums (Informatīvais ziņojums par iespējām ieviest iepirkuma komisiju locekļu sertifikāciju un atbilstību vienotām kvalifikācijas prasībām).

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Finanšu nozare

44.

Izveidot pilna spektra attīstības finanšu institūciju, centralizējot atbalsta programmu ieviešanu un koncentrējot resursus, sadarbībā ar privāto sektoru izveidot tās profesionālu uzraudzības mehānismu.

44.1.

Sadarbībā ar EM izstrādāt informatīvo ziņojumu par vienotas attīstības finanšu institūcijas izveides plāna izstrādes progresu.

FM

01.08.2012.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011.sēdes prot. Nr.27 34.§).
Mērķis: Vienkāršot atbalsta finanšu instrumentu pieejamības procesu, kā arī radīt attīstības instrumentus, kuri precīzāk atbilst pieprasījumam, papildina viens otru, nevis savstarpēji konkurē.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Finanšu nozare

44.2.

Sadarbībā ar EM izveidot vienotu attīstības finanšu institūciju.

FM,EM

31.12.2012.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011.sēdes prot. Nr.27 34.§).
Mērķis: Vienkāršot atbalsta finanšu instrumentu pieejamības procesu, kā arī radīt attīstības instrumentus, kuri precīzāk atbilst pieprasījumam, papildina viens otru, nevis savstarpēji konkurē.
Rezultatīvie rādītāji:
1) Izveidota vienota attīstības finanšu institūcija.
2) Izveidots ilgtspējīgs, sistemātisks un viegli administrējams uzņēmējdarbības finanšu atbalsta sniegšanas mehānisms, nodrošinot atbalstu pilnam uzņēmuma darbības ciklam un situācijai tirgū.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Finanšu nozare

45.

Izstrādāt un īstenot kapitāla tirgus attīstības politiku, nodrošinot Latvijas uzņēmumiem alternatīvas finansējuma iespējas ilgtspējīgai uzņēmumu attīstībai.

45.1.

Sadarbībā ar EM izstrādāt Finanšu sektora attīstības stratēģiju kā attīstības plānošanas dokumentu vidējam termiņam, kuras ietvaros tiks vērtēta arī kapitāla tirgus attīstības politika.

FM, EM

01.09.2012.

Mērķis: Izveidot stabilu finanšu sektoru, kas atbalsta un veicina ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Finanšu nozare

46.

Izveidot vienotu parādnieku reģistru un vienotu kredītriska vērtēšanas un uzraudzības sistēmu.

46.1.

Sadarbībā ar TM un Latvijas Komercbanku asociāciju sagatavoti un iesniegti MK priekšlikumi izmaiņām tiesiskā regulējumā attiecībā uz informācijas par parādsaistībām apmaiņas tiesiskajiem aspektiem un to institucionālo ieviešanas modeli (kredītbirojs).

EM

15.06.2012.

Mērķi: nodrošināt plašāk pieejamu kredītriska novērtēšanai nepieciešamo informāciju, nodrošinot atbilstošu fizisko personu datu aizsardzību, kā arī samazināt tautsaimniecībā slogu, kas saistīts ar iedzīvotāju parādiem.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Industriālā (nozaru) politika un inovācijas

47.

Dialogā ar uzņēmēju organizācijām, valsts institūcijām un citām ieinteresētām pusēm izstrādāt un īstenot modernu industriālo politiku, kur valsts atbalstu sniedz visai nozarei kopumā sabiedrisko labumu formā ar skaidri noteiktu beigu termiņu. Industriālās politikas ietvaros izveidot valsts mērķprogrammu ražošanas attīstībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras atbalstam.

47.1.

Izstrādāts pasākumu plāns zinātnes un tehnoloģiju parku infrastruktūras izveidei, koordinējot valsts, pašvaldību un izglītības/pētniecības iestāžu resursus, kā arī ieviesti risinājumi industriālo objektu pieslēgumiem nepieciešamai publiskai infrastruktūrai.

EM

31.12.2014.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs:
pieaudzis eksporta apjoms vidēji par 6 % gadā.

47.2.

Izvērtētas pastāvošās pakalpojumu un industriju politikas un izstrādāts rīcības politikas plānošanas dokuments modernas industriālās politikas ieviešanai.

EM

31.12.2012.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: pieaudzis eksporta apjoms vidēji par 6 % gadā.

47.3.

Rīkot plānveidīgus un regulārus forumus ar nozaru profesionāļiem, identificējot prioritārus attīstības virzienus ilgtspējīgas būvniecības, zaļās ekonomikas un vides tehnoloģiju un inovāciju jomā, nodrošinot nozaru ekspertu pārstāvniecību politikas veidošanā

VARAM

30.12.2013.

Mērķis: optimizēt investīciju virzienus, pielāgojoties izmaiņām ekonomiskajos procesos.
Rezultatīvie rādītāji: diskusiju cikls, 2012.gadā - trīs pasākumi, 2013.gadā - trīs pasākumi

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Industriālā (nozaru) politika un inovācijas

48.

Sniegt valsts atbalstu nozarēm, kurās ir konkurētspējīgi uzņēmumi ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu un nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības pieaugumam.

48.1.

Izstrādāt valsts atbalsta programmu atkritumu pārstrādei un otrreizējai izejvielu izmantošanai, nodrošinot investīciju projektu īstenošanu un uzņēmējdarbības procesu attīstību, kas līdz šim netika atbalstīta no ES vai valsts budžeta līdzekļiem

VARAM

01.02.2014.

Mērķis: samazināt izdevumus iedzīvotājiem, paaugstināt resursu izmantošanas efektivitāti.
Rezultatīvie rādītāji: izstrādāta valsts atbalsta programma.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Industriālā (nozaru) politika un inovācijas

48.2.

Nodrošināta finansējuma pieejamība komersantiem, izveidojot jaunus vai pilnveidojot esošos finanšu instrumentus, lai sekmētu konkurētspējīgu un uz eksportu orientētu uzņēmumu izaugsmi industriālās politikas ietvaros

EM

31.12.2013.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: pieaudzis eksporta apjoms vidēji par 6 % gadā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Industriālā (nozaru) politika un inovācijas

48.3.

Sekmēta uzņēmumu konkurētspēja, veicinot godīgas konkurences apstākļus un sniedzot atbalstu komersantu savstarpējai sadarbībai, ārējo tirgu apgūšanai un ārējā mārketinga pasākumu īstenošanai, industriālās politikas ietvaros.

EM

31.12.2013.

48.4.

Sekmēta jaunu komersantu veidošanās un strauja to attīstība Latvijā (nodrošināti biznesa inkubatoru pakalpojumi, finanšu resursu pieejamība uzsācējiem, motivācijas pasākumi), industriālās politikas ietvaros.

EM

31.12.2013.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Industriālā (nozaru) politika un inovācijas

49.

Sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām aktīvāk un efektīvāk realizēt klasteru un kompetenču centru veidošanu, izstrādāt normatīvo bāzi industriālo parku darbības veicināšanai.

49.1.

Uzsākts īstenot jaunu klastera atbalsta programmu, lai sekmētu uzņēmumu savstarpējo sadarbību un iesaistīšanos globālajās vērtību ķēdēs, atbalstot klasteru darbību periodā, kas pārsniedz trīs gadus.

EM

31.10.2014.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: pieaudzis eksporta apjoms vidēji par 6 % gadā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Industriālā (nozaru) politika un inovācijas

49.2.

Sekmīgi īstenota Kompetences centru atbalsta programma.

EM

31.12.2014.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: privātā sektora investīciju apjoms pētniecībā un attīstībā (R&D) pieaudzis līdz 0,5 % no IKP (2015.gadā).

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Industriālā (nozaru) politika un inovācijas

49.3.

Izstrādāts pasākumu plāns zinātnes un tehnoloģiju parku infrastruktūras izveidei, koordinējot valsts, pašvaldību un izglītības/pētniecības iestāžu resursus, kā arī ieviesti risinājumi industriālo objektu pieslēgumiem nepieciešamai publiskai infrastruktūrai

EM

30.06.2014

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: pieaudzis eksporta apjoms vidēji par 6 % gadā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Industriālā (nozaru) politika un inovācijas

50.

Izveidot vienotu Latvijas inovācijas platformu (fondu), balstoties uz inovāciju vaučeru principu, nodrošinot uzņēmēju, augstskolu un zinātnieku ciešu sadarbību.

50.1.

Sadarbībā ar IZM izstrādāts inovācijas finansēšanas modelis pēc fonda principa

EM

31.12.2013.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (MK 16.09.2009. rīkojums Nr.631).
Rezultatīvais rādītājs: privātā sektora investīciju apjoms pētniecībā un attīstībā (R&D) pieaudzis līdz 0,5 % no IKP (2015.gadā).

50.2.

Uzsākts īstenot jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programmu, sniedzot atbalstu pētniecības un produktu izstrādes pakalpojumu iegādei.

EM

01.09.2012.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

51.

Veidot Baltijā konkurētspējīgāko uzņēmējdarbības vidi, izmantojot pasaules labāko praksi. Veikt turpmākas reformas ekonomikas produktivitātes paaugstināšanai, ņemot par pamatu Globālajā konkurētspējas indeksā (GKI) ietvertās jomas. Valdības un valsts pārvaldes darba rezultātus vērtēt atbilstoši progresam GKI ietvertajos indikatoros un Nacionālā konkurētspējas novērtējuma secinājumos.

51.1.

Izstrādāts un īstenots pasākumu plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Sagatavoti priekšlikumi administratīvā sloga mazināšanas pasākumiem, ņemot vērā pētījuma "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana" secinājumus, kā arī iepriekš veiktos funkciju auditu secinājumus.

EM

31.12.2014.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: uzlabota Latvijas vieta Doing Business reitingā (2013.gadā -19.vieta).

51.2.

Pabeigta sākotnējā Latvijas konkurētspējas ziņojuma izstrāde, izveidota konkurētspējas konsultatīvā padome.

EM

31.03.2012.

Mērķis: noteikt valsts konkurētspējas iespējas un trūkumus, izveidot augsta līmeņa uzraudzības mehānismu.

51.3.*

Sadarbībā ar VK izstrādāts un izskatīšanai MK iesniegts Nacionālās konkurētspējas institūcijas darbības un finansēšanas modelis, izstrādāts darbības plāns.

EM

31.12.2012.

Mērķis: izveidot ilgtspējīgu institucionālo sistēmu, regulāru konkurētspējas ziņojumu sagatavošanai.

51.4.

Īstenot vismaz 300 ūdenssaimniecības infrastruktūras projektus, piesaistot ES fondu līdzekļus, drošas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanai un kvalitatīva dzeramā ūdens apgādes pakalpojuma izveidei, tai skaitā radot priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai (plašāk skatīt 97.2. un 97.3. pasākumus).

VARAM

30.09.2014.

Mērķis: radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības attīstībai, uzlabojot ūdenssaimniecības infrastruktūru, kas ir viens no būtiskiem elementiem uzņēmējdarbības attīstībai vairākās jomās, tai skaitā pārtikas nozarē, tūrismā utt.
Rezultatīvie rādītāji:
kopējais modernizēto ūdenssaimniecību skaits apdzīvotajās vietās ar cilvēku skaitu zem 2000 (2011.gadā-90; 2012.gadā - 180; 2013.gadā - 220; 2014.gadā -260);
kopējais modernizēto ūdenssaimniecību skaits aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu virs 2000:
2011.gadā - 8;
2012.gadā - 47;
2013.gadā - 48;
2014.gadā - 78.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

52.

Nodrošināt uzņēmumu labas pārvaldības principu un ilgtspējas ieviešanu kapitālsabiedrībās, kurās ir valsts un pašvaldību kapitāla daļas, un ieviest stingras informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz valsts un pašvaldību uzņēmumu darbību.

52.1.

Iesniegta izskatīšanai MK Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija. Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas projektā piedāvāts risināt valsts kapitāla daļu pārvaldības modeļa jautājumu, kā arī ieviest valsts kapitālsabiedrībās korporatīvo pārvaldību, t.sk. informācijas atklātība, dividenžu politika, motivējoša atalgojuma politika, kapitālsabiedrību pārvaldes institūciju locekļu amatā iecelšana, komercdarbības mērķu noteikšana un rezultātu izvērtēšana.

EM

23.02.2012.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203).
Mērķi:
nodrošināta atklāta, caurspīdīga, salīdzināma un korekta informācija par valstij piederošajiem aktīviem un to vērtību, kā arī noteikti kapitālsabiedrībās ilgtermiņa ekonomiskie un sociālie mērķi un kontrolēta to īstenošana.

52.2.

Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK normatīvie akti, kas nepieciešami, lai īstenotu MK apstiprinātās Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas risinājumus.

EM

22.06.2012.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

53.

Izvērtēt iespējas pilnīgi vai daļēji privatizēt daļas valsts un pašvaldību uzņēmumos, izņemot likumā noteiktos stratēģiskos aktīvus, t.sk. kotējot tos biržā.

53.1.

Iesniegta izskatīšanai MK Publiskās personas komercdarbības koncepcija. Publisko personu komercdarbības koncepcijas projektā izvērtēts spēkā esošo publisko personu komercdarbības institūts un publiskās personas nepieciešamība turpmāk darboties kā komersantam. Publisko personu kapitālsabiedrības, kuras izdod administratīvos aktus vai/un veic valsts nodevas administrēšanu, kā arī kuru ienākumi veidojas no dotācijas (subsīdijas) vai sniegtā pakalpojuma, izpildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, tiek pārveidotas par tiešās pārvaldes iestādi;
Publisko personu kapitālsabiedrības, kuras sniedz publiskos pakalpojumus un/vai publiskās personas vārdā īsteno projektus, kā arī kuru ienākumu veidojas no sniegtā pakalpojuma, izpildot tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumus, tiek pārveidotas par publiskajām aģentūrām.

EM

23.02.2012.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203).
Mērķi: Nepieciešams noteikt regulāru uzdevumu publiskai personai analizēt nepieciešamību saglabāt līdzdalību konkrētās kapitālsabiedrībās, t.sk. publiskās personas kapitālsabiedrības līdzdalību citā sabiedrībā, tā atbilstību publiskās personas komercdarbības ietvaram. Lai nodrošinātu sabiedrības kontroli, nepieciešams noteikt indivīdiem tiesības ar zināmu regularitāti ierosināt publiskai personai izvērtēt dalību konkrētā kapitālsabiedrībā.

53.2.

Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK normatīvie akti, kas nepieciešami, lai realizētu MK apstiprinātās Publiskās personas komercdarbības koncepcijas risinājumus.

EM

22.06.2012.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

53.3.

Pēc Publiskās personas komercdarbības koncepcijas apstiprināšanas MK kopā ar citām ministrijām, kas ir valsts kapitāla daļu turētājas attiecīgā kapitālsabiedrībā, izvērtēta publiskās personas līdzdalības nepieciešamība katrā attiecīgajā kapitālsabiedrībā un, ja iespējams, atsavinātas kapitāla daļas, kotējot tās biržā.

EM

01.10.2014.

Mērķi: nodrošināt valsts rīcībā paliekošus aktīvus, kas nepieciešami, lai realizētu valsts politiku noteiktajās nozarēs, kā arī sekmēt Latvijas finanšu instrumentu tirgus attīstību un investoru piesaisti.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

54.

Vienkāršot būvatļauju saņemšanu, pieņemot nepieciešamos grozījumus būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos.

54.1.

Īstenota strukturēta ieinteresēto pušu diskusija un sekmēta Būvniecības likuma pieņemšana, iesniedzot Saeimā saskaņotus priekšlikumus.

EM

31.01.2012.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Mērķis: administratīvo šķēršļu mazināšana un pakalpojumu tirgus stiprināšana būvniecības nozarē, radot atbilstošu tiesisko regulējumu būvniecības pakalpojumu sniegšanai Latvijā.
Rezultatīvais rādītājs: uzlabota Latvijas vieta Doing Business reitingā (2013.gadā -19.vieta), samazinot būvniecības saskaņošanas dienu skaitu līdz 69 dienām.

54.2.

Izstrādāti no jaunā Būvniecības likuma izrietošie būvnormatīvi.

EM

01.10.2013.

54.3.

Nodrošināta Eirokodeksa standartu adaptācija būvju konstrukciju projektēšanā būvniecību regulējošo normatīvo aktu sistēmā.

EM

31.12.2012.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

54.4.

Nodrošināta Būvniecības informācijas sistēmas ieviešana un darbība.

EM

01.07.2013.

Mērķis: administratīvo šķēršļu mazināšana (samazināts būvniecības procedūru saskaņošanas laiks un izmaksas; novērsta informācijas dublēšanās un nepilnīgu datu reģistrācija; nodrošināta vienlaicīga piekļuve aktuālai informācijai par katru būvobjektu; atvieglots būvvalžu darbs u.c.).

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

54.5.

Sadarbībā ar EM mazināt administratīvo slogu būvniecības, teritorijas plānošanas un vides jomā, izstrādājot normatīvo aktu grozījumus un nodrošinot, ka administratīvā sloga samazināšana nenotiks uz vides kvalitātes saglabāšanas rēķina (saistīts ar 104.5.pasākumu)

VARAM, EM

15.12.2012.

Mērķis: panākt, ka Latvijā ir mazākais administratīvais slogs uzņēmējdarbībai starp Baltijas valstīm būvniecības, teritorijas plānošanas un vides jomā.
Rezultatīvais rādītājs: procedūru skaita un projektu realizācijai nepieciešamā laika samazinājums būvniecības, teritorijas plānošanas un vides jomā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

55.

Turpināt mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas īstenošanu, ievērojot Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā iekļauto principu piemērošanu visos lēmumu pieņemšanas posmos.

55.1.

Sekmēta mikro, mazo un vidējo komersantu veidošanās un strauja to attīstība Latvijā, nodrošinot biznesa inkubatoru darbību.

EM

30.06.2014.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: pieaudzis eksporta apjoms vidēji par 6 % gadā.

55.2.

Turpināts īstenot Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programmu, lai sekmētu jaunu inovatīvu uzņēmumu veidošanos un attīstību.

EM

30.06.2014.

55.3.

Nodrošināta mikroaizdevumu pieejamība mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātām personām uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai.

EM

30.06.2014.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

55.4.*

Paredzēt atbalstu uzņēmējdarbības attīstības projektiem, iesaistot pašvaldības mazo un vidējo uzņēmēju projektu ideju vērtēšanā atbilstoši pašvaldības attīstības programmai

VARAM

30.03.2013.

Stratēģija ''Latvija 2030''.
Mērķis: palielināt pašvaldību lomu savas teritorijas attīstības veicināšanā, nodrošinot atbalstu projektiem, kas sniedz ieguldījumu teritorijas attīstībā, t.sk. uzņēmēju projektiem, NVO projektiem, pašvaldību partnerības projektiem, publiskās un privātās partnerības īstenošanas instrumentu ietvaros īstenojamiem projektiem u.c.
Rezultatīvais rādītājs: teritoriju atbalsta pasākumos ieplānots atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, paredzot pašvaldību iesaisti atbalsta plānošanā un piešķiršanā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

56.

Pilnveidot valsts aktīvu pārvaldību atbilstoši ekspertu analīzei par labāko praksi, nodalot nozaru politiku izstrādāšanu un īstenošanu no valsts kapitālsabiedrību un īpašumu pārvaldīšanas, koncentrējot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību vienā profesionāli pārvaldītā institūcijā ārpus nozaru ministrijām.

56.1.

Iesniegta izskatīšanai MK Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija.
Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas projektā piedāvāts risināt valsts kapitāla daļu pārvaldības modeļa jautājumu, kā arī ieviest valsts kapitālsabiedrībās korporatīvo pārvaldību, t.sk. informācijas atklātība, dividenžu politika, motivējoša atalgojuma politika, kapitālsabiedrību pārvaldes institūciju locekļu amatā iecelšana, komercdarbības mērķu noteikšana un rezultātu izvērtēšana.

EM

23.02.2012.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203).
Mērķi: ieviešot profesionālu pārvaldības modeli, pakāpeniski samazināta politiskā ietekme, izbeidzot ikdienas pārvaldības lēmumu politizāciju, kā arī aktīvu atdeves un vērtības pieaugums.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

56.2.

Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK normatīvie akti, kas nepieciešami, lai realizētu MK apstiprinātās Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas risinājumus.

EM

22.06.2012.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

57.

Izveidot proaktīvu valsts un pašvaldību institūcijas iesaistošu ārvalstu investīciju piesaistes koordinācijas mehānismu. Īstenot efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku. Aizstāvēt ārējās ekonomiskās intereses tradicionālajās partnervalstīs un jaunajos eksporta tirgos, atbalstīt Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību un Latvijas tēla un atpazīstamības veicināšanu.

57.1.

Izstrādāts rīcības plāns efektīvai ārvalstu tiešo investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai, t.sk. nodrošinot starpinstitūciju darbības koordināciju un Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes darbību.

EM

01.06.2012.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: panākts straujāks ārvalstu tiešo investīciju plūsmu pieaugums uz ārējo pieprasījumu orientētās nozarēs (vidējais pieaugums 3 % procentu punkti gadā).

57.2.

Nodrošināta Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla darbība, paaugstinot pārstāvniecību kapacitāti svarīgākajos tirgos.

EM

31.12.2014.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: pieaudzis eksporta apjoms vidēji par 6 % gadā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

57.3.

Nodrošinātas Latvijas intereses ES tirdzniecības sarunās ar prioritārajiem partneriem, t.sk. Austrumu Partnerības valstīm, Brazīliju, Indiju, Japānu, Ķīnu un Krieviju, par starptautiskās tirdzniecības nosacījumu uzlabošanu un līdzšinējo tirgus pieejamības saistību ievērošanu.
Ievērojot biznesa intereses Krievijā, noslēgtas vienošanās par ekonomiskās sadarbības padziļināšanu ar Kirovas, Ivanovas, Jaroslavļas un Kalugas apgabalu valdībām, un apstiprināti ekonomiskās sadarbības realizācijas pasākumu plāni ar Pleskavas, Vologdas, Kirovas, Ivanovas, Jaroslavļas un Kalugas apgabaliem.

EM

31.12.2014.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203).
Rezultatīvais rādītājs: pieaudzis eksporta apjoms vidēji par 6 % gadā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

57.4.

Īstenota divpusējā un reģionālā sadarbība, kas nodrošina eksporta pieaugumu, veicina investīcijas, īpaši ar Latvijai nozīmīgākajiem un perspektīvākajiem ekonomiskās sadarbības partneriem - Vāciju, Ķīnu, Indiju, Krieviju, ASV un kaimiņvalstīm augstāko amatpersonu divpusējo tikšanos un vizīšu, kā arī uzņēmēju biznesa forumu un tikšanos ietvaros.

EM

31.12.2014.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Uzņēmējdarbības vide un investīcijas

57.5.

Nodrošinātas Latvijas ekonomiskās intereses starpvaldību komisijās un apvienotajās komisijās noslēgto ekonomiskās sadarbības līgumu ietvaros ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Ķīnu, Uzbekistānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Armēniju, Turkmenistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Moldovu, sagatavoti un parakstīti starpvaldību komisiju un apvienoto komiteju protokoli par panāktajām vienošanām turpmākās divpusējās ekonomiskās sadarbības attīstībai.

EM

31.12.2014.

57.6.

Īstenot vismaz 240 pārrobežu sadarbības projektus, piesaistot ES fondu līdzekļus, attīstot sadarbību ar partnervalstīm uzņēmēju, pašvaldību un NVO starpā

VARAM

30.12.2013.

Mērķis un rezultatīvie rādītāji: plašāku aprakstu skatīt 30.3., 154.5., 155.6., 158.6.pasākumā

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodarbinātība

58.

Lai nodrošinātu nodarbinātības politikas ciešāku sasaisti ar tautsaimniecības vajadzībām un darba tirgus pieprasījumu, nodot tās veidošanu Ekonomikas ministrijai. Nodarbinātības politikas izstrādē ciešāk iesaistīt darba devēju organizācijas un nozaru asociācijas.

58.1.

Izveidot augsta līmeņa nodarbinātības politikas koordinācijas padomi ar Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas dalību

LM, EM, IZM

31.12.2012.

Plānošanas dokumenti: Latvijas Nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011. prot. Nr.27 34.§).
Mērķis:
optimāla un saskaņota nodarbinātības politikas izstrāde un īstenošana.
Rezultatīvais rādītājs:
Ministru kabinetā iesniegti padomes izveidei un darbības nodrošināšanai nepieciešamie tiesību aktu projekti.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodarbinātība

58.2.

Izveidot efektīvu darba tirgus monitoringa sistēmu, lai sekmētu darba tirgus piedāvājuma atbilstību pieprasījumam un laikus reaģētu uz izmaiņām

LM, EM

01.07.2013.

Plānošanas dokumenti: Latvijas Nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011. prot. Nr.27 34.§).
Mērķis: pašreizējiem un nākamajiem darba tirgus dalībniekiem pieejama savlaicīga un saprotama informācija par norisēm un tendencēm darba tirgū atbilstošu lēmumu pieņemšanai.
Rezultatīvais rādītājs: sabiedrībai pieejams un internetā viegli lietojams darba tirgus monitoringa rīks.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodarbinātība

58.3.

Sadarbībā ar LM,VARAM un IZM sekmēta darba tirgus piedāvājuma atbilstība tautsaimniecības pieprasījumam un attīstīta efektīva darba tirgus pieprasījuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas sistēma, izstrādājot un aktualizējot vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, sagatavots un iesniegts MK ikgadējais ziņojums.

EM

15.05.2012.,
15.05.2013., 31.12.2013.,
15.05.2014.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Mērķis: veicināta darbaspēka piedāvājuma atbilstība darba tirgus pieprasījumam.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodarbinātība

59.

Ieviest stimulus sociālās apdrošināšanas iemaksu vai UIN atlaides veidā uzņēmējiem, kas pieņem darbā ilgstošos bezdarbniekus un jauniešus bez iepriekšējas darba pieredzes.

59.1.

Analizēt darba algu subsīdiju un pielīdzināmu atbalsta shēmu, kurās iesaistīti darba devēji, līdzšinējo efektivitāti un ietekmi uz darba tirgu un izstrādāt pasākumu pilnveides un jaunu pasākumu ieviešanas priekšlikumus.

LM, EM

30.03.2012.

Plānošanas dokumenti:
Latvijas Nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011. prot. Nr.27 34.§).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.
Mērķis: īstenoti efektīvi un darba tirgu nedeformējoši nodarbinātības pasākumi, kas palielina darba tirgus pieprasījumu.
Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums "Par algu subsīdiju mehānismu efektivitāti un riskiem darba tirgus politikas pasākumos".

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodarbinātība

60.

Izstrādāt pasākumu plānu vispārējās nodarbinātības veicināšanai, kas sekmētu indivīda maksimāli ilgāku atrašanos darba tirgū, kā arī profesionālo un reģionālo mobilitāti.

60.1.


MK iesniegts kompleksais nodarbinātības politikas īstenošanas rīcības plāns 2013.gadam, tajā skaitā paredzot stimulus tādu jauniešu ņemšanai darbā, kuri ir bez iepriekšējas darba pieredzes

EM, LM, IZM, VARAM

31.12.2012.

Latvijas Nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011. protokols Nr.27, 34.§).
Mērķis: īstenoti efektīvi un darba tirgu nedeformējoši nodarbinātības pasākumi, kas palielina darba tirgus pieprasījumu un uzlabo piedāvājuma kvalitāti.
Rezultatīvais rādītājs: nodarbinātības līmenis (vecumā 20-64 gadi) 2015.gadā 68,9 %, 2020.gadā-73 %

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Nodarbinātība

60.2.

Noteikt integrētu starpnozaru rīcībpolitiku nodarbinātības jomā

LM, EM, IZM

31.12.2012.

Plānošanas dokumenti:
Latvijas Nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011. prot. Nr.27 34.§).
Mērķis: darba tirgus optimāla darbība un attīstība.
Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegtas Nodarbinātības politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

61.

Īstenot tādu enerģētikas politiku, kas vērsta uz valsts konkurētspējas kāpināšanu. Attīstīt konkurenci elektroenerģijas un dabasgāzes tirgū. Ieviest ES Trešo enerģētikas paketi.

61.1.

Izstrādāta un apstiprināta "Enerģētikas stratēģija 2030" un tai pakārtotie plānošanas dokumentu projekti, ietverot tajos - enerģētikas drošības politikas jautājumus, vietējo un atjaunojamo energoresursu pamatotas un ilgtspējīgas izmantošanas jautājumus, nepieciešamo rīcību enerģijas avotu un piegādes ceļu dažādošanai un infrastruktūras attīstībai.

EM

31.10.2012.

Mērķis: nodrošināt Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājus ar nepārtrauktu un drošu, ilgtspējīgu energoapgādi par konkurētspējīgu cenu, samazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām.

61.2.

Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK normatīvo aktu projekti elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora nodalīšanai.

EM

01.02.2012.

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (MK 01.08.2006. rīkojums Nr.571).
Mērķis: nodrošināt Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājus ar nepārtrauktu un drošu, ilgtspējīgu energoapgādi par konkurētspējīgu cenu, samazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām.

61.3.

Veikts riska novērtējums iespējamiem Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas scenārijiem un sagatavota informācija MK.

EM

31.03.2012.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

62.

Stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību, dažādojot energoresursu piegāžu avotus, veicinot Eiropas vienotā enerģētikas tirgus izveidi, attīstot starpsavienojumus ar citām ES dalībvalstīm.

62.1.

Atbalstīta elektroenerģijas un gāzes starpsavienojumu izbūve Baltijas enerģijas starpsavienojumu plāna ietvaros.

EM

31.12.2014.

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (MK 01.08.2006. rīkojums Nr.571).
Mērķis: nodrošināt Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājus ar nepārtrauktu un drošu, ilgtspējīgu energoapgādi par konkurētspējīgu cenu, samazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām.

62.2.

Panākta Latvijai nozīmīgu projektu iekļaušana Eiropas Savienojumu instrumenta (Connecting Europe Facilty) sarakstā.

EM

31.07.2013.

62.3.

Veicināta Baltijas valstu kopējas operatīvās vadības struktūru sadarbība elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus kontrolei un attīstībai reģionā ar mērķi nākotnē izveidot kopīgo pārvades sistēmu operatoru.

EM

31.12.2014.

62.4.

Veicināta elektroenerģijas biržas - NordPoolSpot darbības uzsākšana Latvijā.

EM

15.12.2012.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

63.

Īstenot solidāru Baltijas valstu pozīciju stratēģisko enerģētikas jautājumu risināšanā, sagatavot projektu sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālim Latvijā.

63.1.

Panākta Baltijas valstu vienošanās par sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvniecības vietu Latvijā un projekta tālāko virzību, kā arī panākts labvēlīgs EK lēmums par projekta līdzfinansēšanu.

EM

31.12.2012.

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (MK 01.08.2006. rīkojums Nr.571).
Mērķis: Nodrošināt Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājus ar nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgu energoapgādi par konkurētspējīgu cenu, samazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

64.

Lai 2020.gadā sasniegtu vismaz 40 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā, kompleksi risināt enerģētikas jautājumus apkures nodrošināšanā un elektroenerģijas ražošanā, transporta sektorā un energoefektivitātes jomā. Likvidējot kvotu sistēmu, izveidot ekonomiski pamatotu un elastīgu sistēmu, nodrošinot nepieciešamo valsts atbalstu, veicinot vietējo energoresursu izmantošanu un iespējami mazāku ietekmi uz elektroenerģijas tarifiem.

64.1.

Sadarbībā ar VARAM, ZM un SM izveidots ekonomiski pamatots un elastīgs valsts atbalsta mehānisms vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanai enerģijas ražošanā, ņemot vērā nepieciešamo atbalstu darbības uzsākšanai, kā arī veicinot plašāku atjaunojamo energoresursu patēriņu elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta sektorā, individuālo enerģijas ražošanu un mājsaimniecību iesaisti.

EM

31.07.2013.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: sasniegts no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bruto galapatēriņā vidēji 33,8 % 2011.-2012.gada periodā, t.sk. vidēji transporta sektorā 3,5 %.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

64.2.

Izvērtēti iespējamie instrumenti un atbalsta mehānismu veidi atjaunojamo energoresursu izmantošanai elektroenerģijas ražošanai un izstrādāti priekšlikumi.

EM

31.05.2012.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: sasniegts no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bruto galapatēriņā vidēji 33,8 % 2011.-2012.gada periodā, t.sk. vidēji transporta sektorā 3,5 %.

64.3.

Izstrādāta koncepcija par energoefektivitātes paaugstināšanu ēku, rūpniecības un transporta sektoros, kā arī pārveidošanas sektorā.

EM

01.03.2013.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: valsts enerģijas ietaupījuma mērķis enerģijas galapatēriņos 2014.gadā 2477 GWh pret 2007.gadu.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

64.4.

Īstenot 50 KPFI finansētos projektus, palielinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā komersantiem un pašvaldībām

VARAM

01.07.2013.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšana un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana.
Rezultatīvie rādītāji:
1) uzņēmumu skaits, kas nodrošina siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem (2011.gadā - pieci uzņēmumi; 2012.gadā-(kopā) 50 uzņēmumi);
2) no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās siltumenerģijas apjoms līdz 2013.gadam ne mazāk kā 250 000 MWh/gadā;
3) no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjoms līdz 2013.gadam ne mazāk kā 300 000 MWh/gadā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

64.5.

Veicināt zaļās ekonomikas attīstību, nodrošinot Latvijas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos, t.sk. starptautiskajā emisiju tirdzniecībā un kopīgi īstenojamos projektos, un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā

VARAM

30.09.2014.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu Latvijā.
Rezultatīvie rādītāji: reģistrēti kopīgi īstenojamie projekti (vismaz viens projekts 2012.gadā) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā attiecībā pret saražotās enerģijas vienu vienību (vismaz par 3 % 2014.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu).

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

64.6.

Sadarbībā ar EM pilnveidot normatīvo regulējumu ietekmes uz vidi novērtējuma prasību noteikšanai vēja parku būvniecībai, balstoties uz labāko ES dalībvalstu praksi un pieredzi

VARAM

01.07.2013.

Mērķis: sakārtot normatīvo regulējumu vēja parku būvniecībai.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts normatīvais regulējums vēja parku būvniecībai.

64.7.

Izvērtēti iespējamie instrumenti un atbalsta mehānisma veidi, kā arī starptautiskā pieredze to ieviešanā, energoefektivitātes paaugstināšanai (nodokļu instrumenti, kredīta procentu subsīdijas, kombinētie mehānismi ar grantiem) un izstrādāti priekšlikumi, ņemot vērā jaunās energoefektivitātes direktīvas pieņemšanu.

EM

31.12.2013.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: valsts enerģijas ietaupījuma mērķis enerģijas galapatēriņos 2014.gadā 2477 GWh pret 2007.gadu.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

65.

Atbalstīt izkliedētu enerģijas ražošanu un mājsaimniecību iesaisti, tai skaitā ieviešot viedos tīklus. Nodrošināt atjaunojamo enerģijas avotu brīvāku pieeju enerģijas tirgum -plašāku vietējo resursu izmantošanu.

65.1.

Sadarbībā ar VARAM, ZM un SM izveidots ekonomiski pamatots un elastīgs valsts atbalsta mehānisms vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanai enerģijas ražošanā, ņemot vērā nepieciešamo atbalstu darbības uzsākšanai, kā arī veicinot plašāku atjaunojamo energoresursu patēriņu elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta sektorā, individuālo enerģijas ražošanu un mājsaimniecību iesaisti.

