Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Maksātnespējas likums
A sadaļa
Vispārīgie noteikumi
I nodaļa
Likuma mērķis un likumā lietotie termini

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz juridisko personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu.

(2) Attiecībā uz valsti, pašvaldību vai citu publisko tiesību juridisko personu šajā likumā noteikto maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu nepiemēro.

(3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.

(4) Uz to finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksātnespējas procesu, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Finanšu nodrošinājuma likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus.

3.pants. Tiesiskās aizsardzības process

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks.

(2) Tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

4.pants. Juridiskās personas maksātnespējas process

(1) Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

5.pants. Fiziskās personas maksātnespējas process

(1) Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

6.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa principi

Tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā (turpmāk šajā pantā – process) vispārējie principi tiek piemēroti šādi:

1) tiesību saglabāšanas princips – procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās kreditoru tiesības. Kreditora tiesību ierobežojums, kas noteikts procesa ietvaros, nevar būt lielāks, nekā ir nepieciešams attiecīgā procesa mērķa sasniegšanai;

2) kreditoru vienlīdzības princips – kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas;

3) patvaļas aizlieguma princips – kreditors un parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm;

4) saistību izpildes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj saistības, kuras uzņēmies parādnieks, izpildīt lielākā apmērā;

5) procesa efektivitātes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj ar vismazāko resursu patēriņu vispilnīgāk sasniegt procesa mērķi;

6) apgrozības ātruma princips – procesa uzdevums ir uzturēt komerctiesiskās apgrozības ātrumu. Parādnieka mantas realizācija veicama, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu tās atgriešanos komerctiesiskajā apritē;

7) atklātības princips – lai nodrošinātu uzticamību, informācijai par procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām, tādējādi veicinot šo personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu. Izņēmums ir informācija, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm;

8) labticības princips – procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos.

7.pants. Nodrošinātais kreditors

(1) Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

(2) Nodrošinātais kreditors prasījuma nenodrošinātās daļas apmērā ir uzskatāms par nenodrošināto kreditoru. Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs jebkurā procesa stadijā pilnībā vai daļēji atteikties no prasījuma tiesību nodrošinājuma, veicot attiecīgus grozījumus publiskajos reģistros.

8.pants. Nenodrošinātais kreditors

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētajiem nodrošinājuma līdzekļiem.

9.pants. Maksātnespējas procesa administrators

(1) Maksātnespējas procesa administrators ir fiziskā persona, kura ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās maksātnespējas procesa administratora tiesības un pienākumi ir arī likvidatoram Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr. 1346/2000) izpratnē.

10.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības

Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

11.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas

Tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas ir maksātnespējas procesa administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

12.pants. Maksātnespējas reģistrs

(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa publiskumu, atbildīgā iestāde kārto maksātnespējas reģistru, kurā iekļauj šajā likumā noteiktās ziņas. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams bez maksas, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

(2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par maksātnespējas procesa administratoru, par tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi.

II nodaļa
Maksātnespējas procesa administrators

13.pants. Maksātnespējas procesa administratoram izvirzītās prasības un ierobežojumi

(1) Par maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administrators) var būt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu;

3) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

4) kurai pēc šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās izglītības un kvalifikācijas iegūšanas ir vismaz triju gadu darba pieredze jurista vai tam pielīdzināmā amatā.

(2) Par administratoru nevar būt persona:

1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;

2) no kuras sertifikāta darbības izbeigšanas dienas saskaņā ar šā likuma 17.panta pirmās daļas 6.punktu vai otro daļu nav pagājuši pieci gadi;

3) kurai anulēts administratora sertifikāts;

4) kura atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata;

5) kurai pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

6) kura ir bijusi juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo juridisko personu līdz juridiskās personas maksātnespējas procesam;

7) kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, izslēgta no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaista no prokurora amata vai atcelta no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata, kamēr nav pagājuši pieci gadi no dienas, kad lēmums disciplinārlietā stājās spēkā.

14.pants. Administratoru profesionālā organizācija

(1) Administratoru profesionālas organizācijas funkcijas īsteno biedrība “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” (turpmāk – Administratoru asociācija).

(2) Administratoru asociācija šajā likumā noteiktajā kārtībā veic šādus valsts pārvaldes uzdevumus:

1) apmāca administratoru pretendentus;

2) sertificē administratorus;

3) organizē administratoru profesionālās kvalifikācijas pilnveidi;

4) veic administratoru atkārtotu sertifikāciju;

5) ved izsniegto, pagarināto, anulēto, izbeigto sertifikātu un sertifikātu dublikātu reģistrus;

6) izbeidz administratoru sertifikātu darbību un anulē tos.

(3) Veicot valsts pārvaldes uzdevumus, Administratoru asociācijai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt administratoram un saņemt no viņa nepieciešamās ziņas un attiecīgos dokumentus;

2) pieprasīt no tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām un personām un saņemt no tām ar administratora darbību saistītās ziņas un dokumentus;

3) pieprasīt valsts un pašvaldību institūcijām un bez maksas saņemt no tām Administratoru asociācijas funkciju izpildei nepieciešamo ar administratoru darbību saistīto informāciju.

(4) Ministru kabinets nosaka Administratoru asociācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

(5) Administratoru asociācija, pildot šā panta otrajā daļā minētos uzdevumus, ir tiesīga izdot administratīvos aktus.

(6) Administratoru asociācija, pildot šā panta otrajā daļā minētos uzdevumus, ir Maksātnespējas administrācijas funkcionālajā pakļautībā.

15.pants. Administratoru pretendentu apmācība

(1) Administratoru pretendentu apmācības kursa noklausīšanās ir administratoru eksāmena kārtošanas priekšnosacījums.

(2) Administratoru pretendentu apmācību un apliecinājumu izsniegšanu veic Administratoru asociācija.

(3) Ministru kabinets nosaka administratoru pretendentu apmācības programmu un kārtību, kādā izsniedz apliecinājumu par apmācības kursa noklausīšanos, kā arī šā apliecinājuma derīguma termiņu.

16.pants. Administratora sertificēšana un atkārtota sertificēšana

(1) Administratora sertifikāts ir dokuments, kas apliecina administratora profesionālo kvalifikāciju un dod personai tiesības uzņemties un pildīt administratora pienākumus.

(2) Personai, kura atbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas prasībām un kura ir noklausījusies administratoru pretendentu apmācības kursu, ir tiesības iziet administratora sertificēšanu.

(3) Personai, kura sekmīgi izpildījusi visas sertifikācijas prasības, Administratoru asociācija izsniedz administratora sertifikātu. Administratora sertifikāta darbības termiņš ir divi gadi. Administratora sertifikāta darbības termiņu var pagarināt, veicot atkārtotu sertificēšanu.

(4) Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot savu kvalifikāciju un veikt profesionālo darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un apjomam. Administratora profesionālo darbību un kvalifikāciju Administratoru asociācija izvērtē reizi divos gados, veicot atkārtotu sertificēšanu.

(5) Ministru kabinets nosaka administratoru sertificēšanas kārtību un administratoru kvalifikācijas pilnveides un atkārtotas sertificēšanas kārtību.

17.pants. Administratora sertifikāta darbības izbeigšana un tā anulēšana

(1) Administratora sertifikāta darbība izbeidzas līdz ar tā termiņa notecējumu vai pieņemot lēmumu par tā izbeigšanu šādos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administrators ar tiesas spriedumu atzīts par rīcībnespējīgu;

3) administrators iesniedzis iesniegumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu;

4) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) administrators nav atkārtoti sertificēts noteiktajā kārtībā;

6) tiesa ir atcēlusi administratoru uz šā likuma 22.panta otrās daļas 7.punkta pamata;

7) administratora nāves gadījumā.

(2) Lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu var pieņemt, ja pēdējo divu administratora sertifikāta darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no viņa pienākumu pildīšanas.

(3) Lēmumu par administratora sertifikāta anulēšanu pieņem, ja administrators sertificēšanas procesā sniedzis nepatiesas ziņas.

(4) Administratora sertifikāta darbības izbeigšanu un administratora sertifikāta anulēšanu veic Administratoru asociācija.

(5) Ministru kabinets nosaka administratora sertifikāta darbības izbeigšanas un tā anulēšanas kārtību.

18.pants. Administratora darbības publicitāte

(1) Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par administratoru ieraksta šādas ziņas:

1) administratora vārds, uzvārds;

2) administratora sertifikāta numurs;

3) administratora sertifikāta izdošanas datums;

4) administratora prakses vietas adrese;

5) administratora tālruņa numurs;

6) administratora elektroniskā pasta adrese;

7) administratora sertifikāta darbības izbeigšanas vai tā anulēšanas datums;

8) ieraksta izdarīšanas datums.

(2) Administratoru asociācija nodrošina šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minēto ziņu pieejamību atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

III nodaļa
Administratora iecelšana un atcelšana

19.pants. Administratora iecelšana tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Administratoru tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā ieceļ tiesa šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai administratora amata kandidātu. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai

(1) Administratora pienākumus konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā administrators nevar uzņemties un pildīt šādos gadījumos:

1) administratora sertifikāta darbības termiņš ir notecējis, tā darbība ir izbeigta vai sertifikāts anulēts;

2) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;

3) administrators saskaņā ar šā likuma noteikumiem atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku;

4) administrators saskaņā ar šā likuma noteikumiem atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret parādnieku vai kreditoru;

5) administratoram ar parādnieku pēdējo piecu gadu laikā pirms attiecīgā maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;

6) parādniekam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret parādnieku un administrators vai parādnieks nav noteikti atteicies no tām;

7) administrators ir personiski ieinteresēts tiesiskās aizsardzības procesa lietā, juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā vai fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju.

21.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai interešu konflikta situācijā

(1) Administrators atrodas interešu konflikta situācijā, ja viņš konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa tuvinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja viņš pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā pret parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats vai viņa tuvinieks.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu piemērošanai par administratora tuvinieku uzskatāma persona, kura sastāv ar administratoru laulībā, radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

22.pants. Administratora atcelšana

(1) Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas, Maksātnespējas administrācijas vai administratora pieteikuma vai kreditoru sapulces ierosinājuma.

(2) Administratoru atceļ, ja:

1) attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

2) viņš neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

3) viņš nepilda tiesas nolēmumu;

4) viņš nepilda Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu;

5) viņš atkāpies no amata (23.pants);

6) kreditoru sapulce ir ierosinājusi atcelt administratoru no konkrēta juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, ja administrators nav nodrošinājis efektīvu maksātnespējas procesa norisi;

7) viņš ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

8) viņa sertifikāta darbība izbeigta vai sertifikāts anulēts.

(3) Ja administratora darbībā ir konstatēti pārkāpumi, administratoru atceļ tikai tajā tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, kurā konstatēti pārkāpumi.

(4) Ja administratora sertifikāta darbība izbeigta vai administratora sertifikāts anulēts, Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no visiem tiesiskās aizsardzības procesiem, juridiskās personas maksātnespējas procesiem vai fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kuros viņš iecelts.

23.pants. Administratora atkāpšanās no amata

(1) Administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no amata, ja objektīvu apstākļu dēļ viņš nespēj pildīt administratora pienākumus.

(2) Atkāpjoties no amata, administrators iesniedz tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, vienlaikus informējot par to Maksātnespējas administrāciju.

(3) Administrators atkāpjas no amata, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(4) Atkāpjoties no amata, administrators ievēro šā likuma 24.panta noteikumus par administratoru maiņu.

24.pants. Administratoru maiņa

(1) Ja administrators tiek atcelts no amata, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

(2) Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par 30 dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

(3) Līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators turpina pildīt savus pienākumus. Pēc jaunā administratora iecelšanas iepriekšējais administrators likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par parādnieka dokumentu un mantas nodošanu jaunajam administratoram saskaņā ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu.

(4) Ja dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama, jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, sastāda ziņojumu par faktisko stāvokli un paziņo par to kreditoriem šajā likumā noteiktajā kārtībā.

25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās

Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts no amata;

2) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process, izņemot šā likuma 59.panta trešajā daļā minēto gadījumu;

3) ja tiek izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process, izņemot šā likuma 35.panta piektajā daļā minēto gadījumu;

4) ja tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) administratora nāves gadījumā.

IV nodaļa
Administratora darbības vispārīgie noteikumi

26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi

(1) Pēc administratora sertifikāta saņemšanas administrators:

1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs;

2) deklarē Valsts ieņēmumu dienestā vienu prakses vietu un paziņo par to Administratoru asociācijai.

(2) Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu.

(3) Administratoram ir šādi pienākumi:

1) piedalīties tiesas sēdēs tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietās;

2) sniegt informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi tiesai, kreditoru sapulcei, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

3) paziņot piecu dienu laikā Administratoru asociācijai par prakses vietas, elektroniskā pasta adreses, vārda, uzvārda maiņu;

4) sadarboties ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;

5) pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma sniegt savas darbības pārskatu, dokumentus un ziņas par to tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu vai fiziskās personas maksātnespējas procesu norisi, kuros administrators ir pildījis vai pilda pienākumus;

6) ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pēc tās pieprasījuma sniegt šai komisijai informāciju vai pārskatu par minētā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai juridiskās personas maksātnespējas procesa norisi;

7) izskatīt sūdzības par konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniegt atbildi sūdzības iesniedzējam;

8) sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

(4) Administrators nodrošina to, ka viņš ir sasniedzams prakses vietas adresē, izmantojot norādīto kontaktinformāciju, kā arī viņam adresētās korespondences (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu parakstīto dokumentu) saņemšanu.

(5) Administrators juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā organizē parādnieka grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

27.pants. Administratora vispārīgās tiesības

Administratoram ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no parādnieka un tā pārstāvjiem tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju;

2) pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm bez maksas to rīcībā esošo tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par parādnieku un parādnieka pārstāvjiem;

3) pieprasīt un saņemt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi;

4) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus.

28.pants. Administratora pilnvarošana

(1) Administratoram ir tiesības viena kalendārā gada ietvaros uz laiku, kas nepārsniedz 60 dienas, pilnvarot citu administratoru, ievērojot šā likuma 20.pantā noteiktos ierobežojumus, veikt administratora pienākumus.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā panta pirmajā daļā noteiktās pilnvaras izdošanas iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, pieteikumu par pilnvarojumu.

29.pants. Administratora atbildība

(1) Administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vai pilnvarnieka vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām.

(2) Administrators neatbild par parādnieka un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kas slēgti, pirms viņš sācis pildīt administratora pienākumus.

30.pants. Prasību celšana pret administratoru

(1) Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas.

(2) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām, kas celtas pret administratoru, attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

(3) Kreditors vai kreditori, kuri pārstāv vismaz 10 procentus no kopējās atzītās nenodrošināto kreditoru pamatparāda summas, var celt prasību pret administratoru parādnieka labā, ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis viņam zaudējumus.

31.pants. Administratora nodrošinājums

(1) Administratoram ir šajā likumā paredzētais nodrošinājums tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. Administratora nodrošinājums ir viņa darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

(2) Administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, kā arī minimālo apdrošinājuma summu nosaka Ministru kabinets.

B sadaļa
Tiesiskās aizsardzības process
V nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa vispārīgie noteikumi

32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa subjekti

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams juridiskajām personām, personālsabiedrībām, individuālajam komersantam, ārvalstī reģistrētai personai, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības produktu ražotājiem (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).

(2) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju tiesiskās aizsardzības procesā saprot tādu juridisko personu, no kuras gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes. Ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi šajā likumā saprot to, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

(3) Tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, regulētā tirgus organizētāju, ieguldījumu brokeru sabiedrību, depozitāriju, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi un privāto pensiju fondu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums

Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesai iesniedz parādnieks Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

34.pants. Ierobežojumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu nevar ierosināt, ja:

1) ir uzsākta parādnieka likvidācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) parādniekam pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un saskaņā ar šā likuma 51.panta ceturto daļu izbeigts tiesiskās aizsardzības process;

3) parādniekam pēdējo četru mēnešu laikā ir bijis ierosināts un saskaņā ar šā likuma 51.panta pirmo daļu izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punkta noteikums nav piemērojams gadījumā, kad parādniekam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums.

35.pants. Administratora iecelšana tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Administratoru tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa pēc parādnieka vai Maksātnespējas administrācijas ieteikuma.

(2) Administratoru konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam ieceļ tiesa pēc parādnieka ieteikuma, ja parādnieks ir vienojies ar administratoru un šā likuma 42.panta trešajā daļā noteikto kreditoru vairākumu un administratora kandidāts ir norādīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(3) Ja parādnieks nav panācis šā panta otrajā daļā minēto vienošanos, viņš, iesniedzot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, lūdz tiesu iecelt administratoru. Administratora amata kandidātu tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija.

(4) Ja tiesiskās aizsardzības procesa gaitā administrators tiek atcelts, jaunu administratora amata kandidātu tiesai iesaka parādnieks 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratora atcelšanu, ievērojot šā panta otrajā daļā minēto, izņemot noteikumu par administratora norādīšanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā. Ja vienošanās netiek panākta, administratora amata kandidātu tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesā, kas pasludināts vienlaikus ar juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, administratora pienākumus turpina pildīt administrators, kurš iecelts juridiskās personas maksātnespējas procesā, ja parādnieks šajā pantā noteiktajā kārtībā nav vienojies ar kreditoriem par citu administratoru.

