Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) līdzekļi — finanšu līdzekļi vai cita ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta;

2) finanšu līdzekļi — personas turējumā esoši finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi (skaidras vai bezskaidras naudas veidā), dokumenti (papīra vai elektroniskā veidā), kas ir personas īpašumā vai valdījumā un kas rada tiesības gūt labumu no tiem, kā arī īpašumā vai valdījumā esoši dārgmetāli;

3) darījuma attiecības — likuma subjekta un klienta attiecības, kuras rodas, likuma subjektam veicot saimniecisko vai profesionālo darbību, un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis;

4) klients — juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, kurai likuma subjekts sniedz pakalpojumu vai pārdod preci;

5) patiesais labuma guvējs — fiziskā persona:

a) kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību,

b) kurai tiešā vai netiešā veidā ir tiesības uz īpašumu vai kuras tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no juridiska veidojuma, kas nav komersants. Par patieso labuma guvēju nodibinājumam uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums. Par patieso labuma guvēju politiskajai partijai, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība,

c) kuras labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības,

d) kuras labā vai interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot darījuma attiecības šā likuma izpratnē;

6) kredītiestāde — Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta kredītiestāde vai dalībvalsts, trešās valsts kredītiestādes filiāle vai pārstāvniecība;

7) finanšu iestāde — komercreģistrā ierakstīts komersants, filiāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants, kurš nav kredītiestāde un kurš sniedz vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē. Tai skaitā par finanšu iestādi uzskatāms:

a) apdrošināšanas komersants, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un privātais pensiju fonds,

b) apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrība,

d) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība,

e) kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu,

f) maksājumu iestāde,

g) elektroniskās naudas iestāde,

h) krājaizdevu sabiedrība,

i) cits šā punkta "f", "g" un "h" apakšpunktā neminēts maksājumu pakalpojumu sniedzējs,

j) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks,

k) pārapdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs,

l) finanšu līzinga pakalpojumu sniedzējs;

8) juridisks veidojums — juridiskā persona vai personu apvienība, kurai ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja;

9) ārpakalpojuma grāmatvedis — persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar klientu, izņemot darba līgumu, apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus;

10) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs — juridiskā vai fiziskā persona, kurai ir darījuma attiecības ar klientu un kura sniedz šādus pakalpojumus:

a) palīdz dibināt juridisku veidojumu,

b) pilda komersanta vai cita juridiska veidojuma direktora, sekretāra vai personālsabiedrības biedra pienākumus, kā arī veic citus līdzīgus pienākumus vai nodrošina, ka tos pilda cita persona,

c) nodrošina juridisku veidojumu ar juridisko adresi, adresi pasta sūtījumu saņemšanai, darījuma norises vietas adresi, kā arī sniedz citus līdzīgus pakalpojumus,

d) pilda uzticības personas pienākumus saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošina, ka šos pienākumus pilda cita persona,

e) pārstāv tādas komercsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuras finanšu instrumenti nav iekļauti regulētā tirgū un uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai tiem līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošina, ka šo darbību veic cita persona;

11) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

12) trešā valsts — valsts, kas nav dalībvalsts;

13) uzraudzības un kontroles institūcija — valsts institūcija vai profesionāla organizācija, kas veic šā likuma prasību izpildes uzraudzības un kontroles pasākumus;

14) neparasta darījuma pazīmju saraksts — Ministru kabineta apstiprināts saraksts, kurā ietvertās darījuma pazīmes var liecināt par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu;

15) čaulas banka — kredītiestāde, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vieta neatrodas valstī, kurā tā ir reģistrēta, un kurai nav tās darbību uzraugošās institūcijas. Par čaulas banku uzskatāma arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārskaitījumus trešās personas uzdevumā, un kurai nav tās darbību uzraugošās un kontrolējošās institūcijas, izņemot gadījumus, kad šādus pārskaitījumus veic elektroniskās naudas iestādes vai tie tiek veikti starp vienas grupas komercsabiedrībām, kas tādas ir Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, vai starp komercsabiedrībām, kurām ir viens un tas pats patiesais labuma guvējs;

16) neparasts darījums — darījums, kas atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā minētajām pazīmēm;

17) aizdomīgs darījums — darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu;

18) politiski nozīmīga persona — persona:

a) kura citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgus valsts amatus pēdējā gada laikā, tai skaitā persona, kas citā valstī ieņem vai ir ieņēmusi kādu no šādiem amatiem: valsts vadītājs, parlamenta deputāts, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā, augstākās tiesas tiesnesis vai citas augsta līmeņa tiesu institūcijas loceklis, kura lēmumus tālāk nepārsūdz, konstitucionālās tiesas tiesnesis, augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis vai cita augsta līmeņa persona, nozīmīga amatpersona politiskajā partijā,

b) kura ir šā punkta "a" apakšpunktā minēto personu vecāks, laulātais vai viņam pielīdzināma persona, bērns, viņa laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona. Persona par laulātajam pielīdzināmu personu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi tai nosaka šādu statusu,

c) par kuru ir publiski zināms, ka tai ir darījuma attiecības ar kādu no šā punkta "a" apakšpunktā minētajām personām, vai kurai ar kādu no tām kopīgi pieder pamatkapitāls komercsabiedrībā, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par ko ir zināms, ka tas faktiski izveidots šā punkta "a" apakšpunktā minētās personas labā;

19) līdzekļu iesaldēšana — liegums jebkādai līdzekļu kustībai un darījumiem, arī pārvedumiem, grozījumiem, maiņai, izmantošanai, piekļuvei tiem vai rīcībai ar tiem, kuras rezultātā jebkādā veidā varētu mainīties šo līdzekļu apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai mērķis vai rasties citas izmaiņas, kas varētu padarīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011., 07.06.2012., 12.09.2013. un 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

3.pants. Likuma subjekti

(1) Šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības;

4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamu ieguldījumu veikšanu;

5) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;

6) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

7) izložu un azartspēļu organizētāji;

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

9) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 15 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas.

(2) Likuma subjekts nodrošina, ka tā struktūrvienības, filiāles un meitas sabiedrības, sniedzot finanšu pakalpojumus dalībvalstīs un trešajās valstīs, ievēro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības vismaz tādā apmērā, kādā to paredz šis likums, ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgās valsts tiesību normām.

(3) Ja trešās valsts normatīvie akti aizliedz piemērot šā likuma prasībām līdzvērtīgas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, izpēti un dokumentu glabāšanu, likuma subjekts par to informē attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju Latvijas Republikā un nodrošina papildu pasākumu veikšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska mazināšanai.

(4) Lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu saistītas darbības, arī šā panta pirmajā daļā nenorādītajām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām ir pienākums pildīt šā likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šajā daļā norādītajām personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011., 31.10.2013. un 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

4.pants. Noziedzīgi iegūti līdzekļi

(1) Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem:

1) ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā;

2) citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ar terminu “noziedzīgi iegūti līdzekļi” saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu “noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi”.

(3) Papildus Kriminālprocesa likumā noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona:

1) kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās;

2) par kuru operatīvās darbības subjektiem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu šo personu turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu, vai līdzdalību tajā.

(4) Informāciju par šā panta trešajā daļā minētajām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (turpmāk — Kontroles dienests) uztur savā tīmekļa vietnē, darot to pieejamu likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām.

(5) Līdzekļi par noziedzīgi iegūtiem atzīstami Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. un 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

5.pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;

3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā, ja šo tiesību rašanās brīdī ir zināms, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;

4) līdzdalība kādā no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām darbībām.

(2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.

(3) Terorisma finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai veiktu vienu vai vairākas šādas darbības:

1) terorismu;

2) Konvencijas par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu 1.pantā minētās darbības;

3) 1988.gada 10.marta Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 3.pantā minētās darbības;

4) Starptautiskās konvencijas pret ķīlnieku sagrābšanu 1.pantā minētās darbības;

5) Starptautiskās konvencijas par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem 2.pantā minētās darbības;

6) Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijas 7.pantā minētās darbības;

7) Konvencijas par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, 1.pantā minētās darbības;

8) Protokola par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, 2.pantā minētās darbības;

9) Konvencijas par tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, kas vērsti pret starptautiski aizsargātām personām, un par šādu noziedzīgu nodarījumu izdarījušo sodīšanu 2.pantā minētās darbības;

10) 1988.gada 10.marta Protokola par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu 2.pantā minētās darbības.

(4) Terorisma finansēšana ir arī jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai mantas nodošana teroristu grupas vai atsevišķa terorista rīcībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011. un 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

II nodaļa
Iekšējā kontrole

6.pants. Pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu

(1) Likuma subjekts — juridiskā persona — atbilstoši savam darbības veidam veic pasākumus, lai noskaidrotu, novērtētu un izprastu savai darbībai un klientiem piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku un, pamatojoties uz veikto riska analīzi, izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgas politikas un procedūras.

(2) Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā.

(3) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība un ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro Kredītiestāžu likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasības.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības nav piemērojamas šā likuma 3.panta pirmās daļas 9.punktā minētajiem likuma subjektiem neatkarīgi no šo subjektu tiesiskā statusa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

7.pants. Iekšējās kontroles sistēma

(1) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjekts paredz vismaz:

1) klientu identificēšanas kārtību;

2) kārtību, kādā tiek novērtēts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

3) kārtību un apjomu, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu un ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte;

4) kārtību, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, veicama klienta darījumu uzraudzība;

5) neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) kārtību, kādā tiek ziņots Kontroles dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;

7) kārtību, kādā tiek uzglabāti klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dati un dokumenti;

8) darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, pildot šā likuma prasības.

(2) Šā likuma 45.pantā minētās uzraudzības un kontroles institūcijas nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska noskaidrošanas un novērtēšanas metodiku atbilstoši tām uzraugāmo un kontrolējamo šā likuma subjektu darbībai.

(3) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam paredz, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu atbildīgajam darbiniekam ir pienākums regulāri informēt valdi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas darbību attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

8.pants. Iekšējās kontroles sistēmas uzlabošana

Likuma subjekts regulāri izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, ievērojot papildu riskus, kas var rasties jaunu tehnoloģiju ieviešanas un attīstības rezultātā, un, ja nepieciešams, veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

9.pants. Darbinieku apmācība

Likuma subjekts nodrošina, lai atbildīgie darbinieki pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītos riskus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus, kā arī veic regulāru darbinieku apmācību, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt neparasta darījuma pazīmes un aizdomīgus darījumus un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības.

