Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.899

Rīgā 2010.gada 21.septembrī (prot. Nr.48 37.§)
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
3.panta trešās daļas 12.punkta "a" apakšpunktu, 8. panta otro daļu, 9. panta pirmās daļas 16. un 17. punktu un 44. punkta "a" apakšpunktu,
10.panta pirmās daļas 4.punktu, 11.panta trešās daļas 15.punktu, 16.1 panta ceturto daļu,
17.panta vienpadsmitās daļas 2.punktu, 38.panta otro daļu un 39.pantu
(Grozīta ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr. 1526; MK 23.09.2014. noteikumiem Nr. 564; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 782)

1. Noteikumi nosaka atsevišķu likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk – likums) normu piemērošanas kārtību attiecībā uz likumā lietotajiem terminiem un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis) apliekamā ienākuma noteikšanas kārtības dažādiem aspektiem, tai skaitā:

1.1. ienākuma un izdevumu atzīšanas brīdi;

1.2. nodokļa maksāšanas kārtību, ja personu nodarbina ārvalstu nodokļa maksātājs vai personas darbu apmaksā no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

1.3. autoratlīdzību saņēmēju attaisnoto izdevumu sastāvu un normas;

1.4. kompensāciju normas;

1.5. normas apgādei natūrā;

1.6. fiziskās personas ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus, par kuriem, nosakot apliekamo ienākumu, atļauts samazināt apliekamo ienākumu;

1.7. neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtību;

1.8. veidlapas paraugu un kārtību, kādā aizpildāms apliecinājums par nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā taksācijas gadā un par šiem ienākumiem aprēķināto un samaksāto nodokli;

1.9. kopā ar deklarāciju iesniedzamo vai uzrādāmo attaisnojuma dokumentu veidus;

1.10. darbinieka uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata taksācijas gadā gūtos ienākumus, par kuriem jāmaksā algas nodoklis.

(Grozīts ar MK 23.09.2014. noteikumiem Nr.564)

2. Piemērojot likuma 3.panta trešo daļu, fiziskās personas – nerezidenta Latvijas Republikā apliekamo ienākumu veido nerezidenta taksācijas periodā (kalendāra gadā) Latvijas Republikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

3. Piemērojot likuma 3.panta trešo daļu, ja fiziskā persona – nerezidents Latvijas Republikā saņem ienākumu tikai naturālo vērtību vai pakalpojumu veidā un no šā ienākuma tā izmaksas brīdī nodokli nav iespējams ieturēt, tad saņemtā kopējā ienākuma vērtību veido ienākuma ekvivalents naudas izteiksmē un summa, kas atbilst nodokļa lielumam no kopējā ienākuma vērtības.

4. Saskaņā ar likuma 3.panta trešo daļu, nosakot, vai fiziskajai personai – nerezidentam par Latvijas Republikā gūto ienākumu jāmaksā nodoklis, ievēro arī spēkā esošos divpusējos starptautiskos līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu konvencijas).

5. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 1.punktu, ar nodokli neapliek nerezidenta saņemtās kompensāciju summas, kuras nerezidents gūst no darba devēja – nerezidenta, ja tās saistītas ar komandējumiem un darba braucieniem uz Latvijas Republiku.

6. Saskaņā ar likuma 3.panta trešās daļas 1.punktu, nosakot fiziskās personas – nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu no algota darba, apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz normas, kuras noteiktas normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi. Ja saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas pārsniedz normas, kuras noteiktas minētajos normatīvajos aktos, ar nodokli apliek pārsnieguma summu.

7. Likuma 3.panta trešās daļas 8.punktu piemēro, ja nerezidents gūst ienākumu no tāda kustamā īpašuma izmantošanas, kas atrodas vai, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ir ievests valstī un ir iznomāts rezidentiem vai nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām to saimnieciskās darbības veikšanai gan Latvijas Republikas teritorijā, gan ārvalstīs.

8. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 12.punktu, autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro spēkā esošās nodokļu konvencijas.

9. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 12.punktu, par samaksu par ienākumu no intelektuālā īpašuma uzskata jebkuru maksājumu, ko saņem kā kompensāciju par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz zinātnes, literatūras vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu) vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

10. Likuma 3.panta trešās daļas 12.punktu nepiemēro, ja tiek atsavināti intelektuālā īpašuma objekti, kuri ir uzskaitīti šo noteikumu 86.punktā. Ienākums no intelektuālā īpašuma objekta atsavināšanas, ja fiziskā persona atsavina intelektuālā īpašuma objektu, kurš nav šīs personas radīts, atbilstoši likuma 11.9 pantam ir ienākums no kapitāla – kapitāla pieaugums.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

11. Piemērojot likuma 3.panta trešās daļas 17.punktu, nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa ir starpība starp nekustamajā īpašumā veikto rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citu kapitālo ieguldījumu summu un nekustamā īpašuma nolietojuma vērtību.

12. Fiziskā persona atbilstoši likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktam pati aprēķina algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to budžetā, ja algas nodokli par tās ienākumiem nemaksā darba devējs un ja šī persona:

12.1. ir darba attiecībās ar darba devēju, kurš ir ārvalstu privāto tiesību fiziskā vai juridiskā persona (nerezidents), kam Latvijas Republikā nav pastāvīgās pārstāvniecības;

12.2. ir darba attiecībās ar ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijas Republikā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu);

12.3. uz darba līguma pamata saņem atlīdzību par tāda darba izpildi, kas tiek finansēts no ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem;

12.4. ir darba attiecībās ar darba devēju – fizisku personu, kas ir ārvalstu nodokļu maksātājs;

12.5. ir nacionālais eksperts, kas strādā citā valstī ar Eiropas Savienības līdzdalību finansēta starptautiska projekta ietvaros, un ienākuma izmaksātājs ir nerezidents.

13. Šo noteikumu 12.punktu nepiemēro, ja atbilstoši likuma 17.1 pantam nodoklis ir ieturēts izmaksas vietā.

14. Piemērojot likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu, ja darba devējam – nerezidentam Latvijas Republikā ir pastāvīgā pārstāvniecība, algas nodokli vispārējā kārtībā aprēķina un budžetā iemaksā darba devējs (tā pastāvīgā pārstāvniecība).

15. Šo noteikumu 12.punktā minētās fiziskās personas – rezidenti reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā fiziskā persona ir stājusies darba attiecībās ar likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minēto darba devēju, un algas nodokli par kalendāra mēnesī saņemto atalgojumu samaksā likuma 17.panta 9.1 daļā noteiktajā termiņā. Reģistrējoties par algas nodokļa maksātāju, fiziskā persona uzrāda ar darba devēju noslēgto darba līgumu. Ja fiziskā persona – rezidents Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusies mēnesī, kas seko mēnesim, kurā tā ir stājusies darba attiecībās ar minēto darba devēju, tad, izdarot algas nodokļa maksājumu pirmo reizi, fiziskā persona nodokli samaksā par mēnesi, kurā tā ir stājusies darba attiecībās, un tam sekojošo mēnesi.

16. Šo noteikumu 12.punktā minētās fiziskās personas – nerezidenti reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā līdz tā mēneša beigām, kurš seko mēnesim, kurā fiziskā persona ieradusies Latvijas Republikā veikt algotu darbu ārvalsts darba devēja labā. Ja fiziskā persona – nerezidents Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusies mēnesī, kas seko mēnesim, kurā tā ir ieradusies Latvijas Republikā veikt algotu darbu ārvalsts darba devēja labā, tad, izdarot algas nodokļa maksājumu pirmo reizi, fiziskā persona – nerezidents nodokli samaksā par mēnesi, kurā tā ir stājusies darba attiecībās, un tam sekojošo mēnesi.

17. Šo noteikumu 12.punktā minētās fiziskās personas – rezidenti, aprēķinot algas nodokli, kalendāra mēneša apliekamo ienākumu nosaka kā starpību starp algota darba ienākumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, un mēneša neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu un attiecīgajam mēnesim aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu.

18. Šo noteikumu 12., 14., 15. un 17.punkts nav attiecināms uz tādām fiziskajām personām – Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuru darba devējs ir ārvalstu nodokļa maksātājs, ja minētās personas strādā sava darba devēja labā ārpus Latvijas Republikas. Šīs personas par ienākumiem, kas taksācijas gada laikā gūti uz darba attiecību pamata ar ārvalsts darba devēju, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju.

18.1 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā (turpmāk – darbinieks), izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)

18.2 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, ir šādi:

18.2 1. darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma 15., 22. un 25. pantā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei;

18.2 2. darba devēja piešķirtie labumi un maksājumi, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" attiecināmi uz darba devēja izdevumiem;

18.2 3. darba devēja segtie izdevumi:

18.2 3.1. par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu);

18.2 3.2. par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros;

18.2 3.3. par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīru attiecīgās dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu;

18.2 3.4. par darbinieku veselības aprūpi un sociālo rehabilitāciju Ministru kabineta noteikto normu ietvaros;

18.2 4. izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu veicot maksājumus par darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja darbinieka ģimene paliek iepriekšējā dzīvesvietā;

18.2 5. izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu kompensējot starpību starp darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem un viņa dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem citā apdzīvotā vietā, uz kuru darba pienākumu dēļ darbinieks un viņa ģimene ir pārcēlušies pēc darba devēja norādījuma;

18.2 6. izdevumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīru pārcelšanu dienesta interesēs uz citu apdzīvotu vietu, kompensējot dzīvojamās telpas īres un komunālo pakalpojumu maksājumus saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu;

18.2 7. to darbinieka izdevumu kompensācija, kas saistīti ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu Latvijā vai ārpus tās sakarā ar viņa iecelšanu citā amatā vai šādas iecelšanas izbeigšanu;

18.2 8. izdevumi, kas saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, ja attiecīgie izdevumi nav sadalāmi personāli un ir iekļauti darba devēja apliekamajā ienākumā;

18.2 9. darba devēja dāvanas, kuru kopējā vērtība taksācijas gada laikā nepārsniedz 14,23 euro;

18.2 10. darba devēja darbiniekam piešķirtie apbalvojumi, kam nav atlīdzības nozīmes rakstura, bet ir morāla novērtējuma raksturs.

(MK 23.09.2014. noteikumu Nr. 564 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)

18.3 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ar algas nodokli apliek pārējos ienākumus, kas nav minēti šo noteikumu 18.2 punktā, tai skaitā:

18.3 1. darba samaksu vai citu atlīdzību, ko izmaksā darba devējs, arī visas piemaksas pie darba algas, atvaļinājuma samaksu un atvaļinājuma pabalstu, komisijas naudu, prēmijas, pabalstus, kā arī darba līgumā par darba nosacījumu maiņu paredzēto atlīdzību;

18.3 2. atlaišanas pabalstu un citus maksājumus, kurus darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas gadījumā vai darbam noteiktu ierobežojumu gadījumā;

18.3 3. darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam;

18.3 4. darba devēja doto labumu darbinieka, viņa ģimenes locekļu vai darbinieka un viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā vai sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar, par šādu darba devēja doto labumu:

18.3 4.1. labumu, kas gūts, darba devējam sedzot izdevumus par darbinieka dzīvojamo telpu, vasarnīcas, garāžas un saimniecības ēku īri un komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu apmaksu;

18.3 4.2. darba devēja apmaksātajiem izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka mājsaimniecībai nepieciešamā personāla algošanu;

18.3 4.3. labumu, kas gūts, lietojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs (darba devēja atbilstošo izmaksu apmērs);

18.3 5. jebkurus tiešos vai netiešos darba devēja pabalstus un darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumus, kuri ir sadalāmi personāli un ir saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi un kurus sedz darba devējs;

18.3 6. citus ienākumus, maksājumus un labumus, kas nav minēti šo noteikumu 18.2 punktā.

(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)

18.4 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, algas nodoklis jāmaksā par ienākumiem, kas gūti kā starpība starp darbinieka noguldījumam (depozītam) noteikto procentu likmi un kredītiestādes noteikto noguldījuma (depozīta) parasto procentu likmi, ja darba devējs noteicis darbinieka noguldījumam (depozītam) augstākus noguldījuma (depozīta) procentus par attiecīgajā kredītiestādē noteiktajiem parastajiem noguldījuma (depozīta) procentiem.

(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)

18.5 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, algas nodoklis jāmaksā par labumu, ko darbinieks guvis (mājsaimniecībai vai personīgajam patēriņam) no darba devēja konta kredītiestādē apmaksātajiem izdevumiem (arī izmantojot debetkarti un kredītkarti), ja darbinieks nav atmaksājis darba devējam šos izdevumus.

(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)

18.6 Piemērojot likuma 8. panta 2.1 daļu, ienākumu, par kuru maksājams algas nodoklis, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 18.1, 18.3, 18.4 un 18.5 punktu.

(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)

18.7 Piemērojot likuma 8. panta 2.9 daļu kapitālsabiedrībās, kurās neviens darbinieks vai valdes loceklis nesaņem algota darba ienākumus vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā, bet kurās konkrētajā mēnesī ir apgrozījums vismaz piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, jāmaksā algas nodoklis par katru valdes locekli no objekta, kas ir vismaz minimālās algas apmērā (likuma 8. panta 2.9 daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1. pielikumā (1. un 2. piemērs)).

(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā)

18.8 Piemērojot likuma 8. panta 2.9 daļu, kapitālsabiedrības apgrozījums ir ieņēmumi no kapitālsabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu.

