Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.1075

Rīgā 2008.gada 22.decembrī (prot. Nr.94 50.§)
Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām
Izdoti saskaņā ar Valsts statistikas likuma 4.panta otro daļu un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.panta astoto daļu
(MK 24.01.2012. noteikumu Nr.72 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapas, kā arī to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību.

2. Noteikumi apstiprina šādas vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapas (turpmāk – pārskatu veidlapas):

2.1. pārskata veidlapa "Nr.2 – Ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu" (1.pielikums) (turpmāk – ūdens veidlapa). Ūdens veidlapu aizpilda fiziskās un juridiskās personas (ūdens resursu lietotāji), kurām ir vai pārskata gadā bija ūdens resursu lietošanas atļauja, vai operatori, kuriem ir vai pārskata gadā bija atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatori, kuriem ir vai pārskata gadā bija C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums;

2.2. pārskata veidlapa "Nr.2 – Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību" (2.pielikums) (turpmāk – gaisa veidlapa). Gaisa veidlapu aizpilda operatori, kuriem ir vai pārskata gadā bija atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums enerģētikas jomā vai kuru darbība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (turpmāk – regula Nr. 166/2006) 1.pielikumā minētajai piesārņojošai darbībai un kuri emitē regulas Nr. 166/2006 2.pielikumā minētās piesārņojošās vielas. Gaisa veidlapā ietverta aizpildīšanas kārtība;

2.3. pārskata veidlapa "Nr.3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem" (3.pielikums) (turpmāk – atkritumu veidlapa). Atkritumu veidlapu aizpilda operatori, kuriem ir vai pārskata gadā bija atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, un komersanti, kuriem ir vai pārskata gadā bija izsniegtas jebkādas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas (tai skaitā komersanti, kuri veic atkritumu pārstrādi).

(MK 24.01.2012. noteikumu Nr.72 redakcijā)

3. Personas, kurām ir pienākums iesniegt šo noteikumu 2.punktā minētās pārskatu veidlapas:

3.1. elektroniski reģistrējas un aizpilda veidlapas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) mājaslapā tiešsaistes režīmā;

3.2. ūdens veidlapu aizpilda šo noteikumu 4.pielikumā minētajā kārtībā, bet atkritumu veidlapu – šo noteikumu 5.pielikumā minētajā kārtībā;

3.3. ir atbildīgas par informācijas iesniegšanu šo noteikumu 4.punktā minētajā termiņā. Par informācijas savlaicīgu nesniegšanu, informācijas sagrozīšanu vai atteikšanos to sniegt personu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(MK 24.01.2012. noteikumu Nr.72 redakcijā)

4. Pārskatu veidlapas par iepriekšējo kalendāra gadu personas aizpilda atbilstoši šo noteikumu 3.punktam līdz attiecīgā gada 1.martam.

(MK 24.01.2012. noteikumu Nr.72 redakcijā)

4.1 (Svītrots ar MK 24.01.2012. noteikumiem Nr.72)

5. Reģionālā vides pārvalde:

5.1. kontrolē pārskatu veidlapās iekļautās informācijas atbilstību noteiktajām prasībām un pārskatu veidlapu iesniegšanu noteiktajos termiņos;

5.2. izvērtē pārskatu veidlapās sniegto informāciju, izdarot par to attiecīgu atzīmi elektroniskās datubāzes kontroles modulī. Ja informācija ir kļūdaina, par to paziņo personai, kura iesniegusi attiecīgo pārskata veidlapu, uzliek tai par pienākumu veikt nepieciešamos labojumus un nosaka termiņus to izpildei, par to paziņojot centram.

(MK 28.12.2009. noteikumu Nr.1656 redakcijā)

6. Centrs:

6.1. šo noteikumu 2.punktā minētās pārskatu veidlapas un šo noteikumu 4. un 5.pielikumā minēto aizpildīšanas kārtību ievieto centra mājaslapā internetā;

6.1.1 noslēdz datubāzes attiecīgā gada 1.jūnijā;

6.2. apkopo iesniegto informāciju un katru gadu līdz 15.jūlijam iesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā kopsavilkumu par šo noteikumu 2.punktā minētajām pārskatu veidlapām.

(Grozīts ar MK 28.12.2009. noteikumiem Nr.1656; MK 24.01.2012. noteikumiem Nr.72)

7. (Svītrots ar MK 24.01.2012. noteikumiem Nr.72)

8. (Svītrots ar MK 28.12.2009. noteikumiem Nr.1656)

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis
Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1075

(Pielikums grozīts ar MK 24.01.2012. noteikumiem Nr.72)

KN1075P1_PAGE_1.JPG (79161 bytes)

KN1075P1_PAGE_2.JPG (93956 bytes)

KN1075P1_PAGE_3.JPG (90368 bytes)

KN1075P1_PAGE_4.JPG (100072 bytes)

KN1075P1_PAGE_5.JPG (97252 bytes)

KN1075P1_PAGE_6.JPG (18410 bytes)

KN1075P1_PAGE_7.JPG (69936 bytes)

KN1075P1_PAGE_8.JPG (61123 bytes)

KN1075P1_PAGE_9.JPG (102463 bytes)

Vides ministrs R.Vējonis
Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1075

(Pielikums grozīts ar MK 28.12.2009. noteikumiem Nr.1656; MK 24.01.2012. noteikumiem Nr.72; MK 02.04.2013. noteikumiem Nr.185)

Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1075

(Pielikums MK 24.01.2012. noteikumu Nr.72 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.04.2013. noteikumiem Nr.185)

Veidlapa "Nr.3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem"
___________ gads

Ziņas par operatoru, kuram ir izsniegta un ir spēkā atļauja
A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, vai komersantu, kuram ir izsniegta jebkāda atkritumu apsaimniekošanas atļauja:

Operatora/komersanta nosaukums
Faktiskā adrese
Juridiskā adrese
Kontakti (tālrunis, e-pasts)
Reģistrācijas numurs komercreģistrā
Darbības kods saskaņā ar NACE 2.red.
Piesārņojošās darbības kategorija

A

B

Atkritumu apsaimniekošanas atļauja AAA:

1. Atkritumu savākšana vai atkritumu savākšana un pārvadāšana

2. Atkritumu pārvadāšana

3. Atkritumu pārkraušana un uzglabāšana

4. Atkritumu šķirošana un uzglabāšana

5. Atkritumu uzglabāšana

Atļaujas numurs un datums
Veidlapas aizpildītājs

(amats, vārds, uzvārds, tālrunis)

Atbildīgā persona

(amats, vārds, uzvārds, paraksts)

A daļa: Rindas A1 un A2 aizpilda visi operatori vai komersanti

A1

Operatora vai komersanta darbības veids ar atkritumiem 1. Atkritumu radītājs
2. Atkritumu apsaimniekotājs

A2

Operatora vai komersanta statuss Pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrība, aģentūra vai iestāde
Komersants (izņemot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības)

B daļa: Rindas B1–B10 aizpilda operatori vai komersanti, kuri rada atkritumus

1.

2.

3.

4.

5.

B1 Atkritumu nosaukums
B2 Atkritumu klases kods
B3 Īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus (H kods, tikai bīstamajiem atkritumiem)
B4 Atkritumu daudzuma noteikšanas metode
B5 Atkritumu daudzums uzņēmumā pārskata gada sākumā (t)
B6 Pārskata gada laikā radītais atkritumu daudzums (t)
B7 Operatora vai komersanta pārskata gada laikā veiktās darbības ar atkritumiem 1. Apglabāto atkritumu daudzums D kods
daudzums (t)
2. Pārstrādāto atkritumu daudzums R kods
daudzums (t)
B8 Citam operatoram vai komersantam pārskata gadā nodotie atkritumi nodots apglabāšanai gadā (t)
nodots pārstrādei gadā (t)
B9 Izvestie/eksportētie atkritumi izvests/eksportēts apglabāšanai gadā (t)
izvests/eksportēts pārstrādei gadā (t)
B10 Operatora vai komersanta uzkrātais atkritumu daudzums pārskata gada beigās (t)

C daļa: Rindas C1–C13 aizpilda operatori vai komersanti, kuri apsaimnieko atkritumus

1.

2.

3.