EM

31.07.2013.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: sasniegts no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bruto galapatēriņā vidēji 33,8 % 2011.-2012.gada periodā, t.sk. vidēji transporta sektorā 3,5 %.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

65.2.

Veikts viedo mēraparātu sistēmas ieviešanas ekonomiskais izvērtējums par visām ilgtermiņa izmaksām un ieguvumiem tirgum un individuālajiem patērētājiem, izpildot Direktīvas 2009/72 un Direktīvas 2009/73 prasības.

EM

01.09.2012.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Mērķis:
droša un kvalitatīva lietotāju apgāde ar enerģiju.
Rezultatīvais rādītājs:
valsts enerģijas ietaupījuma mērķis enerģijas galapatēriņos 2020.gadā 6050 GWh pret 2007.gadu, valsts enerģijas ietaupījuma mērķis enerģijas galapatēriņos 2014.gadā 2477 GWh pret 2007.gadu.

65.3.

Pamatojoties uz ekonomisko izvērtējumu, atbilstoši Direktīvā 2009/72/EK un Direktīvā 2009/73/EK noteiktajam izstrādāts laika grafiks viedo mēraparātu sistēmas ieviešanai 10 gadu laikā konkrētām lietotāju grupām.

EM

01.03.2013.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

65.4.

Atbalstīt siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem mājsaimniecībās, nodrošinot KPFI finansēto projektu konkursu norisi.

VARAM

31.12.2013.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu Latvijā.
Rezultatīvie rādītāji: mājsaimniecību skaits, kas savā mājoklī nodrošinās siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem (kopējais mājsaimniecību skaits 2011.gadā - 200; 2012.gadā -1300, 2013.gadā - 2000)

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

66.

Vienkāršot elektroenerģijas piegādes pieslēgumu noformēšanu un samazināt birokrātiju sadales tīklos. Nodrošināt pieejamus pakalpojumus uzņēmējiem un mazināt elektroenerģijas piegāžu pārrāvumus.

66.1.

Izstrādāts rīcības plāns apgādes kvalitātes, pieslēgumu jaudas palielināšanai un jaunu pieslēgumu nodrošināšanai industriālajiem objektiem, t.sk. industriālajos parkos.

EM

01.10.2012.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Mērķis: Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājus nodrošināt ar nepārtrauktu un drošu, ilgtspējīgu energoapgādi par konkurētspējīgu cenu, samazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām.
Rezultatīvie rādītāji: nodrošinātas iespējas pieslēgumu jaudas palielināšanai un jauniem pieslēgumiem, samazināti elektroenerģijas piegāžu pārrāvumi.

66.2.

Izvērtēti elektroenerģijas piegādes pārtraukumu dēļ uzņēmumiem radīto zaudējumu apmēri un iespējas ieviest kompensācijas mehānismu.

EM

31.12.2012.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

67.

Ar ES struktūrfondu, klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un valsts budžeta līdzekļiem atbalstīt mājokļu, valsts un pašvaldības ēku energoefektivitātes paaugstināšanu.

67.1.

Veikt vismaz 350 pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, tai skaitā zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, nodrošinot KPFI finansēto projektu konkursu norisi

VARAM

31.12.2012.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015. gadam.
Mērķis: veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu Latvijā.
Rezultatīvie rādītāji: kopējais ēku skaits, kurās realizēti energoefektivitātes pasākumi (2010.gadā - 88 ēkas; 2011.gadā - 230 ēkas; 2012.gadā - 350 ēkas).

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

67.2.

Uzlabot septiņu pašvaldību ēku energoefektivitātes rādītājus, veicot ieguldījumus piecos nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros Liepājas, Ventspils, Smiltenes, Daugavpils un Aizkraukles apstiprinātajos projektos.

VARAM

31.12.2013.

Valsts Stratēģiskais ietvardokuments; darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi".
Rezultatīvie rādītāji: veikti ieguldījumi 40 milj. LVL apmērā, īstenojot septiņus projektus pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanā un vienu projektu apgaismojuma sistēmas uzlabošanā (2011.gadā 15 milj. LVL; 2012.gadā 15 milj. LVL; 2013.gadā 10 milj. LVL).

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

67.3.

Ar ES struktūrfondu palīdzību turpināts atbalstīt daudzdzīvokļu ēku, t.sk. publisko ēku, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.

EM

31.12.2013.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: valsts enerģijas ietaupījuma mērķis enerģijas galapatēriņos 2014.gadā 2477 GWh pret 2007.gadu.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

68.

Veidot stratēģisku valsts transporta plānu ilgtspējīgai, multimodālai un integrētai transporta sistēmai, izmantojot mūsdienīgus, ar privāto sektoru koordinētus, tautsaimniecību stimulējošus un videi draudzīgus risinājumus. Efektīvi izmantot ES fondu un TEN-T finansējuma sniegtās iespējas transporta infrastruktūras attīstībai.

68.1.

Izstrādāt jaunas Transporta attīstības pamatnostādnes līdz 2020.gadam, definējot transporta nozares mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus, tai skaitā nodrošinot pamatojumu ES finansējuma piesaistei un piedāvājot ar privāto sektoru koordinētus, tautsaimniecību stimulējošus un videi draudzīgus transporta infrastruktūras attīstības risinājumus

SM

30.09.2012.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010).
Mērķis: definēt transporta nozares mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus, tai skaitā nodrošinot pamatojumu ES finansējuma piesaistei 2014.-2020.gada periodā un piedāvājot ar privāto sektoru koordinētus, tautsaimniecību stimulējošus un videi draudzīgus transporta infrastruktūras attīstības risinājumus.
Rezultatīvais rādītājs: politikas plānošanas dokuments, kurā definēti transporta nozares mērķi, prioritātes un sasniedzamie rezultāti, kas ir pamatojums ES finansējuma piesaistei 2014.-2020.gada periodā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

68.2.

Turpināt 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu apguvi, nodrošinot projektu atlases uzsākšanu par visu atlikušo pieejamo finansējumu visās Satiksmes ministrijas pārziņā esošajās aktivitātēs/ apakšaktivitātēs

SM

31.03.2012.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam.
3.darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi".
Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājums.
Mērķis: Efektīvi izmantot ES fondu finansējuma sniegtās iespējas transporta infrastruktūras attīstībai.
Rezultatīvie rādītāji: veiktas piecas projektu iesniegumu atlases par ES fondu finansējumu 62,2 milj. EUR (43,7 milj. LVL)

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

68.3.

Turpināt 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu uzsākto projektu īstenošanu un uzraudzību, līdz 2011.gada beigām izmaksāt finansējuma saņēmējam 256,1 milj. LVL, jeb 30,5 % no kopējā pieejamā fondu finansējuma, bet līdz 2012.gada beigām -429,1 milj. LVL, jeb 51 % no kopējā pieejamā fondu finansējuma.

SM

30.12.2012.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam. 3.darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi. "Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājums.
Mērķis:
Efektīvi izmantot ES fondu finansējuma sniegtās iespējas transporta infrastruktūras attīstībai.
Rezultatīvie rādītāji:
līdz 2012.gada beigām finansējuma saņēmējiem izmaksāti
429 milj. LVL jeb 51 % no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

68.4.

Atbalstīt elektrotransporta izmantošanu un tam atbilstošas infrastruktūras izveidi Latvijā, nodrošinot KPFI finansēto projektu konkursu norisi

VARAM

30.09.2014.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: veicināt zemu vai nulles emisiju transportlīdzekļu izmantošanu, kas samazinās autotransporta radīto gaisa piesārņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Rezultatīvais rādītājs: transportlīdzekļu ar elektrības dzinēju (elektroautomobiļu) skaits attiecībā pret jaunu reģistrēto transportlīdzekļu skaitu -1 % periodā no 2012. līdz 2014.gadam.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

68.5.

Veikt ieguldījumus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru sasniedzamības un konkurētspējas paaugstināšanā, uzlabojot
16 pilsētu ielu tīklu, īstenojot apstiprinātos projektus Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Ventspilī, Jēkabpilī, Valmierā, Cēsīs, Kuldīgā, Saldū, Līvānos, Talsos, Aizkrauklē, Gulbenē, Madonā un Smiltenē.

VARAM

31.12.2013.

Valsts Stratēģiskais ietvardokuments; darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi".
Rezultatīvie rādītāji: realizēti 20 nozīmīgi infrastruktūras projekti 16 pilsētu ielu tīkla uzlabošanai, ieguldot 65 milj. LVL (2011.gadā 20 milj. LVL; 2012.gadā 25 milj. LVL; 2013.gadā 20 milj. LVL).

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

69.

Izstrādāt un īstenot stratēģiju autoceļu kvalitātes nodrošināšanai, t.sk. pilnveidojot ceļu būves standartus un ceļu būvniecības uzraudzības sistēmu.

69.1.

Izstrādāt stratēģiju autoceļu būvniecības uzraudzībai un kvalitātes nodrošināšanai

SM

31.03.2012.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk.Nr.140).
Mērķis: nodrošināt autoceļu kvalitāti.
Rezultatīvais rādītājs: - izstrādāts dokuments, kurā noteikti nepieciešamie autoceļu būvniecības uzraudzības u.c. pasākumi autoceļu kvalitātes nodrošināšanai

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

69.2.

Pilnveidot "Ceļu specifikācijas 2010."

SM

31.10.2013.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk. Nr.140).
Mērķis: nodrošināt autoceļu kvalitāti.
Rezultatīvais rādītājs: jauna ceļu specifikāciju redakcija, lai paaugstinātu būvniecības kvalitāti

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

69.3.

Veikt izpēti, lai paplašinātu vietējo autoceļu būvmateriālu lietošanu atbilstoši pilnveidotajām ceļu specifikācijām

SM

31.10.2013.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam.
Mērķis: nodrošināt autoceļu kvalitāti.
Rezultatīvais rādītājs: izpēte ar vietējo autoceļu būvmateriālu lietošanas iespēju izvērtējumu.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

69.4.

Izstrādāti no jaunā Būvniecības likuma izrietošie būvnormatīvi, paredzot vienotu būvniecības kārtību.

EM

01.10.2013.

Mērķis: administratīvo šķēršļu mazināšana un pakalpojumu tirgus stiprināšana būvniecības nozarē, radot atbilstošu tiesisko regulējumu būvniecības pakalpojumu sniegšanai Latvijā.
Rezultatīvais rādītājs: uzlabota Latvijas vieta Doing Business reitingā (2013.gadā-19.vieta), samazinot būvniecības saskaņošanas dienu skaitu līdz 69 dienām.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

70.

Investēt lauku iedzīvotāju mobilitātes palielināšanā, uzlabojot ceļu un dzelzceļu infrastruktūru un apsaimniekošanu. Nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus, organizējot saskaņotus transporta kustības grafikus un novēršot valsts atbalsta dublēšanu konkurējošiem transporta veidiem vienos un tajos pašos maršrutos.

70.1.

Sagatavot priekšlikumus līdzšinējās autoostu darbības sistēmas pilnveidošanai, lai veicinātu sistēmas efektivitātes uzlabošanu un izmaksu samazināšanu

SM

31.03.2012.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk. Nr.140).
Mērķis: uzlabot autoostu darbības sistēmas efektivitāti un izmaksu samazināšanu.
Rezultatīvais rādītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos, radot priekšnoteikumus valsts budžeta finansējuma samazināšanai par autoostu pakalpojumu sniegšanu.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

70.2.

Sagatavot MK noteikumus par zaudējumu kompensēšanas kārtību pārvadātājiem un veikt grozījumus līgumos ar pārvadātājiem, lai efektīvāk izmantotu valsts finansējumu sabiedriskajam transportam

SM

31.05.2012.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203). Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk.Nr.140).
Mērķis:
efektīvāk izmantot valsts finansējumu sabiedriskajam transportam.
Rezultatīvais rādītājs:
izstrādāts normatīvais akts, kurš nosaka no valsts budžeta finansējamo pārvadājumu pašizmaksas metodiku un nodrošina efektīvākus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

70.3.

Ieviest vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu sabiedriskā transporta pārvadājumos Satiksmes ministrijai piešķirtā budžeta ietvaros

SM

30.06.2013.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk. Nr.140).
Mērķis: efektīvāk izmantot valsts finansējumu sabiedriskajam transportam.
Rezultatīvais rādītājs: ieviesta VBTS un radīts ekonomiski pamatots sabiedriskā transporta plānošanas un kontroles mehānisms.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

70.4.

Sadarbībā ar plānošanas reģioniem izveidot koordinētu sabiedriskā transporta kontroles sistēmu

SM

31.10.2013

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk. Nr.140).
Mērķis: efektīvāk izmantot valsts finansējumu sabiedriskajam transportam.
Rezultatīvais rādītājs: - izveidots efektīvs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju ieņēmumu kontroles mehānisms.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

70.5.*

Lauku iedzīvotāju mobilitātes palielināšanai Reģionālās politikas pamatnostādnēs līdz 2020.gadam (RPP), kuras priekšlikumi tiks iestrādāti arī NAP, ieplānot atbalstu pašvaldību īpašumā esošo reģionālo un vietējo ceļu infrastruktūras sakārtošanai/ attīstībai, t.sk. iesniegt RPP projektu MK - 01.06.2012.

VARAM

30.03.2013.

Stratēģija ''Latvija 2030''.
Mērķis: veicināt darba vietu un pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību lauku teritorijas iedzīvotājiem.
Rezultatīvais rādītājs: ieplānots atbalsts pašvaldību īpašumā esošo ceļu sakārtošanai lauku iedzīvotāju mobilitātei.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

71.

Pilnvērtīgāk izmantot dzelzceļa stratēģiskās priekšrocības, veicinot dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu pieaugumu. Veidot pārskatāmu dzelzceļa infrastruktūras maksājumu un finansiālā atbalsta sistēmu, nodrošināt brīvu konkurenci kravu pārvadājumos.

71.1.

Iesniegt MK likumprojektu par grozījumiem Dzelzceļa likumā, ar kuru paredzēts pilnveidot dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeli uz daudzgadu līguma pamata starp valsti un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, t.sk. paredzot finansiāla atbalsta iespējas, daļu degvielas akcīzes nodokļa novirzīt infrastruktūras pārvaldīšanai, tādējādi veicinot dzelzceļa pārvadājumu starptautisko konkurētspēju

SM

31.03.2012.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk. Nr.140).
Mērķis: veicināt dzelzceļa pārvadājumu starptautisko konkurētspēju un efektīvāk izmantot finansējumu sabiedriskajam transportam.
Rezultatīvais rādītājs: - atbalstīts likumprojekts, radot priekšnosacījumus infrastruktūras maksājumu samazināšanai tās lietotājiem.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

71.2.

Izstrādāt priekšlikumus Sabiedrisko pakalpojumu komisijai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas metodikas pilnveidošanai, paredzot izdalīt atsevišķus tirgus segmentus prioritāriem kravas pārvadājumiem, kuriem infrastruktūras izmantošanas maksa jānosaka tādā līmenī, lai sekmētu šo segmentu pārvadājumu attīstību

SM

31.03.2012.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk. Nr.140).
Mērķis: veicināt dzelzceļa pārvadājumu starptautisko konkurētspēju.
Rezultatīvais rādītājs: - iesniegti priekšlikumi, kuru realizēšana ļautu diferencēt infrastruktūras izmantošanas maksu atšķirīgiem tirgus segmentiem.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

71.3.

Sadarbībā ar Krievijas Federācijas institūcijām izstrādāt priekšlikumus un investīciju plānu dzelzceļa satiksmes uzlabošanai virzienā Rīga-Maskava, tajā skaitā nodrošināt pasažieru pārvadājumus ar ātrumu līdz 140-160 km/h, ievērojami samazinot pasažieru vilcienu laiku ceļā

SM

30.10.2014.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010).
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk. Nr.140).
Mērķis: veicināt dzelzceļa pārvadājumu starptautisko konkurētspēju.
Rezultatīvie rādītāji: palielināts pasažieru pārvadājumu ātrums; maršrutā Rīga-Maskava un samazināts ceļā pavadītais laiks.
Rezultatīvie rādītāji:
vidējais ātrums maršrutā Rīga-Maskava; maršrutā Rīga-Maskava ceļā pavadītais laiks

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

71.4.

Turpināt esošā sliežu ceļa rekonstrukcijas projekta īstenošanu "Rail Baltica-1" maršrutā (projekta beigu termiņš -31.12.2014.)

SM

31.10.2014.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Mērķis: attīstīt ziemeļu - dienvidu asi, veicinot Baltijas valstu reģionālo integrāciju.
Rezultatīvie rādītāji: maršrutā Valga-Meitene (242.km) dzelzceļa pārvadājumu maksimālais ātrums palielināts līdz 120 km/h, rekonstruēts / modernizēts dzelzceļa sliežu ceļš 152 km garumā

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

71.5.

Skatīt 70.5. un 92.1.pasākumus.

VARAM

30.03.2013.

Skatīt 70.5. un 92.1. pasākumus.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

72.

Kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm strādāt, lai piesaistītu finansējumu "Rail Baltic 2" projekta plānošanai, projektēšanai un īstenošanai.

72.1.

Sagatavot stratēģisku izvērtējumu par finansējuma piesaistes iespējām un iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par "Rail Baltica-2" realizācijai nepieciešamo finansējuma apjomu un finansējuma termiņiem, iespējām piesaistīt transporta sektoram paredzētos Kohēzijas fonda līdzekļus, CEF līdzekļus, kā arī valsts budžeta līdzfinansējumu

SM

31.03.2012.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Mērķis: attīstīt ziemeļu - dienvidu asi, atjaunojot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļa tīklu un tādējādi veicinot reģionālo integrāciju
Rezultatīvie rādītāji: stratēģisks izvērtējums par finansējuma piesaistes iespējām un nepieciešamo apjomu

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

72.2.

Kopīgi ar Baltijas valstu un Polijas transporta ministrijām izvērtēt "Rail Baltica-2" projekta īstenošanas laika grafiku un izveidot kopīgu projekta vadības struktūru institucionālo modeli

SM

30.12.2012.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Mērķis: attīstīt ziemeļu - dienvidu asi, atjaunojot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļa tīklu un tādējādi veicinot reģionālo integrāciju.
Rezultatīvie rādītāji: kopīgas Baltijas valstu transporta ministriju darba grupas izveide kopuzņēmuma nodibināšanas jautājumu risināšanai un pastāvīgās projekta koordinācijas grupas izveide

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

72.3.

Turpināt "Rail Baltica-2" Eiropas standartiem atbilstošas jaunas dzelzceļa līnijas izveides sagatavošanas darbus apstiprinātā TEN-T projekta Nr. 2007-LV-27050-S "Pētījumi par Eiropas platuma sliežu ceļa līniju (Latvijas posms)" ietvaros un veikt izpēti, kas iekļauj trases izvietojuma precizēšanu saistībā ar teritoriju plānojumiem; skiču projektu, ekonomisko izvērtējumu izvēlētajai precizētajai līnijai, kā arī stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. Izpētes iepirkuma dokumentu sagatavošana (t.sk. darba uzdevums) - 31.01.2012., izpētes sākums - ne vēlāk kā 31.03.2012.

SM

31.10.2014.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Mērķis: attīstīt ziemeļu - dienvidu asi, atjaunojot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļa tīklu un tādējādi veicinot reģionālo integrāciju.
Rezultatīvie rādītāji: pabeigta izpēte par trases izvietojumu, izstrādāts skiču projekts un iegūts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

73.

Sadarbībā ar kaimiņvalstīm palielināt sauszemes robežšķērsošanas punktu caurlaides jaudu.

73.1.

Nodrošināt pārrobežu sadarbības projekta "Robežkontroles punkta 'Vientuļi" rekonstrukcija un robežkontroles punkta "Bruņiševo" iekārtošana" ieviešanu un uzraudzību

VARAM

30.06.2014

Rezultatīvie rādītāji: Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros 2012.-2014. gadā realizēts viens projekts divos robežkontroles punktos.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

74.

Attīstīt Latvijas lielās ostas kā savstarpēji papildinošus loģistikas centrus un neatņemamu Eiropas un Āzijas tranzītceļu sastāvdaļu, tai skaitā ES TEN-T tīkla ietvaros. Pilnveidot ostu darbības pārraudzību un efektivitāti, samazinot politisko partiju ietekmi un veicinot pārvaldes neatkarību un profesionalitāti.

74.1.

Sagatavot izvērtējumu par esošā ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitāti un priekšlikumus efektivitātes uzlabošanai, pārvaldes neatkarības un profesionalitātes stiprināšanai

SM

31.05.2012.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk. Nr.140).
Mērķis: Konkurētspējīgu pakalpojumu sniegšana ostās un iesaistītajā transporta ķēdē, pastāvīgi augošs transporta un loģistikas pakalpojumu eksports.
Rezultatīvie rādītāji: sagatavots ziņojums Ministru kabinetam ar izvērtējumu un priekšlikumiem par ostu darbības pārraudzības modeļa uzlabošanu, kā arī par nepieciešamajiem pasākumiem pārvaldes neatkarības un profesionalitātes stiprināšanai.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

74.2.

Īstenot Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas izstrādes projektu, lai sekmētu elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu aprites ieviešanu ar kravu transportēšanu saistītos procesos

SM,
VARAM

30.12.2013.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk. Nr.140).
MK 20.04. 2011. rīkojums Nr.168 "Par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas darbības koncepciju".
Mērķis: Elektronisko dokumentu un elektroniskās informācijas aprites nodrošināšana kravu transportēšana apstrādes procesā, uzlabojot kravu pārvadāju un tranzīta sektora konkurētspēju.
Rezultatīvie rādītāji:
izveidota informācijas sistēma kravu transportēšanas procesā iesaistītajām institūcijām, nodrošinot elektronisko dokumentu un informācijas apriti.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

74.3.

Sadarbībā ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju sagatavot nepieciešamos normatīvos aktus par brīvo ekonomisko zonu statusa saglabāšanu Latvijas ostās pēc 2017.gada un saskaņot tos ar Eiropas Komisiju

SM

31.05.2012.

Mērķis: nodrošināt speciālo ekonomisko zonu darbības saglabāšanu, lai veicinātu investīciju piesaisti noteiktām teritorijām.
Rezultatīvie rādītāji: izvērtētā nepieciešamā rīcība un sagatavoti attiecīgie normatīvie akti.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

74.4.

Turpināt īstenot Kohēzijas fonda līdzfinansētos projektus:
1) Liepājas ostas padziļināšanas projekts un pievadceļu izbūve līdz 30.12.2013.;
2) Ventspils ostas infrastruktūras attīstības projekts, sauskravas termināļa un pievedceļu izbūve līdz 30.12.2013;
3) Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra. 30.12.2014.

SM

31.10.2014.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.). Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203). Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk. Nr.140). Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam. 3.darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi "Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājums.
Mērķis:
pastāvīgi augošs transporta un loģistikas pakalpojumu eksports.
Rezultatīvie rādītāji:
Ventspils brīvostā: uzbūvēts sauskravu terminālis; izbūvēti pievedceļi VBO teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām un attīstītas neapgūtās teritorijas VBO teritorijā -
27 objekti; izbūvēta ostas akvatorijā dziļūdens piestātne, izbūvēta piestātne Ventas labajā krastā, izbūvēts kuģošanas kanāla krasta nostiprinājums Liepājas ostā: kuģu ceļš padziļināts līdz
12,5 m, rekonstruēta un izbūvēta Zirņu-Ganību maģistrālā iela, izbūvēts jauns pieslēgums (savienojošais posms) Zemnieku ielai Rīgas ostā: izbūvētas 4 piestātnes kravu pārkraušanai Krievu salā, izbūvēti jauni pievedceļi, komunikācijas, uzbūvēta administrācijas ēka un energoapgādes stacija

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

75.

Attīstīt lidostu "Rīga" kā rentablu Eirāzijas nozīmes lidojumu centru, veicinot gan pasažieru, gan kravu plūsmas kapacitātes palielināšanu. Stabilizēt nacionālās aviosabiedrības "AirBaltic" finansiālo situāciju, atjaunot tās pelnītspēju un strādāt, lai piesaistītu investoru uzņēmuma tālākās attīstības nodrošināšanai.

75.1.

Izbūvēt jaunu lidostas termināli vai tālāk paplašināt esošo atbilstoši iepriekšējam izvērtējumam (projekta beigu termiņš 31.12.2014.)

SM

31.10.2014.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk. Nr.140).
Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam.
3.darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi".
Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājums.
Mērķis: Rīga kā gaisa satiksmes centrs tiešajiem un tranzīta pasažieriem.
Rezultatīvie rādītāji: lidostā "Rīga" izbūvēts jauns terminālis vai tālāk paplašināts esošais.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

75.2.

Nodrošināt AirBaltic tālāko izaugsmi:
1) nodrošināt airBaltic biznesa plāna sagatavošanu 5-7 gadu periodam un iesniegt to izskatīšanai MK līdz 31.01.2012.;
2) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par iespējām piesaistīt stratēģisko investoru kompānijas turpmākai attīstībai līdz 31.05.2013.

SM

31.05.2013.

Mērķis: nodrošināt a/s "AirBaltic Corporation" darbības stabilizēšanu un atgūtu uzticību a/s "AirBaltic Corporation" sadarbības partneru vidū, pozicionējot a/s "AirBaltic Corporation" kā stabilu un uzticamu sadarbības partneri
Rezultatīvie rādītāji: tiks nodrošināta airBaltic stabila darbība, kam ir tieša un netieša ietekme uz Latvijas tautsaimniecību (pašreizējā airBaltic darbība var tikt vērtēta 1,4-2,5 % apjomā no IKP, neskaitot tūrisma ietekmi)

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

75.3.

Nodrošināt lidostas "Rīga" skrejceļa un piebraucamo ceļu rekonstrukciju un termināļa paplašināšanu, turpinot īstenot Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu, atbilstoši pasažieru plūsmas pieaugumam

SM

30.12.2013.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.).
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203).
Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 12.07.2006. rīk. Nr.518, MK 10.03.2010. rīk. Nr.140)
Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam.
3.darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi".
Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājums.
Mērķis: Rīga kā gaisa satiksmes centrs tiešajiem un tranzīta pasažieriem.
Rezultatīvais rādītājs: rekonstruēts skrejceļš un piebraucamie ceļi

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

75.4.

Nodrošināt VAS "Latvijas gaisa satiksme" sekmīgu tehnisko un funkcionālo iekļaušanos Ziemeļvalstu funkcionālajā gaisa telpas blokā (NEFAB)

SM

30.12.2012.

Mērķis: Latvijas gaisa transporta sistēmas iekļaušanās Eiropas vienotās gaisa telpas projektā un Ziemeļvalstu gaisa telpas blokā (NEFAB), lai nodrošinātu augstu lidojumu drošību un optimizētu Eiropas vienotās gaisa telpas izmantošanu.
Rezultatīvais rādītājs: - sagatavoti un parakstīti Ziemeļvalstu gaisa telpas bloka (NEFAB) trīs līmeņu līgumi - valsts līmeņa līgums, uzraudzības iestāžu līmeņa līgums un gaisa satiksmes vadības uzņēmumu līgums

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

76.

Nodrošināt elektronisko sakaru nozares attīstību un platjoslas telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību visā Latvijas teritorijā. Veicināt "Digitālās programmas Eiropai" mērķu sasniegšanu, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju.

76.1.

Izstrādāt jaunu attīstības plānošanas dokumentu 2014.-2020.gadam, ietverot saskaņotu rīcībpolitiku ar Digitālajā programmā Eiropai un stratēģijā "ES 2020" noteiktajiem mērķiem.

VARAM

31.12.2013

Mērķis: turpināt attīstības plānošanu informācijas sabiedrības jomā.
Izstrādāts informācijas sabiedrības vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments.

76.2.

Nodrošināt Digitālās programmas Eiropai ieviešanu Latvijā, koordinējot valsts iestāžu rīcību, lai izveidotu un pilnveidotu vairāk nekā 200
e-pakalpojumus sabiedrībai un paaugstinātu e-pārvaldes un digitālā satura pieejamību.

VARAM

30.09.2014.

Mērķis: paplašināt un uzlabot publiskos pakalpojumus, ko valsts piedāvā internetā; veicināt iedzīvotāju un uzņēmēju piekļuvi internetam un e-pārvaldes sniegtajām iespējām, tai skaitā pārrobežu darījumu veikšanai.
Rezultatīvais rādītājs:
e-pārvaldi 2014.gadā izmanto 48 % iedzīvotāju (2011.gadā - 42 %, 2012.gadā - 44 %, 2013.gadā - 46 %), 79 % uzņēmēju (2011.gadā -73 %, 2012.gadā - 75 %, 2013.gadā -77 %).
Līdz 2014.gadam izveidoti
219 elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

76.3.

Izstrādāt "Nākamās paaudzes tīklu (NGN) attīstības koncepciju 2013. -2020. gadam", nodrošinot liela ātruma piekļuvi interneta resursiem un datu apmaiņai, sasniedzot stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktos mērķus

SM

30.06.2012.

LR elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes
2011 -2016.gadam (MK 13.04.2011. rīkojums Nr. 151)
Mērķis:
attīstīta platjoslas infrastruktūra
Rezultatīvais rādītājs
: izstrādāts politikas plānošanas dokuments "Nākamās paaudzes tīklu (NGN) attīstības koncepcija 2013.-2020. gadam"

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

76.4.

Izstrādāt Latvijas informācijas tehnoloģiju drošības attīstības stratēģiju, lai ilgtermiņā noteiktu prioritātes un veicamos vienreizējos un pastāvīgos pasākumus informācijas tehnoloģiju drošības paaugstināšanai un uzturēšanai Latvijā, kā arī paaugstināt Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) veiktspēju, lai tā varētu ātrāk reaģēt un spēt risināt vairāk informācijas tehnoloģiju drošības incidentu, īpaši ļaunprātīgus uzbrukumus informācijas tehnoloģijām.

SM

30.12.2012.

Nacionālās drošības koncepcija (apstiprināta Saeimā 10.03.2011.)
Mērķis: uzlabot elektroniskās informācijas telpas drošību Latvijā.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāta Latvijas Informācijas tehnoloģiju drošības stratēģija, kā arī nodrošināta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (CERT.LV) incidentu atklāšanai, reaģēšanai un risināšanai nepieciešamā laika samazināšana

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

76.5.

Īstenot darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.3.aktivitāti "Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslu tīkla attīstība)", uzsākot projektu līdz 01.04.2012. izbūvējot Vislatvijas elektronisko sakaru tīklu "vidējās jūdzes" (transporta tīkla) I kārtu līdz 31.08.2015.

SM

31.10.2014.

LR elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011.-2016.gadam (MK 13.04.2011. rīkojums Nr. 151)., Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam, 3.darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi". Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājums.
Mērķis: attīstīta platjoslas infrastruktūra.
Rezultatīvais rādītājs: realizēts ERAF darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.3. aktivitātes "Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)" projekts

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

76.6.

Sadarbībā ar TM, IeM un VARAM izstrādāt elektronisko vēlēšanu koncepciju, balstoties uz uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja (USPS) iestrādnēm un pieredzi

SM

15.12.2012.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.).
Mērķis: atvieglot pilsoņu iespēju piedalīties referendumos un parakstu vākšanā gan lokālā, gan nacionālā līmenī, nodrošinot iespēju piedalīties referendumā un iesniegt petīcijas, izmantojot e-tehnoloģijas.
Rezultatīvie rādītāji: izstrādāti septiņi likumprojekti:
1) Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā;
2) Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā;
3) Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā;
4) Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā;
5) Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu";
6) Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju";
7) Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Transports, infrastruktūra un sakari

76.7.

Izstrādāt koncepciju "Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada"

SM

31.03.2012.

LR elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011.-2016.gadam (MK 13.10.2011. rīkojums Nr.151).
Mērķis: definēt nosacījumus zemes ciparu televīzijas programmu raidīšanai, nodrošinot bezmaksas pieejamo programmu izplatīšanu Latvijas iedzīvotājiem, attīstot maksas pakalpojumus un veicinot zemes apraides konkurētspēju ar citām tehnoloģiskajām platformām.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts likumprojekts, kas paredz nosacījumus, ar kādiem no 2014.gada 1.janvāra elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izvēlēsies komersantu, kas nodrošinās viņu programmu izplatīšanu, vai paši nodrošinās savu programmu zemes apraidi ciparformātā

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

77.

Īstenot principiāli jaunu lauku pārnozaru attīstības politiku un izstrādāt lauku ilgtermiņa attīstības stratēģiju.

77.1.

Sadarbībā ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem izstrādāt lauku ilgtermiņa attīstības stratēģiju un lauku attīstības scenārijus, kuri būtu integrējami Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam.

ZM

30.04.2013.

Mērķis: izstrādāt lauku attīstības ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentu, nosakot pamatprincipus nacionālo politikas plānošanas dokumentu izstrādei un ES politiku ieviešanai Latvijā.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

77.2.*

Saistīts ar 108.3. un 82.5.pasākumu.
Lai sasniegtu kvalitatīvas pārmaiņas Latvijas laukos un attīstītu nelauksaimniecisko darbību, Reģionālās politikas pamatnostādnēs līdz 2020.gadam (RPP), kuras priekšlikumi tiks iestrādāti arī NAP, iekļaut pasākumus lauku pārnozaru attīstības veicināšanai, ietverot ekonomiskos, sociālos un vides aspektus, t.sk.:
- RPP projekta iesniegšana MK - 01.06.2012.

VARAM

30.03.2013.

Stratēģija ''Latvija 2030''
Mērķis: nodrošināt kvalitatīvu vidi dzīvošanas un rekreācijas iespējām, kā arī resursu aktivizēšanu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībai, t.sk. jauniešu nodarbinātības veicināšanai, vienlaikus stiprinot tradicionālo lauksaimniecības nozaru efektivitāti un konkurētspēju.
Rezultatīvais rādītājs: ieplānoti trīs atbalsta pasākumi lauku teritoriju attīstībai.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

78.

Aizstāvēt lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas nozaru intereses Kopējās lauksaimniecības politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas reformas, kā arī citu nozaru politiku ieviešanas gaitā. Nodrošināt Kopējās lauksaimniecības politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas jaunā plānošanas perioda pasākumu īstenošanu Latvijā.

78.1.

Gatavojoties jaunajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadam, izvērtēt ar KLP un KZP ieviešanu saistītos ES likumdošanas aktus un aizstāvēt Latvijas intereses, sagatavojot pamatotas instrukcijas un pozīcijas, kā arī izstrādāt attiecīgus nacionālos politikas plānošanas un normatīvos aktus ES politiku ieviešanai Latvijā.

ZM

31.06.2014.

Mērķis: sagatavot pamatotas instrukcijas un pozīcijas, kā arī izstrādāt attiecīgus nacionālos politikas plānošanas un normatīvos aktus ES politiku ieviešanai Latvijā.
Rezultatīvais rādītājs:
1) sagatavotas instrukcijas un pozīcijas;
2) izstrādāti nacionālie normatīvie akti.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

78.2.*

Sagatavot un sniegt priekšlikumus ES fondu (ESF, ERAF, Kohēzijas u.c.) ieviešanā atbildīgajām ministrijām par lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un pārtikas nozares attīstībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, t.sk. sniedzot priekšlikumus par tādu infrastruktūras aktivitāšu iekļaušanu ERAF, kas nodrošina ražošanas potenciāla attīstību.

