Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ekosistēmas pieeja — visaptveroša, zinātniski pamatota, integrēta pieeja cilvēka darbības pārvaldībai, lai identificētu jūras ekosistēmai nelabvēlīgas ietekmes un veiktu efektīvus pasākumus šādu ietekmju mazināšanai, saglabājot ekosistēmas integritāti un ilgtspēju;

2) jūras ekosistēma — jūras augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopienu un to dzīves vides dinamisks komplekss jūrā, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība;

3) Latvijas jūras ūdeņi, kā arī jūras dabas resursi, jūras dibena virsma un dzīles (turpmāk arī — jūra) — Baltijas jūras ūdeņi, jūras dabas resursi, jūras dibena virsma un dzīles teritorijā, kura saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem ir Latvijas jurisdikcijā, tas ir, Latvijas iekšējie jūras ūdeņi, teritoriālā jūra un ekskluzīvā ekonomiskā zona;

4) jūras telpiskā plānošana — ilgtermiņa attīstības plānošanas process, kas vērsts uz jūras vides aizsardzību, jūras racionālu izmantošanu un integrētu pārvaldību, kā arī sabiedrības labklājības un ekonomikas attīstības līdzsvarošanu ar vides aizsardzības prasībām;

5) jūras izmantošana — jūras izmantošana publisku personu un privātpersonu vajadzībām, arī saimnieciskajā darbībā, tai skaitā veicot piesārņojošas darbības, kas var ietekmēt jūras vides stāvokli;

6) jūras vides stāvoklis — vispārējs jūras vides stāvoklis, ko nosaka, ņemot vērā jūras ekosistēmas struktūru, funkcijas un jūrā vai ārpus tās notiekošos procesus, dabiskos fizioģeogrāfiskos, bioloģiskos, ģeoloģiskos un klimata faktorus, kā arī fizikālos, akustiskos un ķīmiskos apstākļus, tai skaitā apstākļus, kas radušies cilvēka darbības rezultātā.

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas jūras vides aizsardzību un pārvaldību, lai:

1) panāktu un saglabātu labu jūras vides stāvokli;

2) veicinātu jūras un jūras ekosistēmas ilgtspējīgu izmantošanu;

3) veicinātu vides aizsardzības prasību un laba jūras vides stāvokļa panākšanai nepieciešamo pasākumu iekļaušanu to jomu politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, kuras ietekmē jūras vidi;

4) sekmētu Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteikto jūras vides aizsardzības un jūras resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķu sasniegšanu.

(2) Šis likums nosaka:

1) Latvijas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu, kā arī Latvijas suverēnās tiesības un jurisdikciju tās kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ievērojot starptautisko līgumu nosacījumus;

2) kārtību, kādā Latvija jūras stratēģijas izstrādē un īstenošanā sadarbojas ar citām valstīm Baltijas jūras reģionā, tas ir, reģionā, kura robežas noteiktas 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas (turpmāk — Helsinku konvencija) 1.pantā;

3) kārtību, kādā izstrādā un īsteno jūras stratēģiju, ievērojot ekosistēmas pieeju un vispārējos vides aizsardzības principus, kā arī iespējamo pārrobežu ietekmi uz jūras vides stāvokli Baltijas jūras reģionā;

4) jūras izmantotāju tiesības un pienākumus.

(3) Šo likumu nepiemēro darbībām, kas tiek veiktas jūrā valsts aizsardzības vai valsts drošības sargāšanas ietvaros. Šīs darbības jūrā veic, pēc iespējas ņemot vērā šā likuma mērķi.

3.pants. Latvijas kontinentālais šelfs un ekskluzīvā ekonomiskā zona

(1) Latvijas kontinentālais šelfs (turpmāk — kontinentālais šelfs) ir jūras dibena virsma un dzīles zemūdens rajonos, kas ir Latvijas sauszemes teritorijas dabiskais turpinājums, atrodas tūlīt aiz Latvijas teritoriālās jūras robežām un sniedzas līdz šā panta trešajā daļā noteiktajām robežām.

(2) Latvijas ekskluzīvā ekonomiskā zona (turpmāk — ekskluzīvā ekonomiskā zona) ir Baltijas jūras teritorija, kas atrodas tūlīt aiz Latvijas teritoriālās jūras robežām un sniedzas līdz šā panta trešajā daļā noteiktajām robežām.

(3) Latvijas kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežas ar Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Zviedrijas Karalisti atbilst starptautiskajiem līgumiem, ko Latvija noslēgusi ar Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Zviedrijas Karalisti.

(4) Latvijai ir suverēnas tiesības pētīt kontinentālo šelfu un izmantot tā dabas resursus atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Kontinentālā šelfa dabas resursi ir Latvijas īpašums.