(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)

19. Likuma 8.panta trešās daļas 4.punktā minētos ienākumus, ko kooperatīvās sabiedrības, biedrības, nodibinājuma vai citas privāto tiesību juridiskās personas dalībnieki saņem likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, nosaka kā starpību starp šīs kooperatīvās sabiedrības, biedrības, nodibinājuma vai citas privāto tiesību juridiskās personas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā saņemto vērtību un ieguldījuma vērtību, ko persona veikusi šajā kooperatīvajā sabiedrībā, biedrībā, nodibinājumā vai citā privāto tiesību juridiskajā personā.

20. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 8.punktu, par ienākumu no intelektuālā īpašuma un no tiesībām uz intelektuālo īpašumu uzskata jebkuru maksājumu, ko fiziskā persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz zinātnes, literatūras vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu), vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

21. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 11.1 punktu, par citiem ienākumiem no kapitāla uzskatāmi arī ienākumi no darījumiem un atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas minēti Finanšu instrumentu tirgus likumā, kā arī ienākumi, ko maksātājs saņēmis no Finanšu instrumentu tirgus likumā paredzēto ieguldītāja finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu (portfeļa pārvaldības pakalpojums).

22. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 14.punktu, nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa ir starpība starp nekustamajā īpašumā veikto rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citu kapitālo ieguldījumu summu un nekustamā īpašuma nolietojuma vērtību.

23. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 21.punktu, ja nodokļa maksātājs – fiziska persona saņem no aizņēmēja parāda atmaksu (tādu pašu naudas summu vai lietu daudzumu, kādu aizņēmējs saņēmis), šā parāda atmaksa nav uzskatāma par apliekamo ienākumu neatkarīgi no tā, vai atmaksa notiek tieši vai ar trešās personas starpniecību.

24. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 21.punktu, prasījuma tiesību cesijas gadījumā fiziskās personas – cesionāra apliekamo ienākumu veido cesijas rezultātā gūtā ienākuma un cedentam samaksātās summas starpība.

25. Piemērojot likuma 8.panta trešās daļas 21.punktu, ja fiziskajai personai ir prasījuma tiesības pret otru fizisko personu, taču šī otrā fiziskā persona, lai segtu prasījumu, cedē pirmajai fiziskajai personai prasījuma tiesības pret kādu trešo fizisko personu, kas savukārt ir parādā otrajai fiziskajai personai, tad cesionāra apliekamo ienākumu šajā gadījumā veido cesijas rezultātā gūtā ienākuma un prasījuma (kas cesionāram ir pret cedentu) starpība.

26. Likuma 8.panta piekto daļu piemēro apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ko darba devējs veicis no saviem līdzekļiem darbinieka labā atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu" un saskaņā ar dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts ar apdrošināšanas sabiedrību, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētu apdrošināšanas sabiedrību, kā arī iemaksām privātajā pensiju fondā, kurš nodibināts un darbojas saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" vai analoģisku citas Eiropas Savienības dalībvalsts likumu, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts likumu, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts likumu.

(Grozīts ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)

27. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, darba devēja darbinieka labā veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā un apdrošināšanas prēmiju maksājumu summas ir darbinieka ienākuma daļa, kas gūta uz darba attiecību pamata un par kuru veicami algas nodokļa maksājumi. Minētās iemaksas ir ieskaitāmas darbinieka darba ienākumos. Nosakot darbinieka apliekamo ienākumu, minētās iemaksas atskaita no darbinieka darba ienākuma, ievērojot likuma 8.panta piektajā daļā noteiktos ierobežojumus.

28. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja darbinieka labā veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma par taksācijas gadu, ko darba devējs veicis saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu, pārsniedz 10 % no fiziskās personas – darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, minēto maksājumu kopsummas pārsniegumu, ievērojot arī likumā noteikto ierobežojumu 426,86 euro apmērā, darba devējs ietver darbinieka apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un likumā noteiktajā kārtībā aprēķina un ietur no tā algas nodokli (likuma 8.panta piektās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1.pielikumā (3. un 8. piemērs)).

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr. 1055; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)

29. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja darba devēja veikto dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma nav pārsniegusi 10 % no darbinieka bruto darba samaksas, bet ir lielāka par 426,86 euro gadā, darbinieka apliekamajā ienākumā iekļaujama summa, kas pārsniedz 426,86 euro. Aprēķinot apliekamo ienākumu, darba devējs ievēro šo noteikumu 28.punktā minētos nosacījumus.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)

30. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja saskaņā ar darba devēja noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) vai veselības apdrošināšanas līgumu, vai līgumu par iemaksām privātajā pensiju fondā apdrošināšanas prēmiju maksājumi vai iemaksas privātajā pensiju fondā darbinieka labā tiek izdarītas reizi gadā vai vairākas reizes gadā, sadalot gada maksājumu daļās, apdrošināšanas prēmiju un iemaksu privātajos pensiju fondos attiecība pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā tiek noteikta divējādi. Ja darba devējs apdrošināšanas prēmiju maksājumus vai iemaksas privātajos pensiju fondos ir veicis par taksācijas gadu un pēctaksācijas gadu, tad taksācijas gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, ņem vērā tikai to maksājumu daļu, kas attiecas uz taksācijas gadu. Ja darba devējs veicis maksājumus par pirmstaksācijas gadu un taksācijas gadu, tad taksācijas gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto darba samaksu taksācijas gadā, ņem vērā visus maksājumus. Ja maksājumu summa pārsniedz 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā, pārsnieguma summa tiek iekļauta darbinieka gada apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un no tās tiek ieturēts nodoklis (likuma 8.panta piektās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1.pielikumā (4., 5. un 7. piemērs)).

(Grozīts ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)

31. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, darba devēja darbinieka labā veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ja darba līgums starp darba devēju un darbinieku tiek pārtraukts, bet apdrošināšanas līgums tiek pārjaunots uz attiecīgā darbinieka jauno darba devēju vai citu tā paša darba devēja darbinieku vai attiecīgais darbinieks pats to pārņem, uz darba līguma pārtraukšanas dienu tiek noteikta par darbinieku veikto maksājumu attiecība pret darbinieka bruto darba samaksas kopsummu darba līguma pārtraukšanas gadā. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa pārsniedz likumā noteikto ierobežojumu, pārsnieguma summa tiek aplikta ar nodokli. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi darbinieka labā veikti saskaņā ar dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu un kopējā apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa ir pārsniegusi gadam noteikto 426,86 euro ierobežojumu, ar nodokli tiek aplikta pārsnieguma summa.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)

32. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, to darba devēja veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu attiecība, ko darba devējs veicis darbinieka labā saskaņā ar darba devēja pirms darbinieka stāšanās darba attiecībās noslēgto apdrošināšanas līgumu, nedrīkst pārsniegt likumā noteikto ierobežojumu no šā darbinieka bruto darba samaksas tajā laikposmā, kurā viņš ir kļuvis par apdrošināmo personu. Attiecībā uz darba devēja noslēgto dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu jāņem vērā, ka apdrošināšanas prēmiju summai noteiktais ierobežojums 426,86 euro apmērā ir piemērojams proporcionāli laikposmam, kurā uz minēto darbinieku ir pārjaunots dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums (likuma 8.panta piektās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1.pielikumā (6. piemērs)).

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr. 1055; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)

33. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja pie darba devēja darbinieku labā noslēgtā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma pievienotais apdrošināto darbinieku saraksts tiek papildināts ar jaunu darbinieku, tiek piemēroti šo noteikumu 28.punktā minētie nosacījumi.

33.1 Piemērojot likuma 8. panta piekto daļu, ja darba devēja noslēgtais dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu) kā papildu apdrošināšanas veidu paredz nelaimes gadījumu apdrošināšanu, tad, nosakot darbinieka ar nodokli neapliekamo ienākumu summu, jāņem vērā kopējā samaksātās apdrošināšanas prēmijas summa, kura nedrīkst pārsniegt 10 % no darbinieka bruto darba samaksas taksācijas gadā.

(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā)

34. Piemērojot likuma 8. panta 5.2 daļu, ja taksācijas gadā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summa pārsniedz gan 426,86 euro, gan 10 % ierobežojumu par periodu, kad ir aprēķināta darba samaksa, ar nodokli apliekamā summa ir lielākā no abām pārsnieguma summām.

(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā)

34.1 Piemērojot likuma 8.1 panta piekto daļu, aizdevējs vai maksātājs līdz pēctaksācijas gada 1.jūnijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par viena aizdevēja taksācijas gada laikā fiziskajai personai izsniegtajiem aizdevumiem, kuru apmērs (to kopsumma) vienai fiziskajai personai pārsniedz 15 000 euro, vai par aizdevumiem, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro, vai par taksācijas gadā izsniegtajiem aizdevumiem, kuri izsniegti papildus tiem aizdevumiem, par kuriem informācija jau ir sniegta, bet jaunā aizdevuma izsniegšanas brīdī iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa pārsniedz 15000 euro, kā arī informāciju par noslēgto aizdevuma līgumu un aizdevuma apmēru (1.1 pielikums).

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)

34.2 Piemērojot likuma 8.2 panta pirmo daļu, tajā minēto procentu apmēru, ja neatmaksāto parādu saistību apjoms taksācijas gada laikā mainās, piemēro taksācijas gada parādu saistību vidējam apjomam, ko nosaka kā parādu saistību gada vidējo svērto vērtību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumiem.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)

35. Likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto fiziskās personas ienākumu neapliekamo apmēru – 3000 euro gadā – piemēro attiecīgās fiziskās personas gada kopējiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda – parka vīngliemezis (Helix pomatia) – ieguves. Šajā punktā minētais neapliekamais ienākumu apmērs ir piemērojams fiziskai personai neatkarīgi no minētās personas īpašumā esošo saimniecību skaita. Minētais noteikums attiecas arī uz individuālajiem komersantiem.

(MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā)

36. (Svītrots ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)

37. Likuma 9.panta pirmās daļas 4.punkts neattiecas uz apdrošināšanas atlīdzībām, kas izmaksātas gadījumos, ja apdrošināšanas prēmija ir bijusi iekļauta nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības izdevumos.

38. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 6.punktu, par ienākumiem no Latvijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību parādzīmēm, kas nav apliekami ar nodokli, uzskata visu gūto ienākumu no šīm parādzīmēm, arī ienākumu no minēto parādzīmju atsavināšanas.

39. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 7.punktu, ja pabalstu piešķiršanas pamats ir tas, ka persona ir darba vai dienesta attiecībās ar iestādi vai institūciju, kas finansēta no budžeta, attiecīgās iestādes vai institūcijas izmaksātajiem pabalstiem netiek piemērots atbrīvojums, jo nav uzskatāms, ka tie ir no budžeta izmaksājami pabalsti.

40. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu, ar nodokli nav apliekama arī saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu amatpersonai, darbiniekam un profesionālā dienesta karavīram segtā mācību maksas daļa.

41. Likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu attiecina arī uz izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātajām mācību maksas kompensācijām.

42. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu, iestādes, kuras Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā apmērā taksācijas gadā ir segušas mācību maksu (izmaksājušas mācību maksas kompensāciju), kā arī Izglītības un zinātnes ministrija par izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātajām mācību maksas kompensācijām līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskajām personām, kurām kompensācija izmaksāta, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, izmaksāto summu un izmaksas datumu, kā arī kalendāra gadu, par kuru kompensācija izmaksāta.

43. Likuma 9.panta pirmās daļas 16.punkta izpratnē kompensācijas izmaksas ir arī summas, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,04 euro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 euro mēnesī.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)

43.1 Likuma 9.panta pirmās daļas 16.punkta izpratnē kompensācijas izmaksas ir arī Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumi. Šo izdevumu apmēru aprēķina saskaņā ar Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu normām (12.pielikums).

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

44. Likuma 9.panta pirmās daļas 17.punktā paredzētā apgāde natūrā ir darba devēju – kuģu īpašnieku nodrošinātā to zvejnieku un tirdzniecības kuģu komandu locekļu ēdināšana, kuri, pildot darba pienākumus, nepārtraukti atrodas uz kuģa vismaz 48 stundas. Kuģu komandu locekļu ēdināšana nav aizstājama ar kompensāciju naudā. Kuģa komandas viena locekļa ēdināšanas izdevumu norma diennaktī ir šāda:

44.1. septiņi euro, ja kuģis atrodas Latvijas Republikas ostā;

44.2. summa, kas ekvivalenta septiņiem euro, ja kuģis atrodas reisā vai ārvalstu ostā.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)

45. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, tajā minētais laikposms, kad nekustamais īpašums bijis personas deklarētā dzīvesvieta (12 mēneši), ir jebkuri 12 mēneši pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai.

46. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, fiziskā persona, kura atsavina nekustamo īpašumu, kas bijis tās īpašumā mazāk par 60 mēnešiem vai vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai nav bijis personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese), no minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma maksā nodokli, iesniedzot deklarāciju par ienākumu no kapitāla. Apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas nosaka kā nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas un iegādes vērtības starpību un attiecīgā ieguldījuma vērtības starpību.

47. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, ja fiziskā persona atsavina nekustamo īpašumu, kas bijis tās īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai bijis personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese), nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākums ir atbrīvots no aplikšanas ar nodokli. Tomēr, ja nekustamais īpašums ir izmantots saimnieciskajā darbībā, ar nodokli ir apliekama summa, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 48.punktu.

48. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, vērtē, vai nekustamais īpašums nav izmantots saimnieciskajā darbībā. Ja minētais nekustamais īpašums ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likuma 11.6 panta otro daļu. Ja likuma 9.panta pirmās daļas 33.punkta kritērijiem atbilstošs nekustamais īpašums ticis izmantots saimnieciskajā darbībā un tiek atsavināts 60 mēnešu laikā no pamatlīdzekļa pārkvalificēšanas, fiziskās personas apliekamo ienākumu palielina par visos iepriekšējos taksācijas periodos, kuros nekustamais īpašums izmantots saimnieciskajā darbībā, norakstīto nolietojumu (likuma 9.panta pirmās daļas 33.punkta piemērošanas piemērs – šo noteikumu 2.pielikumā). Apliekamā ienākuma summai piemēro 15 % likmi.

