Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.81

Rīgā 2011.gada 25.janvārī (prot. Nr.6 50.§)
Dabas lieguma "Stiklu purvi" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām
" 14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Stiklu purvi" (turpmāk – liegums) aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. liegumā esošo dabas pieminekļu – aizsargājamo koku – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Lieguma teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

3. Dabas liegums izveidots Rietumlatvijā lielākā augsto purvu kompleksa aizsardzībai, kā arī lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu Latvijas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamiem biotopiem (piemēram, neskarti augstie purvi un purvaini meži) un tajos esošajām sugām (īpaši – Latvijas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamām augu un putnu sugām).

4. Lieguma platība ir 7245 hektāri. Lieguma funkcionālo zonu shēmas noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu sastāvs – šo noteikumu 2.pielikumā.

5. Lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

6. Liegumā ir šādas funkcionālās zonas:

6.1. regulējamā režīma zona;

6.2. dabas lieguma zona;

6.3. dabas parka zona;

6.4. neitrālā zona.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā lieguma teritorijā

7. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, ūdenstecēm, ūdenstilpēm, kā arī takām, kas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā un paredzētas lieguma apskatei.

8. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

9. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānos ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem liegumā. Darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama.

10. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

10.1. ierīkot atkritumu poligonus;

10.2. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

10.3. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;

10.4. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

10.5. bojāt bebru dambjus un to mītnes, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, ja:

10.5.1. bebru aizsprosti ietekmē gruntsūdens līmeni vai virszemes ūdens noteci, vai līmeni liegumam piegulošajās teritorijās;

10.5.2. bebru darbība apdraud īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu saglabāšanu;

10.5.3. bebru darbības dēļ bojāti vai appludināti ceļi;

10.5.4. bebru darbības dēļ appludinātas agrāk bebru darbības neskartas teritorijas.

11. Būvniecība liegumā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.

III. Regulējamā režīma zona

12. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu aizsardzību purvainajiem un boreālajiem mežu kompleksiem ar augstu bioloģisko vērtību.

13. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:

13.1. teritorijas apmeklēšana;

13.2. meža ugunsdrošības pasākumu īstenošana, cilvēku glābšana un meklēšana;

13.3. ikdienas un periodiskā ceļu uzturēšana;

13.4. medības saskaņā ar medības regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

13.5. makšķerēšana saskaņā ar makšķerēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

13.6. savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana un iegūšana personiskām vajadzībām, neizmantojot speciālas vākšanas palīgierīces;

13.7. vides monitorings, meža monitorings un meža inventarizācija;

13.8. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

13.8.1. zinātnisko pētījumu veikšana;

13.8.2. pameža izciršana saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, lai uzturētu medņu riestus;

13.8.3. kvartālstigu uzturēšana.

IV. Dabas lieguma zona

14. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu Ziemeļkurzemei raksturīgo purvu un ezeru kompleksu un tur sastopamās īpaši aizsargājamās sugas, kā arī īpaši aizsargājamos biotopus.

15. Dabas lieguma zonā aizliegts:

15.1. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

15.2. medīt putnus Vasenieku purvā;

15.3. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru;

15.4. veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot zemes lietošanas kategorijas maiņu pļavu atjaunošanai un tūrisma un atpūtas infrastruktūras objektu būvniecībai saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, kā arī zemes lietošanas kategorijas maiņu šo noteikumu 15.27.1.apakšpunktā minēto darbu veikšanai;

15.5. būvēt jaunus ceļus;

15.6. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

15.7. nosusināt purvus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

15.8. dedzināt sauso zāli un niedres;

15.9. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

15.10. cirst kokus kopšanas cirtē, ja valdaudzes vecums pārsniedz:

15.10.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

15.10.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu, izņemot otrā stāva egļu ciršanu medņu riestu uzturēšanai un ozolu atbrīvošanai no apauguma saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu;

