1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Padomes 2009.gada 19.janvāra Regulu Nr. 73/2009 (EK), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (turpmāk – Regula Nr. 73/2009).

(MK 21.04.2009. noteikumu Nr.330 redakcijā)

2. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta veidi ir šādi:

2.1. vienotais platības maksājums;

2.2. papildu valsts tiešie maksājumi:

2.2.1. par laukaugu platībām;

2.2.2. par lopbarības platībām;

2.2.3. par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;

2.2.4. par zīdītājgovīm;

2.2.5. par aitu mātēm;

2.2.6. par zālāja un linu sēklām;

2.2.7. par kartupeļu cieti;

2.3. atdalītie papildu valsts tiešie maksājumi:

2.3.1. par platībām;

2.3.2. par pienu;

2.3.3. par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;

2.3.4. īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem;

2.3.5. par laukaugu platībām;

2.3.6. par lopbarības platībām;

2.4. atsevišķais maksājums par cukuru;

2.5. atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību;

2.6. atbalsts par pārstrādei paredzētajām aveņu un zemeņu platībām;

2.7. īpašais atbalsts par pienu.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

3. Maksājumus var saņemt lauksaimnieks, kurš atbilst Regulas Nr. 73/2009 2.panta "a" punktā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 05.10.2010. noteikumiem Nr.935)

4. Lauku atbalsta dienests atbilstoši Regulas Nr. 73/2009 31.pantā noteiktajām prasībām pieļauj atkāpes no šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem šādu ārkārtas apstākļu dēļ:

4.1. lauksaimnieka ilgstoša darbnespēja;

4.2. lauksaimnieka nāve;

4.3. lielas saimniecības daļas piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja lauksaimnieks to nevarēja paredzēt saistību uzņemšanās dienā;

4.4. stihiska dabas nelaime vai ugunsgrēks, kas būtiski ietekmē lauksaimniecībā izmantojamo lauksaimnieka zemi un ēkas, kuras izmanto lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai;

4.5. epizootija, kas skārusi visus lauksaimnieka lauksaimniecības dzīvniekus vai daļu no tiem.

(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

5. Ja iestājušies šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3., 4.4. vai 4.5.apakšpunktā minētie ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks vai viņa pilnvarotā persona 10 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, iesniedz attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā reģistrēts platību maksājumu iesniegums:

5.1. detalizētu aprakstu par ārkārtas apstākļu iestāšanos;

5.2. ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281)

6. Lauku atbalsta dienests piešķir maksājumu par atbalstam atbilstošo vienību skaitu, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 87. un 88.punktā, kā arī gadījumus, kas minēti Komisijas 2004.gada 21.aprīļa Regulā Nr. 796/2004 (EK), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Regulā Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (turpmāk - Regula Nr. 796/2004).

7. Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 2.punktā minēto maksājumu piešķiršanu un nodrošina to pilnīgu izmaksu līdz nākamā gada 30.jūnijam.

7.¹ Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 43., 51., 57., 64., 66.⁴ un 66.⁵ punktā minētās atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu likmes un 70.punktā minēto atsevišķā maksājuma par cukuru likmi, kā arī 71.³ un 71.⁴ punktā minēto samazinājuma koeficientu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz kārtējā gada 1.novembrim.

(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.213 redakcijā)

8. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde nodrošina šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 11., 12., 13., 15., 16. un 17.pielikumā mi­nēto veidlapu pieejamību un lauksaimniecībā izmantojamās zemes karšu izsniegšanu vismaz trīs nedēļas pirms attiecīgā atbalsta veida iesnieguma iesniegšanas beigu termiņa.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.281 redakcijā)

9. Iesniegumu un citus atbalsta saņemšanai nepieciešamos dokumentus atbilstoši šo noteikumu prasībām Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauk­saimniecības pārvaldē iesniedz lauksaimnieks vai viņa pilnvarotā persona (personīgi, pa pastu vai elektroniski).

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.281 redakcijā)

9.¹ Vienu vienotu platību maksājumu iesniegumu (1.pielikums) saskaņā ar Regulas Nr. 796/2004 11.pantu lauksaimnieks iesniedz, piesakoties uz:

9.¹ 1. šo noteikumu 2.1., 2.3., 2.4., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minētajiem atbalsta maksājumiem;

9.¹2. Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākumiem "Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas", "Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK", "Agrovides maksājumi", "Natura 2000 maksājumi (mežu īpašniekiem)" un Lauku attīstības plāna 2004.-2006.gadam pasākumu "Agrovide" saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai - vides un lauku ainavas uzlabošanai.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.281 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

10. Ja Lauku atbalsta dienests rakstiski pieprasījis papildu informāciju par šajos noteikumos minētajiem maksājumiem, lauksaimnieks rakstisku atbildi sniedz divu nedēļu laikā no Lauku atbalsta dienesta vēstules saņemšanas dienas.

(Nodaļa MK 14.10.2008. noteikumu Nr.853 redakcijā; nodaļa stājas spēkā 100.punktā noteiktajā kārtībā)

10.¹ Vienoto platības maksājumu, atsevišķo maksājumu par cukuru, īpašo atbalstu par pienu, atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību un atbalstu par pārstrādei paredzētajām aveņu un zemeņu platībām saņem lauksaimnieks, kas ievēro šo noteikumu 1.¹ pielikumā noteiktās savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības.

(MK 21.04.2009. noteikumu Nr.330 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

10.² Ja lauksaimnieks neievēro šo noteikumu 1.¹ pielikumā noteiktās sav­starpējās atbilstības pārvaldības prasības, vienotā platības maksājuma, atsevišķā maksājuma par cukuru, īpašā atbalsta par pienu, atbalsta par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību un atbalsta par pārstrādei paredzētajām aveņu un zemeņu platībām maksājuma kopējo summu samazina saskaņā ar Regulu Nr. 796/2004.

(MK 21.04.2009. noteikumu Nr.330 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

11. Vienoto platības maksājumu var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem kultūru kodiem (14.pielikums), ja zeme ir bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā un:

11.1. tajā nav krūmu vai invazīvo latvāņu ģints augu sugu;

11.2. tā nav pārpurvojusies un nav sākusi apmežoties;

11.3. tā atbilst šo noteikumu 24. un 25.punktā noteiktajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem;

11.4. tā ir lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15.jūnijā saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 124.panta 2.punktu.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

11.¹ Vienoto platības maksājumu var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 124.panta 2.punktu stāda un audzē tādas īscirtmeta atvasāju sugas kā apse (Populus spp.), kārkls (Salix spp.) vai baltalksnis (Alnus incana) ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku, ja lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.maijam kopā ar iesniegumu (1.pielikums) Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

11.¹ 1. minēto īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājuma kopiju;

11.¹ 2. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" tehnisko noteikumu kopiju, ja minētās īscirtmeta atvasāju sugas tiek stādītas un audzētas meliorētās zemēs.

(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.213 redakcijā)

12. Vienoto platības maksājumu var saņemt par tām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kuru minimālā kopējā platība ir vismaz viens hektārs, bet katra lauka (vienlaidus zemes gabals, kurā viens lauksaimnieks audzē vienu kultūru) platība ir vismaz 0,3 ha.

13. Lauku atbalsta dienests, piešķirot vienoto platības maksājumu, aprēķina un piemēro samazinājuma koeficientu saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 123.panta 2.punktu.

(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

14. Papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām var saņemt par Regulas Nr. 73/2009 79.pantā minētajām laukaugu kultūru platībām un saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem kultūru kodiem (14.pielikums), ja laukaugu platībās laukaugu sējumi parastos augšanas apstākļos tiek iesēti līdz kārtējā gada 15.jūnijam un uzturēti vismaz līdz to nogatavošanās fāzes sākumam.

(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

15. Papildu valsts tiešo maksājumu par lopbarības platībām ar nosacījumu, ka tās izmanto lopbarības iegūšanai vai dzīvnieku ganīšanai (zāli nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj un novāc līdz kārtējā gada 1.augustam), var saņemt par šādām platībām (saskaņā ar šo noteikumu 14.pielikumā minētajiem kultūru kodiem):

15.1. par aramzemē iesētiem ilggadīgiem zālājiem - par platībām, kurās zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas un kurām raksturīgs vienmērīgs zelmeņa blīvums;

15.2. par platībām, kurās audzē graudaugus, pākšaugus un kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai.

16. Kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas ir lucerna, austrumu galega, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, bastarda āboliņš, pļavas timotiņš, parastā kamolzāle, pļavas auzene, pļavas lapsaste, ganību airene, pļavas skarene un sarkanā auzene.

17. Papildu valsts tiešos maksājumus par laukaugu platībām un par lopbarības platībām var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

17.1. tās atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

17.2. to minimālā kopējā platība ir vismaz viens hektārs, bet katra lauka platība ir vismaz 0,3 ha.

18. Papildu valsts tiešie maksājumi par laukaugu platībām un par lopbarības platībām tiek administrēti atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 nosacījumiem, izņemot šīs regulas 51.panta 2.punkta 2.daļu.

19. Lauku atbalsta dienests, piešķirot papildu valsts tiešos maksājumus, līdz nākamā gada 1.martam aprēķina un piemēro samazinājuma koeficientu saskaņā ar Komisijas 2004.gada 29.oktobra Regulas (EK) Nr. 1973/2004, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1782/2003 piemērošanai attiecībā uz šīs Regulas IV un IV "a" sadaļā minētajām atbalsta shēmām un atmatā atstātās zemes izmantošanu izejvielu ražošanai (turpmāk - Regula Nr. 1973/2004), 139.pantu.

20. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, papildu valsts tiešajiem maksājumiem par laukaugu platībām vai par lopbarības platībām, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

20.1. iesniegumu (1.pielikums);

20.2. Lauku atbalsta dienesta izsniegto lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti, kurā atzīmētas apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281)

21. Ja šo noteikumu 20.punktā minēto iesniegumu iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šī termiņa, summu, kuru lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 21.panta 1.punkta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ. Ja kavēšanās ilgst vairāk par 25 kalendāra dienām, iesniegumu nepieņem.

22. Ja uz vienoto platības maksājumu pretendē biškopis, kam ir reģistrēts bišu ganāmpulks, tad papildus šo noteikumu 20.punktā minētajiem dokumentiem tas iesniedz arī ganāmpulka reģistrācijas apliecības kopiju. Ja lauksaimnieks apsaim­nieko pastāvīgās pļavas vai ganības un aramzemē iesētos ilggadīgos zālājus, ko biškopis izmanto nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, tad papildus šo noteikumu 20.punktā minētajiem dokumentiem tas iesniedz zemes apsaimniekotāja un bišu saimes īpašnieka noslēgtā līguma kopiju par platības izmantošanu nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, kā arī ganāmpulka reģistrācijas apliecības kopiju.

(MK 21.04.2009. noteikumu Nr.330 redakcijā)

23. Ja šo noteikumu 20.punktā minētajā iesniegumā nepieciešami labo­jumi vai papildinājumi, lauksaimnieks precizēto iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz kārtējā gada 15.jūnijam saskaņā ar Regulas Nr. 796/2004 15.pantu.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.281 redakcijā)

24. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks ievēro šādus lauksaimniecībā izmantojamās zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

24.1. veģetācijas periodā (no maija līdz septembrim) lauksaimniecībā izmantojamo zemi apstrādā ar augsnes mitruma režīmam atbilstošu lauksaimniecības tehniku;

24.2. lauksaimniecībā izmantojamā zemē tiek uzturēta lauksaimnieka atbildībā esošā meliorācijas sistēma, nodrošinot zemes mitruma režīma regulēšanu;

24.3. augus vai augu atliekas un rugājus iestrādā augsnē, lai uzturētu lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglību;

24.4. pastāvīgās pļavas un ganības, kā arī aramzemē iesētos ilggadīgos zālājus, izņemot platības, kuras izmanto enerģijas kultūraugu – klūdziņu prosas, miežubrāļa – audzēšanai:

24.4.1. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 15.augustam;

24.4.2. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 15.septembrim:

24.4.2.1. ja platības izmanto biškopībā nektāra vākšanai;

24.4.2.2. ja platība iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā (Natura 2000) saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām";

24.5. lauksaimniecībā izmantojamās zemes daļu, kuras nogāzes slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 31.martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

24.6. saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju –, kas aizsargājami saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, apzinātu iznīcināšanu vai bojāšanu;

24.7. nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensteci, kas noteikta Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatorā;

24.8. lauksaimniekam ir ūdens resursu lietošanas atļauja saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281; MK 21.04.2009. noteikumiem Nr.330; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213; 24.7.apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 105.punktu)

25. Ja lauksaimnieks vienlaikus pretendē uz vienoto platību maksājumu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un uz atbalstu Latvijas Lauku attīstības plāna 2004.-2006.gadam pasākumā "Agrovide" un Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākumā "Agrovides maksājumi", ievēro šā­dus laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

25.1. platībās, kuras pieteiktas atbalstam pasākuma "Agrovide" vai "Agrovides maksājumi" apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos", meliorācijas sistēmas vai tās daļas uzturēšanu saskaņo ar Lauku atbal­sta dienestu vai noraksta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meliorācijas ka­dastru;

25.2. platībās, kuras pieteiktas atbalstam pasākuma "Agrovide" apakš­pasākumā "Erozijas ierobežošana", augsni apstrādā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā ieviešams pro­grammdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam";

25.3. platībās, kuras pieteiktas atbalstam pasākuma "Agrovides mak­sājumi" apakšpasākumā "Rugāju lauks ziemas periodā", augsni apstrādā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai - vides un lauku ainavas uzlabošanai;

25.4. pastāvīgās pļavas vai ganības, kā arī aramzemē sētos ilggadīgos zālājus:

25.4.1. nogana, ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu pasākuma "Agrovide" apakš­pasākuma "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" aktivitātē "Ekstensīva ganīšana" saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam";

25.4.2. vismaz vienu reizi gadā nopļauj un zāli novāc (laikposmā no 10.jūlija līdz 10.septembrim), ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu pasākuma "Agrovide" apakš­pasākuma "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" aktivitātē "Zālāju vēlā pļaušana" vai apakšpasākumā "Buferjoslu ierīkošana" saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā ieviešams programm­dokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īste­no­šanai 2004.-2006.gadam";

25.4.3. vismaz vienu reizi gadā nopļauj un zāli novāc vai sasmalcina (laik­posmā no 15.augusta līdz 15.septembrim) vai nogana un appļauj, ja lauk­saimnieks pretendē uz atbalstu pasākuma "Agrovides maksājumi" apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" un apakš­pasākumā "Buferjoslu ierīkošana" saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku
attīstībai - vides un lauku ainavas uzlabošanai;

25.4.4. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi gadā nopļauj un zāli novāc vai sasmalcina līdz kārtējā gada 15.augustam, ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā ieviešams programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam”, vai pasākuma “Agrovides maksājumi” apakšpasākumā “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai – vides un lauku ainavas uzlabošanai.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.281 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.04.2009. noteikumiem Nr.330; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

26. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, atbalstu samazina saskaņā ar Regulu Nr. 796/2004.

27. Ja lauksaimnieks neievēro Regulas Nr. 796/2004 14.panta nosacījumu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes deklarēšanu un starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un deklarēto platību ir lielāka par 3 %, vienotā platības maksājuma kopsummu samazina. Ja lauksaimnieks iesniegumā nav norādījis visu apsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi un starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un deklarēto platību ir:

27.1. lielāka par 3 %, bet nepārsniedz 30 % (ieskaitot) no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par 1 %;

27.2. 30 % līdz 50 % (ieskaitot) no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par 2 %;

27.3. lielāka par 50 % no deklarētās platības, vienotā platības maksājuma summu attiecīgajā gadā samazina par 3 %.

28. Papildu valsts tiešos maksājumus par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, par zīdītājgovīm un par aitu mātēm var saņemt lauksaimnieks, kurš reģistrē tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju Latvijas Republikas normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu noteiktajā kārtībā, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 117.pantu.