(5) Latvijai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir:

1) suverēnas tiesības pētīt, aizsargāt, izmantot un pārvaldīt ekskluzīvās ekonomiskās zonas dabas resursus, kas atrodas jūras dibenā, tā dzīlēs un ūdeņos, un pārvaldīt šo resursu izmantošanu, kā arī veikt citas darbības, kas nepieciešamas ekskluzīvās ekonomiskās zonas izpētei un izmantošanai, tai skaitā ražot viļņu, straumju un vēja enerģiju;

2) ekskluzīvas tiesības būvēt un ierīkot mākslīgās salas, būves un iekārtas, kas nepieciešamas dabas resursu izpētei, ieguvei un citām darbībām, kā arī pārraudzīt šādu mākslīgo salu, būvju un iekārtu būvniecību, ierīkošanu un izmantošanu;

3) ekskluzīva jurisdikcija attiecībā uz jūras vides aizsardzību un saglabāšanu, jūras zinātnisko izpēti, mākslīgo salu, kā arī būvju un iekārtu būvniecību, ierīkošanu un izmantošanu;

4) citas tiesības, kas paredzētas šajā likumā un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencijā.

(6) Kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā uzbūvētās un ierīkotās mākslīgās salas, būves un iekārtas, izliktie kabeļi, cauruļvadi un to ekspluatācija, kā arī muitas, fiskālie, veselības aizsardzības, ārējās un iekšējās drošības un imigrācijas noteikumi ir Latvijas jurisdikcijā.

(7) Latvija, izmantojot savas tiesības un pildot savus pienākumus ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ievēro citu valstu tiesības un pienākumus, kas paredzēti Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencijā, kā arī citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu prasības.

(8) Latvija var atļaut publiskai personai vai privātpersonai veikt darbības kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā atbilstoši šim likumam vai speciālajiem likumiem, kas regulē dabas resursu ieguvi un citu darbību veikšanu Latvijas jūras ūdeņos, izsniedzot attiecīgajam darbības veidam atbilstošu atļauju vai licenci.

II nodaļa
Reģionālā sadarbība

4.pants. Reģionālās sadarbības vispārīgie noteikumi

(1) Latvija sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un, ja iespējams, ar citām valstīm, kurām ir jurisdikcija attiecībā uz Baltijas jūras reģiona jūras ūdeņiem, lai:

1) veicinātu saskaņotu un koordinētu jūras stratēģijas izstrādāšanu un īstenošanu visā Baltijas jūras reģionā;

2) saskaņotu jūras vides stāvokļa novērtēšanas metodes, jūras vides mērķu un ar tiem saistīto rādītāju noteikšanu, kā arī jūras vides monitoringa programmu, tādējādi sekmējot saskaņotu monitoringa metožu lietošanu un monitoringa rezultātu salīdzināmību visā Baltijas jūras reģionā;

3) veicinātu saskaņotu Pasākumu programmas laba jūras vides stāvokļa panākšanai (turpmāk — Pasākumu programma) izstrādāšanu un ieviešanu Baltijas jūras reģionā.

(2) Ja tas nepieciešams, lai sasniegtu šajā likumā noteiktos mērķus, Latvija sadarbojas ar Baltijas jūras reģiona ūdens sateces baseina valstīm, tai skaitā ar valstīm, kurām nav izejas uz jūru.

5.pants. Sadarbība starptautisko organizāciju un reģionālo sadarbības institūciju ietvaros

(1) Reģionālā sadarbība notiek Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) un citu reģionālo sadarbības institūciju ietvaros, arī ar valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

(2) Vides ministrija un citas kompetentās institūcijas nodrošina Latvijas līdzdalību starptautisko organizāciju un reģionālo sadarbības institūciju ietvaros notiekošajā sadarbībā jūras vides aizsardzības un jūras izmantošanas jomā un, ja Eiropas Savienības vai citos starptautiskos attīstības plānošanas dokumentos paredzētie pasākumi var būtiski ietekmēt Latvijas jūras vidi, tai skaitā aizsargājamās jūras teritorijas, vēršas minētajās organizācijās un institūcijās, lai tiktu pieņemti lēmumi par jūras ekosistēmas saglabāšanai vai atjaunošanai nepieciešamajiem pasākumiem.

6.pants. Sadarbība ārpus starptautiskajām organizācijām un reģionālajām sadarbības institūcijām

(1) Reģionālā sadarbība, ja nepieciešams, notiek ārpus starptautiskajām organizācijām un reģionālajām sadarbības institūcijām atbilstoši starpvalstu sadarbības līgumiem par vides aizsardzību.