36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte

Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par tiesiskās aizsardzības procesa lietu ieraksta šādas ziņas:

1) parādnieka firma (nosaukums);

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) datums, kad lieta ierosināta, un tiesas nosaukums;

5) datums, kad pieņemts tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, un tiesas nosaukums;

6) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds un sertifikāta numurs;

7) pilnvarotā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un pilnvaras darbības termiņš;

8) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes;

9) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš;

10) datums, kad tiesa apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, un tiesas nosaukums;

11) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums, tiesas nosaukums un pamatojums;

12) ieraksta izdarīšanas datums.

VI nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību izpildīšanu tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu;

3) aizliegums kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegums veikt parādnieka likvidāciju;

5) līgumsoda pieauguma apturēšana;

6) to procentu pieauguma apturēšana, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot gadījumus, kad Eiropas Centrālās bankas noteiktā galveno refinansēšanas operāciju procentu likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, jo tad piemērojama Eiropas Centrālās bankas noteiktā galveno refinansēšanas operāciju procentu likme;

7) nokavējuma naudas (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) pieauguma apturēšana;

8) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana.

(2) Nodrošinātais kreditors var prasīt parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu, ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais aizliegums rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi, ievērojami samazinājusies ieķīlātās mantas vērtība). Lēmumu atļaut parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

(3) Parādniekam ir pienākums informēt tiesu izpildītāju, kura lietvedībā atrodas lietas par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietas par saistību izpildīšanu tiesas ceļā, par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes:

1) maksājumu saistību izpildes atlikšana;

2) kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu;

3) parādnieka – kapitālsabiedrības – pamatkapitāla palielināšana (arī ieguldot pamatkapitālā kreditoru prasījumu tiesības pret parādnieku);

4) parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācija (46.pants);

5) citas metodes, kas atbilst tiesiskās aizsardzības procesa mērķim.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā kreditoru grupas ietvaros un katram kreditoru prasījuma veidam (pamatparādam, līgumsodam vai procentiem) var paredzēt tikai proporcionālu pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanu vai samazināšanu.

(3) Ieskaits ir pieļaujams, ja parādnieka prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās vismaz trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes var attiecināt uz darbinieka darba samaksas prasījumiem, ja tam piekrīt attiecīgais darbinieks. Parādnieka darbiniekam tiesiskās aizsardzības procesā nav piemērojams kreditora statuss.

(5) Nodokļu prasījumiem bez nodokļu administrācijas piekrišanas nav atļauta:

1) nodokļu pamatparāda dzēšana vai samazināšana;

2) nodokļu pamatparāda samaksas sadalīšana termiņos, termiņa pagarināšana vai termiņa atlikšana uz laiku, ilgāku par sešiem mēnešiem;

3) nokavējuma naudas samazināšana vairāk par 50 procentiem vai dzēšana;

4) soda naudas samazināšana vairāk par 65 procentiem vai dzēšana;

5) kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšana termiņos, termiņa pagarināšana vai atlikšana uz laiku.

(6) Tiesiskās aizsardzības procesā ir aizliegts piemērot tādas metodes, kuras ierobežo kreditoru tiesības vairāk, nekā tas nepieciešams tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna sekmīgai īstenošanai un šajā likumā minētā tiesiskās aizsardzības procesa mērķa sasniegšanai.

(7) Tiesiskās aizsardzības procesa metodes nav piemērojamas attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa izdevumiem.

(8) Šā panta otrajā daļā noteiktais proporcionalitātes princips netiek attiecināts uz nodokļu un darbinieku darba samaksas prasījumiem, ja nav saņemta attiecīgā kreditora vai darbinieka piekrišana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

39.pants. Prasījumu aizstāšana ar pamatkapitāla daļām vai akcijām

(1) Ja nenodrošināto kreditoru galvenie prasījumi tiek samazināti vairāk par 10 procentiem vai dzēsti pilnībā, šiem kreditoriem ir tiesības prasīt parādniekam – kapitālsabiedrībai –, lai samazinātā vai dzēstā prasījuma apmērs tiek aizstāts ar parādnieka pamatkapitāla daļām vai akcijām (turpmāk šajā pantā – daļas).

(2) Ja saskaņā ar likumu kreditoriem ir tiesības prasīt parādniekam – kapitālsabiedrībai –, lai samazinātā vai dzēstā prasījuma apmērs tiek aizstāts ar parādnieka daļām, parādnieks – kapitālsabiedrība – tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredz parādnieka pamatkapitāla palielināšanu par apmēru, kādā ir samazināti vai dzēsti nenodrošināto kreditoru galvenie prasījumi.

(3) Ja, palielinot pamatkapitālu, tā palielinājums ir vienāds ar esošā pamatkapitāla apmēru vai lielāks par to, pamatkapitāls tiek palielināts par apmēru, kas nepārsniedz esošā pamatkapitāla apmēru, starpību starp pamatkapitāla palielinājumu un samazināto vai dzēsto galveno prasījumu kopsummu uzskatot par daļas uzcenojumu.

(4) Nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi ir tikuši samazināti šajā pantā minētajā apmērā vai arī dzēsti, ir tiesības triju mēnešu laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas iegūt jaunās daļas proporcionāli apmēram, kādā ir samazināts vai dzēsts nenodrošinātā kreditora prasījums, ievērojot iespējamo daļu uzcenojumu.

(5) Nenodrošinātajam kreditoram piesakoties uz jaunajām daļām, tās tiek apmaksātas ar attiecīgā kreditora mantisko ieguldījumu, kura vērtība atbilst šā kreditora samazinātā vai dzēstā prasījuma apmēram.

40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas parādnieks izstrādā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ko saskaņo ar kreditoriem šajā likumā noteiktajā kārtībā un iesniedz apstiprināšanai tiesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā saskaņošanas termiņa beigām.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad tiesa ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu var pagarināt par vienu mēnesi, ja tam piekrīt šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, un par to nekavējoties tiek informēta tiesa. Ja parādniekam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas piekrišanu, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ar nodokļu administrāciju saskaņojams nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna uzdevums ir nodrošināt, lai plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja šā plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda:

1) visas parādnieka maksājumu saistības un to pamatu, atsevišķi norādot parādnieka maksājumu saistības pret saistītajiem uzņēmumiem likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē, kā arī parādnieka maksājumu saistības pret nodrošinātajiem kreditoriem;

2) tās parādnieka maksājumu saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā, atsevišķi norādot parādnieka saistības, kuru izpildei kreditori ir cēluši prasību tiesā, un maksājumu saistības, par kurām parādnieks sniedzis galvojumus;

3) parādnieka saistības, kuras nav maksājuma saistības, bet kuru rezultātā mainās parādnieka aktīvu sastāvs;

4) to parādnieka maksājumu saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

5) plānoto parādnieka ieņēmumu kopsummu tiesiskās aizsardzības procesa laikā un plānoto ieņēmumu prognozes pamatojumu, raksturojot pieņēmumus, ar kuriem pamatoti plānotie ieņēmumi, kā arī plānotās darbības parādnieka izmaksu samazināšanai;

6) plānoto parādnieka izdevumu kopsummu tiesiskās aizsardzības procesa laikā un plānoto izdevumu prognozes pamatojumu, raksturojot pieņēmumus, ar kuriem pamatoti plānotie izdevumi, kā arī plānotās darbības parādnieka izdevumu samazināšanai;

7) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes, kā arī pamatojumu izraudzītās metodes nepieciešamībai, lai panāktu tiesiskās aizsardzības procesa plāna izpildi;

8) parādnieka esošos un plānotos pamatdarbības veidus;

9) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu;

10) to darījumu veidus, kurus parādnieks drīkst veikt, nesaskaņojot ar administratoru, un šo darījumu apmēru;

11) kārtību, kādā kreditori tiks informēti par parādnieka darbības rezultātiem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas laikā;

12) informāciju par administratora kandidātu, ja panākta šā likuma 35.panta otrajā daļā minētā vienošanās, kā arī informāciju par to, vai administratora amata kandidāts ir piedalījies plāna izstrādē;

13) tās parādnieka ieķīlātās mantas sarakstu, kura ir nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai un uz kuru attiecināmi ierobežojumi, saskaņā ar kuriem nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kas kalpo par nodrošinājumu viņu prasījumiem, līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai;

14) atlīdzību nodrošinātajam kreditoram par viņa tiesību ierobežošanu tiesiskās aizsardzības procesa laikā un nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumus, kā arī šo atlīdzības veidu izmaksas kārtību;

15) pamatojumu tam, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja minētā plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā var paredzēt priekšrocības personām, kuras piešķir līdzekļus šā plāna īstenošanai, atbilstoši to piešķirto līdzekļu apmēram. Ja tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts un vienlaikus tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, iegūtās priekšrocības paliek spēkā un prasījumi pret parādnieku, kuri izriet no minētā plāna īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izdevumiem. Piešķirtās priekšrocības nedrīkst aizskart nodrošināto kreditoru intereses.

(6) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam pievieno:

1) pārskatu par plānotās naudas plūsmas prognozēm pirmajā procesa gadā, paskaidrojot pārskata posteņus viena mēneša intervālā, bet nākamajiem gadiem – triju mēnešu intervālā;

2) kreditoru iesniegtos un vērā neņemtos iebildumus attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) administratora atzinumu, ja ir panākta šā likuma 35.panta otrajā daļā noteiktā vienošanās.

(7) Salīdzinājumā ar citiem kreditoriem būtiski nelabvēlīgākus noteikumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā attiecībā uz atsevišķu kreditoru var paredzēt tikai ar attiecīgā kreditora piekrišanu.

41.pants. Nodrošināto kreditoru interešu aizsardzība tiesiskās aizsardzības procesa laikā

(1) Ja vien nodrošinātais kreditors nav atteicies, attiecībā uz viņu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredz:

1) kārtību, kādā tiks izpildītas no līguma izrietošās parādnieka saistības pret nodrošināto kreditoru, kuras parādnieks nav izpildījis pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas;

2) kārtējos no līguma izrietošos maksājumus.

(2) Izdevumi, kas rodas, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā iekļautā ieķīlātā manta tiesiskās aizsardzības procesa laikā iet bojā vai samazinās tās vērtība, ir maksātnespējas procesa izdevumi nodrošinātā kreditora prasījuma ieķīlātās mantas vērtībā vai tās samazinājuma apmērā.

42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošana

(1) Parādnieks nodod visiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu šim plānam un norādot tā saskaņošanas termiņu.

(2) Balsošana par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu notiek atsevišķi šādās kreditoru grupās:

1) nodrošinātie kreditori prasījumu nodrošinātajā daļā;

2) nenodrošinātie kreditori, arī nodrošinātie kreditori prasījumu nenodrošinātajā daļā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots, ja to atbalsta:

1) nodrošināto kreditoru grupā – tie nodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu;

2) nenodrošināto kreditoru grupā – tie nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu.

(4) Ja kreditors norādītajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(5) Kreditoram ir tiesības iesniegt parādniekam rakstveida iebildumus attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu piecu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Atzīstot iesniegtos iebildumus par pamatotiem, parādnieks atbilstoši groza tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Par vērā neņemtajiem iebildumiem parādnieks nekavējoties paziņo administratoram, ja ir panākta šā likuma 35.panta otrajā daļā noteiktā vienošanās, un pievieno tos saskaņotajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

(6) Kreditora tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna saskaņošanu nav tiesīgas īstenot:

1) personas, kuras ietilpst vienā koncernā ar parādnieku;

2) fiziskās personas, kurām kā dalībniekiem ir izšķiroša ietekme uz parādnieku – kapitālsabiedrību;

3) personas, kuras ir ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no šās daļas 1. un 2.punktā minētajām personām pēdējo divu gadu laikā pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas.

(7) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu rakstveidā saskaņo ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru.

43.pants. Administratora atzinums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu

(1) Pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas tiesā administrators sagatavo atzinumu par šo plānu.

(2) Administrators atzinumā sniedz vērtējumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna atbilstību šā likuma 38., 40. un 42.panta prasībām, kā arī pauž viedokli par tiem kreditoru izteiktajiem iebildumiem, kuri nav ņemti vērā saskaņotajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

VII nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana

44.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi

Attiecībā uz parādnieku tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) tiesa ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pieņēmusi nolēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir spēkā no dienas, kad to apstiprinājusi tiesa. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts, un tas ir saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu.

(2) Pēc tam, kad pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana, nodrošinātie kreditori nedrīkst realizēt savas tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredzēto ieķīlāto parādnieka mantu līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai.

(3) Pēc tam, kad pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana, nodrošinātie kreditori var realizēt savas tiesības attiecībā uz tādu ieķīlāto parādnieka mantu, kas nav norādīta tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

46.pants. Reorganizācija tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros

(1) Parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācija tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros ir iespējama tikai tad, ja to paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

(2) Parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācija notiek saskaņā ar komercsabiedrību darbību regulējošā likuma prasībām, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācijas procesā kreditoriem nav tiesību prasīt nodrošinājumu.

(4) Administrators, kreditors un parādnieka – komercsabiedrības –dalībnieks (akcionārs) var iesniegt tiesā pieteikumu atzīt par spēkā neesošu parādnieka – komercsabiedrības – dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu par reorganizāciju, ja tas pieņemts, pārkāpjot šo likumu, vai neatbilst tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesa, kura ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(6) Tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros nevar piemērot tādu reorganizācijas veidu, kura īstenošanas rezultātā parādnieks beidz pastāvēt, izņemot parādnieka pārveidošanu.

47.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus parādnieks saskaņo ar kreditoriem šā likuma 42.pantā paredzētajā kārtībā un kopā ar administratora atzinumu iesniedz apstiprināšanai tiesā.

48.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par diviem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto termiņu var pagarināt vēl par diviem gadiem, ja tam piekrīt šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums. Šādā gadījumā uz parādnieku attiecas šā likuma 47.panta noteikumi par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu.

49.pants. Parādnieka rīcības ierobežojumi un pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā parādniekam ir aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt viņa finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus (kredītus), izņemot gadījumus, kad aizdevumu (kredītu) izsniegšana ir parādnieka pamatdarbība un tas ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot, piešķirt parādnieka valdes un padomes locekļiem prēmijas vai cita veida mantisku papildu atlīdzību;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt mantiskās saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(2) Parādnieks, rakstveidā saskaņojot ar administratoru un neizdarot grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, var veikt to maksājumu saistību izpildi (rēķinu samaksu), kuri nav ietverti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, ja šie maksājumi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā kopā nepārsniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasījumu summas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī.

(3) Parādniekam tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums:

1) pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;

3) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas;

4) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot administratoram par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

5) pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus;

6) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

7) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu un jebkurām citām izmaiņām, kas ierakstāmas publiskajos reģistros;

8) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu parādnieka darbībā.

50.pants. Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā

(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic parādnieka darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām.

(2) Administrators pēc tam, kad pasludināts tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu:

1) saistību izpildes nodrošināšanai, ja nepieciešams, iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu;

2) piecu dienu laikā pēc tam, kad pasludināts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, tiesas apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus;

4) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

5) pieprasa un saņem no parādnieka visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi;

6) informē kreditorus pēc to pieprasījuma par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi un izskata iesniegtās sūdzības;

7) šajā likumā minētajos gadījumos nekavējoties iesniedz tiesai pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pievienojot tam nepieciešamās ziņas.

(3) Administratora lēmumu par kreditoru iesniegtajām sūdzībām, kas skar tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna saturu un tā izpildi, var apstrīdēt tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

51.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilst šā likuma prasībām.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana.

(3) Administratoram ir pienākums iesniegt tiesai juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

2) parādnieks ilgāk nekā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tiesai nav iesniedzis šā plāna grozījumus;

3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(4) Parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja ir izpildījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(5) Parādnieks iesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības (57.panta 9.punkts).

(6) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administrators minētā lēmuma norakstu nosūta:

1) attiecīgajam publiskajam reģistram, pievienojot pieteikumu ieraksta izdarīšanai par maksātnespējas atzīmes dzēšanu;

2) tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas izpildu lietas par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

(7) Šā panta sestā daļa netiek piemērota, ja tiesiskās aizsardzības process izbeigts, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu.

52.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto parādnieka rīcības ierobežojumu un šajā procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts, šā likuma 37.pantā minētie aizliegumi izbeidzas un apturētā līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summa par neizpildītajām saistībām tiek aprēķināta pilnā apmērā.