(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

29. Papildu valsts tiešo maksājumu par attiecīgajā gadā nokautiem vai eksportētiem liellopiem, kas vecāki par astoņiem mēnešiem, saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 116.panta 1.punkta "a" apakšpunktu var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 28.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

29.1. liellopus nokauj Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā vai Eiropas Kopienas teritorijā atzītā kautuvē vai eksportē ārpus Eiropas Savienības teritorijas tieši no saimniecības vai izmanto komercsabiedrības pakalpojumus, pamatojoties uz valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" (turpmāk - Lauksaimniecības datu centrs) datiem;

29.2. minimālais liellopa turēšanas laiks lauksaimnieka ganāmpulkā saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem pirms nokaušanas vai eksportēšanas nav mazāks par diviem mēnešiem saskaņā ar Regulas Nr. 1973/2004 123.panta 1.punktu;

29.3. lauksaimnieks līdz nākamā gada 15.februārim, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šo noteikumu 29.1.apakšpunktā minēto nosacījumu īstenošanas iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (2.pielikums). Iesniegumā norādīti kārtējā gadā nokauto vai eksportēto dzīvnieku identitātes numuri saskaņā ar Regulas Nr. 1973/2004 121.panta 1.punktu.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

30. Papildu valsts tiešo maksājumu var saņemt par šādām zīdītājgovīm:

30.1. par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 109.panta "d" punktu;

30.2. par govi, kuras šķirne nav minēta Komisijas 2004.gada 14.oktobra Regulas Nr. 1777/2004 (EK), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2342/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju piemērošanai attiecībā uz piemaksu shēmām sakarā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk - Regula Nr. 1777/2004), 1.pielikumā, ja to neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai;

30.3. par telīti no astoņu mēnešu vecuma saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 109.panta "e" punktu.

(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

31. Papildu valsts tiešo maksājumu par zīdītājgovīm saņem, ja ievēro šo noteikumu 28.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

31.1. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 31.decembrim deklarē šo noteikumu 30.punktā minētās govis un telītes Lauksaimniecības datu centrā kā zīdītājgovis vai kā potenciālās zīdītājgovis (deklarējot telītes);

31.2. pretendējot uz maksājumu par šo noteikumu 30.punktā minētajām govīm un telītēm, lauksaimnieks kārtējā gadā no 15.maija līdz 15.novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (3.pielikums);

31.3. šo noteikumu 31.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītais zīdītājgovju skaits nav mazāks par 60 % no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita attiecīgajā gadā (kopējo dzīvnieku skaitu veido šo noteikumu 31.punktā minētās zīdītājgovis un telītes). Maksājumam pieteikto telīšu skaits nepārsniedz 40 % no kopējā maksājumam pieteiktā dzīvnieku skaita;

31.4. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 31.3.apakšpunktā minēto dzīvnieku skaitu un to proporciju vismaz sešus mēnešus pēc šo noteikumu 31.2.apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 111.panta 2.punkta "b" apakšpunkta atkāpi.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

32. (Svītrots ar MK 21.04.2009. noteikumiem Nr.330.)

33. Ja šo noteikumu 31.4.apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to aizstāj ar šo noteikumu 30.punkta nosacījumiem atbilstošu dzīvnieku 20 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās. Septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un to iesniedz attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā iesniegums tika iesniegts saskaņā ar Regulas Nr. 796/2004 58.panta 2.punktu.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281)

34. Lai noteiktu šo noteikumu 30.punktā minētajam maksājumam atbilstošos dzīvniekus, ja lauksaimnieks ir jaukta ganāmpulka (slaucamās govis un zīdītājgovis) īpašnieks, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 111.panta 2.punkta pēdējo rindkopu izmanto šādu informāciju:

34.1. piena govju skaits un zīdītājgovju skaits ganāmpulkā (norāda to identitātes numurus) pēc stāvokļa uz kārtējā gada 31.decembri, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 30.punktā minēto maksājumu attiecīgajā gadā;

34.2. realizētā piena kvotas iepriekšējā kvotas gadā;

34.3. vidējais izslaukums pārraudzībā esošajā ganāmpulkā attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja šāda informācija nav pieejama, izmanto vidējo izslaukumu valstī (4796 kg) saskaņā ar Regulas Nr. 1777/2004 2.pielikumu.

(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

35. Ja lauksaimnieks pretendē uz papildu valsts tiešo maksājumu par zīdītājgovīm attiecīgajā gadā, Lauksaimniecības datu centrs, ņemot vērā šo noteikumu 34.punktā minēto informāciju, izmanto šādu aprēķina metodiku:

35.1. realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaitu nosaka, aprēķinot realizētā piena kvotas attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem ganāmpulkiem attiecīgā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem - vidējais izslaukums valstī (4796 kg));

35.2. zīdītājgovju skaitu, par kurām var saņemt maksājumus, jauktajā ganāmpulkā (slaucamās govis un zīdītājgovis) nosaka, aprēķinot kopējā govju skaita un realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaita starpību.

36. Papildu valsts tiešo maksājumu par aitu mātēm saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 101.panta 1.punktu var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 28.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

36.1. pēc stāvokļa uz kārtējā gada 1.jūliju saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 101.panta 3.punktu ganāmpulkā ir ne mazāk par 10 aitu mātēm, kuras, pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, ir vienu reizi atnesušās vai ir vecākas par gadu atbilstoši Regulas Nr. 73/2009 100.panta "a" punktam;

36.2. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (4.pielikums) par aitu māšu skaitu uz 1.jūliju;

36.3. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 36.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītos dzīvniekus vismaz simt dienu, skaitot no kārtējā gada 16.jūlija saskaņā ar Regulas Nr. 1973/2004 70.panta 3.punktu.

(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

37. Ja šo noteikumu 36.3.apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 10 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar aitu māti, kas ir vienu reizi atnesusies vai ir vecāka par gadu. Piecu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un to iesniedz attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā iesniegums tika iesniegts.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281)

38. Papildu valsts tiešo maksājumu var saņemt par Regulas Nr. 73/2009 13.pielikumā minētajām saražotajām un realizētajām kultūraugu sugu sēklām (izņemot par Oryza sativa L. (kods 1006 10 10) un 2009.gadā arī par Poa nemoralis L., Medicago lupulina L., Medicago sativa L. (ecotypes), Medicago sativa L (varieties), Trifolium alexandrinum L., Trifolium hybridum L., Trifolium incarnatum L., Trifolium resupinatum L.), ja:

38.1. sēklas sertificē Valsts augu aizsardzības dienestā un realizē;

38.2. lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

38.2.1. informāciju par iegūto ražu - katru gadu līdz 1.oktobrim (5.pielikums);

38.2.2. (svītrots ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281);

38.2.3. attiecīgu iesniegumu (7.pielikums) un šo noteikumu 38.2.4. un 38.2.5.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas - līdz 1.augustam, kas seko pēc attiecīgā ražas gada;

38.2.4. sēklu sertifikāta kopiju (uzrāda oriģinālu);

38.2.5. fiziskas personas - preču pavadzīmju kopijas (uzrāda oriģinālu) vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas stingrās uzskaites kvītis par pašaudzētām un realizētām šķirnes sēklām.

(Grozīts ar MK 21.04.2009. noteikumiem Nr.330)

39. Papildu valsts tiešo maksājumu par kartupeļu cietes tonnu var saņemt, ja cietes kartupeļu audzētājs:

39.1. noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu ar cietes ražotāju par noteikta kartupeļu daudzuma piegādi;

39.2. piegādā cietes ražotājam kartupeļus atbilstoši noslēgtajam kartupeļu audzēšanas līgumam;

39.3. līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē attiecīgu iesniegumu (8.pielikums) un kartupeļu audzēšanas līguma kopiju.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281)

40. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām saņem, ja lauksaimnieks:

40.1. atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

40.2. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums).

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281)

41. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām lauksaimnieks var saņemt par šo noteikumu 42.punktā minēto hektāru skaitu, kas kārtējā gadā atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

42. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām saņem par attaisnoto hektāru skaitu, kas:

42.1. apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2006.gadā, ja lauksaimnieks kārtējā gadā ir iesniedzis iesniegumu (1.pielikums);

42.2. 2006.gadā noteikts kartupeļu audzēšanas līgumā ar cietes ražotāju, ja lauksaimnieks kārtējā gadā ir iesniedzis iesniegumu (1.pielikums).