10.pants. Par likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelšana

(1) Likuma subjekts — juridiskā persona — nosaka struktūrvienību vai ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju. Šā likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas vai izmaiņām šādā struktūrvienībā vai darbinieku sastāvā paziņo par to attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai.

(2) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ieceļ valdes locekli, kurš ir atbildīgs par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

(3) Likuma subjektam — juridiskajai personai —, tā uzraudzības un kontroles institūcijai, Kontroles dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību savā rīcībā esošos datus par šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai struktūrvienību darbiniekiem izpaust trešajām personām.

(4) Persona, kas kredītiestādē vai apdrošināšanas komersantā, kurš veic dzīvības apdrošināšanu, ir atbildīga par šā likuma prasību ievērošanu, nedrīkst būt notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

III nodaļa
Klienta identifikācija un izpēte

11.pants. Pienākums identificēt klientu

(1) Pirms darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts identificē klientu.

(2) Likuma subjekts identificē klientu arī pirms atsevišķa darījuma veikšanas, neuzsākot darījuma attiecības šā likuma izpratnē, ja:

1) darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa ir 15 000 euro vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu;

2) darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

3) rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu.

(3) Ja darījuma veikšanas brīdī nav nosakāms, vai darījuma summa būs 15 000 euro vai lielāka vai būs ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu, klients identificējams, tiklīdz kļuvis zināms, ka darījuma summa ir 15 000 euro vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu.

(4) Ja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks ir zems un saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav jāveic, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu var veikt darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams, bet pirms pirmā darījuma veikšanas.

(5) Ja saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav jāveic, apdrošināšanas komersants, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu var veikt arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, kā arī pirms tam, kad apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs gatavojas izmantot apdrošināšanas polisē paredzētās tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011. un 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

12.pants. Fizisko personu identifikācija

(1) Fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kurā sniegta šāda informācija:

1) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods;

2) par nerezidentu — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas fotoattēls, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi.

(2) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats ieradies pie likuma subjekta Latvijas Republikā, identifikācijai izmantojams tikai ieceļošanai Latvijas Republikā derīgs personu apliecinošs dokuments.

(3) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats nav ieradies pie likuma subjekta, identifikācijai tā rezidences valstī var izmantot attiecīgās valsts iekšzemes pasi, citu attiecīgās valsts atzītu personu apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas dod tiesības ieceļot valstī, kurā tiek veikta personas identifikācija.

(4) Zvērināti notāri fiziskās personas identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

13.pants. Juridisko personu identifikācija

(1) Juridisko personu identificē, pieprasot:

1) uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

2) ziņas par klienta juridisko adresi;

3) identificēt personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar likuma subjektu, un iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu.

(2) Likuma subjekts var identificēt juridisko personu, iegūstot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas no publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota.

(3) Zvērināti notāri juridiskās personas identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

14.pants. Personu identificējošo dokumentu kopiju izgatavošana

(1) Kredītiestāde un finanšu iestāde, uzsākot darījuma attiecības vai veicot šā likuma 11.pantā minētos darījumus, izgatavo to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.

(2) Ja klientu — juridisko personu — identificējoša informācija tiek iegūta šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktajā veidā, kredītiestāde un finanšu iestāde dokumentē šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto informāciju un ziņas par informācijas avotu.

15.pants. Aizliegums uzturēt anonīmus kontus

Kredītiestādei un finanšu iestādei ir aizliegts atvērt un uzturēt anonīmus (neidentificētu klientu) kontus vai kontus ar fiktīviem (personu apliecinošiem dokumentiem neatbilstošiem) vārdiem.

(13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

16.pants. Pienākums veikt klienta izpēti

Likuma subjekts veic klienta izpēti šādos gadījumos:

1) pirms darījuma attiecību uzsākšanas, tajā skaitā pirms kontu atvēršanas un naudas vai citu līdzekļu pieņemšanas glabāšanā vai turējumā;

2) ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu neatkarīgi no šā likuma 26.pantā noteiktajiem izņēmumiem;

3) ja pastāv šaubas par iepriekš iegūtu klienta identifikācijas vai izpētes datu ticamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 09.10.2013.)

17.pants. Klienta izpēte

(1) Klienta izpēte darījuma attiecību ietvaros ir uz risku novērtējumu balstīts pasākumu kopums, kura ietvaros likuma subjekts:

1) noskaidro patieso labuma guvēju identificējošo informāciju. Juridiskiem veidojumiem likuma subjekts noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru vai veidu, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko veidojumu;

2) iegūst informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību;

3) pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību;

4) nodrošina klienta identifikācijas un izpētes gaitā iegūto dokumentu, datu un informācijas uzglabāšanu un regulāru aktualizēšanu.

(2) Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ko rada klienta rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta juridiskā forma, darbības veids, izmantotie pakalpojumi un veiktie darījumi.

(3) Šajā likumā noteiktie pienākumi attiecībā uz klienta izpēti attiecas arī uz juridisko veidojumu neatkarīgi no tā, vai juridiskajam veidojumam ir juridiskās personas statuss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011. un 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014)

18.pants. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana

(1) Likuma subjekts noskaidro klienta patieso labuma guvēju juridiskajām un fiziskajām personām, ja ir zināms vai rodas aizdomas, ka darījums tiek veikts citas personas interesēs vai uzdevumā.

(2) Likuma subjekts pirms darījuma attiecību uzsākšanas noskaidro patieso labuma guvēju, iegūstot par to vismaz šādu informāciju:

1) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods;

2) par nerezidentu — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi.

(3) Likuma subjekts noskaidro klienta patieso labuma guvēju vismaz vienā no šādiem veidiem:

1) saņemot klienta parakstītu paziņojumu par patieso labuma guvēju;

2) izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalsts informācijas sistēmām;

3) pats noskaidrojot patieso labuma guvēju, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

(4) Likuma subjekts, balstoties uz klienta riska izvērtējumu, veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka sākotnēji noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

(5) Apdrošināšanas komersants un apdrošināšanas brokeris ir tiesīgs pārliecināties, ka klienta norādītais patiesais labuma guvējs ir patiesais labuma guvējs arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas, bet ne vēlāk kā brīdī, kad labuma guvējs sāk izmantot tam apdrošināšanas līgumā noteiktās tiesības.

(13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

19.pants. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

Uzsākot darījuma attiecības, likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, iegūst un dokumentē informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tajā skaitā par to, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot, kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms, kāda ir klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, kuras ietvaros klients izmantos attiecīgos pakalpojumus un, ja nepieciešams, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

20.pants. Darījuma attiecību uzraudzība pēc šo attiecību uzsākšanas

(1) Pēc darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu:

1) aktualizē informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību;

2) veic darījumu pastāvīgu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem.

(2) Likuma subjekts, veicot darījuma attiecību uzraudzību, īpašu uzmanību pievērš:

1) klientam netipiski lieliem, sarežģītiem darījumiem vai savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;

2) darījumiem, kuros piedalās personas no trešajām valstīm, kas saskaņā ar starptautisko organizāciju atzinumu ir uzskatāmas par valstīm vai teritorijām, kurās nav spēkā esošu normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai kuras ir atteikušās sadarboties ar starptautiskajām organizācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

21.pants. Aizliegums sadarboties ar čaulas bankām

(1) Likuma subjektam ir aizliegts veikt jebkāda veida darījumus ar čaulas bankām.

(2) Čaulas banku dibināšana un darbība Latvijas Republikā ir aizliegta.

22.pants. Klienta padziļināta izpēte

(1) Klienta padziļināta izpēte ir uz risku novērtējumu balstītas darbības, kas tiek veiktas papildus klienta izpētei, lai:

1) noskaidrotu patieso labuma guvēju, pārliecinātos, ka persona, kas saskaņā ar šā likuma 18.pantu norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs;

2) nodrošinātu klienta veikto darījumu pastiprinātu uzraudzību.

(2) Likuma subjekts veic klienta padziļinātu izpēti šādos gadījumos:

1) uzsākot darījuma attiecības ar klientu, kas nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā;

2) uzsākot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu;

3) uzsākot kredītiestāžu pārrobežu attiecības ar respondentiem no trešajām valstīm.

(3) (Izslēgta ar 13.08.2014. likumu)

(4) Kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kuru darbību saskaņā ar šo likumu uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, padziļināta izpēte veicama arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajām klientu kategorijām.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuru darbību tā uzrauga saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nosaka klienta padziļinātas izpētes minimālo apjomu dažādām klientu kategorijām un klientu veikto darījumu pastiprinātas uzraudzības kārtību, kā arī kredītiestāžu un finanšu iestāžu sniegto pakalpojumu un klientu veikto darījumu pazīmes, kuru atklāšanas gadījumā kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir pienākums veikt klienta padziļinātu izpēti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

23.pants. Klienta personiska nepiedalīšanās identifikācijas procedūrā

(1) Ja, uzsākot darījuma attiecības, klientu nav identificējis likuma subjekts, tā darbinieks vai pilnvarota persona, likuma subjekts, izmantojot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju, veic vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

1) iegūst papildu dokumentus vai informāciju, kas apliecina klienta identitāti;

2) veic papildus iesniegto dokumentu pārbaudi vai iegūst citas dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai finanšu iestādes apstiprinājumu par to, ka klientam ir darījuma attiecības ar šo kredītiestādi vai finanšu iestādi un kredītiestāde vai finanšu iestāde ir veikusi klienta identifikāciju klātienē;

3) nodrošina, lai pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas kredītiestādē, uz kuru attiecas no šā likuma vai Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošas prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, atvērts uz klienta vārda;

4) pieprasa klienta personisku klātbūtni pirmā darījuma veikšanā;

5) ja klients ir fiziskā persona — rezidents, iegūst klienta identitāti apliecinošu informāciju no dokumenta, ko klients ir parakstījis ar drošu elektronisko parakstu.