VIII nodaļa
Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

53.pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

(1) Parādniekam ir tiesības vienlaikus iesniegt pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu un lūgt tiesu pasludināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) parādnieks ir izstrādājis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši šā likuma 38. un 40.panta noteikumiem;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums;

3) parādnieks ir vienojies ar administratoru un kreditoriem par administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā;

4) parādnieks ir saņēmis administratora atzinumu (43.pants);

5) parādnieks saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir nosūtījis tiem kreditoriem, kuri šo plānu nav saskaņojuši, vienlaikus ar tā iesniegšanu apstiprināšanai tiesā.

(2) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šā likuma normas, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nedrīkst skart nodokļu administrācijas intereses, ja šā plāna īstenošanai nepieciešama nodokļu administrācijas piekrišana (38.pants).

54.pants. Administrators ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa pēc parādnieka ieteikuma.

(2) Parādnieka un viņa kreditoru vienošanās par administratora izvēli (53.panta pirmās daļas 3.punkts) uzskatāma par panāktu, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā minētais kreditoru vairākums.

55.pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas sekas

Šā likuma 37. un 45.pantā minētās sekas iestājas pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

C sadaļa
Juridiskās personas maksātnespējas process
IX nodaļa
Juridiskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

56.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti

Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un šajā likumā noteiktiem speciāliem subjektiem (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).

57.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes

Parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

2) parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

3) parādnieks – cits šā likuma 56.pantā minētais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 2134 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

4) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena;

5) parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

6) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;

7) ir iestājies šā likuma 51.panta otrajā daļā minētais apstāklis;

8) ir iestājies kāds no šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem;

9) ir iestājies šā likuma 51.panta piektajā daļā minētais apstāklis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

58.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu ieraksta šādas ziņas:

1) parādnieka firma (nosaukums);

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) datums, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process tiesā, un tiesas nosaukums;

5) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds un sertifikāta numurs;

6) pilnvarotā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un pilnvaras darbības termiņš;

7) Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese un tālruņa numurs;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces norises vietas adrese, datums un laiks;

10) maksātnespējas procedūras veids saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu;

11) juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas datums, tiesas nosaukums un pamatojums;

12) mantas pārdošanas plāna iesniegšanas datums;

13) ieraksta izdarīšanas datums.

59.pants. Administratora iecelšana juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) Administratora amata kandidātu konkrētam juridiskās personas maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija.

(2) Priekšlikumu par administratora amata kandidātu juridiskās personas maksātnespējas procesam Maksātnespējas administrācija nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja šo kandidātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam, kura uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Juridiskās personas maksātnespējas procesā, kas pasludināts vienlaikus ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administratora pienākumus turpina pildīt administrators, kurš iecelts tiesiskās aizsardzības procesā.

(4) Ja kreditoru sapulce ierosinājusi atcelt Maksātnespējas administrācijas ieteikto un tiesas iecelto administratoru, kreditoru sapulces norīkots pārstāvis iesaka tiesai šā likuma 90.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā kreditoru sapulcē atbalstīto administratora amata kandidātu. Ja kreditoru sapulcē nav panākta vienošanās par jaunu administratora amata kandidātu, Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai jaunu administratora amata kandidātu konkrētam juridiskās personas maksātnespējas procesam.

X nodaļa
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums

60.pants. Personas, kuras var iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesai var iesniegt:

1) kreditors vai kreditori, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm;

2) parādnieks, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm;

3) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta “a” punktā norādītā persona, lai pret parādnieku ierosinātu šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru;

4) administrators, ja pastāv šā likuma 57.panta 8.punktā minētā pazīme.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 57.panta 4.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku.

(3) Parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Ja pastāv šā likuma 57.panta 5.punktā minētā pazīme, parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu gadījumos, kad nav iespējams panākt vienošanos ar kreditoriem vai ierosināt tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Ja pastāv šā likuma 57.panta 9.punktā minētā pazīme, parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu gadījumos, kad nav iespējams izdarīt grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(4) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai iesniedz Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

61.pants. Ierobežojumi juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors.

(2) Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, nodrošinātais kreditors juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā.

(3) Nenodrošinātais kreditors nav tiesīgs iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.

62.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta mērķis ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.

(3) Depozīts izmantojams, ja parādniekam nav mantas un juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts, pamatojoties uz to, ka kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.

(4) Ja juridiskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts vai kreditori nolemj turpināt juridiskās personas maksātnespējas procesu, depozīts atmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam.

(5) Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam netiek atmaksāts šādos gadījumos:

1) juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums ir bijis nepamatots vai apzināti nepatiess;

2) kreditors, saņemot sava prasījuma apmierinājumu, neatsauc juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un tiesa notur juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanas sēdi.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos iemaksātais depozīts ieskaitāms Valsts kasē.

(7) No depozīta iemaksas ir atbrīvots administrators, kurš iesniedz juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu saskaņā ar šā likuma 57.panta 8.punktu.

(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts iemaksājams Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā un izmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam, administratoram vai Valsts kasei.

(Pirmās daļas norma par maksātnespējas procesa depozīta iemaksu, ciktāl tā attiecas uz darbiniekiem, kuru vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis ir darba devēja pasludināšana par maksātnespējīgu, atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ar Satversmes tiesas 20.04.2012. spriedumu, kas stājas spēkā 24.04.2012.)

XI nodaļa
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

63.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;

2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods; nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu);

4) nodrošinātajam kreditoram divus mēnešus pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir aizliegts prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu.

(2) Ja sprieduma izpildes lietvedība uzsākta pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, tā ir izbeidzama Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas kreditori piesaka prasījumus administratoram šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

64.pants. Administratora pilnvaras pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība;

2) administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai par tās izbeigšanu;

3) administrators veic kārtējos nodokļu un nodevu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) administrators, ja nepieciešams, iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu vai dzēšanu, pievienojot tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu.

(2) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un tajā iesaistītais likvidators darbojas Latvijā, neuzsākot šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators nodrošina, lai attiecīgajām juridiskās personas maksātnespējas procesa kompetentajām personām un institūcijām tiktu iesniegts pienācīgi apliecināts nolēmuma noraksts par juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu un likvidatora iecelšanu, kā arī noteiktā kārtībā apliecināts šā nolēmuma tulkojums valsts valodā.

65.pants. Administratora pienākumi pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators:

1) nekavējoties pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā un iesniedz šo lēmumu tiesai, kā arī nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;

2) nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju un sastāda parādnieka bilanci;

3) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

4) nekavējoties ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā un noteiktajos termiņos sniedz kreditoriem un Maksātnespējas administrācijai savas darbības pārskatu;

6) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai;

7) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā vēršas Maksātnespējas administrācijā ar iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka administratora atlīdzības apmēru par darbinieku prasījumu iesniegšanu un kārtību, kādā tā izmaksājama;

8) izvērtē un ceļ tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām;

9) pieprasa, lai parādnieka dalībnieki (akcionāri) izpilda savas saistības attiecībā uz parādnieka pamatkapitālu vai citu mantu, un iesniedz tiesai prasības par šādu saistību izpildi;

10) ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vismaz reizi gadā rakstveidā informē zināmos kreditorus par juridiskās personas maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir ārvalstīs, kā arī paziņojumu Maksātnespējas administrācijai;

11) nodrošina parādnieka mantas pārdošanas plānā iekļautās mantas novērtēšanu;

12) iesniedz tiesu izpildītājam pieteikumu par izpildu lietvedības izbeigšanu lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību izpildīšanu tiesas ceļā;

13) pilda citus šajā likumā noteiktos pienākumus.

66.pants. Administratora pienākumi maksātnespējas procesos, kas uzsākti saskaņā ar Padomes regulu Nr. 1346/2000

(1) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 22.panta 2.punktā minētā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku un Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu, kā arī noteiktā kārtībā apliecinātu šā nolēmuma tulkojumu valsts valodā.

(2) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums šīs regulas 2.panta “h” punkta izpratnē, Padomes regulas Nr. 1346/2000 21.panta 2.punktā minētā persona piecu dienu laikā no dienas, kad šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz pieteikumu par parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Pieteikumā norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu;

3) Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) faktu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.

(3) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 21.panta 1.punktā minētajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt atbildīgajai iestādei pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta otrajā daļā minēto informāciju.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators piecu dienu laikā pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas nosūta kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, paziņojumu par parādnieka maksātnespēju un kreditoru prasījumu iesniegšanu saskaņā ar minētajā regulā noteikto kārtību. Paziņojumā papildus norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu;

3) administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūras sākšanai, izpildei un izbeigšanai;

6) ka kreditora prasījumā iekļaujama informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators sadarbojas ar šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru, pēc likvidatora pieprasījuma sniedz maksātnespējas procesa administrēšanai nepieciešamo informāciju, arī informāciju par parādnieka mantu, kas atrodas Latvijā, par plānotajām vai veicamajām darbībām mantas atgūšanai un atsavināšanai, par iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, atzītajiem un neatzītajiem kreditoru prasījumiem un sūdzībām sakarā ar prasījumiem, par kreditoru grupēšanu, apmierinātajiem kreditoru prasījumiem, kreditoru sapulcēm, par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisi, risinājumiem un pasākumiem, mantas sadali un naudas pārpalikumu.

(6) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras norisei un, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no minētās regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, informē likvidatoru par citām pret parādnieku uzsāktajām šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajām maksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem.

67.pants. Administratora tiesības pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

Administratoram pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu;

4) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

5) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parādnieka vārdā parakstīt jebkuru dokumentu;

6) iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas;

7) segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas (168.panta trešā daļa);

8) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;

9) atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām;

10) iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurai ir parādsaistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;

11) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

12) pieprasīt, lai kreditors iesniedz noteiktā kārtībā apliecinātu sava prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā;

13) pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu juridiskās personas maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem juridiskās personas maksātnespējas procesa līdzekļiem;

14) pieprasīt tiesu izpildītājam, lai tiek atceltas izsludinātās izsoles, ja parādnieka mantu plānots pārdot lietu kopības sastāvā.

XII nodaļa
Parādnieka pārstāvis un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

68.pants. Parādnieka pārstāvis

(1) Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, ievērojot šādu secību:

1) izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi;

2) cits izpildinstitūcijas loceklis;

3) pārraudzības institūcijas vadītājs;

4) cits pārraudzības institūcijas loceklis;

5) dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.

(2) Par parādnieka pārstāvi personālsabiedrībā nosakāms tas biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, bet, ja tāda nav, – biedrs, kuram ir lietvedības tiesības.

(3) Administrators var noteikt par parādnieka pārstāvi citu personu, ja tā var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un viņa darbību un šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās personas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas.

(4) Ja parādnieka pārstāvis objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, par parādnieka pārstāvi nosakāma cita šajā pantā minētā persona.

(5) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu administrators nekavējoties nosūta tiesai.

(6) Administrators var nepieņemt lēmumu par jauna parādnieka pārstāvja noteikšanu, ja parādnieka pārstāvis ir miris un nav iespējams noteikt citu parādnieka pārstāvi.

(7) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu var pārsūdzēt tiesā persona, kura ir noteikta par parādnieka pārstāvi. Sūdzība iesniedzama triju nedēļu laikā no dienas, kad attiecīgā persona ir uzzinājusi par lēmumu.

69.pants. Parādnieka pārstāvja tiesības

Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar iesniegtajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus pret tiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu;

3) piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar tās protokolu;

4) pieprasīt, lai administrators sasauc kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) izstrādāt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

6) šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā.

70.pants. Parādnieka pārstāvja pienākumi

(1) Parādnieka pārstāvja pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, uz kurām viņš uzaicināts, kā arī sniegt savā rīcībā esošās ziņas par parādnieku.

(2) Parādnieka pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visus parādnieka organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus, rīkojumus, izziņas, pārskatus un saraksti, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu administratora noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par 10 dienām pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu sarakstu.

(3) Ja parādnieka pārstāvis juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, viņa pienākums ir nekavējoties paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi.

71.pants. Parādnieka pārstāvja pienākums sniegt ziņas administratoram un tiesai

(1) Parādnieka pārstāvim ir pienākums tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par parādnieku sniegt nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav pieprasīto ziņu, viņam nekavējoties par to jāinformē administrators vai tiesa, norādot iemeslus, kāpēc šādu ziņu viņa rīcībā nav.

(3) Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas vai attiecīgu paziņojumu par to, ka viņš nevar rakstveidā sniegt pieprasītās ziņas, apliecinot to ar parakstu.

(4) Ja administrators ar ierakstītu pasta sūtījumu uz parādnieka pārstāvja dzīvesvietas adresi nosūtījis pieprasījumu sniegt ziņas, uzskatāms, ka parādnieka pārstāvis šo pieprasījumu ir saņēmis septītajā dienā pēc nosūtīšanas un tā saturs viņam ir zināms.

72.pants. Ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

(1) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas šādas personas:

1) parādnieka dalībnieki (akcionāri) vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi;

2) prokūrists un komercpilnvarnieks;

3) persona, kura sastāv ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku (akcionāru) vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju locekļiem laulībā, radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei;

4) kreditors, kas atrodas vienā koncernā ar parādnieku.

(2) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku šajā pantā minētās personas ir atzīstamas, ja tās šajā statusā bijušas pēdējo piecu gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

XIII nodaļa
Kreditoru prasījumi

73.pants. Kreditoru prasījumu iesniegšana

(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(2) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Pēc šā termiņa kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

(3) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, bet iesniedzis savus prasījumus sešu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, taču šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības.

(4) Kreditori savā iesniegumā norāda:

1) prasījuma pamatojumu;

2) prasījuma veidu;

3) prasījuma apmēru, atsevišķi minot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru;

4) prasījuma rašanās laiku;

5) vai kreditors ir atzīstams par ieinteresēto personu šā likuma 72.panta izpratnē;

6) kontaktinformāciju, tajā skaitā elektroniskā pasta adresi;

7) bankas konta numuru.

(5) Nodrošinātais kreditors, piesakot kreditora prasījumu, norāda apmēru, kādā prasījums ir nodrošināts.

(6) Iesniegumam pievieno prasījumu pamatojošus dokumentus. Izņēmuma gadījumos, kad pamatojošu dokumentu skaits ievērojami apgrūtina prasījuma iesniegšanu, kreditors pirms prasījuma iesniegšanas, vienojoties ar administratoru, var neiesniegt pamatojošo dokumentu atvasinājumus, ja parādnieka rīcībā ir prasījumu pamatojošie dokumenti un starp parādnieku un kreditoru nav strīda par tiesībām.

(7) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, parādnieka kreditors, kura dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, iesniedz kreditora prasījumu. Prasījumā norāda minētās regulas 41. un 42.pantā noteiktās ziņas. Kreditora prasījumu ārvalsts valūtā administrators pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(8) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un administrators šīs procedūras kreditoru interesēs iesniedz kreditoru prasījumus citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktā maksātnespējas procedūrā, viņš pirms prasījumu iesniegšanas nosūta katram kreditoram paziņojumu ar lūgumu piekrist kreditora prasījuma iesniegšanai citā procedūrā. Ja kreditors triju nedēļu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav sniedzis administratoram rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš noraidījis piedāvājumu iesniegt viņa prasījumu citā procedūrā. Ja administrators kreditoru nav informējis, kreditoram ir tiesības atsaukt viņa interesēs iesniegto prasījumu, iesniedzot administratoram atsaukumu. Administrators atsauc kreditora prasījumu divu nedēļu laikā pēc atsaukuma saņemšanas.

(9) Maksātnespējas administrācija īsteno prasījuma tiesības attiecībā uz tās piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kuri izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai. Īstenojot prasījuma tiesības darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto naudas līdzekļu apmērā, uz Maksātnespējas administrāciju netiek attiecināti šā likuma noteikumi par kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu un kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu.

(10) Maksātnespējas administrācijas prasījumu atmaksāt darbinieku prasījumu apmierināšanai tās piešķirtos naudas līdzekļus ieraksta kreditoru prasījumu reģistrā, kad Maksātnespējas administrācija ir izmaksājusi darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirtās summas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

74.pants. Kreditoru prasījumu pārbaude

(1) Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(2) Ja kreditora prasījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā kreditora prasījumā nav norādīts šā likuma 73.panta ceturtajā daļā noteiktais, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu piecu dienu laikā no administratora pieprasījuma nosūtīšanas dienas novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditora prasījumā nav norādīts šā likuma 73.panta ceturtās daļas 6.punktā noteiktais, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu 10 dienu laikā no dienas, kad sūtījums nodots pasta komersantam, novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditors novērš trūkumus šajā termiņā, uzskatāms, ka kreditora prasījums iesniegts noteiktajā termiņā. Ja kreditors nenovērš trūkumus noteiktajā termiņā, administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu piecu dienu laikā no trūkumu novēršanai dotā termiņa beigām.

75.pants. Administratora lēmums par kreditoru prasījumiem

(1) Pēc kreditoru prasījumu pārbaudes administrators pieņem pamatotu lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Administrators pilnībā vai daļēji neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru.

(2) Kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administrators var neatzīt vai daļēji atzīt tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās parādnieks saistību izpildījis pilnībā vai daļēji.