(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.213 redakcijā)

43. Attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M_platība – attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām likme (EUR/ha);

N_platība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām apmērs valstī attiecīgajā gadā (noteikts saskaņā ar Regulas 73/2009 132.panta 7.punktu);

Q_platība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 42.punktu.

(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.213 redakcijā)

44. Ja saimniecībā kārtējā gadā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits ir mazāks nekā šo noteikumu 42.punktā minēto hektāru skaits, lauksaimnieks kārtējā gadā atbalstu saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

45. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā nodaļā minētos atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atdalītā maksājuma pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības nodevējs.

46. Ja šo noteikumu 40.2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šī termiņa, summu, kuru lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 21.panta 1.punkta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

47. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, atbalstu samazina saskaņā ar Regulu Nr. 796/2004.

48. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu saņem, ja lauk­saimnieks atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem un līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauk­saimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums).

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.281 redakcijā)

49. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu var saņemt:

49.1. lauksaimnieks par šo noteikumu 50.1.apakšpunktā noteiktajām piena tonnām;

49.2. jaunais piena ražotājs (lauksaimnieks, kuram pieder saimniecība un kuram nebija kvotas 2006.gada 1.aprīlī, un kurš ir uzsācis piena ražošanu un realizāciju re­strukturizācijas rezerves kvotas ietvaros 2006./2007.kvotas gadā - laikposmā no 2006.gada 1.aprīļa līdz 2007.gada 31.martam) par šo noteikumu 50.1.apakšpunktā noteiktajām piena tonnām, kas iegūtas 2006./2007.kvotas gadā kvotu darījumu rezultātā, un par šo noteikumu 50.2.apakšpunktā noteiktajām piena tonnām.

(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.693)

50. Atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par pienu attaisnotais kvotas apjoms (tonnas) saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem 2006./2007.kvotas gadā ir:

50.1. kvotas ietvaros realizētais piens;

50.2. jaunajiem piena ražotājiem piešķirtās piena tonnas no restrukturizācijas rezerves (atbilstoši Komisijas 2006.gada 22.jūnija Regulas (EK) Nr. 927/2006 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1788/2003 1.panta 4.punktā minētās īpašās restrukturizācijas rezerves piešķiršanu 1.pantam).

(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.693)

51. Attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma likmi par pienu valsts mērogā līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina Lauku atbalsta dienests, izmantojot šādu formulu:

M_piens - attiecīgā gada papildu valsts tiešā maksājuma likme par pienu valstī (EUR/tonna);

N_piens - atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma maksimālais atbalsta ap­joms par pienu valstī attiecīgajā gadā (noteikts saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 132.panta 7.punktu);

Q₁ - kopējā piena kvota valstī 2006./2007.kvotas gadā;

Q₃ - kopējā jaunajiem piena ražotājiem no restrukturizācijas rezerves piešķirtā piena kvota valstī saskaņā ar šo noteikumu 50.2.apakšpunktu;

K - piena kvotas izpildes koeficients valstī 2006./2007.kvotas gadā, kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:

Q₂ - kvotas ietvaros realizētais piens saskaņā ar šo noteikumu 50.1.apakšpunktu.

(MK 09.10.2007. noteikumu Nr.693 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

52. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā nodaļā minētos atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par pienu saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atdalītā maksājuma pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības nodevējs.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281)

52.¹ Ja šo noteikumu 48.punktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 dienas pēc šī termiņa, atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu samazina atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 21.panta 1.punkta nosacījumiem, ja vien iesniegumu līdz 15.maijam nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.213 redakcijā)

53. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, atbalstu samazina saskaņā ar Regulu Nr. 796/2004.

54. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par nokautiem vai eksportētiem liellopiem saņem, ja lauksaimnieks:

54.1. atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

54.2. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums).

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281)

55. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par nokautiem vai eksportētiem liellopiem lauksaimnieks var saņemt par šo noteikumu 56.punktā minēto dzīvnieku skaitu.

56. Atdalītajam papildu valsts tiešajam maksājumam par nokautiem vai eksportētiem liellopiem atbilstošie dzīvnieki ir:

56.1. liellopu skaits, par kuru 2006.gadā saņemts papildu valsts tiešais maksājums par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;

56.2. liellopi, kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem ienākuši ganāmpulkā (dzimuši, pārvesti no cita ganāmpulka vai iepirkti) laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 1.martam un no ienākšanas brīža ganāmpulkā turēti vismaz divus mēnešus;

56.3. šo noteikumu 29.punktā minētajiem nosacījumiem atbilstošie liellopi, kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem nokauti vai eksportēti laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 1.martam.

(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.693)

57. Attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par nokautiem vai eksportētiem liellopiem likmi valsts mērogā līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina Lauku atbalsta dienests, izmantojot šādu formulu:

M_liellopi - attiecīgā gada papildu valsts tiešā maksājuma likme (EUR/dzīvnieks) par nokautiem liellopiem;

N_liellopi - atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par nokautiem vai eksportētiem liellopiem maksimālais atbalsta apjoms attiecīgajā gadā (noteikts saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 132.panta 7.punktu);

Q_liellopi - kopējais maksājumam atbilstošo dzīvnieku skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 56.punktu.

(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

58. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par nokautiem vai eksportētiem liellopiem var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā apakšnodaļā minētos atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par nokautiem vai eksportētiem liellopiem saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atdalītā maksājuma pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības nodevējs.

59. Ja šo noteikumu 54.2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šī termiņa, summu, kuru lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 21.panta 1.punkta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

60. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, atbalstu samazina saskaņā ar Regulu Nr. 796/2004.

61. Šo noteikumu izpratnē jaunais lauksaimnieks ir laikposmā no 2006.gada 15.maija līdz 2008.gada 1.martam komercreģistrā reģistrēta persona, kas veic lauksaimniecisko darbību.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.281 redakcijā)

62. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem (turpmāk - atdalītais maksājums) var saņemt, ja jaunais lauksaimnieks:

62.1. atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

62.2. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums).

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281)

63. Atdalīto maksājumu kārtējā gadā un turpmāk jaunais lauksaimnieks var saņemt par to hektāru skaitu, kas ir apstiprināts kā atbilstošs vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem pirmajā pieteikšanās gadā.

64. Lauku atbalsta dienests kārtējā gada 16.oktobrī aprēķina atdalītā maksājuma likmi attiecīgajā gadā, summējot šo noteikumu 43., 51. un 57.punktā noteiktās likmes un dalot iegūto summu ar skaitli četri. Kopējo atbalsta apmēru atdalītajam maksājumam finansē no kārtējā gadā valstī kopējās pieejamās papildu valsts tiešo maksājumu atbalstu neizmantotās summas. Ja kārtējā gadā valstī kopējais pieejamais papildu valsts tiešo maksājumu atbalsta apjoms tiek pilnībā izmantots, Lauku atbalsta dienests veido valsts rezervi jaunajiem lauksaimniekiem, proporcionāli samazinot visus atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu maksimālos atbalsta apjomus kārtējā gadā, bet ne vairāk par vienu procentu, kas noteikts saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 132.panta 7.punktu.

(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

65. Ja šo noteikumu 62.2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc šī termiņa, summu, kuru lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 21.panta 1.punkta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja līdz 15.maijam iesniegumu nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

66. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, atbalstu samazina saskaņā ar Regulu Nr. 796/2004.

(Apakšnodaļa MK 02.03.2010. noteikumu Nr.213 redakcijā)

66.¹ Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām vai lopbarības platībām saņem, ja lauksaimnieks:

66.¹ 1. atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

66.¹ 2. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums).

66.² Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām vai par lopbarības platībām lauksaimnieks var saņemt par šo noteikumu 66.³ punktā minēto attaisnoto hektāru skaitu, kas kārtējā gadā atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

66.³ Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām vai lopbarības platībām saņem par attaisnoto hektāru skaitu, kas apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam:

66.³ 1. par laukaugu platībām 2009.gadā, ja lauksaimnieks kārtējā gadā ir iesniedzis iesniegumu (1.pielikums);

66.³ 2. par lopbarības platībām 2009.gadā, ja lauksaimnieks kārtējā gadā ir iesniedzis iesniegumu (1.pielikums).

