Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Nacionālo bruņoto spēku likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Nacionālo bruņoto spēku sastāvu, uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli.

2.pants. Nacionālie bruņotie spēki un to mērķis

(1) Nacionālie bruņotie spēki ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas.

3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārie spēki;

2) Zemessardze;

3) Nacionālo bruņoto spēku rezerve.

(2) Nacionālo bruņoto spēku struktūru un pakļautību apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(3) Kara laikā vai izņēmuma stāvoklī Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde un Valsts robežsardze.

(4) Latvijas Republikas Zemessardzes darbību regulē speciāls likums.

(5) Lai nodrošinātu likumību, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku sastāvā ar izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām darbojas Militārā policija.

(6) Nacionālo bruņoto spēku rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas pilsoņi, kas ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

4.pants. Nacionālo bruņoto spēku izvietojums

(1) Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(2) Nacionālos bruņotos spēkus izvieto militārajos objektos. Militārais objekts ir Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā vai citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs nekustamais īpašums vai tā daļa, kas nodota lietošanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai pildītu šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

5.pants. Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva komplektēšanas pamatprincipi

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu miera laikā veido:

1) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;

2) zemessargi;

3) civilie darbinieki;

4) uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām iesauktie rezerves karavīri.

(21) (Izslēgta ar 11.03.2010. likumu)

(3) Personālsastāva komplektēšanu un militārā dienesta gaitu reglamentē speciāls likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005., 02.11.2006., 06.12.2007. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

5.1 pants. Nacionālo bruņoto spēku simbolika

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļām, atsevišķām vienībām un karakuģiem var būt savs karogs, kuru apstiprina aizsardzības ministrs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto karogu izgatavošanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Atsevišķiem augstākajiem virsniekiem var būt sava atribūtika, kuru apstiprina un kuras lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

II nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi un to īstenošanas pasākumi

(Nodaļas nosaukums 11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

6.pants. Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi

(1) Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir šādi uzdevumi:

1) valsts sauszemes teritorijas aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana, kā arī valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas kontrole, aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana;

2) piedalīšanās starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) piedalīšanās valsts apdraudējuma situāciju novēršanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Citu, šajā likumā neparedzētu uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) drīkst iesaistīt ar Ministru kabineta rīkojumu.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

6.1 pants. Nacionālo bruņoto spēku un atsevišķu to vienību uzdevumu īstenošanas pasākumi

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki veic šādus pasākumus:

1) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

2) sagatavo personālsastāvu un vienības dalībai starptautiskajās operācijās, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēkos;

3) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus un veic spridzināšanas darbus;

4) veic krasta apsardzi, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas, piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā un kuģošanas režīma ievērošanas kontrolē;

5) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisakuģiem tās uzdevumu veikšanai jūrā;

6) apmāca rezerves karavīrus un sniedz atbalstu jaunatnes izglītošanai valsts aizsardzības jomā;

7) veic speciālās operācijas;

8) saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem veic klasificētās informācijas apmaiņu ar Latvijas valsts iestādēm un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām;

9) veic gaisa telpas, teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvās ekonomiskās zonas novērošanu un kontroli;

10) organizē Latvijas Republiku un Nacionālos bruņotos spēkus reprezentējošas militārās ceremonijas un nodrošina godasardzi.

(2) Militārā policija papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem pasākumiem veic šādus pasākumus:

1) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, jaunievēlētā Valsts prezidenta (laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai), personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);

3) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā:

a) veic Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi),

b) veic aizsardzības ministra un Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu un amatpersonu aizsardzību (apsardzi),

c) pavada kolonnas un apsargā militārās kravas, regulē Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļu kustību un veic tās kontroli (satiksmes uzraudzību), regulē citu transportlīdzekļu kustību un veic tās kontroli (satiksmes uzraudzību) Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos objektos, apsargājamos objektos un militāro pasākumu norises vietās, kā arī regulē citu transportlīdzekļu kustību pavadāmo kolonnu, Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļu un apsargājamo militāro kravu pārvietošanās maršrutos,

d) gādā par drošību militāro pasākumu norises vietās;

31) regulē transportlīdzekļu kustību to personu pārvietošanās maršrutos, kuru aizsardzību (apsardzi) saskaņā ar šo likumu veic Militārā policija, kā arī citās vietās, ja tas nepieciešams minēto personu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanai;

4) novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās, apsargājamos objektos, apsargājamo personu uzturēšanās vietās un militāro pasākumu norises vietās, atbilstoši kompetencei noskaidro un aiztur likumpārkāpējus;

5) izmeklē noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā, kā arī noziedzīgus nodarījumus, kuri izdarīti militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās vai kurus izdarījis Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

6) atbilstoši kompetencei veic to personu meklēšanu, piespiedu atvešanu vai aizturēšanu, kuras izvairās no izmeklēšanas (piedalīšanās procesuālajās darbībās), tiesas vai soda izpildes vai ir bezvēsts prombūtnē;

7) nodrošina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēto personu pavadapsardzību (konvojēšanu) un apsardzi, ja noziedzīga nodarījuma pirmstiesas izmeklēšana ir Militārās policijas kompetencē un aizturētā persona izvesta no īslaicīgās aizturēšanas vietas, lai veiktu kriminālprocesuālās darbības.

