1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības speciālistu, darba aizsardzības koordinatoru, darba devēju, nodarbināto un uzticības personu apmācības kārtību darba aizsardzības jautājumos.

2. Darba aizsardzības speciālists vai darba devējs, ja viņš pats veic darba aizsardzības speciālista pienākumus, iegūst vienu no šādiem zināšanu līmeņiem darba aizsardzības jomā:

2.1. augstākā līmeņa zināšanas (augstākā izglītība), ko apgūst īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmās vai pirmā vai otrā cikla augstākās izglītības studiju programmās;

2.2. pamatlīmeņa zināšanas, kuras apgūst profesionālās pilnveides izglītības programmā.

(MK 24.09.2024. noteikumu Nr. 616 redakcijā)

2.¹ Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajiem zināšanu līmeņiem personas, kuras ir apguvušas darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu, var iegūt specializētās zināšanas darba aizsardzības jomā saistībā ar komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju (turpmāk – specializētās zināšanas).

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.883 redakcijā)

3. Atbilstošas zināšanas darba aizsardzības jomā var iegūt, apgūstot šādas programmas:

3.1. akreditētas augstākās izglītības studiju programmas, ja tajās tiek apgūtas kompetences atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām "Darba aizsardzības speciālists", "Darba aizsardzības vecākais speciālists" vai "Darba aizsardzības inženieris", – augstākā līmeņa zināšanas;

3.2. Izglītības un zinātnes ministrijas licencētās profesionālās pilnveides izglītības programmas, kuras īsteno akreditētas izglītības iestādes, – pamatlīmeņa zināšanas un specializētās zināšanas.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr. 883; MK 24.09.2024. noteikumiem Nr. 616)

4. (Svītrots ar MK 24.09.2024. noteikumiem Nr. 616)

5. (Svītrots ar MK 24.09.2024. noteikumiem Nr. 616)

6. Pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzības jomā var iegūt personas, kurām ir vismaz pamatizglītība, apgūstot darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu, ko izstrādājusi izglītības iestāde atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajam paraugam. Darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmas apjoms ir 60 stundu, no kurām 40 stundu ir teorijas sadaļa un 20 stundu prakse.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.883 redakcijā)

6.¹ Specializētās zināšanas apgūst profesionālās pilnveides izglītības programmā, kuras apjoms ir 40 stundu un kura saistīta ar attiecīgo komercdarbības veidu, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajam paraugam.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.883 redakcijā)

7. Uzticības personas un darba aizsardzības koordinatori nepieciešamās zināšanas darba aizsardzības jautājumos iegūst vienā no šādiem veidiem:

7.1. apgūstot darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmas teorijas sadaļu;

7.2. apgūstot pašvaldības licencētu apmācības programmu, kura izstrādāta atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātā pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmas parauga teorijas sadaļai.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.883 redakcijā)

7.¹ Pēc šo noteikumu 7.punktā minēto zināšanu ieguves izglītības iestāde izsniedz apliecību par apmācības programmas apguvi darba aizsardzības jautājumos (1.pielikums).

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.883 redakcijā)

8. Darba devējs nodrošina nodarbināto apmācību darba aizsardzības jautājumos, izvēloties tādu apmācības veidu, kas atbilst nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai, ņemot vērā nodarbinātā izglītību, iepriekšējo apmācību, darba pieredzi un spējas, kā arī uzņēmuma specifiku.

9. Nodarbināto apmācība darba aizsardzības jautājumos ietver:

9.1. ievadapmācību;

9.2. instruktāžu darba vietā:

9.2.1. sākotnējo – uzsākot darbu;

9.2.2. atkārtoto – darba gaitā;

9.2.3. neplānoto instruktāžu;

9.2.4. mērķa instruktāžu;

9.3. tematisko apmācību par konkrētu darba aizsardzības jautājumu.

10. Ievadapmācībā nodarbinātos iepazīstina ar darba aizsardzību uzņēmumā. Ievadapmācību nodrošina visiem nodarbinātajiem neatkarīgi no to izglītības un darba stāža attiecīgajā profesijā vai amatā uzreiz pēc nodarbinātības, ražošanas vai mācību prakses uzsākšanas.

11. Nodarbināto ievadapmācību veic kompetenta institūcija, kompetents speciālists, uzņēmuma darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, kura pārzina šo noteikumu 12.punktā minētos jautājumus. Atsevišķu jautājumu izklāstam persona, kura veic ievadapmācību, ja nepieciešams, pieaicina citus speciālistus.