66.⁴ Attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par laukaugu platībām likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M_platība – attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par laukaugu platībām likme (EUR/ha);

N_platība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par laukaugu platībām apmērs valstī attiecīgajā gadā (noteikts saskaņā ar Regulas 73/2009 132.panta 7.punktu);

Q_platība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 66.³ 1.apakšpunktu.

66.⁵ Kārtējā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par lopbarības platībām likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M_platība – attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par lopbarības platībām likme (EUR/ha);

N_platība – kopējais maksimālai pieejamais atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par lopbarības platībām apmērs attiecīgajā gadā (noteikts saskaņā ar Regulas 73/2009 132.panta 7.punktu);

Q_platība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 66.³ 2.apakšpunktu.

66.⁶ Ja saimniecībā kārtējā gadā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits ir mazāks, nekā minēts šo noteikumu 66.³ 1. vai 66.³ 2.apakšpunktā, lauksaimnieks atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu attiecīgi par laukaugu platībām vai lopbarības platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

66.⁷ Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām vai lopbarības platībām var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā nodaļā minētos attiecīgā atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atdalītā maksājuma pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības devējs.

66.⁸ Ja šo noteikumu 66.¹ 2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 dienas pēc šī termiņa, atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām vai lopbarības platībām samazina atbilstoši Komisijas 2009.gada 29.oktobra Regulas Nr. 1122/2009 (EK), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (turpmāk – Regula 1122/2009), 23.panta 1.punkta nosacījumiem, ja vien iesniegumu līdz 15.maijam nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

66.⁹ Ja lauksaimnieks neievēro šo noteikumu 24. un 25.punktā minētos laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus, šo noteikumu 2.3.5. vai 2.3.6.apakšpunktā minēto maksājumu samazina saskaņā ar Regulas Nr. 1122/2009 IV sadaļas III nodaļu.

67. Atsevišķo maksājumu par cukuru (turpmāk - atsevišķais maksājums) var saņemt, ja lauksaimnieks:

67.1. atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem un līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums);

67.2. šo noteikumu 68.punktā minētajā pārskata periodā ir noslēdzis ar cukura ražotāju cukurbiešu piegādes līgumu;

67.3. (svītrots ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281).

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281)

68. Pārskata periods atsevišķā maksājuma saņemšanai ir 2006./2007.tirdzniecības gads.

69. Atsevišķo maksājumu lauksaimnieks var saņemt par šo noteikumu 67.2.apakšpunktā minētajā cukurbiešu piegādes līgumā noteikto cukurbiešu daudzumu (tonnās) cukura kvotas ietvaros.

70. Attiecīgā gada atsevišķā maksājuma likmi uz kārtējā gada 16.oktobri aprēķina Lauku atbalsta dienests, izmantojot šādu formulu:

M_clb - attiecīgā gada atsevišķā maksājuma likme (EUR/tonna);

N_clb - atbalsta apmērs attiecīgajā gadā (noteikts saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 126.pantu un saskaņā ar Eiropas Kopienas tieši piemērojamiem aktiem par kārtējā gada maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu tiešajiem maksājumiem atbilstoši Regulas Nr. 73/2009 141.pantam);

Q_clb - kopējais cukurbiešu daudzums (tonnās) cukura kvotas ietvaros Latvijā, par kuru šo noteikumu 68.punktā minētajā pārskata periodā ir noslēgts cukurbiešu piegādes līgums.

(Grozīts ar MK 21.04.2009. noteikumiem Nr.330)

71. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atsevišķo maksājumu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā nodaļā minētos atsevišķā maksājuma saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atsevišķā maksājuma pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības nodevējs.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281)

(Nodaļa MK 02.03.2010. noteikumu Nr.213 redakcijā)

71.¹ Īpašo atbalstu par pienu saņem lauksaimnieks par iepriekšējā kvotas gadā (laikposmā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 31.martam) pieejamās piena kvotas ietvaros realizēto piena tonnu, ja:

71.¹ 1. iepriekšējā kvotas gadā tam pieejamā piena kvota bijusi 30 vai vairāk tonnu un tas ir realizējis 30 vai vairāk tonnu piena;

71.¹ 2. tas līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums), B sadaļas attiecīgajā rindā norādot, ka ir pieteicies īpašajam atbalstam par pienu.

71.² Pieejamā piena kvota ir noteikta saskaņā ar Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulas (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula), 65.panta "k" punkta nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 05.10.2010. noteikumiem Nr.935)

71.³ Īpašā atbalsta par pienu maksimālā likme ir:

71.³ 1. EUR 10,80 par tonnu piena, ja lauksaimnieks ir realizējis 80 vai vairāk tonnu piena;

71.³ 2. EUR 12 par tonnu piena, ja lauksaimnieks ir realizējis 30 vai vairāk tonnu piena, bet mazāk par 80 tonnām.

71.⁴ Ja īpašais atbalsts par pienu valstī pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru – EUR 5 130 000 gadā –, atbalsta likmi samazina proporcionāli, to reizinot ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar Regulas Nr. 1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunktu, dalot kopējo pieejamo atbalsta apmēru – EUR 5 130 000 – ar to atbalsta apmēru, kas atbilst īpašā atbalsta par pienu piešķiršanas nosacījumiem.

71.⁵ Ja atbalsttiesīgās piena tonnas, par kurām var saņemt īpašo atbalstu par pienu, valstī pārsniedz atbalstam pieejamo apmēru – 673 933 tonnas gadā –, atbalsttiesīgo tonnu skaitu samazina proporcionāli, reizinot to ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina samazinājuma koeficientu, dalot atbalstam pieejamo piena tonnu apmēru – 673 933 tonnas – ar kopējo piena apjomu tonnās, kas atbilst īpašā atbalsta par pienu piešķiršanas nosacījumiem.

71.⁶ Lauku atbalsta dienests īpašo atbalstu par pienu aprēķina, izmantojot Lauksaimniecības datu centra datus par lauksaimnieka realizēto pienu iepriekšējā kvotas gadā pieejamās piena kvotas ietvaros (datus apkopo uz kārtējā gada 1.jūliju).

71.⁷ Ja šo noteikumu 71.¹ 2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 dienas pēc šī termiņa, īpašā atbalsta par pienu maksājumu samazina atbilstoši Regulas Nr. 1122/2009 23.panta 1.punkta nosacījumiem, ja vien iesniegumu līdz 15.maijam nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

71.⁸ Ja lauksaimnieks neievēro šo noteikumu 24. un 25.punktā minētos laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus un šo noteikumu 1.¹ pielikumā minētās savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības, atbalstu samazina saskaņā ar Regulas Nr. 1122/2009 IV sadaļas III nodaļu.

71.⁹ Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), īpašo atbalstu par pienu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā nodaļā minētos īpašā atbalsta par pienu saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par īpašā atbalsta par pienu pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības devējs.

72. Eiropas Savienības atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību ir atbalsta maksājums par platībām, kurās ir iesēti vai iestādīti kultūraugi ar augstu enerģētisko vērtību (turpmāk – enerģētiskie kultūraugi), lai tos izman­totu enerģijas produktu ražošanai saskaņā ar Regulas Nr. 1782/2003 88.pantu. Minēto atbalstu var saņemt, ja ievēroti šādi nosacījumi:

72.1. atbalstam pieteiktā minimālā kopējā platība ir vismaz viens hektārs;

72.2. katrs lauks ir vismaz 0,3 hektārus liels vienlaidus zemesgabals, kurā audzē vienu kultūru.

(MK 14.10.2008. noteikumu Nr.853 redakcijā)

73. Atbalstu par enerģētiskajiem kultūraugiem 2007.gadā nevar saņemt par pļavām, ganībām un ilggadīgiem zālājiem, kuri paredzēti siena kā enerģijas produkta izejmateriāla ražošanai, kā arī par platībām, kurās aug koki un krūmi enerģijas iegūšanai.