(3) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki sniedz atbalstu:

1) Drošības policijai — pretterorisma pasākumos, kā arī terorisma draudu novēršanas vai pārvarēšanas pasākumos;

2) civilās aizsardzības sistēmai — preventīvajos un reaģēšanas pasākumos, neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos, kā arī glābšanas un meklēšanas darbos;

3) Valsts policijai — sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā;

4) Valsts robežsardzei — valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanā;

5) Jaunsardzes un informācijas centram — jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā.

(4) Militārās policijas amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, atbilstoši kompetencei ir tiesības Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos objektos, apsargājamos objektos un militāro pasākumu norises vietās, ja ir pamatotas aizdomas, ka persona izdarījusi likumpārkāpumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt šo personu, lai konstatētu, vai tā ir lietojusi alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas.

(11.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2015. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

7.pants. Sauszemes spēku uzdevumi

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

7.1 pants. Zemessardzes uzdevumi

(Izslēgts ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

8.pants. Jūras spēku uzdevumi

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

9.pants. Gaisa spēku uzdevumi

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

10.pants. Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests

(Izslēgts ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

11.pants. Drošības dienests un tā uzdevumi

(Izslēgts ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

12.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

12.1 pants. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija un tās uzdevumi

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

12.2 pants. Mācību vadības pavēlniecība

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

12.3 pants. Nodrošinājuma pavēlniecība

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

III nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēma

13.pants. Nacionālo bruņoto spēku vadība

(1) Nacionālo bruņoto spēku vadību īsteno Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona. Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir vietnieks, kas komandiera prombūtnes laikā pilda viņa pienākumus. Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks.

(2) Likuma "Par aviāciju" 49.1 panta noteiktajos gadījumos Ministru prezidentam ir visas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās aizsardzības ministra pilnvaras.

(3) Lai nodrošinātu ar dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā saistīto uzdevumu izpildi, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, saskaņojot ar aizsardzības ministru un ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēmu un citu institūciju un amatpersonu kompetenci, var deleģēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas militārajai vadībai atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku vienību vai atsevišķu karavīru vadīšanu.

(4) Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.

(25.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2005., 02.11.2006., 27.11.2008., 11.03.2010. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

14.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris:

1) atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

2) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par Valsts aizsardzības operatīvā plāna un Nacionālo bruņoto spēku gatavību valsts aizsardzībai reglamentējošo dokumentu izstrādi un to izpildes nodrošināšanu;

4) atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu;

5) nosaka Nacionālo bruņoto spēku vienību uzdevumus.

(3) Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005., 11.03.2010., 19.02.2015. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

15.pants. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs

(1) Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.

(2) Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto štābu vada Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

16.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri

(Izslēgts ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

16.1 pants. Nacionālo bruņoto spēku vienību nolikumi

Nacionālo bruņoto spēku komandieris apstiprina Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku nolikumus. Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri apstiprina tiem pakļauto vienību nolikumus. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi apstiprina saskaņā ar Augstskolu likumu.

(19.02.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

IV nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku sadarbība,
finansēšana un kontrole

17.pants. Nacionālo bruņoto spēku sadarbība

(1) Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ārkārtējā situācijā Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšana palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai notiek ar aizsardzības ministra pavēli.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos.

(4) Terorisma draudu gadījumā aizsardzības ministrs pēc iekšlietu ministra pieprasījuma uzdod Nacionālo bruņoto spēku komandierim sniegt atbalstu Drošības policijas vadītajos terorisma draudu novēršanas vai to pārvarēšanas pasākumos, nosakot veicamos uzdevumus, laiku un vietu. Minēto pasākumu vadītājs ir atbildīgs par pavēlēm, kas izdotas terorisma draudu novēršanas vai to pārvarēšanas pasākumos iesaistītajām Nacionālo bruņoto spēku vienībām.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā vai spridzināšanas darbu veikšanā sauszemes teritorijā miera laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005., 06.12.2007., 27.11.2008., 11.03.2010. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

18.pants. Nacionālo bruņoto spēku finansēšana un apgāde

(1) Nacionālie bruņotie spēki tiek finansēti no valsts budžeta, izņemot Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi, kura tiek finansēta no Latvijas Bankas līdzekļiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku apgāde ar materiāltehniskajiem resursiem notiek vienotas iegādes un apgādes sistēmas ietvaros. Iegādes noteikumus apstiprina aizsardzības ministrs. Nacionālo bruņoto spēku apgādes iekšējo kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi ar materiāltehniskajiem resursiem apgādā un, saskaņojot ar Aizsardzības ministriju, apgādes kārtību nosaka Latvijas Banka.