ZM

31.12.2013.

Mērķis: lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un pārtikas nozares atbalsta pasākumu ietveršana un demarkācijas nodrošināšana ar ES fondiem.
Rezultatīvais rādītājs: dalība un interešu aizstāvība atbalsta virzienu un konkrētu atbalsta pasākumu izstrādē.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

78.3.

Valsts lauku tīkla un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla ietvaros paredzēt atbalstu lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un citu saistīto nozaru nevalstisko organizāciju ekspertu dalībai Eiropas Komisijas un Padomes darba grupās pozīcijas aizstāvēšanai par KLP un KZP nākotni.

ZM

31.12.2013.

''Latvija 2030''
Mērķis: iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, radot iespēju piedalīties savu interešu aizstāvībā ES.
Rezultatīvais rādītājs: gadījumu skaits dalībai darba grupu sanāksmēs

78.4.

Nodrošināt Latvijas intereses un kvalificētu dalību Eiropas mežu konvencijas izstrādes gaitā (dalību Starpvaldību sarunu komitejā).

ZM

31.12.2013.

Latvijas Meža politika (1998.); Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (2006.); Ministru konferences par mežu aizsardzību Eiropā Oslo pieņemtais ministru lēmums: Eiropas meži 2020 (2011.)

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

78.5.

Turpināt virzīt izmaiņas dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un kontroles sistēmā, nosakot dzīvnieka īpašnieka un valsts atbildību, tādējādi nodrošinot augstu dzīvnieku un sabiedrības veselības līmeni.

ZM

31.12.2013.

Mērķis: dzīvnieku un sabiedrības pasargāšana no dzīvnieku infekcijas slimībām.
Rezultatīvie rādītāji:
1) pilnveidots tiesiskais regulējums dzīvnieku veselības jomā ES un Latvijas līmenī;
2) dzīvnieku veselības datu bāzes izveide un ieviešana;
3) no dzīvnieku infekcijas slimības brīvas valsts statusa iegūšana (leikoze).

79.

Aktīvi strādāt, lai Latvijas zemnieki pēc 2013.gada saņemtu izdevīgākus un citām ES dalībvalstīm līdzvērtīgākus atbalsta maksājumus.

79.1.

Visās ES lēmumu pieņemšanas institūciju diskusijās, kā arī dažādos dalībvalstu forumos par ES daudzgadu budžetu un Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, īpaši par tiešo maksājumu sistēmu (neietver mežsaimniecības atbalsta maksājumus), aizstāvēt un pamatot Latvijas pozīciju, lai panāktu un nodrošinātu taisnīgus un godīgus tiešo maksājumu apjomus Latvijas lauksaimniekiem.

ĀM, FM, ZM

31.12.2013.

05.08.2011. Pozīcija Nr.1 "Par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam"

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecībaa

80.

Veicināt Latvijā ražotu pārtikas produktu patēriņu, kā arī importu aizstājošu produktu ražošanu. Nodrošināt nacionālā atbalsta pieejamību, sekmējot ekonomiskās efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanu.

80.1.

Turpināt īstenot ES atbalsta programmas "Augļi skolai" un "Skolas piens", paredzot iespēju bērniem saņemt augļus, dārzeņus un piena produktus ES atbalsta programmu ietvaros, un ar Eiropas Komisijas programmas palīdzību nodrošināt vistrūcīgākās personas ar pārtikas produktiem no intervences noliktavām.

ZM

31.12.2012.
"Augļi skolai" un "Skolas piens"
Pasākumu ieviešanas plāns skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem (2010.-2013.), apstiprināts 24.02.2010. ar MK rīkojumu Nr.115; Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (MK 05.10.2011. rīkojums Nr.504).
Programmu mērķis: veicināt augļu, dārzeņu un piena produktu patēriņu skolēnu vidū, sekmēt skolēnu pareizas un veselīgas ēšanas paradumus, sniedzot ieguldījumu cīņā ar aptaukošanos.
Rezultatīvie rādītāji:
-"Skolas piena" programmā piedalās ~ 60 tūkst. skolēnu.
-"Skolas augļa" programmā piedalās ~ 150 tūkst. skolēnu.
Palīdzība vistrūcīgākajām personām
Ministru kabineta 2009.gada 8.decembra noteikumi Nr.1415 "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot EK programmu vistrūcīgākajām personām";
Programmas mērķis: nodrošināt vistrūcīgākās personas ar papildu pārtiku.
Rezultatīvie rādītāji:
atbalstu saņem ~ 160 tūkst. trūcīgo personu.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecībaa

80.2.

Lai veicinātu konkurētspējīgu vietējo pārtikas produktu ražošanu un patēriņu, pilnveidot pārtikas kvalitātes shēmu prasības, kā arī Pārtikas nozares padomes ietvaros koordinēt ar pārtikas nozari saistītus jautājumus un risināt būtiskas pārtikas nozares problēmas.

ZM

31.12.2013.

Mērķis: nodrošināt iespēju vietējo produktu ražotājiem piedalīties pārtikas kvalitātes shēmās un patērētājiem iegādāties augstas kvalitātes vietējos produktus, kā arī koordinēt ar pārtikas nozari saistītus jautājumus un nodrošināt pārtikas nozarei būtisku problēmu risināšanu.
 Rezultatīvie rādītāji:
1) precizētas pārtikas kvalitātes shēmu prasības un izstrādāti kritēriji jaunām produktu grupām,
2) sasauktas 8 Pārtikas nozares padomes sēdes.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

80.3.

Apspriežot regulas projektu par pārtikas piesārņojumu, aizstāvēt Latvijas ražotāju intereses Eiropas Komisijā dažāda līmeņa sarunās un panākt Latvijas ražotājiem pieņemamu normu noteikšanu.

ZM

31.12.2013.

Mērķis: panākt tādas pārtikas piesārņojuma normas, kas dod iespēju Latvijas ražotājiem saglabāt tradicionālās pārtikas ražošanas metodes, nodrošinot pašmāju un eksporta tirgu ar patērētāju iecienītiem pārtikas produktiem, vienlaikus panākot nepieciešamo patērētāju aizsardzību un drošību.
Rezultatīvais rādītājs: ražotājiem pieņemamu un patērētājiem drošu pārtikas piesārņojuma normu pieņemšana.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

80.4.

Atbalstīt Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivju produktu veicināšanas pasākumus iekšējātirgū un ārējos tirgos.

ZM

31.12.2013.

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam (apstiprinātas MK 2009.gada 11.jūnijā)
Mērķis:
palielināt un diversificēt Latvijas preču eksportu, veicināt LV preču patēriņu iekšējā tirgū.
Rezultatīvais rādītājs:
atbalstīti 7 tirgus veicināšanas pasākumi iekšējā un ārējos tirgos.

80.5.

Sadarbībā ar ZM izstrādāts regulējums pārtikas tirdzniecībā, lai ierobežotu negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu starp tirdzniecībā iesaistītajām pusēm un mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu attiecībā pret piegādātāju un veicinātu Latvijā ražoto pārtikas produktu patēriņu.

EM, ZM

31.12.2012.

Mērķis: nodrošināt godīgu un vienlīdzīgu konkurenci mazumtirdzniecībā visos piegādes ķēdes posmos

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

81.

Veicināt kredītresursu un valsts garantiju pieejamību lauksaimniecības sektoram ES finansēto projektu īstenošanai un lauksaimniecības zemes iegādei.

81.1.

Veicināt Lauku attīstības programmas kredītu fonda ieviešanu, veicot grozījumus un aktualizējot MK noteikumus par kredītu fonda ieviešanu

ZM

31.12.2012.

Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007.-2013.gadam (MK rīkojums 17.07.2009. Nr.479)
Mērķis: veicināt kredītresursu pieejamību Latvijas lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam īstenošanai.
Rezultatīvais rādītājs
: pieaudzis Kredītfonda iespējas izmantojušo atbalsta saņēmēju skaits.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

81.2.

Izstrādāt lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmu

ZM

01.05.2012.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam; Ministru kabineta 2008.gada 13.oktobra rīkojums Nr.613 "Zemes politikas pamatnostādnes 2008.-2014.gadam".
Mērķis: nodrošināt Latvijas lauksaimniekiem ilgtermiņa aizdevuma iespējas ar pazeminātu aizdevuma procentu likmi lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.
Rezultatīvie rādītāji: Latvijas lauksaimniekiem būs pieejami finanšu resursi zemes iegādei (aptuveni 35 tūkst. ha), tādejādi veicinot to, ka zemi iegādāsies vairāk Latvijas, nevis ārvalstu lauksaimnieki, samazināsies saimniecībām nomā esošo zemju īpatsvars.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

82.

Sekmējot lauksaimniecisko ražošanu, diferencēt atbalstu gan lauksaimnieciskajai ražošanai, gan sakārtotas lauku vides saglabāšanai.

82.1.

Veikt grozījumus Lauku attīstības programmā 2007.-2013.gadam un pakārtotajos normatīvajos aktos, aktualizējot un precizējot Lauku attīstības programmas pasākumu nosacījumus un finansējuma sadalījumu, lai efektīvi un pilnā apjomā izmantotu pieejamo finansējumu Lauku attīstības programmas ietvaros

ZM

31.12.2013.

Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007.-2013.gadam (MK rīkojums 17.07.2009. Nr.479)
Mērķis:
efektīvi izmantot Latvijas lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam ietvaros pieejamo finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.
Rezultatīvais rādītājs
: ES līdzekļi apgūti pilnā apmērā, sasniedzot programmā noteiktos mērķus

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

82.2.

Sagatavot un iesniegt MK noteikumu projektu par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību, pasākumu nosacījumus un finansējuma sadalījumu.

ZM

30.06.2012.

Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007.-2013.gadam, kas nosaka lauksaimniecības attīstības mērķus un attīstības virzienus, kā arī to sasniegšanas veidu.
Mērķis: Lopkopības un augkopības nozares konkurētspējas paaugstināšana. Rezultatīvie rādītāji: sagatavots MK noteikumu projekts, kurā noteikti valsts atbalsta pasākumi lauksaimniecībai un lauku attīstībai, finansiālais sadalījums, kā arī atbalsta piešķiršanas kritēriji un kārtība.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

82.3.

Pilnveidot normatīvos aktus, nosakot kritērijus lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kura netiek apsaimniekota un kurai tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme, lai veicinātu šo zemju atgriešanu lauksaimnieciskajai ražošanai.

ZM

30.06.2014.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam; Ministru kabineta 2008.gada 13.oktobra rīkojums Nr.613 "Zemes politikas pamatnostādnes 2008. -2014.gadam".
Mērķis: nodrošināt zemes kā unikāla dabas resursa ilgtspējīgu izmantošanu. Rezultatīvais rādītājs: samazinājusies neizmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

82.4.

Tiešo maksājumu regulas atļauto limitu ietvaros ieviest un īstenot ar ražošanu saistīto atbalstu lauksaimniecības nozarēs, kurās nepieciešams īpašs ieguldījums, lai risinātu nozaru specifiskās grūtības.

ZM

01.03.2013.

Eiropas Padomes regula Nr. 73/2009, 68.pants.
Mērķis: piešķirt ar ražošanu saistītu atbalstu piena nozarē, lai nodrošinātu pāreju un pakāpenisku pielāgošanos jauniem tirgus nosacījumiem un darbībai piena nozarē pēc piena kvotu atcelšanas, kā arī piešķirt atbalstu cietes kartupeļu, lopbarības augu sēklas un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai, nodrošinot arī attiecīgo nozaru saglabāšanu.
Rezultatīvie rādītāji:
1) ieviesta atbalsta shēma piena nozarei,
2) ieviesta atbalsta shēma cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai,
3) ieviesta atbalsta shēma lopbarības augu sēklas un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai.

82.5.

Saistīts ar 77.2. un 108.3.pasākumu.
Sadarbībā ar ZM diferenciēt atbalstu bioloģiski vērtīgu zālāju apsaimniekošanai

VARAM

31.12.2013.

Skatīt 108.3.pasākumu

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

83.

Atbalstīt uzņēmumu kooperāciju lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē.

83.1.

Pārstrukturēt meža nozarei Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pieejamo finansējumu, lai atbalstītu privāto meža īpašnieku biedrību un kooperatīvu darbību un attīstību.

ZM

30.06.2014.

Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (2006.).
Mērķis: Latvijas mežu apsaimniekošana ir ilgtspējīga un starptautiski atzīta.
Rezultatīvie rādītāji:
1) ir radīti priekšnoteikumi tehnoloģiju un tehnikas nomaiņai un inovāciju pārnesei mežsaimniecībā, kas ļauj paaugstināt meža un meža zemes apsaimniekošanas efektivitāti un kvalitāti;
2) ir izveidota privāto mežu apsaimniekošanas, kooperācijas un konsultāciju atbalsta un veicināšanas sistēma.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

83.2.

Izstrādāt grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, kā arī meža īpašnieku kooperācijas veicināšanas programmu, lai sekmētu meža īpašnieku pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanos.

ZM

30.06.2012.

Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007.-2013.gadam.
Mērķis:
Mežsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšana.
Rezultatīvais rādītājs:
līdz 2020.gadam meža īpašnieki ir izveidojuši pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuras apsaimnieko 10 % no privātajiem mežiem.

83.3.

Izstrādāt priekšlikumus tiesību aktam par līgumattiecībām un ražotāju organizāciju atzīšanu piena un piena produktu nozarē, to darbības nosacījumiem un kontroli.

ZM

31.12.2014.

Mērķis: stiprināt piena ražotāju pozīcijas pārtikas ķēdē.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts MK noteikumu projekts, tādējādi paredzot iespēju arī Latvijas piena un piena produktu nozares pārstāvjiem veidot ne tikai horizontālo, bet arī vertikālo kooperāciju.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

83.4.

Pieņemt MK noteikumus, kuri paredz iespēju saņemt ES atbalstu par paša meža īpašnieka veikto darbu (nepērkot pakalpojumu no trešās personas) jaunaudžu kopšanā.

ZM

31.12.2012.

Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007.-2013.gadam; Latvijas lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam.
Mērķis: paaugstināt meža ekonomisko vērtību, uzturot ilgtspējīgu apsaimniekošanu un meža daudzfunkcionālo lomu.
Rezultatīvie rādītāji: iespēja saņemt atbalstu arī par paša meža īpašnieka veikto jaunaudžu kopšanu vai mazvērtīgu mežaudžu nomaiņu, nodrošināts plašāks atbalsta saņēmēju loks, plānošanas periodā paaugstināta meža ekonomiskā vērtība 14 570 ha mežaudzēs.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

84.

Nodrošināt meža nozares konkurētspēju un meža kapitāla vērtības saglabāšanu, veicināt koksnes plašāku izmantošanu un aktīvāku pārstrādi, izveidojot ilgtermiņa investīcijām labvēlīgu normatīvo vidi un attīstot izaugsmi atbalstošus zinātniskos resursus.

84.1.

Aktualizēt Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes, iestrādājot tajās pamatprincipus koku ciršanas apjoma noteikšanai, un a/s "Latvijas Valsts meži" stabilizējošo lomu koksnes resursu pieejamībā un nozares konkurētspējas attīstībā.

ZM

31.12.2012.

Latvijas Meža politika (1998.); Latvija 2030.
Rezultatīvie rādītāji:
1) aktualizēts politikas plānošanas dokuments;
2) izstrādāti maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu noteikšanas pamatprincipi, kuros ietverti ekonomiskie, dabas aizsardzības un sociālie aspekti;
3) noteikts a/s "Latvijas Valsts meži" ieguldījums koksnes pieejamības stabilizācijā un meža nozares konkurētspējas veicināšanā.

84.2.

Izveidot tādu nacionālo meža monitoringa sistēmu, kas nodrošina zinātniski pamatotas informācijas ieguvi par meža resursu un vides stāvokli.

ZM

31.12.2012.

Latvijas Meža politika (1998.); Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (2006.).
Rezultatīvie rādītāji:
1) pieejama informācija par meža resursiem un to attīstību,
2) pieejama informācija par meža veselības stāvokli un meža un vides faktoru mijiedarbību.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

84.3.

Izstrādāt un ieviest nosacījumus valsts un pašvaldību (tai sk. ES fondu investīciju pasākumu) iepirkumos, kas veicina koksnes izmantošanu Latvijā, kur vien iespējams, priekšroku dodot "zaļajam iepirkumam". Reprezentablo publisko ēku (piem., Nacionālās bibliotēkas) interjerā izmantot Latvijā ražotas koka mēbeles.

ZM, VARAM

31.12.2013.

Mērķis: veicināt meža nozares produktu iekšzemes patēriņu, pilnveidot sabiedrības izpratni par koksnes oglekļa krātuves ieguldījumu kopējo klimata pārmaiņu mazināšanā.

84.4.

Izstrādāt meža nozares attīstības veicināšanai nepieciešamo pētījumu programmu.

ZM

31.12.2013.

Latvijas Meža politika (1998.); Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (2006.).
Mērķis: meža nozares stratēģisko mērķu sasniegšanai atbilstošs zinātniskais potenciāls.
Rezultatīvais rādītājs: zinātnes potenciāls spēj nozarei piedāvāt inovatīvas tehnoloģijas un jaunus produktus.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

85.

Atbalstīt izaugsmes vai pārstrukturēšanas risinājumu izstrādi nelielajām lauku saimniecībām. Izstrādāt un īstenot plānu nelauksaimniecisko darbavietu attīstīšanai lauku reģionos.

85.1.

Nodrošināt, īstenojot 77.1.pasākumu.

ZM

30.04.2013.

Mērķis: izstrādāt lauku attīstības ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentu, nosakot pamatprincipus nacionālo politikas plānošanas dokumentu izstrādei un ES politiku ieviešanai Latvijā, tajā skaitā nosakot izaugsmes vai pārstrukturēšanas risinājumus nelielajām lauku saimniecībām.

85.2.

Atbalstīt lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko uzņēmumu (īpaši mazo) attīstību, izmantojot 2007-2013.gada LAP resursus, tai skaitā valsts lauku tīkla atbalstu uzņēmējdarbības aktivizēšanai.

ZM

31.12.2013.

Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007.-2013.gadam (MK rīkojums 17.07.2009. Nr.479)
Mērķis: lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko mazo uzņēmumu radīšana un attīstība
Rezultatīvie rādītāji:
atbalsts lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko mazo uzņēmumu radīšanai un attīstībai, tai skaitā valsts lauku tīkla atbalsts uzņēmējdarbības aktivizēšanai.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

86.

Aizstāvēsim Latvijas interesēm atbilstošu starptautisko nozvejas kvotu sadali.

86.1.

Nodrošināt zinātnisko pamatojumu un rekomendāciju izstrādi jūras zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas vajadzībām un Latvijas zvejas iespēju pamatošanai.

ZM

30.06.2014.

Latvijas Nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma 2011.-2013.gadam.
Mērķis:zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas iespējas nākamajām paaudzēm un zivsaimniecībā iesaistīto cilvēku pārticība.
Rezultatīvie rādītāji:
1) izstrādāto rekomendāciju un padomu skaits;
2) zivju resursu atjaunošanās ilgtspējīgas apsaimniekošanas rezultātā Latvijai palielinās zvejas iespējas (sugas, tonnas).

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

86.2.

Nodrošināt dalību un Latvijas interešu aizstāvību ES likumdošanas aktu izstrādē un sarunās ar starptautiskām zvejniecības pārvaldības organizācijām par zveju starptautiskajos ūdeņos, kā arī trešo valstu ūdeņos.

ZM

30.06.2014.

Zivsaimniecības nozares stratēģiskais plāns 2007.-2013.gadam.
Mērķis: zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas iespējas nākamajām paaudzēm un zivsaimniecībā iesaistīto cilvēku pārticība.
Rezultatīvie rādītāji:
1) sanāksmju skaits, kurās nodrošināta Latvijas pārstāvju dalība;
2) Latvijai starptautiskajos un trešo valstu ūdeņos pieejamo zvejas iespēju apjomi tonnās.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

87.

Investēt lauku teritoriju infrastruktūras sakārtošanā, uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību laukos.

 

87.1.

Paaugstināta pakalpojumu pieejamība, izstrādājot universālā pakalpojuma konceptuāla risinājuma modeli iedzīvotājiem būtiskākajām regulējamām sabiedrisko pakalpojumu nozarēm, nodrošinot iedzīvotājus ar sabiedriskajiem pakalpojumiem neatkarīgi no iedzīvotāju ienākumu līmeņa (atbalstot mazturīgos), ģeogrāfiskās atrašanās vietas (atbalstot iedzīvotājus, kas dzīvo komersantiem neizdevīgos reģionos) vai fiziskām spējām (invaliditāte).

EM

01.12.2012.

Mērķis: nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, kas nepieciešami cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai. Izveidot instrumentu, kas nodrošina kompensējošus pasākumus komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus cilvēkiem sociālās atstumtības riska grupā, nodrošinot visiem iedzīvotājiem pieeju sabiedriskajiem pakalpojumiem.

87.2.

Atbalstīt investīcijas ūdenssaimniecības bāzes infrastruktūras attīstībā mazās un vidējās apdzīvotās vietās vismaz 70 Latvijas novados.

VARAM

30.09.2014.

Valsts Stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi"; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana un teritoriju ekonomiskās attīstības veicināšana (ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošana un pieejamības paplašināšana).
Rezultatīvais rādītājs: kopējais atbalstīto teritoriju skaits: 2011.gadā - 90;
2012.gadā - 180;
2013.gadā - 220;
2014.gadā - 260.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

87.3.

Veikt grozījumus Lauku attīstības programmā 2007.-2013.gadam un pakārtotajos normatīvajos aktos, nodrošinot atbalsta iespējas investīcijām infrastruktūras sakārtošanai un sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanai un pieejamībai laukos.

ZM

31.12.2013.

Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007.-2013.gadam (MK rīkojums 17.07.2009. Nr.479)
Mērķis: nodrošinot atbalsta iespējas investīcijām infrastruktūras sakārtošanai un sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanai un pieejamībai laukos
Rezultatīvie rādītāji:
grozījumi nacionālajos normatīvajos aktos par Latvijas lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma "Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem" un LEADER īstenošanu.

87.4.

Nodrošināt meliorēto zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu, uzlabojot valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu darbību.

ZM

30.06.2014.

Meliorācijas likums; Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.-2015.gadam.
Rezultatīvie rādītāji:
1) 32 polderu sūkņu staciju ekspluatācija un uzturēšana;
2) 13 190 km valsts nozīmes ūdensnoteku ekspluatācija un uzturēšana;
3) 413.7 km aizsargdambju un hidrotehnisko būvju ekspluatācija un uzturēšana.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

87.5.

Nodrošināt sabiedrību ar aktuāliem datiem par meliorācijas sistēmām valstī no meliorācijas kadastra.

ZM

30.06.2014.

Meliorācijas likums; Ģeotelpiskās informācijas likums; Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums.
Mērķis: nodrošināt sabiedrību ar aktuālu informāciju par meliorācijas sistēmām valstī digitālā formā.
Rezultatīvie rādītāji: no 2012.gada līdz 2014.gadam plānots ikgadējais digitalizētās informācijas pieaugums par 250 tūkst. ha.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

88.

Vecināt reģionu attīstību ar diversificētu ekonomiku, daudzveidīgiem pakalpojumiem un labu sasniedzamību.

88.1.

Skatīt 91.1.pasākumu.

VARAM

 

Skatīt 91.1.pasākumu.

89.

Turpināt valsts administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošanu un pilnveidošanu, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu. Izveidot efektīvu sistēmu pašvaldību nostiprināšanai, kompetences un kapacitātes paaugstināšanai, atbalstot spēcīgu reģionu centru attīstību.

89.1.

Iesniegt MK un Saeimā priekšlikumus par publiskās pārvaldes reģionālā līmeņa attīstību.

VARAM

01.12.2013.

Mērķis: pilnveidot valsts administratīvi teritoriālo struktūru.
Rezultatīvais rādītājs:
izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

89.2.

Veicināt nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmi līdzsvarotai valsts attīstībai un pašvaldību izaugsmes sekmēšanai (kompleksi projekti, kuri ietver ielu infrastruktūras rekonstrukciju, pašvaldības funkciju izpildei nepieciešamo ēku būvniecību un renovāciju un citas aktivitātes)

VARAM

30.09.2014.

Darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājums.
Mērķis: nodrošināt nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (pilsētu) izaugsmi, ar ES fondu finansējumu sniedzot pašvaldībām atbalstu projektu īstenošanai pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas, sasniedzamības vai pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai saskaņā ar pašvaldību attīstības programmām.
Rezultatīvie rādītāji pa gadiem:
1) kopējais atbalstīto novada pašvaldību skaits
2012.gadā - 4;
2013.gadā - 10;
2014.gadā - 18;
2) kopējais projektu skaits, kas sekmē pilsētvides atjaunošanu un/vai revitalizāciju, nodrošinot pilsētu ilgtspējīgu attīstību un pievilcību, veicinot pilsētu konkurētspēju, t.sk., sekmējot uzņēmējdarbības un tehnoloģiju attīstību, kā arī sekmē kopienas attīstību, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un nodrošinot vienādas tiesības visām iedzīvotāju grupām:
2012.gadā - 19,
2013.gadā - 41,
2014.gadā - 63.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība,vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

89.3.

Izstrādāt Reģionālās attīstības indikatoru moduli (RAIM) un iesniegt MK grozījumus Valsts statistiskās informācijas programmā, t.sk.:
1) izstrādāt RAIM -31.12.2012.;
2) sadarbībā ar Centrālo statistika pārvaldi pilnveidot Valsts statistikas programmu, analizējot iespējas nodrošināt pašvaldībām nepieciešamo statistisko rādītāju iegūšanu;
3) izstrādāt vienotu rezultatīvo rādītāju sarakstu pašvaldībām iekļaušanai budžetos -30.12.2012.

VARAM

31.12.2013.

Mērķi:
1) paplašināt pieejamās statistikas bāzi teritoriālā iedalījumā un nodrošināt tās izmantošanu attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanā un uzraudzībā;
2) salīdzināt un novērtēt pēc līdzīgiem parametriem pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti.
Rezultatīvie rādītāji:
1) līdz 30.12.2012. izstrādāts RAIM un nodrošināta RAIM darbībai nepieciešamo datu saņemšana un ielāde;
2) līdz 30.12.2012. paplašināta pieejamās statistikas bāze teritoriālā iedalījumā, atbilstoši pašvaldību vajadzībām nodrošinot 32 jaunu rādītāju sagatavošanu;
3) līdz 30.12.2012. izstrādāts vienots rezultatīvo rādītāju saraksts pašvaldībām iekļaušanai budžetos.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

90.

Izvērtēt un nodot pašvaldībām un plānošanas reģioniem valsts pārvaldes funkcijas, kuras tās spēj īstenot efektīvāk un finansiāli racionālāk, kā arī veicināt pašvaldību sadarbību pārvaldes funkciju īstenošanā, šim nolūkam izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus.

90.1.

Nodrošināt sarunas ar nozaru ministrijām un pašvaldībām par indikatīvi sekojošu funkciju plānošanas reģioniem un pašvaldībām:
1) reģionālā autoceļu tīkla attīstība un reģionālās nozīmes autoceļu pārvaldība;
2) mūžizglītība, profesionālā izglītība un specializētās mācību iestādes, izglītības attīstība, metodiskā vadība un koordinācija;
3) reģionālo sporta pasākumu organizācija un sporta attīstība;
4) investīciju piesaistīšana uzņēmējdarbības veicināšanai;
5) reģionālās sociālās aprūpes iestādes;
6) e-pārvaldes pieejamība;
7) civilās aizsardzības plānu izstrāde un civilās aizsardzības pasākumu mācības;
8) reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrāde un realizācija;
9) tūrisma attīstības plānošana un attīstības veicināšana;
10) citi pārvaldes uzdevumi, kas saskaņoti ar attiecīgo nozares ministriju.

VARAM

30.04.2012.

Mērķis: sagatavot priekšlikumus par tiešās pārvaldes iestāžu kompetences nodošanu plānošanas reģioniem, kā arī par pašvaldību funkciju deleģēšanu plānošanas reģioniem.
Rezultatīvais rādītājs: iesaistot plānošanas reģionus, veiktas sarunas ar attiecīgajām nozaru ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību. Apkopota un izanalizēta informācija informatīvā ziņojuma sagatavošanai (sk. 90.2.punktu).

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

90.2.

Izstrādāt informatīvo ziņojumu par tiešās pārvaldes iestāžu vai pašvaldību funkciju vai no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu deleģēšanu plānošanas reģioniem

VARAM

31.05.2012

Mērķis: informēt MK par tiešās pārvaldes iestāžu kompetences nodošanu plānošanas reģioniem, kā arī sekmēt konkrēto nozaru ministriju kompetences vai funkciju nodošanu plānošanas reģioniem.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts un MK izskatīts informatīvais ziņojums, pieņemts MK lēmums par turpmāko rīcību.

90.3.

Izstrādāt normatīvos aktus tiešās pārvaldes iestāžu vai pašvaldību konkrētu funkciju vai no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu nodošanai plānošanas reģioniem.

VARAM

31.12.2012.

Mērķis: nodrošināt normatīvo aktu izstrādi tiešās pārvaldes iestāžu kompetences nodošanai plānošanas reģioniem, kā arī par pašvaldību funkciju deleģēšanai plānošanas reģioniem.
Rezultatīvais rādītājs: pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas MK (sk. 90.2.punktu.) sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām izstrādāti attiecīgi normatīvo aktu projekti par funkciju decentralizāciju vai uzdevumu deleģēšanu (likumiskā) plānošanas reģioniem. Izstrādāts normatīvais akts par pašvaldību iespējām plānošanas reģioniem deleģēt uzdevumus.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

91.

ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā atbalstīt un paplašināt valsts teritoriālās attīstības atbalsta programmas.

91.1.*

Līdz 2020.gadam izstrādāt Reģionālās politikas pamatnostādnes (RPP), kuru priekšlikumi tiks iestrādāti arī NAP, noteikt atbalsta pasākumus attīstības centriem, laukiem, Baltijas jūras piekrastei, Austrumu pierobežai un Rīgas metropoles areālam, pasākumu ietvaros sniedzot atbalstu uzņēmēju projektiem, NVO projektiem, pašvaldību partnerības projektiem, publiskās un privātās partnerības projektiem u.c.:
RPP projekta iesniegšana MK - 01.06.2012.

VARAM

30.03.2013.

Stratēģija Latvija 2030.
Mērķis: sekmēt teritorijās uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātību, veicināt darbavietu un pakalpojumu sasniedzamību, kā arī uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
Rezultatīvais rādītājs: Reģionālās politikas pamatnostādņu ietvaros ieplānoti atbalsta pasākumi teritoriju attīstībai.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

91.2.*

Izstrādāt 5 reģionālās atbalsta programmas, ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030 gadam noteikto.

VARAM

30.12.2013.

Mērķis: nodrošināt Attīstības plānošanas sistēmas likuma normu izpildi un reģionālo projektu īstenošanu.
Rezultatīvie rādītāji: izstrādātas 5 atbalsta programmas.

91.3.

Izstrādāsim informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas atbalsta jomām 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

FM

31.03.2012.

Mērķis: Informatīvais ziņojums MK par Kohēzijas politikas atbalsta jomu izvēli 2014.-2020.gada plānošanas periodam.

91.4.

Sagatavosim ES fondu plānošanas dokumentus (partnerības līgums un darbības programma), lai uzsāktu sarunas ar EK.

FM

31.03.2013.

Mērķis: Sagatavoti un MK apstiprināti Kohēzijas politikas plānošanas dokumentu projekti sarunu sākšanai ar EK.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

92.

Investēt lauku iedzīvotāju mobilitātes paaugstināšanā, attīstot ceļu un dzelzceļu infrastruktūru un racionāla ceļu un dzelzceļu tīkla plānošanu.

92.1.

Īstenot transportmijas sistēmas (park&ride) izmēģinājumprojektu Siguldas novada pašvaldībā, lai uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un pakalpojumiem un nodrošinātu lauku teritoriju sasniedzamību un sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību. Skatīt arī 70.5.pasākumu.

VARAM

30.09.2014.

Mērķis: uzlabot dzelzceļa infrastruktūras pieejamību iedzīvotājiem, sekmējot transportmijas sistēmas (park&ride) ieviešanu.
Rezultatīvais rādītājs: atbalstīta transportmijas sistēmas (park&ride) izmēģinājumprojekta ieviešana Siguldas novada pašvaldībā (veiktas investīcijas pašvaldības īpašumā esošajā ceļu infrastruktūrā).

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

93.

Nodrošināt "vienas pieturas" aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā. Izmantojot informācijas tehnoloģiju iespējas, panākt, lai konkrēta pakalpojuma saņemšanai iedzīvotājiem un uzņēmējiem nebūtu jāvēršas vairākās institūcijās un/vai pakalpojumu centros. Palielināt finansējumu pašvaldībām (īpaši no ES fondiem) jomās, kur tiek īstenoti kopīgi valsts un pašvaldību projekti pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai un e-pakalpojumu ieviešanai.

93.1.

Izstrādāt koncepciju klientu elektroniskās apkalpošanas efektivitātes paaugstināšanai valsts pārvaldē, pārskatot iedzīvotāju apkalpošanas procesa efektivitāti un nosakot iedzīvotāju apkalpošanas principus interneta vidē.

VARAM

31.12.2012.

Mērķis: uzlabot iedzīvotāju apkalpošanu, nosakot iedzīvotāju apkalpošanas principus interneta vidē.
Rezultatīvais rādītājs
: koncepcijas projekts iesniegts MK

93.2.

Izstrādāt normatīvo regulējumu, nosakot portālu www.latvija.lv kā vienoto kontaktpunktu elektroniskā vidē un vienoto publisko pakalpojumu reģistru.

VARAM

30.06.2013.

MK 13.09.2011. rīkojuma Nr.446 "Par Koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā" 5. punkts.
Mērķis: pilnveidot valsts un pašvaldību pakalpojumus, nodrošinot iedzīvotājiem pieejamus, ērtus un saprotamus pakalpojumus visā valsts teritorijā. Iesniegt MK normatīvā akta projektus, nosakot:
1) regulējumu portālam www.latvija.lv kā vienotajai valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas vietnei elektroniskā vidē;
2) publisko pakalpojumu reģistrācijas kārtību un statusu, kā arī informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību publisko pakalpojumu ietvaros.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

93.3.

Sagatavot informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem, ietverot arī finansēšanas modeļa aprakstu, lai iedzīvotajiem nodrošinātu bezmaksas interneta un datoru izmantošanas ilgtspēju pašvaldībās.

VARAM

31.12.2012.

Mērķis: izstrādāt risinājumu pašvaldībās izveidoto publisko interneta punktu uzturēšanai, lai sabiedrībai būtu garantēta bezmaksas iespēja saņemt valsts un pašvaldību elektroniskos pakalpojumus pēc iespējas tuvu dzīvesvietai.
Rezultatīvais rādītājs: sagatavots informatīvais ziņojums MK un noteikti uzdevumi turpmākajai rīcībai.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

93.4.

Izveidot vienotu elektronisko dokumentu aprites sistēmu, kura valsts un pašvaldību institūcijām nodrošinās savstarpēju elektronisko dokumentu apriti, tai skaitā, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniegtu pakalpojumus atbilstoši "vienas pieturas" aģentūras principam.