49. Šo noteikumu 47. un 48.punktā minētās normas nepiemēro, ja nodokļa maksātāja saimnieciskā darbība ir nekustamo īpašumu tirdzniecība, būvniecība vai apsaimniekošana, kas neietver iznomāšanu vai izīrēšanu.

50. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.2 punkta "b" apakšpunktu, par ienākumu no kapitāla pieauguma nav klasificējams ienākums no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas, ja to atsavina atbilstoši likuma 11.7 panta trešajai daļai.

51. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, atsavinot daudzdzīvokļu nekustamo īpašumu, kurš fiziskās personas īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem, ar nodokli nav apliekama nekustamā īpašuma daļa, kurā personai vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai bija deklarētā dzīvesvieta.

52. Likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu nepiemēro, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, kas neietver dzīvojamo ēku, bet nekustamais īpašums fiziskās personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese). Ienākums no šāda nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas ir apliekams ar nodokli.

52.1 Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, dzīvokļa reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā jebkurā gadījumā, ja nodokļa maksātājam neradās tiesiskas iespējas pārdodamo dzīvokli ierakstīt zemesgrāmatā un tādējādi objektīvu iemeslu dēļ nevar tikt izpildīts likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktā noteiktais kritērijs, ka nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā ilgāk par 60 mēnešiem.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

52.2 Likuma 9.panta pirmās daļas 34.1 punktu attiecina arī uz ienākumu no sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nodokļa maksātājs nekustamo īpašumu ir atsavinājis uz Ministru kabineta rīkojuma pamata.

(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.632 redakcijā)

52.3 Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 34.2 punktu, ienākumam, kurš no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, jābūt ne mazākam kā starpībai starp nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu un tā iegādes vērtību. Ja no jauna tiek ieguldīts mazāks ienākums par noteikto, tad starpība, kas veidojas, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldīto ienākumu, ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un ir apliekama ar nodokli.

(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)

53. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 35.punkta "b" apakšpunktu, ar nodokli netiek apliktas dāvanas līdz 1425 euro no viena dāvinātāja – fiziskās personas taksācijas gada laikā.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)

54. Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 35.punkta "b" apakšpunktu, ja dāvinājuma līgumā nav norādīta dāvanas (kustamas lietas, izņemot kapitāla aktīvus) vērtība, tad par tās iegādes vērtību uzskata dāvanas novērtējumu naudas izteiksmē pēc tirgus cenām, kādas ir bijušas spēkā dāvinājuma līguma noslēgšanas dienā, vai ņemot vērā sertificēta vērtētāja vai attiecīgās nozares speciālista vērtējumu.

54.1 Piemērojot likuma 9.panta 8.2 daļu, Valsts ieņēmumu dienests izvērtē, vai maksātāja iesniegumā minēto nekustamā īpašuma objektu kopums pēc ekonomiskās būtības veido dzīvokļa īpašumu, ja dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums (arī atsevišķā īpašuma sastāvā papildus ārpus telpas vai telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas vai palīgēkas vai to daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu vai citu atsevišķo īpašumu) un kopīpašuma domājamā daļa ir nostiprināti atsevišķās zemesgrāmatās (likuma 9.panta 8.2 daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 2.1 pielikumā).

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)

54.2 Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 44. punktu, ar nodokli nav apliekamas ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši brīvprātīgā darba līguma noteikumiem sedz brīvprātīgā darba organizētāji, šādā apmērā:

54.2 1. izdevumi, kuru kopējais apmērs taksācijas gada laikā (neatkarīgi no izmaksātāja) nepārsniedz 1000 euro (izņemot šo noteikumu 54.2 2. apakšpunktā minētos izdevumus):

54.2 1.1. par ēdināšanu – ne vairāk kā 6 euro par katru dienu;

54.2 1.2. par viesnīcu (naktsmītni), ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti – ne vairāk kā 57 euro par diennakti;

54.2 1.3. par ceļa (transporta) izdevumiem (izņemot izdevumus par degvielu), ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti;

54.2 1.4. par degvielu, ja brīvprātīgā darba veicējs lieto viņa īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, – ne vairāk kā 50 euro mēnesī;

54.2 1.5. par apģērbu, ja tas saistīts ar darbības specifiku vai norāda uz konkrētu atpazīstamību un piederību;

54.2 1.6. par apmācību, ja tā saistīta ar darbības specifiku un nav saistīta ar pamatizglītību, – ne vairāk kā 200 euro gadā;

54.2 2. izdevumi par pakalpojumiem, kuru obligāta nodrošināšana ir noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem:

54.2 2.1. par veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā, ja tā ir pamatota ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem;

54.2 2.2. par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām (izņemot sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu), ja tā ir pamatota ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem;

54.2 2.3. par veselības pārbaudēm, ja tās ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 782 redakcijā)

54.3 Piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 44. punktu, ar nodokli ir apliekama tā brīvprātīgā darba organizētāja segtā izdevumu daļa, kas pārsniedz šo noteikumu 54.2 1. apakšpunktā noteiktās normas.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 782 redakcijā)

55. Par fiziskās personas attaisnotajiem izdevumiem saskaņā ar likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu ir atzīstamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai analoģiski citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajos aktos noteikti maksājumi.

56. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, par fiziskās personas ģimenes locekļiem uzskatāmas personas, par kurām tai ir tiesības saņemt nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likuma 13.pantu, kā arī tās vecāki, vecvecāki, laulātais, bērni un mazbērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir maksātāja apgādībā. Fiziskās personas tiesības uz attaisnoto izdevumu atskaitīšanu no apliekamā ienākuma nav atkarīgas no tā, vai fiziskā persona kalendāra gadā ir izmantojusi nodokļa atvieglojumus par likuma 13.pantā minētajām personām.

57. Nodokļa maksātājam ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas atskaitīt likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētos zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu, šādā apmērā:

57.1. 40 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas:

57.1.1. par mūzikas darbu (operas, baleti, operetes, mūzika citiem skatuves darbiem, kamerdarbi, simfoniskie, vokāli simfoniskie un kora darbi, darbi pūtēju orķestrim) radīšanu un publicēšanu;

57.1.2. par skulptūru, monumentāli dekoratīvās glezniecības, dekoratīvi lietišķās un noformētājas mākslas, stājglezniecības, teātra dekorāciju mākslas un dažādas tehnikas grafikas darbu radīšanu;

57.2. 30 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas:

57.2.1. par māksliniecisku grafiku un fotodarbu radīšanu iespiešanai un izstādēm, kā arī datorgrafiku un videodarbu radīšanu;

57.2.2. par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecības paraugu radīšanu (no honorāra par to izmantošanu pirmajos divos gados);

57.3. 25 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas – par citiem mūzikas darbiem;

57.4. 20 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas:

57.4.1. par arhitektūras projektu radīšanu;

57.4.2. par dizaina projektu radīšanu;

57.5. 15 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas par citu šajā punktā neminētu darbu radīšanu.

58. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā, aprēķinot no fiziskajai personai izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas izmaksas brīdī ieturamo nodokli, ņem vērā ar šā ienākuma gūšanu saistītos izdevumus šo noteikumu 57.punktā minētajā apmērā.

59. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu, fiziskā persona, kurai no izmaksātās autoratlīdzības (honorāra) summas taksācijas gada laikā nodoklis aprēķināts un ieturēts atbilstoši šo noteikumu 58.punktam, var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ja tās faktiskie ar zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu saistītie izdevumi, kas apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, pārsniedz šo noteikumu 57.punktā minētās izdevumu normas. Ja persona nevar uzrādīt izdevumus apliecinošus dokumentus, taksācijas gada apliekamā ienākuma aprēķinā izdevumus ņem vērā šo noteikumu 57.punktā minētajā apmērā.

60. Šo noteikumu 57., 58. un 59.punktu piemēro, ja zinātnes, literatūras vai mākslas darbs, atklājums, izgudrojums vai rūpnieciskais paraugs, par kuru saņemta autoratlīdzība (honorārs), nav radīts, izdots, izpildīts vai citādi izmantots darba attiecību ietvaros, kas izriet no darba līguma, vai darba devējs autoratlīdzības (honorāra) saņēmējam nav atlīdzinājis kādu no likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem maksātāja izdevumiem.

61. Šo noteikumu 60.punktu nepiemēro, ja tiek atsavināti intelektuālā īpašuma objekti, kuri ir uzskaitīti šo noteikumu 86.punktā. Ienākums no intelektuālā īpašuma objekta atsavināšanas, ja fiziskā persona atsavina intelektuālā īpašuma objektu, kurš nav šīs personas radīts, atbilstoši likuma 11.9 pantam ir ienākums no kapitāla – kapitāla pieaugums.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

62. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktu, par fiziskās personas bruto darba samaksu uzskatāma darbinieka darba samaksa, no kuras nav atskaitītas likumā atskaitīšanai atļautās summas (neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi) un ieturējumu summas, kas saskaņā ar likumiem var tikt ieturētas no personas darba samaksas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Bruto darba samaksa neietver fiziskajai personai uz darba attiecību pamata piešķirto papildu labumu vērtību.

63. Likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktu piemēro tādam fiziskās personas noslēgtam dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumam, kurā paredzēts apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksāt pašam apdrošinātajam (vai labuma guvējam) un citu ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu saistītu summu izmaksāt pašam apdrošinājuma ņēmējam.

64. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktu, fiziskajai personai ir tiesības ietvert attaisnotajos izdevumos dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus saskaņā ar tādu dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumu, kuru fiziskās personas – darba ņēmēja labā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem, bijis noslēdzis darba devējs un kuru fiziskā persona ir pārjaunojusi.

65. Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, pirms darbinieka mēneša darba ienākuma aplikšanas ar algas nodokli darba devējs ir tiesīgs atskaitīt no darbinieka mēneša darba ienākuma arī tos darbinieka paša veiktos dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus un iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras veiktas uz kolektīvā vai individuālā līguma pamata un kuras:

65.1. kopā ar darba devēja darbinieka labā veiktajiem maksājumiem nepārsniedz likuma 8.panta piektajā daļā noteikto ierobežojumu 10 % apmērā no darbinieka mēneša bruto darba samaksas;

65.2. uz darbinieka iesnieguma pamata veicis darba devējs, ieturot tās no darbinieka darba ienākuma.

66. Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, ja noslēgtais dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu) kā papildu apdrošināšanas veidu paredz nelaimes gadījumu apdrošināšanu, nodokļu maksātājs var samazināt savu ar nodokli apliekamo ienākumu summu par visu samaksātās apdrošināšanas prēmijas summu, bet ne vairāk kā par 10 % no personas gūtā apliekamā ienākuma summas.

67. Piemērojot likuma 10.panta ceturto daļu, nerezidentam, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un kurš taksācijas gadā Latvijas Republikā guvis vairāk nekā 75 % no saviem kopējiem ienākumiem, nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu, ir tiesības piemērot visus likuma 10.panta pirmajā daļā minētos attaisnotos izdevumus.

68. Nosakot apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības atbilstoši likuma 11.panta pirmajai daļai, neņem vērā zaudējumus, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa atsavināšanu, ja šim automobilim, kas kvalificēts kā pamatlīdzeklis, nodokļu aprēķināšanas vajadzībām nav aprēķināts nolietojums.

69. Ieņēmumi no tāda pamatlīdzekļa atsavināšanas, kas nav ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, netiek uzskatīti par saimnieciskās darbības ieņēmumiem atbilstoši likuma 11.panta otrajai daļai.

70. Nosakot apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, fiziskās personas, kurām īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ir atjaunotas noteiktajā kārtībā, kā arī to mantinieki un fiziskās personas, kas īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ieguvušas kā dāvinājumu no personām, kurām īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ir atjaunotas noteiktajā kārtībā, likuma 11.panta trešās daļas 4.punktā minēto pamatlīdzekļu nolietojumu ēkām vai būvēm aprēķina, pamatojoties uz ēku vai būvju Valsts zemes dienesta noteikto inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta pēc 1997.gada 1.janvāra.

71. Ja šo noteikumu 70.punktā minēto ēku un būvju, uz kurām īpašumtiesības ir atjaunotas līdz 2000.gadam, inventarizācijas vērtība ir noteikta vairākas reizes, to nolietojumu aprēķina no pēdējās – ne vēlāk kā 2000.gadā aktualizētās – vērtības. Ja ēkas un būves, uz kurām īpašumtiesības ir atjaunotas līdz 2000.gadam, līdz 2000.gadam nav izmantotas personas saimnieciskajā darbībā, šo ēku un būvju nolietojumu aprēķina no inventarizācijas vērtības, kas noteikta tajā gadā, kad ir uzsākta ēkas vai būves izmantošana saimnieciskajā darbībā.

72. Ja šo noteikumu 70. un 71.punktā minētajām ēkām un būvēm inventarizācijas vērtība no 1997.gada līdz 2000.gadam nav aktualizēta, nolietojuma aprēķināšanai izmanto pēdējo inventarizācijas vērtību, kas noteikta līdz 1997.gadam. Ja tā nav noteikta, izmanto pieņemšanas un nodošanas aktā norādīto vērtību. Minētais nosacījums neattiecas uz ēkām un būvēm, kuru izmantošana saimnieciskajā darbībā uzsākta pēc 2001.gada 1.janvāra.

73. Sākot ar 2001.gadu, šo noteikumu 70.punktā minēto ēku un būvju inventarizācijas vērtība nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām vairs netiek aktualizēta (pārvērtēta).

74. Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 4.punktu, nosakot ēku un būvju atlikušo vērtību, no kuras aprēķina nolietojumu taksācijas gadā, par pamatu ņem ēku un būvju atbilstošo inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta ne vēlāk kā 2000.gadā, un to samazina par nolietojuma summu, kas līdz 2000.gada 1.janvārim aprēķināta šīm ēkām un būvēm nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

75. Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 4.punktu, ja pamatlīdzeklis pēc tā iegādes taksācijas gadā nav ticis izmantots saimnieciskajā darbībā, tā nolietojums netiek iekļauts taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos.

76. Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 7.punktu, fiziskā persona saimnieciskās darbības izdevumos drīkst ietvert tikai par algotajiem darbiniekiem veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

77. Piemērojot likuma 11.panta trešās daļas 13.punktu, saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj taksācijas gadā samaksāto pievienotās vērtības nodokli, kas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu nav atskaitīts kā priekšnodoklis.

(Grozīts ar MK 23.09.2014. noteikumiem Nr.564)

78. Atbilstoši likuma 11.panta trešās daļas 15.punktam fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir tiesīga ietvert ar saimnieciskās darbības ienākuma gūšanu saistītajās izmaksās šādus izdevumus, ja tie pēc ekonomiskā satura un būtības ir saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību un ir nepieciešami tās nodrošināšanai:

78.1. īpašuma apdrošināšanas prēmiju maksājumi;

78.2. civiltiesiskās apdrošināšanas prēmiju maksājumi un izdevumi par saimnieciskajā darbībā izmantotā transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati proporcionāli apdrošināšanas periodā vai periodā, uz kuru attiecas tehniskā apskate, saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru īpatsvaram;

78.3. elektroniskā pasta izdevumi;

78.4. izdevumi par tālruņa sarunām saimnieciskās darbības vajadzībām atbilstoši telekomunikāciju uzņēmuma izsniegtajā izziņā dotajam atšifrējumam par visām tālruņa sarunām un tālruņa abonēšanas maksa proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu īpatsvaram;

78.5. kompensācijas īrniekiem, kuras namīpašnieks izmaksā par dzīvojamās telpās veiktajiem remontdarbiem saskaņā ar līgumu, ja remontdarbu izdevumi nav iekļauti īrnieka saimnieciskās darbības izdevumos;

78.6. kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās ēkas kapitālo remontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai;

78.7. izdevumi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības uzsākšanu;

78.8. iestāšanās maksa un ikgadējā biedru nauda profesionālajā biedrībā, kura attiecas uz fiziskās personas profesionālo darbību;

78.9. citi pēc ekonomiskā satura un būtības saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamie izdevumi.

79. Piemērojot likuma 11.panta ceturto daļu, ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa ekspluatāciju, uzturēšanu vai nomu, kā arī procentu maksājumi, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa iegādi vai nomu. Reprezentatīva vieglā automobiļa vērtību nosaka saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 6.5 pantu.

79.1 Piemērojot likuma 11.6 panta otro daļu, apliekamā ienākuma palielināšanu par nolietojuma summu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, ja ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir neapliekams, norāda gada ienākumu deklarācijas D11 pielikumā.

(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)

80. (Svītrots ar MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)

81. (Svītrots no 01.01.2016. ar MK 23.09.2014. noteikumiem Nr.564, sk. grozījumu 2.punktu)

82. Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, kapitāla pieauguma noteikšanai var izmantot metodi "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) vai vidējo svērto cenu metodi. Fiziskā persona, izvēloties kādu no minētajām metodēm, turpina to izmantot vismaz 10 gadus.

83. Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, ja nav iespējams noteikt vērtspapīru iegādes vērtību, par šāda vērtspapīru iegādes vērtību uzskata tā nominālvērtību.

84. Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, ja akcijas ir iegādātas par privatizācijas sertifikātiem un nav saglabājusies izziņa par apmaksātajām akcijām, par šādu akciju iegādes vērtību uzskata akciju atlases cenu. Ja informācija par akciju atlases cenu ir pieejama valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" mājaslapā internetā, akciju atlases cenas apstiprināšanai oficiāla informācija papīra formā nav nepieciešama.

85. Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, ja nav saglabājusies informācija par iegādes vērtību viena finanšu instrumenta daļām (piemēram, konkrēta uzņēmuma akcijas, fondu daļas, obligācijas), iegādes vērtība ir nosakāma šādi:

85.1. biržā tirgotiem finanšu instrumentiem ņem vērā pēdējo finanšu instrumenta cenu, kas pastāvēja biržā attiecīgās tirdzniecības dienas slēgšanas brīdī;

85.2. ārpus biržas tirgotiem finanšu instrumentiem, kas neatrodas publiskā apgrozībā, un atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem ņem vērā pēdējo finanšu instrumenta cenu ārpusbiržas tirgū, kas ir pieejama attiecīgajā tirdzniecības dienā ticamā informācijas avotā.

85.1 Piemērojot likuma 11.9 panta pirmo daļu, nosakot kapitāla pieaugumu, vērā netiek ņemta kapitāla aktīva turēšanas laikā kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtība, ja, nosakot nekustamā īpašuma iegādes vērtību, tiek ņemta vērā aktuālā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

86. Piemērojot likuma 11.9 panta otrās daļas 6.punktu, intelektuālā īpašuma objekti ir tādi objekti kā preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, patenti, dizainparaugi, autortiesības un citi objekti, kas uzskaitīti Autortiesību likumā, Patentu likumā, likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" un citos intelektuālā īpašuma jomu regulējošajos likumos.

87. Piemērojot likuma 11.9 panta ceturto daļu, ja dāvinājuma līgumā vai mantojuma masā nav norādīta konkrētā nekustamā īpašuma vērtība, tad:

87.1. par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada 31.decembrim;

87.2. lai noteiktu šāda nekustamā īpašuma iegūšanas (iegādes) vērtību, dāvinājuma vai mantojuma saņēmējs iesniedz Valsts zemes dienestā iesniegumu ar lūgumu izsniegt informāciju par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību uz nekustamā īpašuma iegūšanas gada 1.janvāri, ja nekustamais īpašums iegūts pēc 2000.gada 31.decembra.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.907)

88. Piemērojot likuma 11.9 panta septīto daļu, nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība (aktuālā) tiek noteikta uz kārtējā gada 1.janvāri.

89. Piemērojot likuma 11.9 panta vienpadsmito daļu, par procentiem pielīdzināmu ienākumu uzskata visu gūto ienākumu no parāda instrumentiem (kas nav nerezidentam piederoši publiskā apgrozībā esoši finanšu instrumenti), tai skaitā arī ienākumu no parāda instrumentu atsavināšanas.

(Grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1526)

89.1 Piemērojot likuma 11.9 panta vienpadsmitās daļas 4.punktu, apliekamo ienākumu veido pozitīva starpība starp aprēķināto apdrošināšanas atlīdzību vai izmaksāto atpirkuma summu un visām apdrošināšanas prēmijām, kas apdrošināšanas līguma darbības laikā samaksātas par šo apdrošināšanas līgumu. Attiecībā uz spēkā esošiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas noslēgti līdz 2009.gada 31.decembrim un paredz daļēju uzkrājuma izmaksu līguma darbības laikā, ņem vērā arī likuma pārejas noteikumu 85.punktu (šo noteikumu 13.pielikuma 1.piemērs).

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

89.2 Piemērojot likuma 11.9 panta trīspadsmito daļu, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzība (ieskaitot ienākumu no šā apdrošināšanas līguma) tiek izmaksāta pa daļām, ienākumu no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu) nosaka tad, kad veic pirmās apdrošināšanas atlīdzības daļas aprēķinu, samazinot kopējo izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzības summu par samaksājamā nodokļa apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 2. un 3.piemērs).

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

89.3 Piemērojot likuma 11.9 panta četrpadsmito daļu, ja šo noteikumu 89.2 punktā minētā apdrošināšanas atlīdzība palielinās par papildu peļņu, ar nodokli apliekamo ienākumu nosaka tad, kad veic nākamās apdrošināšanas atlīdzības daļas aprēķinu, samazinot atlikušo kopējo apdrošināšanas atlīdzības summu par samaksājamā nodokļa apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 4.piemērs).

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

89.4 Piemērojot likuma 11.9 panta piecpadsmito daļu, ar nodokli apliekamo ienākumu no apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksāta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam beigu termiņam, ja visā dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības laikā apdrošinājuma ņēmējs ir bijis darba devējs (vai cita juridiskā persona), sadala šādi:

89.4 1. apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram;

89.4 2. apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas pārsniedz darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 5.piemērs).

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

89.5 Piemērojot likuma 11.9 panta piecpadsmito daļu, ienākumu no apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksāta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam beigu termiņam, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības laikā ir mainījies apdrošinājuma ņēmējs – apdrošināšanas līgumu ir pārņēmusi fiziskā persona, kas saņem apdrošināšanas atlīdzību, sadala šādi:

89.5 1. apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram;

89.5 2. neapliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst pašas fiziskās personas samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram;

89.5 3. apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas pārsniedz darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) un pašas fiziskās personas samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 6.piemērs).

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

89.6 Šo noteikumu 89.5 punktā noteiktais ienākuma sadalīšanas princips ir piemērojams arī atpirkuma summām, kas izmaksātas, laužot apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, gadījumos, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības laikā ir mainījies apdrošinājuma ņēmējs – apdrošināšanas līgumu ir pārņēmusi fiziskā persona, kas saņem atpirkuma summu.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

89.7 Piemērojot likuma 11.11 panta ceturto daļu, darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādu informāciju:

89.7 1. informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā iesaistītajām kapitālsabiedrībām:

89.7 1.1. akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāna izdevēja (apstiprinātāja) nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

89.7 1.2. tās akciju sabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuras akcijas tiks pirktas;

89.7 1.3. ja akciju pirkuma tiesības attiecas uz ārvalstu kapitālsabiedrību (saistīto uzņēmumu likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē):

89.7 1.3.1. par akciju pirkuma tiesību plāna īstenošanu atbildīgās kapitālsabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

89.7 1.3.2. informācija par to, vai jebkāda veida izmaksas, kas saistītas ar akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānu, tiks attiecinātas uz Latvijā esošu kapitālsabiedrību vai pastāvīgo pārstāvniecību;

89.7 2. informāciju par izvirzītajiem kritērijiem, lai darbinieki kvalificētos dalībai akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā, norādot, vai dalībai akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā kvalificējas visi darbinieki vai tikai vadības līmeņa darbinieki, vai tikai darbinieki, kuri kapitālsabiedrībā nostrādājuši noteiktu laikposmu, vai darbinieki, kuri atbilst citiem – kapitālsabiedrības izvirzītiem – kritērijiem;

89.7 3. informāciju par izvirzītajiem nosacījumiem, lai akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī darbinieks varētu iegādāties akcijas, norādot, vai pastāv tādi nosacījumi kā pārdošanas plāna izpilde, peļņas gūšana, noteikts darbinieka nostrādāts gadu skaits kapitālsabiedrībā akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī vai citi nosacījumi;

89.7 4. informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā paredzēto minimālo akciju pirkuma tiesību turēšanas periodu:

89.7 4.1. datums, ar kuru darbiniekam tiek piešķirtas tiesības nākotnē pirkt akcijas;

89.7 4.2. datums, ar kuru darbinieks nākotnē drīkstēs īstenot akciju pirkuma tiesības;

89.7 5. informāciju par iespējām īstenot akciju pirkuma tiesības, ja darba attiecības tiek pārtrauktas;

89.7 6. informāciju par darbinieka iespējām atsavināt piešķirtās akciju pirkuma tiesības vai iespējām mantot akciju pirkuma tiesības darbinieka nāves gadījumā;

89.7 7. informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas nosacījumiem:

89.7 7.1. atbilstoši akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāna noteikumiem nākotnē pērkamo akciju skaits, to noteiktā iegādes vērtība, valūta;

89.7 7.2. akciju pirkuma tiesības darbiniekam tiek piešķirtas par brīvu vai arī darbiniekam akciju pirkuma tiesības jāiegādājas par noteiktu samaksu (šajā gadījumā norādot, vai darbinieks akciju pirkuma tiesības iegādājas pats vai arī kapitālsabiedrība ietur šo samaksu no darbinieka neto algas);

89.7 7.3. nākotnē iegūstamo akciju iegādes cena (darbinieka iespēja akciju pirkuma tiesību turēšanas perioda beigās iegādāties akciju sabiedrības akcijas ar atlaidi (zem tirgus cenas));

89.7 8. informāciju par darbiniekiem, kas apstiprinājuši savu dalību akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā:

89.7 8.1. vārds, uzvārds un personas kods;

89.7 8.2. akciju pirkuma tiesību skaits, uz ko attiecīgais darbinieks parakstījies;

89.7 8.3. nākotnē iegūstamo akciju skaits;

89.7 8.4. nākotnē iegūstamo akciju iegādes cena.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2013., sk. 145.punktu)

89.8 Šo noteikumu 89.7punktā norādīto informāciju sniedz arī gadījumā, ja akciju pirkuma tiesību plāns paredz akciju piešķiršanu par brīvu, attiecīgi kā nākotnē iegūstamo akciju iegādes cenu norādot "0".