15.10.3. apšu audzēm – 30 gadu;

15.11. lai mazinātu traucējumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā un nebojātu augus veģetācijas sezonā – no 15.marta līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot:

15.11.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

15.11.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

15.11.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

15.12. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrolīniju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

15.13. mežaudzēs ar slapjām minerālaugsnēm un mežaudzēs ar slapjām kūdras augsnēm izvākt kritušus kokus (neatkarīgi no to diametra), izņemot bīstamos kokus un svaigos vējgāztos ošus un egles, ja to apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un to atstāšana mežaudzē var veicināt kaitēkļu masveida savairošanos;

15.14. pārvietoties pa ūdenstilpēm un ūdenstecēm ar motorizētiem kuģošanas līdzekļiem, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas, kuras pilda dienesta pienākumus, kā arī pilnvarotās personas, kuras veic vides normatīvo aktu ievērošanas kontroli;

15.15. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

15.16. ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;

15.17. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai, kas rodas, izcērtot kokus un krūmus pļavu atjaunošanas darbos;

15.18. rīkot autosacensības, velosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

15.19. bojāt zemsedzi, vācot savvaļas ogas un sēnes;

15.20. uzstādīt vēja ģeneratorus;

15.21. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

15.22. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

15.23. zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

15.24. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

15.25. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

15.26. celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot minēto darbību veikšanu ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, ja tas nepieciešams biotopu aizsardzības pasākumu veikšanai;

15.27. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

15.27.1. restaurēt vai rekonstruēt ceļus, inženierkomunikācijas un citas inženierbūves, izņemot Ugāles mežniecības 146., 147., 148., 149., 164., 165., 186., 187., 190., 191., 192., 295., 353. un 354.kvartālu un Valdemārpils mežniecības 361., 367., 368., 374., 375., 376. un 393.kvartālu, kuros minētās darbības nav pieļaujamas (izņēmums neattiecas uz 187.kvartāla austrumu robežstigu un 393.kvartāla ziemeļu robežstigu);

15.27.2. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk par 60 cilvēkiem;

15.27.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus, izņemot tos, kas paredzēti šo noteikumu 1.pielikumā;

15.27.4. atjaunot mežu stādot vai sējot un ieaudzēt mežu;

15.27.5. vākt dabas materiālus kolekcijām;

15.27.6. veikt zinātniskos pētījumus;

15.27.7. ierīkot ūdens transportlīdzekļu bāzes.

16. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgus kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai.

17. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vējgāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vējgāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

18. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 17.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

19. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vējgāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvāktas, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

20. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

V. Dabas parka zona

21. Dabas parka zona ir izveidota, lai veicinātu kompleksu dabas vērtību saglabāšanu un mazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz dabas lieguma zonu un regulējamā režīma zonu.

22. Dabas parka zonā aizliegts:

22.1. pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru;

22.2. nosusināt purvus un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

22.3. dedzināt sauso zāli un niedres;

22.4. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

22.5. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

22.6. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī ugunskurus tādu ciršanas atlieku sadedzināšanai, kas rodas, izcērtot kokus un krūmus pļavu atjaunošanas darbos;

22.7. bojāt zemsedzi, vācot savvaļas ogas un sēnes;

22.8. uzstādīt vēja ģeneratorus;

22.9. zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja meža zemēs katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs – mazāka par trim hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

22.10. celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, ja tas nepieciešams biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai;

22.11. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

22.12. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

22. 12.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk par 60 cilvēkiem;

22.12.2. veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

22.12.3. restaurēt, renovēt vai rekonstruēt ceļus, inženierkomunikācijas un citas inženierbūves;

22.12.4. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus, izņemot objektus, kas minēti šo noteikumu 1.pielikumā;

22.12.5. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

22.13. lai mazinātu traucējumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā un nebojātu augus veģetācijas sezonā – no 15.marta līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot:

22.13.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

22.13.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

22.13.3. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

22.13.4. jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;

22.14. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus.