(2) Veicinot saskaņotu jūras stratēģijas izstrādāšanu un ņemot vērā pārrobežu ietekmi, Vides ministrija sadarbojas ar to valstu kompetentajām institūcijām:

1) ar kurām Latvijai ir kopīga jūras robeža;

2) kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, tai skaitā ar Baltijas jūras reģiona ūdens sateces baseina valstīm, kurām nav izejas uz jūru, lai novērtētu un novērstu pārrobežu piesārņojumu atbilstoši starpvalstu sadarbības līgumiem par vides aizsardzību.

III nodaļa
Jūras stratēģijas izstrādes un īstenošanas vispārīgie noteikumi

7.pants. Jūras stratēģijas sagatavošana

(1) Jūras stratēģija ir vispusīgs sistemātisku pasākumu kopums, kuru izstrādā un īsteno, lai:

1) panāktu labu jūras vides stāvokli Baltijas jūras reģionā šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) aizsargātu un saglabātu jūras vidi un novērstu jūras vides stāvokļa pasliktināšanos vai, ja iespējams, atjaunotu jūras ekosistēmu teritorijās, kur tā ir nelabvēlīgi ietekmēta;

3) novērstu vai samazinātu jūras piesārņošanu, nodrošinātu to, ka piesārņojums būtiski neietekmē vai neapdraud jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmu, cilvēku veselību vai likumīgu jūras izmantošanu.

(2) Jūras stratēģiju izstrādā šādā secībā:

1) veic jūras vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu, tajā iekļaujot cilvēka darbības un pārrobežu piesārņojuma ietekmes uz jūras vidi novērtējumu;

2) definē labu jūras vides stāvokli;

3) nosaka jūras vides mērķus un ar tiem saistītos rādītājus;

4) izstrādā jūras vides monitoringa programmu;

5) izstrādā Pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa panākšanai.

(3) Jūras stratēģijas izstrādāšanas un īstenošanas koordinēšanai izveido Jūras vides padomi (turpmāk — Padome). Padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjus. Padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu — vides ministrs.

8.pants. Jūras vides stāvokļa novērtējums

(1) Latvijas Hidroekoloģijas institūts veic jūras vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu (turpmāk — jūras novērtējums), pamatojoties uz tam pieejamiem datiem, informāciju un pētījumiem, tai skaitā pētījumiem par klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras ekosistēmu. Jūras novērtējumā raksturo jūras vides stāvokli un iekļauj jūras izmantošanas sociālekonomisko analīzi, kā arī ģeotelpisko informāciju un tematiskās kartes.

(2) Veicot jūras novērtējumu, ņem vērā:

1) Ūdens apsaimniekošanas likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz piekrastes, pārejas un teritoriālās jūras ūdeņiem;

2) jaunākās zinātniskās atziņas un novērtēšanas metodes, novērtējumus un pētījumus, kas ietverti upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos, kuri izstrādāti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu, Eiropas Savienības tiesību aktiem vides, zivsaimniecības, jūrlietu un citās ar jūras vides aizsardzību un jūras izmantošanu saistītajās jomās, kā arī ar starptautiskajiem nolīgumiem, tai skaitā Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOMM) ietvaros kopīgi Baltijas jūras reģionam izstrādātos novērtējumus.

(3) Jūras novērtējumā ietveramās informācijas saturu un veidu nosaka Ministru kabinets.

(4) Jūras novērtējumu apstiprina vides ministrs.

(5) Jūras novērtējumu pārskata un, ja nepieciešams, atjauno ne retāk kā reizi sešos gados.

9.pants. Labs jūras vides stāvoklis

(1) Labs jūras vides stāvoklis ir tāds stāvoklis, kurā ir nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte attiecīgajai jūrai raksturīgajos apstākļos un kurā jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Par labu jūras vides stāvokli liecina šādas pazīmes:

1) jūras ekosistēmas struktūra, funkcijas un tajā notiekošie procesi līdz ar attiecīgajiem fizioģeogrāfiskajiem, ģeoloģiskajiem un klimatiskajiem faktoriem ļauj šai ekosistēmai pilnībā darboties un saglabāt spēju atjaunoties pēc cilvēka darbības rezultātā notikušajām jūras vides izmaiņām. Jūras augu un dzīvnieku sugas un dzīvotnes ir aizsargātas, cilvēka darbības izraisītā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir novērsta, un dažādi bioloģiskie komponenti darbojas līdzsvaroti;

2) jūras ekosistēmas hidromorfoloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, arī tādas, kas izriet no cilvēka darbības jūrā, nodrošina šīs daļas 1.punktā minētos procesus, un vielu vai enerģijas (arī trokšņa) emisija jūras vidē nerada piesārņojošu iedarbību.

(2) Laba jūras vides stāvokļa kvalitatīvos raksturlielumus, kā arī jūras vides stāvokli raksturojošo iezīmju, slodžu un ietekmju sarakstu nosaka Ministru kabinets.