74. Atbalstu par enerģētiskajiem kultūraugiem var saņemt, ja lauk­saimnieks:

74.1. līdz kārtējā gada 15.maijam noslēdz līgumu par enerģētisko kultūraugu pārdošanu ar enerģētisko kultūraugu savācēju (turpmāk – savācējs) vai pirmo pārstrādātāju, kas ir atzīts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā atzīst Eiropas Savienības enerģētisko kultūraugu savācējus, pirmos pārstrādātājus un lauksaimniekus, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā enerģētiskos kultūraugus;

74.2. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta re­ģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

74.2.1. iesniegumu (1.pielikums);

74.2.2. apliecinājumu par pārdošanas līgumiem kārtējā gadā (11.pie­likums);

74.2.3. šo noteikumu 74.1.apakšpunktā minētā līguma kopiju;

74.2.4. daudzgadīgo enerģētisko kultūraugu platību deklarāciju par ga­diem līdz ražas novākšanai (15.pielikums), kad daudzgadīgie enerģētiskie kultūraugi netiek novākti saskaņā ar Regulas Nr. 1973/2004 25.panta 2.punktu;

74.3. līdz nākamā gada 1.martam (attiecībā uz daudzgadīgajiem enerģētiskajiem kultūraugiem – līdz nākamā gada 1.maijam):

74.3.1. piegādā visus ievāktos enerģētiskos kultūraugus savācējam vai pirmajam pārstrādātājam vismaz reprezentatīvās ražas apjomā. Minēto apjomu Zem­kopības ministrija līdz kārtējā gada 15.aprīlim publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

74.3.2. paraksta enerģētisko kultūraugu piegāžu deklarāciju (12.pie­likums) ar savācēju vai pirmo pārstrādātāju.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.281 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.04.2009. noteikumiem Nr.330; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

74.¹ Šo noteikumu 74.1., 74.2.2., 74.2.3. un 74.3.apakšpunktu piemēro daudzgadīgajiem enerģētiskajiem kultūraugiem ražas novākšanas gadā.

(MK 21.04.2009. noteikumu Nr.330 redakcijā)

75. Lauksaimnieks nodrošina, ka šo noteikumu 74.1.apakšpunktā minētais līgums ietver:

75.1. faktus atbilstoši Regulas Nr. 1973/2004 25.panta 4.punkta prasībām;

75.2. savācēja vai pirmā pārstrādātāja apņemšanos izmantot enerģētiskos kultūr­augus saskaņā ar Regulas Nr. 1973/2004 8.nodaļas nosacījumiem.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.281 redakcijā)

76. Atbalstu par enerģētiskajiem kultūraugiem var saņemt, ja lauksaimnieks, kas enerģētiskos kultūraugus izmanto vai pārstrādā savā saimniecībā:

76.1. ir atzīts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību par tādu enerģētisko kultūraugu savācēju, pirmo pārstrādātāju un lauksaimnieku atzīšanu, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā enerģētiskos kultūraugus;

76.2. līdz kārtējā gada 15.maijam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz:

76.2.1. iesniegumu (1.pielikums);

76.2.2. apliecinājumu par pārdošanas līgumiem kārtējā gadā (11.pielikums);

76.2.3. daudzgadīgo enerģētisko kultūraugu platību deklarāciju par gadiem līdz ražas novākšanai (15.pielikums), kad daudzgadīgie enerģētiskie kultūraugi netiek novākti saskaņā ar Regulas Nr. 1973/2004 33.panta 2.punktu;

76.3. ir novācis nepieciešamo ražas daudzumu saskaņā ar Regulas Nr. 1973/2004 34.pantu;

76.4. līdz nākamā gada 1.aprīlim (attiecībā uz daudzgadīgajiem enerģētiskajiem kultūraugiem – līdz nākamā gada 1.jūnijam) iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē enerģētisko kultūraugu ražas novākšanas deklarāciju (16.pielikums) par iepriekšējo gadu saskaņā ar Regulas Nr. 1973/2004 34.panta 2.punktu;

76.5. katru gadu reģistrē enerģētisko kultūraugu krājumu apjomu pēc stāvokļa uz 15.maiju saskaņā ar Regulas Nr. 1973/2004 38.panta 4.punktu.

(MK 21.04.2009. noteikumu Nr.330 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

77. Lauksaimnieks līdz nākamā gada 1.aprīlim (lauksaimnieks, kurš audzē daudzgadīgos enerģētiskos kultūraugus, – līdz nākamā gada 1.jūnijam) iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē enerģētisko kultūraugu piegāžu deklarāciju (12.pielikums).

(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.213 redakcijā)

77.¹ Šo noteikumu 76.2.2., 76.3., 76.4.apakš­punktu un 77.punktu piemēro daudzgadīgajiem enerģētiskajiem kultūraugiem ražas novākšanas gadā.

(MK 21.04.2009. noteikumu Nr.330 redakcijā)

78. Ja šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3. un 4.4.apakšpunktā minēto ārkārtas apstākļu dēļ lauksaimnieks nevar piegādāt savācējam vai pirmajam pārstrādātājam daļu vai visu piegādes līgumā noteikto enerģētisko kultūraugu daudzumu, viņš par to informē Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām.

(Nodaļa MK 15.04.2008. noteikumu Nr.281 redakcijā)

78.¹ Atbalsts par pārstrādei paredzētajām aveņu un zemeņu platībām ir atbalsta maksājums par platībām, kurās aug avenes un zemenes, kas izmantotas Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulas Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauk­saimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, 1.pielikuma X daļā noteikto produktu iegūšanai. Atbalsta maksājuma summa atbilst Regulas Nr. 73/2009 98.panta 4.punktā noteiktajai maksimālā atbalsta summai.

(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.213)

78.² Atbalstu par šo noteikumu 78.¹ punktā minētajām platībām var saņemt, ja lauksaimnieks:

78.²1. atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem un atbalstam pieteiktā platība atbilst šo noteikumu 12.punktā minētajām prasībām;

78.²2. līdz kārtējā gada 15.maijam par aveņu vai zemeņu piegādi noslēdz līgumu ar savācēju vai pirmo pārstrādātāju, kas atzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanu;

78.²3. līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

78.²3.1. iesniegumu (1.pielikums);

78.²3.2. apliecinājumu par pārdošanas līgumiem kārtējā gadā (11.pie­likums);

78.²3.3. šo noteikumu 78.²2.apakšpunktā minētā līguma kopiju.

(Grozīts ar MK 21.04.2009. noteikumiem Nr.330)

78.³ Lauksaimnieks nodrošina, ka šo noteikumu 78.²2.apakšpunktā minētais līgums ietver Regulas Nr. 1973/2004, 171.da panta 2.punkta "a" un "b" apakšpunkta nosacījumus.

78.⁴ Lauksaimnieks piegādā savācējam vai pirmajam pārstrādātājam visu aveņu vai zemeņu apjomu no līgumā noteiktās platības, bet ne mazāk par 4,1 t/ha zemeņu un 2,0 t/ha aveņu.

78.⁵ Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu piegāžu deklarāciju (17.pielikums).

78.⁶ Ja šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3. un 4.4.apakšpunktā minēto ārkārtas apstākļu dēļ lauksaimnieks nevar piegādāt savācējam vai pirmajam pār­strādātājam daļu vai visu piegādes līgumā noteikto pārstrādei paredzēto aveņu vai zemeņu daudzumu, viņš par to informē Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām.

78.⁷ Lauku atbalsta dienests atbilstoši Komisijas 2009.gada 29.oktobra Regulas (EK) Nr. 1121/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV un V sadaļā paredzēto noteikumu piemērošanai atbalsta shēmām lauksaimniekiem (turpmāk – Regula Nr. 1121/2009), 33.pantam atzīst tādus savācējus un pirmos pārstrādātājus:

78.⁷1. kuri iepērk vai uzglabā avenes un zemenes un atbilst Regulas Nr. 1121/2009 31.panta "d" punktā minētajām prasībām;

78.⁷2. kuri ir Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulas (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (turpmāk – Regula Nr. 1234/2007), 1.pielikuma X daļā minēto produktu ražotāji un atbilst Regulas Nr. 1121/2009 31.panta "c" punktā minētajām prasībām;

78.⁷3. kuriem ir Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par atbilstību pārtikas higiēnas prasībām.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.⁸ Šo noteikumu 78.⁷2. un 78.⁷3.apakšpunktā minētās prasības attiecas tikai uz pirmajiem pārstrādātājiem.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.⁹ Lai savācējs vai pirmais pārstrādātājs iegūtu atzīta savācēja vai pirmā pārstrādātāja statusu, tas līdz attiecīgā gada 15.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanas iesniegumu (18.pielikums).