23. Veicot koku ciršanu galvenajā cirtē, aizliegts:

23.1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot stāvošus sausus kokus;

23.2. veidot mežaudzē par 0,1 hektāru lielākus atvērumus.

24. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vējgāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vējgāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

25. Galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

26. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 25.punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

27. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vējgāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvāktas, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

28. Šo noteikumu 5.pielikumā norādītajos meža nogabalos meža apsaimniekošanā ievēro šo noteikumu IV nodaļā minētos nosacījumus.

VI. Neitrālā zona

29. Neitrālā zona ir izveidota, lai nodrošinātu apdzīvotas teritorijas attīstību. Neitrālajā zonā būvniecība un teritorijas attīstība veicama saskaņā ar teritorijas plānojumu.

VII. Dabas pieminekļi

30. Liegumā esošie dabas pieminekļi – aizsargājamie koki – ir vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem izmēriem) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

31. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

31.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

31.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

31.3. veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

31.4. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

31.5. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koku barošanās režīmu;

31.6. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

31.7. iznīcināt dabisko zemsedzi;

31.8. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Ja aizsargājamais koks atrodas apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku rekonstrukcija.

32. Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas aizsargājamā koka teritorijā aizliegts ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, skatu torņus, telšu un ugunskuru vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus).

33. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

34. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

35. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.81
Dabas lieguma "Stiklu purvi" funkcionālo zonu shēma

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.81
Dabas lieguma "Stiklu purvi" funkcionālo zonu sastāvs

I. Regulējamā režīma zona

1. Regulējamā režīma zonā ietilpstošie meža kvartāli un nogabali:

Nr.p.k.

Kvartāls

Nogabals

1.1. 336 Viss kvartāls
1.2. 337 Viss kvartāls
1.3. 346 Viss kvartāls
1.4. 347 Viss kvartāls
1.5. 348 Viss kvartāls
1.6. 349 Viss kvartāls
1.7. 350 Viss kvartāls
1.8. 351 Viss kvartāls
1.9. 352 Viss kvartāls
1.10. 353 Viss kvartāls
1.11. 354 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 23, 24, 25, 26, 27, 28, 29, 30, 31
1.12. 355 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 9, 10, 11
1.13. 361 3, 8, 13
1.14. 362 1, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 16, 27
1.15. 363 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 11, 31, 32
1.16. 364 1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 31
1.17. 365 1, 2, 3, 4, 6, 9, 35
1.18. 366 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 28, 51, 52
1.19. 367 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 32
1.20. 368 1, 2, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 10, 11, 12, 15, 16, 31
1.21. 390 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, 24, 25, 26, 27, 28
1.22. 360 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 24 (daļa)
1.23. 338 1, 2, 3, 4, 5, 6, 12, 13, 14
1.24. Stūriņezers

II. Dabas parka zona

2. Dabas parka zonā ietilpstošie meža zemes kvartāli, nogabali un īpašumu kadastra numuri:

Nr.p.k.