4.

5.

C1 Atkritumu nosaukums
C2 Atkritumu klases kods
C3 Īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus (H kods, tikai bīstamajiem atkritumiem)
C4 Atkritumu daudzuma noteikšanas metode
C5 Atkritumu daudzums pārskata gada sākumā (t)
C6 Pārskata gada laikā savākto vai apglabāšanai un pārstrādei pieņemto atkritumu veidi un daudzums no tiešajiem atkritumu radītājiem (t) nešķiroti atkritumi
lielgabarīta atkritumi
šķiroti atkritumi
C7 Pārskata gada laikā savākto vai apglabāšanai un pārstrādei pieņemto atkritumu veidi un daudzums no atkritumu apsaimniekotājiem (t) nešķiroti atkritumi
lielgabarīta atkritumi
šķiroti atkritumi
C8 Operatora vai komersanta pārskata gada laikā ievesto/importēto atkritumu daudzums (t)
C9 Operatora vai komersanta veiktās pārstrādes vai apglabāšanas darbības ar atkritumiem R kods
daudzums gadā (t)
D kods
daudzums gadā (t)
C10 Citam operatoram vai komersantam pārskata gadā nodotie atkritumi nodots apglabāšanai gadā (t)
nodots pārstrādei gadā (t)
C11 Izvestie/eksportētie atkritumi izvests/eksportēts apglabāšanai gadā (t)
izvests/eksportēts pārstrādei gadā (t)
C12 Operatora vai komersanta uzkrātais atkritumu daudzums pārskata gada beigās (t)
C13 Aizpilda tikai atkritumu poligonu apsaimniekotāji:

kopējais apglabātais atkritumu daudzums poligona darbības laikā (t)

D daļa: Aizpilda operatori vai komersanti, kuri veic atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju un šim nolūkam Latvijā ieved vai importē atkritumus

Nr.
p.k.

Valsts, no kuras ieved/importē atkritumus

Tā operatora nosaukums un adrese, no kura ieved/importē atkritumus

Paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanu/ sūtījumiem (numurs)

Ievesto/importēto atkritumu klases kods

Ievesto/importēto atkritumu daudzums (t)

 

 

 

 

 

 

E daļa: Aizpilda operatori vai komersanti, ja atkritumus nodod citam operatoram vai komersantam vai izved vai eksportē no Latvijas

Nr.p.k.

Valsts, uz kuru izved/eksportē atkritumus

Operators vai komersants, kuram nodod vai izved/eksportē atkritumus

Paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanu/sūtījumiem (numurs)

Nodoto vai izvesto/eksportēto atkritumu klases kods

Nodoto vai izvesto/eksportēto atkritumu daudzums (t)

nosaukums

adrese

reģistrācijas numurs komercreģistrā

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1075

(Pielikums grozīts ar MK 28.12.2009. noteikumiem Nr.1656; MK 24.01.2012. noteikumiem Nr.72)

Veidlapas “Nr.2 – Ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu” aizpildīšanas kārtība

1. Pārskatā iekļauj datus, pamatojoties uz ūdens resursu lietotāja veikto uzskaiti. Datu apkopošanai ieteicams izmantot Notekūdeņu vadlīnijas, kuras izstrādātas projekta "Vides monitorings – administratīvās un institucionālās kapacitātes stiprināšana Latvijas Republikā" ietvaros un ir pieejamas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" tīmekļa vietnē. Vadlīnijas izstrādātas monitoringa un kontroles vajadzībām attiecībā uz piesārņojošām izplūdēm ūdenī.

2. Tabulu A “Ūdens ņemšana no dabīgiem ūdens avotiem” aizpilda šādi:

2.1. Tabulā A uzrāda informācija par ūdeņu saņemšanu no dabīgiem ūdens avotiem (norādīti Paskaidrojuma tabulā Nr.2), uzrādot katru ūdens avotu atsevišķi;

2.2. 1.ailē ūdens ieguves vietas numurē pēc kārtas un izmanto tālākā pārskata veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, A1, A2;

2.3.  2.ailē norāda ūdens ņemšanas vietas faktisko adresi;

2.4. 3.ailē ūdens ieguves vietas identifikācijas numuru uzrāda tādu pašu kā piesārņojošās darbības integrētajās atļaujās vai ūdens resursu lietošanas atļaujās;

2.5.  4.ailē norāda dabīgā ūdens avota tipu, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.1 (pazemes ūdeņiem) vai Paskaidrojuma tabulas Nr.2 (virszemes ūdeņiem);

2.6. 5.ailē norāda ņemtā ūdens kategoriju, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.3;

2.7. 6 ailē norāda saņemtā ūdens daudzumu (tūkst.m3/gadā), ailes noslēgumā uzrāda kopējo ūdens daudzumu no visiem ūdens ņemšanas avotiem matemātiskai pārbaudei;

2.8. 7.ailē norāda ņemtā ūdens uzskaites veidu, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.4.

3. Tabulu AA “Ūdens un notekūdeņu saņemšana no citām fiziskām un juridiskām personām” aizpilda šādi:

3.1. Tabulā AA informāciju par ūdens un notekūdeņu saņemšanu no citām fiziskām un juridiskām personām uzrāda atsevišķi pa kategorijām. Datus par katru ūdens avotu norāda atsevišķi;

3.2. 1.ailē saņemtā ūdens plūsmas numurē pēc kārtas un izmanto tālākā pārskata veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, AA1, AA2;

3.3. 2.ailē uzrāda fizisko vai juridisko personu, no kuras ir saņemts ūdens, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu, juridiskās personas firmu vai nosaukumu.

3.4.  3.ailē norāda reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā (11 ciparu skaitlis). Ja ūdens tiek saņemts no fiziskām personām, kurām nav nodokļa maksātāja reģistrācijas numura, norāda personas kodu;

3.5. 4.ailē norāda saņemtā ūdens kategoriju, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.3;

3.6. 5.ailē norāda saņemto ūdens daudzumu (tūkst.m3/gadā), ailes noslēgumā uzrādot kopējo ūdens daudzumu no visiem ūdens saņēmējiem matemātiskai pārbaudei;

3.7. 6.ailē norāda saņemtā ūdens uzskaites veidu, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.4.

4. Tabulu B “Ūdens izmantošana” aizpilda šādi:

4.1. Tabulā B uzrāda informāciju par ūdens izmantošanu. Operators norāda datus tikai par paša izmantoto ūdeni;

4.2. 1.ailē ūdens izmantotājus numurē pēc kārtas un izmanto tālākai pārskata veidlapas aizpildīšanai. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, B1, B2;

4.3. 2.ailē uzrāda atsevišķi ūdens lietotājam piederošās ražotnes (piemēram, fermas, siltumnīcas, rūpnīcu cehi) vai cita ūdens lietotāja nosaukumu, kurš izmanto ūdeni, bet kuram pašam nav ūdens lietošanas atļaujas un par kuru sniedz datus veidlapas aizpildītājs. Ar vienu ierakstu drīkst uzrādīt sadzīvē lietotos ūdeņus un vienveidīgas produkcijas ražotnes ūdeņus ar ūdens ieņemšanu no viena avota un notekūdeņu novadīšanu uz vienu vietu. Šinī gadījumā uzrāda ražotņu skaitu, bet tālākās ailes aizpilda summāri. Par vienveidīgām tiek uzskatītas tādas ražotnes, kuras var aprakstīt ar vienu saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas NACE 2.red. kodu (vēlams līdz četrām zīmēm);

4.4. 3.ailē norāda reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā. Aili aizpilda tikai tās fiziskās vai juridiskās personas, kuras sniedz datus par citiem ūdens lietotājiem, kuriem nav savas ūdens lietošanas vai ūdens resursu lietošanas atļaujas un kuras neatskaitās patstāvīgi par izmantoto ūdeni, bet saņem to no komunālās ūdensvada sistēmas. Ja aili aizpilda fiziskā persona, kurai nav nodokļa maksātāja reģistrācijas numura, norāda personas kodu;

4.5. 4.ailē norāda piederību no tabulas A un AA 1. ailes. Gadījumā, ja izmantošana ir vienveidīga, bet ūdens tiek ņemts no dažādiem avotiem, atsevišķi uzrāda ūdens izmantošanu katram ūdens ņemšanas avotam;