VARAM, SM

31.12.2013.

Mērķis: izveidot lietvedības sistēmu savietotāju drošai un automatizētai dokumentu apmaiņai starp iestādēm.
Rezultatīvie rādītāji:
1) 30.09.2012.- izmēģinājumprojekta ietvaros sistēmai pieslēgtas 14 iestādes;
2) 31.12.2013.- izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtēšana un rīcības noteikšana visaptverošai sistēmas izmantošanai (informatīvais ziņojums).

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

93.5.

Attīstīt Latvijas dabas datu pārvaldības sistēmu "Ozols", lai tā kļūtu par vienotu multifunkcionālu datu avotu informācijas atkalizmantošanai pašvaldībām, valsts institūcijām, uzņēmējiem un sabiedrībai

VARAM

01.10.2014.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: nodrošināt informācijas pieejamību pašvaldībām, valsts institūcijām, uzņēmējiem un sabiedrībai par aizsargājamām dabas vērtībām, to atrašanās vietu, apsaimniekošanas pasākumiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem.
Rezultatīvais rādītājs: izveidota Latvijas dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols".
Īstenošanas etapi:
1) datu pieejamība par mikroliegumiem - līdz 01.03.2012.;
2) datu pieejamība par biotopiem (aktualizēšana un precizēšana) - līdz 30.12.2012.;
3) datu pieejamība par aizsargājamo teritoriju zonējumu - līdz 01.12.2013.;
4) datu pieejamība par monitoringa datiem - līdz 01.10.2014.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

93.6.

Izstrādāt un īstenot pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Sagatavot priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanas pasākumiem, ņemot vērā pētījuma "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana" secinājumus, kā arī iepriekš veiktos funkciju auditu secinājumus.

EM

31.12.2014.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: uzlabota Latvijas vieta Doing Business reitingā (2013.gadā - 19.vieta).

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

94.

Izvērtēt pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas rezultātus un sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem.

94.1.

Izvērtēt pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas rezultātus un izstrādāt informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem pašvaldību darbības uzlabošanai.

VARAM

31.08.2012.

Iesniegts informatīvais ziņojums MK un, ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu, pieņemts MK lēmums par turpmāko rīcību pašvaldību darbības uzlabošanā.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

95.

Izstrādāt normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu racionālu un efektīvu zemes izmantošanu un aizsardzību.

95.1.

Izstrādāt Zemes pārvaldības likumprojektu

VARAM

30.06.2012.

Zemes pārvaldības likuma koncepcija, Zemes politikas pamatnostādnes.
Mērķis: nodrošināt racionālu un efektīvu zemes izmantošanu, ievērojot zemes aizsardzības nosacījumus.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts nacionālā līmeņa tiesiskais regulējums zemes pārvaldības jomā.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

95.2.

Izstrādāt normatīvo regulējumu jūras plānošanai

VARAM

30.12.2012

Stratēģijas Latvija 2030 6.nodaļas Telpiskās attīstības perspektīva (Nacionālo interešu telpas). 392.punkts.
Mērķis
: pilnveidot jūras plānošanas normatīvo regulējumu, sakārtot normatīvo regulējumu un līdz 01.01.2014. uzsākt jūras plānojuma izstrādi.
Rezultatīvais rādītājs:
izstrādāts nacionālā līmeņa tiesiskais regulējums jūras un ar to saistītās sauszemes daļas izmantošanai.

95.3.

Izstrādāt normatīvo regulējumu jaunās teritorijas attīstības plānošanas sistēmas ieviešanai

VARAM

30.09.2014.

Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija.
Mērķis: nodrošināt telpiskās plānošanas sistēmas darbību, atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāti 5 MK noteikumu projekti.

95.4.

Īstenot izmēģinājumprojektu par dabas aizsardzības plānu integrāciju pašvaldību teritoriju plānojumos (sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu):
1) sagatavot aktualizētu dabas aizsardzības plānu;
2) izstrādāt teritorijas plānojuma grozījumus.

VARAM

30.12.2013.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: izvērtēt aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu savietojamību ar pašvaldību teritoriju plānojumiem.
Rezultatīvie rādītāji:
1) aktualizēts 1 dabas aizsardzības plāns (līdz 31.12.2012.);
2) veikti 3 teritorijas plānojumu grozījumi (līdz 30.12.2013.).

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

96.

Ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopuma pārvarēšanai Latgales reģionā ieviest īpašu vidēja termiņa attīstības instrumentu saskaņā ar apstiprināto Latgales reģiona attīstības stratēģiju un programmu, nodrošinot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti.

96.1.*

Paredzēt atsevišķus atbalsta pasākumus Latgales reģiona attīstībai saskaņā ar Latgales reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu, paredzot augstāku atbalsta intensitāti un nodrošinot finansējuma piesaisti reģiona attīstībai būtisku projektu īstenošanā.

VARAM

30.03.2013.

Stratēģija ''Latvija 2030''.
Mērķis: sekmēt Latgales reģiona attīstību atbilstoši reģiona attīstības plānošanas dokumentiem.
Rezultatīvais rādītājs
: piesaistītas investīcijas Latgales plānošanas reģiona teritoriju attīstības plānošanas dokumentu īstenošanai.

96.2.

Atbalstīt Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra un Rotko mākslas centra attīstību, piesaistot ES fondu finansējumu.

KM

01.06.2014.

Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" (MK rīk. Nr.264, 18.04.2006.).
Mērķis: Veidot labvēlīgu vidi radošā procesa daudzveidībai un stimulēt tiekšanos pēc izcilības.
Rezultatīvie rādītāji:
1) izveidots Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē;
2) ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu izveidots Rotko mākslas centrs Daugavpils cietoksnī.

96.3.

Skatīt 141.1.pasākumu

KM

01.10.2014.

Skatīt 141.1.pasākumu

96.4.

Skatīt 141.4.pasākumu.

KM

01.10.2014.

Skatīt 141.4.pasākumu.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

97.

Turpināt īstenot projektus energoefektivitātes un ūdenssaimniecības jomās, kā arī veicināt efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi.

97.1.

Veicināt ēku energoefektivitātes uzlabošanu un siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem publiskajā (tajā skaitā privātpersonu mājokļos) un komercsektorā

VARAM

31.12.2013.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitātes uzlabošanu, tādējādi nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu Latvijā.
Rezultatīvie rādītāji:
1) kopējais pašvaldību ēku skaits, kurās tiek realizēti energoefektivitātes pasākumi
- 2010.gadā - 88 ēkas;
- 2011.gadā - 230 ēkas;
- 2012.gadā - 350 ēkas;
2) kopējais izglītības iestāžu skaits (arodskolas un augstskolas), kurās tiek realizēti energoefektivitātes pasākumi un/vai tiek uzstādītas atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas:
- 2011.gadā - 3;
- 2012.gadā - 40;
3) kopējais komersantu skaits, kuri realizēs energoefektivitātes pasākumus un uzstādīs atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas:
- 2011.gadā - 5;
- 2012.gadā - 125;
- 2013.gadā - 130;
4) kopējais mājsaimniecību skaits, kurās uzstādīs atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas savos mājokļos:
- 2011.gadā - 200;
- 2012.gadā - 1300;
- 2013.gadā - 2000.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

97.2.

Īstenot vismaz 78 projektus ūdenssaimniecības jomā Latvijas lielākajās aglomerācijās (ar cilvēku skaitu, lielāku par 2000), lai nodrošinātu kvalitatīvus centralizētus ūdenssaimniecības pakalpojumus, turpinot īstenot ūdenssaimniecības infrastruktūras projektus ar Kohēzijas fonda atbalstu

VARAM

30.09.2014.

Valsts stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi"; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības attīstībai, uzlabojot ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāti un paplašinot to pieejamību.
Rezultatīvie rādītāji:
1) iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti kvalitatīvi dzeramā ūdens apgādes pakalpojumi:
- 2009.gadā - 56,4 %;
- 2010.gadā - 57,1 %;
- 2011.gadā - 59 %;
- 2012.gadā - 61,8 %;
- 2013.gadā - 62,4 %;
- 2014.gadā - 64,5 %;
2) iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti droši notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumi:
- 2009.gadā - 50,2 %;
- 2010.gadā - 50,3 %;
- 2011.gadā - 52 %;
- 2012.gadā - 55,4 %;
- 2013.gadā - 55,9 %;
- 2014.gadā - 62,8 %;
3) kopējais modernizēto ūdenssaimniecību skaits:
- 2011.gadā - 8;
- 2012.gad ā- 47;
- 2013.gadā - 48;
- 2014.gadā - 78.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

97.3.

Īstenot vismaz 260 ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projektus apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, un nodrošināt kvalitatīvus dzīves apstākļus mazu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

VARAM

30.09.2014.

Valsts stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi"; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības attīstībai, uzlabojot ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāti un paplašinot to pieejamību vismaz 70 Latvijas novados.
Rezultatīvie rādītāji:
1) iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti kvalitatīvi dzeramā ūdens apgādes pakalpojumi
- 2009.gadā - 56,4 %;
- 2010.gadā - 57,1 %;
- 2011.gadā - 59 %;
- 2012.gadā - 61,8 %;
- 2013.gadā - 62,4 %;
- 2014.gadā - 64,5 %;
2) iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti droši notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumi:
- 2009.gadā - 50,2 %;
- 2010.gadā - 50,3 %;
- 2011.gadā - 52 %;
- 2012.gadā - 55,4 %;
- 2013.gadā - 55,9 %;
- 2014.gadā - 62,8 %;
3) kopējais modernizēto ūdenssaimniecību skaits:
- 2011.gadā - 90;
- 2012.gadā - 180;
- 2013.gadā - 220;
- 2014.gadā - 260.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

98.

Aizsargāt Latvijas bioloģisko daudzveidību, nodrošinot vienotu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu.

98.1.

Izstrādāt ieteikumus iekšējo ūdeņu un jūras piekrastes zivju resursu ilgtspējīgai izmantošanai un pieejamā finansējuma robežās maksimāli efektīvi īstenot Zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmas pamatnostādnes 2011.-2016.gadam un Latvijas zušu krājumu pārvaldības plānu 2009.-2013.gadam.

ZM

30.06.2014.

98.2.

Izstrādāt Bioloģiskās daudzveidības pamatnostādnes, lai noteiktu jaunus politikas mērķus un rīcības virzienus dabas aizsardzībā.

VARAM

31.12.2012.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā, nosakot prioritāros rīcības virzienus un risinājumus identificētajām problēmām

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

98.3.

Sagatavot grozījumus likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos", lai atjaunotu kompensāciju maksājumus, sākot ar 2013.gada 1.janvāri, vienlaikus veicinot dabas vērtību saglabāšanai atbilstošu aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu.

VARAM

31.12.2012.

Mērķis: mainīt kompensāciju sistēmu, ieviešot ikgadēju atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un uzlabojot zemes atpirkšanas regulējumu.
Rezultatīvais rādītājs: atjaunoti kompensāciju maksājumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

98.4.

Īstenot Eiropas Savienības fondu un programmu infrastruktūras projektus un apsaimniekošanas pasākumus 60 Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

VARAM

30.09.2014.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam; Valsts Stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi".
Mērķis: aizsargāt bioloģisko daudzveidību tūristu intensīvi apmeklētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Rezultatīvais rādītājs: Natura 2000 teritorijas, uz kurām vērsti antropogēno slodzi samazinošie projekti. Kopējais projektu skaits:
- 2012.gadā - 38;
- 2013.gadā - 50;
- 2014.gadā - 60.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

98.5.

Pārveidot Nacionālo Botānisko dārzu par valsts nozīmes augu valsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un vides izglītības centru, izveidojot jaunu infrastruktūru reto un apdraudēto sugu saglabāšanai un pavairošanai, kā arī nacionālas nozīmes telpaugu kolekciju audzēšanai un atjaunināšanai, piesaistot ERAF līdzekļus.

VARAM

01.10.2014.

Mērķis: izveidot valsts nozīmes augu valsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un vides izglītības centru, izveidojot jaunu infrastruktūru reto un apdraudēto sugu saglabāšanai un pavairošanai.
Rezultatīvie rādītāji: uzbūvēts un izveidots augu valsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un vides izglītības centrs, kurā tiek nodrošināti optimāli uzturēšanas apstākļi augu kolekciju saglabāšanai un pavairošanai.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

98.6.

Sagatavot ziņojumus par putnu un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokli, lai novērtētu sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības statusa sasniegšanu.

VARAM

31.03.2013.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Rezultatīvais rādītājs:
sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības statuss (proporcija, kurai nodrošināts labvēlīgas aizsardzības statuss) - 2007.gadā - 49 % sugu, un 33 % biotopu, 2013.gadā -60 % sugu un biotopu.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

98.7.

Nosakot jaunus mežsaimnieciskās darbības aprobežojumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, nodrošināt noteiktajiem aprobežojumiem atbilstošu kompensāciju meža īpašniekiem ievērojot 98.3.pasākumā piedāvāto risinājumu.

VARAM,

ZM

31.12.2012.

Latvijas Meža politika (1998.); Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (2006.).
Mērķis:
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un uzturēšana pašreizējā līmenī.
Rezultatīvais rādītājs:
Nodrošināti maksājumi meža īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, veicinot meža apsaimniekošanas ekonomisko dzīvotspēju.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

99.

Veicināt efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi.

99.1.

Izstrādāt jaunu atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, kura sastāvdaļa būs atkritumu rašanās novēršanas valsts programma.

VARAM

31.12.2012.

Stratēģija Latvija 2030 (Dabas kapitāla pārvaldības prioritārais ilgtermiņa virziens), Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013-2020.gadam.

99.2.

Attīstīt 9 atkritumu poligonu infrastruktūru, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansētos projektus

VARAM

30.09.2014.

Valsts Stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi",
Mērķis: samazināt poligonos apglabājamo bioloģiski sadalāmo atkritumu daudzumu (Stratēģija Latvija 2030 (Dabas kapitāla pārvaldības prioritārais ilgtermiņa virziens - atkritumu plūsmas samazināšana)).
Rezultatīvais rādītājs: kopējais iesaistīto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu skaits:
- 2011.gadā - 1;
- 2012.gadā - 2;
- 2013.gadā - 2;
- 2014.gadā - 9.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

99.3.

Īstenot vismaz 20 Kohēzijas fonda līdzfinansētos projektus, kuri ir vērsti uz atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstību (saistīts ar 48.3.pasākumu)

VARAM

30.09.2014.

Valsts Stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi".
Mērķis: veicināt otrreiz izmantojamo atkritumu atdalīšanu no kopējās atkritumu plūsmas, veicināt atkritumu savākšanu un atkritumu plūsmas samazināšanos, administrējot apsaimniekošanas sistēmu izveidoto šķiroto atkritumu laukumu, dalītās iepakojuma savākšanas punktu un videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas punktu izveidošanu un kontroli visā Latvijas teritorijā (Stratēģija Latvija 2030 (Dabas kapitāla pārvaldības prioritārais ilgtermiņa virziens-atkritumu plūsmas samazināšana)).
Rezultatīvais rādītājs: kopējais valsts atbalstu saņēmušo komersantu skaits:
- 2011.gadā - 2;
- 2012.gadā - 13;
- 2013.gadā - 14;
- 2014.gadā - 20.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

99.4.

Rekultivēt 45 sadzīves atkritumu izgāztuves, piesaistot Kohēzijas fonda līdzfinansējumu

VARAM

30.09.2014.

Valsts Stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi".
Mērķis: novērst draudus iedzīvotāju veselībai, nodrošinot atkritumu apglabāšanu normatīvajiem aktiem atbilstošos atkritumu poligonos un rekultivējot atkritumu izgāztuves.
Rezultatīvais rādītājs: (2. un 3.kārta): kopējais rekultivēto izgāztuvju skaits:
- 2013.gadā - 23;
- 2014.gadā - 45.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

99.5.

Sagatavot ekonomisko pamatojumu obligātā depozīta sistēmas ieviešanai dzērienu iepakojumam un iesniegt to izvērtējumam Ministru kabinetam, kā arī, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, izstrādāt normatīvo regulējumu obligātā depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam (ieviešanai indikatīvi no 2015.g.).

VARAM

31.10.2012.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: depozīta sistēmas ieviešana un piemērošana dzērienu iepakojumam, lai samazinātu iepakojuma atkritumu apjomu, kas jāapglabā atkritumu poligonā, un resursu pārdomāts patēriņš.
Rezultatīvais rādītājs: sagatavota un Ministru kabinetā izskatīta koncepcija par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam un pieņemts lēmums par depozīta sistēmas turpmāku attīstību Latvijā.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

100.

Veicināt tādu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kas palielina oglekļa dioksīda piesaisti, lai nodrošinātu Latvijas saistību izpildi klimata pārmaiņu samazināšanā.

100.1.

Veikt siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju, novērtēt meža piesaistītā oglekļa dioksīda (CO2) apjoma tendences un izstrādāt metodiku Latvijas meža apsaimniekošanas radītās CO2 piesaistes un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju references līmeņa noteikšanai, lai nodrošinātu Latvijas saistību izpildi klimata pārmaiņu jomā.

ZM, VARAM

31.12.2013.

ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokols; Latvijas Meža politika (1998.)
Rezultatīvais rādītājs: noteikts Latvijas meža apsaimniekošanas radītās CO2 piesaistes un SEG emisiju references līmenis, izmantojot Latvijas meža nozares specifiku apspoguļojošu metodiku.

100.2.

Izstrādāt priekšlikumus tādai ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, kas palielina oglekļa dioksīda piesaisti.

ZM, VARAM

30.06.2014.

ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokols; Latvijas Meža politika (1998.).
Rezultatīvais rādītājs: sagatavotas rekomendācijas ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, kas palielina oglekļa dioksīda piesaisti.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

101.

Turpināt racionalizēt valsts iestāžu skaitu un struktūru. Veidot nelielu, efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, ieviešot motivējošu atlīdzības sistēmu sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, pilnveidojot atlīdzības sistēmu un vēršot to uz konkrētu darba rezultātu sasniegšanu, lai panāktu efektīvāku un caurspīdīgāku resursu izmantošanu un mazinātu administratīvo slogu.

101.1.

Izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", papildinot atlīdzības sistēmu ar jauniem motivācijas elementiem un sasaistot tos ar konkrētu darba rezultātu sasniegšanu, kas veicinās darba efektivitātes paaugstināšanos.

FM

01.07.2012.

Mērķis: nodrošināt, ka valsts pārvaldē paliek pieredzējušākie un kvalificētākie speciālisti, tādejādi nodrošinot efektīvu valsts pārvaldes darbu, pilnveidot atlīdzības sistēmu ar motivācijas elementiem.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

101.2.

Izstrādāt un īstenot pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Sagatavot priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai, ņemot vērā pētījuma "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana" secinājumus, kā arī iepriekš veiktos funkciju auditu secinājumus.

EM

31.12.2014.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: uzlabota Latvijas vieta Doing Business reitingā (2013.gadā - 19.vieta)

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

101.3.

Nodrošināt ESF projekta "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" aktivitātes "Strukturālo reformu ieviešanas ietekmes novērtēšana" plānoto pasākumu iepirkumu procesa organizēšanu, pasākumu izstrādi, koordinēšanu, ieviešanu, vadību un uzraudzību

VK

31.12.2013.

Mērķis: nodrošināt strukturālo reformu īstenošanu valsts pārvaldē un stiprināt analītiskās spējas tādās tautsaimniecībai nozīmīgās politikas jomās kā budžeta un finanšu politika, industrijas un pakalpojumu politika, uzņēmējdarbības un publiskās pārvaldes politika.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

102.

Konsolidēt ES fondu ieviešanas institūcijas nākamajam ES fondu plānošanas periodam.

102.1.

Izstrādāt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumprojektu 2014.-2020.gada plānošanas periodam un vispārējos normatīvos aktus ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībai 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

FM

30.11.2013.

Mērķi:
1) atbalstīt likumprojektu "Likums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību 2014.-2020.gada plānošanas periodā";
2) pieņemt ES fondu vadību regulējošos MK noteikumus (izņemot aktivitāšu noteikumus).

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

102.2.

Sagatavot un iesniegt MK koncepciju par fondu vadības sistēmu un iestāžu skaita optimizāciju 2014.-2020.gada plānošanas periodā, ņemot vērā Eiropas Komisijas sniegtos ES fondu regulu priekšlikumus.

FM

31.03.2012.

Mērķis: apstiprināt koncepciju par ES fondu plānošanas un vadības sistēmu 2014.-2020.gadā.

102.3.

Sagatavot ES fondu vadības sistēmas aprakstu 2014.-2020.gada plānošanas periodā iesniegšanai EK.

FM

30.06.2013

Mērķis: sagatavot 2014.-2020.g. plānošanas perioda ES fondu vadības un kontroles sistēmas aprakstu.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

102.4.

Izstrādāt priekšlikumus par 2014.-2020.gada plānošanas perioda pašvaldību un pašvaldību komersantu īstenojamo projektu labāku ieviešanas modeli. Nodrošināt ES fondu 2014.-2020.gadam plānošanu atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030 gadam un NAP 2014-2020.gadam noteiktajām prioritātēm.

VARAM

30.12.2012.

Mērķis: optimizēt ES fondu vadības sistēmu, vienkāršojot pašvaldību sadarbību ar administrējošām iestādēm.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts ziņojums diskusijām ar sadarbības partneriem.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

103.

Īstenot valsts pārvaldē veiktā funkciju audita rezultātus, novēršot funkciju dublēšanos. Atteikties no publiskajam sektoram neraksturīgām funkcijām, daļu funkciju deleģēt privātajam sektoram un nevalstiskām organizācijām, kontrolējot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

103.1.

Izstrādāt un funkciju audita procesa ietvaros īstenot ikgadēju pasākuma plānu administratīvo šķēršļu mazināšanai iedzīvotājiem, uzņēmējiem un NVO.

VK

30.10.2014

ESF projekts "Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana".
Mērķis: mazināt administratīvos šķēršļus (jeb administratīvo slogu ) uzņēmējiem, iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, veicinot administratīvo procedūru vienkāršošanu, kā arī paaugstinot publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Izstrādāt un īstenot 8 pasākumu plānus.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

103.2.

Skatīt 90.1., 90.2., 90.3 un 110.1.pasākumu.

VARAM

31.12.2012.

Skatīt 90.1., 90.2., 90.3 un 110.1.pasākumu.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

104.

Būtiski samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tur, kur tas iespējams, ieviest "vienas pieturas" aģentūras principu pārvaldes pakalpojumu sniegšanā.

104.1.

Skatīt 101.2.pasākumu.

EM

31.12.2014.

Skatīt 101.2.pasākumu.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

104.2.

Sagatavot nacionālo pozīciju saistībā ar ES iniciatīvas "Labāks regulējums" īstenošanu - par Eiropas Savienības tiesību aktu vienkāršošanas programmas un Rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā īstenošanu.

EM

30.06.2014

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Mērķis: līdz 2013.gadam samazināt Eiropas Savienības regulējuma radīto administratīvo slogu uzņēmējiem par 25 %, sadarbībā ar uzņēmējiem pilnveidot uzņēmējdarbības vides regulējošo normatīvo aktu bāzi un attīstīt uzņēmēju vajadzībām atbilstošus elektroniskos pakalpojumus.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

104.3.

Nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas ieviešanu un darbību.

EM

01.07.2013.

Mērķis: administratīvo šķēršļu mazināšana (samazināts būvniecības procedūru saskaņošanas laiks un izmaksas; novērsta informācijas dublēšanās un nepilnīgu datu reģistrācija; nodrošināta vienlaicīga piekļuve aktuālai informācijai par katru būvobjektu; atvieglots būvvalžu darbs u.c.).

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

104.4.

Izstrādāt normatīvos aktus par publisko pakalpojumu optimizēšanas un pieejamības nodrošināšanu atbilstoši "vienas pieturas" aģentūras principam, balstoties uz valsts pārvaldes publisko pakalpojumu izvērtēšanas rezultātiem, t.sk.:
1) izstrādāt koncepciju, kas iekļauj pašvaldību un tiešās valsts pārvaldes sniegto publisko pakalpojumu izvērtējumu un priekšlikumus to optimizācijai un pieejamības nodrošināšanai (elektronizācijas iespējas, deleģēšanas iespējas, klientu apkalpošanas nodošana klientu apkalpošanas centriem) - 30.12.2012.
2) izstrādāt Publisko pakalpojumu likumprojektu, kas ietver publisko pakalpojumu definīciju, principus pakalpojumu sniegšanai, iestāžu savstarpējo sadarbību un finansēšanas modeli klientu apkalpošanas deleģēšanai klientu apkalpošanas centriem - 30.06.2013.

VARAM

30.06.2013.

MK 13.09.2011. rīkojuma Nr.446 "Par Koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā" 11.punkts.
Mērķis
: optimizēt valsts un pašvaldības pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, atbilstoši "vienas pieturas" aģentūras principam.
Rezultatīvais rādītājs
: izstrādāta koncepcija un likumprojekts.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

104.5.

Sadarbībā ar EM mazināt administratīvo slogu būvniecības, teritorijas plānošanas un vides jomā, izstrādājot normatīvo aktu grozījumus. (Saistīts ar 54.5.pasākumu)

VARAM, EM

15.12.2012.

Mērķis: panākt, ka Latvijā ir mazākais administratīvais slogs uzņēmējdarbībai starp Baltijas valstīm būvniecības, teritorijas plānošanas un vides jomā.
Rezultatīvais rādītājs: procedūru skaita un projektu realizācijai nepieciešamā laika samazinājums būvniecības, teritorijas plānošanas un vides jomā.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

104.6.

Izveidot ģeoportālu, kas nodrošinās vienotu piekļuvi valsts un pašvaldību uzkrātajiem ģeotelpiskajiem datiem, tai skaitā paredzot informācijas atkalizmantošanu.

VARAM

30.12.2012.

Mērķis: izveidot valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu interneta vietnē www.geolatvija.lv, t.sk. ģeotelpisko datu savietotāju, lai nodrošinātu ģeotelpiskās informācijas pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī valsts, pašvaldību un ES dalībvalstu institūcijām.
Izveidojot ģeoportālu tiks izpildītas INSPIRE direktīvas un tās ieviešanas noteikumu prasības.
Rezultatīvais rādītājs: projekta īstenošanas rezultātā ir pieejami 4 e-pakalpojumi:
1) meklēšanas pakalpojums - metadatu meklēšana un metadatu satura attēlošana;
2) skatīšanās pakalpojums - telpisko datu attēlošana, kartes mēroga samazināšana vai palielināšana, pārvietošanās pa karti, vairāku datu kopu pārklāšana, kartes apzīmējumu un metadatu informācijas attēlošana;
3) lejupielādes pakalpojums - pilnu telpisko datu kopu vai to daļu kopēšana uz lietotāja datora;
4) transformācijas pakalpojums - piemēram, datu kopas koordinātu sistēmas izmainīšana.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

104.7.

Izveidot drošu vidi personas deklarētās elektroniskās adreses funkcionalitātes nodrošināšanai, kā arī izveidot iespēju iedzīvotājiem elektroniski saņemt tiešsaistes konsultācijas par valsts sniegtajiem pakalpojumiem un ar tiem saistītajiem biežāk uzdotajiem jautājumiem vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv.

VARAM

01.07.2013.

Mērķis: izveidot deklarētas adreses analogu elektroniskā vidē, lai nodrošinātu drošu un garantētu valsts saziņu ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī izveidot iespēju iedzīvotājiem centralizēti saņemt konsultācijas elektroniskā veidā par iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, veicinot publiskā un privātā sektora savstarpējo komunikāciju elektroniskā veidā.
Rezultatīvie rādītāji:
1) izmēģinājumprojekta ietvaros konsultāciju sistēmai pieslēgtas 4 iestādes - 01.01.2013.;
2) tiešsaistes konsultācijas sistēmas ieviešana - 01.02.2013.;
3) izmēģinājumprojekta rezultātu izvērtēšana un rīcības noteikšana visaptverošai sistēmas izmantošanai (informatīvais ziņojums) - 01.02.2013;
4) deklarētās e-adreses funkcionalitātes izveide - 01.07.2013.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

104.8.

Izstrādāt tiesību aktus administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem, izvērtējot pašvaldību pakalpojumus - vidē izvietojamās reklāmas, ielu tirdzniecības, publisko pasākumu saskaņošanas, vieglo taksometru pārvadājumu, neformālās interešu izglītības īstenošanas saskaņošanas, būvniecības jomā , t.sk.:
1) izstrādāt MK noteikumu projektu "Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu" un iesniegt MK - 28.02.2012.;
2) sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām izstrādāt normatīvos aktus pašvaldību sniegto pakalpojumu administratīvā sloga samazināšanai interešu izglītības īstenošanas saskaņošanas, publisko pasākumu saskaņošanas, vieglo taksometru pārvadājumu un būvniecības jomā - 01.06.2012.;
3) sadarbībā ar EM izstrādāt normatīvo aktu pašvaldību sniegto pakalpojumu administratīvā sloga samazināšanai ielu tirdzniecības jomā un iesniegt MK - 31.12.2012.

VARAM

31.12.2012.

Mērķis: samazināt pašvaldību radīto administratīvo slogu.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts tiesiskais regulējums.
Pēc tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās līdz 2014.gadam pašvaldību administratīvo procedūru skaits samazināts par 25 %.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

104.9.

Izstrādāt tiesisko regulējumu, lai valsts pārvaldes rīcībā esošo informāciju nodotu atkalizmantošanai sabiedrībai un uzņēmējiem, īstenotu līdzdalību valsts pārvaldes procesos un veidotu jaunus, inovatīvus pakalpojumus.

VARAM

30.10.2013.

Mērķis: nodrošināt atkalizmantojamas informācijas pieejamību sabiedrībai un uzņēmējiem.
Rezultatīvais rādītājs:
izstrādāts tiesiskais regulējums, lai mazinātu barjeras publiskā sektora informācijas izmantošanai arī ārpus publiskā sektora un sekmētu inovatīvu komerciāla rakstura un sociālo pakalpojumu izveidi.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

104.10.

Īstenot valsts un pašvaldību publisko pakalpojumu optimizācijas izmēģinājumprojektus, uzlabojot pakalpojumu sniegšanu un mazinot administratīvo slogu, kā arī apmācīt valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekus un sniegt metodisko atbalstu "vienas pieturas" aģentūras principa ieviešanai un administratīvā sloga mazināšanai iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

VARAM

01.12.2012.

MK 13.09.2011. rīkojuma Nr.446 "Par Koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā" 4. un 8.punkts.
Mērķis:
optimizēt publisko pakalpojumu sniegšanu, atbilstoši "vienas pieturas" aģentūras principam un nodrošināt publisko pakalpojumu pieejamību.
Rezultatīvie rādītāji:
1) veikti 11 izmēģinājumprojekti, kas ietver pašvaldību un tiešās valsts pārvaldes sniegto publisko pakalpojumu procesa izvērtēšanu, pārstrukturēšanu, samazinot administratīvo slogu un paaugstinot pieejamību, tai skaitā, e-iespēju sniegšanu;
2) apmācīti 4040 valsts pārvaldes (tai skaitā, pašvaldību) darbinieki - vadītāji un par pakalpojumu sniegšanu atbildīgie darbinieki - par pakalpojumu sniegšanas procesa optimizēšanu, administratīvā sloga mazināšanu, klientu apkalpošanu, e-iespēju izmantošanu;
3) izstrādāts metodiskais materiāls vienotas pakalpojumu sistēmas ieviešanai, tai skaitā vienotu standartu un pakalpojumu procesu izstrādei atbilstoši "vienas pieturas" aģentūras principam.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

105.

Nodrošināt efektīvu un uz rezultātu orientētu cilvēkresursu pārvaldības sistēmu. Panākt, ka ierēdņi, iestāžu vadītāji, valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļi un citas augstas valsts amatpersonas amatā tiek ieceltas nepolitizēti, pamatojoties uz profesionalitāti un labu reputāciju.

105.1.

Iesniegta izskatīšanai MK Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija, kurā paredzēti kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu amatā iecelšanas kritēriji.

EM

23.02.2012.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīkojums Nr.203).
Mērķi:
1) ieviešot profesionālu pārvaldības modeli, pakāpeniski samazināt politisko ietekmi, izbeidzot ikdienas pārvaldības lēmumu politizāciju;
2) aktīvu atdeves un vērtības pieaugums.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

105.2.

Izstrādāti un iesniegti izskatīšanai MK normatīvie akti, lai realizētu MK apstiprinātās Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas risinājumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu iecelšanu amatā.

EM

22.06.2012.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

105.3.

Kompetenču pieejas ieviešana cilvēkresursu vadībā valsts pārvaldes iestādēs, t.sk. valsts pārvaldē nodarbināto elektroniskās novērtēšanas sistēmas ieviešana.

VK

31.12.2012

ESF projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē". Projekta ieviešanas rezultātā tiks nodrošināta iespēja vienuviet un tiešsaistes režīmā organizēt valsts pārvadē nodarbināto novērtēšanu, atspoguļojot rezultātus. Pasākuma ietvaros ir plānots pārskatīt un uzlabot novērtēšanas kritērijus, kā arī pilnveidot novērtēšanas sistēmu. Tādējādi tiks ieviesta uz rezultātu balstīta novērtēšanas sistēma un būtiski atvieglots administratīvais darbs, kas tiek veltīts šīs procedūras veikšanai

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

105.4.

Amatu klasifikācijas ieviešanas procesa izvērtējuma sagatavošana un priekšlikumu sagatavošana par uzlabojumiem.

VK

30.10.2014.

ESF projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē". Pasākuma ietvaros tiks pilnveidots amatu klasifikācijas process, paplašinot amatu katalogu ar jaunām amatu saimēm, tās novērtējot iekļaušanai vienotajā darba samaksas sistēmā, kā arī izvērtēta amatu kataloga piemērošana iestādēs un izstrādātas rekomendācijas amatu klasifikācijas kļūdu novēršanai un metodoloģijas pilnveidošanai.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

105.5.

Atjaunot valsts pārvaldē strādājošo apmācības sistēmu un nodrošināt pienācīgu profesionālu speciālistu sagatavošanu ES prezidentūrai 2015.gadā

VK

30.10.2014.

ESF projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē". Pasākuma ietvaros tiks pilnveidots amatu klasifikācijas process, paplašinot amatu katalogu ar jaunām amatu saimēm, tās novērtējot iekļaušanai vienotajā darba samaksas sistēmā, kā arī izvērtēta amatu kataloga piemērošana iestādēs un izstrādātas rekomendācijas amatu klasifikācijas kļūdu novēršanai un metodoloģijas pilnveidošanai.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

105.6.

Pieņemt valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepciju.

VK

31.12.2012.

Mērķis: valsts pārvaldē nodarbināti profesionāli, motivēti un ES standartiem atbilstoši cilvēkresursi, kas nodrošina efektīvu, kvalitatīvu un uz labas pārvaldības principiem balstītu valsts pārvaldi.
Rezultatīvie rādītāji:
1) noteikti vienoti nodarbināto atlases kritēriji un attīstības kārtība;
2) izstrādāti motivācijas instrumenti valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kas balstīti uz darba izpildes rezultātiem.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

105.7.

Ieviest valsts pārvaldes darbinieku balvu par izciliem sasniegumiem valsts funkciju īstenošanā, stiprinot pārvaldē strādājošo reputāciju un motivāciju.

