Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.182

Rīgā 2007.gada 20.martā (prot. Nr.19 4.§)
Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu
Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts
kadastra likuma 22.pantu un 43.panta otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmās daļas 1., 3., 4., 5., 6.punktā un otrās daļas 1.punktā minētās personas (turpmāk - ierosinātājs) iesniedz Valsts zemes dienestam, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas procesu;

1.2. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;

1.3. noteikšanas darba uzdevuma saturu, sagatavošanas un izsniegšanas kārtību un termiņus;

1.4. nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus, to precizitāti, pieļaujamo nesaisti, raksturojošo datu grozīšanas kārtību, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu un saskaņošanas kārtību;

1.5. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma noteikšanas un aktualizācijas kārtību;

1.6. nekustamā īpašuma lietu un citu kadastra dokumentu glabāšanas kārtību;

1.7. termiņu, kurā jāveic kadastrālā uzmērīšana un kadastrālās uzmērīšanas dokumenti jāiesniedz reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - kadastra informācijas sistēma).

2. Nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu ierosinātājs ierosina tajā Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Ierosinātājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu par konkrētu nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļas noteikšanu. Iesniegumam pievieno šajos noteikumos noteiktos dokumentus. Iesniedzot dokumenta kopiju, uzrāda dokumenta oriģinālu vai dokumenta kopijai jābūt apliecinātai.

3. Valsts zemes dienests veic nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu, pārbaudot informāciju:

3.1. kadastra informācijas sistēmā;

3.2. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā;

3.3. Valsts zemes dienesta rīcībā esošajā vietējās pašvaldības iesniegtajā teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā;

3.4. ierosinātāja iesniegtajos dokumentos.

4. Uzsākot nekustamā īpašuma objekta noteikšanas procesu, ievēro šādus nosacījumus:

4.1. pie dzīvokļa īpašumiem piederošo kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas un zemes daļu nesadala reālās daļās;

4.2. sadalot kopīpašumā esošus nekustamā īpašuma objektus, katrs jaunais nekustamā īpašuma objekts līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā ir kopīpašums, kas pieder visiem kopīpašniekiem tādās pašās domājamās daļās kā sadalāmais nekustamā īpašuma objekts;

4.3. ja uz kopīpašumā esošas zemes vienības atrodas zemes īpašniekiem piederoša kopīpašumā esoša būve un ja kopīpašnieki vienojas par tādu kopīpašuma reālās sadales veidu, kas saistīts arī ar būves sadali, šādu kopīpašumu reāli sadala tā, lai zemes sadales līnija sakristu ar būves sadales līniju, ko zemes virsmas līmenī veido pirmā stāva sadales vertikālā plakne, un katra atdalītā būve pilnībā atrastos atdalītās zemes vienības robežās;

4.4. apvieno:

4.4.1. tikai viena veida nekustamā īpašuma objektus - zemes vienību ar zemes vienību, būvi ar būvi, telpu grupu ar telpu grupu;

4.4.2. blakus esošus zemesgrāmatā ierakstītus nekustamā īpašuma objektus, izveidojot vienu nekustamā īpašuma objektu;

4.4.3. vairākiem īpašniekiem piederošus blakus esošus zemesgrāmatā ierakstītus nekustamā īpašuma objektus, izveidojot kopīpašumā esošu nekustamā īpašuma objektu;

4.5. nekustamā īpašuma objektus apvieno, ja zemes vienībām ir kopīgs vismaz viens robežu posms, būvēm ir kopīga vismaz viena ārējā plakne (siena), telpu grupas atrodas vienā būvē un telpu grupu norobežojošās plaknes (sienas vai pārsegumi) savstarpēji robežojas horizontālā vai vertikālā plaknē;

4.6. (svītrots ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.216);

4.7. nekustamā īpašuma objekta noteikšana atbilst vietējās pašvaldības apstiprinātajiem apbūves noteikumiem.

5. Ja nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšana ir pretrunā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, šajos noteikumos vai būvniecības, reģionālās un telpiskās plānošanas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā ir konstatēta pretrunīga informācija, Valsts zemes dienests pieņem ierosinātāja iesniegumu un Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos sagatavo lēmumu par atteikumu pieņemt pasūtījumu. Lēmumu par atteikumu ierosinātājs ir tiesīgs apstrīdēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 25.03.2008. noteikumu Nr.216 redakcijā)

2. Valsts zemes dienestā iesniedzamie dokumenti

6. Pēc kadastrālās uzmērīšanas vai ierosinot datu aktualizāciju (ja netiek veikta kadastrālā uzmērīšana), ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz:

6.1. vietējās pašvaldības lēmumu par:

6.1.1. adreses piešķiršanu, anulēšanu vai maiņu, ja zemes vienība ir adresācijas objekts un ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;

6.1.2. nekustamā īpašuma lietošanas mērķu un lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību noteikšanu;

6.2. zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja to nav iesniegusi zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona (turpmāk - mērnieks).

7. Lai uzsāktu uzbūvētas, rekonstruētas vai renovētas būves, jaunbūves vai telpu grupas noteikšanas procesu, ierosinātājs Valsts zemes dienestā:

7.1. uzrāda šādu dokumentu oriģinālu vai tā atvasinājumu:

7.1.1. vienu no likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina būves (telpu grupas) tiesisku iegūšanu;

7.1.2. ja būve ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts – zemes nomas līgumu, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem, un kurā ir paredzētas tiesības celt uz iznomātās zemes būves kā patstāvīgus īpašuma objektus;

7.2. uzrāda šādu dokumentu oriģinālu vai tā atvasinājumu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju (ierosinātājs apliecina dokumenta kopijas atbilstību oriģinālam ar uzrakstu “Kopija pareiza” un parakstu, norāda parakstīšanas datumu un paraksta atšifrējumu (juridiska persona papildus lieto zīmogu)):

7.2.1. būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti vai, ja būvprojekts ir apstiprināts:

7.2.1.1. ģenerālplānu;

7.2.1.2. paskaidrojuma rakstu ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju);

7.2.1.3. stāvu plānus ar pievienotām telpu grupu lietošanas veidu eksplikācijām;

7.2.1.4. būvju garengriezuma un šķērsgriezuma plānus, ja tādi ir;

7.2.1.5. (svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190);

7.2.2. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būve ir pieņemta ekspluatācijā;

7.2.3. inženierbūves pasi un reģistrācijas apliecību, ja normatīvie akti paredz inženierbūves reģistrāciju, – inženierbūvei;

7.2.4. citu dokumentu, kas satur norādes par būves, telpu grupas un telpas apjoma rādītājiem un lietošanas veidiem;

7.2.5. šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izgatavotu zemes vienības robežu plānu vai situācijas plānu, kurā grafiski attēlota zemes vienībā esošā inženierbūve un tās apjoma rādītāji, – inženierbūvei, ja tai nav projekta dokumentācijas vai tā nav saglabājusies;

7.3. iesniedz inženierbūves datu deklarāciju (39.pielikums) – inženierbūvei, ja ierosināta datu reģistrācija vai aktualizācija nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām šajos noteikumos noteiktajos gadījumos.

(MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

8. (Svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

8.1 Ja būve vai telpu grupa ir adresācijas objekts un adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā, papildus šo noteikumu 7.punktā minētajiem dokumentiem ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz pašvaldības lēmuma par adreses piešķiršanu, anulēšanu vai maiņu oriģinālu vai tā atvasinājumu.

(MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā)

8.2 Šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas, kas pārsniedz A3 lapas formātu, ierosinātājs var iesniegt elektroniskā formā datu nesējā DGN datņu formātā vai skenētā veidā PDF datņu formātā.

(MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā)

9. Lai uzsāktu zemes vienības daļas noteikšanas procesu, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz zemes robežu plāna kopiju, kurā attēlotas zemes vienības daļas robežas un norādīta iznomājamās zemes vienības daļas platība. Atsevišķo zemes vienības daļu platību summa nedrīkst pārsniegt zemes vienības platību. Zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu veic pēc ierosinātāja pieprasījuma.

10. Lai uzsāktu noteikšanas procesu nekustamā īpašuma objektam, kas nodrošina vairāku īpašumu apsaimniekošanu vai kuru kopīgi izmanto vairāki tā īpašnieki uz kopīpašuma tiesības pamata, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz īpašnieku notariāli apliecinātu savstarpēju vienošanos, kurā ir skaitliski norādīts katra īpašnieka domājamās daļas apmērs. Domājamo daļu apmēra noteikšanai īpašnieki izmanto zemesgrāmatā reģistrētos datus vai kadastrālās uzmērīšanas datus.

11. Lai uzsāktu noteikšanas procesu, kurā no kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma objekta nodalīto reālo daļu nosaka par jaunu nekustamā īpašuma objektu, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz kopīpašnieku vienošanos apliecinošu dokumentu vai tiesas nolēmumu par kopīpašuma reālu sadali, kura atbilst teritorijas plānošanas, būvniecību un zemes ierīcību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātajam un apstiprinātajam detālplānojumam vai zemes ierīcības projektam.

12. Lai uzsāktu noteikšanas procesu, kurā no zemes vienības atdalītu daļu, to nenosakot par jaunu zemes vienību, pievieno blakus esošai zemes vienībai, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz īpašnieku noslēgtu darījuma līgumu, kurā norādītā atdalītās daļas platība atbilst teritorijas plānošanas un zemes ierīcību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātajam un apstiprinātajam detālplānojumam vai zemes ierīcības projektam.

3. Noteikšanas darba uzdevuma saturs, sagatavošanas un izsniegšanas kārtība un termiņi

13. Lai informētu par noteikšanas procesā obligāti veicamajām un ieteicamajām darbībām, Valsts zemes dienests sagatavo un vienas darbdienas laikā izsniedz ierosinātājam noteikšanas darba uzdevumu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

14. Noteikšanas darba uzdevumu pēc ierosinātāja pieprasījuma sagatavo, ja nepieciešams:

14.1. sadalīt vai apvienot nekustamā īpašuma objektus;

14.2. reģistrēt jaunu nekustamā īpašuma objektu;

14.3. konstatēt būves neesības faktu;

14.4. pievienot blakus esošai zemes vienībai no zemes vienības atdalītu daļu;

14.5. sadalīt kopīpašumā esošu nekustamā īpašuma objektu reālās daļās;

14.6. noteikt nomas vajadzībām zemes vienības daļu;

14.7. grozīt dzīvokļa īpašumu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dzīvokļa īpašumos esošās kopīpašuma domājamās daļas;

14.8. aktualizēt kadastra datus par nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu.

15. Noteikšanas darba uzdevumu sagatavo divos eksemplāros. Vienu eksemplāru izsniedz ierosinātājam (kopīpašuma tiesību gadījumā noteikšanas darba uzdevumu sagatavo izsniegšanai katram ierosinātājam), bet otru eksemplāru glabā Valsts zemes dienestā.

16. Ja nosaka zemes vienību vai būvi, noteikšanas darba uzdevumā ierosinātājam norāda šādas ieteicamās darbības:

16.1. ceļa servitūta un attiecīgā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu, lai nodrošinātu piekļūšanas iespējas;

16.2. ūdensvada servitūta un attiecīgā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu, lai nodrošinātu ūdensapgādes un kanalizācijas izmantošanas iespējas;

16.3. servitūta virszemes vai pazemes komunikāciju (piemēram, elektroapgādes, gāzes apgādes) būvniecību un attiecīgā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu.

17. Noteikšanas darba uzdevumā norādītās ieteicamās darbības veic normatīvajos aktos (Civillikumā) noteiktajā kārtībā uz savstarpējās vienošanās pamata starp kadastra subjektu un citām personām vai uz tiesas nolēmuma pamata.

4. Zemes kadastrālā uzmērīšana
4.1. Vispārīgie jautājumi

18. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības ir šādas:

18.1. uzmērīšanas pamattīkla un (vai) sabiezinošā uzmērīšanas tīkla ierīkošana;

18.2. nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana;

18.3. zemes īpašnieku un pierobežnieku uzaicināšana;

18.4. iepriekš noteikto robežu apsekošana un (vai) atjaunošana apvidū;

18.5. detālplānojuma un (vai) zemes ierīcības projekta izlikšana apvidū;

18.6. robežu saskaņošana;

18.7. robežu nostiprināšana;

18.8. robežu uzmērīšana apvidū;

18.9. apvidus objektu uzmērīšana;

18.10. transformētās meža zemes robežu uzmērīšana;

18.11. (svītrots ar MK 01.09.2009. noteikumiem Nr.986);

18.12. zemes vienības daļas uzmērīšana;

18.13. zemes uzmērīšana būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā;

18.14. platību aprēķināšana;

18.15. zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas sakārtošana.

19. Veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks izmanto vietējās pašvaldības apstiprināto vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, vai informāciju no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta par uzmērāmo zemes vienību (papīra un digitālā formā), kā arī ievēro šajos noteikumos noteikto zemes kadastrālās uzmērīšanas un raksturojošo datu grozīšanas kārtību un nodrošina zemes vienības vai zemes vienības daļas raksturojošo datu iegūšanu, to precizitāti, pieļaujamo nesaisti un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu un saskaņošanas kārtību.

20. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic mērnieks, lai apvidū iegūtu datus par zemes vienības vai zemes vienības daļas robežām, virszemes un (vai) apakšzemes apvidus objektiem uzmērīšanas dienā un sastādītu kadastrālās uzmērīšanas dokumentus (2.pielikums). Zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos tehniskos datus iesniedz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu un datus iesniedz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā divu gadu laikā pēc tam, kad no kadastra informācijas sistēmas saņemta informācija par uzmērāmo objektu un blakus esošajām zemes vienībām. Pēc minētā termiņa iegūtie dati kadastra informācijas sistēmā netiek reģistrēti.