4.6. 5.ailē norāda kodu līdz četrām zīmēm saskaņā ar NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju; Ar to, kā arī ar kodu atbilstības tabulām var iepazīties Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā: http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=4555. Šajā ailē katram ūdens izmantošanas veidam piešķir to NACE kodu no NACE 2. red. (vēlams līdz 4 zīmēm), kam reāli tika izmantots attiecīgais ūdens daudzums. Atsevišķi uzrāda ūdens daudzumu, kas tiek izmantots irigācijas vajadzībām, piešķirot NACE kodu ar čet­rām zīmēm (piemēram, NACE kods 0111) no klasifikatora grupas “Augkopība; dārzeņkopība; dārzkopība”. Irigācijas ūdens – ūdens, kas tiek izmantots, lai palielinātu mitruma saturu augsnē un nodrošinātu augiem optimālus augšanas apstākļus. Atsevišķi uzrāda ūdens daudzumu, kas tiek izmantots tehnoloģisko procesu dzesēšanas vajadzībām rūpniecības nozarēm ar NACE kodiem no 1500 līdz 3700, piešķirot NACE kodu ar četrām zīmēm (piemēram, NACE kods 1551), un arī atsevišķi ir uzrāda elektroenerģijas ražošanas un sadales nozare ar NACE kodu 3511. Dzesēšanas ūdens – ūdens, kas tiek izmantots iekārtu un procesu dzesēšanai;

4.7. 6.ailē norāda izmantotā ūdens daudzumu (tūkst.m3/gadā), ailes noslēgumā uzrāda kopējo izmantotā ūdens daudzumu matemātiskai pārbaudei;

4.8. 7.ailē uzrāda ražošanas produkcijā vai procesā paliekošos ūdeņus, piemēram, cementa ražošanā, skaidu plākšņu ražošanā, kuģiem, lopu dzirdināšanai, kultūraugu platību laistīšanai, kā arī ūdenssaimniecības sistēmu darbības nodrošināšanai, piemēram, filtru skalošanai dzeramā ūdens sagatavošanas stacijās un tīklu skalošanai;

4.9. 8.ailē uzrāda ūdens daudzumu, kas izmantots atgriezeniskajās sistēmās, piemēram, dzesēšanas ūdens, katlu māju atgriezeniskajās sistēmās;

4.10.  9.ailē norāda ūdens daudzumu, kas zudis ūdens transportēšanas ceļā no ūdens ņemšanas līdz izmantošanas vietai vai starp ūdens lietošanas un otrreizējas izmantošanas punktiem. Šajā daudzumā ieskaitāms arī ūdens apjoms, kas ievadīts ūdensapgādes sistēmā un izmantots konkrētam mērķim, taču netiek veikta šā apjoma uzskaite, piemēram, ugunsdzēsības vajadzībām. Šajā daudzumā netiek ieskaitīts ūdens apjoms, kas tiek izmantots ūdenssaimniecības sistēmu darbības nodrošināšanai.

5. Tabulu C “Notekūdeņu attīrīšana” aizpilda šādi:

5.1. Tabulā C uzrāda informāciju par notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) ar tiešu notekūdeņu novadīšanu vidē;

5.2. 1.ailē notekūdeņu attīrīšanas iekārtas numurē pēc kārtas un izmanto tālākā pārskata veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, C1, C2;

5.3. 2.ailē norāda attīrīšanas iekārtas identifikācijas numuru, kuru piešķir Reģionālās vides pārvaldes, izsniedzot piesārņojošās darbības integrēto atļauju;

5.4. 3.ailē norāda attīrīšanas iekārtai piesaistīto cilvēku skaitu. Ja nav pieejami precīzi dati par apkalpoto iedzīvotāju skaitu, tā aptuvenai novērtēšanai tiek rekomendēts pieņemt, ka uz katru apkalpoto mājsaimniecību (dzīvokli vai privātmāju) tiek apkalpoti 3 iedzīvotāji;

5.5. 4.ailē norāda attīrīšanas iekārtai saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" aprēķināto cilvēku ekvivalentu (CE). Cilvēku ekvivalenta viena vienība ir organisko vielu piesārņojuma daudzums, kas no attiecīgā aglomerācijā esošajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem nonāk attīrīšanas iekārtās un atbilst bioķīmiskajam skābekļa patēriņam 60 g O2 dienā;

5.6. 5.ailē norāda NAI tipu, kas piešķirams atkarībā no notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI) tipa: K – komunālajām (pašvaldību komunālo uzņēmumu) NAI, kuras attīra galvenokārt komunālos un sadzīves notekūdeņus, kas savākti galvenokārt caur centralizētu kanalizācijas sistēmu; R – industriālo (rūpniecības) uzņēmumu NAI, kuras attīra ražošanas un komunālos, sadzīves notekūdeņus; šajā grupā ietilpst arī slimnīcu, viesnīcu, viesu māju, skolu, armijas bāzu un citu objektu NAI, kuras atrodas šo objektu apsaimniekošanā; I – neatkarīgās jeb individuālās NAI, kuras nav pieslēgtas pie centralizētas kanalizācijas sistēmas (t.sk. neizved notekūdeņus uz citām NAI ar cisternām) un uz vietas attīra mājsaimniecību vai nelielu apdzīvoto vietu (mazāku par 50 CE) komunālos un sadzīves notekūdeņus;

5.6.1 5.ailē norāda notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas, kas atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" nodrošina pirmējo, otrējo vai intensīvāko notekūdeņu attīrīšanu;

5.7. 6.ailē norāda projektēto jaudu pēc cilvēku ekvivalenta;

5.8. 7.ailē norāda projektēto jaudu pēc notekūdeņu daudzuma m3/dnn;

5.9. 8.ailē norāda NAI nodošanas ekspluatācijā vai pēdējās rekonstrukcijas gadu.

5.10. 9.ailē norāda attīrīšanai pieņemto notekūdeņu piederību ar attiecīgo tabulas ieraksta kārtas numuru. No AA tabulas attīrīšanai pieņemtie notekūdeņi no citām organizācijām (ūdens lietotājiem), no B tabulas pašu radītie notekūdeņi;

5.11. 10.ailē norāda faktisko noslodzi katrai attīrīšanas iekārtai (tūkst.m3/gadā). Ailes noslēgumā uzrāda no visām attīrīšanas iekārtām notekūdeņu daudzumu matemātiskai pārbaudei;

5.12. 11.ailē norāda attīrīšanas iekārtās pārslodzes vai avāriju gadījumā radušos notekūdeņus (tūkst.m3/gadā). Pārplūdes (overflows) ir izplūdes no kombinētās (jauktās) (combine) kanalizācijas sistēmas ūdens tilpnēs lietusgāžu laikā, kad plūsma sistēmā (kanalizācijas ūdeņu un lietus ūdeņu maisījums) pārsniedz projektēto jaudu. Pārplūžu kontroli nosaka HELCOM ieteikumi 11/2;

5.13. 12.ailē norāda attīrīšanas iekārtās pārslodzes vai avāriju gadījumā radušos notekūdeņus (tūkst.m3/gadā). Apvedūdeņi (by-passes) ir izplūdes no kanalizācijas sistēmas ūdens tilpnēs, lai novērstu attīrīšanas iekārtu sūkņu stacijas bojājumus elektroapgādes pārtraukumu vai avāriju un remontdarbu laikā. Gadījumus, kad atļauts novadīt apvedūdeņus, nosaka HELCOM Ieteikumi 9/2;

5.14. 13.ailē uzrāda notekūdeņu attīrīšanas pakāpi pēc attīrīšanas gala rezultāta atbilstoši pirmējai attīrīšanai, otrējai attīrīšanai vai biogēnu redukcijai (padziļinātai attīrīšanai).