(3) Pamatojoties uz šā likuma 8.pantā minētā jūras novērtējuma rezultātiem, Latvijas Hidroekoloģijas institūts izstrādā un vides ministrs apstiprina laba jūras vides stāvokļa kritērijus, kas saskaņojami Baltijas jūras vides aizsardzības komisijā (HELCOM). Kritērijus — īpašas tehniskas iezīmes, arī skaitļos izteiktās, kas ir cieši saistītas ar šā panta otrajā daļā minētajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem, nosaka, ņemot vērā:

1) jūras fizikālās un ķīmiskās īpašības, dzīvotņu veidus, bioloģiskās īpašības un hidromorfoloģiju;

2) cilvēka darbības radītās slodzes vai ietekmes Baltijas jūras reģionā.

(4) Latvijas Hidroekoloģijas institūts ne retāk kā reizi sešos gados pārskata laba jūras vides stāvokļa kritērijus un, ja nepieciešams, sagatavo ieteikumus to precizēšanai atbilstoši Baltijas jūras reģionā saskaņotajiem kritērijiem.

(5) Labu jūras vides stāvokli panāk līdz 2020.gadam.

10.pants. Jūras vides mērķi

(1) Latvijas Hidroekoloģijas institūts, pamatojoties uz jūras novērtējumu, izstrādā un, ievērojot šā likuma 4.panta noteikumus, Baltijas jūras reģionā saskaņo, bet vides ministrs apstiprina jūras vides mērķus, kas ir jūras ekosistēmas komponentu, kā arī slodžu un ietekmju uz jūru vēlamā stāvokļa kvalitatīvs vai kvantitatīvs raksturojums, un ar šiem mērķiem saistītu rādītāju kopumu. Nosakot jūras vides mērķus un ar tiem saistītos rādītājus, ņem vērā:

1) Baltijas jūras reģiona ūdeņiem saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem nolīgumiem, tai skaitā Helsinku konvenciju, noteiktos vides mērķus;

2) pārrobežu ietekmi un pārrobežu iezīmes;

3) piekrastes un pārejas ūdeņiem atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam noteiktos vides kvalitātes mērķus.

(2) Jūras vides mērķus un ar tiem saistītos rādītājus Latvijas Hidroekoloģijas institūts izstrādā tā, lai tie būtu salīdzināmi ar atbilstošajiem visā Baltijas jūras reģionā noteiktajiem mērķiem un rādītājiem un lai būtu iespējams novērtēt virzībā uz labu jūras vides stāvokli panākto progresu.

(3) Latvijas Hidroekoloģijas institūts ne retāk kā reizi sešos gados pārskata jūras vides mērķus, sadarbojoties ar kompetentajām Baltijas jūras reģiona valstu institūcijām, un, ja nepieciešams, sagatavo ieteikumus to atjaunošanai.

(4) Jūras vides mērķus sasniedz, īstenojot Pasākumu programmu.

(5) Prasības attiecībā uz jūras vides mērķu un ar tiem saistīto rādītāju izstrādāšanu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Jūras vides monitoringa programma

(1) Pamatojoties uz jūras novērtējumu un saskaņā ar šā likuma 10.pantu noteiktajiem jūras vides mērķiem, kā arī ņemot vērā pārrobežu ietekmi, Latvijas Hidroekoloģijas institūts izstrādā un vides ministrs apstiprina jūras vides monitoringa programmu. Monitoringa programma izstrādājama un īstenojama atbilstoši Vides aizsardzības likuma prasībām.

(2) Jūras vides monitoringa programmu izstrādā, lai nodrošinātu visaptverošas informācijas iegūšanu, uzkrāšanu un analīzi, kā arī lai:

1) regulāri novērtētu jūras vides stāvokli un šā stāvokļa, kā arī to raksturojošo iezīmju izmaiņu tendences;

2) pārskatot šā likuma 10.pantā minētos jūras vides mērķus, noteiktu tiem piemērotus rādītājus;

3) noteiktu būtiskas jūras vides stāvokļa pārmaiņas un potenciālas pārmaiņas, to cēloņus un iespējamos uzlabošanas pasākumus laba jūras vides stāvokļa panākšanai vai atjaunošanai;

4) novērtētu īstenoto uzlabošanas pasākumu un Pasākumu programmas efektivitāti, kā arī sociālekonomisko ietekmi;

5) iegūtu informāciju par rūpnieciskās zvejas rajonos iegūtajās un pārtikā izmantojamās zivīs esošajām piesārņojošām vielām.