(2) Pilnvarojot klienta identificēšanai personu, kas nav likuma subjekta darbinieks, likuma subjekts ir atbildīgs par to, lai klients tiktu identificēts atbilstoši šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

24.pants. Kredītiestāžu pārrobežu attiecības

(1) Kredītiestāde, uzsākot korespondentattiecības ar tādu kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību (respondentu), kas reģistrēta un darbojas trešajā valstī, veic šādus pasākumus:

1) iegūst informāciju par respondentu, lai pilnībā saprastu respondenta darījumu būtību, kā arī lai no publiski pieejamas informācijas noteiktu attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības reputāciju un tās uzraudzības kvalitāti;

2) novērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus, ko veicis respondents, ar kuru tiek uzsāktas korespondentattiecības;

3) saņem savas kredītiestādes valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms jaunu korespondentattiecību nodibināšanas;

4) dokumentē respondenta atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

5) pārliecinās, ka respondents, kas izmanto ar tiešu pieeju korespondentkontiem saistītus pakalpojumus, ir pārbaudījis to klientu identitāti, kuriem ir atļauta tieša pieeja korespondentiestādes kontiem, attiecībā uz šiem klientiem ir veicis padziļinātu izpēti un pēc pieprasījuma ir spējīgs iesniegt klienta izpētes datus.

(2) Kredītiestāde nodrošina, ka tā neiesaistās korespondentattiecībās ar kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, par kuru ir zināms, ka tā uztur darījuma attiecības ar čaulas bankām, vai pārtrauc šādas attiecības.

25.pants. Darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu

(1) Uzsākot darījuma attiecības ar klientu, likuma subjekts, veicot uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona.

(2) Likuma subjekta iekšējās kontroles sistēma, pamatojoties uz risku novērtējumu, nodrošina iespēju konstatēt, ka klients, kas, uzsākot darījuma attiecības, nav politiski nozīmīga persona, par tādu kļūst pēc darījuma attiecību uzsākšanas.

(3) Ja klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, likuma subjekts veic šādus pasākumus:

1) saņem valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms darījuma attiecību uzsākšanas. Šajā punktā minētais nosacījums attiecas uz likuma subjektu — juridisko personu;

2) veic un dokumentē uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, lai noteiktu klienta līdzekļu izcelsmi un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsmi.

(4) Likuma subjekts, uzturot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgām personām, pastāvīgi uzrauga klienta veiktos darījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

26.pants. Vienkāršota klientu izpēte

(1) Šā likuma subjekts ir tiesīgs veikt vienkāršoto klienta izpēti gadījumos, kad klients ir:

1) Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai finanšu iestāde, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu;

2) kredītiestāde vai finanšu iestāde (izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras naudas pirkšanu vai pārdošanu), kas reģistrēta trešajā valstī, kuras attiecīgie normatīvie akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā paredz prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

3) Latvijas Republika, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikas iestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, vai valsts vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

4) komersants, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs vai regulētā tirgū trešajā valstī, ja uz komersantu attiecināmas informācijas atklāšanas prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

5) persona, kuras vārdā darbojas notārs vai cits neatkarīgs juridisko pakalpojumu sniedzējs no dalībvalsts vai trešās valsts, kuras attiecīgie normatīvie akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā paredz prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, ja šo personu pārrauga attiecībā uz minēto prasību izpildi un ja informācija par šo personu ir pieejama pēc tā likuma subjekta pieprasījuma, ar kuru tiek uzsāktas darījuma attiecības;

6) cita persona, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks.

(11) Likuma subjekts šajā pantā minētajos gadījumos, ja pastāv zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, ir tiesīgs veikt vienkāršoto klienta izpēti, izdarot šā likuma 12., 13. un 14.pantā minētās klienta identifikācijas darbības un šā likuma 17.pantā minētos klienta izpētes pasākumus darījumu attiecību raksturam un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmenim atbilstošā apmērā.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 6.punktā minētais klients uzskatāms par tādu, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, ja šis klients atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

1) klients ir pildījis valsts pārvaldes uzdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

2) klientu identificējošā informācija ir publiski pieejama, pārredzama un droša;

3) klienta darbība, kā arī grāmatvedības metodes ir pārredzamas;

4) pastāv Eiropas Savienības vai dalībvalsts noteiktas klienta darbību kontrolējošas pārbaudes procedūras.

(3) Citos šā panta otrajā daļā neminētos gadījumos klients uzskatāms par tādu, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, ja šis klients atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

1) klients ir šā likuma subjekts;

2) klientu identificējošā informācija ir publiski pieejama, pārredzama un droša;

3) persona, kas sniedz finanšu pakalpojumus, ir saņēmusi licenci (atļauju) finanšu pakalpojumu sniegšanai;

4) persona ir pakļauta valsts kompetento iestāžu pārraudzībai attiecībā uz tās darbību atbilstību normatīvajiem aktiem.

(31) Likuma subjekts ir tiesīgs veikt vienkāršoto klienta izpēti, sniedzot pakalpojumus, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

1) darījuma pamatā ir rakstveida līgums;

2) darījums tiek veikts, izmantojot bankas kontu, ko atvērusi kredītiestāde, kas reģistrēta dalībvalstī vai tādā trešajā valstī, kuras attiecīgie normatīvie akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā paredz prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

3) darījums neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm;

4) darījums nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai mēģinājumu veikt šīs darbības;

5) darījuma kopējā summa nav lielāka par 15 000 euro vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā nav lielāka par 15 000 euro;

6) ienākumus no darījuma veikšanas nav iespējams izmantot trešo personu labā, izņemot nāves, invaliditātes, uztura došanas pienākuma vai citu līdzīgu gadījumu iestāšanos;

7) ja darījuma veikšanas laikā nav iespējama līdzekļu pārvēršana finanšu instrumentos vai apdrošināšanas vai cita veida prasījumos vai ja šāda līdzekļu pārvēršana ir iespējama un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) ienākumi no darījuma ir realizējami tikai ilgtermiņā — ne agrāk kā pēc pieciem gadiem no darījuma noslēgšanas dienas,

b) darījuma priekšmetu nav iespējams izmantot kā nodrošinājumu,

c) darījuma spēkā esamības laikā netiek veikti pirmstermiņa maksājumi, netiek izmantota prasījuma tiesību cesija un darījuma pirmstermiņa izbeigšana.

(32) Apdrošināšanas komersanti, kas veic dzīvības apdrošināšanu, un apdrošināšanas starpnieki ir tiesīgi veikt vienkāršoto klienta izpēti attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas polisēm, ja ikgadējā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par 1000 euro vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā nav lielāka par 1000 euro, vai ja vienreizējā prēmija nav lielāka par 2500 euro vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā nav lielāka par 2500 euro.

(33) Privātie pensiju fondi ir tiesīgi veikt vienkāršoto klienta izpēti attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, ja klients minētās iemaksas nevar izmantot kā nodrošinājumu, un attiecībā uz tām iemaksām pensiju plānos, kuras veidojas kā daļa no darba samaksas.

(34) Elektroniskās naudas emitenti ir tiesīgi veikt vienkāršoto klienta izpēti šādos gadījumos:

1) ja maksimālā elektroniskajā ierīcē uzkrātā naudas summa nav lielāka par 250 euro vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā nav lielāka par 250 euro, un to nav iespējams atkārtoti papildināt;

2) ja elektroniskās naudas ierīci ir iespējams atkārtoti papildināt un viena kalendāra gada laikā norēķināšanās ar elektroniskās naudas ierīci nepārsniedz summu, kas ir 2500 euro vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 2500 euro. Šis izņēmums nav piemērojams, ja elektroniskās naudas iestāde no klienta (elektroniskās naudas turētāja) pēc tā pieprasījuma šā paša kalendāra gada laikā atpērk 1000 euro vai lielāku summu vai attiecīgo summu ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 1000 euro vai pārsniedz šo summu.

(35) Vienkāršoto klienta izpēti nevar piemērot šajā pantā minētajos gadījumos, ja, balstoties uz klienta, pakalpojuma vai darījumu attiecību izvērtējumu, likuma subjekts konstatē vai tā rīcībā ir informācija par augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku vai tam ir aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai mēģinājumu veikt šīs darbības.

(4) Ministru kabinets apstiprina to trešo valstu un teritoriju sarakstu, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām.

(5) Veicot klienta vienkāršoto izpēti, likuma subjekts iegūst un dokumentē informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem izņēmumiem, un pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību.

(6) (Izslēgta ar 12.09.2013. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 31.03.2011., 12.09.2013. un 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

27.pants. Klientu izpētes izņēmumi

(Izslēgts ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 09.10.2013.)

28.pants. Klienta izpētei nepieciešamās informācijas iegūšana un klienta atbildība

(1) Lai izpildītu šā likuma prasības, likuma subjektam ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

(2) Ja likuma subjekts neiegūst šā likuma 11. un 17.panta prasību izpildei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu.

(3) Šā panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

29.pants. Klienta identifikācijas un izpētes rezultātu atzīšana un pieņemšana

(1) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt tādas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus attiecībā uz šā likuma 17.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto pasākumu izpildi, ko dalībvalstīs un trešajās valstīs, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, veikušas kredītiestādes un finanšu iestādes, kuras nav kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, kā arī maksājumu iestādes.

(2) Likuma subjektam ir tiesības atzīt un pieņemt šā panta pirmajā daļā minēto kredītiestāžu un finanšu iestāžu veiktas klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, pat ja iegūtās informācijas apjoms un to pamatojošie dokumenti atšķiras no šā likuma prasībām.

(3) Likuma subjekts ir atbildīgs par šā likuma prasību izpildi arī tādā gadījumā, ja klientu identifikācija un izpēte veikta, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes veiktās klienta identifikācijas un izpētes rezultātus.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes nekavējoties, tiklīdz likuma subjekts, pie kura vērsies klients, to pieprasa, nodod likuma subjektam klienta identifikācijas un izpētes rezultātā iegūto informāciju un dokumentu kopijas, ja pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir saņemta klienta piekrišana par šajā pantā minētās informācijas un dokumentu nodošanu likuma subjektam.