6. Tabulas D “Ūdens un notekūdeņu novadīšana vidē” un DD “Ūdens un notekūdeņu nodošana citām fiziskām vai juridiskām personām” aizpilda šādi:

6.1. Tabulā D uzrāda visus vidē novadītos ūdeņus un notekūdeņus, norādot to kategorijas atsevišķi. Tabulā DD uzrāda visus ūdeņus un notekūdeņus, kuri tiek novadīti citās sistēmās t.sk. kanalizācijas sistēmās, vai nodoti citai organizācijai, uzrādot atsevišķi pa kategorijām;

6.2. 1.ailē ūdens novadīšanu numurē pēc kārtas un izmanto tālākā pārskata veidlapas aizpildīšanā. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, D1, DD1;

6.3. 2.ailē norāda plūsmu, no kuras ūdens tiek novadīts. Piederība no tabulas A, AA, B un C 1. ailes;

6.4. 3.ailē norāda novadāmo ūdeņu kategoriju, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.3, tādu pašu kā ūdens resursu lietošanas un piesārņojuma integrētajās atļaujās. Ja ūdeņi pēc to tīrības pakāpes (normatīvi tīri, normatīvi netīri), gada laikā mainās, tad atsevišķā rindā uzrāda katrai tīrības pakāpei atbilstošo ūdens daudzumu, otrās rindas pirmajā ailē liekot turpinājuma zīmi - zvaigznīti. Notekūdeņus no zivjaudzētavām un zivsaimniecībām norāda ar atbilstošu kategoriju no Paskaidrojuma tabulas 3;

6.5. 4.ailē norāda novadāmo ūdeņu faktisko daudzumu (tūkst.m3/gadā), ailes noslēgumā uzrāda kopējo ūdens daudzumu no visām novadīšanas vietām matemātiskai pārbaudei;

6.6. 5.ailē norāda novadāmo ūdeņu uzskaites veidu, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr. 4;

6.7. 6.ailē tabulā D norāda ūdens novadīšanas vietu vidē, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.2. Tabulā DD norāda ūdens novadīšanu citās sistēmās, tajā skaitā kanalizācijas sistēmā vai ūdens nodošanu citai organizācijai, uzrādot saņēmēja vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas firmu vai nosaukumu;

6.8.  7.ailē tabulā D norāda notekūdeņu novadīšanas vietas identifikācijas numuru, kuru piešķir reģionālā vides pārvalde, izsniedzot piesārņojošās darbības integrēto atļauju. Tabulā DD norāda reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā vai personas kodu, ja nav nodokļa maksātāja reģistrācijas numura.

7. Tabulu E “Paliekošais piesārņojums” aizpilda šādi:

7.1. Tabulā E uzrāda piesārņojuma slodzi notekūdeņos tonnās gadā katrā konkrētā notekūdeņu izplūdes vietā. Visi ūdens resursu lietotāji tabulā uzrāda ienākošo notekūdeņu kvalitāti (tikai piesārņojuma parametri – suspendētās vielas, BSP5, ĶSP, Pkop , Nkop) un izejošā ūdens kvalitāti (visi kontrolējamie piesārņojuma parametri), to atdalot ar daļas svītru;

7.2. 1.ailē norāda plūsmu, no kuras ūdens tiek novadīts, uzrādot piederības sai­ti no tabulas D vai DD 1. ailes;

7.3. 2.– 11.ailē norāda piesārņojošo vielu parametri - suspendētās vielas, bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), virsmas aktīvās vielas (SVAVkop), kopējais fosfora daudzums (Pkop), fosfora fosfāti (PPO4), kopējais slāpekļa daudzums noteikts kā Nkop = NKj(Norg + N/NH4) + N/NO3 + N/NO2, biogēni (NNH4, NNO3). Naftas produkti jāuzrāda uzņēmumiem, kuriem tas ir noteikts ūdens resursu lietošanas vai piesārņojošās darbības integrētajās atļaujās;

7.4. 12. – 19. ailē uzrāda Hg, Pb, Cd, Cr, Zn, Ni, Cu un As piesārņojuma slodzi gadā;

7.5. 20. – 37.ailē uzrāda pārējās organiskās un neorganiskās ūdens videi īpaši bīstamās un īpaši bīstamās vielas, kā arī tos parametrus (tukšajās ailēs), par kuru analīzi lemj attiecīgās reģionālās vides pārvaldes (saskaņā ar ūdens resursu lietošanas vai integrēto piesārņojošās darbības atļauju), piemēram, ja tehnoloģiskajos procesos tiek izmantotas specifiskas ķīmiskas vielas. Smagos metāli obligāti uzrāda attīrīšanas iekārtām, kuru cilvēku ekvivalents CE (tabula C 4. aile) ir lielāks par 10000. Ja notekūdeņos noteiktā smagā metāla koncentrācija ir zem metodes detektēšanas (noteikšanas) robežas (angļu val.: Method Detection Limit, MDL), tad šajā gadījumā, lai aprēķinātu paliekošā piesārņojuma slodzi, ir jāņem ½ no MDL uzrādītās koncentrācijas (informācija no attiecīgās laboratorijas, kur tiek veiktas notekūdeņu paraugu ķīmiskās analīzes);

7.6. Ja piesārņojuma nav, norāda to ar “0”. Ja piesārņojums netiek noteikts, norāda to ar mīnus zīmi;

7.7. Katras ailes noslēgumā uzrāda kopējo paliekošo piesārņojuma daudzumu matemātiskai pārbaudei.

8. Tabulas F “Saražotās notekūdeņu dūņas” un FF “Saņemtās notekūdeņu dūņas” aizpilda šādi:

8.1. Tabulu F aizpilda notekūdeņu dūņu ražotāji, bet tabulu FF aizpilda notekūdeņu dūņu saņēmēji par saņemto notekūdeņu dūņu daudzumu. Dabiski mitru dūņu 1m3 dūņu masa ir:

8.1.1. ar sausnas saturu līdz 5 % - 0,95 t;

8.1.2. ar sausnas saturu 5 – 20 % - 0,90 t;

8.1.3. ar sausnas saturu virs 20 % - 0,85 t.;

8.2. 1.ailē F tabulā uzrāda plūsmu, no kurienes dūņas tiek ņemtas, piederība no tabulas C 1. ailes. FF tabulā uzrāda notek­ūdeņu dūņu saņemšanu no citām attīrīšanas iekārtām (citiem ūdens lietotājiem), norādot juridiskās personas firmu vai nosaukumu un kodu pēc nodokļu maksātāja reģistra;

8.3. 2.ailē norāda dūņu atbilstību grupai, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.5 (apstrādātas vai neapstrādātas dūņas);

8.4. 3.ailē norāda dabiski mitru notek­ūdeņu dūņu daudzumu attiecīgajā notek­ūdeņu dūņu grupā (t/gadā). Ailes noslēgumā uzrāda visu dūņu kopējais daudzumu matemātiskai pārbaudei;

8.5. 4.ailē norāda sausnas saturu (%) dabiski mitrā dūņu masā, nosakot to pēc metodikas LVS EN 12880 vai LVS ISO 11465:1993;

8.6. 5.ailē norāda sausnas masu attiecīgajā notekūdeņu dūņu grupā (t/gadā). Sausnas masu nosaka pēc formulas (a*b)/100, kur a – dabiski mitru dūņu masa (t), b – saus­nas saturs dabiski mitrā dūņu masā (%);

8.7. 6.ailē norāda gadā analizēto paraugu skaitu sausnas noteikšanai;

8.8. 7– 13.ailē norāda smago metālu Cu, Zn, Ni, Pb, Cd, Cr, Hg koncentrāciju (g/tonnas) notekūdeņu dūņu sausnā, kas atbilst mg/kg;

8.9. 14.ailē norāda gadā analizēto paraugu skaitu smago metālu noteikšanai;

8.10. 15.ailē norāda dūņu izmantošanas veidu, izmantojot kodu no Paskaidrojuma tabulas Nr.6. Ja dūņas tiek nodotas citam komersantam, norāda tā firmu un reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā;

8.11. 16.-17.ailē norāda izmantoto dūņu daudzumu: dabiski mitras (t/gadā) un saus­nas masu (t/gadā);

8.12. 3., 5., 16. un 17.ailes noslēgumā uzrāda kopējo dūņu daudzumu matemātiskai pārbaudei, bet 6. un 14.ailes noslēgumā uzrāda kopējo testēto paraugu skaitu gadā.