VK

31.12.2013.

Mērķis: veicināt valsts pārvaldē strādājošo motivāciju un uz rezultātiem un sasniegumiem virzītu darbību.
Rezultatīvais rādītājs: izteikta atzinība un novērtēti valsts pārvaldē strādājošie ar izciliem darba rezultātiem.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

106.

Attīstīt e-pārvaldi, nodrošinot, ka vismaz 2/3 no valsts un pašvaldību pakalpojumiem tiek sniegti elektroniski.

106.1.

Izstrādāt un ieviest e-pakalpojumus šādās jomās: "Ieroču reģistrēšana, izsniegtās atļaujas un sertifikāti", "Administratīvo naudas sodu samaksas pārbaude", "Reģistrēto notikumu apkopojums", "Reģistrēto notikumu statistika" un "Reģistrēto notikumu un noziedzīgo nodarījumu vizualizācija".

IeM

28.12.2012.

Rezultatīvais rādītājs: informācijas centra e-pakalpojumu skaita pieaugums līdz 10 vienībām, veicinot efektīvu informācijas sistēmu izmantošanu un aktualizāciju.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

106.2.

Uzlabot esošos un ieviest jaunus e-pakalpojumus labklājības nozarē (valsts sociālās apdrošināšanas, valsts sociālo pabalstu, sociālo pakalpojumu, invaliditātes ekspertīzes, nodarbinātības, darba tiesību, darba aizsardzības un bērnu tiesību aizsardzības jomā)

LM

31.12.2014.

Plānošanas dokumenti: Informatīvais ziņojums "Par vienotās Labklājības informācijas sistēmas (LabIS), nozares centralizēto funkciju informācijas sistēmu un centralizētas IKT infrastruktūras attīstības koncepciju" (MK 05.07.2011. prot. Nr.41 45.§).
Mērķis: atsevišķus valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumus var pieteikt un saņemt attālināti.
Rezultatīvais rādītājs: īstenots ERAF līdzfinansēts projekts "Vienotās Labklājības informācijas sistēmas (LabIS), nozares centralizēto funkciju informācijas sistēmu un centralizētas IKT infrastruktūras attīstība".

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

106.3.

Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv publisko pakalpojumu katalogā esošo pakalpojumu aprakstos iekļaut informāciju par kārtību, kādā pakalpojums pieprasāms elektroniski.

VARAM

31.12.2012.

Mērķis: nodrošināt iedzīvotajiem informāciju par kārtību, kādā publiskie pakalpojumi pieprasāmi elektroniski, neatkarīgi no veida, kādā tas veicams (e-dokumenta formā uz iestādes e-pastu; interaktīva e-pakalpojuma veidā portālā u.c.).
Rezultatīvais rādītājs: līdz 30.12.2012. vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv publisko pakalpojumu katalogā pieejama informācija par elektroniskās pieprasīšanas iespējām 600 publiskajiem pakalpojumiem.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

106.4.

Izstrādāt koplietošanas komponentu valsts iestāžu e-pakalpojumu tiešsaistes formu izveidei un ievietošanai vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv.

VARAM

31.12.2013.

Mērķis: izveidot tehnoloģisku iespēju iestādēm vieglā veidā veikt pakalpojumu elektronizāciju, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv ļaujot izveidot vienkāršas, strukturētas un interaktīvas formas pakalpojumu pieprasīšanai.
Rezultatīvais rādītājs: sagatavotas 100 pakalpojumu tiešsaistes formas.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

106.5.

Elektronizēt valsts un pašvaldību pakalpojumus, modernizēt valsts informācijas sistēmas un izveidot publiskos interneta piekļuves punktus, koordinējot ES struktūrfondu IKT aktivitāšu īstenošanu.

VARAM

30.09.2014.

Mērķis: pilnveidot valsts informācijas sistēmas, paplašinot publisko e-pakalpojumu klāstu un funkcionalitāti, kā arī paplašināt piekļuves iespējas internetam reģionos, veicinot piekļuvi publiskās pārvaldes un komercsabiedrību piedāvātajiem elektroniskajiem pakalpojumiem un informācijai.
Rezultatīvie rādītāji:
izveidoti elektroniskie pakalpojumi (t.sk. pakalpojumi iedzīvotājiem, uzņēmējiem un valsts pārvaldei):
- 2012.g. - 214;
- 2013.g. - 25;
- 2014.g. - 39.
Izveidoti 400 publiskie interneta pieejas punkti.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

106.6.

Attīstīt Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumus, tai skaitā nodrošināt uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas kārtības praktisku ieviešanu.

TM

01.09.2012.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanās pasākumu plāna 2012.gadam projekts.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

106.7.

Attīstīt dzimtsarakstu sistēmas infrastruktūru, ieviešot vienotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmu, kas nodrošinās kvalitatīvu, pilnīgu datu uzkrāšanu un apmaiņu starp valsts informācijas sistēmām un paaugstinās iedzīvotāju saņemto civilstāvokļa aktu reģistrācijas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

TM

01.07.2012.

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 15.oktobra rīkojumu Nr.701).

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

106.8.

Nodrošināt oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanu, pārejot no oficiālās publikācijas papīra formā uz elektronisku oficiālu publikāciju vietnē www.vestnesis.lv.

TM

01.07.2012.

Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa rīkojumu Nr.206).

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

106.9.

Skatīt 101.2.pasākumu.

EM

31.12.2014.

Skatīt 101.2.pasākumu.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

106.10.

Sadarbībā ar VARAM iesniegt koncepciju par valsts pārvaldes mājaslapu optimizēšanas iespējām.

VK

31.05.2012

Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa sēdes protokollēmums (prot. Nr.17 32.§) "Informatīvais ziņojums "Par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs"" un Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdes protokollēmums (prot. Nr.67 2.§) "Informatīvais ziņojums "Par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs"".
Mērķis: sagatavot priekšlikumus iestāžu mājaslapu uzturēšanas optimizācijai, paredzot vienotus tehniskos un drošības risinājumus, centralizēt tehnisko atbalstu ministriju darbiniekiem, iespējas optimizēt izdevumus, nodrošinot iedzīvotājiem ērtākas, pārskatāmākas iestāžu mājaslapas.
Rezultatīvais rādītājs:
izstrādāti priekšlikumi valsts pārvaldes tīmekļa vietņu saturam, funkcionalitātei un lietojamības standartiem.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

106.11.

Skatīt 107.8. pasākumu

VK

 

Skatīt 107.8. pasākumu

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

107.

Organizēt racionālu valsts pārvaldē izmantojamo IKT rīku un infrastruktūras pārvaldīšanu, tai skaitā nodrošinot koplietošanas principu ievērošanu un atvērtu, starptautiski atzītu standartu izmantošanu valsts informācijas sistēmu un e-pārvaldes risinājumu izveidē un paredzamajā saskarē ar lietotājiem un citām informācijas sistēmām.

107.1.

Izstrādāt un ieviest teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu (pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēma) un nodrošināt tās datu pieejamību, datu kopīgu izmantošanu un atkalizmantošanu.

VARAM

30.09.2014.

Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija
Mērķis: izveidot valsts informācijas sistēmu, kas nodrošina zemes pārvaldību un teritoriju plānošanu pašvaldībās, reģionos un nacionālā līmenī.
Rezultatīvais rādītājs: sistēma pieejama visās pašvaldībās:
- 2012.g. - 5;
- 2013.g. - 25;
- 2014.g. - visās pašvaldībās.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

107.2.

Izstrādāt normatīvo regulējumu, lai uzlabotu valsts informācijas sistēmu sadarbspēju, nodrošinātu vienotu autentifikāciju, pilnveidotu valsts informācijas sistēmu attīstības un pārvaldības kārtību, kā arī organizētu valsts informācijas sistēmu pievienošanu valsts informācijas sistēmu savietotājam un nodrošinātu centralizētu datu apmaiņu starp pašvaldībām un valsts iestādēm.

VARAM

30.09.2012.

MK iesniegts normatīvā akta projekts vienotai autentifikācijai, sadarbspējai un valsts informācijas sistēmu reģistram.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

107.3.

Izveidot jaunus, uz koplietošanas principiem veidotus e-pārvaldes risinājumu komponentus, t.sk. valsts informācijas sistēmu datu, ģeotelpisko datu un elektronisko dokumentu apmaiņai, nekustamā īpašuma nodokļa samaksai, kā arī teritorijas attīstības plānošanai.

VARAM

01.10.2012.

MK 15.03.2010. rīkojums Nr.147 "Par elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstu".

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

107.4.

Vadīt Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas procesu, nodrošinot IT infrastruktūras centralizāciju ministriju līmenī, izstrādājot un iesniedzot MK IKT resursu kataloga normatīvo regulējumu un nosakot turpmāko IKT optimizācijas un attīstības politiku valsts pārvaldē, kā arī izveidot IKT resursu katalogu.

VARAM

15.05.2014.

Rezultatīvie rādītāji:
1) sagatavots informatīvais ziņojums par informācijas komunikācijas tehnoloģiju un to pārvaldības optimizācijas rezultātu izvērtējumu un noteikti uzdevumi turpmākajai rīcībai (25.12.2012 );
2) MK iesniegts normatīvā regulējuma projekts IKT resursu kataloga darbības nodrošināšanai (30.11.2012.);
3) IKT resursu kataloga izveide (25.12.2013.).

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

107.5.

Ministru kabineta mājaslapas funkcionalitātes pilnveidošana, nodrošinot līdzdalības iespējas un operatīvu informācijas pieejamību.

VK

31.12.2013.

2002.06.06. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta septītā daļa; MK 2003.20.05. noteikumu Nr.263 "Valsts kancelejas nolikums" 4.2. un 4.20.apakšpunkts. MK noteikumu Nr.171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" 19.6.apakšpunkts.
 Mērķis: nodrošināt funkcionālu un lietotājiem ērtu tīmekļa vietni, piedāvājot interaktīvas līdzdalības un diskusiju iespējas interneta vidē par tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem.
Rezultatīvie rādītāji:
1) Ministru kabineta interneta mājaslapa, kas nodrošina video un audio publicēšanu, to arhivēšanu, RSS, sasaisti ar sociālajiem medijiem u.c. interaktīvas iespējas;
2) pilnveidota tiesību aktu projektu meklēšanas funkcionalitāte.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

107.6.

Izstrādāt Latvijas digitālās komunikācijas stratēģiju, nosakot un izveidojot nepieciešamos komunikācijas kanālus valsts aktuālās informācijas komunikācijai gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī.

VK, ĀM, LI, VARAM

31.12.2012.

2002.06.06. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta septītā daļa; MK 2003.20.05. noteikumu Nr.263 "Valsts kancelejas nolikums" 4.2. un 4.20.apakšpunkts
Mērķis: panākt mērķtiecīgu, one voice principam atbilstošu valsts komunikāciju internetā un sociālo mediju vidē.
Rezultatīvais rādītājs: noteikti interneta un sociālo platformu mediji, kas nodrošina divvirzienu komunikāciju par valdības lēmumiem.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

107.7.

Skatīt 106.10.pasākumu

VK

 

Skatīt 106.10.pasākumu

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

107.8.

Izstrādāt un ieviest valsts pārvaldē vienotu vizuālo identitāti, kura tiek lietota informācijas apritē internetā, sociālo platformu izmantošanas projektos un citos pasākumos.

VK

31.12.2013.

2002.06.06. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta septītā daļa; 2003.20.05. MK noteikumu Nr.263 "Valsts kancelejas nolikums" 4.2. un 4.20.apakšpunkts.
Mērķis: panākt vienotu valsts pārvaldes tēlu sabiedrībā, nodrošinot ērtu uztveramību ikvienam indivīdam un resursu optimizāciju.
Rezultatīvais radītājs:  viens grafiskais dizains un simbols valsts pārvaldē.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

107.9.

Nodrošināt MKK, MK atklāto sēžu tiešraides internetā, uzlabot mediju informācijas ieguves iespējas Ministru kabinetā.

VK, VARAM

31.12.2012.

2002.06.06. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta septītā daļa; MK 2003.20.05. noteikumu Nr.263 "Valsts kancelejas nolikums" 4.2. un 4.20.apakšpunkts.
Mērķis: veicināt Ministru kabineta darba atklātību un informācijas pieejamību iedzīvotājiem.
Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabineta komiteju, Ministru kabineta sēžu atklāto daļu un citu pasākumu tiešraides internetā.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

108.

Noteikt starpnozaru mērķus, budžeta programmas un rezultātus, lai apvienotu dažādu ministriju un to padotības iestāžu pūliņus vienotu, sabiedrībai nozīmīgu mērķu sasniegšanā.

108.1.

Skatīt 95.4.pasākumu

VARAM

31.12.2013.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: izvērtēt aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu savietojamību ar pašvaldību teritoriju plānojumiem.
Rezultatīvie rādītāji:
1) aktualizēts 1 dabas aizsardzības plāns (līdz 31.12.2012.);
2) veikti 3 teritorijas plānojumu grozījumi (līdz 30.12.2013.).

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

108.2.

Sagatavot metodiku dabas aizsardzības plānu integrēšanai teritoriju plānojumos, lai ietvertu dabas aizsardzības plānus pašvaldību teritoriju plānojumos, nodrošinot kompleksu teritorijas plānošanu un dabas teritoriju apsaimniekošanu.

VARAM

01.10.2014.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: integrēt dabas aizsardzības plānus teritorijas plānojumos.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāta metodika dabas aizsardzības plānu integrēšanai teritorijas plānojumos.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

108.3.

Sadarbībā ar ZM nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu lauksaimniecības zemēs, ar diferenciēta atbalsta maksājumu palīdzību veicinot bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu dabas vērtību saglabāšanai.

VARAM

30.09.2014.

Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam; Latvijas Lauku attīstības programma 2009.-2013.gadam.
Mērķis: nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu lauksaimniecības zemēs.
Rezultatīvais rādītājs: par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekoto platību (ne mazāk kā 35 tūkst. ha gadā) saņemtais ES atbalsts.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

108.4.

Piesaistīt privātkapitālu ēku energoefektivitātes projektiem, nodrošinot metodisko atbalstu energoservisa kompāniju pakalpojumu sniegšanai.

EM, VARAM

31.12.2012

Rezultatīvais rādītājs: izstrādāta paraugdokumentācija sadarbībai starp energoservisa kompāniju un tās pakalpojumu saņēmēju.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

108.5.

Īstenota Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas ieviešanai Latvijā, sagatavots un iesniegts Eiropas Komisijā progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas īstenošanu.

EM

30.04.2012.,

30.04.2013.,

30.04.2014.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Mērķis: veicināt izaugsmi un nodarbinātību Latvijā.
Rezultatīvie rādītāji
:
1) līdz 2015.gadam sasniegts 68,9 % nodarbinātības līmenis personām 20-64 gadu vecumā, līdz 2020.gadam attiecīgi - 73 %;
2) 2015.gada ieguldījumi pētniecībā un attīstībā veikti 1 % apjomā no IKP, 2020.gadā attiecīgi - 1,5 % apjomā no IKP.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

109.

Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādi un ieviešanas koordināciju nodot Ministru prezidenta padotībā, virsuzraudzību saglabājot Saeimas kompetencē.

109.1.

Izstrādāt Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010), nosakot valsts attīstības vīziju, prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus, kā arī atbilstošos makrolīmeņa ietekmes rezultātus, politikas rezultātus un darbības rezultātus, kā arī atbilstošos rezultatīvos rādītājus.

PKC

30.09.2012

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, Attīstības plānošanas sistēmas likums.
Mērķis: nodrošināt resursu (t.sk.publisko finanšu resursu) ilgtspējīgu, koordinētu un efektīvu izmantošanu
Rezultatīvie rādītāji: izstrādāts NAP 2014.-2020.gadam, tajā noteiktas valsts vidēja termiņa attīstības prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi, tos sasaistot ar valstij vidējā termiņā pieejamiem finanšu resursiem, kā arī noteikti makroietekmes rezultāti un politikas rezultāti.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

109.2.

Integrēt reģionu attīstības prioritātes NAP 2014.-2020.gadam atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumā noteiktajam, t.sk. ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam.

VARAM

01.09.2012.

Mērķis: nodrošināt NAP 2014.-2020.gadam izstrādi atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam un MK noteikumiem par NAP izstrādi, kā arī atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam.
Rezultatīvie rādītāji: izstrādāts NAP 2014.-2020.gadam, nodrošinot sabalansētu un ilgtspējīgu reģionālo attīstību visā Latvijas teritorijā.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

110.

Paplašināt iedzīvotāju iespējas līdzdarboties publiskā sektora pakalpojumu izstrādē un novērtēšanā, izmantojot ārpakalpojumus vai deleģējot pārvaldes uzdevumus tur, kur tas ir pamatoti, balstoties uz lietderības un ekonomiskās efektivitātes apsvērumiem.

110.1.

Izstrādāt priekšlikumus publisko pakalpojumu optimizācijai, tai skaitā deleģēšanai privātpersonām, un publisko pakalpojumu sniegšanas procesu, iesaistot iedzīvotājus publisko pakalpojumu izstrādē un novērtēšanā.

VARAM

31.12.2012.

MK 13.09.2011. rīkojums Nr.446 "Par Koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā".
Mērķis
: optimizēt valsts un pašvaldības pakalpojumu sniegšanu, sekmējot publisko pakalpojumu deleģēšanu privātajam sektoram un iedzīvotāju līdzdalību pakalpojumu sniegšanas procesā.
Rezultatīvie rādītāji
:
1) koncepcija, kas iekļauj pašvaldību un tiešās valsts pārvaldes sniegto publisko pakalpojumu izvērtējumu un priekšlikumus to optimizācijai un pieejamības nodrošināšanai;
2) izstrādāts metodiskais materiāls par pakalpojumu sniegšanas procesu valsts un pašvaldību iestādēs.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

111.

Nodrošināt regulāras un savlaicīgas konsultācijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, NVO un citām ieinteresētām pusēm par jaunu likumu un politiku ieviešanu.

111.1.

Īstenot EEZ līdzfinansētās programmas "NVO fonds", tādējādi ceļot NVO kapacitāti un veicinot to iesaisti likumu un politiku izstrādes procesā.

SIF, KM

31.10.2014.

Plānošanas dokumenti:
1) Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti;
2) Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis : Celt NVO institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti, sniegt finansiālu atbalstu regulāras un ilggadīgas NVO darbības nodrošināšanai politikas veidošanā, rīcībpolitikas iniciēšanā un lēmumu pieņemšanā, kas sekmētu NVO ietekmi demokrātijas, labas pārvaldības un pretkorupcijas principu ievērošanā.
Rezultatīvie rādītāji: Ieviesti līdz 60 projektiem.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

111.2.

Atbalstīt sociālo partneru (LDDK, LBAS) un NVO kapacitātes stiprināšanu un līdzdalību jaunu likumu un politiku izstrādē un ieviešanā ESF ietvaros.

SIF

31.10.2014.

Plānošanas dokumenti:
Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam.
Mērķis: panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā un paaugstināt sociālo partneru līdzdalības iespējas rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā.
Rezultatīvie rādītāji: Īstenoti un uzraudzīti 120 projekti.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

111.3.

Veikt regulāru situācijas izpēti un analīzi par pilsoniskās līdzdalības procesu.

SIF

No 2012.

Plānošanas dokumenti:
1) Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
2) Sabiedrības integrācijas fonda likums;
Mērķis: sagatavot informāciju regulārai sabiedrības integrācijas politikas un pilsoniskās sabiedrības attīstības uzraudzībai.
Rezultatīvais rādītājs: regulāri pētījumi - vismaz viens pētījums ik pa diviem gadiem un publiski pieejamas datu bāzes izstrāde par Sabiedrības integrācijas fondam iesniegtajiem un fonda finansētajiem sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības projektiem.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

111.4.

Nodrošināt VARAM kompetences informācijas ātrāku pieejamību sabiedrībai, tai skaitā:
1) pilnveidojot informācijas nodošanas rīkus;
2) vismaz reizi gadā rīkojot vides NVO forumu.

VARAM

31.12.2012.

Rezultatīvie rādītāji:
1) preses konferenču un semināru tiešsaistes video translāciju nodrošināšana (ministrijas mājas lapā) - vismaz 5 translācijas gadā;
2) videomateriālu filmēšana un izvietošana sociālajos medijos par ministrijas kompetences aktuālām tēmām - vismaz 10 sižeti gadā.
3) vides NVO forumu skaits -1 katru gadu.

IV. Pārvaldība

Valsts pārvalde

111.5.

Izvērtēt ministriju un nozaru NVO līdzdalības praksi un izstrādāt tām rekomendācijas.

VK

31.12.2012.

2002.06.06. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta septītā daļa; MK 2003.20.05. noteikumu Nr.263 "Valsts kancelejas nolikums" 4.20.apakšpunkts.
Mērķis: veicināt līdzdalības iespējas ministriju līmenī.
Rezultatīvais rādītājs: sagatavotas rekomendācijas katrai ministrijai.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

112.

Samazināt naudas lomu politikā, tai skaitā pakāpeniski valsts finansējumu padarot par galveno politisko partiju ienākumu avotu.

112.1.

Izvērtēt valsts finansējuma piešķiršanas ietekmi uz politisko partiju darbību un finansēšanu, tai skaitā izvērtējot iespējas pārskatīt Latvijas valsts budžeta dotācijas apmēru politiskajām partijām.

KNAB

30.12.2013.

Mērķis: nodrošināt privātpersonu ietekmes samazināšanos uz politisko partiju darbību.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts informatīvais ziņojums "Valsts finansējuma piešķiršanas ietekme uz politisko partiju darbību un risinājumi naudas lomas politikā samazināšanai" un piedāvāti risinājumi naudas lomas mazināšanai politikā.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

113.

Turpināt korupcijas izskaušanu valstī, arī īstenojot preventīvus pasākumus korupcijas risku mazināšanai. Nodrošināt tiesu varas, izmeklēšanas iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja profesionālās darbības neietekmējamību.

113.1.

Pieņemt koncepciju "Koncepcija par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās" un ieviest tajā paredzētos risinājumus.

KNAB

31.12.2013.

Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam. MK 2008.gada 3.jūnija rīkojums Nr.305 un 2009.gada 27.oktobra rīkojums Nr.738.
Mērķis
: nodrošināt tādu institūciju iekšējās kontroles sistēmu, kas nepieļauj koruptīvu darbību veikšanu.
Rezultatīvais rādītājs:
institūciju iekšējās kontroles pasākumi ievērojami mazina kukuļņemšanas un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

113.2.

Nodrošināt atklātumu par valsts amatpersonu izdarītiem likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpumiem.

KNAB

31.12.2012.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas programma 2009.-2013.gadam. MK 2009.gada 24.septembra rīkojums Nr.654.
Mērķis:
nodrošināt valsts amatpersonu darbības atklātību un atbildību sabiedrības priekšā.
Rezultatīvais rādītājs: informācija par valsts amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem ir publiski pieejama.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

113.3.

Veicināt KNAB profesionālās darbības neietekmējamību, pieņemot koncepcijā "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja statusu" paredzētos risinājumus un izstrādājot attiecīgus likumprojektus.

KNAB

31.12.2012.

Mērķis: nodrošināt politiski neietekmējamu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja funkciju izpildi.
Rezultatīvais rādītājs: pieaugusi sabiedrības uzticība Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja funkciju neatkarīgai veikšanai.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

113.4.

Izstrādāt normatīvo aktu projektus, atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu" minētajiem kritērijiem, precizējot valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām un kapitālsabiedrībām, kā arī šo līdzekļu izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību.

FM

31.12.2012.

Mērķis: nodrošināt caurskatāmu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas procesu un valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

113.5.

Skatīt arī 54.5.pasākumu.
Sadarbībā ar VARAM izveidot divu līmeņu uzraudzības sistēmu būvniecības procesa kontrolei.

EM, VARAM

31.12.2012.

Mērķis: nodrošināt būvniecības kontroles neatkarību no būvniecības pasūtītāja - pašvaldības - ietekmes.
Rezultatīvais rādītājs: būvniecību reglamentējošos tiesību aktos veiktas izmaiņas, precizējot būvniecības pārraudzību un kontroli.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

113.6.

Sadarbībā ar Tieslietu padomi nodrošināt tiesnešu profesionālās darbības rezultātu novērtēšanas uzsākšanu.

TM

01.01.2013.

Mērķis: veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

114.

Pārkārtot un optimizēt vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu sistēmu, izlīdzinot tiesu noslodzi Latvijas reģionos, vienlaikus samazinot pārsūdzības instanču skaitu atsevišķu kategoriju lietām.

114.1.

Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Civilprocesa likumā.

TM

01.05.2012.

Mērķis: efektivizēt lietu izskatīšanas procesu un izlīdzinātu tiesu noslodzi.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

114.2.

Nodrošināt pāreju uz "tīro tiesu instanču" modeli kriminālprocesā.

TM

01.05.2012.

Mērķis: samazināt krimināllietu izskatīšanas termiņus, īpaši Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā, kā arī veicināt vienveidīgas judikatūras veidošanos rajonu (pilsētu) tiesās un apelācijas instancēs.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

114.3.

Nodrošināt likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" virzību Saeimā, lai nodrošinātu administratīvo pārkāpumu lietu pāreju no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām, kā arī lai nodalītu administratīvo pārkāpumu procesu no administratīvā procesa.

TM

01.07.2012.

Mērķis: nodrošināt vispārējās jurisdikcijas tiesām iespēju skatīt administratīvo pārkāpumu lietas, piemērojot tikai LAPK paredzēto regulējumu.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

114.4.

Izvērtēt administratīvā procesa efektivitāti, kā arī, balstoties uz starptautisko praksi, izvērtēt juridiskos argumentus iespējai pāriet uz divu tiesu instanču modeli administratīvajā procesā.

TM

01.09.2012.

Mērķis: padarīt administratīvo procesu ātrāku, lai personām uz lietas izskatīšanu administratīvajā tiesā nebūtu jāgaida vairāk par gadu.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

114.5.

Pārskatīt pārstāvjiem civillietās izvirzāmās prasības.

TM

01.07.2012.

Mērķis: veicināt ātrāku tiesvedības procesu un kvalitatīvāku personu tiesību aizsardzību.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

115.

Samazināt administratīvos šķēršļus lietu izskatīšanai tiesā, dodot tiesai lielāku rīcības brīvību procesuālo līdzekļu izvēlē. Risināt tiesu judikatūras pieejamības un sistematizācijas jautājumus.

115.1.

Pilnveidot Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti, nodrošinot elektronisko dokumentu apstrādi tiesās.

TM

31.12.2012.

Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. -2015.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685).

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

115.2.

Izstrādāt datu izplatīšanas risinājumu, nodrošinot tiesas nolēmumu apstrādi (anonimizāciju) un pieejamību interneta vidē.

TM

31.12.2012.

Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. -2015.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685).

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

115.3.

Aprīkot tiesas ar videokonferenču iekārtām.

TM

01.06.2012.

Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. -2015.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685).

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

116.

Veikt pasākumus investoru tiesiskās aizsardzības stiprināšanai.

116.1.

Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā", pilnveidojot pamatkapitāla daļu un akciju atsavināšanas un reģistrācijas kārtību, tajā skaitā pirmpirkuma tiesību izlietošanas kārtību un sabiedrības prettiesiskas pārņemšanas novēršanu.

TM

01.09.2012.

Mērķis: stiprināt dalībnieku (akcionāru) tiesības un novērst sabiedrības prettiesiskas pārņemšanas iespējas.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

116.2.

Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, pilnveidojot komercķīlu tiesisko regulējumu un nodrošinot iespēju komercķīlas reģistrāciju veikt pilnīgi elektroniski, vienkāršojot esošās reģistrācijas procedūras un samazinot administratīvo slogu, kā arī uzlabojot komercķīlas tiesības izlietošanas un komercķīlas priekšmeta pārņemšanas valdījumā un atsavināšanas regulējumu.

TM

01.01.2013.

Mērķis: efektivizēt komercķīlu reģistrācijas procedūras un stiprināt komercķīlu ņēmēju tiesības.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

116.3.

Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā", iekļaujot Komerclikumā pilnveidoto koncernu tiesisko regulējumu.

TM

01.03.2013.

Mērķis: stiprināt sabiedrības mazākumdalībnieku (mazākumakcionāru) un sabiedrības kreditoru tiesības.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

116.4.

Lai stiprinātu Konkurences padomes pilnvaras pārkāpumu izmeklēšanā un nodrošinātu konkurences uzraudzību un efektīvāku pilnvaru piemērošanu, izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā".

EM

31.12.2012.

Mērķis: nodrošināt konkurences aizsardzību, samazinot aizliegto vienošanos ietekmi uz patērētāju pirktspēju (aizliegtas vienošanās izraisīts sadārdzinājums ir vismaz 10 %) un veicinot administratīvo šķēršļu samazināšanu, tirgus liberalizāciju un uzņēmēju darbību spēcīgas konkurences apstākļos; nodrošināt patērētājiem daudzveidīgu, labas kvalitātes preču un pakalpojumu izvēli.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

117.

Nodrošināt pilnīgu pāreju uz jauno maksātnespējas regulējumu, veicināt ātrāku maksātnespējas procesu noslēgšanu.

117.1.

Novērst praksē konstatētās problēmas saistībā ar maksātnespējas procesa regulējuma piemērošanu, izstrādājot attiecīgus grozījumus Maksātnespējas likumā.

TM

01.03.2012.

Mērķis: uzlabot maksātnespējas procesa procedūras, padarot tās vienkāršākas, ātrākas un efektīvākas, tādējādi veicinot komersantu darboties spēju un kopējo komercdarbības vides uzlabošanos.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

117.2.

Efektivizēt darbinieku prasījumu apmierināšanas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem procedūru.

TM

01.10.2012.

Mērķis: nodrošināt darbinieku efektīvu aizsardzību darba dēvēja maksātnespējas gadījumā.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

118.

Izstrādāt kvalitatīvu alternatīvo strīdu izšķiršanas metožu tiesisko regulējumu.

118.1.

Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Mediācijas likumprojektu, nosakot vienotus mediācijas procesa pamatprincipus

TM

01.04.2012.

Pasākumu plāns koncepcijas "Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā" īstenošanai (2010.-2012.gadam) (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 6.maija rīkojumu Nr.253).

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

118.2.

Izstrādāt šķīrējtiesu darbības regulējuma modeli

TM

01.01.2013.

Mērķis: nostiprināt nosacījumus šķīrējtiesu dibināšanai un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām, lai mazinātu šķīrējtiesu skaitu un palielinātu sabiedrības uzticību šķīrējtiesu lēmumiem.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

118.3.

Izstrādāt normatīvo aktu projektus patērētāju strīdu risināšanas kārtības uzlabošanai un efektīva alternatīva strīdus izskatīšanas mehānisma ieviešanai, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku procedūru, palielinātu pušu uzticību lēmumam par strīdu izskatīšanu un to lietu skaitu, kurās tiek panākts izlīgums.

EM

31.12.2012.

Mērķis: nodrošināt augstu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzības līmeni, paaugstināt patērētāju uzticību tirgum, stimulēt patēriņu.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

119.

Turpināt civiltiesību, tajā skaitā līgumtiesību, modernizāciju, izstrādājot arī dalītā īpašuma un hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu.

119.1.

Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu paketi dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma noteikšanai, tajā skaitā par jautājumiem, kas skar piespiedu nomas tiesisko regulējumu.

TM

01.09.2012.

Mērķis: līdzsvarot apbūves un zemes īpašnieku tiesiskās intereses piespiedu nomas gadījumos, radīt tiesisko pamatu un mehānismus dalītā īpašuma tiesiskai izbeigšanai, ierobežot dalītā īpašuma turpmāku veidošanos.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

119.2.

Izstrādāt likumprojektus, lai īstenotu Koncepciju par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju, atsakoties no novecojušiem tiesību institūtiem, kuri vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības, novēršot atsevišķu normu neatbilstību.

TM

01.09.2012.

Koncepcija par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 19.novembra rīkojumu Nr.797).

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

119.3.

Pilnveidot Civillikuma Ģimenes tiesību daļas regulējumu, izstrādājot likumprojektu "Grozījumi Civillikumā", likumprojektu "Grozījumi Bāriņtiesu likumā", likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā"

TM

01.07.2012

Mērķis: nodrošināt no vardarbības mājsaimniecībā cietušo personu pagaidu aizsardzību un noteikt izpildes kārtību tiesas nolēmumu lietās, kas izriet no saskarsmes un aizgādības tiesībām.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

119.4.

Izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Civillikumā", "Grozījumi Civilprocesa likumā" un citos saistītajos tiesību aktos.

TM

01.01.2013.

Mērķis: pārskatīt un modernizēt nacionālo tiesisko regulējumu starptautisko privāttiesību jomā.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

119.5.

Izstrādāt Hipotekārās kreditēšanas likumprojektu.

TM

01.03.2013.

Mērķis: pilnveidot hipotekārās kreditēšanas kārtību.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

119.6.

Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, nosakot izpildāmību atsevišķa veida notariālajiem aktiem.

TM

01.07.2012.

Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. -2015.gadam, (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685).

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

120.

Izstrādāt un īstenot mūsdienīgu administratīvo sodu politiku.

120.1.

Iesniegt Ministru kabinetā Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas projektu, paredzot atteikties no administratīvā aresta kā soda veida, veicināt soda neizbēgamību, ieviest sabiedrisko darbu kā aizvietotājsodu un radikāli mainīt administratīvo pārkāpumu regulējuma principus.

TM

01.03.2012.

Mērķis: noteikt administratīvo sodu sistēmas attīstības turpmākos virzienus reformu īstenošanai.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

120.2.

Sagatavot jaunu Administratīvo sodu procesa likumu, kurā būs ietverti administratīvo sodu pamatjautājumi un process.

TM

01.01.2013.

Mērķis: noteikt administratīvo sodu pamatjautājumus un procesu.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

120.3.

Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas paredz jaunu sodu politiku patērētāju tiesību aizsardzības un preču un pakalpojumu drošuma jomā, lai nodrošinātu ātru un efektīvu pārkāpumu novēršanu.

EM

01.10.2012.

Mērķis: patērētāju tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšanai piemērota administratīvo sodu politika, kas nodrošina ātru un efektīvu pārkāpumu novēršanu, paaugstināt patērētāju uzticību tirgum, stimulēt patēriņu.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

121.

Attīstīt tādu kriminālsodu politiku, kas mazina noziegumu recidīvu un samēro pārkāpumu ar sodu. Īstenot brīvības atņemšanas iestāžu personāla un infrastruktūras, kā arī tiesiskā regulējuma vienlaicīgas reformas.

121.1.

Nodrošināt tiesnešiem apmācību semināru par kriminālsodu politikas aktualitātēm, tai skaitā par grozījumiem Krimināllikumā un saistītajos normatīvajos aktos, kas paredz kriminālsodu reformu, un to piemērošanu.

TM

31.12.2012.

Kriminālsodu politikas koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.6).

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

121.2.

Iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas projektu.

TM

01.03.2012.

Mērķis: radīt priekšnoteikumus nepieciešamo materiālo apstākļu (infrastruktūras) izveidošanai efektīvai sodu izpildei, t.sk. notiesāto resocializācijai, kā arī lai kopumā palielinātu sabiedrības drošību pret apdraudējumiem, ko var radīt nedroša ieslodzījuma vietu sistēma.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

121.3.

Izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā ieslodzīto veselības aprūpes modeli, ietverot Latvijas Cietumus slimnīcas attīstības modeli.