(3) Izstrādājot jūras vides monitoringa programmu, ņem vērā Ūdens apsaimniekošanas likumu, normatīvos aktus par dabas un tās resursu aizsardzību, kā arī Eiropas Savienības tiesību normas un Latvijai saistošu starptautisko tiesību normas jūras vides aizsardzības, jūras dabas resursu saglabāšanas un jūrlietu jomā.

(4) Vides ministrija ne retāk kā reizi sešos gados pārskata jūras vides monitoringa programmu, sadarbojoties ar kompetentajām Baltijas jūras reģiona valstu institūcijām, un, ja nepieciešams, to atjauno.

(5) Jūras vides monitoringa programmas īstenošanu koordinē un organizē Latvijas Hidroekoloģijas institūts sadarbībā ar attiecīgās nozares kompetentajām institūcijām.

IV nodaļa
Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai

12.pants. Vispārīgie Pasākumu programmas izstrādes noteikumi

Vides ministrija, pamatojoties uz jūras novērtējumu un jūras vides mērķiem, izstrādā Pasākumu programmu, lai panāktu un saglabātu labu jūras vides stāvokli.

13.pants. Prasības attiecībā uz Pasākumu programmu

(1) Pasākumu programmā iekļauj pasākumus, kas tiks veikti, lai izpildītu Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktu vai starptautisko līgumu prasības par:

1) komunālo notekūdeņu, bīstamo un prioritāro vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanu un ūdens apsaimniekošanu;

2) piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli;

3) prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu piesārņojuma samazināšanu un to kvalitātes nodrošināšanu;

4) plūdu riska novērtēšanu un pārvaldību;

5) ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem;

6) īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu aizsardzību;

7) zivju resursu aizsardzību un saglabāšanu;

8) klimata pārmaiņu ietekmes samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām;

9) gaisu piesārņojošo vielu emisijas samazināšanu;

10) jūras vides aizsardzību jūrniecības un kuģošanas drošības jomā;

11) nejauša jūras piesārņojuma (arī avāriju) ietekmes novēršanu un negadījumu rezultātā jūras ekosistēmai nodarīto kaitējumu samazināšanu.

(2) Izstrādājot Pasākumu programmu, novērtē paredzēto pasākumu ietekmi uz sociālekonomisko vidi un papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem ietver vēl vismaz šādus ar jūras izmantošanu saistītus pārvaldības pasākumus:

1) jūras izmantošanas pārraudzības pasākumus, tai skaitā:

a) jūras telpisko plānošanu un citus pasākumus, lai regulētu cilvēka darbību un ietekmi laikā un telpā noteiktā jūras ekosistēmas daļā,

b) šā likuma un citu normatīvo aktu prasību izpildes kontroles pasākumus,

c) pasākumus, kas nodrošina koordinētu un saskaņotu jūras izmantošanu;

2) pasākumus, kas veicina ekonomisko ieinteresētību laba jūras vides stāvokļa sasniegšanā;

3) pasākumus, kas nepieciešami, lai apzinātu jūras piesārņojuma izmaiņu tendences;

4) riska mazināšanas un jūras ekosistēmas atveseļošanas pasākumus;

5) sabiedrības līdzdalības un informēšanas pasākumus.

(3) Izstrādājot Pasākumu programmu, ņem vērā Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) Baltijas jūras rīcības plānu, kā arī citus Baltijas jūras reģiona valstu kopīgi izstrādātos rīcības plānus un pasākumu programmas.

(4) Vides ministrija izvērtē Pasākumu programmā paredzēto pasākumu efektivitāti, arī veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, lai nodrošinātu to, ka plānotie pasākumi ir ekonomiski pamatoti un tehniski iespējami.

(5) Lai novērtētu iespējamā pārrobežu piesārņojuma un apdraudējuma risku un nodrošinātu Pasākumu programmas labvēlīgu ietekmi uz Baltijas jūras reģiona ūdeņiem, Vides ministrija veic to pasākumu pārrobežu ietekmes novērtējumu, kurus paredzēts ietvert Pasākumu programmā.

14.pants. Jūras telpiskās plānošanas pasākumi jūras vides aizsardzībai

(1) Lai veicinātu jūras ilgtspējīgu izmantošanu, jūras telpiskās plānošanas procesā piemēro ekosistēmas pieeju, ievēro vides aizsardzības un teritorijas attīstības plānošanas principus, kā arī ņem vērā:

1) Eiropas Komisijas ieteiktos un Baltijas jūras reģiona valstu kopīgi izstrādātos vienotos jūras telpiskās plānošanas principus;

2) informāciju par jūras vides stāvokli un tā izmaiņu tendencēm, tai skaitā šā likuma 8.pantā minēto jūras novērtējumu;

3) īpaši aizsargājamās dabas teritorijas piekrastē, aizsargājamās jūras teritorijas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem noteiktās aizsargjoslas, tādējādi nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un jūras ekosistēmas ekonomisko un rekreatīvo kapacitāti Baltijas jūras reģionā.