9. Tabulu G “Ikmēneša ūdens ņemšana/novadīšana” aizpilda tikai tie ūdens resursu lietotāji, kuru darbībai ir izteikti sezonāls raksturs. Tabulā norāda gan ņemšanu, gan novadīšanu, atdalot tās ar daļsvītru. Ūdens ņemšanu un novadīšanu uzskaita tūkstošos m3/mēnesī.

10. Tabulu H "Notekūdeņu testēšana" aizpilda šādi:

10.1. Tabulu H par paliekošā piesārņojuma analītisko raksturojumu aizpilda ūdens lietotāji sadarbībā ar attiecīgajām laboratorijām, kas veic konkrēto piesārņojumu raksturojošo parametru noteikšanu;

10.2. 1.ailē uzrāda veidlapā minētos parametrus, kā arī ūdens videi īpaši bīstamās un bīstamās ķīmiskās vielas, kuras noteiktas konkrētajam ūdens lietotājam izsniegtajā ūdens resursu lietošanas vai piesārņojošās darbības integrētajā atļaujā;

10.3. 2.ailē norāda testēšanas normatīvi tehniskās dokumentācijas numuru. Uzrāda parametra noteikšanai izmantotās metodikas kodu: ja laboratorijā metodika ir akreditēta, tad uzrāda kodu saskaņā ar akreditācijas apliecības pielikumu, ja laboratorijā metodika nav akreditēta, uzrāda tās izmantotās metodikas kodu, saskaņā ar kuru dotais parametrs ir noteikts. Piemēram, ĶSP noteikšanai: LVS ISO 6060; naftas produktu noteikšanai: LV EN ISO 9277-2;

10.4. 3. un 4.ailē norāda metodes detektēšanas (noteikšanas) robežu (angļu val.: Method Detection Limit, MDL). 3.ailē uzrāda konkrētās metodes noteikšanas robežas lielumu (skaitli), bet 4.ailē - attiecīgā lieluma mērvienību (mg/l vai μg/l);

10.5. 5.ailē norāda izmantotās metodes akreditācijas statusu: “jā” – metode ir akreditēta dotajā laboratorijā; “nē”- metode nav akreditēta dotajā laboratorijā;

10.6.  6.ailē ieraksta tās laboratorijas nosaukumu, kas veic konkrēto parametru noteikšanu;

10.7.  7.ailē norāda testēšanas rezultātus, kas iegūti, iepriekšējā kalendāra gadā testējot notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ieejošo notekūdeņu kvalitāti. Ja rezultātu skaits parametram ir lielāks par 12 rezultātiem gadā, norāda mēnešu vidējos rezultātus;

10.8.  8.ailē norāda testēšanas rezultātus, kas iegūti, iepriekšējā kalendāra gadā testējot no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām izejošo notekūdeņu kvalitāti. Ja rezultātu skaits parametram ir lielāks par 12 rezultātiem gadā, norāda mēnešu vidējos rezultātus;

10.9.  9.ailē norāda 7. un 8.ailē norādīto testēšanas rezultātu mērvienību (mg/l vai μg/l).

11. Tabulu I-1 “Operatora veiktā pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultāti augšpus no emisijas vietas” aizpilda šādi:

11.1. Tabulā I-1 uzrāda pieņemošo (virszemes) ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultātus (piesārņojošo vielu koncentrācijas) augšpus konkrētās notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas. Tabulu aizpilda visi ūdens resursu lietotāji, kuriem reģionālā vides pārvalde ir noteikusi veikt pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringu augšpus un lejpus no emisijas vietas atbilstoši atļaujā noteiktajām;

11.2. 1.ailē norāda novadīšanas vietu, kurai tiek veikts monitorings – piederības saite no tabulas D 1. ailes;

11.3. 2.ailē norāda ūdens parauga ņemšanas vietas attālumu augšpus no notek­ūdeņu emisijas (izplūdes) vietas metros (m);

11.4. 3.ailē norāda ūdens parauga ņemšanas datumu: diena/mēnesis/gads (piemēram: 08/11/2003);

11.5. 4.– 13.ailē norāda piesārņojošo vielu noteiktās koncentrācijas (mg/l vai μg/l) ūdens paraugā – suspendētās vielas, bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), kopējais fosfora daudzums (Pkop), fosfora fosfāti (PPO4), kopējais slāpekļa daudzums noteikts kā Nkop = NKj(Norg + N/NH4) + N/NO3 + N/NO2, biogēni (NNH4, NNO3), kā arī tās piesārņojošo vielu koncentrācijas (tukšajās ailēs), par kuru analīzi lemj attiecīgās reģionālās vides pārvaldes.

12. Tabulu I-2 “Operatora veiktā pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultāti lejpus no emisijas vietas” aizpilda šādi:

12.1. Tabulā I-2 uzrāda pieņemošo (virszemes) ūdeņu kvalitātes monitoringa rezultāti (piesārņojošo vielu koncentrācijas) lejpus konkrētās notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas. Tabulu aizpilda visi ūdens resursu lietotāji, kuriem reģionālā vides pārvalde ir noteikusi veikt pieņemošo ūdeņu kvalitātes monitoringu augšpus un lejpus no emisijas vietas atbilstoši atļaujā noteiktajām;

12.2. 1.ailē norāda novadīšanas vietu, kurai tiek veikts monitorings – piederības saite no tabulas D 1. ailes;

12.3. 2.ailē norāda ūdens parauga ņemšanas vietas attālumu lejpus no notekūdeņu emisijas (izplūdes) vietas metros (m);

12.4. 3.ailē norāda ūdens parauga ņemšanas datumu: diena/mēnesis/gads (piemēram: 08/11/2003).

12.5. 4.– 13.ailē norāda piesārņojošo vielu noteiktās koncentrācijas (mg/l vai μg/l) ūdens paraugā – suspendētās vielas, bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), kopējais fosfora daudzums (Pkop), fosfora fosfāti (PPO4), kopējais slāpekļa daudzums noteikts kā Nkop = NKj(Norg + N/NH4) + N/NO3 + N/NO2, biogēni (NNH4, NNO3), kā arī tās piesārņojošo vielu koncentrācijas (tukšajās ailēs), par kuru analīzi lemj attiecīgās reģionālās vides pārvaldes.

13 Tabulu J “Kanalizācijas sistēmas” aizpilda šādi:

13.1. Tabulu aizpilda operatori, kuri apsaimnieko kanalizācijas sistēmas un sniedz kanalizācijas pakalpojumus. Operatori, kuri apsaimnieko kanalizācijas sistēmu tikai savā teritorijā vai tikai lietus notekūdeņu kanalizāciju, šo tabulu neaizpilda. Operatori, kas tabulu aizpilda, lietus notekūdeņu kanalizāciju norāda tikai tajā gadījumā, ja tā sajaucas ar komunālo kanalizācijas sistēmu;

13.2. 1.ailē kanalizācijas sistēmas numurē pēc kārtas. Visiem kārtas numuriem priekšā liek tabulas apzīmējumam pieņemto burtu, piemēram, J1, J2;

13.3. 2.ailē norāda kanalizācijas sistēmas identifikācijas numuru, saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" klasifikatoru;

13.4. 3.ailē norāda kanalizācijas sistēmas triviālo, operatora piešķirto nosaukumu;

13.5. 4.ailē norāda kanalizācijas cauruļvadu sistēmai pieslēgto iedzīvotāju skaitu. Ja nav pieejami precīzi dati par apkalpoto iedzīvotāju skaitu, tā aptuvenai novērtēšanai pieņem, ka uz katru apkalpoto mājsaimniecību (dzīvokli vai privātmāju) tiek apkalpoti 3 iedzīvotāji;

13.6. 5.ailē norāda kanalizācijas cauruļvadu sistēmā ienākošo slodzi cilvēku ekvivalentos (aprēķināma analoģiski, kā C tabulas gadījumā);

13.7. 6.ailē norāda kanalizācijas cauruļvadu sistēmas savākto notekūdeņu daudzumu, tūkstošos m3/gadā;