12. Ievadapmācībā nodarbinātie iegūst šādas zināšanas:

12.1. uzņēmuma darbības veids un būtiskākie darba vides riska faktori;

12.2. darba vides riska faktoru ietekme uz drošību un veselību;

12.3. uzņēmuma darba kārtības noteikumi;

12.4. darba aizsardzības sistēma uzņēmumā;

12.5. obligāto veselības pārbaužu nozīme un to veikšanas kārtība;

12.6. drošības zīmes;

12.7. nodarbināto tiesības un pienākumi;

12.8. nodarbināto pārstāvniecība;

12.9. vispārīgās prasības rīcībai ārkārtas situācijās un notiekot nelaimes gadījumam darbā;

12.10. citi darba aizsardzības jautājumi.

13. Ievadapmācību organizē piemērotos apstākļos, ja nepieciešams, izmantojot tehniskos mācību un uzskates līdzekļus (piemēram, plakātus, maketus, modeļus, videofilmas, kā arī individuālos aizsardzības līdzekļus un citus palīglīdzekļus).

14. Par ievadapmācībā izklāstītā materiāla apguvi persona, kura veikusi apmācību, pārliecinās pārrunās ar nodarbināto.

15. Instruktāžā nodarbināto iepazīstina ar veicamo darbu, darba devēja apstiprinātajām instrukcijām un darba aizsardzības prasībām atbilstoši konkrētā darba veidam vai profesijai attiecīgajā darba vietā, praktiski parādot drošus darba paņēmienus un metodes un, ja nepieciešams, izmantojot uzskates līdzekļus. Darba aizsardzības instrukcijas satura un struktūras paraugs ir iekļauts šo noteikumu 2.pielikumā. Darba devējs ir tiesīgs neizmantot šo noteikumu 2.pielikumā noteikto darba aizsardzības instrukcijas satura un struktūras paraugu instrukciju izstrādei, ja instrukcijās ir ietvertas visas darba aizsardzības prasības, kas attiecas uz konkrēto darba veidu vai darba vietu.

16. Sākotnējo instruktāžu darba vietā nodrošina nodarbinātajiem, kuri:

16.1. uzsāk darba vai amata pienākumu pildīšanu darba vietā, tai skaitā ražošanas un mācību prakses ietvaros;

16.2. ir norīkoti citā darba vietā vai cita darba veikšanai;

16.3. ir nosūtīti vai ieradušies komandējumā;

16.4. veic darbus cita uzņēmuma teritorijā.

17. Instruktāžu darba vietā veic darba aizsardzības speciālists vai persona (piemēram, struktūrvienības vadītājs, darbu vadītājs vai meistars), kurai ir atbilstoša pieredze attiecīgajā darbā (amatā vai profesijā) un kuru par šo noteikumu 18.punktā minētajiem jautājumiem ir apmācījis darba aizsardzības speciālists, kompetenta institūcija vai kompetents speciālists (turpmāk – instruētājs). Atsevišķu jautājumu izklāstam instruētājs, ja nepieciešams, pieaicina attiecīgos speciālistus.

18. Sākotnējo instruktāžu darba vietā organizē individuāli vai nodarbināto grupai, ja viņi nodarbināti viena veida darbos (piemēram, apkalpo klientus, strādā ar viena veida iekārtām vai tehnoloģisko procesu), instruējot nodarbinātos par šādiem jautājumiem:

18.1. vispārīga informācija par konkrēto iestādi, cehu, iecirkni, objektu, tehnoloģisko procesu un iekārtām, darba un darba vietas organizāciju;

18.2. nodarbināto drošas pārvietošanās (maršruta) shēma iestādes, iecirkņa, ceha vai objekta teritorijā;

18.3. konkrētās darba vietas vai darba veida raksturīgie darba vides riska faktori;

18.4. darba vides riska faktoru ietekme uz veselību un drošību;

18.5. drošas darba metodes;

18.6. darba aprīkojuma lietošana;

18.7. individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana;

18.8. rīcība ārkārtas situācijās un notiekot nelaimes gadījumam darbā;

18.9. drošības zīmes konkrētajā darba vietā;

18.10. darba aizsardzības pasākumi;

18.11. citi darba aizsardzības jautājumi.

19. Pēc instruktāžas darba vietā instruētājs pārbauda nodarbinātā zināšanas un praktiskās iemaņas.

20. Ja nodarbinātā zināšanas pēc instruktāžas darba vietā ir neapmierinošas un var radīt risku viņa vai citu nodarbināto drošībai un veselībai, viņam aizliegts uzsākt darbu un instruktāža jāveic atkārtoti.