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2013., sk. 145.punktu)

90. Piemērojot likuma 12. un 13.pantu, darba devējs, izmaksājot fiziskajai personai uz darba attiecību pamata gūto ienākumu par nepilnu kalendāra mēnesi, ja darba attiecības sākušās pēc mēneša sākuma vai izbeigušās pirms mēneša beigām, ar algas nodokli apliekamo ienākumu aprēķina, piemērojot neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus, uz kuriem personai saskaņā ar likumu ir tiesības, par tām kalendāra dienām, kurās ir pastāvējušas darba attiecības. Neapliekamo minimumu darba attiecību pastāvēšanas nepilnajam mēnesim aprēķina kā vienas kalendāra mēneša dienas neapliekamā minimuma reizinājumu ar darba attiecību pastāvēšanas dienu skaitu. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim nosaka arī nodokļa atvieglojumu apmēru.

91. Piemērojot likuma 12. un 13.pantu, ikgadējā vai papildu atvaļinājuma laikā vai atvaļinājuma bez darba algas saglabāšanas laikā darbinieks nepārtrauc darba attiecības ar darba devēju un šajā laikā nezaudē tiesības uz neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu piemērošanu uz darba attiecību pamata saņemamajam ienākumam.

92. Piemērojot likuma 12. un 13.pantu, par laiku, kurā fiziskās personas ienākumam (slimības pabalstam, pamatojoties uz darbnespējas lapu B) proporcionāli darbspēju zaudēšanas laika dienu skaitam tā izmaksas vietā – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā – ir piemērots neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojumi, darba devējs, nosakot personas apliekamo ienākumu darba vietā, tos nepiemēro.

93. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā likuma 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim nosaka arī nodokļa atvieglojumu apmēru. Šī norma nav piemērojama personām, kuras saņem izdienas pensiju.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.907)

94. Likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus piemēro ar dienu, kurā nodokļa maksātājam ir radušās tiesības uz nodokļa atvieglojumu, un pārtrauc ar nākamo dienu pēc dienas, kurā šīs tiesības ir zudušas.

95. Piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu, atvieglojumu par apgādājamo nevar noteikt par personu, kura atrodas pilnīgā valsts apgādībā, t.i., ja tā dzīvo pansionātā, atrodas zīdaiņu vai bērnu namā, mācās speciālajā izglītības iestādē un par tās uzturēšanos šajās iestādēs apgādnieks nemaksā.

96. Piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu, darba devējs, pamatojoties uz fiziskās personas algas nodokļa grāmatiņā izdarītajiem ierakstiem par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zušanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja nodokļa atvieglojums nav bijis piemērots par visu laiku no taksācijas gada sākuma līdz taksācijas gada beigām, par kuru personai ir bijušas uz to tiesības, vai ir bijis piemērots par ilgāku laiku, nekā personai ir bijušas uz to tiesības, un ietur papildus aprēķināto nodokli vai atmaksā par daudz ieturēto nodokli nākamajos taksācijas gada mēnešos pēc nodokļa grāmatiņā izdarīto ierakstu par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem aktualizēšanas.

97. Likuma 16.1 panta pirmo daļu nepiemēro uz tādiem ienākumu veidiem kā algota darba ienākumi, pensijas un pabalsti.

97.1 Piemērojot likuma 16.1 panta ceturto daļu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ienākuma gūšanas diena, ja diena, kad noslēgts līgums par darījumu ar kapitāla aktīviem, naudas saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, nav vienā taksācijas periodā, nosakāma šādi:

97.1 1. ja tiek veikta kapitāla daļu un akciju apmaiņa, kad apmaiņas rezultātā iegūst citas kapitāla daļas vai akcijas, nesaņemot cita veida atlīdzību, par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad tiek atsavinātas apmaiņas rezultātā iegūtās kapitāla daļas vai akcijas. Par atsavināšanas dienu uzskata dienu, kad tiek saņemta atlīdzība, vai dienu, kad ir veiktas izmaiņas komercreģistrā par kapitāla daļu vai akciju īpašnieku maiņu. Ja atlīdzība saņemta, pirms veiktas izmaiņas komercreģistrā par kapitāla daļu vai akciju īpašnieku maiņu, par atsavināšanas dienu uzskata dienu, kad tiek saņemta atlīdzība;

97.1 2. par ienākuma gūšanas dienu par ienākumu (rokasnaudu vai cita veida atlīdzību naudā vai citās lietās), kuru maksātājs saņem pirms līguma par kapitāla aktīvu atsavināšanu noslēgšanas, uzskata dienu, kad saņemts ienākums. Izdevumus, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, par kuru ir saņemts ienākums, iekļauj aprēķinā proporcionāli atlikušajai ieņēmumu daļai;

97.1 3. par ienākuma gūšanas dienu ienākumam, kas saņemts, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu, ja līdz 2009.gada 31.decembrim nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā, uzskata dienu, kad darījuma līgums noslēgts.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)

97.2 Piemērojot likuma 16.1 panta ceturto daļu, ja ienākumu no darījuma (kapitāla aktīvu atsavināšanas) saņem vairāku taksācijas periodu laikā, aprēķinot apliekamo ienākumu no kapitāla aktīvu atsavināšanas, izdevumus, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli ieņēmumu daļai.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)

97.3 Piemērojot likuma 16.1 panta ceturto daļu, ja nodokļa maksātājs ienākumu no darījuma (kapitāla aktīvu atsavināšanas) saņem vairāku taksācijas periodu laikā, uzskatāms, ka ienākums ir gūts tajā taksācijas periodā, kurā ienākums ir saņemts, ja šo noteikumu 97.1 1.apakšpunktā un 97.4 punktā nav noteikts citādi.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)

97.4 Piemērojot likuma 16.1 panta ceturto daļu, ja nodokļa maksātājs ienākumu no darījuma (kapitāla aktīvu atsavināšanas) saņem vairāk nekā triju taksācijas periodu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts atsavināšanas līgums, uzskatāms, ka viss ar atsavināšanu saistītais ienākums ir gūts pirmo triju taksācijas periodu laikā. Trešajā taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto, bet nesaņemto summu neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)

98. Piemērojot likuma 17.panta piekto daļu, darba devējs, kas darbiniekiem darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā tas devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu.

99. Piemērojot likuma 17.panta piekto daļu, darba devējs no steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprēķināto un ieturēto algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā tas iemaksā budžetā uzņēmuma pastāvīgo darbinieku algas nodokli.

99.1 Piemērojot likuma 17.panta piekto daļu, kapitālsabiedrība aprēķina nodokli un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ja atbilstoši likuma 8.panta 2.9 daļai kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu un kapitālsabiedrībā nav noteikta diena, kurā tā kā darba devējs iemaksā budžetā pastāvīgo darbinieku algas nodokli.

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)

100. Piemērojot likuma 17.panta 9.2 daļu, darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgās ārvalsts nodokļu administrācijas apliecinājumu par to, ka saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām Latvijas Republikas darba devēja pastāvīgā pārstāvniecība ir reģistrēta attiecīgajā valstī un tajā nodarbināto algotā darba ienākumi tiek aplikti ar ārvalsts ienākuma nodokli. Fiziskās personas uz darba attiecību pamata gūto ienākumu pastāvīgajā pārstāvniecībā darba devējs norāda atsevišķā paziņojumā par fiziskai personai izmaksātajām summām saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumu Nr.677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem" 1. vai 2.pielikumu.

101. (Svītrots ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.680)

102. Piemērojot likuma 17.panta desmito daļu, par ienākuma izmaksātāju uzskata arī personāla nomnieku.

103. Likuma 17.panta desmitās daļas 1. un 2.punkts attiecas uz jebkuriem ienākumiem no intelektuālā īpašuma, no tiesībām uz intelektuālo īpašumu un no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu, bet neattiecas uz intelektuālā īpašuma objektu atsavināšanas ienākumu.

104. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.907)

105. Piemērojot likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, par apliecinājumu tam, ka fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, ir uzskatāma nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība vai individuālā komersanta reģistrācijas apliecība.

106. Piemērojot likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, fiziskā persona, lai apliecinātu reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, ienākuma izmaksātājam – komersantam, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai), kooperatīvajai sabiedrībai, iestādei, biedrībai, nodibinājumam, citai privāto tiesību juridiskajai personai, nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai vai fiziskajai personai, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, iesniedz šo noteikumu 105.punktā minēto dokumentu kopijas, uzrādot attiecīgo dokumentu oriģinālus. Šo noteikumu 105.punktā minēto dokumentu kopijas nav jāiesniedz, ja par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu ir iespējams pārliecināties publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.907)

107. Ja fiziskā persona nevar uzrādīt šo noteikumu 105.punktā minēto dokumentu vai ienākuma izmaksātājam nav iespējams par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu pārliecināties publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā, ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli, kuru iemaksā budžetā likuma 17.panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.907)

108. Piemērojot likuma 17.panta vienpadsmitās daļas 2.punktu, ienākuma izmaksātājs – komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicēja, kas izmaksā fiziskajai personai ienākumus, kuri ir saistīti ar tās saimniecisko darbību, vai citus ienākumus, kuri nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, bet no kuriem saskaņā ar likuma 17.pantu nodoklis izmaksas vietā nav jāietur, līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumu Nr.677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem" 1. vai 2.pielikumu par taksācijas gadā fiziskajai personai izmaksātajām ar nodokli apliekamajām ienākuma summām, kas nav saistītas ar tās darba attiecībām.

109. Piemērojot likuma 17.panta 11.2 daļu, fiziskā persona iesniedz personai, kam pārdod personisko lietu (savu īpašumu), izziņu, kurā apliecina, ka šīs lietas pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību (3.pielikums).

109.1 Šo noteikumu 109.punktā minētā izziņa nav jāiesniedz, ja fiziskā persona nodod:

109.1 1. atkārtoti lietojamu iepakojumu, kuram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā piemēro depozīta sistēmu;

109.1 2. atkārtoti lietojamu iepakojumu, kuram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nepiemēro depozīta sistēmu;

109.1 3. stikla atkritumus, makulatūru.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

110. Nodoklis no izmaksām fiziskajai personai – nerezidentam ieturams ienākuma izmaksas vietā, piemērojot likuma 17.panta desmito un divpadsmito daļu, ja nerezidenta ienākums saskaņā ar likuma 3.panta trešo daļu ir apliekams ar nodokli, un par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā iesniedzams pārskats (4.pielikums).

111. Piemērojot likuma 17.panta divpadsmito un septiņpadsmito daļu, nodokļa ieturēšanas diena ir diena, kad nodokļa maksātājs – ienākuma izmaksātājs veic faktisko maksājumu nerezidentam, vai arī diena, kad tiek izdarīts kreditora – nerezidenta saistību samazinājums, veicot nodokļa maksātāja un nerezidenta savstarpējo norēķinu ieskaitu, vai arī diena, kad notiek konkrētā kreditora saistību nodošana (likuma 17.panta divpadsmitās un septiņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 5.pielikumā).

112. Saskaņā ar likuma 17.panta 12.1 daļu komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kura izmaksājusi fiziskajai personai – nerezidentam tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar likumu nodoklis ieturams ienākuma izmaksas vietā, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par nerezidenta taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (6.pielikums).

113. Piemērojot likuma 17.panta 12.1 daļu, ja fiziskā persona – nerezidents nodokli maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tad apliecinājumu par nerezidenta taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā aizpilda nerezidents – ienākuma guvējs. Šajā gadījumā nerezidents aizpilda apliecinājuma pirmo un trešo daļu, apliecinājuma otrā un ceturtā daļa netiek aizpildīta, bet Valsts ieņēmumu dienests pēc apliecinājumā sniegtās informācijas pārbaudes aizpilda apliecinājuma piekto daļu.

114. Šo noteikumu 108.punktā minēto paziņojumu sastāda atsevišķi par katru fiziskajai personai izmaksātā ar nodokli apliekamā ienākuma veidu.

115. Pēc fiziskās personas – ienākuma saņēmēja pieprasījuma ienākuma izmaksātājs izsniedz fiziskajai personai šo noteikumu 108.punktā minēto paziņojumu.

116. Ienākuma izmaksātājs – komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, izmaksājot fiziskajai personai ar nodokli neapliekamos ienākumus, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumu Nr.677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem" 1. vai 2.pielikumam par fiziskajai personai izmaksātajām summām.

116.1 Finanšu ministrija līdz pēctaksācijas gada 10. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) taksācijas gada laikā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu izmaksātajiem pabalstiem par dienestu ārvalstīs.

(MK 23.09.2014. noteikumu Nr.564 redakcijā)

117. Šo noteikumu 116.punktā minēto paziņojumu ienākuma izmaksātājs neiesniedz, ja fiziskajai personai taksācijas gada laikā izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir bijusi mazāka par četrkāršotu mēneša neapliekamo minimumu.

118. Ienākuma izmaksātājam – komersantam, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai), kooperatīvajai sabiedrībai, iestādei, biedrībai, nodibinājumam, citai privāto tiesību juridiskajai personai, nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai un fiziskajai personai, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, šo noteikumu 108. vai 116.punktā minētais paziņojums Valsts ieņēmumu dienestā nav jāiesniedz, izmaksājot šādu veidu ienākumus:

118.1. stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz mēneša neapliekamo minimumu, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem;

118.2. pabalstus no budžeta (izņemot likuma 9. panta pirmās daļas 37., 37.1, 37.2, 38. un 39. punktā minētos pabalstus), atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu;

118.3. atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;

118.4. summas, kas izmaksātas uz valsts vai pašvaldību institūciju lēmumu pamata, sniedzot palīdzību stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtas gadījumos;

118.5. kompensāciju summas likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā;

118.6. atlīdzību par asins nodošanu un cita veida donorpalīdzību;

118.7. izložu un azartspēļu laimestus, kuru apmērs ir mazāks par 3000 euro;

118.8. apdrošināšanas atlīdzības saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanas līgumu" un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055; MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1526; MK 23.09.2014. noteikumiem Nr.564)

119. Par stipendijām, kas piešķirtas un izmaksātas no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, institūcija, kas Latvijas Republikā izveidota attiecīgās programmas nodrošināšanai, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.337 "Kārtība, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2.pielikumu.