(3) Šķīrējtiesas nolēmums juridisko seku ziņā pielīdzināms tiesas nolēmumam, ja tam pievienots tiesas izdots izpildraksts.

(4) Ja administrators nav atzinis kreditora prasījumu, attiecīgais prasījums pēc pārsūdzības termiņa beigām tiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra. Kreditora prasījums netiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra, ja administratora lēmums ir pārsūdzēts. Līdz brīdim, kad tiesa ir izskatījusi sūdzību, attiecīgā kreditora prasījumu iekļauj kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir.

(5) Administratora lēmums par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūtāms attiecīgajam kreditoram pa pastu, un sūtījums noformējams ierakstīta pasta sūtījuma veidā. Uzskatāms, ka adresāts attiecīgo lēmumu ir saņēmis septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja rodas šaubas, administratoram jāpierāda, kad sūtījums nodots pasta komersantam.

(6) Lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem septiņu dienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas. Lēmumu par parādnieka darbinieka kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem 15 dienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas.

(7) Ja prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, lēmumu par attiecīgā kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas.

(8) Ja administratora rīcībā nonāk jaunatklāti apstākļi vai dokumenti par kreditora prasījumu, par kuru jau ir pieņemts lēmums, administrators šo lēmumu ir tiesīgs grozīt vai atcelt, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Atceļot sākotnējo lēmumu, administrators pieņem jaunu lēmumu šajā pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 73.pantā noteikto kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu.

76.pants. Lēmums par nenodrošinātā kreditora statusa piešķiršanu nodrošinātajam kreditoram pēc ieķīlātās mantas pārdošanas

(1) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora statusu.

(2) Ja nodrošinātais kreditors savu prasījumu administratoram iesniedzis šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā termiņā, nodrošinātajam kreditoram prasījuma nesegtajā daļā piešķiramas balsstiesības šā likuma 87.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Administratora lēmumā atsevišķi norāda nesegtā galvenā prasījuma un nesegto blakusprasījumu apmēru.

(4) Lēmumu administrators pieņem un nosūta kreditoram piecu dienu laikā no dienas, kad kreditoram pārskaitīti pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi.

77.pants. Kreditoru prasījumu grupēšana

Administrators sadala iesniegtos kreditoru prasījumus divās šādās grupās:

1) nodrošināto kreditoru prasījumi;

2) nenodrošināto kreditoru prasījumi.

78.pants. Kreditoru prasījumu reģistrs

(1) Administrators kārto kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Kreditoru prasījumu reģistrā administrators ieraksta šādas ziņas:

1) tā kreditora firma (nosaukums) vai vārds, uzvārds, reģistrācijas numurs vai personas kods, kontaktinformācija, kurš pieteicis kreditora prasījumu;

2) atzīme par kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu;

3) kreditora prasījuma pamats;

4) kreditora prasījuma rašanās laiks;

5) kreditora prasījuma veids;

6) kreditora prasījuma apmērs (galvenā prasījuma un blakusprasījuma apmērs);

7) kreditora balsu skaits kreditoru sapulcē.

(3) Administrators septiņu dienu laikā pēc šā likuma 73.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta kreditoriem un parādnieka pārstāvim kreditoru prasījumu reģistru.

(4) Administrators piecu dienu laikā paziņo kreditoriem, ka ir izdarītas izmaiņas kreditoru prasījumu reģistrā.

79.pants. Tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru

(1) Jebkurai personai, kura ir iesniegusi kreditora prasījumu, Maksātnespējas administrācijai un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Katram kreditoram, kurš iesniedzis kreditora prasījumu, un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru iesniegtajiem prasījumiem un to pamatotības pierādījumiem, sākot ar astoto dienu pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var izmantot pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, bet šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators – tikai tad, ja viņš kreditoru interesēs iesniedzis kreditoru prasījumus.

80.pants. Sūdzības par kreditoru prasījumu atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu

(1) Kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par sava prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu divu nedēļu laikā no šā lēmuma saņemšanas dienas.

(2) Kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(3) Parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(4) Sūdzības sakarā ar kreditoru prasījumu atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu var iesniegt tiesai, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

(5) Kreditors vai parādnieka pārstāvis var lūgt tiesu atjaunot sūdzības iesniegšanas procesuālo termiņu, ja administratora vainas dēļ nav bijis iespējams iesniegt sūdzību šajā likumā noteiktajā termiņā.

XIV nodaļa
Kreditoru informēšanas pienākums

81.pants. Kreditoru informēšanas pienākums

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa efektīvas un likumīgas gaitas nodrošināšanai administrators šajā likumā noteiktajā kārtībā ziņo kreditoriem par:

1) parādnieka mantas pārdošanas plānu;

2) mantas neesamību parādnieka uzņēmumā;

3) administratora atlīdzības apmēru;

4) juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumiem;

5) kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;

6) nodomu atteikties no prasījumiem;

7) nodomu noslēgt izlīgumu;

8) nodomu veikt prasījuma tiesību cesiju.

(2) Administrators ziņo kreditoriem par citiem jautājumiem, kuriem ir nozīme juridiskās personas maksātnespējas procesa norisē.

(3) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, administrators informāciju kreditoriem sniedz elektroniski, noformējot dokumentu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām.

82.pants. Kreditoru pienākums vērsties pie administratora

Ja kreditoriem ir iebildumi par šā likuma 81.pantā minētajām ziņām, viņiem ir pienākums par to ziņot administratoram triju dienu laikā pēc šo ziņu saņemšanas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

83.pants. Administratora rīcība pēc kreditoru iebildumu saņemšanas

Ja šajā likumā nav noteikts citādi, pēc kreditoru iebildumu saņemšanas par šā likuma 81.pantā minētajām ziņām administrators izvērtē iebildumu pamatotību un:

1) ja iebildumi tiek ņemti vērā, veic atbilstošas izmaiņas un paziņo par tām visiem kreditoriem;

2) ja iebildumi netiek ņemti vērā, sniedz kreditoram motivētu atbildi.

84.pants. Kreditoru tiesības

Ja kreditori nepiekrīt paziņotajam administratora lēmumam, viņiem ir šādas tiesības:

1) ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu atbilstoši šā likuma 88.panta pirmās daļas 2.punkta “a” un “b” apakšpunkta nosacījumiem, lai izlemtu šā likuma 89.pantā minētos jautājumus;

2) apstrīdēt administratora rīcību šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) vērsties tiesā ar prasību pret administratoru par nodarītajiem zaudējumiem.

85.pants. Administratora darbības pārskats

(1) Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators katru ceturksni sagatavo un elektroniski nosūta kreditoriem un Maksātnespējas administrācijai savas darbības pārskatu.

(2) Administratora darbības pārskata veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

XV nodaļa
Kreditoru sapulce

86.pants. Kreditoru sapulces procedūra

(1) Kreditoru sapulce ir organizēta kreditoru kopīgas darbības forma kreditoru lēmumu pieņemšanai.

(2) Kreditoru sapulci vada administrators.

(3) Kreditoru sapulcē var būt klāt Maksātnespējas administrācijas pārstāvji.

(4) Kreditors var piedalīties kreditoru sapulcē personīgi vai ar pārstāvja starpniecību. Kreditora pārstāvim ir pienākums uzrādīt kreditoru sapulces vadītājam pārstāvību apliecinošu dokumentu.

(5) Ja kreditoru sapulcē piedalās pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, viņš kreditoru sapulces vadītājam uzrāda tiesas nolēmuma norakstu par minētās regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu vai cita apliecinājuma atbilstoši apliecinātu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu nolēmuma vai apliecinājuma tulkojumu valsts valodā.

(6) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Šī persona pārstāv kreditoru pilnā viņa prasījuma apmērā.

(7) Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par 100 kreditoriem, kreditoru sapulcē piedalās tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk par vienu procentu no visu kreditoru prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona var pārstāvēt vairākus kreditorus.

(8) Administrators sniedz kreditoriem, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, nepieciešamās ziņas, kā arī atbalstu, lai šādi kreditori apvienotos un pilnvarotu kopīgu pārstāvi balsot viņu vārdā.

(9) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto kreditoru prasījumu apmēra, ja par kreditoru sapulces sasaukšanu ir izdarīts ieraksts maksātnespējas reģistrā. Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Parādnieka pārstāvju nepiedalīšanās nav šķērslis kreditoru sapulces norisei.

(10) Balsstiesīgie kreditori ir tiesīgi balsot tikai “par” vai “pret”.

(11) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti pieteikumā kā attiecīgās kreditoru sapulces darba kārtības jautājumi, izņemot jautājumu par kreditoru sapulces sasaukšanu. Kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka administrators pēc savas iniciatīvas, kā arī ņemot vērā pieprasījumā par kreditoru sapulces sasaukšanu iekļautos jautājumus.

(12) Kreditoru sapulces gaitu protokolē. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs. Kreditoru sapulces protokolu ne vēlāk kā 10 dienu laikā no kreditoru sapulces sasaukšanas dienas paraksta kreditoru sapulces vadītājs un no klātesošo kreditoru vidus ievēlēts kreditoru sapulces pārstāvis, kā arī jebkurš kreditors, kas piedalījies kreditoru sapulcē un izteicis vēlmi parakstīt kreditoru sapulces protokolu.

(13) Kreditoriem un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu. Administrators pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas piecu dienu laikā izsniedz attiecīgi apliecinātu kreditoru sapulces protokolu.

(14) Parakstīto protokolu un tā pielikumus administrators piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniedz atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(15) Kreditoru sapulci var pārtraukt vienu reizi uz laiku līdz divām nedēļām, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo balsstiesīgo kreditoru, norādot sapulces atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību. Administrators iesniedz pieteikumu par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību, kā arī attiecīgās kreditoru sapulces protokolu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

87.pants. Kreditoru balsu skaita noteikšana kreditoru sapulcē

(1) Katra kreditora balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka administrators.

(2) Balsis kreditoru sapulcē tiek piešķirtas tādam nenodrošinātajam kreditoram, kā arī nodrošinātajam kreditoram prasījuma nenodrošinātajā daļā un nodrošinātajā daļā šā likuma 90.pantā minētajā gadījumā, kura prasījums ir iesniegts šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņā un kura prasījumu ir atzinis administrators. Ja administrators ir pieņēmis lēmumu daļēji atzīt kreditora prasījumu, balsis kreditoram piešķir atbilstoši atzītajai galvenā prasījuma summai.

(3) Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka atbilstoši kreditora galvenā prasījuma summai, par katru veselu euro piešķirot vienu balsi.

(4) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators iesniedzis kreditoru prasījumus pret parādnieku Latvijā uzsāktajā maksātnespējas procedūrā, tad šīs regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators iegūst kreditora tiesības iesniegto kreditoru prasījumu apmērā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Kreditoru sapulcē nav balsstiesību tiem kreditoriem, kuri ir atzīstami par ieinteresētajām personām atbilstoši šā likuma 72.pantam, kā arī personām, kuras ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no ieinteresētajām personām gada laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

(6) Kreditoru sapulcē nav balsstiesību tiem kreditoriem, kuru kreditoru prasījumā nav norādīta šā likuma 73.panta ceturtās daļas 6.punktā minētā prasība un kreditors nav novērsis attiecīgo trūkumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

88.pants. Kreditoru sapulces sasaukšana

(1) Administrators sasauc kreditoru sapulci:

1) pēc savas iniciatīvas;

2) ja to pieprasa:

a) balsstiesīgais kreditors, kura prasījums nav mazāks kā viena desmitā daļa no kopējās balsstiesīgo nenodrošināto kreditoru prasījumu summas,

b) nodrošinātais kreditors, lai ierosinātu šā likuma 90.pantā minēto procedūru,

c) ne mazāk kā trīs kreditori neatkarīgi no prasījumu summas,

d) parādnieka pārstāvis,

e) Maksātnespējas administrācija,

f) citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos pieprasījumā iekļauj pieprasītāju sarakstu, viņu prasījumu apjomu, sapulces darba kārtību un tās sasaukšanas iemeslus.

(3) Kreditoru sapulci, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto pieprasījumu, administrators sasauc triju nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedz pieteikumu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā; pieteikumā norāda kreditoru sapulces datumu, laiku un norises vietas adresi. Pieteikumam pievieno šā panta piektajā daļā minēto paziņojumu.

(5) Paziņojumā par kreditoru sapulci administrators norāda parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru, iesniegto un atzīto kreditoru prasījumu kopējo summu, nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumu summu un darba kārtību. Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par 100 kreditoriem, paziņojumā par kreditoru sapulci administrators uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.

(6) Paziņojumā var norādīt arī citas ziņas, kurām ir nozīme kreditoru sapulces norisē.

89.pants. Kreditoru sapulces kompetence

Šajā likumā noteiktajos gadījumos kreditoru sapulce pieņem lēmumu par:

1) administratora atlīdzības noteikšanu;

2) administratora atcelšanas ierosināšanu;

3) maksātnespējas procesa izdevumu apstiprināšanu;

4) parādnieka mantas pārdošanas termiņa pagarināšanu.

90.pants. Administratora atcelšanas ierosināšana

(1) Lēmumu par administratora atcelšanas ierosināšanu var pieņemt, ja administrators nav nodrošinājis efektīvu maksātnespējas procesa norisi. Lēmums par administratora atcelšanas ierosināšanu ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem kreditoriem.

(2) Balsošanā par administratora atcelšanas ierosināšanu piedalās arī nodrošinātie kreditori.

(3) Pēc lēmuma pieņemšanas par administratora atcelšanas ierosināšanu kreditoru sapulce lemj par jaunu administratora amata kandidātu konkrētajam juridiskās personas maksātnespējas procesam. Administratora amata kandidatūra ir atbalstīta, ja par to nobalso šā panta pirmajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

(4) Kreditoru sapulces lēmumu par administratora atcelšanas ierosināšanu tiesai iesniedz kreditoru sapulces norīkots pārstāvis.

91.pants. Sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem

(1) Kreditoru sapulces lēmumu var pārsūdzēt tiesā, kura pasludinājusi attiecīgo juridiskās personas maksātnespējas procesu.

(2) Kreditors vai parādnieka pārstāvis var pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu, ja tas ir prettiesisks vai pretrunā ar kreditoru kopuma interesēm. Sūdzību var iesniegt divu nedēļu laikā pēc kreditoru sapulces.

(3) Administrators var iesniegt sūdzību par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu. Sūdzību var iesniegt divu nedēļu laikā pēc kreditoru sapulces.

XVI nodaļa
Parādnieka manta un tās pārvaldīšana

92.pants. Parādnieka mantas jēdziens

(1) Parādnieka manta šā likuma izpratnē ir:

1) parādnieka nekustamais īpašums, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi;

2) naudas līdzekļi, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu;

3) saskaņā ar šā likuma 93.pantu atgūtā manta;

4) augļi, kas iegūti no parādnieka mantas juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā;

5) juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā cita tiesiski iegūtā manta.

(2) Ja pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šā panta pirmajā daļā norādītā manta atrodas Latvijā.

(3) Parādnieka mantas sarakstā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, nav iekļaujama manta, uz kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar vērst piedziņu.

93.pants. Atgūtā manta

(1) Atgūtā manta šā likuma izpratnē ir naudas līdzekļi, kā arī cita manta, kas:

1) iekļauta parādnieka mantā juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā, pamatojoties uz prasījuma tiesībām pret trešajām personām;

2) atgūta, atzīstot darījumus par spēkā neesošiem;

3) atgūta, atprasot segtos parādus (99.pants);

4) atgūta, atprasot rokas ķīlas priekšmetu.

(2) Atgūtajai mantai pielīdzināmi:

1) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem;

2) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām;

3) naudas līdzekļi, kas iegūti no dalībniekiem (akcionāriem) un citu pārvaldes institūciju locekļiem kriminālsodāma juridiskās personas maksātnespējas procesa gadījumā un citos likumā paredzētajos gadījumos.

94.pants. Trešajām personām piederošā manta

(1) Parādnieka mantā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, neietilpst parādnieka valdījumā vai turējumā esošā trešajām personām piederošā manta.

(2) Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām. Trešajām personām ir pienākums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar tām piederošās mantas uzturēšanu, ja šīs personas pēc administratora uzaicinājuma nepārņem savu mantu.

(3) Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta maksātnespējas procesa laikā, šīs mantas vērtību atlīdzina persona, kuras vainas dēļ trešajām personām piederošā manta ir atsavināta.

(4) Šis pants piemērojams arī attiecībā uz finanšu līdzekļiem vai finanšu instrumentiem, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei.

95.pants. Parādnieka mantas pārvaldīšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka mantas pārvaldīšanas tiesības iegūst administrators.

(2) Administrators pārvalda parādnieka mantu, veic pasākumus tās atgūšanai un rīkojas ar šo mantu šajā likumā noteikto pilnvaru ietvaros.

(3) Administrators pārvalda mantu kā krietns un rūpīgs saimnieks.

(4) Naudas līdzekļi, kurus administrators saņem, pārvaldot parādnieka mantu, noguldāmi kredītiestādes parādnieka kontā.

XVII nodaļa
Darījumu apstrīdēšana

96.pants. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts:

1) pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai trīs mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;

2) triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.