Kvartāls

Nogabals

Īpašuma kadastra numurs

2.1. 112 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 14, 15, 23, 24, 25, 26, 27, 28, 29, 30, 31, 36, 42
2.2. 135 Viss kvartāls
2.3. 136 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 13, 16
2.4. 137 1, 2
2.5. 139 11, 25, 27
2.6. 140 2, 3, 6, 7, 8, 9, 10, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21
2.7. 142 1, 2, 3, 4, 5
2.8. 143 1, 2, 3
2.9. 144 4, 5, 6, 7, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15
2.10. 145 1, 2, 3, 5, 6
2.11. 148 27
2.12. 149 1, 2, 3, 4
2.13. 157 Viss kvartāls
2.14. 158 10, 11, 12, 13, 14
2.15. 159 3, 4, 5, 8, 9, 14
2.16. 161 Viss kvartāls
2.17. 162 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8
2.18. 163 1, 2, 3, 9, 10, 12, 29
2.19. 188 1, 2, 3, 4, 10, 12
2.20. 211 9, 10, 11, 15, 16
2.21. 257 14, 15, 16, 26
2.22. 258 12, 16
2.23. 270 1, 6, 7, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, 24, 25, 26, 27, 28, 29, 30, 31, 32, 33, 34, 35, 36
2.24. 361 53, 54, 56, 61
2.25. 362 22, 23
2.26. 363 22, 23, 24, 25, 26, 27, 28, 29, 30, 31, 32
2.27. 364 23
2.28. 365 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 24, 25, 26, 27, 29, 30, 33, 35
2.29. 366 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, 24, 25, 28
2.30. 367 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, 24, 25, 26, 27, 28, 32
2.31. 368 13, 14, 19, 20, 25, 26
2.32. 370 10, 11, 12
2.33. 371 3, 4, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16
2.34. 374 4, 5, 6, 9, 10, 12, 13, 14, 16, 18, 19
2.35. 375 5, 6, 12, 13, 15
2.36. 376 20, 21, 22, 25, 26
2.37. 386 3, 4, 6, 7, 8, 11, 12, 13, 14, 16, 17, 18
2.38. 390 1, 2, 3, 5, 6, 7, 29, 30
2.39. 391 1, 2, 6, 7, 9
2.40. 392 9, 10, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 24, 25, 26, 27, 29, 30, 31, 32, 36, 40, 41
2.41. 393 11, 17, 22, 23, 25
2.42. 396 2, 15, 16, 17
2.43. 409 Viss kvartāls
2.44. 410 Viss kvartāls
2.45. 88920070001
2.46. 88920070003 – daļa
2.47. 88920070009
2.48. 88920070015
2.49. 7 8, 10, 11, 12, 13, 19, 20, 21, 22, 24, 25, 27, 28, 29, 30, 31, 32 98600060019
2.50. 98600060020
2.51. 98600060021
2.52. 98600060027
2.53. 98600060028
2.54. 98600060046
2.55. 98600060058
2.56. 98600060059
2.57. 98600060076
2.58. 98600100035
2.59. 98600110006
2.60. 98600110019
2.61. 98600110020
2.62. 98600110021
2.63. 98600070011
2.64. 98600070031
2.65. 98600070141
2.66. 98600070142
2.67. 98600070144
2.68. 98740010003 – daļa
2.69. 98740010051
2.70. 98740010078 – daļa
2.71. 98740010084
2.72. 98600110004
2.73. 98600110010 – daļa
2.74. 98600110013
2.75. 98600110016
2.76. 98600110017
2.77. 98740010043
2.78. 98740010044
2.79. 98740010066
2.80. 98740010069
2.81. 378 19, 21
2.82. 379 14, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, 24, 25, 26
2.83. 380 1, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, 24, 25, 26, 27, 28, 29, 30, 31
2.84. 381 Viss kvartāls
2.85. 382 Viss kvartāls
2.86. 98600060056

III. Neitrālā zona

3. Neitrālajā zonā ietilpstošie īpašumu kadastra numuri:

Nr.p.k.

Īpašuma kadastra numurs

3.1. 88920070003 – daļa
3.2. 98600110007
3.3. 98600110008
3.4. 98600110010 – daļa
3.5. 98600110023
3.6. 98600110024
3.7. 98600110025
3.8. 98600110026
3.9. 98600110027
3.10. 98600110028
3.11. 98600110029
3.12. 98600110030
3.13. 98600110033
3.14. 98600110035
3.15. 98600110036
3.16. 98600110037
3.17. 98600110038

IV. Dabas lieguma zona

4. Dabas lieguma "Stiklu purvi" teritorija, kas neietilpst regulējamā režīma zonā, dabas parka zonā un neitrālajā zonā, ir dabas lieguma zona.