(5) Ja likuma subjekts saskaņā ar šā panta pirmo daļu atzīst citas personas veikto klienta identifikāciju un izpēti, tas nedod likuma subjektam tiesības paļauties uz šo citu personu veikto uzraudzību. Likuma subjektam ir pienākums patstāvīgi uzraudzīt klienta darījuma attiecības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011. un 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014)

IV nodaļa
Ziņošana par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem

30.pants. Ziņošanas pienākums

(1) Likuma subjekta pienākums ir:

1) nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu;

2) septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Kontroles dienesta rakstveida pieprasījums, kas izriet no likuma subjekta ziņojuma vai šā likuma 62.pantā minētās iestādes vai institūcijas sniegtās informācijas, sniegt tam likuma subjekta rīcībā esošo informāciju un dokumentus, kā arī papildu informāciju, lai Kontroles dienests varētu veikt savus pienākumus atbilstoši šā likuma prasībām. Ņemot vērā sniedzamās informācijas un dokumentu apjomu, pēc saskaņošanas ar Kontroles dienestu pieprasījuma izpildes termiņu var pagarināt;

3) triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Kontroles dienesta rakstveida pieprasījums, kas saistīts ar šā dienesta izdoto rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz piecām darbdienām, sniegt tam likuma subjekta rīcībā esošo informāciju un dokumentus, lai Kontroles dienests varētu veikt savus pienākumus atbilstoši šā likuma prasībām. Ņemot vērā sniedzamās informācijas un dokumentu apjomu, pēc saskaņošanas ar Kontroles dienestu pieprasījuma izpildes termiņu var pagarināt.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros apstiprināts neparasta darījuma pazīmju saraksts un kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, un apstiprina ziņojuma veidlapu.

(3) Šā panta pirmās daļas un šā likuma V nodaļas prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

(4) Ziņojumi iesniedzami rakstveidā vai elektroniski.

(5) Kontroles dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šis ierobežojums neattiecas uz šā likuma 56.panta pirmajā daļā paredzētajiem gadījumiem.

(6) Likuma subjekts ne vēlāk kā nākamajā darbdienā reģistrē Kontroles dienestam sniegtos ziņojumus un nodrošina to pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. un 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014)

31.pants. Ziņojuma saturs

Ziņojumā, ko šā likuma subjekts iesniedz Kontroles dienestam, ietver:

1) klienta identifikācijas datus;

2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šo dokumentu kopijas;

3) pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu, vai neparasta darījuma pazīmi, kurai attiecīgais darījums atbilst.

V nodaļa
Atturēšanās no darījuma veikšanas un līdzekļu iesaldēšana

(Nodaļas nosaukums 13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

32.pants. Atturēšanās no darījuma veikšanas

(1) Likuma subjekts pieņem lēmumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, ja darījums saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai ir pamatotas aizdomas, ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājumu.

(2) Likuma subjekts par atturēšanos no darījuma veikšanas nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā, ziņo Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Likuma subjekts, atturoties no darījuma veikšanas, neveic nekādas darbības ar darījumā iesaistītajiem līdzekļiem līdz brīdim, kad saņem Kontroles dienesta rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas. Ja likuma subjekts saņem Kontroles dienesta rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, tas rīkojas atbilstoši šā likuma 32.1 panta trešajai daļai.

(13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

32.1 pants. Rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu

(1) Kontroles dienestam ir tiesības izdot likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim saistošu rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja rodas pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana vai šo noziedzīgo nodarījumu mēģinājums.

(2) Kontroles dienests izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu:

1) pēc tam, kad saņemts likuma subjekta ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas;

2) pēc savas iniciatīvas;

3) pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu lūguma par līdzekļu iesaldēšanu.

(3) Likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim ir pienākums pēc tam, kad saņemts Kontroles dienesta rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu, nekavējoties nodrošināt līdzekļu iesaldēšanu līdz šā dienesta rīkojumā norādītajam datumam vai līdz brīdim, kad ir saņemts Kontroles dienesta rīkojums izbeigt līdzekļu iesaldēšanu.

(4) Likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis rakstveidā informē klientu par Kontroles dienesta rīkojumu iesaldēt līdzekļus un nosūta klientam šā dienesta rīkojuma kopiju, kurā izskaidrota tā apstrīdēšanas kārtība.

(13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

32.2 pants. Kārtība, kādā Kontroles dienests izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu

(1) Kontroles dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, izvērtē, vai likuma subjekts ir pieņēmis šā likuma 32.pantā paredzēto lēmumu atbilstoši šā likuma noteikumiem un vai konkrētajai personai noteiktais tiesību ierobežojums ir samērīgs, un izdod rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas vai veikt līdzekļu pagaidu iesaldēšanu. Kontroles dienesta rīkojumu, saskaņā ar kuru likuma subjekts izbeidz atturēšanos no darījuma veikšanas, ir nepieciešams pamatot.

(2) Ja Kontroles dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, pamatojoties uz likuma subjekta ziņojumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, tad šis dienests apkopo un analizē iegūto informāciju un ne vēlāk kā 40 dienu laikā pēc tam, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, bet — izņēmuma gadījumā — ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteiktajā papildu termiņā (ne ilgākā par 40 dienām), kas nepieciešams būtiskas pieprasītās informācijas saņemšanai, tai skaitā no ārvalstīm, un veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, ja:

a) nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,

b) pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājums. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par 45 dienām;

2) rakstveidā paziņo šā likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo šā panta otrās daļas 1.punktā minētā rīkojuma izdošanai nav pamata;

3) ne vēlāk kā četrdesmitajā dienā no brīža, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, rakstveidā ar rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanas termiņa pagarinājumu paziņo likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim par šā panta otrajā daļā paredzēto ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteikto papildu termiņu.

(3) Kontroles dienestam, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu ir tiesības izdot rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz laiku līdz piecām darbdienām.

(4) Ja Kontroles dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu, tad šis dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā rīkojuma izdošanas veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, ja:

a) nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,

b) pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājums. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par 45 dienām;

2) rakstveidā ar rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanas izbeigšanu paziņo šā likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo rīkojuma izdošanai par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku nav pamata.

(5) Kontroles dienestam ir tiesības šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos ar rīkojumu noteikt līdzekļu iesaldēšanu uz laiku līdz 45 dienām, iepriekš neizdodot rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu.

(6) Kontroles dienests atceļ izdoto rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja klients ir sniedzis pamatotu informāciju par līdzekļu izcelsmes likumību. Minēto informāciju klients iesniedz likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, kas to nekavējoties nodod Kontroles dienestam.

(7) Kontroles dienestam ir tiesības ar rīkojumu atcelt līdzekļu iesaldēšanu pirms termiņa.

(8) Ja rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku nav atcelts, Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

(13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

33.pants. Rīkojums valsts informācijas sistēmas pārzinim

(1) Šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktā un ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos Kontroles dienests var dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu mantas pārreģistrāciju.

(2) Valsts informācijas sistēmas pārzinis rīkojumu izpilda nekavējoties un par izpildes veidu un rezultātiem paziņo Kontroles dienestam.

(3) Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc rīkojuma izdošanas, ja tas rīkojumu nav atcēlis, sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

33.1 pants. Objekti, uz kuriem attiecināmi Kontroles dienesta rīkojumi

(1) Rīkojumi, kurus Kontroles dienests izdod saskaņā ar šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktu un ceturto daļu un 33.panta pirmo daļu, attiecināmi uz noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, tai skaitā uz mantu, kas radusies, pārvēršot noziedzīgi iegūtus līdzekļus citās vērtībās.

(2) Ja noziedzīgi iegūti līdzekļi pilnībā vai daļēji ir pievienoti no likumīgiem avotiem iegūtiem līdzekļiem, Kontroles dienesta rīkojumi attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu un no likumīgiem avotiem iegūtu līdzekļu kopējo masu, nepārsniedzot noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību.

(3) Ja no līdzekļiem, uz kuriem saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu attiecina Kontroles dienesta rīkojumus, tiek gūti augļi, tad Kontroles dienesta rīkojumi attiecas arī uz iegūtajiem augļiem vai to daļu, kas atbilst no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem gūto augļu vērtībai.

(10.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

33.2 pants. Rīkojums par darījumu pārraudzību

Kontroles dienests, ja tam, pamatojoties uz savā rīcībā esošo informāciju, kas saņemta no likuma subjekta vai informācijas apmaiņas ceļā ar šā likuma 62.pantā minētajām iestādēm un institūcijām, rodas pamatotas aizdomas, ka ir noticis vai notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana vai šo darbību mēģinājums, ar ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora akceptu izdod rīkojumu likuma subjektam veikt darījumu pārraudzību tā klienta kontā — uz laiku līdz vienam mēnesim. Ja nepieciešams, šo termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim var pagarināt ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots prokurors.

(10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

33.3 pants. Rīkojuma paziņošana zemesgrāmatu nodaļai

(1) Kontroles dienesta saskaņā ar šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktu un ceturto daļu izdoto rīkojumu, ja tas satur zemesgrāmatu kompetencē esošu jautājumu, paziņo zemesgrāmatu nodaļai. Ja zemesgrāmatu nodaļā līdz rīkojuma saņemšanai vai rīkojumā noteiktā termiņa laikā saņemts nostiprinājuma lūgums par labprātīgu tiesību nostiprinājumu uz Kontroles dienesta rīkojumā norādīto nekustamo īpašumu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieņem lēmumu par nostiprinājuma lūguma izskatīšanas apturēšanu uz rīkojumā noteikto termiņu. Pieņemto lēmumu zemesgrāmatu nodaļa nosūta Kontroles dienestam.

(2) Pēc šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktā un ceturtajā daļā minētā Kontroles dienesta rīkojuma saņemšanas zemesgrāmatu nodaļa rakstveidā informē par to personu, uz kuru tas attiecas, nosūtot rīkojuma kopiju, kurā izskaidrota tā apstrīdēšanas kārtība.

(10.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

34.pants. Kontroles dienesta rīkojumu apstrīdēšanas kārtība

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā Kontroles dienesta izdotos rīkojumus likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis un personas, kuru līdzekļi tiek iesaldēti, vai šo personu pilnvaroti pārstāvji var apstrīdēt īpaši pilnvarotam prokuroram šajā likumā noteiktajos termiņos.

(11) (Izslēgta ar 13.08.2014. likumu)

(2) Īpaši pilnvarota prokurora lēmumu šā panta pirmajā daļā minētās personas var apstrīdēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. un 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014)

35.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

Sūdzību par Kontroles dienesta rīkojumu šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētās personas var iesniegt 30 dienu laikā no dienas, kad tās saņēmušas rīkojuma kopiju.

36.pants. Izņēmums attiecībā uz atturēšanos no aizdomīga darījuma veikšanas

(1) Ja šā likuma subjektam nav iespējams atturēties no tāda darījuma veikšanas, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, šā likuma subjektam ir tiesības veikt darījumu, pēc tā veikšanas atbilstoši šā likuma 31.pantam ziņojot par to Kontroles dienestam.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz darījumiem, ko veic personas, attiecībā uz kurām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu ierobežojumus.