13.8. 7.ailē norāda iedzīvotāju skaitu, kas tiek nodrošināts ar asenizācijas pakalpojumiem, izvedot notekūdeņos no izsmeļamām bedrēm un krājbaseiniem ar autocisternām. Ja nav pieejami precīzi dati par apkalpoto iedzīvotāju skaitu, pieņem, ka uz katru apkalpoto mājsaimniecību (dzīvokli vai privātmāju) tiek apkalpoti 3 iedzīvotāji;

13.9. 8.ailē norāda slodzi cilvēku ekvivalentos, kas attīrīšanas iekārtās nonāk, izvedot notekūdeņus no izsmeļamām bedrēm un krājbaseiniem ar autocisternām (aprēķināma analoģiski, kā C tabulas gadījumā);

13.10. 9.ailē norāda savākto notekūdeņu daudzumu, kas attīrīšanas iekārtās nonācis, izvedot notekūdeņus no izsmeļamām bedrēm un krājbaseiniem ar autocisternām;

13.11. 10.ailē norāda no tabulām B vai AA kanalizācijas sistēmā ienākošās notek­ūdeņu plūsmas;

13.12. 11.ailē norāda no kanalizācijas sistēmas uz tabulām C, D vai DD novadītās notekūdeņu plūsmas;

13.13. 12.ailē norāda kanalizācijas sistēmas tipu – komunālā, rūpnieciskā vai individuālā. Kanalizācijas sistēmu tipus klasificē pēc tādiem pašiem principiem, pēc kādiem attīrīšanas iekārtas (sk. punktu 4.6.);

13.14. 13. ailē atzīmē, vai kanalizācijas sistēmai ir tiešā izplūde vidē (bez attīrīšanas) – “jā”, ja izplūde ir vai “nē”, ja tās nav. Ja ir atzīmēts “nē”, tad šai plūsmai sekojošās 3 ailes nepilda;

13.15. 14.ailē norāda bez attīrīšanas vidē tieši novadīto notekūdeņu apjomu, tūkstošos m3/gadā;

13.16. 15.ailē norāda bez attīrīšanas vidē tieši novadīto normatīvi tīro notekūdeņu apjomu, tūkstošos m3/gadā;

13.17. 16.ailē norāda bez attīrīšanas vidē tieši novadīto normatīvi netīro notekūdeņu apjomu, tūkstošos m3/gadā.

14. Aizpildot J tabulu, ņem vērā tās sakarības ar C tabulu:

14.1. J tabulas 4. un 7.ailes vērtību summa nedrīkst būt mazāka par C tabulas atbilstošās plūsmas 3. ailes vērtību! Šī summa drīkst būt lielāka par C tabulas atbilstošās plūsmas 3. ailes vērtību tikai tajā gadījumā, ja kanalizācijas sistēmai ir tiešās izplūdes vidē bez attīrīšanas;

14.2. J tabulas 5. un 8. ailes vērtību summa nedrīkst būt mazāka par C tabulas atbilstošās plūsmas 4. ailes vērtību;

14.3. J tabulas 6. un 9. ailes vērtību summa nedrīkst būt mazāka par C tabulas atbilstošās plūsmas 10. ailes vērtību.

Paskaidrojuma tabula Nr.1

Pazemes ūdeņu horizonti

Nr.
p.k.

Indekss

Nosaukums

Ūdens horizonts iekļauj
(jaunais indekss)

Vecais indekss

Kods

1.

Q

Gruntsūdeņi*)

-

-

60

2.

Q I – III

Starpmorēnu spiediena ūdeņi

-

-

61

3.

J2-3

Juras ūdens horizonts

J2k2+3, J2pp, J3o

-

62

4.

P2

Permas ūdens horizonts

P2nk

-

63

5.

C1

Karbona ūdens horizonts

C1nc,C1pp, C1lt

D3nc, pp, šķ, lt

64

6.

C1 – P2

Karbona – Permas ūdens horizonts

C1nc,C1pp, C1lt, P2nk

-

65

7.

D3mr – šķ

Mūru – Šķerveļa ūdens horizonts

D3mr, D3tr, D3snķ, D3žg, D3ktl2+3, D3šķ

D3dn, d, žd, švt, svt

66

8.

D3mr – C1

Mūru – Karbona ūdens horizonts

D3mr, D3tr, D3snķ, D3žg, D3ktl2+3, D3šķ, C1

-

67

9.

D3jn – ak

Jonišķu – Akmenes ūdens horizonts

D3jn, D3krs, D3ak

D3krs, lb – el

68

10.

D3jn – šķ (D3fm)

Jonišķu – Šķerveļa ūdens horizonts (Famena komplekss)

D3šķ, D3ktl2+3, D3žg, D3snķ, D3tr, D3mr, D3ak, D3krs, D3jn

D3dn – el

69

11.

D3aml

Amulas ūdens horizonts

D3aml

D3aml

70

12.

D3st

Stipinu ūdens horizonts

D3stp

D3bs, stp

71

13.

D3og

Ogres ūdens horizonts

D3og, D3kt+og

D3pm

72

14.

D3dg

Daugavas ūdens horizonts

D3dg, D3dg3, D3dg2, D3dg1

D3br – sm

73

15.

D3slp

Salaspils ūdens horizonts

D3slp

D3slp, D3sl

74

16.

D3pl

Pļaviņu ūdens horizonts

D3pl

D3pl

75

17.

D3pl+slp

Pļaviņu - Salaspils ūdens horizonts

D3pl, D3slp

D3sr

86

18.

D3pl – dg

Pļaviņu – Daugavas ūdens horizonts

D3dg, D3slp,D3pl

D3br – sr

76

19.

D3am

Amatas ūdens horizonts

D3am

D3am, D3a

77

20.

D3gj

Gaujas ūdens horizonts

D3gj, D3gj1, D3gj2

D3gj, gj2, gj1

78

21.

D3gj+am

Gaujas -Amatas ūdens horizonts

D3gj, D3am

D3Šv

87

22.

D2br

Burtnieku ūdens horizonts

D2br

-

88

23.

D2ar

Arukilas ūdens horizonts

D2ar

-

89

24.

D2ar – br

Arukilas – Burtnieku ūdens horizonts

D2ar, D2br

D2tr, sto, st

79

25.

D2ar – D3gj

Arukilas – Gaujas ūdens horizonts

D2ar, D2br, D3gj

D3šv-D2sto

80

26.

D2nr

Narvas ūdens horizonts

D2nr, D2nr3

-

81

27.

D2nr+ar

Narvas - Arukilas ūdens horizonts

D2nr, D2ar

-

90

28.

D2pr

Pērnavas ūdens horizonts

D2pr

-

82

29.

D2km

Ķemeru ūdens horizonts

D2km

-

83

30.

D2km+pr

Ķemeru-pernavas ūdens horizonts

D2km, D2pr

-

91

31.

Є – O

Kembrija – Ordovika ūdens horizonts

O1 (Varangu horizonts),

Є2dm, Є1-2cr, Є1-2tb

Є1iž, Є1ts

84

32.

-

Nenoteikts ūdens horizonts

-

-

85

*) - t.sk. Gaujas, Baltezera u.c. krasta infiltrācijas ūdens ņemšanas vietas.

Paskaidrojuma tabula Nr. 2

Ūdens avota tips un notekūdeņu novadīšanas vietas

N.p.k.

Nosaukums

Kods

1

2

3

1.

2.

2.2.

2.3.

2.4.

2.5.

2.6.

2.7.

2.8.

3.

3.1.

3.2.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

PAZEMES ŪDEŅI (atbilstoši):

VIRSZEMESŪDEŅI:

Jūra,

Līcis,

Ezers,

Upe,

Strauts,

Ūdenskrātuve,

Dīķis,

u.c.

Drenāžas ūdeņi:

Horizontālā drenāža,

Vertikālā drenāža.

Karjeru ūdeņi;

Purvs;

Sateču ūdeņi;

Lietus ūdeņi;

Krājbaseins;

Pazemes filtrācija.

60 – 87

10 – 59

10

11

30

20

40

41

51-59

D

HD

VD

K

P

SA

LI

NI

NF

Paskaidrojuma tabula Nr.3

Ūdens kategorija

N.p.k.

Nosaukums

Kods

1.

2.

3.

4.

5.

6.

6.1.

6.1.1.

6.1.2.

6.1.3.

6.1.4.

6.1.5.

6.2.

6.2.1.

6.2.2.