120. Šo noteikumu 108. un 116.punktā minētais paziņojums nav jāiesniedz par fiziskās personas īpašumā esošam individuālajam uzņēmumam (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai) vai individuālajam komersantam izmaksātajām summām.

121. Personas, kurām izdarītie maksājumi ir apliekami ar nodokli saskaņā ar likuma 17.panta septiņpadsmito daļu, tiek noteiktas, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.

122. Likuma 17.panta septiņpadsmitās daļas piemērošanai jēdziens "maksājumi" nozīmē jebkurus maksājumus, kas samazina šo maksājumu izdarītāja apliekamo ienākumu. Jēdziens "maksājumi" (neatkarīgi no tā, vai maksājumi tiek izdarīti, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, vai izmaksāti skaidrā naudā vai citās lietās (natūrā), vai arī savstarpējo norēķinu ieskaita veidā) ietver procentus, autoratlīdzību, maksājumus par visu veidu pakalpojumiem, maksājumus faktisko izdevumu atlīdzināšanai, apdrošināšanas prēmiju maksājumus, galvojuma naudu un rokasnaudu, ko nodokļa maksātāji – Latvijas Republikas rezidenti vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar likumu jāiesniedz iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, izmaksā jebkurai personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā.

123. Piemērojot likuma 17.panta septiņpadsmito daļu, ja nodokļa maksātājs atmaksā aizdevumu un procentus par aizdevumu, kas saņemts no personas, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nodokli ietur tikai no izmaksājamo procentu summas.

124. Ja personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, ir atvērts konts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un attiecīgā persona no minētā konta veic maksājumus, kuru saņēmēja ir cita persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, un šo maksājumu rezultātā tiek samazināts Latvijas Republikas nodokļa maksātāja apliekamais ienākums, tiek uzskatīts, ka minētos maksājumus veic Latvijas Republikas nodokļa maksātājs un attiecībā uz tiem ir piemērojama likuma 17.panta septiņpadsmitā daļa.

125. Atbilstoši likuma 17.panta septiņpadsmitajai daļai ieturēto nodokli ienākuma izmaksātājs iemaksā budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

126. Ja nodokļa maksātājs uzskata, ka viņa veicamajiem maksājumiem minētajām personām ir piemērojama likuma 17.panta astoņpadsmitā daļa, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests var atļaut neieturēt nodokli no šiem maksājumiem, nodokļa maksātājs pirms maksājumu izdarīšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu ar lūgumu nepiemērot likuma 17.panta septiņpadsmito daļu viņa maksājumiem minētajām personām.

127. Šo noteikumu 126.punktā minētajā iesniegumā nodokļa maksātājs norāda darījumu raksturu, būtību un piemērojamās cenas, paskaidro, kādi apstākļi ir noteikuši nepieciešamību veikt darījumus ar personu beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, apliecina, ka minētais darījums nenotiek, lai samazinātu Latvijas Republikas nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu vai nemaksātu nodokļus Latvijas Republikā, un ka Latvijas Republikas nodokļa maksātājs vai ar nodokļa maksātāju saistītās personas vai uzņēmumi nav tieši vai netieši (izmantojot līdzdalību citā personā vai vairākās citās personās vai citā veidā) līdzdalībnieki personā – maksājumu saņēmējā, dokumentāri identificē personas, kuras tiešā vai netiešā veidā (izmantojot līdzdalību citā personā vai vairākās citās personās vai citā veidā) ir personas – maksājumu saņēmējas faktiskie īpašnieki. Nodokļa maksātājs minētajā iesniegumā norāda arī jebkuru citu būtisku informāciju, kas Valsts ieņēmumu dienestam atvieglo lēmuma pieņemšanu. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieprasa, nodokļa maksātājs pēc darījuma veikšanas iesniedz dokumentus vai to kopijas (piemēram, līgumus, muitas deklarācijas, preču transporta pavadzīmes), kas apstiprina darījumu faktisko izpildi.

128. Nodokļa maksātājs drīkst nepiemērot likuma 17.panta septiņpadsmito daļu tikai pēc tam, kad ir saņemta Valsts ieņēmumu dienesta atļauja neieturēt nodokli no atļaujā norādītajiem maksājumiem vai no maksājumiem par atļaujā minēto darījumu izpildi. Ja nodokļa maksātājs nav saņēmis minēto atļauju, maksājumi, kurus tas izdarījis personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nevar tikt ņemti vērā kā izdevumi, nosakot tā apliekamo ienākumu.

(Grozīts ar MK 23.09.2014. noteikumiem Nr.564)

129. Valsts ieņēmumu dienests izskata šo noteikumu 126.punktā minēto iesniegumu un izsniedz nodokļa maksātājam atļauju neieturēt nodokli vai atteikumu izsniegt minēto atļauju.

130. Izsniedzot šo noteikumu 128.punktā minēto atļauju, Valsts ieņēmumu dienests tajā norāda, uz kādiem maksājumiem attiecas izsniegtā atļauja un kāds ir atļaujas derīguma termiņš. Valsts ieņēmumu dienests nedrīkst nodokļa maksātājam izsniegt vispārēju atļauju, kas piemērojama attiecībā uz visiem nodokļa maksātāja veiktajiem maksājumiem, nenorādot konkrētus darījumus un to dalībniekus (maksājumu saņēmējus).

131. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli saskaņā ar likuma 17.panta septiņpadsmito daļu, ja nodokļa maksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti, lai samazinātu šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksātu vai samazinātu Latvijas Republikā maksājamos nodokļus. Nosakot, vai maksājumi netiek izdarīti minētajos nolūkos, Valsts ieņēmumu dienests ņem vērā šādus apstākļus:

131.1. vai maksājumu izdarīšana pamatojas uz reālu ekonomisko darbību;

131.2. vai nodokļa maksātāja ekonomiskie sakari ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, ir nepieciešami nodokļa maksātāja veicamās uzņēmējdarbības specifikas dēļ;

131.3. vai maksājumu izdarīšanas dēļ nodokļa maksātāja apliekamais ienākums netiek samazināts lielākā apmērā, nekā tas tiktu samazināts, ja maksājumu saņēmējs būtu rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā;

131.4. vai nodokļa maksātājs vai ar to saistītās personas vai uzņēmumi nav tieši vai netieši (izmantojot līdzdalību citā personā vai vairākās citās personās vai citā veidā) līdzdalībnieki personā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā;

131.5. vai nodokļu maksātājam un personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā nav noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai arī netiek veikta cita veida saskaņota darbība, lai samazinātu nodokļus;

131.6. jebkurus citus faktiskos apstākļus un nosacījumus, kuros notiek attiecīgie darījumi vai kuri ietekmē attiecīgos darījumus un uz kuriem pamatojoties atbilstoši likuma 17.panta astoņpadsmitajai daļai var tikt pieņemts lēmums par nodokļa neieturēšanu.

132. Ja nodokļa maksātājs pierādījis, ka ir izpildītas likuma 17.panta astoņpadsmitās daļas prasības un tās šo noteikumu prasības, kuru izpilde nepieciešama, lai saņemtu minēto atļauju (likuma 17.panta astoņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 7.pielikumā), Valsts ieņēmumu dienests izsniedz nodokļa maksātājam atļauju neieturēt nodokli saskaņā ar likuma 17.panta septiņpadsmito daļu.

133. Ja nodokļa maksātājam ir domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu par tirgus cenas vai tirgus vērtības novērtējumu darījumam ar personu, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nodokļa maksātājs atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 39.pantam var pieprasīt Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu.

134. Piemērojot likuma 17.1 panta trešo un ceturto daļu, personāla nomnieks aprēķina nodokli par iznomātā personāla ienākumu (likuma 17.1 panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 8.pielikumā (1. un 2.piemērs)).

135. Piemērojot likuma 19.panta sesto daļu, lai apliecinātu taksācijas gadā veiktos attaisnotos izdevumus, fiziskā persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tai pievieno šādu dokumentu kopijas (attaisnojuma dokumentu oriģinālus uzrāda pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma):

135.1. attaisnojuma dokumentus (maksājuma dokumenti, piemēram, kvīts, čeks, maksājuma uzdevums, konta izraksts, interneta bankas maksājuma uzdevums), kuri apliecina izglītības un ārstniecisko izdevumu samaksu un kuros ir norādīts fiziskās personas – nodokļa maksātāja vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods un samaksāto izdevumu veids vai kuri apliecina apdrošināšanas prēmiju un iemaksu privātajos pensiju fondos maksājumus par maksātāju;

135.2. iesniegumu, kurā norāda, ka attaisnotie izdevumi par maksātāja ģimenes locekļa izmantotajiem izglītības un ārstnieciskajiem pakalpojumiem viņa deklarācijā ir iekļauti tikai daļēji, un paziņo par maksātāju (norādot maksātāja kodu), kura deklarācijā norādīta pārējā attaisnoto izdevumu daļa par attiecīgo ģimenes locekli, kā arī paziņo to, ka pirmstaksācijas periodos attaisnotie izdevumi par ģimenes locekļu izmantotajiem pakalpojumiem ir bijuši iekļauti paša ģimenes locekļa vai citas tādas personas deklarācijā, kam saskaņā ar noteikumu 56.punktu ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāja ģimenes locekli;

135.3. apdrošināšanas sabiedrības, kura Valsts ieņēmumu dienestam līdz pēctaksācijas gada 1.februārim elektroniski nenosūta informāciju, izziņu, kas apliecina, ka fiziskās personas noslēgtais līgums (iegādātā polise) par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) atbilst likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktajām prasībām, un kurā ir norādīts apdrošināšanas līguma darbības periods, apdrošinātā persona (vārds, uzvārds, personas kods) un taksācijas gadā samaksātā apdrošināšanas prēmiju summa un apdrošināšanas prēmiju summas sadalījums pa gadiem (9.pielikums).

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr. 907; MK 29.11.2016. noteikumiem Nr. 749)

136. Ja iestāde – darba devējs fiziskajai personai kā valsts civildienesta ierēdnim, Valsts kontroles amatpersonai vai darbiniekam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai vai darbiniekam vai profesionālā militārā dienesta karavīram ir sedzis mācību maksu vai ja izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonds fiziskajai personai ir sedzis mācību maksu, fiziskā persona, kura saņēmusi nodokļa atmaksu par attaisnotajiem izglītības izdevumiem, taksācijas gada nodokļa aprēķinu precizē, iesniedzot nākamā taksācijas gada deklarāciju.

137. Piemērojot likuma 20.panta trešās daļas 2.punktu, nerezidentam piemēro atvieglojumu, kas paredz, ka deklarāciju neiesniedz nerezidents, kas guvis likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktā minētos ienākumus, ja no minētā ienākuma ir ieturēts nodoklis. Tomēr nerezidents var neizmantot tiesības uz minētajā panta daļā noteikto atvieglojumu un iesniegt gada ienākumu deklarāciju (likuma 20.panta trešās daļas 2.punkta piemērošanas piemērs – šo noteikumu 10.pielikumā).

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.907)

138. Likuma 20.panta ceturtā daļa neattiecas uz fizisko personu, no kuras profesionālās darbības ienākuma – autoratlīdzības (honorāra) – taksācijas gada laikā nodoklis ienākuma izmaksas vietā ir ieturēts pilnā apmērā.

139. Apdrošināšanas sabiedrība, ar kuru fiziskā persona ir noslēgusi līgumu par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu), mēneša laikā pēc līguma laušanas vai daļēja uzkrājuma izmaksas par to paziņo Valsts ieņēmumu dienestam, ja ir izsniegta šo noteikumu 135.3.apakšpunktā minētā izziņa vai apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar likuma 19.panta desmitās daļas 2.punktu elektroniski ir nosūtījusi informāciju Valsts ieņēmuma dienestam.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

140. Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonds līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā studiju kredītu ņēmēju sarakstu, kuriem taksācijas gadā dzēsts kredīts (kredīta daļa). Sarakstā norāda personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzēsto kredīta summu.

141. Ja Latvijas Republikas darba devēja ārvalstī nodarbināta fiziskā persona (iekšzemes nodokļa maksātājs) gūst algota darba ienākumus, tai skaitā arī ienākumus, kuriem tiek piemēroti likuma 17.panta 9.2 daļas nosacījumi, gūtajiem ienākumiem un samaksātajam nodoklim ārvalstīs jābūt apliecinātam attiecīgās valsts nodokļu administrācijā.

142. Piemērojot likuma 24.panta trešo daļu, ja fiziskā persona – nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā guvis ienākumus valstī, ar kuru noslēgta nodokļu konvencija, un atbilstoši minētajai konvencijai šajā valstī pēctaksācijas periodā ir iesniedzis deklarāciju par taksācijas gada ienākumiem, kā arī samaksājis nodokli, ko apliecina attiecīgās valsts nodokļu administrācijas izsniegta izziņa, nodokļa maksātājs norāda samaksāto nodokļa summu savā taksācijas gada deklarācijā (likuma 24.panta trešās daļas piemērošanas piemērs – šo noteikumu 11.pielikumā).

142.1 Piemērojot likuma pārejas noteikumu 103.punktu, aizdevuma ņēmējs līdz 2014.gada 30.jūnijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par aizdevumiem (to daļu), kas tam ir izsniegti un nav atmaksāti līdz 2013.gada 31.decembrim, ja neatmaksātais aizdevums (tā daļa) no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro (1.1 pielikums).

(MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)

143. Noteikumu 3. un 4.pielikums stājas spēkā 2010.gada 1.oktobrī.

144. Noteikumi piemērojami ar 2010.gada 1.jūliju.

145. Noteikumu 89.7 un 89.8 punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā)

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs E.Repše
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899
Likuma 8. panta 2.9 daļas un piektās daļas piemērošanas piemēri

(Pielikums MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā)

1. Ja kapitālsabiedrības attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru un nav darbinieka, kas saņem vismaz minimālo mēneša darba algu, bet kapitālsabiedrībā ir divi valdes locekļi, no kuriem vienam ir noteikta alga 600 euro mēnesī un ir slimības lapa "B", savukārt otram tiek maksāta alga, kas ir mazāka par minimālo mēneša darba algu (piemēram, 200 euro mēnesī), par pirmo kapitālsabiedrības valdes locekli (kuram ir slimības lapa "B") nav jāaprēķina algas nodoklis no nosacītā ienākuma minimālās algas apmērā. Par otro valdes locekli jāpiemaksā starpība starp nodokļiem no noteiktās minimālās mēneša darba algas un no valdes locekļa algas, kas ir mazāka par minimālo algu.

2. Ja kapitālsabiedrības attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru un nav cita darbinieka, kas saņem vismaz minimālo darba algu, bet kapitālsabiedrībā ir viens valdes loceklis, kam nepilnu vai pilnu mēnesi ir darbnespējas lapa "B", par kapitālsabiedrības valdes locekli jāaprēķina algas nodoklis no nosacītā ienākuma minimālās algas apmērā.

3. Darba devējs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu 2016. gada janvārī par darbinieku samaksājis veselības apdrošināšanas prēmiju 500 euro apmērā. Darbinieka bruto darba samaksas apmērs visos taksācijas gada mēnešos kopā ir 4800 euro jeb vidēji 400 euro mēnesī. Darbinieks nav iesniedzis darba devējam algas nodokļa grāmatiņu, līdz ar to no ienākumiem, no kuriem jāietur algas nodoklis, netiek atskaitīts neapliekamais minimums.

10 % no bruto darba samaksas gadā ir 480 euro. Apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma summa gadā ir 20 euro (500 – 480 = 20).

Savukārt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta piektajā daļā noteiktais ierobežojums veselības apdrošināšanas prēmijām, kuras neapliek ar algas nodokli, ir noteikts 426,86 euro gadā.

Tādējādi minētā ierobežojuma pārsnieguma summa ir 73,14 euro (500 – 426,86).

Aprēķinot algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bruto decembra darba algai pieskaita lielāko no apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma summām: 400 + 73,14 = 473,14.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāaprēķina un jāveic no 473,14 euro, t. i., no aprēķinātās algas un pārsnieguma kopsummas:

(10,5 % no 473,14) + (23,59 % no 473,14) = 49,68 + 111,61 = 161,29.

Algas nodoklis 23 % apmērā jāaprēķina no 423,46 euro (alga 400 euro + apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma daļa 73,14 euro – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļa 49,68 euro):

23 % no 423,46 = 97,40.

Veicot algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par konkrēto taksācijas periodu, piemēro aktuālās – attiecīgajā taksācijas gadā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās – likmes.

4. Darba devējs septembrī par darbinieku samaksājis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju vai veicis iemaksas privāto pensiju fondā par kārtējā gada septembri, oktobri, novembri, decembri un nākamā gada astoņiem mēnešiem. Apdrošināšanas līgums stājies spēkā ar septembri. Samaksātā prēmijas summa ir 360 euro, darbinieka bruto darba samaksa gadā ir 3500 euro. No darba devēja veiktajiem dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem vai iemaksām privāto pensiju fondā uz taksācijas gadu attiecas 120 euro (360 : 12 x 4 = 120). Pārējo maksājumu daļu darba devējs grāmato kā nākamo periodu maksājumu un ņem vērā, nosakot darbinieka apliekamo ienākumu pēctaksācijas gadā. Taksācijas gada decembrī darba devējs nosaka veikto maksājumu (kas attiecas uz taksācijas gadu) attiecību pret darbinieka gada bruto darba samaksu. Šajā gadījumā tā ir 3,4 %, tātad nepārsniedz noteikto 10 % ierobežojumu.

5. Darba devējs janvārī par darbinieku samaksājis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju vai veicis iemaksas privāto pensiju fondā par trim mēnešiem – iepriekšējā gada novembri un decembri un kārtējā gada janvāri – mēnesi, kurā viņš veic maksājumu. Samaksātā prēmijas summa ir 90 euro. Par nākamajiem trim mēnešiem minētie maksājumi veikti aprīlī 90 euro apmērā. Nākamais maksājums izdarīts jūlijā (90 euro) un pēdējais maksājums taksācijas gadā izdarīts oktobrī (90 euro). Taksācijas gadā kopā darba devējs darbinieka labā ir veicis dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus vai iemaksas privāto pensiju fondā 360 euro apmērā. Decembrī darba devējs aprēķina veikto maksājumu attiecību pret darbinieka gada bruto darba samaksu. Darbinieka bruto darba samaksa gadā ir 3360 euro (vidēji mēnesī 280 euro). Tā kā 10 % no 3360 euro ir 336 euro, darbinieka apliekamais ienākums decembrī ir palielināms par 24 euro (360 – 336 = 24). Tādējādi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais darbinieka ienākums decembrī ir 304 euro (280 + 24 = 304). Tā kā maksājums par novembri un decembri tiek veikts nākamā gada janvārī, tas tiek attiecināts uz darbinieka nākamā gada darba samaksu.

6. Ja darbinieks ir stājies darba attiecībās ar darba devēju četrus mēnešus pēc tam, kad noslēgts dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums, kura darbības laiks ir viens gads, darba devēja veiktie apdrošināšanas prēmiju maksājumi nedrīkst būt lielāki par 284,57 euro (284,57 = 8 : 12 x 426,86).

7. Darba devējs taksācijas gada decembrī par darbinieku samaksājis veselības apdrošināšanas prēmijas summu par taksācijas gada decembri un par nākamā taksācijas gada trim mēnešiem. Apdrošināšanas līgums stājies spēkā ar decembri. Samaksātā prēmijas summa decembrī ir 426,86 euro, bet par nākamā gada 11 mēnešiem – 1280,58 euro. No darba devēja veiktajiem veselības apdrošināšanas prēmijas maksājumiem uz taksācijas gadu attiecas 142,29 euro (1707,44 : 12 x 1 = 142,29). Pārējo maksājumu daļu (1565,15 euro) darba devējs grāmato kā nākamo periodu maksājumu un ņem vērā, nosakot darbinieka apliekamo ienākumu nākamajā taksācijas gadā.

8. Darba devējs 2016. taksācijas gada janvārī par darbinieci samaksājis veselības apdrošināšanas prēmijas summu par visu taksācijas gadu 625 euro. Darba attiecības starp darba devēju un darbinieci pastāvējušas visu gadu. Darbiniece ir nostrādājusi astoņus mēnešus (no janvāra līdz augustam). Ar 1. septembri šai darbiniecei ir iestājusies pārejoša darbnespēja (grūtniecības un dzemdību atvaļinājums), par kuru maksātājai ir izsniegta darbnespējas lapa "B". Darbinieces bruto darba samaksa taksācijas gada astoņos mēnešos ir 4000 euro jeb 500 euro mēnesī.

Aprēķinot ar algas nodokli apliekamo ienākumu, ierobežojumu – 10 % no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā – nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām (vai mēnešiem), kurās tas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa "B". Savukārt ierobežojumu – ne vairāk kā 426,86 euro gadā – piemēro par visu taksācijas gadu kopā.

10 % no bruto darba samaksas gadā ir 400 euro.

Apdrošināšanas prēmiju maksājuma daļa, kurai nepiemēro 10 % ierobežojumu, ir 208,33 euro (625 : 12 mēn. x 4 mēn.).

Apdrošināšanas prēmiju maksājuma daļa, kurai piemēro 10 % ierobežojumu, ir 416,67 euro (625 – 208,33).

Tā kā 10 % ierobežojums astoņu mēnešu periodā (no janvāra līdz augustam) tiek pārsniegts, tad ar nodokli apliekamais objekts veidojas šādi: 416,67 – 400 = 16,67 euro.

Tā kā darba devēja veiktās veselības apdrošināšanas prēmiju iemaksas ir lielākas par noteikto ierobežojumu – ne vairāk kā 426,86 euro gadā, tad ar nodokli apliekamais objekts no pārsnieguma veidojas šādi: 625 – 426,86 = 198,14 euro.

Nodokļu maksātāja ienākumos, par kuriem maksā algas nodokli, atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta piektajai un 5.daļai ir iekļaujama lielākā no abu ierobežojumu pārsnieguma summām, t. i., 198,14 euro.

1.1 pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899

(Pielikums MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)

Valsts ieņēmumu dienestam

Informācija par aizdevumu fiziskajai personai
__________.gads

I. Aizpilda aizdevējs

Aizdevēja nosaukums/
vārds, uzvārds

Nodokļu maksātāja reģistrācijas kods/
personas kods

Adrese

     
     

Nr.

p.k.

Aizdevuma ņēmējs

Personas kods

Rezidences valsts

Adrese

Aizdevuma izsniegšanas datums

Izsniegtā aizdevuma apmērs

Aizdevuma atmaksas termiņš

vārds

uzvārds

                 
                 

Amats

Vārds, uzvārds

Paraksts

Datums

       

II. Aizpilda aizdevuma ņēmējs

Aizdevuma ņēmēja vārds, uzvārds

Aizdevuma ņēmēja personas kods

Adrese

     
     

Nr.
p.k.

Aizdevēja nosaukums

Reģistrācijas numurs/
personas kods

Rezidences valsts

Adrese

Aizdevuma izsniegšanas datums

Izsniegtā aizdevuma (tā daļas) apmērs

Aizdevuma atmaksas termiņš

               
               

Paraksts

Datums

 
     

Piezīme. Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899
Likuma 9.panta pirmās daļas 33.punkta piemērošanas piemērs

(Pielikums grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)

Fiziskā persona par 60 000 euro pārdod nekustamo īpašumu (ēku), kura iegādes vērtība ir 50 000 euro un kurš ne vairāk kā pirms 60 mēnešiem tika izmantots saimnieciskajā darbībā 10 gadu. Iepriekšējos taksācijas periodos norakstītais nolietojums ir 13 550 euro. Iesniedzot deklarāciju, personas apliekamais ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir koriģējams (palielināms) par iepriekšējos taksācijas periodos norakstīto nolietojuma summu 13 550 euro.

Finanšu ministrs E.Repše
2.1 pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899
Likuma 9.panta 8.2 daļas piemērošanas piemērs

(Pielikums MK 17.12.2013. noteikumu Nr.1526 redakcijā)

Fiziskā persona ir atsavinājusi vairākus nekustamā īpašuma objektus – dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošo atsevišķo īpašumu – dzīvokli ārpus telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas (piemēram, pagrabu), kā arī kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu un kopīpašumā esošo zemes domājamo daļu. Minētie nekustamā īpašuma objekti ir nostiprināti atsevišķās zemesgrāmatās, bet atrodas vienā adresē. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests var uzskatīt, ka nekustamā īpašuma objekti veido vienu nekustamo īpašumu Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē.

3. pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899
Finanšu ministrs E.Repše
4. pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899

(Pielikums grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)

Finanšu ministrs E.Repše
5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899
Likuma 17.panta divpadsmitās un septiņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs

(Pielikums grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)

Fiziskā persona – nerezidents par 100 000 euro pārdod juridiskai personai – rezidentam nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība ir 96 000 euro. Juridiskā persona atbilstoši likuma normām ietur nodokli 2000 euro apmērā no izmaksātās atlīdzības (2 % no 100 000 euro). Nerezidents iesniedz gada ienākumu deklarāciju. Nodokļa aprēķins šajā gadījumā ir šāds:

– apliekamais ienākums ir 4 000 euro (100 000 – 96 000 = 4 000);

– iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 600 euro (15 % no 4000 = 600);

– ņemot vērā, ka avansā ieturētais nodoklis ir 2 000 euro, fiziskas personas – nerezidenta pārmaksātais nodoklis ir 1400 euro (2 000 – 600 = 1400).

Finanšu ministrs E.Repše
6. pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899

(Pielikums grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)

Finanšu ministrs E.Repše
7.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899
Likuma 17.panta astoņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs

Latvijas rezidents pērk no beznodokļu vai zemu nodokļu valsts vai teritorijas rezidenta preces (produkciju, pusfabrikātus), kuras faktiski tiek ievestas Latvijā to tālākai realizācijai, pārstrādei vai komplektēšanai. Preces (produkcija, pusfabrikāti) tiek iegādātas par cenām, kas nav augstākas par tirgus cenām. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests var atļaut neieturēt nodokli no summām, ko Latvijas rezidents maksā par precēm (produkciju, pusfabrikātiem), kuras tiek ievestas Latvijā to realizācijai, pārstrādei vai komplektēšanai.

Finanšu ministrs E.Repše
8.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899
Likuma 17.1 panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas piemēri

(Pielikums MK 29.11.2016. noteikumu Nr. 749 redakcijā)

1. Personāla iznomātājs iesniedz personāla nomniekam dokumentāri apliecinātu informāciju par šādu personu darba samaksu:

1) Anna Ozoliņa (personas kods 101080-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 400,00 euro mēnesī;

2) Jānis Bērziņš (personas kods 011070-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 500,00 euro mēnesī;

3) Juris Vītoliņš (personas kods 011175-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 600,00 euro mēnesī.

Annas Ozoliņas mēneša apliekamais ienākums ir 263,64 euro (400 – 34,09 % (10,5 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 23,59 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) no 400 = 263,64). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Annas Ozoliņas mēneša darba samaksas ir 60,64 euro (23 % no 263,64).