(3) Kredītiestādēm ir tiesības veikt maksājumus Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos gadījumos no tādu personu kontiem, kuras tiek turētas aizdomās par to, ka izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar terorismu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vai par līdzdalību šādā nodarījumā, ja attiecībā uz šiem kontiem kredītiestāde ir pieņēmusi lēmumu atturēties no noteikta veida debeta operāciju veikšanas vai ir saņemts Kontroles dienesta rīkojums atturēties no noteikta veida debeta operācijām.

VI nodaļa
Lietvedība un likuma subjektu atbrīvošana no atbildības

37.pants. Klienta izpētes dokumentu glabāšana un atjaunošana

(1) Likuma subjekts dokumentē klienta identifikācijas un izpētes pasākumus un pēc uzraudzības un kontroles institūcijas vai Kontroles dienesta pieprasījuma uzrāda šos dokumentus likuma subjekta uzraudzības un kontroles institūcijām vai iesniedz šo dokumentu kopijas Kontroles dienestam.

(2) Likuma subjekts vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas glabā:

1) klienta identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas;

2) informāciju par klientu un tā kontiem;

3) paziņojumu par patieso labuma guvēju;

4) saraksti, tajā skaitā elektroniskā pasta saraksti;

5) citus dokumentus, tajā skaitā elektroniskos dokumentus, kas iegūti klienta izpētes laikā.

(3) Atsevišķos gadījumos pēc Kontroles dienesta norādījuma šā panta otrajā daļā minēto termiņu var noteikt ilgāku par pieciem gadiem.

(4) Likuma subjektam ir tiesības elektroniski apstrādāt klientu identifikācijas un izpētes rezultātā iegūtos datus par klientiem, to pārstāvjiem un patiesajiem labuma guvējiem.

(5) Zvērināti notāri klienta izpētes dokumentus glabā atbilstoši Notariāta likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

38.pants. Aizliegums izpaust ziņošanas faktu

(1) Likuma subjektam nav atļauts informēt klientu, patieso labuma guvēju, kā arī citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas, par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Kontroles dienestam un var tikt vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas kriminālprocess saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai tādu trešo valstu, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, likuma subjektiem, kas ietilpst vienā grupā. Par vienu grupu uzskatāms juridisks veidojums, kuram ir kopīgs īpašnieks, vadība vai kontrolējošā institūcija.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu vai tādu trešo valstu, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic savas profesionālās darbības kā vienas juridiskās personas darbinieki vai arī darbojoties vienas grupas ietvaros.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz savstarpējo informācijas apmaiņu gadījumos, kad:

1) darījumā piedalās divi vai vairāki likuma subjekti;

2) darījumā ir iesaistīta viena un tā pati persona;

3) darījumā iesaistītie likuma subjekti ir reģistrēti vai darbojas dalībvalstī vai trešajā valstī, kuras normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

4) darījumā iesaistītie likuma subjekti pieder pie vienas profesionālās kategorijas un tiem ir līdzvērtīgi pienākumi attiecībā uz profesionālo noslēpumu un personas datu aizsardzību;

5) savstarpēji iegūtā informācija tiek izmantota tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

39.pants. Atļauja izpaust ziņošanas faktu

(1) Likuma subjektam ir tiesības informēt klientu par faktu, ka tas atturējies no darījuma veikšanas un par to ziņojis Kontroles dienestam, kā arī informēt klientu par Kontroles dienesta saskaņā ar šā likuma 32.1 pantu izdotajiem rīkojumiem.

(2) Kontroles dienests informē likuma subjektu:

1) par faktu, ka informācija šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā ir sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, vai

2) par to, ka saistībā ar atturēšanos no darījuma veikšanas šā panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju sniegt nav iespējams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 07.06.2012. un 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014)

40.pants. Likuma subjekta atbrīvošana no atbildības

(1) Ja likuma subjekts pilda šā likuma prasības, tā rīcību nevar uzskatīt par profesionālo darbību reglamentējošo normu vai uzraudzības un kontroles institūciju prasību pārkāpumu.

(2) Ja likuma subjekts atbilstoši šā likuma prasībām labā ticībā ir sniedzis ziņojumu Kontroles dienestam, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu fakts tiek vai netiek pierādīts pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un šā likuma subjekta savstarpējā līguma noteikumiem ziņu sniegšana Kontroles dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šā likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(3) Ja likuma subjekts labā ticībā ir atturējies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 32.pantam, izbeidzis darījuma attiecības vai pieprasījis saistību pirmstermiņa izpildi saskaņā ar šā likuma 28.panta otro daļu, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ likuma subjektam neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(4) Ja nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji attur klientu no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās, tā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šajā daļā minētajiem likuma subjektiem neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(5) Ja Kontroles dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu atbilstoši šā likuma prasībām, tad neatkarīgi no tā, kāds ir līdzekļu iesaldēšanas rezultāts, šā likuma subjektam neiestājas juridiskā, tai skaitā civiltiesiskā, atbildība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

VII nodaļa
Kredītiestādēm un finanšu iestādēm piemērojamie īpašie noteikumi

41.pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība

(1) Lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta ceturtās daļas prasībām, kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par darbinieka un personas, kura vēlas uzsākt darba tiesiskās attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

(2) Kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, kuri veic dzīvības apdrošināšanu, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no šādiem reģistriem:

1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem — ziņas par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, par klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, ziņas par minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem, lai pārliecinātos par klienta un viņa pārstāvju identitāti, kā arī par to, vai klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam, lai izvērtētu nepieciešamību ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, kā arī konstatētu, vai pret klientu nav uzsākts maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras reģistriem — ziņas par klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju darba devējiem un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām par pēdējiem pieciem gadiem, lai pārliecinātos, ka minēto personu veiktie darījumi atbilst to ienākumu līmenim un ka personas kredītiestādei vai apdrošināšanas komersantam ir sniegušas patiesu informāciju par savām darba tiesiskajām attiecībām;

3) Nederīgo dokumentu reģistra — ziņas par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī par personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka minēto personu uzrādītie personu apliecinošie dokumenti nav atzīti par nederīgiem;

4) Sodu reģistra — ziņas par klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, kas nav dzēsta vai noņemta, veicot klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

5) Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas — ziņas par klientam un tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem nekustamiem īpašumiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar nekustamo īpašumu atbilst zemesgrāmatas datiem un ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) Transportlīdzekļu valsts reģistra — ziņas par klientam, tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem transportlīdzekļiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar transportlīdzekļiem atbilst Transportlīdzekļu valsts reģistra datiem un ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam;

7) Iedzīvotāju reģistra — klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, personu apliecinoša dokumenta numuru un derīguma termiņu), lai pārbaudītu minēto personu identitāti, kā arī ziņas par šo personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem, lai pārbaudītu viņu identitāti, noteiktu savstarpēji saistītus klientus un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu.

(3) Atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai saņemtā informācija izmantojama tikai šajā likumā noteikto funkciju veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014. Otrās daļas 2.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2015. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.03.2015. Sk. Pārejas noteikumu 37.punktu)

42.pants. Tiesības veikt identifikāciju pēc konta atvēršanas

Kredītiestādēm ir tiesības atvērt kontu klientiem pirms to identifikācijas un patiesā labuma guvēja noskaidrošanas, ja saskaņā ar likuma prasībām nav jāveic šo klientu padziļināta izpēte un ja tiek nodrošināts, ka pirms klienta pilnīgas izpētes pabeigšanas klients nevar veikt darījumus, izmantojot šo kontu.

43.pants. Darījuma attiecību izbeigšana

(1) Ja šajā likumā noteiktā klienta identifikācija un patiesā labuma guvēja noskaidrošana nav iespējama, kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir aizliegts apkalpot šādas personas kontu, kā arī uzsākt darījuma attiecības un veikt darījumu ar šādu personu vai arī tās izbeidz darījuma attiecības un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, ziņo par to Kontroles dienestam.

(2) Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti, un ziņo par to Kontroles dienestam. Ja ir aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kredītiestāde vai finanšu iestāde kontos esošos naudas līdzekļus nepārskaita un ziņo par to Kontroles dienestam.

(3) Ja klientam kredītiestādē vai finanšu iestādē ir atvērts finanšu instrumentu konts, kredītiestāde vai finanšu iestāde, šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos izbeidzot darījuma attiecības ar klientu, slēdz klienta finanšu instrumentu kontu, pārdodot kontā esošos finanšu instrumentus par to tirgus vērtību. Ar iegūtajiem naudas līdzekļiem kredītiestāde vai finanšu iestāde rīkojas atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība par šajā likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izbeigtajām darījuma attiecībām ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

44.pants. Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm

(1) Šā likuma mērķu īstenošanai kredītiestāde pēc dalībvalstī reģistrētas korespondentbankas pieprasījuma sniedz tai savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentus, kas attiecas uz darījumu, kurš tiek veikts ar šīs korespondentbankas starpniecību.

(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības tieši vai ar šo iestāžu pilnvarotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju par saviem klientiem vai personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība. Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas uzskatāmas par neizpaužamām.

(4) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai to pilnvarotām institūcijām šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izveidot, uzturēt un elektroniski apstrādāt personas datus, izveidot un uzturēt personas datu apstrādes sistēmas par klientiem un personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Šādos gadījumos uz veikto personas datu apstrādi neattiecas Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju par datu apstrādi, tajā skaitā tās mērķiem, saņēmējiem, iegūšanas avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai aizliegšanu.

VIII nodaļa
Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumi

45.pants. Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas

(1) Likuma subjektus šā likuma prasību izpildē uzrauga un kontrolē šādas institūcijas:

1) kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, apdrošināšanas sabiedrības, kas veic dzīvības apdrošināšanu, privātos pensiju fondus, apdrošināšanas starpniekus, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, krājaizdevu sabiedrības, pārapdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus un maksājumu iestādes — Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

2) zvērinātus advokātus — Latvijas Zvērinātu advokātu padome;

3) zvērinātus notārus — Latvijas Zvērinātu notāru padome;

4) zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības — Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija;

5) VAS “Latvijas Pasts” — Satiksmes ministrija;

6) kapitālsabiedrības, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai, — Latvijas Banka;

7) izložu un azartspēļu organizētājus — Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;

8) (izslēgts ar 01.12.2009. likumu);

9) (izslēgts ar 10.12.2009. likumu).