21. Ja zemes vienības robežas iepriekš noteiktas, izmantojot grafiskās metodes, un nepieciešams sadalīt zemes vienību, zemes kadastrālo uzmērīšanu veic atdalāmajai daļai, bet paliekošās daļas zemes kadastrālo uzmērīšanu veic tikai pēc ierosinātāja pieprasījuma. Ja nepieciešams sadalīt zemes vienību, kas atrodas pilsētas, ciema, vasarnīcu vai dārzkopības apbūves teritorijā, zemes kadastrālo uzmērīšanu veic arī paliekošajai daļai. Apvienojot zemes vienības, kuru robežas iepriekš noteiktas ar vienādu precizitāti, zemes kadastrālo uzmērīšanu veic tikai pēc ierosinātāja pieprasījuma. Ja apvieno zemes vienības, kuru robežas iepriekš noteiktas ar atšķirīgu precizitāti (veikta to instrumentāla uzmērīšana, un robežas noteiktas, izmantojot grafiskās metodes), jaunajai (apvienotajai) zemes vienībai veic zemes kadastrālo uzmērīšanu.

22. Šo noteikumu 21.punktā minētajos gadījumos atdalītajai vai apvienotajai zemes vienībai un paliekošajai daļai sastāda zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Paliekošajai daļai informāciju atbilstoši jaunajām zemes vienības robežām pārnes no iepriekš izgatavotajiem attiecīgajiem plāniem, izmantojot grafiskās metodes.

23. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā apvidū iegūtos raksturojošos datus var izmantot dažādu tematisko plānu, shēmu un citu informatīvu grafisko materiālu izgatavošanai.

24. Ja robežposmi starp blakus esošajām zemes vienībām ir kopēji, zemes kadastrālajā uzmērīšanā saglabā uz robežlīnijas esošo iepriekš uzmērīto zemes vienību robežpunktu koordinātas un punktu numurus. Ja blakus esošā zemes vienība instrumentāli uzmērīta citā koordinātu sistēmā, iepriekš uzmērīto zemes vienību robežpunktu koordinātas vispirms pārrēķina Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92 (turpmāk - LKS-92 koordinātu sistēma).

25. Zemes vienības platību, kas aprēķināta, izmantojot grafiskās metodes, zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos un kadastra informācijas sistēmā aktualizē atbilstoši zemes kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajai platībai.

26. Zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultāts ir:

26.1. apvidū noteiktas, nostiprinātas un koordinētas zemes vienības vai zemes vienības daļas robežzīmes;

26.2. sastādīta un Valsts zemes dienesta arhīvā iesniegta zemes kadastrālās uzmērīšanas lieta;

26.3. ierosinātājam izsniegti zemes kadastrālās uzmērīšanas kartogrāfiskie materiāli (plāni) un citi nepieciešamie dokumenti (akti).

27. Ja var nodrošināt pārskatāmu plāna elementu attēlošanu un ierosinātājs rakstiski to ir pieprasījis, tad zemes robežu plānu var apvienot ar situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Titullapā izdara uzrakstu "Zemes vienības robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns".

28. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem izvēlas tādus ģeodēziskos vai mērniecības instrumentus, kas nodrošina šajos noteikumos minētās mērījumu vai novērojumu precizitātes prasības.

29. Mērnieks ne retāk kā reizi gadā nodrošina šo noteikumu 28.punktā minēto zemes kadastrālās uzmērīšanas instrumentu (kopā ar palīgierīcēm) pārbaudi un, ja nepieciešams, kalibrēšanu. Globālās pozicionēšanas instrumentus kalibrē un verificē ražotāja noteiktajos termiņos.

4.2. Zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitāte

30. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitātes prasībām.

31. Precizitātes prasības attiecina uz:

31.1. mērījumiem;

31.2. novērojumiem, kas iegūti, izmantojot globālās pozicionēšanas metodi;

31.3. uzmērīšanas tīklu izveidošanu un izlīdzināšanu;

31.4. robežpunktu koordinātām.

32. Uzmērīšanas tīkla izveidošanai un zemes kadastrālajai uzmērīšanai atkarībā no ierīkojamo punktu un zemes vienības atrašanās vietas ir šādas precizitātes prasības:

32.1. pilsētā - 1.precizitātes kategorija;

32.2. ciema, vasarnīcu vai dārzkopības apbūves teritorijā - 2.precizitātes kategorija;

32.3. lauku apvidū - 3.precizitātes kategorija.

33. Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteiktības rādītāji (precizitātes prasības mērījumiem un novērojumiem, kas iegūti, izmantojot globālās pozicionēšanas metodi, uzmērīšanas tīklu izveidošanai un izlīdzināšanai, robežpunktu, tajā skaitā dabīgo robežu pagriezienu punktu, kā arī uz esošas robežlīnijas papildu robežpunkta ierīkošanai) norādīti šo noteikumu 3.pielikumā.

34. Noteikšanas precizitāti aprēķina attiecībā pret tiem punktiem, no kuriem veikta punkta koordinēšana:

34.1. uzmērīšanas pamattīkla punktiem - attiecībā pret valsts ģeodēziskā tīkla punktiem;

34.2. sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem - attiecībā pret uzmērīšanas pamattīkla vai valsts ģeodēziskā tīkla punktiem;

34.3. robežpunktiem un dabīgo robežu pagrieziena punktiem - attiecībā pret uzmērīšanas vai valsts ģeodēziskā tīkla punktiem.

35. Par zemes vienības vai zemes vienības daļas robežu uzmērīšanas precizitātes rādītāju izmanto punktu noteikšanas precizitāti. Precizitātes rādītājus iegūst novērojumu izlīdzināšanā kā izlīdzināto koordinātu vērtību vidējās kvadrātiskās novirzes.

4.3. Zemes kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamais uzmērīšanas tīkls
4.3.1. Uzmērīšanas tīklu veidi

36. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic, izmantojot kādu no šādiem tīkliem:

36.1. valsts ģeodēzisko tīklu;

36.2. uzmērīšanas pamattīklu;

36.3. sabiezinošo uzmērīšanas tīklu.

37. Uzmērīšanas pamattīklu un (vai) sabiezinošo uzmērīšanas tīklu ierīko, ja valsts horizontālā ģeodēziskā tīkla punktu blīvums nenodrošina zemes kadastrālās uzmērīšanas prasību izpildi.

4.3.2. Valsts ģeodēziskā tīkla punktu izmantošana

38. Lai iegūtu zemes kadastrālajai uzmērīšanai vai uzmērīšanas tīkla ierīkošanai nepieciešamo informāciju par valsts ģeodēziskā tīkla punktiem, mērnieks izmanto vienu no šādiem informācijas avotiem:

38.1. vienoto ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu;

38.2. Latvijas Republikas ģeodēzisko punktu koordinātu katalogus;

38.3. noteiktā kārtībā pieņemtos un apstiprinātos ģeodēziskā tīkla izveidošanas tehniskos pārskatus.

39. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā izmanto valsts ģeodēziskos punktus, kas veido:

39.1. valsts ģeodēzisko pamattīklu;

39.2. valsts ģeodēzisko aizpildošo tīklu;

39.3. valsts ģeodēzisko sabiezinošo tīklu;

39.4. poligonometrijas tīklu;

39.5. triangulācijas tīklu.

40. Ja mērnieks izmantojis šo noteikumu 38.2. vai 38.3.apakšpunktā minēto informāciju, viņš sagatavo un pievieno uzmērīšanas pamattīkla lietai vai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai valsts ģeodēzisko punktu datu izrakstu.