(2) Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās nepierāda pretējo.

(3) Nodrošinātais kreditors var prasīt, lai administratora noslēgtais darījums tiek atzīts par spēkā neesošu, ja šis darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora intereses.

97.pants. Bezatlīdzības darījumu apstrīdēšana

(1) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par parādnieka mantas dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz biedrībām, nodibinājumiem un līdzīgām organizācijām, kuras veic ziedojumus vai cita veida dāvinājumus savas parastās darbības ietvaros, ja šāds darījums būtiski neatšķiras no iepriekšējā gada laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas slēgtajiem darījumiem.

(3) Darījumam, kurš noslēgts sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai pēc tās un kurā pušu savstarpējo saistību nevienlīdzība norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums, piemērojami noteikumi par bezatlīdzības darījumu.

(4) Ziedojumu var apstrīdēt un atprasīt, ja tas bijis prettiesisks vai nav izmantots paredzētajiem mērķiem.

98.pants. Ķīlas līgumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Ķīlas līgums atzīstams par spēkā neesošu, ja ķīlas tiesība nodibināta pēc tam, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

99.pants. Parādu segšanai samaksāto summu atdošana

(1) Naudas summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, kā arī pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā), ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) maksājums izdarīts pirms saistību izpildes termiņa iestāšanās, ja nav pildītas citas maksājuma saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir iespējams atjaunot šā panta trešajā daļā minētās pušu saistības un tiesības;

2) parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa. Šis noteikums attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzītajiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi.

(2) Kreditors atmaksā parādniekam naudas summu, ko parādnieks pēdējo triju mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas samaksājis, lai novērstu parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu pēc naudas summas saņēmēja kreditora pieteikuma.

(3) Ja parādu segšanai samaksātās summas tiek atdotas šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos, atjaunojas pušu saistības (to skaitā saistību pastiprinājumi) un tām atbilstošās tiesības, kas bija spēkā līdz parādu segšanai.

100.pants. Darījumu apstrīdēšanas vai atcelšanas prasības pret tiesību un saistību pārņēmējiem

(1) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par darījuma apstrīdēšanu vai atcelšanu arī pret darījuma dalībnieku mantiniekiem.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību pret citiem tiesību un saistību pārņēmējiem, ja:

1) tiesību pārņēmējs tiesību pārņemšanas brīdī bija ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieku;

2) tiesības iegūtas bezatlīdzības ceļā.

XVIII nodaļa
Līgumu izpilde un izbeigšana

101.pants. Administratora izvēles tiesības

(1) Ja parādnieka noslēgtais līgums juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra līgumslēdzēja vai arī vienpusēji atkāpties no līguma. Administratoram ir tiesības izpildīt līgumu, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

(2) Ja administrators vienpusēji atkāpjas no līguma izpildes, otram līgumslēdzējam ir tiesības iesniegt savu kreditora prasījumu.

(3) To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti likumā paredzētajos gadījumos, kā arī to līgumu izpilde, kurus juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā administrators parādnieka vārdā noslēdzis ar trešajām personām, tiek finansēta no parādnieka līdzekļiem.

(4) Ja parādnieks ir apdrošinātājs, tad administrators, novērtējot apdrošinājuma ņēmēju intereses, izvērtē noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanas, izbeigšanas vai turpināšanas nepieciešamību un veic visas tiesiskās darbības, lai nodotu, izbeigtu vai turpinātu noslēgtos apdrošināšanas līgumus.

102.pants. Pilnvarojuma līguma, prokūras un parastās komercpilnvaras izbeigšana

(1) Parādnieka dots uzdevums pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) attiecībā uz savu mantu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, zaudē spēku no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

(2) Ja uzdevuma izpilde ir saistīta ar zaudējuma risku, pilnvarnieks (arī prokūrists un komercpilnvarnieks) var to izpildīt līdz dienai, kad administrators pārņem parādnieka mantu. Attiecībā uz izdevumiem, kas pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) radušies sakarā ar uzdevuma izpildi, viņš var iesniegt savu kreditora prasījumu administratoram.

103.pants. Darba līguma izbeigšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku. Šajā gadījumā par darba līguma uzteikuma tiesisko pamatu uzskatāmi Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta noteikumi un netiek piemēroti Darba likuma 103.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumi par darba līguma uzteikšanas termiņu. Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu, tajā skaitā ar uzteikumu saistītām izmaksām.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesā nepiemēro Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu.

104.pants. Ieskaita ierobežojumi

Ieskaits juridiskās personas maksātnespējas procesā ir pieļaujams, ja parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies vismaz sešus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

105.pants. Prasījumu cedēšana

Administrators var cedēt parādnieka prasījumus pret trešajām personām, ja parāda piedziņa varētu būt apgrūtināta vai ilgstoša.

XIX nodaļa
Pāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu

106.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieļaujamība

Pāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu nav pieļaujama, ja parādniekam juridiskās personas maksātnespējas process pasludināts, pamatojoties uz šā likuma 57.panta 7., 8. vai 9.punktu.

107.pants. Pāreja uz tiesiskās aizsardzības procesu

(1) Tiesiskās aizsardzības process parādniekam piemērojams, ievērojot ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa noteikumus. Šādā gadījumā iesniegt pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu, kā arī izstrādāt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir tiesīgi:

1) parādnieka pārstāvis;

2) administrators;

3) pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators;

4) kreditors vai kreditoru grupa.

(2) Izstrādājot un saskaņojot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, nav piemērojami šā likuma noteikumi par parādnieka vienošanos ar administratoru un kreditoriem par administratora amata kandidātu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī nav nepieciešams administratora atzinums, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu izstrādājis administrators. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns uzskatāms par atbalstītu, ja to saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā iekļaujamas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un atlīdzība par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi, un tās sedzamas pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(4) Darbinieku prasījumi, kas segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, iekļaujami tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un sedzami pilnā apmērā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas tiesai saņemama šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora rakstveida piekrišana tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

108.pants. Kreditoru informēšana par tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu

Personai, kura ir izstrādājusi un saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir pienākums pirms attiecīga pieteikuma iesniegšanas tiesai par to informēt administratoru un kreditorus, kā arī parādnieku, ja plānu nav izstrādājis parādnieka pārstāvis.

109.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas un juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas

(1) Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, izbeidzas juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas un iestājas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas, kā arī tiek atjaunota parādnieka pārvaldes institūciju darbība.

(2) Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, administrators septiņu dienu laikā nodod parādniekam valdījumā visu viņa mantu.

XX nodaļa
Mantas realizācija juridiskās personas maksātnespējas procesā

110.pants. Realizējamā manta

Juridiskās personas maksātnespējas procesā tiek realizēta šā likuma 92.pantā norādītā parādnieka manta, izņemot naudas līdzekļus.

111.pants. Parādnieka mantas pārdošana

(1) Administrators divu mēnešu laikā no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas sastāda parādnieka mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par parādnieka mantas neesamību.

(2) Parādnieka mantas pārdošana notiek par iespējami augstāko cenu, lai nodrošinātu kreditoru prasījumu segšanu.

(3) Par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta tiek pārdota saskaņā ar šā likuma 116.panta noteikumiem.

(4) Lēmumu par neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās) pieņem administrators.

(5) Naudas līdzekļi, kas saistīti ar parādnieka mantas pārdošanu, ieskaitāmi parādnieka kontā.

(6) Visa parādnieka manta ir pārdodama sešu mēnešu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Ar kreditoru sapulces piekrišanu neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas termiņu var pagarināt.

112.pants. Ziņojums par parādnieka mantas neesamību

(1) Ja administrators konstatē, ka parādniekam nav mantas, viņš sastāda ziņojumu par parādnieka mantas neesamību, norādot:

1) parādnieka finansiālo stāvokli;

2) izvērtējumu par iespējām atgūt šā likuma 93.pantā norādīto parādnieka mantu;

3) plānotās juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja tas tiks turpināts;

4) priekšlikumu nodrošināt juridiskās personas maksātnespējas procesa finansējumu;

5) priekšlikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa turpmāku risinājumu – izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai to turpināt.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā likuma 111.panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem ziņojumu par parādnieka mantas neesamību.

(3) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, ir saņemts priekšlikums par juridiskās personas maksātnespējas procesa finansējumu, administrators noslēdz šā likuma 168.panta trešajā daļā noteikto vienošanos un turpina juridiskās personas maksātnespējas procesu.

(4) Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators īsteno ziņojumā par parādnieka mantas neesamību norādīto priekšlikumu par procesa turpmāko risinājumu.

113.pants. Parādnieka mantas pārdošanas plāns

(1) Parādnieka mantas pārdošanas plānā administrators iekļauj šādas ziņas:

1) neieķīlātās parādnieka mantas sarakstu;

2) neieķīlātās parādnieka mantas novērtējumu;

3) prognozējamo līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt, pārdodot neieķīlāto parādnieka mantu, atsevišķi norādot to līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt izsolē un bez tās, papildus norādot līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt parādnieka mantas kā lietu kopības pārdošanā izsolē un bez tās;

4) neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās);

5) ieķīlātās parādnieka mantas sarakstu;

6) ieķīlātās parādnieka mantas novērtējumu;

7) ar nodrošināto kreditoru saskaņoto ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās);

8) līdzekļu apmēru, ko plānots iegūt, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu;

9) informāciju par prasījumu cedēšanu, ja tāda ir paredzēta;

10) juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas avotu;

11) plānotās juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas – administratora atlīdzību un procesa izdevumus;

12) parādnieka mantas pārdošanas termiņu.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā likuma 111.panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem, parādnieka pārstāvim un galviniekam parādnieka mantas pārdošanas plānu.

(3) Kreditoram un parādnieka pārstāvim 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts parādnieka mantas pārdošanas plāns, ir tiesības iesniegt administratoram priekšlikumu par parādnieka mantas pārdošanu kā lietu kopību. Katram kreditoram ir tiesības iebilst pret administratora priekšlikumu par neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu, piedāvāto prasījumu cedēšanu un plānotajām juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām.

(4) Ja administrators, izvērtējot saņemtos iebildumus, atzīst tos par pamatotiem, viņš atbilstoši precizē plānu un paziņo par to iesaistītajām pusēm. Ja administrators saņemtos iebildumus neatzīst par pamatotiem, viņš sniedz motivētu atbildi iesniedzējam.

(5) Administrators uzsāk parādnieka mantas pārdošanu atbilstoši parādnieka mantas pārdošanas plānā ieteiktajam pārdošanas veidam ne agrāk kā divas nedēļas pēc plāna nosūtīšanas kreditoriem, parādnieka pārstāvim un galviniekam, bet ne vēlāk kā nedēļu pēc tam, kad plāns uzskatāms par saskaņotu.

(6) Ja parādnieka mantas pārdošanas plānā paredzēts pārdot parādnieka mantu bez izsoles un attiecībā uz šo mantu ir uzsākta izpildu lietvedība, administrators, uzsākot mantas pārdošanu, informē par to tiesu izpildītāju, kura lietvedībā atrodas konkrētā izpildu lietvedība.

(7) Ja nav iespējama parādnieka mantas pārdošanas plāna izpilde, administrators nekavējoties informē par to kreditorus, nosūtot precizēto parādnieka mantas pārdošanas plānu. Precizēto parādnieka mantas pārdošanas plānu saskaņo šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(8) Ja pirms parādnieka mantas pārdošanas plāna sagatavošanas administrators konstatē parādnieka mantā ietilpstošas kustamās lietas, kas bojājas vai kļūst būtiski nevērtīgākas, viņam tās nekavējoties jāpārdod par iespējami izdevīgāku cenu, pēc pārdošanas informējot kreditorus par to un iegūtajiem naudas līdzekļiem.

114.pants. Parādnieka uzņēmuma pārdošana

(1) Sagatavojot parādnieka mantas pārdošanas plānu, administrators izvērtē iespēju pārdot parādnieka uzņēmumu kopumā.

(2) Ja uzņēmumā ietilpst arī parādnieka ieķīlātā manta, uzņēmuma pārdošanai administrators saņem nodrošinātā kreditora piekrišanu.

(3) Pārdodot uzņēmumu kā kopumu, kreditoru ieguvumam no uzņēmuma pārdošanas jābūt lielākam nekā gadījumā, ja parādnieka manta tiktu pārdota atsevišķi.

(4) Ja administrators pieņēmis lēmumu pārdot uzņēmumu izsolē, tad izsole notiek atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta nekustamā īpašuma pārdošanai, un to veic administrators.

(5) Pieņemot lēmumu par uzņēmuma pārdošanu, administrators sastāda sarakstu, kurā iekļauj pārdodamajā uzņēmumā ietilpstošās ķermeniskās un bezķermeniskās lietas un saimnieciskus labumus, kuri pieder pie uzņēmuma.

(6) Uzņēmuma pārdošanas gadījumā uz ieguvēju pāriet visas parādnieka tiesības un saistības, izņemot parādnieka saistības, kas radušās pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

(7) Lēmumu par uzņēmuma izsoles akta apstiprināšanu pieņem tā tiesa, kura skata parādnieka maksātnespējas procesa lietu.

115.pants. Parādnieka mantas izsole

(1) Ja parādnieka manta tiek pārdota izsolē, tās izsole izdarāma un īpašuma tiesības nostiprināmas uz ieguvēja vārda saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par mantas pārdošanu piespiestā izsolē, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesa ietvaros nekustamā īpašuma pirmā izsole tiek atzīta par nenotikušu, otrā izsole rīkojama pēc pirmās izsoles noteikumiem ar lejupejošu soli.

(3) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators.

116.pants. Par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošana

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc šā likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā termiņa beigām.

(2) Par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošana notiek izsolēs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja nodrošinātais kreditors nav vienojies ar administratoru par mantas pārdošanu bez izsoles. Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators. Vienojoties ar nodrošināto kreditoru par ieķīlātās mantas pārdošanu, administrators gādā, lai šī manta tiktu pārdota par iespējami augstāku cenu, ņemot vērā nenodrošināto kreditoru intereses.

(3) Ja izsolē tiek pārdota par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta, tad gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumiem izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors vēlas mantu paturēt sev, šā kreditora pienākums ir segt visus izsoles izdevumus, to skaitā par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas vērtēšanas izmaksas, atlīdzību par izsoles rīkošanu un citus ar izsoles rīkošanu saistītos izdevumus.

(4) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošinātā kreditora prasījumus un izsoles izdevumus, šie naudas līdzekļi ieskaitāmi parādnieka mantā, ar kuru apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

(5) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora tiesības. Administratora lēmumā atsevišķi norāda nesegtā galvenā prasījuma un nesegto blakusprasījumu apmēru. Ja nodrošinātais kreditors savus prasījumus administratoram pieteicis šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā termiņā, nodrošinātajam kreditoram prasījuma nesegtajā daļā piešķiramas balsstiesības šā likuma 87.pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Apmierinot nodrošinātā kreditora prasījumu no naudas līdzekļiem, kas saņemti, pārdodot ieķīlāto mantu, no šā prasījuma vispirms tiek segts galvenais prasījums, tad procenti un visbeidzot līgumsodi.

XXI nodaļa
Kreditoru prasījumu apmierināšana juridiskās personas maksātnespējas procesā

117.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksts un kreditoru prasījumu segšanas plāns

(1) Administrators 15 dienu laikā pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes sastāda juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu atbilstoši šā likuma 118.pantā noteiktajai kārtībai.

(2) Administrators nekavējoties pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu.

(3) Administrators uzsāk kreditoru prasījumu apmierināšanu saskaņā ar juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un kreditoru prasījumu segšanas plānu, ja 15 dienu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna izsūtīšanas nav saņemti kreditoru iebildumi.

(4) Ja 15 dienu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna izsūtīšanas ir saņemti iebildumi attiecībā uz kreditoru prasījumu segšanas plānu un administrators, izvērtējot saņemtos iebildumus, atzīst tos par pamatotiem, viņš atbilstoši precizē plānu un paziņo par to kreditoriem. Ja administrators saņemtos iebildumus neatzīst par pamatotiem, viņš sniedz motivētu atbildi to iesniedzējiem.

(5) Ja 15 dienu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu saraksta un kreditoru prasījumu segšanas plāna izsūtīšanas ir saņemti iebildumi attiecībā uz juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām, lēmumu par faktisko juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu apstiprināšanu pieņem kreditoru sapulce.

(6) Administrators 15 dienu laikā pēc kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildes paziņo par to kreditoriem.