(2) Jūras telpiskajā plānošanā ievēro attiecīgajai jūras ekosistēmas daļai raksturīgās iezīmes.

15.pants. Pasākumu programmas apstiprināšana un ieviešana

(1) Pasākumu programmu apstiprina Ministru kabinets, un tās īstenošana ir uzsākama ne vēlāk kā gadu pēc apstiprināšanas.

(2) Pasākumu programmu ievieš, piemērojot ekosistēmas pieeju, izmantojot zinātnes un tehnoloģiju attīstības sasniegumus, kā arī adaptīvas pārvaldības metodes, lai pieņemtu tādus lēmumus, kas visefektīvāk nodrošinātu laba jūras vides stāvokļa panākšanu.

(3) Vides ministrija ne retāk kā reizi sešos gados pārskata Pasākumu programmu un, ja nepieciešams, to atjauno.

16.pants. Pasākumu programmā norādāmie izņēmumi

(1) Pasākumu programmā norāda izņēmuma gadījumus, kad arī pēc nepieciešamo pasākumu īstenošanas jūras vides mērķus nevarēs sasniegt vai labu jūras vides stāvokli nevarēs panākt pilnībā šajā likumā noteiktajā termiņā, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) darbība vai bezdarbība, par ko Latvija nav atbildīga;

2) dabas apstākļi, tai skaitā dabas stihijas, katastrofas vai nelabvēlīgu klimatisko parādību izraisīti apstākļi;

3) nepārvarama vara;

4) jūras fizikālo īpašību pārveidojumi vai izmaiņas, ko izraisījusi cilvēka darbība sabiedrības interesēs, ja tās uzskatāmas par svarīgākām nekā šīs darbības negatīvā ietekme uz vidi, kā arī jebkura pārrobežu ietekme.

(2) Ja jūras vides stāvokli nav iespējams uzlabot jūras dabisko īpašību dēļ un jūras vides mērķus nevarēs sasniegt vai labu jūras vides stāvokli nevarēs panākt pilnībā šajā likumā noteiktajā termiņā, to norāda Pasākumu programmā.

(3) Pasākumu programmā ietver pagaidu pasākumus, kas veicami, lai novērstu jūras vides stāvokļa turpmāku pasliktināšanos šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto apstākļu dēļ un mazinātu to nelabvēlīgo ietekmi uz Baltijas jūras reģiona vai citu valstu jūras ūdeņiem. Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajos gadījumos Pasākumu programmā ietver pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu to, ka šādi pārveidojumi vai izmaiņas nepadara neiespējamu vai netraucē laba jūras vides stāvokļa panākšanu Baltijas jūras reģiona vai citu valstu jūras ūdeņos.

(4) Pasākumu programmā neietver pasākumus, kuri nav nepieciešami tāpēc, ka jūras vide nav būtiski apdraudēta, vai kuru izmaksas ir nepamatoti augstas salīdzinājumā ar jūras vides apdraudējumu, ja vien jūras vides stāvoklis turpmāk nepasliktināsies.

(5) Vides ministrija Pasākumu programmā raksturo tajā norādītos izņēmuma gadījumus un iesniedz Eiropas Komisijai izņēmumu piemērošanas un šā panta ceturtajā daļā minēto pasākumu neveikšanas pamatojumu.

V nodaļa
Sabiedrības līdzdalība un tās informēšana par jūras stratēģijas izstrādi un īstenošanu

17.pants. Sabiedrības līdzdalība un informēšana

(1) Vides ministrija un Latvijas Hidroekoloģijas institūts sabiedrības pieeju ar jūras stratēģijas izstrādi un īstenošanu saistītajai informācijai, kā arī sabiedrības līdzdalību jūras stratēģijas, arī Pasākumu programmas, izstrādē un īstenošanā nodrošina atbilstoši Vides aizsardzības likumam un normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību un sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā.

(2) Kopsavilkumus par jūras novērtējumu, laba jūras vides stāvokļa kritērijiem, jūras vides mērķiem, kā arī pārskatu par jūras vides monitoringa un Pasākumu programmas īstenošanu pēc to izstrādes Vides ministrija un Latvijas Hidroekoloģijas institūts publicē savās tīmekļa vietnēs.

(3) Vides ministrija un Latvijas Hidroekoloģijas institūts veicina aktīvu sabiedrības iesaistīšanos jūras novērtējuma, laba jūras vides stāvokļa kritēriju, jūras vides mērķu, kā arī jūras vides monitoringa programmas un Pasākumu programmas izstrādāšanā, apspriešanā, pārskatīšanā un precizēšanā.