(3) Nacionālo bruņoto spēku lietotais kustamais un nekustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā. Šā īpašuma lietošanas izdevumi tiek segti no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(4) (Izslēgta ar 19.02.2015. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001., 11.03.2010. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

19.pants. Nacionālo bruņoto spēku darbības kontrole

(1) Nacionālo bruņoto spēku darbības civilo kontroli savas kompetences ietvaros veic aizsardzības ministrs, Valsts kontrole, Ministru kabinets, Valsts prezidents un Saeima.

(2) Nacionālo bruņoto spēku darbības iekšējo kontroli veic Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

V nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku attīstības un darbības plānošana

(Nodaļa 20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

20.pants. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošana

(1) Nacionālo bruņoto spēku attīstību plāno un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, ievērojot militārās plānošanas procedūras, izstrādā Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepciju, Valsts aizsardzības operatīvo plānu un Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikumiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā nosaka:

1) Nacionālo bruņoto spēku attīstības mērķi, attīstāmās spējas un rīcību ilgtermiņā (12 gadiem);

2) attīstības prioritātes, uzdevumus, izpildes termiņus, kā arī plānošanas un budžeta izstrādes savstarpējo sasaisti vidējā termiņā (četriem gadiem).

(3) Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu reizi četros gados apstiprina Ministru kabinets. Aizsardzības ministrs, ja nepieciešams, sagatavo grozījumus Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetam.

(4) Pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs katru gadu izstrādā Nacionālo bruņoto spēku gada plānu, kurā nosaka Nacionālo bruņoto spēku uzdevumus un pasākumus nākamajam gadam atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Nacionālo bruņoto spēku gada plānu apstiprina aizsardzības ministrs.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

21.pants. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns

(1) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu sagatavo izņēmuma stāvokļa vai kara laika gadījumam. Tas ietver Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, pienākumus, kārtību un materiāltehnisko nodrošinājumu.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu:

1) izstrādā Aizsardzības ministrija;

2) apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par Aizsardzības spēkiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.; 1999, 14.nr.) I nodaļas 1.-8.pants un II nodaļa.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par valsts aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.) II nodaļa un 10.panta 8.punkts.

3. Grozījumi 8.panta 4.punktā par glābšanas darbu koordinēšanu un veikšanu jūrā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

4. (Izslēgts ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

5. (Izslēgts ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

6. Līdz šā likuma 12.panta otrās daļas 3.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.587 “Kārtība, kādā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

7. Līdz 2011.gada 31.decembrim Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā miera laikā papildus šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajam, kā arī Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā dalībai starptautiskajās operācijās ietilpst arī militārie darbinieki, ar kuriem darba līgums noslēgts līdz 2010.gada 31.martam.

(11.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2010.)

8. Līdz šā likuma 6.1 panta pirmās daļas 5.punktā, otrās daļas 3.punktā un 17.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 30.jūnijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.126 “Kārtība, kādā Valsts robežsardze veic valsts robežas apsardzību jūrā, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus”;

2) Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.113 “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā”;

3) Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumi Nr.535 “Kārtība, kādā Militārā policija nodrošina Saeimas, Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi).

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

9. Ja šā likuma 18.panta ceturtajā daļā minēto īpašumu privatizācijas ierosinājums saņemts līdz 2010.gada 31.martam, to izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

10. Līdz 2010.gada 30.jūnijam Militārā policija papildus šā likuma 6.1 panta otrajā daļā noteiktajiem pasākumiem nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā, kā arī Saeimas uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

11. Ministru kabinetam līdz 2011.gada 31.decembrim apstiprināt Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 20.panta otrajā daļā noteiktajam.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 4.novembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 1999.gada 24.novembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 04.11.1999.Stājas spēkā: 08.12.1999. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Valsts prezidents, Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 388/389 (1848/1849), 24.11.1999., "Ziņotājs", 24, 30.12.1999.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Tulkojums
  • Citi saistītie dokumenti
15836
{"selected":{"value":"23.03.2016","content":"<font class='s-1'>23.03.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"23.03.2016","iso_value":"2016\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"24.03.2015","iso_value":"2015\/03\/24","content":"<font class='s-1'>24.03.2015.-22.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.06.2014","iso_value":"2014\/06\/26","content":"<font class='s-1'>26.06.2014.-23.03.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.12.2010","iso_value":"2010\/12\/30","content":"<font class='s-1'>30.12.2010.-25.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2010","iso_value":"2010\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2010.-29.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-31.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.01.2008","iso_value":"2008\/01\/02","content":"<font class='s-1'>02.01.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-01.01.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.05.2005","iso_value":"2005\/05\/04","content":"<font class='s-1'>04.05.2005.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2005","iso_value":"2005\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2005.-03.05.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.03.2004","iso_value":"2004\/03\/27","content":"<font class='s-1'>27.03.2004.-22.03.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.01.2004","iso_value":"2004\/01\/21","content":"<font class='s-1'>21.01.2004.-26.03.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.01.2002","iso_value":"2002\/01\/23","content":"<font class='s-1'>23.01.2002.-20.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.10.2001","iso_value":"2001\/10\/19","content":"<font class='s-1'>19.10.2001.-22.01.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.12.1999","iso_value":"1999\/12\/08","content":"<font class='s-1'>08.12.1999.-18.10.2001.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
23.03.2016
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)