118.pants. Kreditoru prasījumu segšanas kārtība juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) No parādnieka naudas līdzekļiem, tajā skaitā līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu, vai no citiem juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem (kreditoru, citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem), izņemot līdzekļus, kas iegūti šā likuma 116.pantā noteiktajā gadījumā, vispirms pilnībā tiek segtas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā noteikto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas pilnībā tiek apmierināts Maksātnespējas administrācijas prasījums, ja parādnieka darbinieku prasījumi apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā noteikto prasījumu segšanas pilnībā tiek apmierināti šādi darbinieku prasījumi:

1) darba samaksa par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

2) atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

3) atlīdzība par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējos trijos darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

4) atlaišanas pabalsts sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos likumā noteiktajā minimālajā apmērā, uz kuru tiesības iegūtas ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

5) kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu nesamaksāto laikposmu līdz darba devēja juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanai un kaitējuma atlīdzības summa par četriem gadiem uz priekšu, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī gadījumā, ja darbiniekam, kurš nav uzskatāms par apdrošināto personu saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, arodslimība, kuras cēlonis ir šā darbinieka veiktais darbs kaitīgos darba apstākļos līdz 1997.gada 1.janvārim, konstatēta pēc 1997.gada 1.janvāra;

6) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas saistīti ar šajā daļā minētajiem prasījumiem.

(4) Nodokļu administrācijas (kreditora) nodokļu prasījumi, kas iesniegti šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņā, tiek apmierināti pamatparāda apmērā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu un šā panta otrajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(5) Pēc šā panta pirmajā daļā minēto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikušie parādnieka naudas līdzekļi tiek sadalīti to pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai pamatparāda apmērā (bez procentiem), kuri iesniegti šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņā. Šajā kārtā tiek apmierināti arī nodrošināto kreditoru prasījumi to nenodrošinātajā daļā un nodrošināto kreditoru prasījumi to nesegtajā daļā saskaņā ar šā likuma 76.pantu, ja nodrošinātā kreditora prasījums iesniegts šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā termiņā.

(6) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta ceturtajā daļā minētos kreditoru prasījumus, attiecīgie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

(7) Pēc šā panta pirmajā daļā minēto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikušie parādnieka naudas līdzekļi tiek sadalīti to nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai pamatparāda apmērā (bez procentiem), kuri iesniegti pēc šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā ierakstītas ziņas par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Šajā kārtā tiek apmierināti arī nodrošināto kreditoru prasījumi to nenodrošinātajā daļā un nodrošināto kreditoru prasījumi to nesegtajā daļā saskaņā ar šā likuma 76.pantu, ja nodrošinātā kreditora prasījums iesniegts pēc šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām.

(8) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta sestajā daļā noteiktos kreditoru prasījumus, prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

(9) No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

(10) Parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šajā pantā norādīto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti parādnieka dalībniekiem (akcionāriem) vai biedriem proporcionāli katra ieguldījuma lielumam, parādniekam (fiziskajai personai), mantiniekam (attiecībā uz mantojumu) vai personām, kurām piekrīt biedrības vai nodibinājuma manta saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtiem.

(11) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, attiecīgos naudas līdzekļus, kas paliek pāri pēc šā panta pirmajā daļā noteikto juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un otrajā, trešajā, ceturtajā, sestajā un astotajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas, administrators nodod minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.

(12) No naudas līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot parādnieka uzņēmumu, vispirms tiek segtas ar mantas pārdošanu saistītās izmaksas un nodrošināto kreditoru prasījumi ieķīlātās mantas vērtības apmērā, bet ne vairāk kā nodrošinājuma apmērā. Atlikušie līdzekļi tiek sadalīti šajā pantā noteiktajā kārtībā.

119.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Ja 15 dienu laikā pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi, nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, pievienojot paziņojumu par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi.

(2) Ja 15 dienu laikā pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi, ir saņemti kreditoru iebildumi, administrators:

1) piecu dienu laikā novērš trūkumus kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildē, ja iebildumi tiek ņemti vērā, un iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, pievienojot tam precizēto paziņojumu par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi;

2) ja iebildumi netiek ņemti vērā, iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, pievienojot tam paziņojumu par kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildi un informē tiesu par saņemtajiem iebildumiem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais pieteikums tiesai iesniedzams 10 dienu laikā pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā termiņa beigām.

(4) Ja šā likuma 112.pantā minētajā ziņojumā par parādnieka mantas neesamību administrators iekļāvis priekšlikumu izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu un nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators 15 dienu laikā pēc šā likuma 112.panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa beigām iesniedz tiesai pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu.

120.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas

(1) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts vienlaikus ar tiesas nolēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, administratora kā pārvaldes institūcijas pilnvaras attiecīgajā juridiskās personas maksātnespējas procesā izbeidzas un atjaunojas parādnieka tiesības pārvaldīt savu mantu, kā arī parādnieka pārvaldes institūciju darbība.

(2) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu, administrators vienas dienas laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas iznīcina parādnieka zīmogu un neizmantotās parādnieka veidlapas un sastāda zīmoga un parādnieka veidlapu iznīcināšanas aktu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iznīcina neizmantotās stingrās uzskaites kvīšu veidlapas.

(3) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu, administrators septiņu dienu laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas nodod glabāšanā valsts arhīvam parādnieka dokumentus, to skaitā:

1) parādnieka rīkojumus par personālsastāvu (par personu pieņemšanu darbā, pārcelšanu citā darbā, atbrīvošanu no darba);

2) parādnieka personālsastāva rīkojumu reģistrācijas žurnālu (reģistru);

3) parādnieka atbrīvoto darbinieku darba līgumus (ja tie neatrodas attiecīgajās personas lietās) un darba grāmatiņas (ja tās neatrodas pie attiecīgajiem darbiniekiem);

4) parādnieka dokumentus par sociālā nodokļa maksājumiem līdz 1997.gada 1.janvārim;

5) darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas aktus vai atzinumus un izmeklēšanas materiālus.

(4) Piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemta valsts arhīva izziņa par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā, administrators minēto izziņu iesniedz Uzņēmumu reģistram, kas lemj par parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra.

(5) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu, administratora pilnvaras izbeidzas līdz ar parādnieka izslēgšanu no attiecīgā publiskā reģistra.

XXII nodaļa
Individuālo komersantu un personālsabiedrību maksātnespējas procesa īpatnības

121.pants. To kreditoru tiesības, kuru prasījumi neizriet no parādnieka komercdarbības

(1) Individuālajam komersantam maksātnespējas procesu īsteno saskaņā ar juridiskās personas maksātnespējas procesa nosacījumiem, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Ja tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process individuālajam komersantam, šajā nodaļā noteiktās kreditoru tiesības ir arī tām personām, kurām prasījuma tiesības pret individuālo komersantu ir radušās ārpus individuālā komersanta veiktās komercdarbības.

(3) Ja juridiskās personas maksātnespējas process tiek pasludināts personālsabiedrībai, šajā nodaļā noteiktās kreditoru tiesības ir arī personālsabiedrības komplementāru kreditoriem.

(4) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie kreditori nepiesaka savus prasījumus atbilstoši šā likuma 73.panta prasībām, uz tiem neattiecas šā likuma 122.panta noteikumi.

122.pants. Prasījuma tiesību noilgums

(1) Pēc tam kad šā likuma XXI nodaļā noteiktajā kārtībā ir pabeigts individuālā komersanta vai personālsabiedrības maksātnespējas process, nesegtās kreditoru prasījumu tiesības noilgst Komerclikumā noteiktajā termiņā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā noilgst arī šā likuma 121.panta pirmajā un otrajā daļā minēto kreditoru prasījuma tiesības, ja šie kreditori ir iesnieguši savus prasījumus individuālā komersanta vai personālsabiedrības maksātnespējas procesā.

123.pants. Tiesības izmantot fiziskās personas maksātnespējas procesu

(1) Fiziskajai personai, kurai kā individuālajam komersantam ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process, ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas procesu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir arī fiziskajai personai, kura ir bijusi komplementārs personālsabiedrībā, kurai ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process.

XXIII nodaļa
Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespējas procesa īpatnības

124.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespējas process un mantas pārdošanas uzsākšana

(1) Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespējas procesu īsteno saskaņā ar juridiskās personas maksātnespējas procesa nosacījumiem, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju maksātnespējas procesā saprot tādu juridiskās personas maksātnespējas procesa subjektu, no kura gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes.

(3) Lemjot par lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanu, ievēro lauksaimnieciskās ražošanas sezonālo raksturu un atkarību no dabas un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī iespēju apmierināt kreditoru prasījumus no ienākumiem, kurus lauksaimniecības produktu ražotājs var gūt pēc attiecīgā lauksaimnieciskās darbības perioda beigām.

(4) Lai gūtu ienākumus no saražotās vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas, lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana tiek sākta ne agrāk kā pēc attiecīgā lauksaimnieciskās darbības perioda beigām, ievērojot to laiku, kas nepieciešams, lai realizētu saražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju. Šis termiņš nevar būt ilgāks par gadu. Ar kreditoru sapulces piekrišanu to var pagarināt par sešiem mēnešiem.

125.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana

(1) Pārdodot lauksaimniecības produktu ražotāja mantu, vispirms pārdošanai piedāvā visu šo mantu kā lietu kopību.

(2) Pirmtiesības pirkt lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību par tās novērtējuma cenu ir personai, kura nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu vai pārstrādi un kuras īpašumā ir zemesgabals, kas robežojas ar parādniekam piederošo zemesgabalu.

(3) Ja pārdodamo lietu kopību vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

(4) Ja mēneša laikā no piedāvājuma izteikšanas dienas pirkt pārdodamo lietu kopību nepiesakās persona, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, lietu kopību pārdod šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

126.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas nosacījumi

(1) Ja šā likuma 125.pantā paredzētajā kārtībā netiek pārdota lauksaimniecības produktu ražotāja manta kā lietu kopība, šā lauksaimniecības produktu ražotāja mantu var pārdot šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā.

(2) Pārdodot lauksaimniecības produktu ražotājam piederošo nekustamo īpašumu, kas tiek izmantots lauksaimniecības produktu ražošanā vai pārstrādē, pirmtiesības pirkt šo īpašumu par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto novērtējuma cenu ir lauksaimniecības produktu ražotājam no nekustamā īpašuma atrašanās vietas administratīvās teritorijas.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

D sadaļa
Fiziskās personas maksātnespējas process
XXIV nodaļa
Fiziskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

127.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekti

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesā parādnieka aizbildnis vai aizgādnis īsteno parādnieka tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma prasībām.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams individuālajiem komersantiem.

128.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pamatnosacījumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesam tiek piemēroti juridiskās personas maksātnespējas procesa noteikumi, ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

(2) Parādniekam ir šajā likumā noteiktās parādnieka pārstāvja tiesības un pienākumi.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras.

(4) Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likumā noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.

(5) Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.

129.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmes un priekšnoteikumi

(1) Parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 7114 euro;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 14 228 euro.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir līdzekļu pietiekamība administratora vienreizējās atlīdzības segšanai divu minimālo mēnešalgu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

130.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi

Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai:

1) kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;

2) kura vismaz 30 procentus no piešķirtā kredīta ir izlietojusi līgumā neparedzētajiem mērķiem;

3) kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros ir dzēstas saistības;

4) pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas.

131.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesā ieinteresētās personas

(1) Par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku atzīstams:

1) parādnieka laulātais;

2) persona, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei;

3) parādnieka aizbildnis vai aizgādnis;

4) komercsabiedrība, kurā parādniekam pieder izšķiroša ietekme Koncernu likuma izpratnē.

(2) Par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku atzīstama arī tā persona, kura ir bijusi ieinteresētā persona saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem pēdējo piecu gadu laikā līdz fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai.

132.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu ieraksta šādas ziņas:

1) parādnieka vārds, uzvārds un personas kods;

2) datums, kad pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, un tiesas nosaukums;

3) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds un sertifikāta numurs;

4) pilnvarotā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un pilnvaras darbības termiņš;

5) Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese un tālruņa numurs;

6) maksātnespējas procedūras veids saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu;

7) maksātnespējas procedūras veids saskaņā ar šā likuma 128.panta trešo daļu;

8) fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas datums, tiesas nosaukums un pamatojums;

9) kreditoru pieteikšanās termiņš;

10) kreditoru sapulces norises vietas adrese, datums un laiks;

11) ieraksta izdarīšanas datums.

XXV nodaļa
Fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana

133.pants. Personas, kuras var iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesai var iesniegt:

1) parādnieks, ja pastāv kāda no šā likuma 129.panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm;

2) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta “a” punktā norādītā persona.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz tiesai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

134.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta bankrota procedūra.

(2) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā;

2) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods). Nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu;

4) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu;

5) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības.

(3) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

135.pants. Administratora iecelšana fiziskās personas maksātnespējas procesā

Administratora iecelšanai fiziskās personas maksātnespējas procesā piemēro šā likuma 59.panta pirmo un ceturto daļu.

136.pants. Parādnieka un kreditora rīcības ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Parādniekam pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(2) Līdz ar fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem.

(3) Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.

XXVI nodaļa
Bankrota procedūras norise

137.pants. Administratora darbības bankrota procedūras laikā

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas un bankrota procedūras uzsākšanas administrators:

1) atver uz sava vārda kontu kredītiestādē kreditoru prasījumu apmierināšanai bankrota procedūras ietvaros;

2) ja nepieciešams, iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu;

3) apzina parādnieka mantu un saistības;

4) pieprasa un saņem no parādnieka, kā arī no valsts iestādēm un kredītiestādēm ziņas, kas nepieciešamas, lai apzinātu parādnieka mantu un saistības, kā arī citu informāciju fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros;

5) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

6) nekavējoties ņem savā pārvaldījumā parādnieka mantu, izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, un šā likuma 140.panta 2.punktā minēto mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

7) sniedz kreditoriem savas darbības pārskatu un priekšlikumus, kā iegūt līdzekļus fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanai un kreditoru prasījumu apmierināšanai;

8) sagatavo parādnieka mantas pārdošanas plānu;

9) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai;

10) organizē parādnieka mantas pārdošanu;

11) ne retāk kā reizi ceturksnī izmaksā kreditoriem šā likuma 147.panta ceturtajā daļā minētos naudas līdzekļus proporcionāli katra kreditora prasījumam;

12) pārstāv parādnieku ar fiziskās personas maksātnespējas procesu saistītajos jautājumos;

13) pēc parādnieka lūguma sastāda saistību dzēšanas plāna projektu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

138.pants. Administratora tiesības bankrota procedūras laikā

Administratoram bankrota procedūras ietvaros papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

2) segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumus (172.pants);

3) pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu fiziskās personas maksātnespējas procesu, un ar kreditoru piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka mantas vai citiem fiziskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem.

139.pants. Parādnieka pienākumi bankrota procedūras laikā

Parādniekam ir pienākums:

1) gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus, pārskaitot vienu trešdaļu no saviem ienākumiem uz administratora atvērto kontu kredītiestādē;

2) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas nodot administratoram savus naudas līdzekļus;

3) glabāt un pārvaldīt savu mantu kā krietnam un rūpīgam saimniekam;

4) sagatavot saistību dzēšanas plānu;

5) sniegt administratoram nepieciešamās ziņas.

140.pants. Parādnieka tiesības bankrota procedūras laikā

Parādniekam ir šādas tiesības:

1) saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas;

2) paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai.

141.pants. Kreditoru prasījumi un kreditoru sapulce

(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram šā likuma XIII nodaļā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(2) Administrators apkopo parādnieka kreditoru prasījumus šā likuma XIII nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Kreditoru sapulces notiek saskaņā ar šā likuma XV nodaļas noteikumiem.

(4) Tiesības pieprasīt kreditoru sapulces sasaukšanu ir jebkuram kreditoram.

142.pants. Kreditoru tiesības paziņot par fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumiem

(1) Kreditoriem divu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, ir tiesības iesniegt administratoram priekšlikumu izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja kreditoru rīcībā ir informācija par šā likuma 130. un 153.pantā minētajiem ierobežojumiem.

(2) Administratora lēmumu neiesniegt tiesai pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu pēc šajā pantā minētā kreditoru paziņojuma saņemšanas var apstrīdēt tiesā, kurā ir ierosināta fiziskās personas maksātnespējas procesa lieta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

143.pants. Parādnieka manta

(1) Uz parādnieka mantu un tās pārvaldīšanas kārtību ir attiecināmi šā likuma XVI nodaļā ietvertie noteikumi, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

(2) Parādnieka manta ir arī parādnieka ienākumi, kas gūti fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā.

(3) Par parādnieka mantas saglabāšanu atbild administrators, kas var nodot šo mantu parādniekam glabāšanā ar vai bez tiesībām to lietot.

144.pants. Darījumu apstrīdēšana bankrota procedūras laikā

Parādnieka noslēgtie darījumi ir apstrīdami šā likuma XVII nodaļā noteiktajā kārtībā, ja bankrota procedūras laikā tiek konstatēti šā likuma 153.pantā noteiktie saistību dzēšanas ierobežojumi.

145.pants. Parādnieka mantas pārdošana bankrota procedūras laikā

(1) Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators, ievērojot mantas pārdošanas plānu.

(2) Administrators uzsāk mantas pārdošanu ne agrāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

146.pants. Parādnieka mantas pārdošanas plāns fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Parādnieka mantas pārdošanai administrators izstrādā parādnieka mantas pārdošanas plānu (113.pants), ņemot vērā šā likuma 111. un 148.panta noteikumus.