(11) Darījumus ar Valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem kultūras pieminekļiem uzrauga un kontrolē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

(2) Valsts ieņēmumu dienests uzrauga šādus šā panta pirmajā daļā neminētos likuma subjektus:

1) nodokļu konsultantus, ārpakalpojuma grāmatvežus;

2) neatkarīgus juridisko pakalpojumu sniedzējus, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:

a) nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

3) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus;

4) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

5) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu un cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 15 000 euro vai lielākā apmērā vai ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

6) citas finanšu iestādes, kas nav minētas šā likuma 1.panta 7.punktā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie likuma subjekti, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā minētos likuma subjektus, 10 darbdienu laikā pēc reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par savas darbības veidu.

(4) Šā panta otrās daļas 5.punktā minētie likuma subjekti 10 darbdienu laikā pēc darījuma attiecību uzsākšanas dienas, darījuma partneru vienošanās par darījumu, pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par savas darbības veidu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 10.12.2009., 31.03.2011., 12.09.2013., 31.10.2013. un 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014)

46.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādi pienākumi:

1) uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus;

2) veikt uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu darbinieku apmācību un vadlīniju izstrādi jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

3) veikt saskaņā ar tās izstrādāto metodiku regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības, un, konstatējot pārkāpumus, lemt par pārbaudes akta sastādīšanu un sankciju piemērošanu;

4) ziņot Kontroles dienestam par pārbaužu laikā konstatētajiem neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, par kuriem attiecīgais likuma subjekts nav ziņojis Kontroles dienestam;

5) pēc Kontroles dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;

6) piemērot vai ierosināt, lai citas kompetentās institūcijas piemēro normatīvajos aktos noteiktās sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas pasākumus;

7) pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi, ja tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana ir iespējama vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

8) ne vēlāk kā līdz katra gada 1.februārim apkopot un iesniegt Kontroles dienestam statistisko informāciju par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem, kas saistīti ar likuma subjektu uzraudzību un kontroli;

9) veikt nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildes ietvaros iegūtās informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka uzraudzības un kontroles institūcijas vadītājs. Uzraudzības un kontroles institūcija glabā informāciju vismaz piecus gadus;

10) veikt informācijas apmaiņu ar citām uzraudzības un kontroles institūcijām, kuras attiecīgajā valstī pilda līdzvērtīgas funkcijas, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas.

(2) Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija uzrauga un kontrolē šā likuma prasību izpildi to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētajām organizācijām ir šādi pienākumi:

1) izstrādāt kārtību, kurā ir noteikts likuma subjektam veicamais pasākumu kopums šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai;

2) nodrošināt, ka tiek veikta uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu apmācība jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

3) piemērot vai ierosināt citām kompetentām institūcijām piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas, ja tiek konstatēta šā likuma prasību neievērošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

47.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas tiesības

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādas tiesības:

1) apmeklēt uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem piederošās vai to lietošanā esošās telpas, kas saistītas ar to saimniecisko vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes;

2) pieprasīt no uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, pieprasīt, lai uzrāda dokumentu oriģinālus, izskatīt un saņemt to kopijas vai norakstus, saņemt attiecīgus paskaidrojumus, kā arī veikt darbības, lai nepieļautu vai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas iespējas;

3) sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem saistītos faktus;

4) noteikt likuma subjektiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie šā likuma prasību pārkāpumi, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas izpildi;

5) publicēt statistisko informāciju par šā likuma prasību pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām;

6) pieprasīt no valsts un atvasinātām publisko personu institūcijām jebkuru to rīcībā esošo informāciju šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;

7) izdot ieteikumus likuma subjektiem šajā likumā noteikto pienākumu izpildei.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības izdot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības un kontroles normatīvos noteikumus, nosakot kredītiestādēm un finanšu iestādēm, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu (valūtas maiņu), saistošas prasības šajā likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas izveidi, patieso labuma guvēju noskaidrošanu un pārliecināšanos, ka persona, kas norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs, un attiecībā uz klientu veikto darījumu uzraudzību un klientu saimnieciskās darbības pārzināšanu.

(3) Latvijas Banka nosaka kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, saistošas prasības šajā likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas izveidi, patieso labuma guvēju noskaidrošanu un pārliecināšanos, ka persona, kas norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs, kā arī attiecībā uz klientu veikto darījumu uzraudzību un klientu saimnieciskās darbības pārzināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

48.pants. Aizliegums izpaust informāciju

(1) Šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību informēt šā likuma subjektu klientus un patiesos labuma guvējus, kā arī citas personas par to, ka Kontroles dienestam ir sniegtas ziņas par klientu, darījumu pārraudzību klienta kontā un neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un var tikt veikta vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas kriminālprocess saistībā ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā uzraudzības un kontroles institūcijām noteiktie aizliegumi neattiecas uz gadījumiem, kad tās sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, un uz gadījumiem, kad likuma subjekts ir atturējies no darījuma veikšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

49.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju atbrīvošana no atbildības

Ziņošana Kontroles dienestam šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un saistībā ar to šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem neiestājas juridiskā atbildība neatkarīgi no tā, vai noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma fakts pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā tiek vai netiek pierādīts.

IX nodaļa
Kontroles dienests

50.pants. Kontroles dienesta juridiskais statuss

(1) Kontroles dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas saskaņā ar šo likumu veic neparastu un aizdomīgu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

(2) Kontroles dienests darbojas prokuratūras pārraudzībā.

(3) Kontroles dienesta struktūru un amatu sarakstu atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nosaka ģenerālprokurors.

(4) Kontroles dienesta priekšnieku uz četriem gadiem ieceļ amatā un atbrīvo no amata ģenerālprokurors. Kontroles dienesta darbiniekus pieņem darbā, kā arī atlaiž no darba Kontroles dienesta priekšnieks. Kontroles dienesta amatpersonu un darbinieku atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(5) Kontroles dienesta priekšniekam un darbiniekiem jāatbilst prasībām, kādas paredzētas likumā “Par valsts noslēpumu”, lai saņemtu nepieciešamo speciālo atļauju piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

51.pants. Kontroles dienesta pienākumi un tiesības

(1) Kontroles dienestam ir šādi pienākumi:

1) saņemt, apkopot, uzglabāt, uzkrāt, sistematizēt un analizēt likuma subjektu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu;

2) sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai;

3) analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti, to izmantošanas efektivitāti un informēt par to likuma subjektus;

4) veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šādu darbību mēģinājuma paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot šādu darbību aizkavēšanas un atklāšanas metodes;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

6) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšanas, legalizācijas un terorisma finansēšanas raksturīgākajiem paņēmieniem un vietām, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas, nodrošināt uzraudzības un kontroles institūciju darbinieku apmācību jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

7) sniegt likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto informāciju un nodrošināt tās atjaunināšanu;

8) pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma atbilstoši to kompetencei sniegt ziņas par šā likuma subjektu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti;

9) ņemot vērā Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, sniegt likuma subjektiem, uzraudzības un kontroles institūcijām, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai rekomendācijas, lai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas;

10) publicēt informāciju par Kontroles dienesta darba rezultātiem, norādot iepriekšējā gada laikā izmeklēto gadījumu un kriminālvajāšanai nodoto personu skaitu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas noziedzīgiem nodarījumiem notiesāto personu skaitu, apturēto un konfiscēto līdzekļu apjomu;

11) informēt uzraudzības un kontroles institūcijas par atklātajiem likuma subjektu pieļautajiem šā likuma prasību pārkāpumiem;

12) apkopot un iesniegt Kontroles dienesta Konsultatīvajai padomei šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto statistisko informāciju, kā arī efektivitātes izvērtēšanas nolūkā apkopojošu statistiku par veiktajām darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā, tai skaitā par aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem sniegto ziņojumu kvalitāti;

13) izstrādāt likuma subjektiem ieteikumus un veikt pasākumus, lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, tai skaitā lemjot par ziņošanu par neparastu vai aizdomīgu darījumu veikšanu un atturēšanos no darījumu veikšanas pēc likuma subjekta iniciatīvas.

(2) Kontroles dienestam ir šādas tiesības:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu likuma subjektam apturēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā;

2) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim vai vērsties zemesgrāmatu nodaļā ar lūgumu veikt pasākumus, lai nepieļautu līdzekļu pārreģistrāciju;

3) dot norādījumu likuma subjektiem par klienta identifikācijas un izpētes gaitā iegūto dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanu;

4) pieprasīt un saņemt informāciju no likuma subjektiem, valsts institūcijām, kā arī no atvasinātām publiskām personām un to institūcijām;

5) sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai, tiesai, uzraudzības un kontroles institūcijām;

6) apmainīties ar informāciju ar ārvalstu institūcijām, kuru pienākumi ir līdzīgi Kontroles dienesta pienākumiem;

7) pieprasīt un saņemt no pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūras, tiesas, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas, arī Tiesu administrācijas, to rīcībā esošo informāciju par veikto darbību rezultātiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, tai skaitā arī statistiku par pirmstiesas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas, iztiesāšanas rezultātiem, par aresta uzlikšanu mantai un konfiskācijas apjomu un starptautisko sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. un 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014)

52.pants. Kontroles dienesta atbildība

Ja šajā likumā noteiktie rīkojumi doti atbilstoši šā likuma prasībām, Kontroles dienestam un tā amatpersonām neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība par rīkojuma sekām.

53.pants. Informācijas aizsardzība Kontroles dienestā

(1) Kontroles dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā. Kontroles dienesta darbinieks, kas izmantojis šo informāciju citiem mērķiem vai izpaudis to personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, saucams pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Informācija, kura Kontroles dienestā iegūta ģenerālprokurora un īpaši pilnvarotu prokuroru uzraudzības kārtībā, nav nododama operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas rīcībā vai izmantojama to vajadzībām.

(3) Kontroles dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informāciju par darījumiem Kontroles dienestā glabā vismaz piecus gadus. Kontroles dienestā saņemtās informācijas apstrāde netiek iekļauta Datu valsts inspekcijas personas datu apstrādes reģistrā.

X nodaļa
Kontroles dienesta sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām

54.pants. Valsts un pašvaldību institūciju sadarbības pienākums

Visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Kontroles dienestam tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju. Veicot informācijas apmaiņu ar Kontroles dienestu, personai, kura veic datu apstrādi, ir aizliegts izpaust citām juridiskajām vai fiziskajām personām informācijas apmaiņas faktu un informācijas saturu, izņemot gadījumus, kad informācija tiek sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai.