Jāņa Bērziņa mēneša apliekamais ienākums ir 329,55 euro (500 – 34,09 % (10,5 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 23,59 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) no 500 = 329,55). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Jāņa Bērziņa mēneša darba samaksas ir 75,80 euro (23 % no 329,55).

Jura Vītoliņa mēneša apliekamais ienākums ir 395,46 euro (600 – 34,09 % (10,5 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 23,59 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) no 600 = 395,46). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Jura Vītoliņa mēneša darba samaksas ir 90,96 euro (23 % no 395,46).

2. Personāla iznomātājs iesniedz personāla nomniekam informāciju par triju personu mēneša darba samaksu 1500,00 euro apmērā. Šādā gadījumā katras personas mēneša apliekamais ienākums ir 329,55 euro ((1500 : 3) – 34,09 % (10,5 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 23,59 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) no (1500 : 3) = 329,55). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no katra darbinieka mēneša darba samaksas ir 75,80 euro (23 % no 329,55).

Veicot algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par konkrēto taksācijas periodu, piemēro aktuālās – attiecīgajā taksācijas gadā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās – likmes.

9. pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899
Finanšu ministrs E.Repše
10.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899
Likuma 20.panta trešās daļas piemērošanas piemērs

(Pielikums grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)

Nerezidents par 44 000 euro pārdod juridiskai personai nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība ir 42 000 euro. Pārdodot nekustamo īpašumu juridiskai personai, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli no izmaksātās atlīdzības 2 % apmērā, tas ir, 880 euro (2 % no 44 000). Nerezidents, gadam beidzoties, var iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ieturētais nodoklis 2 % apmērā no izmaksātās atlīdzības jāuzskata par avansa maksājumu. Nodokļa aprēķins ir šāds:

– apliekamais ienākums ir 2000 euro (44 000 – 42 000 = 2000);

– iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 300 euro (15 % no 2000 = 300);

– ņemot vērā, ka avansā ieturētais nodoklis ir 880 euro, nodokļu maksātājam pārmaksātais nodoklis ir 580 euro (880 – 300 = 580).

Finanšu ministrs E.Repše
11.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899
Likuma 24.panta trešās daļas piemērošanas piemērs

Fiziska persona 2009.gadā guvusi ienākumu Beļģijas Karalistē, 2010.gadā atbilstoši nodokļu konvencijas noteikumiem veikusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu Beļģijas Karalistē, un par to ir izsniegts atbilstošs Beļģijas Karalistes nodokļu administrācijas apstiprinājums. Minētajā gadījumā 2010.gadā Beļģijas Karalistē samaksāto nodokli par 2009.gadu iekļauj 2009.gada ienākumu deklarācijā.

Finanšu ministrs E.Repše
12.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899
Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu normas (diennaktī vienam cilvēkam)

(Pielikums MK 08.10.2013. noteikumu Nr.1055 redakcijā)

Nr.
p.k.

Sporta veids

Slodzes grupa

Norma (EUR)

1. Airēšana

spēka

20,77

2. Badmintons

izturības–spēka

16,08

3. Biatlons

spēka

20,77

4. Bobslejs:
4.1. bobslejs

spēka

20,77

4.2. skeletons

spēka

20,77

5. Bokss

spēka

20,77

6. Cīņa:
6.1. brīvā cīņa

spēka

20,77

6.2. grieķu–romiešu cīņa

spēka

20,77

7. Džudo

spēka

20,77

8. Galda teniss

izturības–spēka

16,08

9. Jātnieku sports

izturības–spēka

16,08

10. Kamaniņu sports

spēka

20,77

11. Kanoe:
11.1. kanoe

spēka

20,77

11.2. smaiļošana

spēka

20,77

12. Kērlings

tehniskais

10,98

13. Loka šaušana

tehniskais

10,98

14. Modernā pieccīņa

spēka

20,77

15. Paukošana

izturības–spēka

16,08

16. Pludmales volejbols

izturības–spēka

16,08

17. Riteņbraukšana:
17.1. BMX

spēka

20,77

17.2. kalnu riteņbraukšana

spēka

20,77

17.3. šosejas riteņbraukšana

spēka

20,77

17.4. treka riteņbraukšana

spēka

20,77

18. Slēpošana:
18.1. distanču slēpošana

spēka

20,77

18.2. frīstails

izturības–spēka

16,08

18.3. kalnu slēpošana

spēka

20,77

18.4. snovbords

izturības–spēka

16,08

18.5. tramplīnlēkšana

izturības–spēka

16,08

18.6. ziemeļu divcīņa

izturības–spēka

16,08

19. Slidošana:
19.1. ātrslidošana

izturības–spēka

16,08

19.2. daiļslidošana

izturības–spēka

16,08

19.3. šorttreks

izturības–spēka

16,08

20. Svarcelšana

spēka

20,77

21. Šaušana

tehniskais

10,98

22. Teikvondo

spēka

20,77

23. Teniss

izturības–spēka

16,08

24. Triatlons

spēka

20,77

25. Ūdenssports:
25.1. daiļlēkšana

izturības–spēka

16,08

25.2. peldēšana

spēka

20,77

25.3. sinhronā peldēšana

izturības–spēka

16,08

26. Vieglatlētika:
26.1. īsās distances

spēka

20,77

26.2. vidējās distances

spēka

20,77

26.3. garās distances

izturības–spēka

16,08

26.4. mešanas disciplīnas

spēka

20,77

27. Vingrošana:
27.1. batuts

izturības–spēka

16,08

27.2. mākslas vingrošana

tehniskais

10,98

27.3. sporta vingrošana

spēka

20,77

28. Zēģelēšana

spēka

20,77

13.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra noteikumiem Nr.899
Likuma 11.9 panta vienpadsmitās daļas 4.punkta un pārejas noteikumu 85.punkta, kā arī likuma 11.9 panta trīspadsmitās, četrpadsmitās un piecpadsmitās daļas piemērošanas piemēri

(Pielikums MK 18.12.2012. noteikumu Nr.907 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1055)

1. Fiziska persona 2008.gada 2.janvārī uz pieciem gadiem noslēgusi dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas paredz daļēju uzkrājuma izmaksas iespēju līguma darbības laikā. Līguma darbības sākumā veikts vienreizējs apdrošināšanas prēmijas maksājums 10 000 euro apmērā. Līguma darbības laikā veiktas šādas daļējas uzkrājuma izmaksas: 2008.gada 30.decembrī – 1 000 euro, 2009.gada 30.decembrī – 1 000 euro, 2010.gada 30.jūnijā – 1 000 euro, 2011.gada 31.martā – 1 000 euro, 2011.gada 30.decembrī – 1 000 euro, 2012.gada 31.martā – 9 000 euro, 2012.gada 30.decembrī – 1 000 euro.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2008.gada 30.decembrī un 2009.gada 30.decembrī

Daļējā uzkrājuma izmaksa 2 000 euro apmērā veikta pirms tam, kad ieviesta kapitāla ienākuma aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādēļ apliekamā ienākuma aprēķinā netiek ņemta vērā.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2010.gada 30.jūnijā

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu tiek veikts aprēķins:

- apliekamais ienākums = daļēja uzkrājuma izmaksa – visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa (1 000 – 10 000 = –9 000).

Tā kā iegūtā starpība ir negatīva, apliekamais ienākums neveidojas un nākamajā daļējas uzkrājuma izmaksas reizē apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2011.gada 31.martā un 30.decembrī

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu tiek veikts aprēķins:

- apliekamais ienākums = (kārtējā daļējā uzkrājuma izmaksa + visas iepriekš (pēc 31.12.2009.) veiktās daļējās uzkrājuma izmaksas) – visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa:

· 31.03.2011. → (1 000 + 1 000) – 10 000 = –8 000;

· 30.12.2011. → (1 000 + 1 000 + 1 000) – 10 000 = –7 000.

Tā kā iegūtā starpība ir negatīva, apliekamais ienākums neveidojas un nākamajā daļējas uzkrājuma izmaksas reizē apliekamo ienākumu atkal nosaka saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2012.gada 31.martā

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu tiek veikts aprēķins:

- apliekamais ienākums ir 2 000 euro ((1 000 + 1 000 + 1 000 + 9 000) – 10 000 = 2 000);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 200 euro (10 % no 2 000 = 200).

Iegūtais rezultāts ir pozitīvs, tādēļ turpmākajās daļējas uzkrājuma izmaksas reizēs apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2012.gada 30.decembrī

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu tiek veikts aprēķins:

- apliekamais ienākums ir 1 000 euro = (kārtējā daļējā uzkrājuma izmaksa + visas iepriekš (pēc 31.12.2009.) veiktās daļējās uzkrājuma izmaksas) – visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa – iepriekšējās daļējās uzkrājuma izmaksas reizēs noteiktā apliekamā ienākuma summa ((1 000 + 1 000 + 1 000 + 9 000 + 1 000) – 10 000 – 2 000 = 1 000);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 100 euro (10 % no 1000 = 100).

2. Fiziska persona pati veikusi apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 euro, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 12 000 euro un ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 euro. Garantētais izmaksu periods ir 10 gadu (01.01.2012.–31.12.2021.):

- apliekamais ienākums ir 2 400 euro (14 400 – 12 000 = 2 400);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 240 euro (10 % no 2 400 = 240);

- izmaksas uzsāk 2012.gada janvārī, mēnesī izmaksājot 118 euro ((14 400 – 240) : 10 : 12);

- līdz 2012.gada 5.februārim apdrošināšanas sabiedrība budžetā iemaksā ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli 240 euro apmērā (saskaņā ar likuma 17.panta desmito daļu vai 17.panta divpadsmito daļu).

3. Darba devējs par darbinieku veicis apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 euro, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 12 000 euro un ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 euro. Garantētais izmaksu periods ir 10 gadu (01.01.2012.–31.12.2021.):

- apliekamais ienākums ir 14 400 euro (12 000 + 2 400 = 14 400);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 3 240 euro (10 % no 2 400 = 240 un 25 % no 12 000 = 3 000);

- izmaksas uzsāk 2012.gada janvārī, mēnesī izmaksājot 93 euro ((14 400 – 3 240) : 10 : 12);

- līdz 2012.gada 5.februārim apdrošināšanas sabiedrība budžetā iemaksā ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli 3 240 euro apmērā (saskaņā ar likuma 17.panta desmito daļu vai 17.panta divpadsmito daļu).

4. Fiziska persona pati veikusi dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 euro, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 12 000 euro un ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 euro. Garantētais izmaksu periods ir 10 gadu (01.01.2012.–31.12.2021.). Izmaksas uzsāk 2012.gada janvārī, mēnesī izmaksājot 118 euro ((14 400 – 240) : 10 : 12) ar nosacījumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir samaksāts pie pirmās izmaksas. Gada laikā izmaksa ir 1 416 euro (118 x 12 = 1 416). Atlikusī apdrošināšanas atlīdzība un ienākums no pirmajā reizē aprēķinātā ir 12 744 euro. 2012.gada laikā apdrošināšanas atlīdzība ir pieaugusi līdz 14 655,60 euro, tādēļ notiek izmaksājamās daļas pārrēķins:

- apliekamais ienākums ir 1 911,60 (14 655,60 – 12 744 = 1 911,60);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 191,16 euro (10 % no 1 911,60 = 191,16);

- apdrošinātās personas ienākums no kapitāla pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas ir 1 720,44 euro (1 911,60 – 191,16 = 1 720,44);

- atlikušajā garantētajā izmaksu periodā mēneša izmaksa apdrošinātajai personai pieaugs par 15,93 euro (1 720,44 : 9 : 12) un attiecīgi mēnesī būs 133,93 euro (118 + 15,93 = 133,93);

- pirmā palielinātā izmaksa tiek uzsākta 2013.gada janvārī;

- līdz 2013.gada 5.februārim apdrošināšanas sabiedrība budžetā iemaksā ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli 191,16 euro apmērā (saskaņā ar likuma 17.panta desmito daļu vai 17.panta divpadsmito daļu).

5. Darba devējs par darbinieku veicis dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 euro, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 12 000 euro un ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 euro. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pēc apdrošināšanas līguma beigu termiņa iestāšanās.

- apliekamais ienākums ir 14 400 euro (12 000 + 2 400 = 14 400);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 2 880 euro (10 % no 2 400 = 240 un 22 % no 12 000 = 2 640).

6. Darba devējs par darbinieku veicis dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) ir pārņēmis attiecīgais darbinieks, kas pēc apdrošināšanas līguma pārņemšanas veicis apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 euro, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju kopsumma ir 12 000 euro, no kurām darba devēja iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 10 000 euro, darbinieka pēc apdrošināšanas līguma pārņemšanas iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 2 000 euro, bet ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 euro.

- apliekamais ienākums ir 12 400 euro (10 000 + 2 400 = 12 400);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 2 440 euro (10 % no 2 400 = 240 un 22 % no 10 000 = 2 200).

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 899Pieņemts: 21.09.2010.Stājas spēkā: 02.10.2010.Piemērojams ar: 01.07.2010. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 156 (4348), 01.10.2010.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
218825
{"selected":{"value":"02.12.2016","content":"<font class='s-1'>02.12.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"02.12.2016","iso_value":"2016\/12\/02","content":"<font class='s-1'>02.12.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-01.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.09.2014","iso_value":"2014\/09\/26","content":"<font class='s-1'>26.09.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-25.09.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.08.2013","iso_value":"2013\/08\/30","content":"<font class='s-1'>30.08.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-29.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.12.2012","iso_value":"2012\/12\/29","content":"<font class='s-1'>29.12.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.10.2010","iso_value":"2010\/10\/02","content":"<font class='s-1'>02.10.2010.-28.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
02.12.2016
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)