(2) Ja nodrošinātais kreditors un parādnieks ir noslēdzis vienošanos saglabāt mājokli, kas apgrūtināts ar ķīlu, un šī vienošanās ir samērojama ar pārējo kreditoru interesēm, tas tiek norādīts parādnieka mantas pārdošanas plānā.

(3) Parādnieka mantas pārdošanas plānu administrators nosūta šajā likumā noteiktajā kārtībā kreditoriem ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kreditoru pieteikšanās termiņa beigām.

(4) Parādnieka mantas pārdošanas plāns tiek realizēts atbilstoši šā likuma XX nodaļas noteikumiem, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.

147.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtība

(1) Pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes administrators 15 dienu laikā sastāda un nosūta visiem kreditoriem galīgo bankrota procedūras izmaksu sarakstu, nosakot kreditoru prasījumu segšanas kārtību, kā arī pārskatu par saņemtajiem un izlietotajiem naudas līdzekļiem.

(2) No parādnieka mantas vispirms tiek pilnībā segti uzturlīdzekļu maksājumi, to skaitā maksājumi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

(3) Līdzekļi, kas iegūti, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu, novirzāmi nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai.

(4) Nenodrošināto kreditoru prasījumi tiek apvienoti vienā grupā bez prioritātēm. Pēc tam, kad veikti šā panta otrajā un trešajā daļā minētie maksājumi, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru prasījumi proporcionāli katra kreditora pamatparāda summai. No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

(5) Parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šajā pantā minēto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek nodoti parādniekam.

148.pants. Vienošanās par parādnieka mājokļa saglabāšanu parādnieka īpašumā

(1) Nodrošinātais kreditors un parādnieks var noslēgt vienošanos par to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā nodrošinātajam kreditoram tiek veikts maksājums, kas nepārsniedz summu, kura būtu maksājama parādniekam, īrējot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos maksājumus veic administrators no parādnieka mantas atbilstoši parādnieka un nodrošinātā kreditora saskaņotajam grafikam. Par nodrošinātajam kreditoram veiktajiem maksājumiem tiek samazināts šā kreditora prasījums.

(4) Ja parādniekam pēc bankrota procedūras pabeigšanas tiek piemērota saistību dzēšanas procedūra, šajā pantā minētā vienošanās paliek spēkā un nodrošinātais kreditors saistību dzēšanas procedūras laikā saņem maksājumus, kas nav lielāki par šā panta otrajā daļā minētajiem.

(5) Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs atkāpties no noslēgtās vienošanās un lūgt par nodrošinājumu kalpojošās parādnieka mantas pārdošanu, ja netiek veikti vienošanās nosacījumos paredzētie maksājumi.

(6) Ja netiek panākta šā panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās un ar parādnieku kopā dzīvo tās apgādībā esošās personas, mājokļa pārdošanu izsolē ir iespējams atlikt līdz vienam gadam no fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, lai parādnieks sameklētu citu mājokli. Šīs daļas noteikumi attiecas uz gadījumiem, kad mājokļa kadastrālā vērtība nepārsniedz 142 287 euro. Šāda iespēja paredzama fiziskās personas mantas pārdošanas plānā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

149.pants. Bankrota procedūras pabeigšana

(1) Paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu administrators nosūta kreditoriem un parādniekam ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tam, kad ir pabeigta parādnieka mantas pārdošana un atgūšana (144.pants). Paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu administrators nosūta arī tad, ja parādnieka īpašumā ir palicis mājoklis, attiecībā uz kuru parādnieks panācis vienošanos ar nodrošināto kreditoru.

(2) Paziņojumā par bankrota procedūras pabeigšanu administrators norāda apmierināto kreditoru prasījumu un neapmierināto kreditoru prasījumu summu.

(3) Nosūtot kreditoriem paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu, pievieno saistību dzēšanas plānu, kas izstrādāts atbilstoši šā likuma 154. un 155.pantam.

(4) Kreditoriem un parādniekam ir tiesības 15 dienu laikā pēc administratora paziņojuma saņemšanas izteikt viņam iebildumus un priekšlikumus par bankrota procedūras pabeigšanu.

(5) Administrators, izvērtējis iesniegtos priekšlikumus un iebildumus, veic attiecīgus pasākumus bankrota procedūras ietvaros. Ja administrators nav ņēmis vērā izteiktos priekšlikumus un iebildumus, viņš sniedz motivētu atbildi attiecīgā iebilduma vai priekšlikuma iesniedzējam un par to paziņo tiesai, iesniedzot pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu.

(6) Ne agrāk kā trīs nedēļas un ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad parādniekam un kreditoriem ir izsūtīts paziņojums par bankrota procedūras pabeigšanu, administrators iesniedz tiesai pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu.

(7) Administrators, iesniedzot tiesai pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu, vienlaikus lūdz izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādniekam ir konstatēti ierobežojumi saistību dzēšanas procedūras piemērošanai (153.pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

150.pants. Bankrota procedūras izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādniekam ir konstatēti ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai (130.pants).

(2) Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā iesniedz administrators triju mēnešu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

151.pants. Bankrota procedūras pabeigšanas vai izbeigšanas sekas, ja vienlaikus ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process

(1) Ja vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, izbeidzas šajā likumā paredzētās administratora tiesības un šajā likumā paredzētie ierobežojumi parādnieka rīcībai ar savu mantu.

(2) Ja vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, atjaunojas kreditoru tiesības prasīt parādnieka saistību izpildi apmērā, kādā parādnieks nav izpildījis savas saistības fiziskās personas maksātnespējas procesā, kā arī tiek atjaunotas lietas par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

XXVII nodaļa
Saistību dzēšanas procedūras norise

152.pants. Saistību dzēšanas procedūras subjekti

(1) Saistību dzēšanas procedūras subjekts var būt parādnieks, kuram ir pabeigta bankrota procedūra.

(2) Parādnieka aizbildnis vai aizgādnis īsteno parādnieka tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma noteikumiem.

153.pants. Saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumi

Saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc šādos gadījumos:

1) parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;

2) parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus.

154.pants. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāns

(1) Fiziskās personas saistību dzēšanas plānu sastāda parādnieks bankrota procedūras laikā.

(2) Fiziskās personas saistību dzēšanas plānā tiek norādīti:

1) kreditori, kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmērs;

2) saistību dzēšanas plāna darbības termiņš;

3) parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs;

4) parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs, lai segtu parādnieka uzturēšanas izmaksas;

5) parādnieka ienākumu apmērs, kas nepieciešams viņa mājokļa īrei vai lietojuma procentu maksājumiem nodrošinātajam kreditoram, ja parādnieks ir vienojies ar viņu par vienīgā mājokļa saglabāšanu;

6) parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs, kas tiks novirzīts saistību dzēšanas plāna izpildei;

7) kreditoriem izmaksājamās summas apmērs un izmaksas grafiks saistību dzēšanas procedūrā.

155.pants. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš

(1) Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.

(2) Ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.

(3) Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā daļā noteikto saistību apmēru, saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

1) divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;

2) trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;

3) trīs gadi un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi saistību dzēšanas procedūras laikā nav pietiekami, lai segtu šā panta trešās daļas 2.punktā noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredzot, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī.

(4) Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā daļā noteikto saistību apmēru un parādnieka kopējās saistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī nepārsniedz 142 287 euro, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī līdz brīdim, kamēr paies divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.

(5) Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

156.pants. Kreditoru tiesības sniegt viedokli un priekšlikumus par fiziskās personas saistību dzēšanas plānu

(1) Izstrādājot fiziskās personas saistību dzēšanas plānu, parādnieks sadarbojas ar kreditoriem, uzklausot viņu iebildumus un priekšlikumus.

(2) Kreditoriem ir tiesības 15 dienu laikā pēc fiziskās personas saistību dzēšanas plāna saņemšanas izteikt parādniekam savus iebildumus un priekšlikumus attiecībā uz šo plānu.

(3) Parādnieks izvērtē izteiktos iebildumus un priekšlikumus un, ja nepieciešams, precizē fiziskās personas saistību dzēšanas plānu.

(4) Ja parādnieks nav ņēmis vērā izteiktos iebildumus un priekšlikumus, viņš sniedz motivētu atbildi attiecīgā iebilduma vai priekšlikuma iesniedzējam un paziņo par to tiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

157.pants. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšana tiesā

(1) Šā likuma 149.panta sestajā daļā noteiktajā termiņā parādnieks iesniedz fiziskās personas saistību dzēšanas plānu apstiprināšanai tiesā.

(2) Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi šo plānu, parādnieks nosūta to visiem kreditoriem, kas iekļauti šajā plānā, kā arī iestādei, kas ir atbildīga par maksātnespējas reģistra kārtošanu.

158.pants. Saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas sekas

(1) Tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu un fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu ir pamats saistību dzēšanas procedūras pasludināšanai.

(2) Līdz ar tiesas lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu:

1) parādniekam atjaunojas tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

2) parādniekam saglabājas aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt tādus darījumus attiecībā uz savu mantu, kuru summa pārsniedz divas minimālās mēnešalgas.

159.pants. Administratora darbības pēc saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas

Pēc saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas administrators šajā likumā noteiktajā kārtībā:

1) pēc kreditoru pieprasījuma uzrauga fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildi;

2) pēc kreditoru pieprasījuma uzrauga parādnieka rīcību šajā sadaļā noteikto pienākumu izpildē;

3) pēc parādnieka lūguma sniedz viņam juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu (ja nepieciešams, izstrādā arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus).

160.pants. Parādnieka pienākumi saistību dzēšanas procedūrā

Parādniekam ir šādi pienākumi:

1) pildīt fiziskās personas saistību dzēšanas plānu;

2) gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus;

3) pēc administratora pieprasījuma sniegt informāciju par fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildi.

161.pants. Parādnieka tiesības saistību dzēšanas procedūrā

Parādniekam ir šādas tiesības:

1) paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas;

2) paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai;

3) lūgt administratoram juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu (ja nepieciešams, izstrādāt arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus).

162.pants. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumi

(1) Ja fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes laikā mainās parādnieka ienākumi, viņam ir pienākums sagatavot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus, mainot šā plāna termiņu un tā ietvaros sedzamo saistību apmēru šā likuma 155.pantā paredzētajā veidā.

(2) Parādnieks pagarina fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un samazina sedzamo saistību apmēru, ja parādnieka ienākumi samazinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami nespēs segt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādīto apmēru.

(3) Parādnieks saīsina fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un palielina sedzamo saistību apmēru, ja parādnieka ienākumi palielinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami spēs segt lielāku daļu no savām saistībām.

(4) Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā ir palielinājis savus ienākumus, veicot grozījumus fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, viņš ir tiesīgs proporcionāli palielināt ne tikai saistību dzēšanai novirzāmo maksājumu daļu, bet arī to mantas daļu, kuru ir tiesīgs paturēt.

(5) Ar fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumiem kreditorus iepazīstina šā likuma 149.pantā minētajā kārtībā, un tos apstiprina tiesa šā likuma 157.pantā minētajā kārtībā.

(6) Ar tiesas lēmumu vienu reizi saistību dzēšanas procedūras laikā uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, var uz pusi samazināt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredzētos parādnieka maksājumus kreditoriem, ja viņš saistību dzēšanas procedūras laikā nespēj atrast algotu darbu vai ir kļuvis darbnespējīgs.

163.pants. Parādnieka uzraudzība

Ja kreditoriem ir informācija, ka parādnieks slēpj savus ienākumus vai neveic šajā likumā noteiktās darbības, lai segtu pēc iespējas lielāku daļu no savām saistībām, kreditori ir tiesīgi lūgt administratoram, lai viņš veic parādnieka rīcības pārbaudi saistību dzēšanas procedūras ietvaros.

164.pants. Parādnieka atbrīvošana no saistībām

(1) Ja parādnieks veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās šīs personas saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.

(2) Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības.

(3) Lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, kas norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, pieņem tiesa, pabeidzot saistību dzēšanas procedūru.

(4) Pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti:

1) prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;

2) prasījumi no neatļautas darbības;

3) nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir saglabājis par šā prasījuma nodrošinājumu kalpojošo mājokli, ciktāl šā likuma 148.pantā minētā vienošanās nenosaka citādi. Izpildu lietvedības par minēto saistību piedziņu tiek atjaunotas atlikušajā parāda apmērā.

(5) Saistību dzēšana attiecībā uz šā likuma 148.pantā noteikto vienošanos par parādnieka mājokļa saglabāšanu viņa īpašumā nosakāma saskaņā ar minēto vienošanos.

165.pants. Saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas kārtība

(1) Parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja viņš ir nokārtojis visas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā iekļautās saistības.

(2) Administrators iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja:

1) konstatē saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumus (153.pants);

2) ir beidzies fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņš.

(3) Kreditors iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja:

1) parādnieks nepilda fiziskās personas saistību dzēšanas plānu;

2) konstatē saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumus (153.pants).

(4) Izbeidzot saistību dzēšanas procedūru, tiesa vienlaikus izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesu.

(5) Ja tiesa, izbeidzot saistību dzēšanas procedūru, konstatē, ka parādnieks ir atbrīvojams no parāda saistībām saskaņā ar šā likuma 164.pantu, tiesa vienlaikus ar procedūras izbeigšanu atbrīvo viņu no saistībām, kuras norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā.

(6) Ja saistību dzēšanas procedūra tiek izbeigta, neatbrīvojot parādnieku no saistībām, kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet apturētā tiesvedība un spriedumu izpildu lietvedība tiek atjaunota.

E sadaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa izmaksas
XXVIII nodaļa
Izmaksas tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai

166.pants. Administratora atlīdzība tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā paredzētās atlīdzības apmēru un tās segšanas kārtību administrators, kuru tiesa iecēlusi pēc parādnieka ieteikuma, rakstveidā vienojas ar parādnieku.

(2) Par administratora pienākumu veikšanu tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā administrators saņem ikmēneša atlīdzību vienas minimālās mēnešalgas apmērā, ja nav panākta šā panta pirmajā daļā minētā vienošanās par citu atlīdzības apmēru un tās segšanas kārtību.

(3) Atlīdzību par administratora pienākumu veikšanu tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā sedz no parādnieka līdzekļiem, un tās segšanas kārtību paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

167.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izdevumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izdevumus sedz no parādnieka naudas līdzekļiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izdevumu apmēru un to segšanas kārtību paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumos iekļauj:

1) administratora atlīdzību;

2) kārtējos nodokļu un nodevu maksājumus;

3) parādnieka darbinieku algas;

4) mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus;

5) ar parādnieka saimnieciskās darbības nodrošināšanu saistītās izmaksas.

XXIX nodaļa
Izmaksas juridiskās personas maksātnespējas procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai un šo izmaksu finansēšanas avoti

168.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu finansēšanas avoti

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas sedz no parādnieka mantas.

(2) Ja no parādnieka mantas nav iespējams segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts atbilstoši šā likuma 119.panta ceturtajai daļai, juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas sedz no šā likuma 62.pantā norādītā juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta, ko izmaksā administratoram kā juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, no kuras viņš sedz juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumus un atlīdzību.

(3) Ja no parādnieka mantas nav iespējams segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, tās var finansēt no parādnieka pārstāvja, administratora, kreditora, kreditoru grupas vai citu fizisko vai juridisko personu naudas līdzekļiem un pēc to iniciatīvas, minētajām personām par to rakstveidā vienojoties ar administratoru, ja šāda vienošanās atbilst kreditoru interesēm.

(4) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesā tiek realizēta vai atgūta manta, tad šā panta trešajā daļā minētā personu piešķirtā manta juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu finansēšanai pielīdzināma juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām un atmaksājama atbilstoši šā likuma 118.panta pirmajā daļā norādītajai kārtībai, vispirms atmaksājot šā panta trešajā daļā minēto personu piešķirto mantu.

(5) Ja juridiskās personas maksātnespējas procesā tiek atgūta manta, kas iegūta no Komerclikuma 166., 167., 168. un 169.pantā minētajām personām, pamatojoties uz to pienākumu atbildēt par parādniekam nodarītajiem zaudējumiem, tad, pamatojoties uz kreditora celtajām prasībām parādnieka labā atbilstoši Komerclikuma 170.pantam, kreditoram, kurš cēlis šādu prasību parādnieka labā, radušies izdevumi saistībā ar šīs prasības celšanu pielīdzināmi maksātnespējas procesa izmaksām un atmaksājami atbilstoši šā likuma 118.panta pirmajā daļā norādītajai kārtībai, vispirms atmaksājot viņam radušos izdevumus saistībā ar prasības celšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

169.pants. Administratora atlīdzība juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību no parādnieka mantas, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.