4.3.3. Uzmērīšanas pamattīkla ierīkošana

41. Lai nodrošinātu zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks ierīko uzmērīšanas pamattīklu.

42. Uzmērīšanas pamattīklu ierīko vienas vai vairāku zemes vienību kadastrālajai uzmērīšanai kā:

42.1. atsevišķus instrumentālus gājienus vai instrumentālu gājienu sistēmas ar mezglu punktiem vai bez tiem;

42.2. vienotu leņķu un (vai) līniju kombinētu tīklu;

42.3. globālās pozicionēšanas tīklu.

43. Uzmērīšanas pamattīklu ierīko, lai tā punktu blīvums nodrošinātu sabiezinošā uzmērīšanas tīkla veidošanu.

44. Uzmērīšanas pamattīklu veido un uzmēra no vismaz trim horizontālā valsts ģeodēziskā tīkla punktiem.

45. Uzmērīšanas pamattīkla punktus nostiprina apvidū ar pastāvīgām ģeodēziskajām zīmēm.

46. Visiem uzmērīšanas pamattīkla punktiem, kā arī robežpunktiem ierīkošanas laikā sastāda piesaistes abrisus (4.pielikums). Piesaistes abrisā attēlo ģeodēziskās zīmes materiālu un formu.

47. Uzmērīšanas pamattīkla mērījumus un (vai) novērojumus izlīdzina, izmantojot metodes un licencētas datorprogrammas, kas ļauj aprēķināt nosakāmo punktu izlīdzināto koordinātu vidējās kvadrātiskās novirzes (3.pielikuma 1. un 2.tabula).

48. Uzmērīšanas pamattīkls ir izveidots, ja apvidū ir ierīkotas un koordinētas ģeodēziskās zīmes un ir sakārtota uzmērīšanas pamattīkla lieta. Uzmērīšanas pamattīkla lietā iekļauj šo noteikumu 5.pielikumā noteikto obligāto informāciju.

49. Uzmērīšanas pamattīkla izveidošanas dokumentus iešuj zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā.

4.3.4. Sabiezinošā uzmērīšanas tīkla ierīkošana

50. Sabiezinošais uzmērīšanas tīkls nepieciešams zemes vienības, zemes vienības daļas robežpunktu un apvidus situācijas objektu uzmērīšanā.

51. Mērnieks sabiezinošo uzmērīšanas tīklu ierīko:

51.1. pamatojoties uz uzmērīšanas pamattīklu un (vai) valsts ģeodēzisko tīklu;

51.2. vienlaikus ar zemes kadastrālo uzmērīšanu vai atsevišķi.

52. Sabiezinošais uzmērīšanas tīkls sastāv no atsevišķiem instrumentāliem gājieniem vai instrumentālu gājienu sistēmām vai arī to veido kā leņķu un (vai) līniju kombinētu tīklu.

53. Instrumentālu gājienu ierīko, pievienojoties (veicot līniju mērīšanu) vismaz diviem valsts ģeodēziskā tīkla un (vai) uzmērīšanas pamattīkla punktiem. Vismaz vienā no sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem obligāti jāmēra pieslēgleņķis uz valsts ģeodēziskā tīkla un (vai) uzmērīšanas pamattīkla punktiem. Ja pieslēgleņķus izmērīt nav iespējams, pievienojas, veicot līniju mērīšanu vismaz trijiem valsts ģeodēziskā tīkla un (vai) uzmērīšanas pamattīkla punktiem.

54. Sabiezinošā uzmērīšanas tīkla gājienu punktus apvidū nostiprina tādā veidā, lai tie saglabātos līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanai.

55. Ierīkojot sabiezinošo uzmērīšanas tīklu, leņķus mēra ar pilnu paņēmienu.

56. Sabiezinošā uzmērīšanas tīkla novērojumus izlīdzina, izmantojot licencētas datorprogrammas, kas sniedz noteiktības novērtējumu. Sabiezinošo uzmērīšanas tīklu izvērtē pēc tīkla punktu koordinātu vidējām kvadrātiskajām novirzēm. Novirzēm jāatbilst šo noteikumu 3.pielikuma 1. un 3.tabulā no­teiktajām prasībām.

57. Sabiezinošo uzmērīšanas tīklu var papildināt ar karātnes gājieniem, kuros katrā ir ne vairāk kā trīs no jauna ierīkojamie sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punkti.

58. Karātnes gājiena garums nedrīkst pārsniegt 200 metrus, un karātnes gājiena orientēšanai izmantotās līnijas garums nedrīkst būt mazāks par 50 metriem. Vietās, kur šo prasību nav iespējams izpildīt, minētos attālumus var samazināt, lai karātnes gājiena garums pret karātnes gājiena orientēšanai izmantotās līnijas garumu veidotu attiecību 4:1, bet karātnes gājiena orientēšanai izmantotās līnijas garums nebūtu mazāks par 10 metriem. Ja karātnes gājiens ir īsāks par 70 metriem, atļauts ierīkot tikai vienu sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktu.

59. Sabiezinošā uzmērīšanas tīkla izveidošanas rezultāts ir apvidū ierīkotie un koordinētie sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punkti, iegūtie un izlīdzinātie ģeodēziskie dati un sabiezinošā uzmērīšanas tīkla shēma. Ja zemes kadastrālā uzmērīšana vienlaikus veikta vairākām zemes vienībām vai to daļām, sabiezinošā uzmērīšanas tīkla ģeodēziskos datus un shēmu pievieno katrai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

4.4. Zemes kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana

60. Mērnieks informāciju par uzmērāmo objektu pieprasa un saņem no:

60.1. ierosinātāja;

60.2. Valsts zemes dienesta;

60.3. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras;

60.4. vietējās pašvaldības.

61. Ierosinātājs mērniekam iesniedz šādu dokumentu oriģinālus vai to atvasinājumus:

61.1. līgumu vai tiesas nolēmumu kopā ar grafiskajiem pielikumiem, uz kuru pamata noteikts (nodibināts) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums, ja tas nav iekļauts detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā;

61.2. vietējās pašvaldības lēmumu par adreses piešķiršanu apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai lēmumu par adreses anulēšanu, ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;

61.3. meža inventarizācijas dokumentus;

61.4. meliorācijas pasi;

61.5. citus normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, kas nepieciešami zemes kadastrālajai uzmērīšanai.

62. Valsts zemes dienests mērniekam nodrošina iespēju iepazīties ar arhīvā glabātajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem vai detālplānojumiem par uzmērāmo objektu un blakus esošajām zemes vienībām, kā arī veikt nepieciešamos izrakstus. Valsts zemes dienests pēc mērnieka pieprasījuma sagatavo dokumentu kopijas un izsniedz:

62.1. kadastra informācijas sistēmas informāciju par uzmērāmo objektu un par blakus esošajām zemes vienībām, to adresēm, kā arī pierobežniekiem;

62.2. informāciju par administratīvo teritoriju robežām;

62.3. topogrāfiskos datus mērogā 1:1000, 1:500 un 1:250 un iepriekš veiktās zemes kadastrālās uzmērīšanas datus vektordatu formātā, ja tādi ir;

62.4. no arhīvā glabātajām lietām zemes robežu noteikšanas aktu, zemes robežu plānu, abrisu un zemes robežu atjaunošanas aktu kopijas par uzmērāmo objektu un par blakus esošajām zemes vienībām.

63. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra pēc mērnieka pieprasījuma izsniedz valsts ģeodēziskā tīkla punktu koordinātu izrakstu ar punktu piesaistes abrisiem. Ja īpašuma robežas jānosaka vai jāuzmēra pa normālo ūdensstāvokļa līniju, izsniedz valsts ģeodēziskā vertikālā atbalsta tīkla punktu informāciju.

64. Vietējā pašvaldība pēc mērnieka pieprasījuma izsniedz par maksu vektordatu formā LKS-92 koordinātu sistēmā šādus dokumentus (papīra vai digitālā veidā):

64.1. apstiprinātos topogrāfiskās uzmērīšanas materiālus, kas sastādīti detālplānojuma izstrādāšanai;

64.2. spēkā esošo vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai detālplānojumu.

65. Mērnieks izvērtē saņemtos dokumentus. Ja mērnieks konstatē, ka tos nevar izmantot zemes kadastrālajā uzmērīšanā vai robežu atjaunošanā, viņš sastāda darba pārtraukšanas aktu (6.pielikums) un norāda darba pārtraukšanas iemeslus. Darba pārtraukšanas aktu sastāda divos eksemplāros, izņemot šo noteikumu 65.1 punktā noteiktos gadījumus, kad darba pārtraukšanas aktu sastāda trijos eksemplāros. Vienu eksemplāru glabā mērnieks, otru nosūta ierosinātājam.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā)

65.1 Mērnieks darba pārtraukšanas aktu (6.pielikums) sastāda trijos eksemplāros un 10 dienu laikā pēc tā sastādīšanas vienu eksemplāru kopā ar pieteikumu iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības zemes robežu strīdu komisijā, ja pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu nav iespējams uzsākt šādu iemeslu dēļ:

65.1 1. attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību pieņemtā lēmuma par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskais pielikums neatbilst tās zemes vienības zemes robežu plānam, kura robežojas ar uzmērāmo zemes vienību;

65.1 2. attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību pieņemtajam lēmumam par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā nav grafiskā pielikuma vai ir vairāki atšķirīgi grafiskie pielikumi.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā)

66. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1654)

4.5. Zemes īpašnieku un pierobežnieku uzaicināšana

67. Ne vēlāk kā 10 kalendāra dienas iepriekš uz robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu uzaicina ierosinātāju un pierobežniekus (arī tos pierobežniekus, kuru īpašumi atrodas robežojošajā administratīvajā teritorijā). Uzaicinot personīgi, ierosinātājam un pierobežniekam izsniedz pavēsti, kas noformēta atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumam. Ierosinātājs un pierobežnieks pavēstes saņemšanu apliecina, parakstot pavēstes pasakni.

68. Ja ierosinātājs ir viens no kopīpašniekiem, uz robežu noteikšanu uzaicina visus kopīpašniekus.

69. Pierobežniekus, kuru īpašumiem robežas jau ir noteiktas zemes robežu noteikšanas aktā, uz robežu noteikšanu neuzaicina, ja:

69.1. uz kopējiem robežposmiem netiek ierīkotas jaunas robežzīmes;

69.2. ir veikta zemes robežu apsekošana un, ja nepieciešams, atjaunošana.

70. Zemes robežu stāvoklis atbilst tehniskajām prasībām, ja:

70.1. robežzīmes nav pārvietotas vai iznīcinātas un to izvietojums apvidū atbilst zemes robežu plānam;

70.2. robežzīmju nostiprinājuma veids atbilst aprakstam zemes robežu noteikšanas aktā;

70.3. pa aizaugušām vietām ir izveidotas un uzturētas līdz vienam metram platas robežstigas uz katru pusi no robežlīnijas, kas nodrošina redzamību starp blakus esošajiem uz robežlīnijas izvietotajiem robežpunktiem.

71. Uzsākot robežu noteikšanas, apsekošanas vai atjaunošanas darbus apvidū, uzaicinātās personas vai to pilnvarotās personas mērniekam uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

72. Uzaicināto personu pilnvarotās personas papildus šo noteikumu 71.punktā minētajam dokumentam uzrāda:

72.1. fiziskā persona - notariāli apstiprinātu pilnvaru (iesniedz tās kopiju);

72.2. juridiskā persona - pilnvaru vai dokumentu, kas apliecina tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt attiecīgo juridisko personu (iesniedz tā kopiju).

73. Par neierašanos ierosinātājs brīdina mērnieku vismaz četras darbdienas iepriekš vai arī lūdz pārcelt robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu uz citu laiku. Ja mērnieks ir saņēmis ierosinātāja rakstisku atteikumu ierasties uz robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības neveic.

74. Ja uz zemes vienības robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu neierodas pierobežnieks vai pierobežnieki vai uz kopīpašumā esošas zemes vienības robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu neierodas uzaicinātais kopīpašnieks vai kopīpašnieki (izņemot ierosinātāju), zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības veic bez to klātbūtnes.

75. Ja ir saņemts ierosinātāja vai vismaz viena kopīpašnieka (kopīpašuma gadījumā) rakstisks lūgums pārcelt robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu uz citu laiku, mērnieks par to informē uzaicinātās personas, nosaka robežu noteikšanas, apsekošanas vai atjaunošanas galīgo datumu un atkārtoti šo noteikumu 67.punktā noteiktajā kārtībā uzaicina uz robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu.

4.6. Iepriekš noteikto robežu apsekošana un atjaunošana apvidū

76. Iepriekš noteikto zemes robežu apsekošanu veic šādos gadījumos:

76.1. izliekot apvidū detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu;

76.2. uzmērot iepriekš noteiktās zemes robežas;

76.3. kā atsevišķu darbību pēc ierosinātāja pieprasījuma.

77. Zemes robežu apsekošana un, ja nepieciešams, atjaunošana apvidū ir neatņemama zemes kadastrālās uzmērīšanas sastāvdaļa, lai noskaidrotu, vai robežas atbilst šo noteikumu 70.punktā minētajām tehniskajām prasībām. Robežu apsekošanu veic vizuāli un, ja nepieciešams, izdara mērījumus iepriekš sastādītajā zemes robežu plānā un atbilstošos instrumentālos mērījumus apvidū.

78. Apsekošanu veic tiem robežu posmiem, kuri ir kopēji uzmērāmajai zemes vienībai un blakus esošajām zemes vienībām ar iepriekš noteiktajām robežām.

79. Robežu apsekošanu organizē un veic mērnieks, pieaicinot ierosinātāju un pierobežniekus.

80. Apsekojot robežas, mērnieks sastāda robežu apsekošanas aktu. Ja robežas tiek atjaunotas, mērnieks sastāda robežu atjaunošanas aktu. Ja minētos darbus veic vienlaikus, sastāda zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam. Zemes robežu apsekošanas aktu, zemes robežu atjaunošanas aktu un zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu sastāda tik eksemplāros, lai pa vienam eksemplāram izsniegtu katrai uzaicinātajai personai un vienu eksemplāru pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

81. Ja zemes robežu apsekošanas akta atzinumā norādīts, ka robežzīmes nav jāatjauno, mērnieks un uzaicinātās personas paraksta aktu. Ja zemes robežu apsekošanas akta atzinumā norādīts, ka robežzīmes jāatjauno, mērnieks organizē un apvidū veic robežzīmju atjaunošanu, pieaicinot ierosinātāju un ieinteresētos pierobežniekus.

82. Zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš ar grafiskajām metodēm noteiktās apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto attiecīgo zemes robežu plānu kopā ar zemes robežu noteikšanas aktu.

83. Lai atjaunotu zemes vienības robežzīmes, kā palīgmateriālu pēc izvērtēšanas izmanto:

83.1. robežojošo zemes vienību zemes robežu plānus un zemes robežu noteikšanas aktus;

83.2. zemes robežu noteikšanas procesā sastādītos abrisus un fotoplānu.

84. Lai atjaunotu iepriekš instrumentāli uzmērītās apvidū neesošās robežzīmes, izmanto:

84.1. zemes robežu plānā ierakstītās robežpunktu koordinātas;

84.2. zemes robežu noteikšanas aktu un abrisu.

85. Apvidū neesošās robežzīmes un robežstigas pēc mērnieka norādījuma atjauno ierosinātājs kopā ar pierobežniekiem. Pēc robežzīmju un robežstigu atjaunošanas mērnieks papildina zemes robežas apsekošanas un atjaunošanas aktu ar informāciju atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam vai sastāda zemes robežu atjaunošanas aktu.

86. Ja kāda no uzaicinātajām klātesošajām personām neparaksta šo noteikumu 80.punktā minētos aktus, jo pamatoti nepiekrīt aktā norādītajiem faktiem, mērnieks apvidū atjaunojamos robežpunktus nostiprina ar pagaidu robežzīmēm un sastāda robežpunktu piesaistes abrisu. Sastādīto aktu un abrisu izsniedz uzaicinātajām klāt­esošajām personām. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un sastāda darba pārtraukšanas aktu. Ierosinātājs un (vai) pierobežnieki var pieaicināt citu mērnieku, kas veiks atkārtotu zemes robežu apsekošanu un atjaunošanu. Ja iebildumu pamatojums neattiecas uz aktā norādītajiem faktiem, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus nepārtrauc.

87. Ja zemes vienības robežu apsekošanu un atjaunošanu nav iespējams veikt arī atbilstoši otra mērnieka norādījumiem, jo uzaicinātās klātesošās personas neparaksta šo noteikumu 80.punktā minētos aktus, ierosinātājs un (vai) pierobežnieki jautājumu par zemes vienību robežu apsekošanu un atjaunošanu apvidū risina tiesas ceļā.

4.7. Detālplānojuma un zemes ierīcības projekta izlikšana apvidū un robežu saskaņošana

88. Zemes vienības robežas apvidū nosaka atbilstoši detālplānojumam un (vai) zemes ierīcības projektam pa sauszemes līnijām no robežpunkta uz robežpunktu vai pa dabīgiem apvidus situācijas elementiem.

89. Izliekot robežas apvidū, nosaka robežzīmju ierīkošanas vietas:

89.1. ja robežlīnijas posms ir taisna līnija, - ne tālāk kā 500 m vienu no otras, nodrošinot savstarpēju redzamību starp blakus uz robežlīnijas izvietotām robežzīmēm;

89.2. ja robežlīnijas posms ir lauzta līnija, - robežu pagriezienu punktos atbilstoši detālplānojumā un (vai) zemes ierīcības projektā norādītajām koordinātām;

89.3. ja robežlīnijas posms ir līkne, to transformē par lauztu līniju, kas maksimāli sakrīt ar līkni, lai katrā lauztās līnijas posmā attālums starp līkni un robežlīniju lauku apvidos nepārsniegtu 1,00 m, pilsētās - 0,20 m.

90. Veicot robežu izlikšanu apvidū, mežos un ar krūmiem aizaugušās teritorijās, ierosinātājs mērnieka norādītajās vietās izveido līdz 1 m platas vizūrstigas, kas iezīmē noteiktās robežlīnijas apvidū.

91. Nosakot apvidū robežas jaunizveidotai zemes vienībai vai uz iepriekš noteiktajām robežām ierīkojot jaunas robežzīmes, mērnieks sastāda zemes robežu noteikšanas aktu tik eksemplāros, lai pa vienam eksemplāram izsniegtu katram ierosinātājam un vienu pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai. Zemes robežu noteikšanas aktu pēc pieprasījuma izsniedz arī pierobežniekam.

92. Zemes robežu noteikšanas akts (9.pielikums) sastāv no aprakstošās daļas un robežu shēmas.

93. Zemes robežu noteikšanas aktu nesastāda, ja veic ar grafiskajām metodēm noteiktu robežu instrumentālu uzmērīšanu un uz iepriekš noteiktajiem robežposmiem neierīko jaunas robežzīmes.

94. Iepriekš uzmērītajiem robežpunktiem saglabā piešķirtos numurus. No jauna uz zemes vienības robežām ierīkotos robežpunktus numurē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vienam robežpunktam piešķir pirmo kārtas numuru, pārējos numurē secīgi tā, lai numuri neatkārtotos.

95. Apvidū nostiprinātajām robežzīmēm robežpunktu nostiprinājuma veida aprakstam aktos lieto šādus apzīmējumus (apzīmējumam pievieno burtu "k", ja akta sastādīšanas laikā ap robežzīmi izveidots aprakums (kupica), vai burtu "z", ja zīme atrodas zem zemes (slēptā robežzīme)):

95.1. vģz - valsts ģeodēziskā zīme;

95.2. a - krustakmens;

95.3. dzs - dzelzsbetona stabs;

95.4. mrs - mūra stabs;

95.5. ks - koka stabs;

95.6. mc - metāla caurule;

95.7. ms - metāla stienis;

95.8. bs - būves stūris;

95.9. np - nenostiprināts punkts;

95.10. pz - pagaidu zīme.

96. Uzaicinātās klātesošās personas parakstās zemes robežu noteikšanas aktā, apliecinot, ka 30 dienu laikā veiks:

96.1. kupicu aprakšanu (minētajā termiņā neieskaita nelabvēlīgu laiku, kad grunts ir sasalusi);

96.2. robežstigu ierīkošanu, nodrošinot redzamību starp blakus esošajiem uz robežlīnijas izvietotajiem robežpunktiem.

97. Ja uzaicinātās personas uz robežu noteikšanu atsakās ierasties, nav ieradušās vai atsakās parakstīt zemes robežas noteikšanas aktu, mērnieks zemes robežas noteikšanas akta paraksta zonā izdara attiecīgu atzīmi.

4.8. Zemes vienības robežu nostiprināšana

98. Zemes vienības robežas nostiprina apvidū ar pastāvīgām robežzīmēm, kuras ierīko:

98.1. robežu pagriezienu punktos;

98.2. vietās, kur robežas pievienojas vai atzarojas no ūdenstecēm un (vai) ūdenstilpēm;

98.3. valsts autoceļu un pagastu ceļu nodalījuma joslas pagriezienu punktos ceļa posmos caur ciemu, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijām un vietās, kur autoceļa nodalījuma joslai ir paplatinājumi vai sašaurinājumi;

98.4. dzelzceļa nodalījuma joslas pagriezienu punktos.