TM

01.02.2013.

Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 13.marta rīkojumu Nr.98).

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

121.4.

Ieviest elektronisko uzraudzību kā brīvības atņemšanas soda izpildes formu, lai atslogotu ieslodzījuma vietas.

TM

01.06.2014.

Mērķis: radīt alternatīvas ieslodzījumam un samazināt ieslodzījuma izmaksas ilgtermiņā.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

122.

Izstrādāt efektīvu intelektuālā īpašuma, tai skaitā autortiesību, aizsardzības mehānismu.

122.1.

Ieviest Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes koncepciju, izstrādājot un iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Rūpnieciskā īpašuma likums" un saistītos likumprojektus.

TM

01.07.2012.

Mērķis: veicināt rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.

IV. Pārvaldība

Tiesiskums

122.2.

Izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādņu 2013. -2017.gadam projektu, lai noteiktu intelektuālā īpašuma tiesību politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus.

TM

01.12.2012.

Mērķis: veidot priekšnoteikumus uzņēmējdarbības ar augstāku pievienoto vērtību intelektuālā īpašuma tiesību jomā attīstībai un sabiedrības izglītošanai.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

123.

Veidot ilgtermiņa drošības un tiesību aizsardzības politiku. Izveidot efektīvu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas modeli valstī.

123.1.

Izstrādātus jauniem principiem balstītu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, paredzot mēnešalgu noteikt atbilstoši veicamajiem dienesta uzdevumiem un amatam, samazinot speciālo piemaksu veidus.

IeM, TM

30.12.2013.

Mērķis: darba samaksas sistēmas pilnveidošana, lai nodrošinātu darbiniekiem motivāciju turpināt dienestu iekšlietu iestādēs.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

123.2.

Pilnveidot sociālo garantiju sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, uzlabojot veselības aprūpi un pārskatot pabalstu sistēmu, ja amatpersona, kura, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai kuras veselībai nodarīts citāds kaitējums.

IeM, TM

28.12.2012.

Mērķis: sociālo garantiju sistēmas pilnveidošana, lai nodrošinātu motivāciju uzsākt un turpināt dienestu iekšlietu iestādēs.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

123.3.

Uzlabot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu materiāltehnisko nodrošinājumu, nodrošinot darbiniekus ar darbam piemērotām telpām.

IeM

30.10.2014.

Mērķis: tiesībaizsardzības institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana veicot šādu ēku būvniecību un renovāciju:
Rezultatīvie rādītāji:
VP Latgales reģiona pārvaldes administratīvo ēku kompleksa būvniecība, VUGD Cēsu depo būvniecība, NĪ renovācija Ventspilī, Ostas ielā 33 VP un VRS vajadzībām, VRS Nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnes "Olaine" renovācija, IeM kompleksa Gaujas ielā II posma būvniecība, A kategorijas depo būvniecība Rīgā, Jaunpils ielā.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

123.4.

Sagatavot Informatīvo ziņojumu par problēmām Valsts policijas un pašvaldību policijas darba organizācijā un iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos, kas vērstas uz policijas struktūru sadarbības optimizāciju sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā un personāla atlases kritēriju pārskatīšanu.

IeM

28.12.2012.

Mērķis: tiesībaizsardzības institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana. Rezultatīvie rādītāji: informatīvais ziņojums, grozījumi normatīvajos aktos.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

123.5.

Izveidot konceptuāli jaunu resursu vadības sistēmu, piesaistot pašvaldības policijas speciālistus un sasaistot policijas spēku izvietojuma noteikšanas pārlūkprogrammu (Smart Monitoring) ar reģistrēto notikumu datubāzi (IIIS ENŽ, kas integrēts VNR) un notikuma vietas/pieteicēja atrašanās vietas ģeogrāfisku atainojumu, tādējādi radot iespēju racionāli izmantot Valsts policijas un citu reaģēšanā iesaistīto institūciju resursus.

IeM

30.12.2013.

Mērķis: tiesībaizsardzības institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

123.6.

Realizēt pasākumu kompleksu organizētās noziedzības un smagās starptautiskās noziedzības apkarošanai pēc Padomes secinājumiem par ES prioritātēm cīņai pret organizēto noziedzību un Padomes secinājumiem 15358/10 par ES politikas cikla izveidi un īstenošanu organizēto un smago noziegumu jomā.

IeM

30.12.2013.

Mērķis: tiesībaizsardzības institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

123.7.

Atbalstīt sabiedrības iecietību veicinošus pasākumus (t.sk. diskriminācijas atpazīstamību) un nodrošināt diskriminācijas novēršanas pārraudzības un novērtēšanas sistēmas attīstību.

KM

01.05.2014.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis:
veicināt sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā un novērst diskrimināciju.
Rezultatīvie rādītāji
:
1) sagatavota metodoloģija diskriminācijas atpazīšanas un novēršanas politikas īstenošanai, pārraudzībai un diskriminācijas gadījumu labākai identificēšanai;
2) ik gadus notikuši 2 semināri par iecietību un tiesu praksi attiecībā uz dažāda veida diskrimināciju;
3) ik gadu noticis 1 apmācību seminārs darba devējiem un personālvadības speciālistiem par dažādības vadības principiem, ieguvumiem un labo praksi.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

123.8.

EEZ līdzfinansētās programmas "NVO fonds" ietvaros atbalstīt NVO projektus, kas ir vērsti uz diskriminācijas atpazīšanu un novēršanu un iecietības un sociālās iekļaušanas veicināšanu.

SIF, KM

30.04.2016.

Plānošanas dokumenti
1) Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti;
2) Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam. (MK 20.10.2011 rīk. Nr.542).
 Mērķis: Veicināt sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā un novērst diskrimināciju.
 Rezultatīvie rādītāji: Īstenoti un uzraudzīti 30 projekti.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

123.9.

Izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcijas projektu.

TM

01.04.2012.

Mērķis: ieviest Latvijas tiesību sistēmā jaunu piespiedu līdzekļu institūtu efektīvu vardarbības prevencijas pasākumu īstenošanai, lai panāktu lielāku sabiedrības drošību.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

124.

Par prioritāti noteikt cīņu ar tāda veida noziegumiem, kas ietekmē ekonomiskos un tiesiskos procesus valstī. Stingri kontrolēt imigrāciju no trešajām valstīm, mazinot nelegālo imigrāciju.

124.1.

Izstrādāt imigrācijas politikas koncepciju.

IeM

01.07.2013.

Mērķis: izveidot līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz ekonomisko izaugsmi.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošībaa

124.2.

Izstrādāt likumprojektu "Imigrācijas likums".

IeM

30.12.2013.

Rezultatīvie rādītāji: ES tiesiskā regulējuma migrācijas un patvēruma jomā tālākās pilnveidošanas ietvaros tiks paaugstinātas atbildīgo institūciju spējas kontrolēt ārzemnieku uzturēšanās nosacījumu ievērošanu, realizēt kopējo vīzu politiku, lai atvieglotu ceļošanu un novērstu nelikumīgu migrāciju.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

124.3.

Izstrādāt Latvijas Republikas Integrētas robežu pārvaldības koncepciju.

IeM

28.12.2012.

Mērķis: tiesībaizsardzības iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana valsts robežas drošības jomā.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

124.4.

Realizēt pasākumu kompleksu, kas vērsts uz līgumu noslēgšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par valsts robežas režīmu.

IeM

Ar BR -28.12.2012., ar KF -30.10.2014.

Mērķis: nostiprināt starptautiskā līgumā valsts robežas (ES ārējās robežas) režīma nosacījumus.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošībaa

124.5.

Turpināt Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidi, tai skaitā īstenojot ERAF projektu "Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveide", ERAF projektu "Nacionālās Biometrijas datu apstrādes sistēmas integrācija ar Šengenas informācijas sistēmu II (SIS II) un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas integrēto informācijas sistēmu" un Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu "Pirkstu nospiedumu informācijas apmaiņas moduļa izveide".

IeM

30.01.2013.
Padomes lēmums 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši - apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību;
Padomes lēmums 2008/616/TI (2008.gada 23.jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši - apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību.
Mērķis:
tiesībaizsardzības iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

124.6.

Veikt pasākumu kompleksu otrās paaudzes Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas ieviešanai ekspluatācijā, tai skaitā īstenojot EĀRF projektu "Nacionālas SIS II aplikācijas un ar SIS II sistēmu saistīto nacionālo reģistru pilnveidošana, sistēmas sagatavošana funkcionālo atbilstības testu izpildei atbilstoši ICD 3.0 versijā noteiktajām prasībām".

IeM

01.04.2013.

Eiropas Padomes 2001.gada 6.decembrī apstiprinātais (Council Decision 2001/886/JHA; Council Regulation (EC) No 2424/2001), 2008.gada 24.oktobrī adaptētais (Council Decision 2008/839/JHA; Council Regulation (EC) No 1104/2008) un 2010.gada 3.jūnijā adaptētais un pagarinātais (Council Regulation (EC) No 541/2010) Šengenas informācijas sistēmas otrās paaudzes izstrādes mandāts.
Mērķiss: tiesībaizsardzības iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

124.7.

Nodrošināt augsti profesionālu robežkontroli, nepieļaujot valsts ekonomisko interešu un sabiedrības un dzīvnieku veselības apdraudējumu Latvijas Republikā, ievedot no trešajām valstīm neatbilstošu pārtikas, dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku un augu izcelsmes produkciju.

ZM

31.12.2013.

Mērķis: Latvijas uzņēmēju un patērētāju aizsardzība, nepieļaujot nelegālu un nedrošu trešo valstu preču ievešanu.
Rezultatīvais rādītājs: normatīvo aktu prasībām atbilstošu preču un produktu ievešana Latvijā.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

125.

Īstenot vienotu noziedzības novēršanas programmu valstī.

125.1.

Izstrādāt pamatnostādnes bērnu noziedzības novēršanai un bērnu aizsardzībai pret noziedzīgu nodarījumu.

IeM

28.12.2012.

Rezultatīvais rādītājs: tiks ievērota veicamo pasākumu pēctecība normatīvo aktu pilnveidošanas un iesaistīto institūciju sadarbības jomās.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

125.2.

Izstrādāt pamatnostādnes cilvēku tirdzniecības novēršanai.

IeM

30.12.2013.

Rezultatīvais rādītājs: tiks ievērota veicamo pasākumu pēctecība normatīvo aktu pilnveidošanas un iesaistīto institūciju sadarbības jomās.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

125.3.

Izstrādāt pasākumu plānu institūciju saskaņotai rīcībai patvēruma meklētāju masveida ierašanās gadījumā Latvijas Republikā, ja ārvalstīs radusies krīze.

IeM

01.03.2012.

Rezultatīvais rādītājs: valsts iestāžu un citu institūciju gatavības nodrošināšana pret potenciāliem riskiem patvēruma jomā.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

125.4.

Turpināt pasākumu kompleksa realizāciju attiecībā uz elektronisku informācijas apmaiņu par sodāmībām starp Eiropas Savienības dalībvalstu centrālajām iestādēm (ECRIS) un pasākumu kompleksa realizāciju attiecībā uz automatizētās informācijas apmaiņu par DNS, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas datu ieviešanu starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentām iestādēm.

IeM

31.08.2012.

Padomes lēmums 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši - apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību;
Padomes lēmums 2008/616/TI
(2008.gada 23.jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši - apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību;
Padomes pamatlēmums 2009/315/TI (2009.gada 26.februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

126.

Izveidot kvalitatīvu drošības un tiesību aizsardzības iestāžu izglītības sistēmu dienestu personāla sagatavošanai un profesionālās kvalifikācijas celšanai.

126.1.

Izstrādāt priekšlikumus un sagatavot nepieciešamos dokumentus jaunai profesionālās izglītības programmai, kas paredzēta Iekšlietu ministrijas iestāžu speciālistu sagatavošanai.

IeM

28.12.2012.

Rezultatīvie rādītāji: programmas izstrāde; pirmās grupas speciālistu apmācības uzsākšana (rīkojumi, pavēles).

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

126.2.

Izstrādāt vienotu Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestāžu izglītības programmu īstenošanas finansēšanas kārtību, pilnveidojot arī darba slodzes noteikšanas un darba samaksas sistēmu pedagogiem.

IeM

28.12.2012.

Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabineta noteikumu projekts un uz tā pamata izdotie iekšējie normatīvie akti.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

126.3.

Organizēt un nodrošināt Zemessardzes darbinieku apmācību sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanā nepieciešamās sadarbības īstenošanai.

IeM

30.10.2014.

Valsts policijas profesionālās pilnveides programma "Atbalsts Valsts policijas darbam personu meklēšanai un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai pasākumos", (apstiprināja Valsts policijas priekšnieks 2011.gada 16.jūnijā. Programma saskaņota ar NBS komandieri un tiek pakāpeniski realizēta.)
Mērķis: tiesībaizsardzības institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

126.4.

Izstrādāt priekšlikumus vienotai (centralizētai) apmācības sistēmai tiesībaizsardzības iestāžu kinologiem un dienesta suņiem Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centrā, centralizējot Iekšlietu ministrijas iestāžu un citu valsts institūciju apmācības procesu šajā jomā.

IeM

30.12.2013.

Mērķis: tiesībaizsardzības institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

127.

Izveidot vienotu, integrētu drošības struktūru vadības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu resursu pārvaldi un spēju reaģēt operatīvās situācijās, efektīvi izmantojot visus nacionālos un starptautiskajā sadarbībā pieejamos resursus.

127.1.

Realizēt pasākumu kompleksu, kas vērsts uz iekšlietu sistēmas iestāžu kapacitātes saglabāšanu, grāmatvedības, personāla uzskaites, informācijas tehnoloģiju, kā arī īpašumu pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un materiāli tehniskā nodrošinājuma (apgādes) funkciju optimizāciju, lai atbrīvotu iestādes no tiem neraksturīgu funkciju veikšanas.

IeM

30.12.2013.

"Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta finanšu uzskaites un personāla centralizācijas plāns" (apstiprināts ar IeM 2011.gada 19.decembra rīkojumu Nr.2244).
"IeM informācijas un komunikācijas resursu centralizācijas un optimizācijas rīcības plāns" (atbalstīts 2011.gada 22.decembra IeM informācijas un komunikāciju padomes sēdē).
Rezultatīvais rādītājs
: normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildes un sniedzamo pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

127.2.

Turpināt sadarbību ar iestādēm savstarpējās palīdzības sniegšanā, lai novērstu ārkārtas situācijas, un realizēt pasākumu kompleksu 112 tālruņa zvanu sistēmas attīstībai, kas paredz zvanu centra modernizāciju, sniedzot ārkārtas un neatliekamo palīdzību, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu zvanu pieņemšanu.

IeM

30.12.2013.

MK 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.910 "Noteikumi par ātrās reaģēšanas un medicīniskā atbalsta vienību izveidošanu, uzturēšanu, apmācīšanu, finansēšanu, sociālo garantiju noteikšanu un iesaistīšanos starptautiskās palīdzības sniegšanā", bilateriālie līgumi (Starpvalstu līgumi), Eiropas Kopienas komisijas 2007.gada 8.novembra Padomes Lēmums 2007/779/EK.
Rezultatīvais rādītājs: uzsākt darbu pēc 112 tālruņa zvanu sistēmas attīstības projekta apraksta sagatavošanas, lai pieteiktos finansējuma saņemšanai no ES fondiem.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

127.3.

Digitalizēt valsts iekšējās kārtības un drošības mērķiem paredzētas radiosakaru sistēmas.

IeM, SM, EM

30.12.2013.

Rīcības plāns, lai sagatavotos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā.
Rezultatīvais rādītājs:
bāzes staciju un iekārtu modernizācija, iegāde, personāla apmācība.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

127.4.

Realizēt pasākumu kompleksu, kas vērsts uz nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa ieviešanu tiesībaizsardzības iestādēs un valsts drošības iestādēs.

IeM

30.10.2014.

Latvijas Stratēģiskais attīstības plāns 2010-2013.gadam (MK 09.04.2010g. Rīkojums Nr.203).
Mērķis: tiesībaizsardzības institūciju sistemātiskas un vienotas darbības nodrošināšana noziedzības apkarošanas jomā.
Rezultatīvais rādītājs:
veicamo darbību kopums ļauj noteikt prioritātes un efektīvi izmantot iestāžu resursus.

IV. Pārvaldība

Sabiedrības drošība

127.5.

Turpināt pretterorisma darbībās iesaistīto institūciju sadarbības koordināciju, kā arī veikt reaģēšanas pasākumu plānošanu un pretterorisma mācību organizēšanu, pārbaudot terorisma reaģēšanas plānu efektivitāti.

IeM

30.10.2014.

Nacionālais pretterorisma plāns (MK 22.03.2008.g. rīkojums Nr.219).
Mērķis:
tiesībaizsardzības institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

128.

Nodrošināt Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšanu, veicināt tā pilnvērtīgu izmantošanu, pieejamību un aktīvu apriti.

128.1.

Nodrošināsim Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšanu un pieejamību, mobilizējot un efektīvi izmantojot visus pieejamos resursus, t.sk. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un ES struktūrfondu līdzekļus. Atbilstoši budžeta iespējām īstenot programmu "Mantojums 2018" un Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmu 2006.-2018.gadam, t.sk. uzsākt mūsdienīga muzeju krātuvju kompleksa izveidi Rīgā, Pulka ielā.

KM

01.10.2014.

Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" (MK rīk. nr.264, 18.04.2006.); Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis: stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības.
Rezultatīvie rādītāji:
1) restaurēto un atjaunoto kultūras pieminekļu skaits;
2) programmas "Mantojums 2018" ietvaros īstenoto projektu skaits;
3) muzejos, arhīvos un bibliotēkās uzkrāto vienību pieaugums;
4) nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai izveidota normatīvā bāze, uzsākta nemateriālā kultūras mantojuma saraksta veidošana;
5) Latvijas objektiem piešķirto Eiropas mantojuma zīmju skaita pieaugums;
6) UNESCO kultūras mantojuma saglabāšanas programmās iekļauto Latvijas nomināciju skaita pieaugums;
7) muzeju, arhīvu, bibliotēku, kinoteātru, kultūras pieminekļu un kultūrvēsturisku vietu apmeklētāju skaita dinamika;
8) izveidota Latvijas okupācijas muzeja jaunā piebūve un Memoriālais ansamblis.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

128.2.

Veidot kvalitatīvu piedāvājumu sabiedrības, sevišķi jaunatnes, izglītošanai par Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojumu, stiprinot nacionālo, kā arī eiropeisko identitāti un cieņu pret pasaules kultūras vērtībām, izstrādājot izglītojošas programmas kultūras atmiņu institūcijās, organizējot Eiropas kultūras mantojuma dienas pasākumus utt.

KM

01.10.2014./ 31.12.2013.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

128.3.

Uzlabot normatīvi tiesisko bāzi kultūras mantojuma saglabāšanai, pieejamībai un aktīvai apritei. Īstenot nepieciešamos pasākumus Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saraksta veidošanai, kā arī veicināt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labās prakses popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs.

KM

01.07.2012.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

128.4.

Nodrošināt Latvijas dalību ES iniciatīvā "Eiropas mantojuma zīme" un tās popularizēšanu, nodrošināt koordināciju un komunikāciju ar vietām, kurām piešķirta Eiropas mantojuma zīme, un Latvijas projektu pieteikumu sagatavošanu.

KM

01.10.2014.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

128.5.

Sadarbībā ar Rīgas domi turpināt veidot Latvijas okupācijas muzeja un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ansambli atbilstoši ikgadējam valsts budžetam.

KM

01.10.2014.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

128.6.

Panākt bērnu un jauniešu iesaistīšanos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesā, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

IZM

01.09.2014.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma 2008.-2013.gadam (06.08.2008. MK rīkojums Nr.472).
Mērķis: dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un pilnveide, daudzveidīgu kultūras vērtību apgūšana bērnu un jauniešu vidē.
Rezultatīvie rādītāji:
1) ik gadu organizēti 12 starpsvētku valsts nozīmes pasākumi;
2) 14 izglītojoši semināri pedagogiem;
3) sagatavoti 2 metodiskie līdzekļi, t.sk. repertuāra krājumi.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

129.

Nodrošināt kvalitatīvu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku sagatavošanu un norisi.

129.1.

Nodrošināt Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktību un kvalitāti starpsvētku periodā, 2013.gadā sarīkot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus.

KM

01.10.2014.

Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts"" (MK rīk. nr.264, 18.04.2006.).
Mērķis: stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības.
Rezultatīvie rādītāji:
1) to iedzīvotāju līdzdalības dinamika (salīdzinot ar iepriekšējo gadu), kas pastāvīgi piedalās Latvijas kultūras dzīves norisēs, t.sk. amatierkustībā iesaistīto skaits, amatiermākslas un profesionālās mākslas norišu apmeklētāju skaits;
2) amatiermākslas kolektīvu skaits;
3) norišu skaits;
4) izveidots un darbojas Dziesmu un deju svētku koordinatoru tīkls pašvaldībās;
5) audzis mecenātu un sponsoru ieguldījums Dziesmu svētku procesa nodrošināšanā;
6) Dziesmu un deju svētku TV un interneta televīzijas skatītāju skaita dinamika.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

129.2.

Nodrošināt Latvijas mazākumtautību kolektīviem un ārzemju latviešu koriem un deju kopām iespēju piedalīties Latvijas Dziesmu un deju svētkos.

KM

31.12.2013.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis:
nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī. Rezultatīvie rādītāji:
1) ārzemju latviešu kolektīvu skaits, kas piedalījies Dziesmu un deju svētkos;
2) mazākumtautību kolektīvu skaits, kas piedalījies svētkos;
3) nodrošināta Dziesmu un deju svētku translēšana TV un internetā.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

130.

Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un sadarbībā ar kultūras jomas NVO reformējot to piešķiršanas sistēmu.

130.1.

Sadarbībā ar pašvaldību kultūras speciālistiem un NVO izstrādāt normatīvā akta projektu kārtībai, kādā tiek sadalīta valsts mērķdotācija kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai, kā arī noteikt tās sadalīšanas kritērijus;

gatavojoties 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem, savlaicīgi atjaunot valsts mērķdotāciju.

KM

01.01.2013.

Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts"" (MK rīk. Nr.264, 18.04.2006.).
Mērķis: stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības.
Rezultatīvie rādītāji:
1) izstrādāts normatīvā akta projekts;
2) atjaunota valsts mērķdotācija amatiermākslas kolektīvu vadītājiem.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

130.2.

Skatīt 128.6.pasākumu.

IZM

01.09.2014.

Skatīt 128.6.pasākumu.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

131.

Pakāpeniski atjaunot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu. Izvērtēt iespēju nodrošināt VKKF neatkarību, atjaunojot VKKF finansējuma sistēmu.

131.1.

Pakāpeniski atjaunot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu.

KM

31.12.2013.

Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts"" (MK rīk. Nr.264, 18.04.2006.).
Mērķis: veidot labvēlīgu vidi radošās daudzveidības attīstībai un stimulēt tiekšanos pēc izcilības.
Rezultatīvie rādītāji:
1) VKKF finansējuma ikgadējs pieaugums;
2) veikta VKKF sākotnējās finanšu sistēmas atjaunošanas analīze;
3) ieviesta e-pakalpojumu sistēma VKKF projektu apkalpošanā.

131.2.

Veikt fiskālās ietekmes analīzi par iespēju atjaunot VKKF sākotnējo finansēšanas sistēmu.

KM

31.12.2012.

131.3.

Īstenot VKKF projektu pieteikumu informācijas sistēmas izstrādi un e-pakalpojumu nodrošināšanu mūsdienīgai VKKF funkcionēšanai, īstenojot ERAF projektu "Kultūras un atmiņas institūciju vienotā informācijas pārvaldības sistēma".

KM

01.06.2012.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

132.

Turpināt modernizēt bibliotēku vienoto informācijas sistēmu, sadarbībā ar pašvaldībām attīstīt e-pakalpojumu pieejamību bibliotēkās.

132.1.

Stiprinot bibliotēkas kā kopienu centrus, veicināt bibliotēku lomu vietējo kopienu saliedēšanā un paaudžu dialoga veicināšanā, nodrošināt sabiedrības vajadzībām atbilstošu bibliotēku sistēmas darbību, turpināt attīstīt un modernizēt bibliotēku vienoto informācijas sistēmu, izstrādāt valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas attīstības koncepciju un uzsākt tās īstenošanu budžeta ietvaros, kā arī piesaistot ES finansējumu.

KM

01.10.2014.

Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" (MK rīk. Nr.264, 18.04.2006.).
Mērķis: stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības.
Rezultatīvie rādītāji:
1) izstrādāta VVBIS attīstības koncepcija un uzsākta tās īstenošana;
2) nodrošināta mērķdotācija pašvaldībām interneta pieslēgumam bibliotēkās;
3) bibliotēku apmeklējuma pieaugums;
4) iepirkto grāmatu skaits pašvaldību publiskajās bibliotēkās.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

132.2.

Kopīgi ar VKKF padomi atjaunot mērķprogrammu vērtīgu grāmatu iepirkšanai pašvaldību publiskajām bibliotēkām.

KM

01.01.2013.

132.3.

Attīstīt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas (LNerB) pakalpojumus, lai nodrošinātu informācijas pieejamību neredzīgiem, vājredzīgiem iedzīvotājiem un lasītāju apmācību bibliotēku pakalpojumu izmantošanā.

KM

01.10.2014.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

133.

Pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, izveidot to par modernu pasaules līmeņa kultūras un zināšanu centru.

133.1.

Pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību atbilstoši LNB uzraudzības padomes apstiprinātajam darba plānam.

KM

18.11.2012.

Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" (MK rīk. Nr.264, 18.04.2006.).
Rezultatīvie rādītāji:
1) pabeigti LNB ēkas būvdarbi un ēkas aprīkojums atbilstoši LNB Uzraudzības padomes apstiprinātajam darba plānam;
2) izstrādāta stratēģija LNB darbībai jaunajā ēkā un uzsākta tās ieviešana.

133.2.

Sadarbojoties ar visu kultūras jomu pārstāvjiem un iesaistot sabiedrību, izstrādāt stratēģiju LNB darbībai jaunajā ēkā, īstenot vīziju par Latvijas Nacionālo bibliotēku kā modernu pasaules līmeņa kultūras un zināšanu centru.

KM

18.11.2013.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

134.

Veicināt profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos un novados.

134.1.

Veicināt daudzveidīgu profesionālās mākslas attīstību, izmantojot un piesaistot dažādus finansēšanas instrumentus.

KM

01.10.2014.

Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts"" (MK rīk. Nr.264, 18.04.2006.); Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis: veidot labvēlīgu vidi radošā procesa daudzveidībai un stimulēt tiekšanos pēc izcilības.
Rezultatīvie rādītāji:
1) profesionālās skatuves mākslas jauniestudējumu dinamika, t.sk. Latvijas oriģināldramaturģijas jaundarbu iestudējumi;
2) atskaņoto mūzikas jaundarbu dinamika, t.sk. Latvijas komponistu jaundarbi;
3) vizuālās mākslas izstāžu skaita procentuālā dinamika, t.sk. Latvijas mākslinieku izstādes;
4) jaunuzņemto Latvijas filmu skaita pieaugums;
5) profesionālās mākslas pasākumu skaita pieaugums reģionos un novados (procentuālā dinamika);
6) pilnveidota normatīvā bāze radošo personu atbalstam.

134.2.

Pilnveidot normatīvo un tiesību aktu bāzi, lai stimulētu un atvieglotu profesionālās mākslas izaugsmi; atbilstoši noteiktajiem kritērijiem nodrošināt augstvērtīgas un kvalitatīvas profesionālās mākslas finansējumu visās nozarēs.

KM

01.10.2014

134.3.

Radīt atbalsta mehānismus sociālās atstumtības riska grupām, nodrošinot pieeju profesionālajai mākslai. Sadarbojoties ar pašvaldībām un NVO, sekmēt profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos un novados.

KM

01.10.2014.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

134.4.

Pakāpeniski palielināt finansējumu filmu nozarei, kā arī veicināt tās kvalitāti un konkurētspēju, lai nodrošinātu nozares izaugsmi un spēju piesaistīt papildu finansējumu, t.sk. piesaistot ES fondu līdzekļus.

KM

01.10.2014.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

135.

Nodrošināt kultūras satura un resursu (nacionālā dokumentārā mantojuma, kino, muzeju, bibliotēku) digitalizāciju, saglabāšanu un jaunu digitālu produktu radīšanu, e-pakalpojumu attīstību.

135.1.

Nodrošināt kultūras mantojuma datubāzu attīstību un pieejamību digitālajā vidē. Izveidot mērķprogrammu "Nacionālais digitālais krājums", tās ietvaros nodrošināt atbalstu nacionālā kultūras un dokumentārā mantojuma digitalizēšanai, saglabāšanai, pieejamībai un e-pakalpojumu pasākumu koordinācijai, ārvalstu finansējuma piesaistei un Eiropas digitālās bibliotēkas "Europeana" un Pasaules digitālās bibliotēkas satura papildināšanai.

 

01.10.2014.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030; Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013 (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564);
Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionālā valsts"" (MK rīk. Nr.264, 18.04.2006.)
Mērķis: stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības.
Sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, īstenojot indivīda tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu, attīstīt un pilnvērtīgi izmantot kultūras potenciālu sabiedrības izglītošanai visa mūža garumā, sekmējot uz humānām vērtībām balstītas zināšanu sabiedrības veidošanos.
Rezultatīvie rādītāji:
1) elektroniski aprakstīto, ilgtermiņā saglabāto un digitāli pieejamo digitālo objektu vienību īpatsvars krājumā (muzeji, arhīvi, bibliotēkas);
2) digitālā krājuma apmeklētība;
3) e-pakalpojumu skaits;
4) e-pakalpojumu lietojamība.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

135.2.

Nodrošināt kultūras un dokumentārā mantojuma elektronisko aprakstīšanu un digitalizāciju, digitālā kultūras mantojuma komplektēšanu, digitālā un digitalizētā kultūras mantojuma ilgtermiņa saglabāšanu un pieejamību.

KM

31.12.2013.

135.3.

Attīstīt kultūras mantojuma institūciju sniegtos e-pakalpojumus, tai skaitā pakalpojumus, kas nodrošina digitālā krājuma pieejamību, īstenojot ERAF 3.2.2.pasākumu "IKT infrastruktūra un pakalpojumi".

KM

01.10.2014.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

136.

Veicināt mecenātisma un sociālās atbildības tradīcijas Latvijā. Pilnveidot normatīvā regulējuma bāzi, kas sekmētu Latvijas kultūrvides, tai skaitā kultūrvēstures pieminekļu, sakopšanu un uzturēšanu.

136.1.

Veicināt mecenātisma un sociālās atbildības sponsorēšanas tradīcijas, uzlabojot ziedojumu piesaisti kultūras jomai un sabiedriskā labuma organizācijām, t.sk. pārskatot valsts kapitālsabiedrību ziedojumu politiku, ziedojumus piešķirot pēc vienotiem kritērijiem un uz godīgas konkurences pamata.

KM

01.10.2014.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542). Mērķis: veicināt ziedošanas, mecenātisma un filantropijas tradīciju attīstību.
Rezultatīvie rādītāji:
1) pilnveidota valsts kapitālsabiedrību ziedojumu politika un kritēriji;
2) kultūrai piesaistīto ziedojumu pieaugums;
3) īstenota informatīva un izglītojoša kampaņa nevalstiskajām organizācijām un plašākai sabiedrībai.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

137.

Veicināt kultūras jomas radošā potenciāla pārnesi tautsaimniecībā, kultūras un radošo industriju attīstību.

137.1.

Attīstot atbalsta mehānismus, veidot kultūras nozares un uzņēmējdarbības pārstāvju sadarbības platformu radošo industriju jomā. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju kāpināt kultūras jomas radošā potenciāla pārnesi tautsaimniecībā, radošās industrijas attīstību, nostiprinot sadarbību un veicinot sinerģiju starp ekonomikas, kultūras un izglītības jomām.

KM

01.10.2014.

Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionālā valsts"" (MK rīk. Nr.264, 18.04.2006.).
Filmu likums (29.06.2010.)
Mērķis
: pilnveidot kultūras un tautsaimniecības nozaru sadarbību Latvijas kultūras daudzveidības veicināšanai un radošās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai.
Rezultatīvie rādītāji:

1) nodarbināto skaita pieaugums radošo industriju sektorā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu;
2) izveidota Latvijas radošās industrijas platforma;
3) izveidota Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība radošo industriju jomā;
4) izveidots radošo industriju klasteris;
5) izvērtēta iespēja izveidot Latvijas filmu fondu ārvalstu filmu un kopražojumu uzņemšanai Latvijā;
6) izveidots radošais kvartāls Rīgā, Miera ielā 58.

137.2.

Izstrādāt starpnozaru stratēģiju un sadarbības platformu "Radošā Latvija" Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķu sasniegšanai nākamajā ES fondu plānošanas periodā.

KM

30.12.2012.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

137.3.

Apkopot un izvērtēt statistikas datus radošās industrijas jomā, izplatīt labo praksi, kā arī nodrošināt informatīvas un izglītojošas kampaņas un citus pasākumus radošās industrijas profesionāļiem un sabiedrībai.

KM

01.10.2014.

V.Kultūrtelpa

137.4.

Izvērtēt starptautisku kopražojumu filmu fonda izveides iespējas, izstrādāt labvēlīgus priekšnoteikumus radošiem uzņēmējiem finansējuma saņemšanai programmā "Radošā Eiropa".

KM

01.10.2014.

137.5.

Attīstīt radošo kvartālu Rīgā, Miera ielā 58.

KM

01.10.2014.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

137.6.

Īstenot 10 apstiprinātos projektus Kuldīgā (2), Cēsīs (2), Talsos, Saldū, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī un Jelgavā, veicot ieguldījumus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru kultūrkapitāla izaugsmes sekmēšanā un pievilcības stiprināšanā, kā arī kultūras iestāžu ēku energoefektivitātes uzlabošanā.

VARAM

01.09.2014.

Valsts Stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi"; Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam.
Mērķis: samazināt infrastruktūras ekspluatācijas izmaksas un paaugstināt tās pievilcību apmeklētājiem, papildus ES fondu vai valsts budžeta līdzekļiem uzlabot teātru tehnisko stāvokli.
Rezultatīvie rādītāji:
1) realizēti 8 infrastruktūras projekti kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un tūrisma produktu attīstībai, veicot ieguldījumus 20 milj. LVL apmērā:
- 2012.gadā - 3 projekti; - 2013.gadā - 5 projekti;
2) teātru skaits, kurās ieguldītas investīcijas siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanai 2013.gadā - 2.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

137.7.

Sekmēt jaunu radošās industrijas nozaru sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu veidošanos un attīstību Latvijā, nodrošinot radošā biznesa inkubatora darbību.

EM

01.10.2014.

Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011., protokols Nr.27, 34.§).
Rezultatīvais rādītājs: pieaudzis eksporta apjoms vidēji par 6 % gadā.

137.8.

Īstenot programmu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai, sniedzot atbalstu komersantiem produktu rūpnieciskā dizaina attīstīšanai.

EM

01.10.2014.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

138.

Izstrādāt reģionālo un novadu daudzfunkcionālo kultūras centru attīstības valsts programmu.

138.1.