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.¹⁰ Ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nav reģistrēts Lauku atbalsta dienesta klientu reģistrā, tas kopā ar atzīšanas iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienestā klienta reģistrācijas veidlapu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, kā arī kārtību, kādā publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.¹¹ Savācējs kopā ar atzīšanas iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienestā iepriekšējā gadā ar pirmo pārstrādātāju noslēgto līgumu vai tā kopiju vai nodomu protokolu par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu nodošanu kārtējā gadā.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.¹² Savācējs:

78.¹²1. piegādā pirmajam pārstrādātājam visas lauksaimnieka saražotās pārstrādei paredzētās avenes un zemenes Regulas Nr. 1234/2007 1.pielikuma X daļā noteikto produktu iegūšanai;

78.¹²2. vismaz piecus gadus glabā šādu informāciju:

78.¹²2.1. viss iepirktais un pārstrādei pārdotais aveņu un zemeņu daudzums;

78.¹²2.2. pirmā pārstrādātāja nosaukums (firma), adrese un reģistrācijas numurs;

78.¹²2.3. tā lauksaimnieka nosaukums (firma), adrese, reģistrācijas numurs (juridiskai personai) vai vārds, uzvārds, adrese un personas kods (fiziskai personai), no kura iepirktas pārstrādei paredzētās avenes vai zemenes.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.¹³ Pirmais pārstrādātājs:

78.¹³1. visas no savācēja vai lauksaimnieka iepirktās avenes un zemenes pārstrādā Regulas Nr. 1234/2007 1.pielikuma X daļā noteiktajos produktos;

78.¹³2. vismaz piecus gadus glabā šādu informāciju:

78.¹³2.1. viss iepirktais aveņu un zemeņu daudzums;

78.¹³2.2. tās personas nosaukums (firma), adrese, reģistrācijas numurs (juridiskai personai) vai vārds, uzvārds, adrese un personas kods (fiziskai personai), no kuras iepirktas pārstrādei paredzētās avenes vai zemenes;

78.¹³2.3. pārstrādāto aveņu un zemeņu daudzums un iegūto produktu, blakusproduktu un starpproduktu veidi un daudzums;

78.¹³2.4. zudumi pārstrādes laikā;

78.¹³2.5. likvidēto aveņu vai zemeņu produktu daudzums un likvidēšanas iemesli;

78.¹³2.6. pārdoto produktu daudzums un veidi.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.¹⁴ Ja mainījusies šo noteikumu 78.⁹, 78.¹⁰ un 78.¹¹ punktā minētā informācija vai mainījies iegūtais produkts, savācējs vai pirmais pārstrādātājs divu nedēļu laikā par to rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.¹⁵ Pirms lēmuma pieņemšanas par savācēja vai pirmā pārstrādātāja atzīšanu Lauku atbalsta dienests pārbauda šo noteikumu 78.⁹ un 78.¹¹ punktā minētos dokumentus, kā arī, ja nepieciešams, veic savācēja vai pirmā pārstrādātāja pārbaudi uz vietas un sagatavo kontroles ziņojumu, kas apliecina savācēja un pārstrādātāja atbilstību atzīšanas nosacījumiem.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.¹⁶ Veicot šo noteikumu 78.¹⁵ punktā minēto pārbaudi, Lauku atbalsta dienests pārliecinās, vai pirmajam pārstrādātājam ir atbilstošas iekārtas lauksaimnieka vai savācēja piegādāto aveņu un zemeņu pārstrādei.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.¹⁷ Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 10.martam pieņem lēmumu par savācēja vai pirmā pārstrādātāja atzīšanu vai neatzīšanu. Attiecīgo lēmumu rakstiski paziņo iesnieguma iesniedzējam.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.¹⁸ Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 15.martam laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par atzītajiem savācējiem un pirmajiem pārstrādātājiem, norādot firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.¹⁹ Lauku atbalsta dienests veic atzīto savācēju un pirmo pārstrādātāju pārbaudi uz vietas uzņēmumā.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.²⁰ Lauku atbalsta dienests anulē atzītā savācēja vai pirmā pārstrādātāja statusu, ja:

78.²⁰1. atzītais savācējs vai pirmais pārstrādātājs neievēro šo noteikumu un Regulas Nr. 1121/2009 33.pantā minētās prasības;

78.²⁰2. atzītais savācējs pieņem no lauksaimnieka avenes un zemenes vai piegādā tās pirmajam pārstrādātājam apjomā, kas ir mazāks par 20 procentiem no pārstrādes līgumā paredzētā aveņu un zemeņu daudzuma;

78.²⁰3. atzītais pirmais pārstrādātājs pieņem avenes un zemenes vai pārstrādā tās apjomā, kas ir mazāks par 20 procentiem no pārstrādes līgumā paredzētā aveņu un zemeņu daudzuma.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

78.²¹ Ja Lauku atbalsta dienests anulējis atzītā savācēja vai pirmā pārstrādātāja statusu šo noteikumu 78.²⁰ punktā minēto iemeslu dēļ, tas nevar pretendēt uz atzīšanu nākamajā gadā.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.935 redakcijā)

79. Lauksaimnieks nodrošina, lai atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 4.panta nosacījumiem platības maksājumu 2005.gada iesniegumā deklarētās pastāvīgās pļavas un ganības tiktu saglabātas saskaņā ar šo noteikumu 82., 83. un 84.punktā minētajām prasībām.

80. Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 15.augustam atbilstoši Regulai Nr. 796/2004 aprēķina kārtējā gada pastāvīgo pļavu un ganību un kopējās lauksaimniecības zemes platības attiecību procentos valsts līmenī, izmantojot šādu formulu:

∑PG - lauksaimnieku deklarētā kopējā pastāvīgo pļavu un ganību platība (ha);

∑LIZ - lauksaimnieku deklarētā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (ha).

81. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 20.augustam laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par šo noteikumu 80.punktā minētās attiecības izmaiņām (salīdzinot ar 2005.gadu).

82. Ja šo noteikumu 80.punktā minētās attiecības samazinājums (salīdzinot ar 2005.gadu) ir lielāks par 5 %, lauksaimniekam, kurš no 2005.gadā vai pirmajā pastāvīgo pļavu un ganību deklarēšanas gadā deklarētajām pastāvīgajām pļavām un ganībām ir pārveidojis vairāk par 5 % par zemi citām vajadzībām, saskaņā ar Regulas Nr. 796/2004 4.panta 2.punkta nosacījumiem ir pienākums līdz nākamajam gadam šīs platības pārveidot atpakaļ par pastāvīgajām pļavām vai ganībām izmantojamu zemi, lai nodrošinātu vismaz 95 % līmeņa saglabāšanu no pastāvīgajām pļavām un ganībām, kas deklarētas 2005.gadā vai pirmajā pastāvīgo pļavu un ganību deklarēšanas gadā.

83. Lauksaimnieks, kurš neievēro šo noteikumu 82.punkta nosacījumus, drīkst pretendēt tikai uz vienotā platības maksājuma saņemšanu.

84. Šo noteikumu 82.punkta nosacījumus nepiemēro lauksaimniekam, kurš veic saimniecības pilnīgu pārstrukturizāciju, pārveidojot to par augkopības saimniecību, likvidējot vai būtiski samazinot lopu ganāmpulku, ja ir saņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums par atļauju pārveidot pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām.

85. Lai saņemtu šo noteikumu 84.punktā minēto lēmumu, lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

85.1. iesniegumu (13.pielikums);

85.2. Lauksaimniecības datu centra izziņu par lopu ganāmpulka likvidāciju vai būtisku samazināšanu vai pavadzīmi-rēķinu par lopu ganāmpulka vai tā būtiskas daļas pārdošanu.