(2) Administratora atlīdzība tiek noteikta šādā apmērā:

1) divu minimālo mēnešalgu apmērā par darbu no iecelšanas dienas līdz parādnieka mantas pārdošanas plāna (113.pants) vai ziņojuma par parādnieka mantas neesamību (112.pants) sastādīšanai un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas (93.pants), kuri atgūti līdz parādnieka mantas pārdošanas plāna vai ziņojuma par parādnieka mantas neesamību sastādīšanai;

2) ja pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna sastādīšanas maksātnespējas process tiek turpināts, jo šo procesu ir iespējams finansēt no parādnieka līdzekļiem, administratora atlīdzība no parādnieka neieķīlātās mantas pārdošanas, kā arī no atgūtās parādnieka mantas ir 10 procenti no summas, kas paredzēta izmaksai kreditoriem. Administrators ar kreditoru sapulci vai citu maksātnespējas procesa izmaksu finansētāju var vienoties arī par citu atlīdzības apmēru un segšanas kārtību;

3) ja pēc tam, kad ir sastādīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, maksātnespējas process tiek turpināts, jo ir panākta vienošanās par šā procesa izmaksu finansēšanu atbilstoši šā likuma 168.panta trešajai daļai, par administratora atlīdzības apmēru un segšanas kārtību administrators vienojas ar maksātnespējas procesa izmaksu finansētāju.

(3) Atlīdzība par ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, ja to ir veicis administrators, tiek noteikta šādā apmērā:

1) līdz 4268 euro — 15 procenti no kreditoram izmaksājamās summas;

2) no 4268 euro līdz 14 228 euro — 640,20 euro plus 10 procenti no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 4268 euro;

3) no 14 228 euro līdz 142 287 euro — 1636,20 euro plus 5 procenti no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 14 228 euro;

4) no 142 287 euro līdz 711 435 euro — 8039,15 euro plus 3 procenti no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 142 287 euro;

5) no 711 435 euro līdz 1 422 871 euro — 25 113,59 euro plus 2 procenti no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 711 435 euro;

6) ja atgūtā summa pārsniedz 1 422 871 euro, — 39 342,29 euro plus 1 procents no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 1 422 871 euro.

(4) Gadījumos, kad ieķīlātās mantas izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors vēlas mantu paturēt sev, šā panta trešajā daļā noteiktajai atlīdzībai tiek piemērots koeficients 0,3.

(5) Gadījumos, kad administrators tiek atcelts no amata šā likuma 90.pantā noteiktajā kārtībā, administratora atlīdzība ir viena minimālā mēnešalga mēnesī no administratora iecelšanas brīža. Šādā gadījumā administratora atlīdzību maksā kreditori, kuri ir balsojuši par viņa iecelšanas ierosināšanu, proporcionāli tiem piederošo balsu skaitam kreditoru sapulcē.

(6) Administratoram netiek noteikta atlīdzība gadījumā, ja viņš tiek atcelts no amata šā likuma 22.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punktā minēto iemeslu dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2010. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

170.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi

(1) Ar juridiskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu saistītie šā procesa izdevumi (izņemot izdevumus, kas saistīti ar mantu, kura kalpo par nodrošinājumu) nedrīkst pārsniegt piecu procentu apmēru no parādnieka aktīvu atsavināšanas ieņēmumu kopsummas, ja šie aktīvi nekalpo par nodrošinājumu un ja kreditoru sapulce nav lēmusi citādi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:

1) atlīdzību pieaicinātajiem speciālistiem atbilstoši viņu sniegto pakalpojumu būtībai, apjomam un vērtībai pakalpojumu sniegšanas laikā, bet ne lielāku kā atlīdzība par analoģiskiem pakalpojumiem līdzīgās sfērās;

2) izdevumus parādnieka mantas uzturēšanai maksātnespējas procesā;

3) izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai, izdevumus par notāra un pasta pakalpojumiem;

4) izdevumus, kas saistīti ar lietu nodošanu arhīvā;

5) komandējumu izdevumus, kas tiek aprēķināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izdevumiem, kuri saistīti ar komandējumiem un darba braucieniem;

6) izdevumus to līgumu izpildes turpināšanai, kuri nav izbeigti likumā noteiktajos gadījumos, kā arī to līgumu izpildei, kurus juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā administrators noslēdzis ar trešajām personām;

7) izdevumus, kas saistīti ar parādnieka likvidāciju, ieskaitot videi bīstamo atkritumu izvešanu, pārstrādi un apglabāšanu;

8) kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;

9) izdevumus, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām;

10) izdevumus, kas pamatoti un saistīti ar konkrētā juridiskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu;

11) izdevumus, kas radušies kreditoram, parādnieka vārdā ceļot prasību pret šā parādnieka valdes locekļiem, ja prasība ir apmierināta un atgūtā manta ir vismaz tiesas izdevumu apmērā;

12) sprieduma izpildes izdevumus, ja administrators saskaņā ar šā likuma 65.panta 12.punktu un 67.panta 14.punktu pieprasījis sprieduma izpildes lietvedības izbeigšanu.

XXX nodaļa
Izmaksas fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai

171.pants. Administratora atlīdzība fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību no savas iecelšanas dienas līdz bankrota procedūras pabeigšanai – vienreizēju atlīdzību divu minimālo mēnešalgu apmērā.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajai atlīdzībai administrators bankrota procedūras ietvaros saņem atlīdzību par mantas pārdošanu tādā apmērā, kāds paredzēts juridiskās personas maksātnespējas procesā.

(3) Par administratora sniegto juridisko palīdzību parādniekam saistību dzēšanas procedūrā pēc fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšanas un par fiziskās personas saistību dzēšanas plāna projekta izstrādi bankrota procedūrā administrators saņem atlīdzību, kas nepārsniedz samaksu par valstī nodrošinātās juridiskās palīdzības – juridiskās konsultācijas – sniegšanu.

(4) Administratora atlīdzības apmēru par šā likuma 163.pantā minētās pārbaudes veikšanu nosaka, administratoram rakstveidā vienojoties ar attiecīgo kreditoru. Ja vienošanās netiek panākta, administrators saņem atlīdzību pēc fiksētās takses – vienreizēju atlīdzību vienas minimālās mēnešalgas apmērā.

(5) Fiziskās personas maksātnespējas procesa gadījumā administratora atlīdzību sedz no parādnieka mantas, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, kad izmaksas sedz attiecīgais kreditors.

172.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:

1) izdevumus parādnieka iztikai;

2) izdevumus par kārtējo nodokļu un nodevu maksājumiem par laikposmu no dienas, kad pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

3) izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;

4) izdevumus par pasta pakalpojumiem;

5) izdevumus, kas saistīti ar fiziskās personas nekustamā īpašuma vērtēšanu;

6) izdevumus par notāra pakalpojumiem;

7) izdevumus, kas saistīti ar fiziskās personas mantas apsekošanu un darījumu pārbaudi, kā arī mantas un darījumu apdrošināšanu;

8) izdevumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības saņemšanu saistību dzēšanas procedūrā.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumus sedz no parādnieka mantas.

F sadaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzība
XXXI nodaļa
Maksātnespējas administrācija tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā

173.pants. Maksātnespējas administrācijas kompetence

(1) Maksātnespējas administrācija ir valsts iestāde, kas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos.

(2) Maksātnespējas administrācijas kompetences īstenošanai izmanto šādus finanšu līdzekļus:

1) uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļu;

2) dotāciju no valsts budžeta ieņēmumiem;

3) ieņēmumus no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

4) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus.

174.pants. Maksātnespējas administrācijas tiesības tiesiskās aizsardzības procesa, maksātnespējas procesa uzraudzībā

(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību, Maksātnespējas administrācija kontrolē administratora darbību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, kā arī izskata sūdzības par administratora rīcību, izņemot tos likumā noteiktos gadījumus, kad sūdzības par administratora lēmumiem izskatāmas tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta.

(2) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzības nodrošināšanai:

1) pieprasīt valsts un pašvaldību institūcijām un bez maksas saņemt no tām jebkuru Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildei nepieciešamo ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu saistīto informāciju;

2) pieprasīt no tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām un personām un saņemt no tām nepieciešamās ziņas un dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

3) pieprasīt administratoram un saņemt no viņa nepieciešamās ziņas un attiecīgos dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

4) pieprasīt, lai administrators uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt dokumentu norakstus administratora rīcības likumības pārbaudei;

5) pieprasīt un saņemt administratora paskaidrojumus par viņa rīcību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

6) uzaicināt administratoru ierasties Maksātnespējas administrācijā, lai sniegtu paskaidrojumus par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

7) uzlikt administratoram tiesisku pienākumu;

8) iesniegt tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas;

9) ierosināt jautājumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu vai anulēšanu šajā likumā minētajos gadījumos.

XXXII nodaļa
Maksātnespējas administrācijas lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

175.pants. Maksātnespējas administrācijas lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumus par:

1) maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;

2) administratora rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā, kā arī par tiesiskā pienākuma uzlikšanu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā;

3) apstrīdētajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību jautājumos par administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu vai anulēšanu, kā arī administratora atkārtotu sertificēšanu;

4) šā likuma 62.pantā minētā depozīta izmaksāšanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var apstrīdēt augstākā iestādē. Augstākas iestādes lēmumu par attiecīgo Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(3) Administratoru asociācijas faktisko rīcību un administratīvos aktus, kuri attiecas uz administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu, anulēšanu vai administratora atkārtotu sertificēšanu var apstrīdēt Maksātnespējas administrācijā. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(5) Šā panta pirmās daļas 2. un 4.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā neaptur Maksātnespējas administrācijas lēmuma darbību.

176.pants. Sūdzības par administratora rīcību iesniegšana un izskatīšana Maksātnespējas administrācijā

(1) Kreditors, komercsabiedrība (tiesiskās aizsardzības procesā), fiziskā persona (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis (juridiskās personas maksātnespējas procesā) vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, var iesniegt Maksātnespējas administrācijai sūdzību par administratora rīcību.

(2) Kreditors, komercsabiedrība (tiesiskās aizsardzības procesā), fiziskā persona (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis (juridiskās personas maksātnespējas procesā) vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību iesniedz triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēta rīcība, ar kuru aizskartas kreditora, fiziskās personas, parādnieka pārstāvja vai trešās personas tiesības. Ja tiesiskās aizsardzības process vai maksātnespējas process ir izbeigts, sūdzību var iesniegt ne vēlāk kā gada laikā no attiecīgā procesa izbeigšanas dienas.

(3) Maksātnespējas administrācija neizskata sūdzības par administratora lēmumiem, kuru pamatā ir strīds par tiesībām.

(4) Maksātnespējas administrācija, izskatot sūdzības par administratora rīcību, ir tiesīga pieprasīt no pusēm tai nepieciešamās ziņas un dokumentus.

(5) Sūdzības par administratora rīcību Maksātnespējas administrācija izskata mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(6) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta piektajā daļā minēto termiņu nav iespējams ievērot, Maksātnespējas administrācija var to pagarināt, bet ne ilgāk par trim mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam.

177.pants. Sūdzība par Maksātnespējas administrācijas lēmumu

Administrators vai sūdzības iesniedzējs, kas nepiekrīt Maksātnespējas administrācijas pieņemtajam lēmumam par administratora rīcību, mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas var vērsties ar sūdzību tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa lieta.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Maksātnespējas likums (Latvijas Vēstnesis, 2007, 188.nr.; 2009, 97.nr.).

2. Maksātnespējas procesos, kuri uzsākti līdz 2007.gada 31.decembrim, tiek piemērotas likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” normas.

3. Maksātnespējas administrācija, lemjot par maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanu maksātnespējas procesos, kuri uzsākti atbilstoši likumam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, piemēro Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumus Nr.201 “Maksātnespējas procesa administratora atlīdzības un administrācijas izmaksu segšanas kārtība”, izņemot noteikumus par administratora atlīdzības apmēru (neskaitot papildu atlīdzību par katru darbinieku, kura prasījums apmierināts no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem), ko nosaka atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim.

4. Maksātnespējas procesos, kuri uzsākti atbilstoši likumam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, administrators nav tiesīgs saņemt atlīdzību no Maksātnespējas administrācijai šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem, ja:

1) administrators divu mēnešu laikā pēc parādnieka izslēgšanas no attiecīgā publiskā reģistra nav iesniedzis Maksātnespējas administrācijai pieprasījumu savas atlīdzības segšanai;

2) parādnieks šajos procesos izslēgts no attiecīgā publiskā reģistra līdz 2009.gada 2.jūlijam un administrators līdz 2009.gada 30.novembrim nav iesniedzis Maksātnespējas administrācijai pieprasījumu savas atlīdzības segšanai;

3) administrators ar tiesas lēmumu atcelts no administratora pienākumu pildīšanas likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju28.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā paredzētajā gadījumā vai administratora sertifikāts anulēts, jo administrators, lai saņemtu sertifikātu, sniedzis nepatiesas ziņas.

5. Tiesiskās aizsardzības procesos un maksātnespējas procesos, kuri uzsākti laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti.

6. Ja fiziskās personas maksātnespējas process ir uzsākts līdz 2010.gada 31.oktobrim un nav izbeigts, šai personai ir tiesības pēc tam, kad pārdota visa fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānā paredzētā manta, lūgt tiesu uzsākt saistību dzēšanas procedūru saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Šādā gadījumā parādnieks atbilstoši šā likuma noteikumiem izstrādā paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu un saistību dzēšanas plānu, ko nosūta kreditoriem šā likuma 149. un 157.panta kārtībā. Paziņojums par bankrota procedūras pabeigšanu un saistību dzēšanas plāns iesniedzams tiesai ne agrāk kā divus mēnešus pēc šo dokumentu nosūtīšanas kreditoriem. Šajā termiņā kreditoriem ir tiesības paziņot arī par šā likuma 130. un 153.pantā minētajiem ierobežojumiem. Par minētajiem paziņojumiem parādnieks informē tiesu. No brīža, kad tiesa ir apstiprinājusi saistību dzēšanas plānu, tiek uzsākta fiziskās personas saistību dzēšanas procedūra saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

7. Administratoriem, kuriem sertifikāti izsniegti atbilstoši likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju13.panta prasībām par ne mazāk kā triju gadu praktiskā darba pieredzi uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību pārraudzības institūcijās un izpildinstitūcijās, bet kuriem nav augstākās izglītības tiesību zinātnē, šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā minētā prasība par augstāko izglītību tiesību zinātnē piemērojama no 2022.gada 1.janvāra. Administratoriem, kuriem sertifikāti izsniegti līdz 2010.gada 31.oktobrim, bet kuriem nav augstākās izglītības tiesību zinātnē, šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā minētā prasība par augstāko izglītību tiesību zinātnē piemērojama no 2022.gada 1.janvāra. Ja šā punkta pirmajā un otrajā teikumā minētais administrators nav uzsācis studijas izglītības iestādē augstākās izglītības iegūšanai tiesību zinātnē, viņš līdz 2014.gada 1.janvārim uzsāk tās un iesniedz Administratoru asociācijai augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Šā punkta pirmajā un otrajā teikumā minētie administratori, kuri studē augstākās izglītības iestādē, piesakoties uz atkārtotu sertificēšanu, iesniedz Administratoru asociācijai augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju sekmīgu turpināšanu. Ja administrators šā punkta trešajā teikumā noteiktajā termiņā nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē vai, piesakoties atkārtotai sertificēšanai, nav iesniedzis izziņu par studiju sekmīgu turpināšanu, viņa sertifikāts atzīstams par spēkā esošu tajā norādītajā termiņā un šo administratoru atkārtoti nesertificē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 22.11.2011. spriedumu un 23.02.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2012.)

8. Šā likuma 28.panta pirmajā daļā noteiktās administratora tiesības pilnvarot citu administratoru uz laiku, kas gadā nepārsniedz 60 dienas, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. Līdz 2010.gada 31.decembrim administratoram ir tiesības pilnvarot citu administratoru veikt šajā likumā noteiktos pienākumus uz laiku, kas nepārsniedz 10 dienas.

9. Ministru kabinets uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļu ietvaros nosaka, kāda šo līdzekļu daļa ieskaitāma attiecīgajā valsts pamatbudžeta apakšprogrammā, no kuras sedzamas maksātnespējas procesa izmaksas juridisko personu maksātnespējas procesos atbilstoši Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim (182.panta astotā daļa un 183.panta piektā daļa).

10. To naudas līdzekļu atlikumu, kuri piešķirti Maksātnespējas administrācijai līdz 2010.gada 31.oktobrim uzsākto maksātnespējas procesu izdevumu un atlīdzības segšanai valsts budžeta un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļu ietvaros, izlieto līdz 2010.gada 31.oktobrim uzsākto maksātnespējas procesu izdevumu un atlīdzības segšanai nākamajos saimnieciskajos gados.

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.novembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 26.jūlijā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2010.gada 6.augustā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 26.07.2010.Stājas spēkā: 01.11.2010.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 124 (4316), 06.08.2010.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
214590
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2015","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"07.08.2013","content":"<font class='s-1'>07.08.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.04.2012","content":"<font class='s-1'>24.04.2012.-06.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2012","content":"<font class='s-1'>01.03.2012.-23.04.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2010","content":"<font class='s-1'>01.11.2010.-29.02.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)