99. Ja robežzīmes ierīkošanas vietā ierīkota valsts ģeodēziskā zīme, par robežzīmi apvidū nosaka valsts ģeodēzisko zīmi.

100. Robežzīmes neierīko un nenostiprina robežu pagriezienu punktos:

100.1. gar ūdensteču un (vai) ūdenstilpju krastiem;

100.2. ūdenstecēs un (vai) ūdenstilpēs;

100.3. zem būvēm, būvju stūros, purvos un citās nepieejamās vietās.

101. Par robežzīmēm atbilstoši šo noteikumu 10.pielikumam izmanto:

101.1. krustakmeņus - vismaz 60 kg smagus laukakmeņus ar 6 cm garu un 0,5 cm dziļu krustveida iekalumu robežzīmes centrā;

101.2. dzelzsbetona stabus - 130 cm garus stabus ar minimālo šķērsgriezumu 10 x 10 cm un staba apakšā cilpā ievietotu šķērsi;

101.3. koka stabus - 130 cm garus stabus ar diametru 15-20 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi;

101.4. metāla caurules, stieņus - 80 cm garas caurules un stieņus ar diametru līdz 3 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi;

101.5. metāla stieņus un tapas cietajā segumā (piemēram, flīzes, asfaltbetons, cementbetons), kuru garums ir 8-50 cm;

101.6. metāla caurules, stieņus un tapas gruntī, kuru garums ir 50-80 cm;

101.7. žoga stabus - neatkarīgi no to izmēriem;

101.8. būves stūrus.

102. Ierīkojot robežzīmes, ap krustakmeņiem, dzelzsbetona stabiem, mūra un koka stabiem, metāla caurulēm un stieņiem rok riņķveida grāvīti, kura iekšmala atrodas 110 cm attālumā no robežzīmes centra. Grāvīša dziļums - 30 cm, platums zemes virsmas līmenī - 50 cm, grāvīša dibena platums - 20 cm. Ap robežzīmi veido 30 cm augstu grunts uzbērumu. Pilsētu, ciemu, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijā robežzīmi var nostiprināt ar kupicu, kuras diametrs ir 1 m (10.pielikums).

103. Mežos un ar krūmiem aizaugušās teritorijās uz katru pusi no robežlīnijām ierosinātājs, vienojoties ar pierobežnieku, ierīko līdz 1 m platas robežstigas, kurām jānodrošina redzamība starp divām blakus esošām robežzīmēm.

104. Apvidū robežzīmju vietas ierāda un robežlīnijas nosprauž mērnieks, robežzīmes mērnieka klātbūtnē nostiprina zemes īpašnieks vai ierosinātājs. Zemes robežu apsekošanas, atjaunošanas un noteikšanas aktā norādītajā termiņā zemes īpašnieks vai ierosinātājs ierīko kupicas atbilstoši šo noteikumu 102.punktam un atbrīvo robežstigu no apauguma attiecīgajā teritorijā.

105. Robežzīmju atrašanās vietas apvidū parāda robežpunktu piesaistes abrisos (4.pielikums). Abrisus sastāda robežzīmju ierīkošanas laikā. Sastādītā abrisa kopiju izsniedz ierosinātājam. Ar kupicām noformētām robežzīmēm, kā arī skaidri un precīzi identificējamiem apvidus objektiem, kuri izvēlēti par robežzīmēm, abrisus var nesastādīt.

106. Abrisā ieraksta robežpunkta numuru, sniedz nostiprinājuma un ārējā noformējuma aprakstu, sastāda piesaistes zīmējumu (orientē pret debess pusēm), ieraksta instrumentāli izmērītos attālumus līdz pastāvīgajiem apvidus objektiem, kā arī norāda virzienus uz blakus esošajiem robežpunktiem.

4.9. Robežu uzmērīšana apvidū

107. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā izmanto šādas horizontālās uzmērīšanas metodes:

107.1. teodolīta gājienu metodi;

107.2. polāro metodi;

107.3. globālās pozicionēšanas metodi;

107.4. krustojumu un līniju metodi.

108. Papildus šo noteikumu 107.punktā minētajām metodēm var izmantot arī citas horizontālās uzmērīšanas metodes, kas nodrošina precizitātes prasības atbilstoši šiem noteikumiem.

109. Līnijas un leņķus uzmēra instrumentālajos gājienos, kas izveidoti:

109.1. robežu uzmērīšanai;

109.2. robežu uzmērīšanas gājienu piesaistei valsts ģeodēziskā tīkla, uzmērīšanas pamattīkla vai sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem;

109.3. zemes vienībai par labu nodibināto reālservitūtu aizņemto teritoriju robežpunktu uzmērīšanai, kurus apvidū nenostiprina.

110. Ja robežlīnijas nav ietvertas robežu uzmērīšanas gājienos, to garumu aprēķina pēc robežpunktu koordinātām.

111. Robežu uzmērīšana sastāv no robežpunktu un dabīgo robežu uzmērīšanas. Robežpunktu uzmērīšanu un datu apstrādi var veikt vienlaikus ar sabiezinošā uzmērīšanas tīkla veidošanu.

112. Robežpunktus uzmēra ar instrumentiem, kas nodrošina šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā minēto rezultātu precizitāti.

113. Vizūru garumi uz robežpunktiem nedrīkst pārsniegt trīskāršu orientēšanai izmantotās līnijas garumu.

114. Ja zemes kadastrālajā uzmērīšanā izmanto:

114.1. elektroniskos instrumentus, izmērītajos attālumos izdara labojumus attiecībā uz atmosfēras spiedienu, temperatūru un līnijas garuma reducēšanu projekcijas plaknē;

114.2. mērlenti (mērsloksni), izmērītajos attālumos izdara labojumus attiecībā uz mēra garumu, atmosfēras spiedienu, temperatūru, mērlentes slīpumu un līnijas garuma reducēšanu projekcijas plaknē.

115. Lai kontrolētu robežpunktu uzmērīšanu, ja iespējams, veic papildu mērījumus, piesaistoties citiem redzamiem uzmērīšanas tīkla punktiem. Ja robežpunktu koordinātas noteiktas atkārtoti, piesaistoties atšķirīgiem uzmērīšanas tīkla punktiem, koordinātu atšķirību pieļaujamie lielumi nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 3.pielikuma 4.tabulā noteiktos.

116. Mērījumus starp robežpunktiem kopā ar pārējiem mērījumiem izlīdzina, izmantojot kombinēto ģeodēzisko tīklu izlīdzināšanas datorprogrammu. Robežpunktu izlīdzināto koordinātu vidējās kvadrātiskās novirzes nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktās.

117. Ja robežas noteiktas pa ceļa nodalījuma joslas malu, uzmēra ceļa ass pagrieziena punktus, ņemot vērā nodalījuma joslas platumu, un aprēķina nodalījuma joslas malas pagriezienu punktu koordinātas.

118. Ja robežas noteiktas pa ūdensteces viduslīniju, abos krastos uzmēra ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī un aprēķina ūdensteces viduslīnijas pagriezienu punktu koordinātas. Ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī nosaka, veicot robežposma topogrāfisko uzmērīšanu.