6.2.3.

6.2.4.

6.2.5.

6.2.6.

6.3.

7.

8.

9.

9.1.

9.1.1.

9.1.2.

9.2.

9.2.1.

9.2.2.

Dzeramais ūdens bez apstrādes,

Dzeramais ūdens ar apstrādi,

Minerālūdeņi,

Tehniskais ūdens bez apstrādes,

Tehniskais ūdens ar apstrādi,

Notekūdeņi.

Bez attīrīšanas:

normatīvi tīri komunālie notekūdeņi,

normatīvi tīri ražošanas notekūdeņi,

normatīvi netīri komunālie notekūdeņi,

normatīvi netīri sadzīves notekūdeņi,

normatīvi netīri ražošanas notekūdeņi.

Ar attīrīšanu:

normatīvi tīri komunālie notekūdeņi,

normatīvi tīri sadzīves notekūdeņi,

normatīvi tīri ražošanas notekūdeņi,

normatīvi netīri komunālie notekūdeņi,

normatīvi netīri sadzīves notekūdeņi,

normatīvi netīri ražošanas notekūdeņi.

Toksiskie (toksiskie var būt gan kā neattīrītie tā arī nepietiekoši attīrītie notekūdeņi.

Lietus notekūdeņi.

Balasta notekūdeņi.

Zivjaudzētavu un zivsaimniecību notekūdeņi:

Ar attīrīšanu:

normatīvi tīri zivsaimniecību notekūdeņi,

normatīvi netīri zivsaimniecību notekūdeņi,

Bez attīrīšanas:

normatīvi tīri zivsaimniecību notekūdeņi,

normatīvi netīri zivsaimniecību notekūdeņi.

DZN

DZA

MIN

TN

TA

BTK

BTR

BNK

BNS

BNR

ATK

ATS

ATR

ANK

ANS

ANR

TAN

LN

BN

ATZ

ANZ

BTZ

BNZ

Paskaidrojuma tabula Nr.4

Ūdens uzskaites veids

N.p.k.

Nosaukums

Kods

1.

2.

3.

4.

5.

6.

Ūdens mērītājs,

Elektrības skaitītājs,

Normatīvie dokumenti,

Aprēķini,

Sūkņu jauda

Citi

UM

ES

ND

AP

SJ

CI

Paskaidrojuma tabula Nr.5

Notekūdeņu dūņu grupas

N.p.k.

Dūņu grupas

kods

1.

2.

Dūņas, kas apstrādātas atbilstoši LR MK noteikumu Nr. 362 4.1. punktā minētajiem apstrādes veidiem (uzglabāšana vismaz 12 mēnešus, termofilā un mezofilā sadalīšana, aerobā stabilizēšana, kompostēšana, apstrāde ar kaļķi, pasterizācija, žāvēšana).

Neapstrādātas notekūdeņu dūņas (notekūdeņu dūņas, kas nav bijušas apstrādātas kādā no 1. punktā minētajiem veidiem).

AD

ND

Paskaidrojuma tabula Nr.6

Notekūdeņu dūņu izmantošanas veidi

N.p.k.

Dūņu izmantošanas veids

Kods

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

Lauksaimniecība (t.sk. augšņu uzlabošana un mežsaimniecība);

Kompostēšana;

Sadedzināšana;

Apglabāšana atkritumu izgāztuvē;

Uzglabāšana (pagaidu uzglabāšana);

Degradēto platību rekultivācija;

Apzaļumošana;

Citi

L

K

S

A

U

R

Z

CI

Paskaidrojuma tabula Nr.7

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu veids

(Paskaidrojuma tabula svītrota ar MK 24.01.2012. noteikumiem Nr.72)

Paskaidrojuma tabula Nr.8

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tips

(Paskaidrojuma tabula svītrota ar MK 24.01.2012. noteikumiem Nr.72)
Vides ministrs R.Vējonis
Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1075

(Pielikums grozīts ar MK 28.12.2009. noteikumiem Nr.1656; MK 24.01.2012. noteikumiem Nr.72; MK 02.04.2013. noteikumiem Nr.185)

Veidlapas “Nr.3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem” aizpildīšanas kārtība

I Vispārējā daļa.

1. Pārskatā iekļauj datus pamatojoties uz operatora vai komersanta veikto uzskaiti.

2. Ja aizpildītajā pārskatā konstatētas kļūdas, pārskata iesniedzējs izdara atbilstošos labojumus un atkārtoti iesniedz laboto pārskatu adresātam, kuram šī informācija tiek sniegta.

3. Ja operatora vai komersanta uzņēmumi izvietoti dažādās vietās, kurās veic saimniecisko darbību, tad par katru šādu uzņēmumu iesniedz atsevišķu pārskatu.

4. Ja pārskata iesniedzējs uzrāda vairāk nekā piecus dažādus atkritumu veidus, tad pārskata aizpildīšanai izmanto papildu veidlapas, uzrādot veidlapu kopējo skaitu un numurējot tās.

5. Ja atkritumus nosvērt nav iespējams, to daudzumu (masu) uzrāda pēc iespējas tuvinātu reālajam atkritumu daudzumam, izmantojot atkritumu tilpuma – masas pārrēķina faktorus vai pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi. Atkritumu daudzuma pārrēķinam ieteicams izmantot rokasgrāmatas "Rokasgrāmata faktoru pielietošanai sadzīves atkritumu uzskaitē, pārejot no tilpuma uz svara vienībām" 4.–8.tabulā apkopotos faktorus. Saistībā ar atkritumu klasifikāciju, reģistrāciju un pārskatu veidošanu ieteicams izmantot arī Atkritumu reģistrācijas un klasifikācijas vadlīnijas, kuras izstrādātas Phare projekta "Vides monitorings – administratīvās un institucionālās kapacitātes stiprināšana Latvijas Republikā" ietvaros. Rokasgrāmata un vadlīnijas ir pieejamas centra tīmekļa vietnē.

6. Ja operatoram vai komersantam ir spēkā esoša atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai, par to izdara atzīmi pārskata veidlapā. Ja operatoram vai komersantam ir atkritumu apsaimniekošanas atļauja, atzīmē, kādai darbībai vai darbībām tā ir izsniegta. Pārskata veidlapā norāda arī atļaujas numuru un datumu.

II. Pārskata veidlapas "Nr.3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem" aizpildīšanas kārtība

7. Pārskata daļas aizpilda:

7.1. A daļu – visi operatori vai komersanti;

7.2. B daļu – operatori vai komersanti, kuru darbības rezultātā veidojas atkritumi;

7.3. C daļu – operatori vai komersanti, kuri apsaimnieko atkritumus;

7.4. D daļu – operatori vai komersanti, kuri veic atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju un atkritumus ieved (no Eiropas Savienības dalībvalsts) vai importē (no trešās valsts) Latvijā;

7.5. E daļu – operatori vai komersanti, ja tie nodod atkritumus citam operatoram vai komersantam vai atkritumus izved (uz Eiropas Savienības dalībvalsti) vai eksportē (uz trešo valsti) no Latvijas.

8. Rindā A1 norāda operatora vai komersanta darbības veidu ar atkritumiem – atkritumi rodas operatora vai komersanta darbības rezultātā vai operators vai komersants atkritumus apsaimnieko, ietverot arī pārstrādi.

9. Rindā A2 operators vai komersants, kurš ir saņēmis atļauju atkritumu apsaimniekošanai, atzīmē, vai tas ir pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrība, aģentūra vai iestāde, vai komersants (izņemot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības).

10. Rindas B1, B2, B3 un B4 aizpilda saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.302):

10.1. rindā B1 norāda atkritumu nosaukumu (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.302 1.pielikumu);

10.2. rindā B2 norāda atkritumu klases kodu (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.302 1.pielikumu);

10.3. rindā B3 norāda atkritumu īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.302 2.pielikumu). Rindu aizpilda, ja atkritumi ir bīstami;

10.4. rindā B4 norāda atkritumu daudzuma noteikšanas metodi:

10.4.1. M, ja atkritumus sver;

10.4.2. A, ja atkritumu daudzumu aprēķina (piemēram, pārrēķina no tilpuma uz masas vienībām);

10.4.3. N, ja atkritumu daudzumu novērtē citādi (piemēram, pēc tehnoloģiskā procesa, eksperta novērtējuma, kādā citā veidā).