(4) Jūras novērtējumā ietverto un jūras vides monitoringa programmas īstenošanas gaitā iegūto ģeotelpisko informāciju Vides ministrija un Latvijas Hidroekoloģijas institūts publiskām personām un privātpersonām sniedz, izmantojot valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģeotelpisko datu kopu un to metadatu pieejamību.

18.pants. Informācijas sniegšana citām valstīm un Eiropas Komisijai

(1) Vides ministrija triju mēnešu laikā pēc attiecīgo dokumentu apstiprināšanas un publicēšanas iesniedz Eiropas Komisijai, Baltijas jūras vides aizsardzības komisijai (HELCOM) un visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Baltijas jūras reģionā:

1) šā likuma 8.pantā minēto jūras novērtējumu;

2) šā likuma 9.pantā minētos laba jūras vides stāvokļa kritērijus;

3) šā likuma 10.pantā minētos jūras vides mērķus;

4) šā likuma 11.pantā minēto jūras vides monitoringa programmu;

5) šā likuma 12.pantā minēto Pasākumu programmu.

(2) Latvijas Hidroekoloģijas institūts iesniedz Eiropas Vides aģentūrai jūras novērtējumā ietverto un jūras vides monitoringa programmas īstenošanas gaitā iegūto informāciju ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad šī informācija kļuvusi pieejama.

(3) Vides ministrija triju gadu laikā pēc Pasākumu programmas publicēšanas iesniedz Eiropas Komisijai starpposma ziņojumu par Pasākumu programmas īstenošanu.

(4) Ģeotelpisko informāciju Eiropas Komisijai sniedz jūras vides aizsardzībai nepieciešamo datu turētāji, ievērojot Eiropas Komisijas 2010.gada 29.marta regulu (ES) Nr. 268/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2007/2/EK attiecībā uz saskaņotiem nosacījumiem Kopienas iestāžu un struktūru piekļuvei dalībvalstu telpisko datu kopām un pakalpojumiem.

(5) Šajā pantā minētā informācija, kuru Latvija iesniegusi Eiropas Komisijai, ir brīvi pieejama sabiedrībai saskaņā ar šā likuma 17.pantu.

VI nodaļa
Jūras izmantošanas pamatnoteikumi

19.pants. Publisku personu un privātpersonu tiesības izmantot jūru

(1) Publiska persona un privātpersona (turpmāk — jūras izmantotājs) jūru izmanto atbilstoši attiecīgo darbības veidu regulējošiem normatīvajiem aktiem un šim likumam, ievērojot tā mērķus, vides aizsardzības principus, sabiedrības intereses, kā arī jūras telpisko plānojumu.

(2) Atļauja vai licence ir nepieciešama šādām darbībām jūrā:

1) dabas resursu, izņemot zemes dzīles, izpēte, tai skaitā zinātniskās pētniecības nolūkā, kā arī zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma, kuģu vraku un citas nogrimušas mantas izpēte atbilstoši normatīvajiem aktiem par zvejniecību un Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību;

2) zemes dzīļu izmantošana atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīlēm;

3) zveja atbilstoši normatīvajiem aktiem par zvejniecību;

4) mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu (turpmāk — būves), būvniecība, ierīkošana, arī ar to saistītā izpēte, un būvju ekspluatācija, izņemot ostu darbībai nepieciešamo būvju būvniecību, kā arī navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidi un uzturēšanu, saskaņā ar šā likuma un būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

5) virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšana un padziļināšana un tīrīšanas un padziļināšanas darbu gaitā izņemtās grunts novietošana grunts novietnēs jūrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu;

6) ostu darbībai nepieciešamo hidrotehnisko būvju būvniecība atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecību.

(3) Pirms Ministru kabinets izsniedz atļauju vai licenci jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka konkrētu jūras teritoriju (turpmāk — atļaujas vai licences laukums jūrā) šā panta otrās daļas 4.punktā noteikto darbību veikšanai, ņemot vērā arī šā likuma 14.panta nosacījumus. Tiesības izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā iegūst persona, kura uzvarējusi konkursā par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā.

(4) Ministru kabinets reglamentē:

1) kārtību, kādā nosakāms šā panta trešajā daļā minētais atļaujas vai licences laukums jūrā;

2) kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā;

3) kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama atļauja vai licence atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanai šā panta otrās daļas 4.punktā minētajām darbībām;

4) prasības attiecībā uz būvju ierīkošanu, būvniecību jūrā un to ekspluatāciju, kā arī prasības attiecībā uz to nojaukšanu vai demontāžu pēc darbības pilnīgas izbeigšanas.