55.pants. Kontroles dienesta sadarbība ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru un tiesu

Kontroles dienests sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, ja šī informācija rada pamatotas aizdomas, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

56.pants. Informācijas pieprasījumu apmierināšana

(1) Kontroles dienests pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarotu prokuroru no likumības un pamatotības viedokļa izvērtēta un akceptēta operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vai prokuratūras pieprasījuma, kā arī tiesas pieprasījuma atbilstoši šā likuma prasībām sniedz informāciju, ja par noziedzīgu nodarījumu uzsākta vismaz viena no šādām darbībām:

1) uzsākts kriminālprocess Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā;

2) ierosināta operatīvās uzskaites lieta Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā.

(11) Kontroles dienests pēc tam, kad ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors no likumības un pamatotības viedokļa ir izvērtējis un akceptējis valsts drošības iestādes pieprasījumu, sniedz šā dienesta rīcībā esošo informāciju par personu, kura:

1) Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā ir pieprasījusi uzturēšanās atļauju, un pastāv pamatotas aizdomas, ka šī persona var radīt draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai un iespējama saistība ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu;

2) Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteiktajā kārtībā ir pieprasījusi stratēģiskas nozīmes preču licenci, un pastāv pamatotas aizdomas par šīs personas aizdomīgu darījumu ar stratēģiskas nozīmes precēm un iespējama saistība ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

(2) Kontroles dienests pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz normatīvajos aktos paredzēto valsts amatpersonu deklarāciju, kā arī citu likumos paredzēto fizisko personu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka šīs personas deklarācijā norādījušas nepatiesas ziņas par savu mantisko stāvokli vai ienākumiem.

(3) Kontroles dienests pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz tai normatīvajos aktos noteikto personu izvērtēšanai nepieciešamo šā dienesta rīcībā esošo informāciju par attiecīgo personu iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. un 07.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

57.pants. Atbildība par informācijas pieprasīšanu

(1) Par informācijas pieprasīšanas pamatotību ir atbildīgs tās pieprasītājs un īpaši pilnvarots prokurors, kurš akceptējis pieprasījumu.

(2) Kontroles dienesta sniegto informāciju drīkst publiskot ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

58.pants. Informācijas izmantošana

Šajā nodaļā minētās valsts institūcijas informāciju, kuru tām sniedzis Kontroles dienests, drīkst izmantot tikai tam mērķim, kuram tā saņemta.

XI nodaļa
Kontroles dienesta Konsultatīvā padome

59.pants. Kontroles dienesta Konsultatīvās padomes uzdevums

Lai sekmētu Kontroles dienesta darbību un koordinētu tā sadarbību ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu un šā likuma subjektiem, tiek izveidota Kontroles dienesta Konsultatīvā padome (turpmāk — Konsultatīvā padome), kurai ir šādi uzdevumi:

1) koordinēt valsts institūciju, likuma subjektu un to uzraudzības un kontroles institūciju sadarbību šā likuma prasību izpildē;

2) izstrādāt ieteikumus Kontroles dienestam šajā likumā paredzēto pienākumu veikšanai;

3) sagatavot un iesniegt Kontroles dienestam ieteikumus par neparasta darījuma pazīmju saraksta grozīšanu;

4) informēt ģenerālprokuroru pēc viņa lūguma vai pēc savas iniciatīvas par Kontroles dienesta darbu un sniegt ieteikumus šā dienesta darbības pilnveidošanai;

5) izskatīt informāciju par darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā, tai skaitā par iepriekšējā gadā paveikto, kas saistīts ar likuma subjektu uzraudzību un kontroli, kā arī par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem sniegto ziņojumu kvalitāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

60.pants. Konsultatīvās padomes sastāvs

(1) Konsultatīvās padomes sastāvā:

1) divus pārstāvjus, tajā skaitā vienu no Valsts ieņēmumu dienesta, norīko finanšu ministrs;

2) pa vienam pārstāvim norīko:

a) iekšlietu ministrs,

b) tieslietu ministrs,

c) Latvijas Banka,

d) Finanšu un kapitāla tirgus komisija,

e) Latvijas Komercbanku asociācija,

f) Latvijas Apdrošinātāju asociācija,

g) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija,

h) Latvijas Zvērinātu notāru padome,

i) Latvijas Zvērinātu advokātu padome,

j) Augstākā tiesa.

(2) Konsultatīvās padomes sēdes vada ģenerālprokurors.

(3) Konsultatīvā padome uz savām sēdēm uzaicina Kontroles dienesta priekšnieku un ekspertus.

(4) Konsultatīvās padomes lietvedību nodrošina Kontroles dienests.

XII nodaļa
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas koordinācija

61.pants. Koordinējošā institūcija

(1) Koordinējošā institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, ir Finanšu sektora attīstības padome.

(2) Finanšu sektora attīstības padomes sastāvu, funkcijas, uzdevumus, tiesības, lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju nosaka Ministru kabinets.

XIII nodaļa
Starptautiskā sadarbība

62.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Kontroles dienests drīkst pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu pilnvarotajām iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi šā likuma 50.panta pirmajā daļā un 51.pantā minētajiem pienākumiem, kā arī ar ārvalstu vai starptautiskajām terorisma finansēšanas apkarošanas institūcijām ar terorismu saistītu līdzekļu kustības kontroles jautājumos, ja:

1) tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

2) tiek garantēta informācijas izmantošana tikai tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai, kas ir krimināli sodāmi Latvijā.

(11) Kontroles dienests, pamatojoties uz informācijas pieprasījumu, kas saņemts no Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes un saskaņā ar tās tiesību aktiem izveidotajām palīginstitūcijām (turpmāk — ANO Drošības padome), drīkst ar Ārlietu ministrijas starpniecību nodot ANO Drošības padomei tās rezolūcijās noteiktā sankciju režīma īstenošanai nepieciešamo informāciju, ja ir nodrošināta sniegtās informācijas datu konfidencialitāte un tiek garantēta informācijas izmantošana tikai ANO Drošības padomes rezolūcijās noteiktā sankciju režīma īstenošanai.

(2) Informācijas apmaiņas veikšanai ar šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm un institūcijām Kontroles dienests ir tiesīgs noslēgt sadarbības līgumus, vienojoties par informācijas apmaiņas kārtību un saturu. Kontroles dienests ārvalstu pilnvarotajām iestādēm un starptautiskajām institūcijām ir tiesīgs papildus šā panta pirmajā daļā paredzētajiem noteikt vēl citus sniegtās informācijas izmantošanas ierobežojumus un nosacījumus, kā arī pieprasīt ziņas par tās izmantošanu. Informācija tiek sniegta analizēšanai, un tās tālākai nodošanai ir nepieciešama Kontroles dienesta iepriekšēja piekrišana atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām.

(3) Kontroles dienests atsaka informācijas apmaiņu pilnā vai daļējā apjomā vai atsaka dot piekrišanu informācijas tālākai nodošanai šādos gadījumos:

1) šāda rīcība var kaitēt Latvijas suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām valsts interesēm;

2) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona tiks vajāta vai sodīta rases, reliģijas, pilsonības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ;

3) šāda rīcība būtu nepārprotami nesamērīga attiecībā uz Latvijas valsts vai personas likumīgajām interesēm;

4) persona, kura iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās, noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi tās valsts teritorijā, kura ir izteikusi lūgumu par informācijas apmaiņu vai tās tālāku nodošanu, ir šīs valsts pilsonis un Latvijas teritorijā nav izdarījusi krimināli sodāmu nodarījumu.

(4) Kontroles dienests var pieprasīt arī no citām, šā panta pirmajā daļā neminētajām ārvalstu iestādēm informāciju, kas nepieciešama, lai analizētu saņemtos ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.

(5) Ārvalstu izmeklēšanas iestādēm un tiesām Kontroles dienesta rīcībā esošā informācija tiek sniegta kārtībā, kāda paredzēta starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās, un ar tajos norādīto Latvijas Republikas valsts institūciju starpniecību, turklāt tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir krimināli sodāmi Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

63.pants. Rīkojumu izdošana

(1) Kontroles dienestam ir tiesības pēc citu valstu pilnvaroto iestāžu vai starptautisko terorisma novēršanas institūciju lūguma izdot rīkojumu atbilstoši šā likuma V nodaļas prasībām.

(2) Kontroles dienestam ir tiesības izdot rīkojumu, ja lūgumā sniegtā informācija rada pamatotas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana vai šādu darbību mēģinājums, un šāds rīkojums arī būtu izdots, ja šajā likumā paredzētajā kārtībā būtu saņemts ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu.

XIV nodaļa
Likuma subjekta un Kontroles dienesta nepamatotas un nelikumīgas rīcības rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzināšana

(Nodaļa 07.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

64.pants. Nepamatota rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība ir nepamatota, ja tas lēmuma pieņemšanas brīdī rīkojies labā ticībā atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no šā likuma 68.pantā noteiktajiem zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

(2) Kontroles dienesta rīcība ir nepamatota, ja tas rīkojies atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no šā likuma 68.pantā noteiktajiem zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

65.pants. Nelikumīga rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība ir nelikumīga, ja tā neatbilst šā likuma noteikumiem.

(2) Kontroles dienesta rīcība ir nelikumīga, ja tas, izdodot rīkojumu, ir pārkāpis šā likuma noteikumus.

66.pants. Zaudējums

Zaudējums ir mantiski novērtējams pametums, kas personai radies Kontroles dienesta vai likuma subjekta nepamatotas vai nelikumīgas rīcības rezultātā.

67.pants. Cēloņsakarība

(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp likuma subjekta vai Kontroles dienesta nepamatotu vai nelikumīgu rīcību un personai nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība — objektīva saikne starp likuma subjekta vai Kontroles dienesta rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.

(2) Cēloņsakarība nepastāv, ja tāds pats zaudējums būtu radies, arī neiestājoties kādam no zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

68.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats

(1) Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats ir šāds:

1) saskaņā ar šā likuma 32.2 panta pirmās daļas noteikumiem izdots Kontroles dienesta rīkojums izbeigt atturēšanos no darījumu veikšanas;

2) atbilstoši šā likuma 32.2 panta otrās daļas 2.punktam likuma subjektam izsniegts Kontroles dienesta paziņojums par to, ka šis dienests nav konstatējis pamatu izdot šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktā minēto rīkojumu;

21) atbilstoši šā likuma 32.2 panta ceturtās daļas 2.punktam likuma subjektam izsniegts Kontroles dienesta rīkojums, ar kuru paziņo, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo Kontroles dienests nav konstatējis pamatu izdot šā likuma 32.2 panta ceturtās daļas 1.punktā minēto rīkojumu;

3) atbilstoši šā likuma 32.2 panta sestajai un septītajai daļai izdots Kontroles dienesta rīkojums atcelt rīkojumu, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punkta noteikumiem;

4) ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums, ar kuru tiek atcelts Kontroles dienesta rīkojums, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.2 panta pirmo daļu vai otrās daļas 1.punktu.