21. Pēc sākotnējās instruktāžas nodarbinātais uzsāk darbu un atkarībā no stāža, pieredzes un darba rakstura strādā pieredzējuša nodarbinātā uzraudzībā, līdz apgūst drošas darba metodes un paņēmienus, kā arī aprīkojuma lietošanas, darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības. Pēc tam nodarbinātais veic darbu patstāvīgi un darba devējs nodrošina darba aizsardzības prasību ievērošanas kontroli.

22. Atkārtoto instruktāžu veic, lai atgādinātu darba aizsardzības noteikumu un instrukciju prasības, pārbaudītu un paaugstinātu nodarbināto zināšanas.

23. Atkārtoto instruktāžu veic sākotnējās instruktāžas apjomā ne retāk kā reizi gadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām, kā arī paaugstinātas bīstamības darbos (atbilstoši darba devēja apstiprinātajam sarakstam) – ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

24. Neplānoto instruktāžu organizē un, ja nepieciešams, instrukciju saturu pārskata (aktualizē), ja:

24.1. nodarbinātajiem mainās darba apstākļi, darba raksturs, darba vieta, darba aprīkojums, tehnoloģiskais vai darba process vai rodas citi faktori, kas var ietekmēt nodarbinātā drošību;

24.2. noticis nelaimes gadījums darbā vai konstatēta arodslimība (instruktāžu veic tiem nodarbinātajiem, kuriem ir līdzīgi darba apstākļi vai kuru darbs saistīts ar notikušo nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību);

24.3. nodarbinātais pārtraucis darbu uz laiku, kas ilgāks par 60 kalendāra dienām, bet darbos ar bīstamām iekārtām vai paaugstinātas bīstamības darbos – uz laiku, kas ilgāks par 45 kalendāra dienām.

25. Mērķa instruktāžu pirms darba uzsākšanas organizē nodarbinātajiem, kuri:

25.1. iesaistīti avārijas vai katastrofas seku likvidēšanā;

25.2. veic vienreizēju darbu, kas nav saistīts ar nodarbinātā profesiju, amatu vai pastāvīgi izpildāmiem pienākumiem;

25.3. veic vienreizēju darbu ārpus uzņēmuma teritorijas;

25.4. saskaņā ar darba devēja apstiprinātu sarakstu veic darbu, kura izpildei jānoformē norīkojums (atļauja). Ziņas par instruktāžu reģistrē attiecīgajā norīkojumā (atļaujā).

26. Instruktāžu organizē darba laikā, atvēlot pietiekami daudz laika pilnīgam un kvalitatīvam materiāla izklāstam, praktisko metožu un paņēmienu apguvei, kā arī zināšanu pārbaudei.

27. Tematisko apmācību par konkrētu darba aizsardzības jautājumu (piemēram, detalizētu apmācību par konkrētu darba vides riska faktoru, jaunu darba aprīkojumu, individuālo aizsardzības līdzekli, tehnoloģiju vai produktu) darba devējs organizē, ja tas nepieciešams nodarbināto zināšanu līmeņa paaugstināšanai un drošai darba veikšanai. Darba devējs dokumentē tematiskās apmācības veikšanu.

28. Nodarbināto tematisko apmācību par konkrētu darba aizsardzības jautājumu veic darba aizsardzības speciālists, kompetenta institūcija, kompetents speciālists vai cita šajā jautājumā kompetenta persona.

29. Ziņas par nodarbināto ievadapmācību un instruktāžu darba vietā darba devējs reģistrē attiecīgos dokumentos, kuri satur šo noteikumu 3. un 4.pielikumā minēto informāciju.

30. Nodarbināto apmācību apliecinošos reģistrācijas dokumentus darba devējs glabā piecus gadus. Instrukcijas darba devējs glabā, kamēr tās ir aktuālas un trīs gadus pēc tam, kad ir izstrādātas jaunas instrukcijas un iepriekšējās zaudējušas spēku.

31. Apmācības uzraudzības un kontroles pasākumus, kā arī attiecīgās dokumentācijas uzturēšanu iekļauj uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā.

32. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumus Nr.323 "Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 94.nr.; 2005, 100.nr.).

32.¹ Ja persona apguvusi profesionālās pilnveides izglītības programmu, kuras apjoms ir 160 stundu, vai attiecīgās izglītības programmas apguve sākta līdz 2013.gada 30.jūnijam, uzskatāms, ka tā apguvusi darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanas.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.883 redakcijā)

33. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.oktobrī.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darbinieku darba drošību un veselības aizsardzību.