Sekmēt Latvijas kultūras iestāžu, t.sk. reģionālo daudzfunkcionālo centru, infrastruktūras uzlabošanu, īpaši reģionos un novados, piesaistot finansējumu no ES fondiem un nodrošinot to efektīvu apguvi, īstenojot ERAF 3.4.3.pasākuma "Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme" 3.4.3.1., 3.4.3.2. un 3.4.3.3. aktivitātes, kā arī izvērtēt iespēju īstenot programmu "Nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīkla izveide 2007.-2013." budžeta resursu ietvaros.

KM

31.12.2013.

Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts"" (MK rīk. Nr.264, 18.04.2006.).
Mērķis: sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem.
Rezultatīvie rādītāji:
1) "Kultūras pakalpojumu groza" pieejamība, t.i., attiecīgajam administratīvi teritoriālajam līmenim atbilstošs kultūras iestāžu pārklājums visā Latvijas teritorijā;
2) modernizēto un rekonstruēto pašvaldību kultūras iestāžu skaits pret kopējo pašvaldības kultūras iestāžu skaitu procentuāli pa reģioniem;
3) Pašvaldību kultūras centriem piedāvāto metodisko un izglītojošo pasākumu skaits.

V.Kultūrtelpa

Kultūra un kultūras mantojuma saglabāšana

138.2.

Izstrādāt un īstenot ikgadēju metodiskā atbalsta plānu pašvaldību kultūras centriem un citām pašvaldību kultūras institūcijām.

KM

01.10.2014.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

139.

Nostiprināt pilsonisko izglītību un līdzdalību kā attīstītas pilsoniskas sabiedrības pamatu. Sekmēt latviešu valodas - nacionālās valsts identitātes pamata − saglabāšanu un izplatību, latviskās kultūrtelpas nostiprināšanu, kā arī atbalstīt mazākumtautību kultūru savpatnību.

139.1.

Atbalstīt pilsonisko zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi mūžizglītībā, t.sk. ar mērķtiecīgu sabiedrisko pasūtījumu medijos. Attīstīt tradicionālās un netradicionālās līdzdalības metodes, izveidot bibliotēkas un kultūras namus par sociālā atbalsta un iekļaušanas centriem.

KM

01.10.2014.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030". Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.1.2011. rīk.Nr.542).
Mērķis
: celt sabiedrības pilsonisko līdzdalību, t.sk. izmantojot formālās un neformālās izglītības metodes un programmas vispārējā izglītībā un mūžizglītībā.
Rezultatīvais rādītājs:
projektu ietvaros pilsoniskās izglītības kursus apguvušo cilvēku skaits.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

139.2.

Stiprināt biedrību un nodibinājumu administratīvo kapacitāti, izveidojot Latvijas NVO fondu un nodrošinot tā darbību.

KM, SIF

30.06.2013

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030". Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.1.2011. rīk.Nr.542).
Mērķis
: celt sabiedrības pilsonisko līdzdalību, t.sk. izmantojot formālās un neformālās izglītības metodes un programmas vispārējā izglītībā un mūžizglītībā.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts un pieņemts programmas "Latvijas NVO fonds" tiesiskais regulējums, kā arī uzsākta fonda apguve.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

139.3.

Atbalstīt pasākumus, lai nostiprinātu uz patiesiem faktiem balstītu un demokrātiskām vērtībām atbilstošu izpratni par Otro pasaules karu un padomju un nacistu noziegumiem pret latviešiem un Latvijas mazākumtautībām. Iekļaut mazākumtautību pienesumu kultūrvēsturiskajā un sociālajā atmiņā (konferences, izglītojoši pasākumi, pētnieciskā darbība).

KM, IZM

01.10.2014.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.1.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis
: celt sabiedrības pilsonisko līdzdalību, t.sk. izmantojot formālās un neformālās izglītības metodes un programmas vispārējā izglītībā un mūžizglītībā.
Rezultatīvie rādītāji:
1) izstrādāta un ieviesta skolotāju atbalsta programma efektīvai okupācijas laika vēstures mācīšanai vispārizglītojošās skolās;
2) notikušas diskusiju platformas par Otro pasaules karu un padomju un nacistu noziegumiem pret latviešiem un Latvijas mazākumtautībām;
3) ik gadu organizēts konkurss skolām - atbalsts bērnu un skolu jaunatnes aktivitātēm, apzinot un popularizējot mazākumtautību kultūru latviskajā kultūrtelpā.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

139.4.

Sekmēt mazākumtautību kultūras darbību kā daļu no Latvijas kultūras daudzveidības, atbalstot pasākumus (daudzveidīgi kultūras festivāli ), apzinot mazākumtautību nemateriālo kultūras mantojumu un veicinot to iekļaušanos Latvijas kultūras procesos.

KM

01.10.2014.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030". Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.1.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis:
saglabāt un attīstīt Latvija kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.
Rezultatīvie rādītāji:
1) ik gadu izveidotas vismaz divas ekspozīcijas par mazākumtautību lomu Latvijas Republikas vēsturē;
2) ik gadu organizēts konkurss skolām - atbalsts bērnu un skolu jaunatnes aktivitātēm, apzinot un popularizējot mazākumtautību kultūru latviskajā kultūrtelpā.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

139.5.

Atbalstīt romu - tradicionālās Latvijas mazākumtautības - iekļaušanu izglītībā, nodrošināt pieeju sociālajiem, veselības aprūpes un mājokļa pakalpojumiem.

KM, IZM

01.10.2014.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis
: celt sabiedrības pilsonisko līdzdalību, t.sk. izmantojot formālās un neformālās izglītības metodes un programmas vispārējā izglītībā un mūžizglītībā.
Rezultatīvie rādītāji:
1) izstrādāta statistikas datu iegūšanas un apkopošanas sistēma par romu situāciju sociālekonomiskajās dzīves jomās;
2) izveidota ilgtermiņā valsts institūciju un pašvaldību koordinēta sistēma skolotāju palīgu nodrošināšanai romu skolēniem;
3) notikusi atbildīgo un iesaistīto personu diskusija par romu izglītību un par iespējamo turpmāko rīcību jautājuma risināšanā par romu pieeju mājoklim;
4) notikusi pašvaldību palīdzošo profesiju pārstāvju apmācība darbam ar romu kopienu.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

139.6.

Izstrādāt programmas "Latvijas NVO fonds" tiesisko regulējumu.

KM, SIF

28.12.2012.

Plānošanas dokumenti
Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam.
Mērķis: noteikt valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām un kapitālsabiedrībām, kā arī šo līdzekļu izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāti un apstiprināti Ministru kabineta noteikumi.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

139.7.

Atjaunot latviešu valodas apguves programmu pieaugušajiem.

SIF

No 2013.

Plānošanas dokumenti
Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam.
Mērķis:
veicināt latviešu valodas apguvi, tādējādi paaugstinot valodas zināšanu pakāpi un iespēju naturalizēties.
Rezultatīvais rādītājs:
sākot no 2013.gada apmācītas 2000 personas gadā

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

139.8.

Izstrādāt un īstenot valsts programmu NVO finansiālam atbalstam, lai nodrošinātu līdzfinansējumu tām NVO, kas ieguvušas starptautisku fondu atbalstu.

SIF

No 2013.

Plānošanas dokumenti
Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam.
Mērķis: stiprināt tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas.
Rezultatīvais rādītājs: 2012.gadā izstrādāta programma, sākot no 2013.gada atbalstītas vismaz 10 organizācijas gadā.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

139.9.

Īstenot atbalsta pasākumus pedagogiem un izglītojamiem latviešu valodas kā svešvalodas apguvei un valodas prasmes novērtēšanai visās izglītības pakāpēs Latvijā un ārvalstīs.

IZM

31.12.2013.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam (02.03.2005. MK rīkojums Nr.137).
Mērķis: mazākumtautību pārstāvju integrācija sabiedrībā un konkurētspēja darba tirgū.
Rezultatīvie rādītāji: ik gadu novērtēta vidēji 3000-4000 pieaugušo izglītojamo valsts valodas prasme. Sagatavoti 3 informatīvi un izglītojoši mācību metodiskie materiāli pedagogiem, 3 latviešu valodas prasmes pašpārbaudes uzdevumu krājumi pieaugušajiem un 3 (pamata, vidējā un augstākā) valodas prasmes līmeņu apraksti.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

139.10.

Pielīdzināt centralizēto eksāmenu Latvijas un pasaules vēsturē naturalizācijas eksāmena Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes prasībām sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

IZM

30.12.2013.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742).
Mērķis: vienkāršoti naturalizācijas nosacījumi skolēniem bez LR pilsonības.
Rezultatīvais rādītājs: veikti grozījumi MK noteikumos, lai ar 2013./2014.mācību gadu nodrošinātu vienotas prasības skolēniem, kārtojot Latvijas un pasaules vēstures centralizēto eksāmenu un iegūstot Latvijas Republikas pilsonību naturalizācijas kārtībā.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

139.11.

Īstenot pasākumus valsts valodas atbalsta sistēmas nodrošināšanai diasporā sadarbībā ar pasaules latviešu organizācijām, lai vecinātu reemigrāciju un nodarbinātību.

IZM

01.09.2014.

Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam (02.03.2005. MK rīkojums Nr.137).
Mērķis:
nodrošināt iespējas valsts valodas apguvei un valodas prasmes pilnveidei diasporā.
Rezultatīvie rādītāji:

1) izstrādāts viens mācību līdzeklis valsts valodas apguvei;
2) īstenots viens pedagogu seminārs gadā;
3) organizēta viena konference divos gados;
4) izstrādāta viena izglītības programma.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitātee

139.12.

Iesaistīt jauniešus un jaunatnes organizācijas lēmumu pieņemšanā un pilsoniskās sabiedrības veidošanā. IZM 01.09.2014. Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.2009. MK rīkojums Nr.246). Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (27.08.2009. MK rīkojums Nr.589).
Mērķis: jauniešu līdzdalības palielināšana lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.
Rezultatīvie rādītāji:
1) jauniešu skaits, kuri piedalās strukturētā dialoga pasākumos;
2) jauniešu īpatsvars jaunatnes organizācijās un jauniešu iniciatīvas grupās 12 %;
3) jauniešu īpatsvars, kas iesaistās brīvprātīgajā darbā 15%;
4) no 2014.gada līdz 2020.gadam pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, tādējādi palielinot jauniešu konkurētspējas, jaunatnes atbalsta infrastruktūras un darba ar jaunatni kvalitāti.

V.Kultūrtelpaa

Nacionālā identitāte

139.13.

Izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu "Finansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai", kas tiks izdots saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 5.panta sesto daļu. FM,KM, SIF

1.04.2012.

Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam.
Mērķis: nodrošināt caurskatāmu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas procesu un valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu.
Rezultatīvais rādītājs: pieņemti MK noteikumi.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

140.

Nodrošināt latviešu valodas kā nacionālās bagātības, garīgā mantojuma un demokrātiskās līdzdalības valodas popularizēšanu un prestiža celšanu.

140.1.

Stiprināt latviešu valodas nozīmīgumu un kvalitāti publiskajā telpā (publiskās kampaņas, motivējoši pasākumi plašai sabiedrībai, informatīvi pasākumi darba ņēmējiem un devējiem), t.sk. digitālajā vidē, atbalstot latviešu valodas korpusa un nacionālo tezauru veidošanu, mašīntulkošanas tehnoloģiju attīstību. Stiprināt latviešu valodu kā sabiedrības integrācijas pamatu.
Sk.arī 18.2.pasākumu.

KM

01.10.2014.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam.
Mērķis: nodrošināt latviešu valodas lietošanu Latvijas publiskajā telpā.
Rezultatīvie rādītāji:
1) notikusi viena kampaņa gadā, izmantojot TV, radio, sociālos medijus, studentu radio;
2) atbalstīti motivējoši pasākumi latviešu valodas lietošanai publiskajā telpā (latviešu valodai draudzīga darba vide, draudzīga skola).

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

140.2.

Nodrošināt valsts valodas prasmju apguvi un pilnveidi pieaugušajiem/ integrācijas politikas mērķgrupām, lai veicinātu integrāciju un nodarbinātību.

IZM, SIF

01.09.2014.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742),Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam (02.03.2005. MK rīkojums Nr.137).
Mērķis:
pieaudzis latviešu valodu apguvušo un prasmju pilnveidojušo skaits.
Rezultatīvie rādītāji:
1) valsts valodas apguves kursi mazākumtautību skolēnu vecākiem (8 grupas gadā);
2) valsts valodas prasmes pilnveide mazākumtautību skolu pedagogiem profesionālo pienākumu veikšanai (5 grupas gadā).
3) SIF organizētos kursos no 2013.gada apmācītas 2000 personas gadā.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

140.3.

Īstenot atbalstu latviešu valodas un kultūras apguvei ārvalstu augstskolās.

IZM

01.09.2014.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742), Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam (02.03.2005. MK rīkojums Nr.137).
Mērķis: palielināts latviešu valodas apguvēju skaits akadēmiskajās programmās ārvalstu augstskolās.
Rezultatīvie rādītāji:
1) materiālu kopuma izstrāde latviešu literatūras un kultūras apguvei angļu valodā;
2) atbalsts ārvalstu augstskolu lektorātiem (vismaz 6 vai vairāk augstskolās), kā arī latviešu valodas un Latvijas kultūras popularizēšanas pasākumiem.

 

 

140.4.

Īstenot normatīvajā regulējumā noteikto valsts valodas prasmju atbilstības pārbaudes, sekmējot iedzīvotāju konkurētspēju, demokrātisko līdzdalību un valsts valodas attīstību kopumā.

TM

31.12.2012.

Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 2.marta rīkojumu Nr.137)

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

140.5

Īstenot atbalstu Lasīšanas veicināšanas programmai.

KM

01.01.2013.

Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" (MK rīk. nr.264, 18.04.2006.); Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis: stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības.
Rezultatīvais rādītājs:
nodrošināta Lasīšanas veicināšanas programmas īstenošana

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

141.

Veicināt reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīt latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināt latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu.

141.1.

Ar VKKF atbalstu un sadarbībā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām atbalstīt projektus, kas veicina reģionu kultūras savdabību un attīstību.

KM

01.10.2014.

Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" (MK rīk. nr.264, 18.04.2006.); Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis: stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās kultūras vērtības.
Rezultatīvie rādītāji:
1) jaunu kultūrizglītības programmu un kultūrizglītojošo/metodisko materiālu skaita pieaugums, t.sk. digitālajā vidē;
2) atbalsta pieaugums kultūras aktivitātēm reģionos procentuāli pret iepriekšējo gadu;
3) atbalsta pieaugums lībiešu valodas un kultūras saglabāšanas un popularizēšanas pasākumiem;
4) latgaliešu rakstu valodā izdoto grāmatu, periodisko izdevumu skaita pieaugums.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

141.2.

Veicināt novadu un kultūrvēsturisko reģionu tradīcijās un valodas savdabībā balstītu mācību programmu un mūžizglītības programmu veidošanu un iekļaušanu attiecīgā novada vai reģiona izglītības iestāžu programmās un kultūras institūciju piedāvājumā.

KM

01.10.2014.

Nacionālā identitāte

141.3.

Atbalstīt lībiešu kultūrtelpas un valodas saglabāšanu.

KM

01.10.2014.

V.Kultūrtelpa

141.4.

Stiprināt latgaliešu kultūru un valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu, atbalstot kopienas iniciatīvas savas identitātes un kultūrtelpas uzturēšanā.

KM

01.10.2014.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

141.5.

Īstenot 24 projektus, kuru mērķis ir veicināt pārrobežu sadarbību starp Latvijas, Igaunijas un Lietuvas kultūras iestādēm un institūcijām, sekmējot pieredzes apmaiņu, vietējo iniciatīvu attīstību, sadarbību kultūras jomā

VARAM

31.12.2013.

ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma un Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma.
Rezultatīvie rādītāji:
1) ar Igaunijas partneriem Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā kopējais īstenoto projektu skaits:
- 2011.gadā - 6 projekti;
- 2012.gadā - 2 projekti;
- 2013.gadā - 8 projekti;
2) ar Lietuvas partneriem Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā kopējais īstenoto projektu skaits:
- 2011.gadā - 10 projekti;
- 2012.gadā - 6 projekti;
- 2013.gadā - 24 projekti.

V.Kultūrtelpa

Nacionālā identitāte

141.6.

Veicināt skolēnu pilsonisko un patriotisma audzināšanu izglītības iestādēs, piederības izjūtu skolai, novadam, reģionam un stiprināt nacionālo identitāti un valstisko apziņu, organizējot skolēnu patriotiskās audzināšanas pasākumu ciklu, veltītu Latvijas Republikas proklamēšanas 95.gadadienai.

IZM

01.09.2014.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742).
Mērķis: skolēnu radošuma, pilsoniskās aktivitātes un patriotisma jūtu izkopšana.
Rezultatīvie rādītāji:
1) izstrādāti metodiskie ieteikumi;
2) pasākumu ciklā īstenoti ne mazāk kā 20 pasākumi skolēniem;
3) pasākumu ciklā iesaistīti vismaz 50 000 skolēnu.

V.Kultūrtelpa

Saliedēta sabiedrība un sabiedriskie mediji

142.

Sekmēt integrācijas procesu, informēt sabiedrību par naturalizācijas iespējām un paaugstināt naturalizācijas procesa kvalitāti.

142.1.

Īstenot EEZ līdzfinansēto programmu "NVO fonds", sniedzot vismaz 10 % no projektiem pieejamā finansējuma sabiedrības integrācijas procesiem.

SIF, KM

31.10.2014.

Plānošanas dokumenti:
1) Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti;
2) Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis:
vienotas sabiedrības izveide - starpkultūru dialogs un nacionālo minoritāšu integrācija, tai skaitā nacionālās identitātes stiprināšana, izpratni veicinošas informatīvās aktivitātes un izglītojošas aktivitātes par pilsonības jautājumiem un valodas apmācības aktivitātes, kas veicina demokrātisko līdzdalību, novērš diskrimināciju, veicina iecietību un sekmē pilsonības iegūšanu.
Rezultatīvais rādītājs:
ieviests 21 projekts.

V.Kultūrtelpa

Saliedēta sabiedrība un sabiedriskie mediji

142.2.

Organizēt informatīvās dienas par Latvijas pilsonības iegūšanas jautājumiem.

IeM

30.10.2014.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīkojums Nr. 542)

142.3.

Izveidot nacionāla līmeņa koordinējošu sistēmu, kas ietver konsultatīvo padomi un integrācijas centru, imigrantu līdzdalības atbalstam.

KM

30.06.2012.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis: īstenot optimālu trešo valstu pilsoņu integrācijas sistēmu.
Rezultatīvais rādītājs: izveidota atbalsta sistēma trešo valstu pilsoņiem, kuru koordinē Nacionālais integrācijas centrs.

V.Kultūrtelpa

Saliedēta sabiedrība un sabiedriskie mediji

142.4.

Nodrošināt iespējas kvalitatīvi sagatavoties naturalizācijas eksāmenam un uzlabot piekļuvi informācijai un mācību materiāliem.

KM

30.12.2013.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis: turpināt atbalstīt sagatavošanās sistēmu naturalizācijas eksāmenu kārtošanai.
Rezultatīvais rādītājs: izveidots interneta resurss - naturalizācijas eksāmena e-tests sagatavošanās procesa atbalstam.

V.Kultūrtelpa

Saliedēta sabiedrība un sabiedriskie mediji

142.5.

Īstenot regulārus sabiedrības integrāciju veicinošus informatīvus un izglītojošus pasākumus dažādām mērķa grupām.

KM

01.10.2014.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķi:
1) īstenot optimālu trešo valstu pilsoņu integrācijas sistēmu;
2) turpināt atbalstīt sagatavošanās sistēmu naturalizācijas eksāmenu kārtošanai.
Rezultatīvie rādītāji:
1) izveidota atbalsta sistēma trešo valstu pilsoņiem, kuru koordinē Nacionālais integrācijas centrs;
2) uzlabota PMLP mājas lapas sadaļa par naturalizācijas jautājumiem.

V.Kultūrtelpa

Saliedēta sabiedrība un sabiedriskie mediji

143.

Izveidot kvalitatīvu, profesionālu un neatkarīgu vienoto sabiedrisko mediju.

143.1.

Nostiprināt kvalitatīvu sabiedrisko pasūtījumu, it īpaši attiecībā uz problēmraidījumiem, kultūras, bērnu, izglītojošiem, kā arī nacionālo identitāti un sabiedrības integrāciju veicinošiem raidījumiem.

KM

30.04.2014.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis: nostiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā.
Rezultatīvie rādītāji:
1) ik gadu izvērtēta sabiedriskā pasūtījuma veidošanas kārtība un saturs,
2) sabiedriskajos medijos izveidots raidījums, kas nodrošina atgriezenisko saiti.

V.Kultūrtelpa

Saliedēta sabiedrība un sabiedriskie mediji

143.2.*

Sadarbībā ar NEPLP izstrādāt vienotu Latvijas sabiedriskā medija izveides priekšlikumu, sagatavot nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos, kas nostiprinās sabiedriskā medija neatkarību un kvalitāti.

KM, SM

31.12.2012.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis: nostiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā.
Rezultatīvie rādītāji:
1) apstiprināta jauna sabiedriskā medija izveides koncepcija;
2) izstrādāta tiesību aktu pakete par vienoto sabiedrisko mediju;
3) savlaicīgi sagatavots pieteikums ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai.

V.Kultūrtelpa

Saliedēta sabiedrība un sabiedriskie mediji

143.3.

Sekmēt kvalitatīva audiovizuālā un radošā satura veidošanu Latvijā, t.sk. nacionālo filmu kopražošanu un demonstrēšanu, un regulāru tā pieejamību sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu lietotājiem, īstenojot noslēgto vienošanos starp Nacionālo Kino centru un Latvijas Televīziju par nacionālo filmu kopražošanu un demonstrēšanu.

KM, LTV

01.10.2014.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis: nostiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā.
Rezultatīvie rādītāji:
1) LTV demonstrēto filmu skaits gadā;
2) kopražojumu skaits.

V.Kultūrtelpa

Saliedēta sabiedrība un sabiedriskie mediji

144.

Izveidot politiski neatkarīgu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

 

 

 

V.Kultūrtelpa

Saliedēta sabiedrība un sabiedriskie mediji

145.

Izstrādāt normatīvā regulējuma bāzi par presi un plašsaziņas līdzekļiem, lai stiprinātu mediju redakcionālo neatkarību un nodrošinātu sabiedrības tiesības zināt mediju īpašniekus.

145.1.

Sadarbībā ar NEPLP izvērtēt un sniegt priekšlikumus par valsts valodas lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

KM

31.12.2013.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (MK 20.10.2011. rīk. Nr.542).
Mērķis:
nostiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā.
Rezultatīvais rādītājs:
veikts pētījums par latviešu valodas lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

146.

Konsekventi īstenot valdības ārpolitikas pamatuzdevumu -garantēt valsts drošību, nodrošināt ekonomisko stabilitāti un izaugsmi, kā arī veicināt iedzīvotāju labklājību.

146.1.

Skatīt 36.6.pasākumu.

EM

 

Skatīt 36.6.pasākumu.

146.2.

Skatīt 147., 148., 153., 154., 155., 156., 157., 158. un 159.pasākumu.

ĀM

 

Skatīt 147., 148., 153., 154., 155., 156., 157., 158. un 159.pasākumu.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

147.

Izmantot Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO kā šī pamatuzdevuma izpildes svarīgākos instrumentus un nodrošināt Latvijas interešu īstenošanu divpusējo, reģionālo un globālo ārpolitikas izaicinājumu kontekstā.

147.1.

Sadarbībā ar Dānijas prezidentūru ES padomē ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionā Rīcības plāna pārskatīšana. (2012.g 1.puse)

ĀM

30.06.2012.

Mērķis: ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionā Rīcības plāna izstrāde.
Rezultatīvais rādītājs: rīcības plānā iekļauti projekti ar Latvijas līdzdalību.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

147.2.

Stiprināt NATO kolektīvās aizsardzības sistēmu, turpinot dalību ISAF. Latvijas civilā līdzdalība ES operācijās Afganistānā, Gruzijā, Kosovā u.c. (2012.g. 31.dec.)

ĀM

31.12.2012.

Informatīvais ziņojums par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās 2011.-2013.gadā (05.04.2011.)
Mērķis: Latvijas dalības nodrošināšana ES civilajās misijās Kopējās drošības un aizsardzības politikas ietvaros.
Rezultatīvais rādītājs: nosūtīti vismaz 6 civilie eksperti dalībai ES ministrijās.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

147.3.

Atbalsts Ziemeļu distribūcijas tīkla darbībai (2014.g.). Uzsākt kravu plūsmu no Afganistānas (2012.g.) un veicināt Ziemeļu distribūcijas tīkla integrāciju Jaunā zīda ceļa stratēģijā (2013.g.).

ĀM

31.12.2014.

Mērķis: sekmēt Ziemeļu distribūcijas tīkla attīstību un kravu plūsmu caur Latviju gan virzienā uz Afganistānu, gan no Afganistānas.
Rezultatīvais rādītājs: nodrošināta kravu plūsma, atkarībā no situācijas attīstības Afganistānā un reģionā.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

147.4.

NATO un Centrālāzijas valstu sadarbības stiprināšana, t.sk. Latvijas vēstniecības Uzbekistānā kā NATO kontaktpunkta funkciju pildīšana un atbalsts tās termiņa pagarināšanai uz 2013.-2014.gadu (2012.gada 31.decembris). Latvijas ieguldījums ES stratēģijas pārskata procesā, ņemot vērā Centrālāzijas valstu intereses. (2012.g. jūnijs)

ĀM

31.12.2012.

Mērķis: stabilitāte reģionā un prognozējamas sadarbības vides nodrošināšana ar Centrālāzijas partneriem, jo īpaši Centrālāzijas valstu sadarbība ar NATO ISAF tranzīta (t.sk. Reversā) palielināšanai cauri Latvijai.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

148.

Piedalīties ES rīcībpolitiku izstrādes procesā, vienlaikus aizstāvot savas nacionālās intereses, ES vienoto ārpolitiku un Eiropas Savienības padziļināto integrācijas procesu.

148.1.

Sarunu procesa vadīšana ar 26 ES dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu par Latvijas interesēm ES daudzgadu budžetā 2014.-2020.gadam. 2012.g. Latvijas augstāko amatpersonu sarunu organizēšana Latvijas interešu lobēšanai ar Eiropas Komisijas, ES dalībvalstu vadību, Eiropas Parlamenta komiteju un politisko grupu vadītājiem, kā arī ziņotājiem.

ĀM

31.12.2012.

Mērķis: Latvijas interešu īstenošana sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam saskaņā ar izstrādāto nacionālo pozīciju.
Rezultatīvais rādītājs:
Latvijas interesēm atbilstoša ES finansējuma un izvirzīto pamatprincipu ES politiku īstenošanai nodrošināšana.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

148.2.

Noslēgt ES Asociācijas līgumus ar Austrumu partnerības valstīm, tai skaitā padziļināto brīvās tirdzniecības līgumu, veicināt ES vīzu dialogu ar Austrumu partnerības valstīm. (2012.g.-2014.g.) Iesaistīties ES Austrumu partnerības Ceļa kartes izstrādē (2012. g. 1. puse) un ieviešanā (2012. -2014.g.). Sekmēt partnervalstu iesaisti ES sektorpolitikā, kā arī attīstīt sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm Kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politikas ietvaros (2014. 31.decembris). Sagatavot priekšlikumus par Latvijas iespējām sadarboties ar Ziemeļvalstīm Austrumu partnerības politikas ietvaros. (2012.gada aprīlis). Nodrošināt Latvijas diplomātisko klātbūtni Moldovā, lai sniegtu atbalstu Moldovas integrācijai Eiropā.

ĀM, Am, EM, IeM

31.12.2014.

Mērķis: veicināt stabilitāti un sociāli ekonomisko attīstību Latvijas austrumu kaimiņvalstīs, stiprināt valstu sadarbību ar ES.
Rezultatīvais rādītājs: nodrošināta Latvijas diplomātiskā klātbūtne Moldovā.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

148.3.*

Nodrošināt teritoriju attīstības prioritātes sagatavošanu iekļaušanai NAP 2014-2020.gadam (līdz 30.09.2012.), kā arī nacionālo interešu formulēšanai ES rīcībpolitikas izstrādes procesā:
- sagatavot Latvijas pozīcijas par jaunajiem ES tiesību aktu projektiem, iesaistot visas ieinteresētās puses, skaidri definējot nacionālās intereses un aizstāvot tās ES rīcībpolitikas izstrādes procesā;
- sadarboties ar nozaru ministrijām, iestrādājot reģionālās attīstības, pašvaldību, vides un e-pārvaldes intereses to izstrādātajās pozīcijās.

VARAM

30.09.2014.

Mērķis: aizstāvēt Latvijas intereses reģionālās attīstības, pašvaldību, vides un e-pārvaldes jomās ES rīcībpolikas izstrādes gaitā.
Rezultatīvais rādītājs: ES rīcībpolitikas dokumentos atspoguļotas Latvijas intereses.

VI. Latvija pasaulē

 Ārlietas

149.

Noteikt valsts vidēja (2014-2020) un ilgtermiņa intereses katrā no ES darbības jomām, nosakot, ka Latvijas ekonomiskās un enerģētiskās neatkarības intereses ir nozīmīgākās Latvijas ārpolitikas prioritātes.

149.1.

Sadarbībā ar ĀM nodrošināt nacionālo interešu aizstāvēšanu enerģētikas jomā, izstrādājot nacionālās pozīcijas un paužot tur definētās Latvijas intereses dažāda līmeņa ES un citās starptautiskās institūcijās.

EM

31.12.2014.

Mērķis: nodrošināt Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājus ar nepārtrauktu un drošu, ilgtspējīgu energoapgādi par konkurētspējīgu cenu, samazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām.

149.2.

Sagatavot vienotu valsts pārvaldes institūciju komunikācijas plānu, lai informētu sabiedrību par ES jautājumiem, rīkot un koordinēt pasākumus, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem un citiem sadarbības partneriem.

ĀM

31.12.2012.

Ārlietu ministrijas nolikums (MK noteikumi Nr.237, 29.04.2003).
Mērķis
: koordinēt ministriju īstenotos pasākumus un iesaistīt citus informācijas starpniekus sabiedrības informēšanā par ES un Latvijas dalību tajā.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

149.3.

Sagatavot vadlīnijas pašvaldībām investīciju prioritāšu noteikšanai 2014.-2020. teritoriju ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai

VARAM

30.06.2013.

Mērķis: rādīt priekšnosacījumus pārdomātas pašvaldību investīciju politikas īstenošanai
Rezultatīvais rādītājs: sagatavotas vadlīnijas par turpmākajiem pārrobežu sadarbības modeļiem un investīciju virzieniem.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

149.4.

Izstrādāt un apstiprināt "Enerģētikas stratēģiju 2030" un tai pakārtotos plānošanas dokumentu projektus, ietverot tajos enerģētikas drošības politikas jautājumus, vietējo un atjaunojamo energoresursu pamatotas un ilgtspējīgas izmantošanas jautājumus, nepieciešamo rīcību enerģijas avotu un piegādes ceļu dažādošanai un infrastruktūras attīstībai.

EM

31.10.2012.

Mērķis: nodrošināt Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājus ar nepārtrauktu un drošu, ilgtspējīgu energoapgādi par konkurētspējīgu cenu, samazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

149.5.

Noteikt Latvijas prioritātes enerģētikas jomā, lai nodrošinātu ilgtermiņa intereses un atbalstītu elektroenerģijas un gāzes starpsavienojumu izbūvi Baltijas enerģijas starpsavienojumu plāna ietvaros, kā arī sadarbībā ar ĀM panāktu Latvijai nozīmīgu projektu iekļaušanu Eiropas Savienojumu instrumenta (Connecting Europe Facilty) sarakstā.

EM

31.12.2012.

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (MK 01.08.2006. rīkojums Nr.571).
Mērķis: nodrošināt Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājus ar nepārtrauktu un drošu, ilgtspējīgu energoapgādi par konkurētspējīgu cenu, samazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

150.

Sagatavoties Latvijas 2015.gada prezidentūrai ES, definējot prezidentūras politiskās prioritātes, izveidojot nepieciešamo institucionālo un loģistikas atbalsta struktūru kā investīciju Latvijas konkurētspējas palielināšanai nākotnē, kā arī izveidot efektīvu ES politikas koordinācijas mehānismu Ministru prezidenta vadībā.

150.1.

Izstrādāt kultūras programmu Latvijas prezidentūrai ES.

KM

01.10.2014.

Rezultatīvais rādītājs: Izstrādāta kultūras programma Latvijas prezidentūrai ES 2015.gadā.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

150.2.

Latvijas prezidentūras ES Padomē sagatavošanas sekretariāta saturisko, institucionālo un loģistikas funkciju veikšanai nepieciešamo darbu uzsākšana ciešā un koordinētā sadarbībā ar NVO un sociālajiem partneriem. Sekretariāta funkciju veikšanai nepieciešamā finansējuma 2012.-2015.g. nodrošināšana. (2012.g. janvāris).

ĀM

31.01.2012

Informatīvais ziņojums "Par Latvijas gatavošanos prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā. Paveiktais 2010.gadā" (MK 15.02.2011.). Informatīvais ziņojums "Par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanas sekretariāta institucionālo risinājumu" (MK 29.11.2011.).

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

150.3.

Latvijas prezidentūras ES Padomē vadības padomes Ministru prezidenta vadībā, kā arī padomnieka ES jautājumos pozīcijas izveidošana.

ĀM

31.03.2012

Informatīvais ziņojums "Par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanas sekretariāta institucionālo risinājumu" (MK 29.11.2011.)

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

150.4.

Prezidentūras personāla atlases un apmācību jautājumu koordinācija. (2012.-2014.g. beigas)

ĀM, VK

31.12.2014.

Informatīvais ziņojums "Par Latvijas gatavošanos prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā. Paveiktais 2010.gadā"(MK 15.02.2011.)

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

150.5.

Latvijas prezidentūras pasākumu kalendāra izstrāde. (2014.g. 1.janvāris).

Latvijas prezidentūras 6 mēnešu programmas izstrāde. (2014.g. oktobris).

Sabiedrības informēšanas un komunikācijas aktivitāšu plāna izstrāde par ES jautājumiem Latvijas prezidentūras laikā ES Padomē. (2014.)

ĀM

31.12.2014.

Informatīvai ziņojums "Par Latvijas gatavošanos prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā. Paveiktais 2010.gadā"(MK 15.02.2011.).

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

150.6.

Definēt Latvijas prezidentūras prioritātes 2015.gadā EM kompetences jomās.

EM

31.12.2012.

Informatīvais ziņojums "Par Latvijas gatavošanos prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā. Paveiktais 2010.gadā" (TA-379-IP, MK 15.02.2011. sēdes protokols Nr.10 57.§).

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

150.7.

Izveidot Valsts informācijas sistēmu darbam ar ES dokumentiem

VARAM

01.07.2014.

Mērķis: nodrošināt drošu un efektīvu ierobežotas pieejamības dokumentu apriti.
Rezultatīvais rādītājs: ieviesta ierobežotas pieejamības dokumentu aprites sistēma.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

150.8.

Sadarbībā ar ĀM sekmēt Latvijas prezidentūras ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē pasākumu norisi Latvijas reģionos.

VARAM

01.02.2012.