Piezīme. Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" un privāto meža kvartālu un nogabalu numerācija atbilst Meža valsts reģistra datiem uz 2006.gada 1.janvāri.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.81
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.81
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki

(pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.p.k.

Nosaukums latviešu valodā

Nosaukums latīņu valodā

Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)

Augstums (metros)

I. Vietējās sugas

1. Āra bērzs (kārpainais bērzs) Betula pendula (Betula verrucosa)

3,0

33

2. Baltalksnis Alnus incana

1,6

25

3. Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea

1,9

22

4. Eiropas segliņš Euonymus europaeus

1,0

6

5. Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens

1,5

32

6. Melnalksnis Alnus glutinosa

2,5

30

7. Meža bumbiere Pyrus pyraster

1,5

13

8. Meža ābele Malus sylvestris

1,5

14

9. Parastā apse Populus tremula

3,5

35

10. Parastā egle Picea abies

3,0

37

11. Parastā goba Ulmus glabra

4,0

28

12. Parastā ieva Padus avium

1,7

22

13. Parastā (ogu) īve Taxus baccata

0,6

8

14. Parastā kļava Acer platanoides

3,5

27

15. Parastā liepa Tilia cordata

3,5

33

16. Parastais osis Fraxinus excelsior

3,5

34

17. Parastais ozols Quercus robur

4,0

32

18. Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia

1,5

21

19. Parastā priede Pinus sylvestris

2,5

38

20. Parastais skābardis Carpinus betulus

1,5

20

21. Parastā vīksna Ulmus laevis

4,0

30

22. Purva bērzs (pūkainais bērzs) Betula pubescens (Betula alba)

3,0

32

23. Šķetra Salix pentandra

1,6

22

24. Trauslais vītols Salix fragilis

4,0

25. Parastais kadiķis Juniperus communis

0,8

11

II. Citzemju sugas

26. Baltais vītols Salix alba

4,5

20

27. Baltā robīnija Robinia pseudoacacia

1,9

20

28. Balzama baltegle Abies balsamea

1,5

24

29. Eiropas baltegle Abies alba

2,7

32

30. Eiropas ciedrupriede Pinus cembra

1,6

22

31. Eiropas lapegle Larix decidua

3,2

39

32. Holandes liepa Tilia x europaea

2,8

26

33. Kalnu kļava Acer pseudoplatanus

2,2

20

34. Lēdebūra lapegle Larix ledebourii

3,0

34

35. Krimas liepa Tilia x euchlora

1,9

20

36. Lauku kļava Acer campestre

1,5

18

37. Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica

1,6

18

38. Melnā priede Pinus nigra

1,9

23

39. Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii

2,4

30

40. Papele Populus spp.

5,0

35

41. Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum

3,0

23

42. Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica

3,8

30

43. Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica

2,0

23

44. Platlapu liepa Tilia platyphyllos

3,1

27

45. Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea

2,8

20

46. Rietumu tūja Thuja occidentalis

1,5

16

47. Saldais ķirsis Cerasus avium

1,6

12

48. Sarkanais ozols Quercus rubra

1,9

27

49. Sarkstošais vītols Salix x rubens

3,1

25

50. Sibīrijas baltegle Abies sibirica

1,8

30

51. Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica

1,9

22

52. Sudraba kļava Acer saccharinum

3,2

26

53. Veimuta priede Pinus strobus

2,7

36

54. Vienkrāsas baltegle Abies concolor

1,7

32

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
5.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.81
Meža kvartāli un nogabali, kuros meža apsaimniekošanā ievēro šo noteikumu IV nodaļā minētos nosacījumus

Nr.p.k.

Kvartāls

Nogabals

1. 380. 14., 15., 16., 18.
2. 381. 15.
3. 382. 6., 8., 9., 10.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 81Pieņemts: 25.01.2011.Stājas spēkā: 11.02.2011. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 23 (4421), 10.02.2011.
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
225596
11.02.2011
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)