11. Rindā B5 norāda atkritumu daudzumu tonnās, kas operatora vai komersanta uzņēmuma teritorijā glabājas pārskata gada sākumā.

12. Rindā B6 norāda pārskata gada laikā radīto atkritumu daudzumu tonnās.

13. Rindā B7 norāda tās darbības, kuras pārskata iesniedzējs savā teritorijā pats veic ar atkritumiem, norādot lietotos apglabāšanas (D kods) vai pārstrādes un reģenerācijas (R kods) veidus un attiecīgo atkritumu daudzumu. R un D kodus norāda saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumiem Nr.319 "Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.319). Ja saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.319 attiecīgajam reģenerācijas veidam (R kods) ir apakškodi, tad attiecīgajam reģenerācijas veidam norāda atbilstošo apakškodu.

14. Rindā B8 norāda atkritumu daudzumu, kuru pārskata iesniedzējs ir nodevis citam operatoram vai komersantam pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai nodoto atkritumu daudzumu norāda atsevišķās rindās.

15. Rindā B9 norāda atkritumu daudzumu, kuru operators vai komersants izved vai eksportē pārstrādei vai apglabāšanai pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai izvesto vai eksportēto atkritumu daudzumu norāda atsevišķās rindās.

16. Rindā B10 norāda operatora vai komersanta uzņēmuma teritorijā uzkrāto atkritumu daudzumu pārskata gada beigās, kas tiek uzglabāts pirms nodošanas citam komersantam vai iestādei.

17. Rindā B5 un B6 norādīto skaitļu summai jāsakrīt ar rindā B7, B8, B9 un B10 norādīto skaitļu summu.

18. Rindas C1, C2 un C3 aizpilda saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.302:

18.1. rindā C1 norāda atkritumu nosaukumu (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.302 1.pielikumu);

18.2. rindā C2 norāda atkritumu klases kodu (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.302 1.pielikumu);

18.3. rindā C3 norāda atkritumu īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.302 2.pielikumu). Rindu aizpilda, ja atkritumi ir bīstami.

19. Rindā C4 norāda atkritumu daudzuma noteikšanas metodi:

19.1. M, ja atkritumus sver;

19.2. A, ja atkritumu daudzumu aprēķina (piemēram, pārrēķina no tilpuma uz masas vienībām);

19.3. N, ja atkritumu daudzumu novērtē citādi (piemēram, pēc tehnoloģiskā procesa, eksperta novērtējuma, kādā citā veidā).

20. Rindā C5 atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi norāda rindā C2 norādīto atkritumu (konkrētie ar atkritumu klases kodiem norādītie atkritumi) daudzumu, kas glabājas operatora vai komersanta uzņēmumā uz pārskata gada sākumu. Atkritumu poligoni norāda to atkritumu daudzumu, kas ir uzkrāts un vēl nav apglabāts pārskata gada sākumā.

21. Rindā C6 norāda savākto atkritumu daudzumu tonnās pa atkritumu veidiem – nešķiroti, lielgabarīta atkritumi (piemēram, ledusskapji, matrači, mucas), pa noteiktiem materiālu veidiem šķiroti atkritumi, kuri ir savākti tieši no atkritumu radītājiem (atkritumu izcelsmes vietām).

22. Rindā C7 norāda savākto atkritumu daudzumu tonnās pa atkritumu veidiem – nešķiroti, lielgabarīta atkritumi (piemēram, ledusskapji, matrači, mucas), pa noteiktiem materiālu veidiem šķiroti atkritumi, ja tie ir savākti no atkritumu apsaimniekotājiem, kas nav radījuši konkrētos atkritumus.

23. Rindā C8 norāda atkritumu daudzumu, ko operators vai komersants pārskata gada laikā ievedis vai importējis pārstrādei.

24. Rindā C9 norāda tās darbības, kuras pārskata iesniedzējs veic ar atkritumiem, norādot lietotos apglabāšanas (D kods) vai pārstrādes un reģenerācijas (R kods) veidus un attiecīgo atkritumu daudzumu. R un D kodus norāda saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.319 1. un 2.pielikumu. Ja saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.319 attiecīgajam reģenerācijas veidam (R kods) ir apakškodi, tad attiecīgajam reģenerācijas veidam norāda atbilstošo apakškodu.

25. Rindā C10 norāda to atkritumu daudzumu, kuru pārskata iesniedzējs ir nodevis citam operatoram vai komersantam pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai nodoto atkritumu daudzumu norāda atsevišķās rindās.

26. Rindā C11 norāda atkritumu daudzumu, kuru operators vai komersants izved vai eksportē pārstrādei vai apglabāšanai pārskata gada laikā. Pārstrādei vai apglabāšanai izvesto vai eksportēto atkritumu daudzumu norāda atsevišķās rindās.

27. Rindā C13 norāda operatora vai komersanta uzņēmumā uzkrāto atkritumu daudzumu (rindā C2 ar atkritumu klases kodiem uzrādītie atkritumi) pārskata gada beigās. Atkritumu poligoni norāda pārskata gada beigās uzkrāto atkritumu daudzumu, kas vēl nav apglabāts.

28. Rindu C14 aizpilda tikai atkritumu poligoni, norādot kopējo apglabāto atkritumu daudzumu, tai skaitā pārskata gadā apglabāto daudzumu.

29. Rindā C5, C6, C7 un C8 norādīto skaitļu summai jāsakrīt ar rindā C9, C10, C11 un C12 norādīto skaitļu summu.

29.1 Operatori vai komersanti, kas veic no citiem atkritumu radītājiem pieņemtu atkritumu šķirošanu, atkritumu daudzumus norāda C tabulā, apzīmējot tos ar attiecīgo R12 apakškodu. No šķirošanas iegūtās atkritumu (materiālu) plūsmas norāda B tabulā kā radītos daudzumus, klasificējot tās 1912 atkritumu grupas attiecīgajā atkritumu klasē.

30. D daļu aizpilda operatori vai komersanti, kas veic atkritumu pārstrādi un šim nolūkam ieved vai importē atkritumus Latvijā. Norāda valsti, no kuras ieved vai importē atkritumus Latvijā. Norāda tā operatora nosaukumu un adresi, no kura Latvijā ieved vai importē atkritumus. Ja atkritumu sūtījumiem nepieciešams paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanu vai sūtījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija Regulu Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (turpmāk – regula Nr. 1013/2006), norāda šā dokumenta numuru. D daļā norāda arī ievesto vai importēto atkritumu klases kodu un daudzumu tonnās.

31. E daļu aizpilda visi operatori vai komersanti, kas atkritumus nodod citam operatoram vai izved vai eksportē no Latvijas. Norāda valsti, uz kuru izved vai eksportē atkritumus. Ja nodod citam komersantam vai operatoram Latvijā, norāda Latviju. Norāda ziņas par to operatoru vai komersantu, kam nodod, izved vai eksportē atkritumus, – nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru nodokļu maksātāju reģistrā (ārvalstu komersantiem reģistrācijas numurs nodokļu maksātāju reģistrā nav obligāti jānorāda). Ja atkritumu sūtījumiem (tikai izvedot vai eksportējot) nepieciešams paziņojuma dokuments par atkritumu pārrobežu pārvietošanu vai sūtījumiem saskaņā ar regulu Nr. 1013/2006, norāda šā dokumenta numuru. E daļā norāda arī atkritumu klases kodu un daudzumu tonnās.

32. Aizpildīto pārskatu paraksta operatora vai komersanta par atkritumu uzskaiti un apsaimniekošanu atbildīgā persona.

Vides ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 1075Pieņemts: 22.12.2008.Stājas spēkā: 30.12.2008.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 201 (3985), 29.12.2008.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
185796
{"selected":{"value":"17.04.2013","content":"<font class='s-1'>17.04.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"17.04.2013","content":"<font class='s-1'>17.04.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"27.01.2012","content":"<font class='s-1'>27.01.2012.-16.04.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-26.01.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.12.2008","content":"<font class='s-1'>30.12.2008.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
17.04.2013
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)