(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.281)

86. Ja, pretendējot uz šajos noteikumos minētajiem maksājumiem, radušās izmaiņas iesniegumā norādītajos datos, lauksaimnieks rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu par izmaiņām iesniegumā (nepaplašinot iesnieguma datus). Minēto informāciju var sniegt līdz dienai, kamēr Lauku atbalsta dienests ir rakstiski informējis lauksaimnieku par atbalsta piešķiršanu vai kamēr Lauku atbalsta dienests nav informējis lauksaimnieku par pārkāpumiem iesniegumā, vai pārbaudē uz vietas saimniecībā nav atklāti pārkāpumi. Šādā gadījumā par izmaiņām maksājuma iesniegumā atbalsts netiek samazināts.

87. Ja lauksaimnieks nesniedz atbildi uz Lauku atbalsta dienesta vēstuli vai informāciju par izmaiņām lauksaimnieka datos šo noteikumu 10.punktā noteiktajā termiņā, atbalstu samazina vai iesniegumu noraida, ņemot vērā iesniegumā pieļautās kļūdas. Kopējo atbalsta apjomu samazina par konkrētā maksājuma attiecīgo vienību. Atbalstu samazina par konkrētā maksājuma konkrēto vienību, par kuru nav saņemta Lauku atbalsta dienesta pieprasītā informācija.

88. Ja lauksaimnieks, pretendējot uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem, sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumus, lauksaimnieks nesaņem konkrēto maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī atmaksā piešķirto atbalstu Lauku atbalsta dienestam, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas.

89. Lauksaimnieks, kurš pretendē uz vienoto platības maksājumu, papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām vai papildu valsts tiešo maksājumu par lopbarības platībām, var tikt izraudzīts pārbaudei uz vietas saimniecībā Regulas Nr. 796/2004 27.pantā noteiktajā kārtībā. Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

89.¹ Lauksaimnieku, kurš pretendē uz vienoto platības maksājumu, atsevišķo maksājumu par cukuru, atbalstu par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām un īpašo atbalstu par pienu, var izraudzīt pārbaudei saskaņā ar Regulas Nr. 1122/2009 51.pantu. Pārbaudi veic kompetentās kontroles iestādes atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai.

(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.213 redakcijā)

90. Lauksaimnieks, kurš pretendē uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem par zīdītājgovīm vai par aitu mātēm, var tikt izraudzīts pārbaudei uz vietas saimniecībā pēc nejaušības principa vai pamatojoties uz riska kritērijiem (atbalsta apjoms, iepriekšējo gadu pārbaužu rezultāti). Lauksaimnieks, kurš pretendē uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem par nokautiem vai eksportētiem liellopiem vai par zālāju un linu sēklām, vai par kartupeļu cieti, var tikt izraudzīts pārbaudei uz vietas saimniecībā, ja tiek konstatētas neatbilstības viņa iesniegtajā dokumentācijā. Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

90.¹ Lauksaimnieks, kurš pretendē uz vienoto platības maksājumu, atsevišķo maksājumu par cukuru, atbalstu par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām un īpašo atbalstu par pienu, nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt savstarpējās atbilstības kontroles un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus par šo noteikumu 24. un 25.punktā un 1.¹ pielikumā minēto prasību izpildi.

(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.213 redakcijā)

91. Ja lauksaimnieks neļauj Lauku atbalsta dienesta amatpersonai veikt šo noteikumu 89. vai 90.punktā minēto pārbaudi vai kompetentās kontroles iestādes amatpersonai veikt šo noteikumu 89.¹ punktā minēto pārbaudi, attiecīgā amatpersona šo faktu atzīmē kontroli apliecinošajā dokumentā, un lauk­saimnieka iesniegums tiek noraidīts saskaņā ar Regulas Nr. 796/2004 23.panta 2.punktu.

(MK 14.10.2008. noteikumu Nr.853 redakcijā)

92. Par katru pārbaudi, ko veic uz vietas saimniecībā, Lauku atbalsta dienesta amatpersona sastāda kontroles ziņojumu saskaņā ar Regulas Nr. 796/2004 28.panta 1.punktu.

(MK 21.04.2009. noteikumu Nr.330 redakcijā)

92.¹ Par katru veikto pārbaudi par savstarpējās atbilstības pārvaldības prasībām atbilstoši šo noteikumu 10.¹ punktam tiek sagatavots kontroli apliecinošs dokuments saskaņā ar Regulas Nr. 796/2004 48.pantu.

(MK 14.10.2008. noteikumu Nr.853 redakcijā)

93. Lauksaimnieks tiek iepazīstināts ar kontroles ziņojumu un paraksta to, lai apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē uz vietas saimniecībā.

94. Ja lauksaimnieks nav iepazinies ar kontroles ziņojumu pēc pārbaudes uz vietas saimniecībā, Lauku atbalsta dienests 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes saimniecībā rakstiski informē lauksaimnieku par pārbaudes rezultātiem saskaņā ar Regulas Nr. 796/2004 28.panta 2.punkta pirmo daļu.

(MK 21.04.2009. noteikumu Nr.330 redakcijā)

94.¹ Ja lauksaimnieks nav iepazinies ar kontroli apliecinošo dokumentu par savstarpējās atbilstības pārvaldības prasībām, kompetentā kontroles iestāde 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes nosūta kontroli apliecinošo dokumentu lauksaim­niekam saskaņā ar Regulas Nr. 796/2004 48.panta 2.punktu.

(MK 14.10.2008. noteikumu Nr.853 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.04.2009. noteikumiem Nr.330)

95. Lauksaimnieks piecu darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas var iesniegt Lauku atbalsta dienestā paskaidrojumus vai precizētu informāciju par kontroles ziņojumu.

96. Lauksaimnieka nepiedalīšanās pārbaudē uz vietas saimniecībā neietekmē atbalsta samazinājuma piemērošanu vai nepiešķiršanu konstatēto atbalsta piešķiršanas nosacījumu un saistību pārkāpumu dēļ un neatbrīvo lauksaimnieku no atbildības.

97. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumus Nr.221 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 54., 68., 87.nr.).

98. Iesniegumus, kas Lauku atbalsta dienestā iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izskata Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumos Nr.221 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" noteiktajā kārtībā.

99. Lauksaimnieki, kas iesnieguši platības maksājumu iesniegumu par 2007.gadu, var saņemt atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu atbilstoši šo noteikumu 48.punktam. Lēmumu par šī maksājuma 2007.gadam piešķiršanu pieņem Lauku atbalsta dienests, nodrošinot maksājuma pilnīgu izmaksu līdz 2008.gada 30.septembrim.

(MK 10.06.2008. noteikumu Nr.431 redakcijā)

100. Šo noteikumu 1.¹ nodaļa stājas spēkā:

100.1. 2009.gada 1.janvārī attiecībā uz savstarpējās atbilstības pārvaldības prasībām, kas minētas 1.¹ pielikuma A daļā;

100.2. 2011.gada 1.janvārī attiecībā uz savstarpējās atbilstības pārvaldības prasībām, kas minētas 1.¹ pielikuma B un C daļā;

100.3. 2013.gada 1.janvārī attiecībā uz savstarpējās atbilstības pārvaldības prasībām, kas minētas 1.¹ pielikuma C daļā.

(MK 14.10.2008. noteikumu Nr.853 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.04.2009. noteikumiem Nr.330)

101. Ar 2010.gada 1.janvāri tiek pārtraukta pieteikšanās papildu valsts tiešajiem maksājumiem par laukaugu platībām un atbalstam par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību.

(MK 21.04.2009. noteikumu Nr.330 redakcijā)

102. Ar 2012.gada 1.janvāri tiek pārtraukta pieteikšanās atbalstam par pārstrādei paredzētajām aveņu un zemeņu platībām.

(MK 21.04.2009. noteikumu Nr.330 redakcijā)

103. No 2010.gada 15.aprīļa tiek pārtraukta pieteikšanās uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem par lopbarības platībām.

(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.213 redakcijā)

104. Šo noteikumu 24.5.apakšpunktā minētā prasība attiecas uz šo noteikumu 2.1., 2.4., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minētajiem maksājuma iesniegumiem, kas iesniegti par 2010.gadu.

(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.213 redakcijā)

105. Šo noteikumu 24.7.apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.213 redakcijā)

106. (Svītrots ar MK 05.10.2010. noteikumiem Nr.935)