Mērķis: nodrošināt Latvijas prezidentūras ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē pasākumu norisi Latvijas reģionos.
Rezultatīvais rādītājs: sagatavoti grozījumi "Rīcības plānā, lai sagatavotos Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē", lai nodrošinātu pasākumu norisi Latvijas reģionos.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

151.

Stiprināt divpusējo sadarbību ar tām ES prezidentūras dalībvalstīm, kuras vadīs ES Padomes darbu pirms Latvijas prezidentūras.

151.1.

Organizēt augsta līmeņa amatpersonu vizītes ES prezidentūras valstīs - Dānijā, Kiprā, Īrijā, Lietuvā, Grieķijā (2012.-2014.g.).

Ekspertu konsultācijas prezidējošo valstu pieredzes pārņemšanai (līdz 2014.g. beigām).

ĀM

31.12.2014.

Mērķis: iepazīties ar ES prezidentūras sagatavošanu, politisko kontaktu veicināšana, Latvijas pozīciju skaidrošana.
Rezultatīvais rādītājs:
gūta pieredze, gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gadā, nostiprināts politiskais dialogs ar ES dalībvalstīm.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

151.2.

Sagatavot ES prezidentūras 18 mēnešu programmu sadarbībā ar ES prezidentūru valstīm (Itāliju un Luksemburgu) (līdz 2013.g. beigām).

ĀM

31.12.2013.

Mērķis: ES drošības un stabilitātes telpas paplašināšana, Latvijas divpusējo attiecību attīstīšana un veicināšana ar nākamajām ES dalībvalstīm.
Rezultatīvais rādītājs: organizētas augsta līmeņa ienākošās un izejošas vizītes un politiskās konsultācijas; Latvijas pozīciju sagatavošana un paušana ES Padomes Paplašināšanās un Rietumbalkānu darba grupās.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

151.3.

Veidot kopīgas publiskās diplomātijas projektu kampaņas par "RĪGA 2014" un Latvijas 2015.gada prezidentūru, t.sk. iesaistot Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Eiropas kultūras galvaspilsētu tīkla valstīs (2012.g.).

ĀM

31.12.2012.

Mērķis: veicināt Rīgas kā kultūras galvaspilsētas un Latvijas atpazīstamību ES dalībvalstīs.
Rezultatīvais rādītājs: panākts lielāks tūristu pieplūdums un valsts atpazīstamība.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

152.

Atbalstīt ES tālāku integrāciju un ES politisko un ekonomisko vienotību. Atbalstīt ES paplašināšanos, iesaistot tajā jaunas valstis, kas atbilst pievienošanās kritērijiem.

152.1.

Iesniegt ratifikācijai Saeimā Horvātijas ES pievienošanās līgumu (2012.g 1.puse).

ĀM

30.06.2012.

Mērķis: Latvijas kā ES dalībvalsts saistību izpilde un draudzīgu attiecību uzturēšana ar nākamo ES dalībvalsti - Horvātiju.
Rezultatīvais rādītājs:
ratificēts Horvātijas ES pievienošanās līgums.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

152.2.

Atbalstīt ES kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu - Islandes, Maķedonijas, Melnkalnes, Turcijas, Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas un Serbijas - pievienošanās procesu ES, Latvijas pieredzes nodošana.

ĀM

31.12.2014.

Mērķis: ES drošības un stabilitātes telpas paplašināšana, Latvijas divpusējo attiecību attīstīšana un veicināšana ar nākamajām ES dalībvalstīm.
Rezultatīvais rādītājs:
organizētas augsta līmeņa ienākošās un izejošas vizītes un politiskās konsultācijas; Latvijas pozīciju sagatavošana un paušana ES Padomes Paplašināšanās un Rietumbalkānu darba grupās.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

152.3.

Atbalstīt vienotā tirgus integrācijas padziļināšanu un ES ekonomiskās pārvaldes stiprināšanu, iestājoties par ES 27 un 17 nedalāmību.

ĀM

31.12.2014.

Mērķis: padziļinātu ekonomisko un fiskālo sadarbību nodrošināt pēc iespējas plašākā ES dalībvalstu lokā. Atbalsts stingrākam Stabilitātes un izaugsmes paktam, virzībai uz ES 2020 mērķu sasniegšanu, kā arī fiskālās disciplīnas nodrošināšana Eiropā.
Rezultatīvais rādītājs: apstiprināti Stabilitātes un izaugsmes paktu stiprinošie tiesību akti un uzsākta to īstenošana. Panākta vienošanās un parakstīts stingrākas fiskālās disciplīnas līgums eiro zonai.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

153.

Iestāties par ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu kā nozīmīgāko ES kohēzijas politikas reformas mērķi un par lauksaimniecības tiešo maksājumu līdzsvarošanu ES dalībvalstu starpā.

153.1.

Regulāra (2x mēnesī) darba grupu sasaukšana un vadīšana, kā arī divpusējo un daudzpusējo formātu izmantošana, lai izvērtētu sarunu par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam virzību un definētu tālāko rīcību Latvijas interešu aizstāvēšanai. Sadarbība ar Saeimas Eiropas lietu komisiju, sociālajiem partneriem un NVO sarunu gaitā.

ĀM

31.12.2012

Mērķis: izsvērtas nacionālās pozīcijas par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam izstrādāšana un regulāra atjaunošana, kā arī tās skaidrošana pārējiem sarunu par nākošo ES daudzgadu budžetu dalībniekiem.
Rezultatīvais rādītājs: Latvijas interesēm atbilstoša ES finansējuma un izvirzīto pamatprincipu ES politiku īstenošanai nodrošināšana.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

153.2.

Sagatavot Komunikācijas plānu par ES daudzgadu budžeta sarunām un to ietekmi uz Latvijas nākotni un īstenot to sadarbībā ar sociālajiem partneriem un NVO (2012.g. 1.ceturksnis).

ĀM

31.03.2012.

Mērķis: ZMP vadlīniju izstrāde sadarbībai ar Latviju.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

153.3.

Pārstāvēt Latvijas intereses un piedalīties ministru padomēs, neformālajās ministru padomēs, Eiropas Padomes strukturālo pasākumu darba grupā u.c. formātos, līdz tiks panākta vienošanās par EK regulu priekšlikumiem, ņemot vērā Latvijas Republikas pozīciju Nr.1 par ES Kohēzijas politikas regulu priekšlikumiem 2014.-2020.gada plānošanas periodam, kas tiks aktualizēta atbilstoši sarunu procesam.

FM

01.06.2013.

Mērķis: Latvijas Republikas pozīcijas par Kohēzijas politikas nākotni: Kohēzijas politikas finansējums Latvijai vismaz esošajā apjomā.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

154.

Padziļināt divpusējo sadarbību ar Igauniju un Lietuvu, lai sasniegtu starpvalstu dokumentos noteiktos mērķus un veiksmīgāk aizstāvētu kopējās intereses ES un citās starptautiskajās organizācijās.

154.1.

Latvijas-Igaunijas sadarbības ziņojuma pārskata konference (2011.g.16. dec.) un uz ziņojumu balstītu sadarbības virzienu 2012.-2013.gadam definēšana (2012.g.1.ceturksnis).

ĀM

31.03.2012

Latvijas-Igaunijas sadarbības ziņojums (11.06.2010.).
Mērķis: Latvijas un Igaunijas attiecību padziļināšana un ziņojumu rekomendāciju izpilde.
Rezultatīvais rādītājs:
definēti sadarbības virzieni un organizēti pārskata pasākumi.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

154.2.

Latvijas-Lietuvas sadarbības ziņojuma prezentācija (2011.g. 25.novembris), uz ziņojuma balstītu tālākās sadarbības rīcības plāna 2012.-2013. gadam sagatavošana.

ĀM

31.01.2012

Latvijas-Lietuvas sadarbības ziņojums (02.12.2011.)
Mērķis: Latvijas un Lietuvas attiecību padziļināšana un ziņojuma rekomendāciju izpilde.
Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts rīcības plāns, organizēti pārskata pasākumi.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

154.3.

Latvijas prioritāšu prezidentūrai Baltijas Ministru Padomē (BMP) definēšana, īpašu uzmanību pievēršot enerģētikas, transporta un zinātnes nozarēm (2012.g. rudens.). Baltijas Ministru Padomes prezidentūras uzsākšana 2013.gadā 1.janvārī.

ĀM

01.01.2013

Mērķis: Baltijas valstu trīspusējās sadarbības stiprināšana, Latvijas prezidentūras BMP veiksmīga norise.
Rezultatīvais rādītājs: veicināta Baltijas valstu pozīciju saskaņošana enerģētikas, transporta un zinātnes nozarēs.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

154.4.

Starpvalstu darba grupas izveidošanas rosināšana Baltijas reģionam stratēģiski nozīmīgas zinātnes un inovāciju infrastruktūras attīstībai (Eiropas līmeņa izcilības platforma konkurētspējīgu tehnoloģiju attīstībai Latvijā/Baltijas valstīs-Rīgas/Baltijas tehnoloģiju klasteris).

ĀM

30.06.2012.

Mērķis: veicināt Baltijas valstu sinerģiju zinātnē un pētniecībā.
Rezultatīvais rādītājs: veicināta Baltijas valstu starptautiskā mēroga konkurētspēja.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

154.5.

Nodrošināt ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Igaunijas -Latvijas pārrobežu sadarbības programmas un Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas un projektu īstenošanu, lai veicinātu pārrobežu infrastruktūras sakārtošanu, divpusējo un reģionālo sadarbību, kas sekmē sociālo un ekonomisko konkurētspēju pierobežu reģionos, veicina investīcijas un rada labvēlīgu vidi.

VARAM

30.12.2013.

ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma un Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma.
Mērķis
: sekmēt Latvijas partneru dalību pārrobežu programmu projektos, veicinot pārrobežu infrastruktūras sakārtošanu, pārrobežu kopienu sadarbību reģionu sociālekonomiskās attīstības un konkurētspējas veicināšanai, pievilcīgas dzīves vides izveidei un ilgtspējīgas kopienas attīstībai (sporta, kultūras, izglītības, veselības un sociālās aprūpes jomā), kā arī sniedzot ieguldījumu kopīgu stratēģiju un rīcības plānu izstrādē.
Rezultatīvie rādītāji
:
1) ar Igaunijas partneriem Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā kopējais īstenojamo projektu skaits:
- 2011.gadā - 51 projekts (3 projekti nodrošina pārrobežu ceļu rekonstrukciju);
- 2012.gadā -60 projekti;
- 2013.gadā -60 projekti;
2) ar Lietuvas partneriem Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā kopējais īstenojamo projektu skaits:
- 2011.gadā-73 projekti (1 projekts nodrošina pārrobežu ceļu rekonstrukciju);
- 2012.gadā - 87 projekti;
- 2013.gadā - 87 projekti.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

154.6.

Sagatavot priekšlikumus ar Igauniju un Lietuvu par kopīgu sadarbību nākotnes Kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības jautājumos.

VARAM

30.12.2013.

Mērķis: nodrošināt sadarbību ar Igauniju un Lietuvu nākotnes Kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības jautājumos.
Rezultatīvie rādītāji: sagatavoti priekšlikumi par turpmākajiem pārrobežu sadarbības modeļiem un investīciju virzieniem.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

155.

Turpināt ciešāku politisko, ekonomisko un kultūras integrāciju ar Ziemeļvalstīm. Padziļināt sadarbību ar Vāciju un Poliju kā nozīmīgākajām ES un NATO valstīm Baltijas jūras reģionā.

155.1.

NB8 (Ziemeļvalstu un Baltijas) sadarbības ziņojuma (Birkava-Gādes ziņojums) rekomendāciju ieviešana: iesaistīties civilās aizsardzības ekspertu sanāksmes organizēšanā
29.-30.11.2012. un līdz 2012.gada jūnijam izveidot kopīgu NB8 datubāzi par iespējām NB8 vēstniecībās savstarpēji izvietot Baltijas valstu un Ziemeļvalstu diplomātus.

ĀM

30.11.2012.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības ziņojums (27.08.2010.).
Mērķis: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ziņojuma rekomendāciju izpilde.
Rezultatīvais rādītājs: NB8 ziņojuma rekomendāciju ieviešana.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

155.2.

Sagatavot Ziemeļvalstu Ministru Padomes sadarbības vadlīnijas ar Latviju 2014 -2017.g. (2012.-2014.g).

ĀM

31.12.2013.

Mērķis: ZMP vadlīniju izstrāde sadarbībai ar Latviju.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

155.3.

Pastāvīgs Baltijas valstu dialogs ar Zviedriju, Somiju un Dāniju par ES Ārējās darbības dienesta pilnveidošanas iespējām, kopīgu iniciatīvu īstenošana šajā jautājumā.

ĀM

31.12.2014.

Mērķis: EĀDD darbības uzlabošana, sadarbības veicināšana starp ES delegācijām trešajās valstīs un ES dalībvalstīm, lai pilnvērtīgāk pārstāvētu kopīgās intereses un sniegtu atbalstu dalībvalstīm, kas nav pārstāvētas trešajās valstīs.
Rezultatīvais rādītājs: l
abāka sadarbība starp EĀDD un DV, ES delegāciju trešajās valstīs iesaistīšanās konsulārās palīdzības sniegšanā, to panākot ar kopīgām reģiona valstu un citu līdzīgi domājošo valstu iniciatīvām.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

155.4.

Latvijas-Vācijas un Latvijas-Polijas sadarbības padziļināšana politiskajos, ekonomiskajos, izglītības un kultūras jautājumos.

ĀM

31.12.2014.

Mērķis: padziļināt Latvijas-Vācijas un Latvijas-Polijas sadarbību politiskajos, ekonomiskajos un izglītības jautājumos.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

155.5.

Priekšlikumu izstrāde kopā ar EM un citiem partneriem par Vācijas, Ziemeļvalstu un Polijas investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai svarīgās nozarēs. (2012.-2014.g.)

ĀM, EM

31.12.2014.

Mērķis: kvalitatīvu, uz mērķu tirgiem orientētu investīciju piedāvājumu izstrāde, potenciālo investoru identificēšana un uzrunāšana, kā arī turpmāka atbalsta sniegšana investoram projekta realizācijas gaitā.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

155.6.

Nodrošināt ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas un projektu ieviešanu, sekmējot ilgtermiņa sadarbību, lai veicinātu divpusējo un reģionālo sadarbību, kas attīsta eksportu, veicina investīcijas un rada labvēlīgu vidi, sadarbībā ar Latvijas partneriem Baltijas reģionā.

VARAM

30.12.2013.

Mērķis: sekmēt Latvijas partneru dalību transnacionālās sadarbības programmas projektos šādās prioritātēs:
- inovāciju sekmēšana Baltijas jūras reģionā;
- Baltijas jūras reģiona iekšējās un ārējās pieejamības uzlabošana;
- Baltijas jūras kā kopējā resursa pārvaldība un pievilcīgas un konkurētspējīgas pilsētas un reģioni.
Rezultatīvais rādītājs: saskaņā ar ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam 2011.-2013.g. Baltijas Jūras transnacionālās sadarbības programmas ietvaros ar Latvijas partneru dalību kopējais ieviesto projektu skaits:
-2011.gadā - 52 projekti;
- 2012.gadā - 57 projekti;
- 2013.gadā - 63 projekti.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

156.

Stiprināt stratēģisko partnerību ar ASV drošības politikas un ekonomikas jomā.

156.1.

Stratēģiskā dialoga īstenošana ar ASV, tai skaitā par jautājumiem, kuri skar ES-ASV attiecības, Eiropas drošību, enerģētikas un reģionālās sadarbības jomas. Latvijas redzējuma sagatavošana par ES-ASV attiecību nostiprināšanas iespējām (2012.g.jūnijs).

ĀM

30.06.2012

Mērķis: turpināt stratēģisko dialogu ar ASV visos formātos un līmeņos, turpināt padziļināt transatlantisko ES-ASV dialogu.
Rezultatīvais rādītājs
: nodrošināta dalība transatlantiskā dialoga sanāksmēs, notikusi ASV enerģētikas ekspertu vizīte Latvijā, līdz 2012.g. jūnijam sagatavots dokuments par ES-ASV attiecībām.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

156.2.

Dalība "Atvērtās pārvaldības partnerības" iniciatīvā (2012.-2014.g. ).
Starpministriju darba grupas vadīšana (2012.-2014.g.).
Pirmā Nacionālā ziņojuma sagatavošanas koordinēšana (2012.g. marts).

ĀM

31.03.2014.

Mērķis: informēt Latvijas stratēģiskos partnerus un starptautisko sabiedrību par Latvijas sasniegumiem labas pārvaldības iedzīvināšanā, ietekmēt iniciatīvas gaitu.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

156.3.

Kopīgu projektu sagatavošana ekonomikas jomā sadarbībā ar ASV valdības institūcijām (2012-2014), ASV tirdzniecības misijas organizēšana uz Latviju (2012.g. 2.puse). Veicināt sadarbības uzsākšanu ar ASV slānekļa gāzes ieguves potenciāla izpētei Latvijā (2012.g.decembris).

ĀM, EM

31.12.2012

Mērķis: ASV ieguldījumu piesaistīšana Latvijas ekonomikai, ASV ekspertu iesaistīšana alternatīvu enerģijas avotu izpētei Latvijā, veicinot enerģijas avotu diversifikāciju.
Rezultatīvais rādītājs:
sadarbībā ar EM noorganizēta ASV tirdzniecības misija Latvijā, sagatavotas ASV enerģētikas ekspertu vizītes (pirmā vizīte 2012.g.janvāris. nākošās 2012.g.2.pusgadā).

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

156.4.

Noslēgt Latvijas-ASV sadarbības memorandu par sadarbību Moldovas eirointegrācijas stiprināšanai un uzsākt sadarbību ar ASV Moldovā (2012.g.).

ĀM

31.12.2012.

Mērķis: Panākt Latvijas-ASV sadarbības veiksmīgu norisi Moldovas Eirointegrācijai.
Rezultatīvais rādītājs: noslēgts sadarbības memorands.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

156.5.

Aktivizēt un paplašināt Latvijas un ASV divpusējās ekonomiskās attiecības, izstrādājot darbības efektivitātes uzlabošanas priekšlikumus.

EM

01.06.2013.

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam (MK 19.06.2009. rīkojums Nr.413).
Mērķis: stiprināt tirgus pieejamības nosacījumus Latvijas preču un pakalpojumu eksportam uz trešajām valstīm.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

157.

Aizstāvēt plašāku Latvijas pārstāvību ANO svarīgākajās struktūrās, kā arī veicināt Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

157.1.

Iesaistīties ANO Cilvēktiesību padomes funkciju un darbības izvērtēšanas procesos un īstenot lobija kampaņu Latvijas kandidatūrai ANO Cilvēktiesību padomē 2015.-2017.gadam (vēlēšanas 2014.gadā) (2014.g. 31.decembris).

ĀM

31.12.2014.

Mērķis: Latvijas ievēlēšana ANO Cilvēktiesību padomē.
Rezultatīvais rādītājs:
atbilstoši CTP pieņemtajai praksei noformulētas un apstiprinātas Latvijas brīvprātīgās apņemšanās (pledges) cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības jomā; veikta aktīva lobija kampaņa par Latvijas kandidatūru.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

157.2.

Latvijas dalība Apvienoto Nāciju Ekonomisko un sociālo lietu padomē (ECOSOC) 2011.-2013.gadam (2013.gada 31.decembris).

ĀM

31.12.2013.

Mērķis: aktīvi piedalīties ECOSOC darbā, pārstāvot nacionālās intereses, kā arī stiprinot ES kopīgās pozīcijas ilgtspējīgas attīstības, efektīvas attīstības sadarbības un citos būtiskos ECOSOC dienaskārtības jautājumos.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

157.3.

Gatavoties Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē 2026.-2027.gadam lobija kampaņai (vēlēšanas 2025.gadā), izveidot darba grupu plānošanas dokumentu izstrādei par Latvijas sagatavošanos iespējamajai dalībai ANO DP - līdz 2012.g 1.decembrim (2014.g. 31.decembris).

ĀM

31.12.2014.

MK rīk. Nr. 401 (24.08.2011.) Par Latvijas Republikas kandidatūras izvirzīšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vēlēšanās.
Mērķis: savlaicīgi un maksimāli pilnvērtīgi sagatavoties iespējamai dalībai DP.
Rezultatīvais rādītājs: līdz 2012.g. janvāra beigām izveidota darba grupa, līdz 2012.g.1.decembrim izstrādāts un iesniegts MK plānošanas dokuments, uzsākta dokumenta īstenošana.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

157.4.

Latvijas interešu lobēšana OECD dalībvalstīs par dalībnieka statusa iegūšanu OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā un novērotāja statusa iegūšanu OECD Konkurences komitejā (2014.g.). Ekspertu tikšanos organizēšana OECD pētījuma par migrāciju izstrādei (2014.g.).

ĀM

31.12.2013.

Mērķis: veicināt dalībnieka statusa iegūšanu OECD kukuļdošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā un novērotāja statusa iegūšanu OECD Konkurences komitejā. Rezultatīvais rādītājs: iegūts dalībnieka statuss OECD Kukuļdošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā; iegūts novērotāja statuss OECD Konkurences komitejā.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

157.5.

Nodrošināt Konkurences padomes dalību OECD Konkurences komitejā novērotāja statusā.

EM

31.12.2013

Mērķis: nodrošināt konkurences aizsardzību, samazinot aizliegto vienošanos ietekmi uz patērētāju pirktspēju (aizliegtas vienošanās izraisīts sadārdzinājums ir vismaz 10 %) un veicinot administratīvo šķēršļu samazināšanu, tirgus liberalizāciju un uzņēmēju darbību spēcīgas konkurences apstākļos; nodrošināt patērētājiem daudzveidīgu, labas kvalitātes preču un pakalpojumu izvēli.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

158.

Veicināt Latvijas interesēm atbilstošu ES un NATO sadarbību ar Krieviju. Turpināt uz Eiropas vērtībām balstītu dialogu ar Krieviju visā divpusējo attiecību spektrā, pamatojoties uz savstarpēju cieņu un līdztiesību.

158.1.

Latvijas interesēm atbilstoša jaunā ES-KF partnerības un sadarbības līguma izstrāde, kā arī ES-KF pilsoņu savstarpējo ceļojumu atvieglošana, lai veicinātu cilvēku savstarpējos kontaktus (2012.-2014.g.).

ĀM

31.12.2014.

Mērķis: nodrošināt juridiski saistošu un visaptverošu ES-KF attiecību ietvaru.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

158.2.

Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas vadība, SVK darba grupu tikšanās, regulāras ārlietu ministriju konsultācijas par divpusējiem un daudzpusējiem jautājumiem. Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību noslēgšanas sekmēšana.(2012.-2014.g.)

ĀM

31.12.2014.

Mērķis: nodrošināt institucionālo instrumentu un mehānismu kvalitatīvu darbību praktiskās sadarbības jautājumu risināšanai un dialoga uzturēšanai, nodrošināt efektīvus un lietišķus komunikācijas kanālus ar Krievijas pusi, veidot ekonomisko attiecību vidi.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

158.3.

Latvijas-Krievijas robežas demarkācija (2012.-2014.g.) Latvijas-Krievijas-Baltkrievijas robežpunkta demarkācija. (2012.g. 2.puse)

ĀM

31.12.2014.

Latvijas Republikas valsts robežas likums, 31.panta pirmās sadaļas 2) apakšpunkts (12.11.2009.);
07.10.2009.MK rīkojums Nr. 675 "Par pārstāvju norīkošanu Latvijas un Krievijas kopīgajā demarkācijas komisijā"; 05.09.2011.MK rīkojums Nr. 426 "Par pārstāvju norīkošanu Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas kopīgajā komisijā Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas valsts robežu krustpunkta demarkācijai".

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

158.4.

Uzņēmēju tirdzniecības misiju uz Latvijas uzņēmējiem prioritāriem Krievijas reģioniem organizēšana (vidēji 3 misijas gadā periodā līdz 2014.g.)

ĀM, EM

31.12.2014.

Mērķis: nodrošināt atbalstu ciešākas sadarbības veidošanai starp LV un KF uzņēmējiem, eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei Latvijai prioritārajās nozarēs.
Rezultatīvais rādītājs
: 3 tirdzniecības misijas gadā.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

158.5.

Atbalstīt NATO-Krievijas Padomes caurskatāmību un atklātību veicinošus pasākumus. Sekmēt NATO-Krievijas Padomes projektu narkotiku apkarošanas jomā, lai veicinātu Afganistānas un Centrālāzijas valstu spējas cīnīties pret narkotiku izplatīšanu (2013.gada 31.decembris).

ĀM

31.12.2013.

Mērķis: stiprināt NATO un Krievijas partnerattiecību veidošanu, veicinot savstarpēju uzticēšanos un kopīgu drošības izaicinājumu risināšanu.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

158.6.

Nodrošināt Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas un projektu īstenošanu, lai veicinātu divpusējo un reģionālo sadarbību, kas sekmē sociālo un ekonomisko konkurētspēju pierobežu reģionos, attīsta eksportu, veicina investīcijas un rada labvēlīgu vidi, sadarbībā ar Latvijas partneriem Baltijas reģionā.

VARAM

30.12.2013.

Mērķis: sekmēt Latvijas partneru dalību pārrobežu programmu projektos, kas veicina pārrobežu infrastruktūras sakārtošanu, uzņēmējdarbības attīstību, tūrisma attīstību un sadarbību kultūras, sporta, sociālās un veselības aprūpes jomās.
Rezultatīvais rādītājs: Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros ar Latvijas partneru dalību kopējais ieviesto projektu skaits:
-2012.gadā - 17 projekti;
- 2013.gadā -25 projekti.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

159.

Sekmēt valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, īstenot efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku Ārlietu ministrijas vadībā. Aizstāvēt ārējās ekonomiskās intereses tradicionālajās partnervalstīs, kā arī aktīvi atbalstīt Latvijas uzņēmumus jaunajos eksporta tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās izaugsmes līderiem Āzijas un Latīņamerikas reģionā.

159.1.

ĀM sadarbībā ar EM izveidot ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomi, lai izstrādātu vienotu, efektīvu ārējās ekonomiskās politikas mehānismu Latvijas starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai, tai skaitā paredzot 09.08.2011. noslēgtajā Saprašanās memorandā (ĀM, EM, LIAA, LDDK, LTRK) un 15.04.2005. noslēgtajā Starpresoru vienošanās (ĀM,EM,LIAA) iekļauto mērķu koordinētu īstenošanu.

ĀM, EM

01.03.2012.

Mērķis: ārējās ekonomiskās politikas atbalsta pasākumos izslēgt sadrumstalotību informācijas apmaiņas un lēmumu pieņemšanas un to īstenošanas procesos.
Rezultatīvais rādītājs: izveidota ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

159.2.

ĀM organizatoriska, kā arī diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīkla optimizācija un pielāgošana Latvijas ārpolitikas prioritāšu efektīvai īstenošanai, sadarbībā ar EM, LIAA, LDDK un LTRK, nosakot eksporta veicināšanas indikatorus un investīciju piesaistes virzienus vēstniecībām.

ĀM

31.12.2012.

Mērķis: izveidot efektīvu modeli Latvijas ekonomisko interešu pārstāvībai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.
Rezultatīvais rādītājs: eksporta veicināšanas indikatoru un investīciju piesaistes virzienu noteikšana, kas precīzi definē veicamo ārējās ekonomiskās politikas uzdevumu izpildes mehānismu diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

159.3.

ĀM sadarbībā ar EM, LIAA, LDDK un LTRK izstrādāt rīcības plānu ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes darbībai.

ĀM, EM

01.03.2012.

Mērķis: izveidot noteiktu mehānismu starpinstitucionālās sadarbības koordinācijai eksporta atbalstam un investīciju piesaistei.
Rezultatīvais rādītājs:
izstrādāts rīcības plāns.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

159.4.

Priekšlikumu izstrāde ārējās ekonomiskās politikas, t.sk. ārējās tirdzniecības politikas funkciju dublēšanās novēršanai starp EM un ĀM, ietverot attiecīgo normatīvo aktu grozījumu projektus.

ĀM, EM

01.03.2012.

11.06.2003.MK rīkojums Nr.385 "Par kompetenču sadali", ĀM un EM nolikumi un reglamenti.
Mērķis: veiksmīga un efektīva ārējās ekonomiskās politikas, t.sk. ārējās tirdzniecības politikas funkciju izpilde, novēršot funkciju dublēšanos starp ĀM un EM.
Rezultatīvais rādītājs: novērsta funkciju dublēšanās, efektivizēta valsts pārvalde.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

159.5.

Sadarbībā ar EM sistemātiska un mērķtiecīga atbalsta sniegšana Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvībai gan tradicionālajos, gan arī jaunajos tirgos. Dalība VP, MP, ĀM, nozaru ministru un pavadošo uzņēmēju vizīšu organizēšanā Līča valstīs, Dienvidaustrumu Āzijā, Japānā, Ķīnā, Indijā, Latīņamerikā, Āfrikā; "apaļo galdu" organizēšana uzņēmējiem (vismaz 10 gadā).

ĀM

31.12.2014.

Mērķis: nodrošināt maksimālu atbalstu ciešākas sadarbības veidošanai starp LV un attiecīgo reģionu uzņēmējiem, eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei Latvijai prioritārās nozarēs.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

159.6.

Sadarbībā ar EM virzīt investīciju projektus Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai svarīgās nozarēs kopā ar partneriem Latvijā un ārvalstīs. Ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un ārvalstu investīciju piesaisti saistītu problēmjautājumu virzīšana izskatīšanai valdībā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē. Latvijas interešu aizstāvēšana ES kopējās investīciju politikas izstrādē.

ĀM, EM

31.12.2014.

Mērķis: uzlabojot investīciju vidi, piesaistīt kvalitatīvus, uz mērķa tirgiem orientētus un Latvijas interesēm atbilstošus investīciju piedāvājumus.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

159.7.

Latvijas tiešās pārstāvības pastiprināšana Latīņamerikas, Āzijas un Tuvo Austrumu reģionos. Papildus Goda konsulu norīkošana Latīņamerikā un Āzijā - 2012.-2014.g. Kopīgu vēstniecību atvēršanas iespēju apzināšana NB8 vienošanās ietvaros. Vīzu pārstāvības paplašināšana tajās valstīs, kur Latvijai nav savu pārstāvniecību, nodrošinot ārvalstniekiem iespēju saņemt īstermiņa vīzu ieceļošanai Latvijā, t.sk. biznesa kontaktu veicināšanai.

ĀM

31.12.2014.

Mērķis: pastiprināt sadarbības iespējas strauji augošos un politiski nozīmīgos reģionos un valstīs, atbalstīt Latvijas uzņēmējdarbības kontaktus un veicināt valsts atpazīstamību.
Rezultatīvais rādītājs
: veicināta Latvijas uzņēmēju darbība; stiprināta Latvijas pārstāvība svarīgos reģionos; paplašināta vīzu pārstāvība.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

159.8.

Aktīvi atbalstīt Latvijas uzņēmumus jaunajos un jau esošajos eksporta tirgos, uzraugot importētājvalsts veterināro un pārtikas aprites prasību ievērošanu uzņēmumos. Veikt veterināro sertifikātu saskaņošanu ar importētājvalstīm. Nodrošināt sadarbību ar Muitas Ūnijas valstīm Latvijas eksportētāj uzņēmumu uzraudzības un atzīšanas eksportam jomā.

ZM

31.12.2013.

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam (MK 19.06.2009. rīkojums Nr.413).
Mērķis: attīstīt Latvijā ražoto preču eksporta iespējas.
Rezultatīvais rādītājs: eksportētājuzņēmumu atbilstība importētājvalstu prasībām, saskaņoti veterinārie sertifikāti.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

159.9.

Veicināt Latvijas uzņēmumu dalību NATO un ES, kā arī atsevišķu dalībvalstu izsludinātajos iepirkumos aizsardzības jomā, kā arī militārās rūpniecības piegādes ķēdēs. Rīgas ostas izmantošanas lobēšana Ziemeļu distribūcijas tīkla (NDN) reversai plūsmai.

AiM, ĀM

31.12.2014.

Mērķis: Latvijas uzņēmumu integrācija NATO/ES militārās rūpniecības tirgū.
Rezultatīvie rādītāji: aktualizēts aizsardzības rūpniecībā nodarbināto Latvijas uzņēmumu katalogs.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

 

159.10.

Veicināt ES Ekonomiskās partnerības līgumu sarunu pilnīgu noslēgšanu ar Āfrikas reģiona valstīm.

EM

31.12.2014.

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016.gadam (MK 19.06.2009. rīkojums Nr.413).
Mērķis: nodrošināt nediskriminētu piekļuvi trešo valstu izejvielām.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

160.

Īstenot ES attīstības sadarbības mērķus, samērojot tos ar savām iespējām un ekspertīzi konkrētos reģionos.

160.1.

Atjaunot finansējumu divpusējās attīstības sadarbības īstenošanai un pakāpeniski to palielināt, tiecoties uz Latvijas starptautisko attīstības finansējuma saistību izpildi.

ĀM

31.12.2014.

Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes laika posmam no 2011.-2015. gadam (06.07.2011. MK rīkojums Nr. 299).
Mērķis: stiprināt Latvijas lomu starptautisko attīstības mērķu sasniegšanā un nodrošināt starptautisko saistību izpildi.
Rezultatīvais rādītājs: pakāpeniski palielināts finansējums attīstības sadarbībai, ļaujot Latvijai tuvoties starptautisko attīstības finansējuma mērķu sasniegšanai (0,33 % no NKI līdz 2015.g.).

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

160.2.

Nodrošināt līdzfinansējumu sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, kas ieguvušas finansējumu no starptautiskajiem donoriem, t.sk. Eiropas Komisijas, attīstības sadarbības un attīstības izglītības projektu īstenošanai divpusējās attīstības sadarbības budžetā.

ĀM

31.12.2014.

Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes laika posmam no 2011.-2015. gadam. (06.07.2011. MK rīkojums Nr. 299).
Mērķis: palielināt no citiem avotiem piesaistītā finansējuma apjomu attīstības sadarbības projektu īstenošanai.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

160.3.

Politisko un ekonomisko kritēriju izvērtēšana un lēmumu pieņemšana par prioritārajām attīstības sadarbības jomām un dalība attīstības sadarbības projektu īstenošanā ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Atbalsts reformu īstenošanai un cilvēkdrošības stiprināšanai Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs, piedaloties kopprojektos ar partneriem no ES, ASV un citām valstīm.

ĀM

31.12.2014.

Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes laika posmam no 2011.-2015.gadam.(06.07.2011. MK Rīk.Nr.299)
Mērķis: Latvijas kā divpusējā donora lomas stiprināšana; Latvijas divpusējo attiecību stiprināšana ar ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģiona valstīm, Latvijas pieredzes nodošana.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

160.4.

Projektu īstenošana Moldovā tieslietu jomā sadarbībā ar Tieslietu ministriju (2012.-2014.g.).

ĀM

31.12.2014.

Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2011.-2015.gadam. (06.07.2011. MK Rīk.Nr.299)
Mērķis: Latvijas kā divpusējā donora lomas stiprināšana.
Rezultatīvais rādītājs: nodrošināta Latvijas ekspertu dalība ilgtermiņa projektā Moldovā.

VI. Latvija pasaulē

Ārlietas

160.5.

Atbalsts valsts atjaunošanas un pārvaldes spēju veicināšanas projektu īste