(5) Par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu šā panta otrās daļas 4.punktā minēto darbību veikšanai jūras izmantotājs maksā valsts pamatbudžetā ikgadēju valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka nodevas maksāšanas kārtību un apmēru, kā arī atbrīvojumus no nodevas maksāšanas.

(6) Atļauju vai licenci noteiktā atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanai izsniedz uz laiku, ne ilgāku par 30 gadiem.

(7) Nekāda šā panta otrajā daļā minētā darbība, arī izpēte, jūrā nav pieļaujama, ja jūras izmantotājs vai tā pilnvarota persona to veic bez Latvijas kompetentās iestādes izsniegtās atļaujas vai licences, un šī darbība nekavējoties pārtraucama, ja jūras izmantotājs vai tā pilnvarota persona neievēro atļaujas vai licences nosacījumus vai neziņo par izmaiņām plānotajā darbībā vai izpētes programmā.

(8) Valsts vides dienests vai atļaujas vai licences izsniedzējs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts robežsardzi kontrolē jūras izmantošanu un jūras vides aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību, zvejniecību, jūrlietu pārvaldi un jūras drošību, kā arī par robežsardzi. Šā panta otrās daļas 4. un 6.punktā minēto būvju būvniecības kontroli veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecību.

20.pants. Jūras izmantotāja pienākumi un atbildība

(1) Jūras izmantotājam ir šādi pienākumi:

1) nepieļaut jūras piesārņošanu un darbības, kas var negatīvi ietekmēt jūras vides stāvokli;

2) veikt paredzētās jūrā veicamās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu;

3) saņemt normatīvajos aktos paredzētās atļaujas vai licences darbībām jūrā;

4) veikt pasākumus, lai novērstu kaitējuma draudus vai kaitējumu jūras videi atbilstoši Vides aizsardzības likumam;

5) ievērot citu jūras izmantotāju un citu valstu tiesības Baltijas jūras reģionā, kā arī šā likuma, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencijas, Helsinku konvencijas, citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības.

(2) Ārvalsts zinātniskās pētniecības kuģim zinātniskās izpētes darbu veikšanai Latvijas teritoriālajā jūrā, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pienākumiem ir pienākums saņemt Valsts vides dienesta speciālo atļauju, ko pārsūta Ārlietu ministrija diplomātiskā ceļā.

(3) Kārtību, kādā ārvalsts zinātniskās pētniecības kuģim izsniedz šā panta otrajā daļā minēto speciālo atļauju zinātniskās izpētes darbu veikšanai, nosaka Ministru kabinets.

(4) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pienākumu nepildīšanu jūras izmantotāju sauc pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2010.gada 30.decembrim izdod šā likuma 8.panta trešajā daļā, 9.panta otrajā daļā un 10.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

3. Ministru kabinets līdz 2011.gada 15.jūlijam izdod šā likuma 7.panta trešajā daļā un 20.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

4. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 19.panta ceturtajā un piektajā daļā minētos noteikumus.

5. Šā likuma 8.panta pirmajā daļā minēto jūras vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu izstrādā un apstiprina ne vēlāk kā līdz 2012.gada 15.jūlijam.

6. Šā likuma 11.panta pirmajā daļā minēto jūras vides monitoringa programmu izstrādā un apstiprina līdz 2013.gada 30.decembrim. Ne vēlāk kā 2014.gada 1.janvārī šo programmu sāk īstenot pilnā apjomā.

7. Šā likuma 15.panta pirmajā daļā minēto Pasākumu programmu izstrādā un Ministru kabinets apstiprina ne vēlāk kā līdz 2015.gada 15.decembrim.

8. Līdz šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētā jūras telpiskā plānojuma spēkā stāšanās dienai, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, Ministru kabinets pieņem lēmumu par šā likuma 19.panta otrās daļas 4.punktā minēto darbību pieļaujamību attiecīgajā atļaujas vai licences laukumā Latvijas teritoriālajā jūrā, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ņemot vērā šā likuma 14.panta nosacījumus.

9. Atļaujas, kuras šā likuma 19.panta otrās daļas 4.punktā minēto darbību veikšanai izsniegtas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz atļaujā noteiktā termiņa beigām.

10. Šā likuma 19.panta piektā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija direktīvas 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (Dokuments attiecas uz EEZ).

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 28.oktobrī.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2010.gada 17.novembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 28.10.2010.Stājas spēkā: 18.11.2010.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 183 (4375), 17.11.2010.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
221385
{"selected":{"value":"18.11.2010","content":"<font class='s-1'>18.11.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"},"data":[{"value":"26.12.2013","content":"<font class='s-1'>26.12.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-25.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.11.2010","content":"<font class='s-1'>18.11.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
18.11.2010
84
1
Saite uz tiesību aktu Atsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)