(2) Ja likuma subjekts ir rīkojies nepamatoti, tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu nerodas no brīža, kad tas saskaņā ar šā likuma 32.panta otro daļu ir ziņojis Kontroles dienestam, līdz brīdim, kad Kontroles dienests saskaņā ar šā likuma 32.2 panta pirmo daļu izdevis rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

69.pants. Līdzatbildība

Persona nav tiesīga pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja tā:

1) nav izmantojusi savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, kā arī nav darījusi visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu;

2) traucējusi izvērtēt darījuma likumību, tajā skaitā nav sniegusi vai nav savlaicīgi sniegusi informāciju, kas nepieciešama (pieprasīta) darījuma izvērtēšanai, sniegusi nepatiesu informāciju, nav bijusi sasniedzama deklarētajā dzīvesvietā vai faktiskajā dzīvesvietā (ja likuma subjektam ir norādīta tās adrese), vai juridiskajā adresē;

3) citā veidā radījusi sev zaudējumus vai izraisījusi šādu zaudējumu rašanos

70.pants. Atlīdzināmo zaudējumu veidi

(1) Personai ir atlīdzināmi šādi tiešie zaudējumi:

1) atturēšanās no darījumu veikšanas vai attiecīgo darbību apturēšanas rezultātā negūtie ienākumi;

2) saistību neizpildes vai nokavējuma rezultātā nodarītie zaudējumi;

3) citi šajā pantā neminētie tiešie zaudējumi, kuri noteikti Civillikumā un kurus persona var pierādīt.

(2) Ja personai kā nodokļu maksātājam ir bijusi aprēķināta nokavējuma nauda par periodu, kad tai nelikumīgi vai nepamatoti bija liegta iespēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem, un ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors ir pieņēmis lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu, attiecīgajai personai šo nokavējuma naudu dzēš likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

(Otrā daļa stājas spēkā 11.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 9.punktu)

71.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma apmēra noteikšana

(1) Nosakot atbilstošu zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, ņem vērā likuma subjekta vai Kontroles dienesta rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī personas rīcību.

(2) Nosakot zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.

(3) Zaudējumu, kas aprēķināts atbilstoši šā likuma 70.panta un 71.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, atlīdzina šādā apmērā:

1) 100 procentu apmērā — par aprēķināto summu vai summas daļu, kas nepārsniedz 150 000 euro;

2) 75 procentu apmērā — par aprēķināto summas daļu, kas pārsniedz 150 000 euro, bet nepārsniedz 1 425 000 euro;

3) 50 procentu apmērā — par aprēķināto summas daļu, kas pārsniedz 1 425 000 euro.

(4) Personai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājumu par negūtajiem ienākumiem apliek ar nodokļiem un nodevām nodokļu likumos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

72.pants. Kārtība, kādā iesniedz un izskata iesniegumu par zaudējuma atlīdzināšanu

(1) Iesniegumu par zaudējuma atlīdzināšanu persona sešu mēnešu laikā no šā likuma 68.pantā minētā tiesiskā pamata iestāšanās dienas iesniedz Ģenerālprokuratūrai. Iesniegumā norāda:

1) iesniedzēja — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, adresi un personas kodu, bet, ja tāda nav, — citu informāciju, kas dod iespēju identificēt personu, vai juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) prasījumu;

3) zaudējuma atlīdzināšanas tiesisko pamatu un citus faktus, kas pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;

4) personas apliecinājumu par to, ka šai personai nebija brīvu finanšu līdzekļu, lai zaudējuma rašanās brīdī izpildītu saistības;

5) bankas konta vai pasta norēķinu sistēmas konta rekvizītus, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms;

6) pēc izvēles — citu kontaktinformāciju (papildu adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese).

(2) Iesniegumam pievieno zaudējumu apliecinošos dokumentus un citus pierādījumus.

(3) Ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors triju mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzināšanas tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzināšanu un tā apmēru vai par atteikumu atlīdzināt zaudējumu. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt līdz sešiem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Ja nepieciešams, ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors var pieprasīt papildu informāciju.

(4) Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Ģenerālprokuratūrai persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

73.pants. Ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmuma paziņošana un spēkā esamība

(1) Lēmums par zaudējuma atlīdzināšanu vai par atteikumu atlīdzināt zaudējumu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots iesniedzējam.

(2) Personai, kura nepiekrīt ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumam zaudējuma atlīdzināšanas lietā, ir tiesības 30 dienu laikā vērsties tiesā Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

74.pants. Zaudējuma atlīdzināšanas lietā pieņemtā lēmuma izpilde

(1) Pēc tam, kad stājies spēkā ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums par zaudējuma atlīdzināšanu, Ģenerālprokuratūra triju darbdienu laikā nosūta Finanšu ministrijai izpildei:

1) lēmuma norakstu;

2) informāciju par personas datiem, bankas vai pasta norēķinu sistēmas rekvizītiem un kontaktinformāciju, ja persona to ir norādījusi.

(2) Pēc tam, kad stājies spēkā ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums, Ģenerālprokuratūra triju darbdienu laikā šā likuma 70.panta otrajā daļā minētās nokavējuma naudas dzēšanai nosūta nodokļu administrācijai:

1) lēmuma norakstu;

2) informāciju par personas datiem, apturētā darījuma summas apmēru un laika periodu, kurā personai bija liegta iespēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem.

(3) Finanšu ministrija mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz iesniegumā norādīto bankas vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

(4) Finanšu ministrija saskaņā ar pamatotu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams.

(5) Zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts budžetā īpaši šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.

(Otrā daļa stājas spēkā 11.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 9.punktu)

75.pants. Pārskats par zaudējumu atlīdzināšanu

Finanšu ministrija reizi gadā (līdz nākamā gada 15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumiem par zaudējumu atlīdzināšanu no valsts budžeta.

76.pants. Likuma subjekta atbildība

(1) Ja valsts atlīdzina personai likuma subjekta nelikumīgas rīcības dēļ nodarītos zaudējumus, Ģenerālprokuratūra pēc atlīdzinājuma izmaksas vērš regresa prasību pret likuma subjektu.

(2) Pirms regresa prasības vēršanas pret likuma subjektu Ģenerālprokuratūra to informē par pieņemto lēmumu un aicina mēneša laikā labprātīgi atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(3) Regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 13.nr.; 2006, 12.nr.).

2. Šajā likumā noteikto klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu tiem klientiem, ar kuriem ir spēkā darījuma attiecības un kuriem tā nav veikta, likuma subjekti veic ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.jūlijam vai līdz minētajam termiņam pārtrauc ar tiem darījuma attiecības.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim ir spēkā:

1) Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumi Nr.213 “Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sis­tēmu”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.497 “Kārtība, kādā valsts institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.127 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību”;

4) Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.731 “Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā”.

4. Likuma subjekti, kurus atbilstoši šā likuma 45.panta otrajai daļai uzrauga Valsts ieņēmumu dienests un kuri savu darbību uzsākuši līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par savas darbības veidu rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi 30 darbdienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

5. Šā likuma 41.panta noteikumi par tiesībām pieprasīt un saņemt bez maksas likuma izpildei nepieciešamo informāciju no reģistriem un informācijas sistēmām stājas spēkā vienlaikus ar nepieciešamajiem grozījumiem attiecīgajos spēkā esošajos likumos. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 41.pantā minētajiem likuma subjektiem ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no Nederīgo dokumentu reģistra, Sodu reģistra un Iedzīvotāju reģistra saskaņā ar tiesību normām, kas ir spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

6. Šā likuma 41.pantā minētā informācija no Sodu reģistra bez maksas sniedzama, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

7. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (darba samaksu u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

8. Šā likuma 32.panta 2.1 daļa, grozījumi 32.panta trešās daļas ievaddaļā un trešās daļas 3.punktā attiecībā uz 40 dienu termiņa noteikšanu, 32.panta astotās daļas 4.punkts, 34.panta 1.1 daļa, grozījumi 34.panta otrajā daļā, kā arī grozījumi 39.panta pirmajā daļā attiecībā uz klienta informēšanu par Kontroles dienesta saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.1 daļu izdoto rīkojumu nav piemērojami likuma subjekta ziņojumiem, kas Kontroles dienestam iesniegti līdz 2009.gada 31.decembrim.

(10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

9. Šā likuma 70.panta otrā daļa un 74.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

(07.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

10. Šā likuma 64., 65., 66., 67., 68. un 69.pants, 70.panta pirmā daļa, 71., 72. un 73.pants, 74.panta pirmā, trešā, ceturtā un piektā daļa, 75. un 76.pants stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(07.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

11. Grozījumi šā likuma 41.panta otrās daļas 2.punktā stājas spēkā 2015.gada 1.martā.

(13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.03.2015.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 09.10.2013.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai;

2) Eiropas Komisijas 2006.gada 1.augusta direktīvas 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 8.jūnija direktīvas 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem direktīvā 2003/41/EK, direktīvā 2009/65/EK, regulā (EK) Nr. 1060/2009 un regulā (ES) Nr. 1095/2010.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 17.jūlijā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2008.gada 30.jūlijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 17.07.2008.Stājas spēkā: 13.08.2008.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 116 (3900), 30.07.2008., "Ziņotājs", 16, 28.08.2008.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
178987
{"selected":{"value":"16.09.2014","content":"<font class='s-1'>16.09.2014.-28.02.2015.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.03.2015","content":"<font class='s-1'>01.03.2015.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"16.09.2014","content":"<font class='s-1'>16.09.2014.-28.02.2015.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-15.09.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.10.2013","content":"<font class='s-1'>09.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.2013","content":"<font class='s-1'>11.01.2013.-08.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-10.01.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.07.2012","content":"<font class='s-1'>11.07.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.04.2011","content":"<font class='s-1'>29.04.2011.-10.07.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-28.04.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.08.2008","content":"<font class='s-1'>13.08.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
16.09.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)