119. Dabīgās robežas uzmēra no sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem, izmantojot horizontālās uzmērīšanas metodes, ar tiem pašiem instrumentiem, kas tika lietoti robežpunktu uzmērīšanā. Leņķus mēra vienā loka stāvoklī, attālumus - vienā virzienā. Dabīgo robežu pagriezienu punktu novirzes nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktos lielumus.

120. Ja vienlaikus ar robežu uzmērīšanu netiek uzmērīti apvidus objekti, kas nepieciešami situācijas plāna sastādīšanai, tad uzmēra:

120.1. būves;

120.2. apvidus objektus, pa kuriem noteiktas robežas.

121. Mērnieks neveic zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus un sastāda darba pārtraukšanas aktu (6.pielikums), uzrādot darba pārtraukšanas iemeslu, ja ierosinātājs:

121.1. atsakās piedalīties iepriekš noteikto robežu apsekošanā un atjaunošanā;

121.2. atsakās piedalīties robežu noteikšanā;

121.3. nenodrošina vizūrstigu un robežzīmju ierīkošanu vai brīvu pārvietošanos pa teritoriju.

122. Darba pārtraukšanas aktu paraksta mērnieks un uzaicinātās personas. Vienu akta eksemplāru ierakstītā vēstulē nosūta ierosinātājam, otru eksemplāru pievieno zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

123. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, kad no ierosinātāja saņemts rakstisks paziņojums, ka darba pārtraukšanas iemesli ir novērsti. Paziņojumu pievieno zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

124. Veicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks apvidū izvērtē mērījumu un novērojumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas datu precizitātes prasībām. Lauku apvidū instrumentāli uzmērītu un ar grafiskajām metodēm noteiktu zemes vienības robežpunktu savstarpējā stāvokļa atšķirības nedrīkst pārsniegt:

124.1. atklātā apvidū 10 m;

124.2. aizklātā apvidū (piemēram, krūmājs, mežs, purvs) 20 m.

4.10. Zemes robežu plāna sastādīšana

125. Zemes robežu plāns ir abpusīgi noformēts dokuments, ko sastāda zemes vienības ierakstīšanai zemesgrāmatā. Zemes robežu plāns sastāv no titullapas A4 formātā un robežu grafiskā attēlojuma A4 vai A3 formātā, ko izgatavo, pamatojoties uz kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajiem tehniskajiem datiem. Ja zemes robežu plānu nav iespējams izgatavot uz vienas A3 formāta lapas, robežu grafisko attēlojumu izvieto uz vairākām lapām vai pēc ierosinātāja pieprasījuma - uz A2 vai A1 formāta lapas. Robežu grafiskajā attēlojumā pēc ierosinātāja pieprasījuma atļauts attēlot teritoriju, uz kuru ar līgumu vai tiesas nolēmumu var nodibināt servitūtus.

126. Katrai zemes vienībai izgatavo atsevišķu zemes robežu plānu. Pēc ierosinātāja pieprasījuma vienā zemes robežu plānā var attēlot vairākas zemes vienības vai zemes vienības daļas. Par zemes robežu plāna izgatavošanas datumu uzskatāms ar mērnieka parakstu apliecinātais zemes robežu plāna sagatavošanas datums.

127. Zemes robežu plāna titullapu un robežu grafisko attēlojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu 11. un 12.pielikumā noteiktajām prasībām un sniegtajiem apzīmējumiem.

128. Robežu grafisko attēlojumu konstruē pēc zemes vienības robežpunktu koordinātām šādos mērogos:

128.1. pilsētā 1 : 500;

128.2. ciema, vasarnīcas un dārzkopības apbūves teritorijā 1 : 1000 vai 1 : 2000;

128.3. lauku apvidū 1 : 5000 vai 1 : 10000.

129. Ja nepieciešams plānā uzskatāmi attēlot visus attiecīgos elementus, robežu grafiskā attēlojuma mērogu var palielināt vai samazināt, kā arī atsevišķus plāna fragmentus attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā. Nosakot plāna mērogu, nedrīkst pazemināt uzmērāmo punktu noteikšanas precizitāti, kas atbilst šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām.

130. Zemes robežu plānu izgatavo tik oriģinālos eksemplāros, lai:

130.1. pa diviem eksemplāriem izsniegtu katram ierosinātājam;

130.2. divus eksemplārus (no kuriem viens ir saskaņots ar normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām) pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

131. Ja robežu grafiskais attēlojums ir izgatavots uz vairākām lapām, papildus izgatavo vienu kopēju titullapu, kurā norāda lapu skaitu. Minētos dokumentus caurauklo un numurē.

132. Ja tiek sadalīta zemes vienība, zemes robežu plānu sastāda atsevišķi atdalītajai (atdalītajām) un paliekošajai daļai.

133. Mērnieks zemes robežu plāna un apgrūtinājumu plāna vienu eksemplāru (izņemot šo noteikumu 140.punktā minētos plānus) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz vietējā pašvaldībā nodibināto nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu saskaņošanai. Vietējā pašvaldība vai tās pilnvarota persona saskaņo apgrūtinājumus, izdarot uz zemes robežu plāna un apgrūtinājumu plāna attiecīgu atzīmi.

134. Ja daļu no zemes vienības pievieno blakus esošai zemes vienībai, to nenosakot par jaunu zemes vienību (turpmāk - zemesgabals), izgatavo:

134.1. zemes robežu plānu zemes vienībai, no kuras nodalīta daļa;

134.2. zemes robežu plānu zemes vienībai, kurai pievienota daļa.

135. Šo noteikumu 134.punktā minētos zemes robežu plānus sastāda atbilstoši šo noteikumu 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132. un 133.punktam.

136. Zemes vienībai, no kuras nodalīts zemesgabals, zemes robežu plānā papildus sniedz šādas ziņas:

136.1. zemes robežu plāna titullapā ieraksta šādu norādi: "No zemes vienības nodalīts zemesgabals ar platību ___ ha, kas pievienots zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu Nr. ______________________";

136.2. zemes robežu plānā attēlo pēc zemesgabala nodalīšanas izmainītās zemes vienības robežas;

136.3. zemes robežu plānā sastāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un nodalīto zemesgabalu.

137. Zemes vienībai, kurai pievienots zemesgabals, zemes robežu plānā papildus sniedz šādas ziņas:

137.1. zemes robežu plāna titullapā ieraksta šādu norādi: "Zemes vienībai pievienots zemesgabals ar platību ____ ha, kas nodalīts no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu Nr. ________________________";

137.2. zemes robežu plānā attēlo pēc zemesgabala pievienošanas izmainītās zemes vienības robežas;

137.3. zemes robežu plānā sastāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un pievienoto zemesgabalu.

138. Ja līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas uzsākšanai nav nodibināti vai aktualizēti noteikšanas darba uzdevumā minētie reālservitūti vai nekustamā īpašuma lietošanas apgrūtinājumi, ierosinātājs mērniekam iesniedz rakstisku iesniegumu ar lūgumu izgatavot zemes robežu plānu bez konkrētiem reālservitūtiem vai nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumiem.

139. Ja sadalāmās zemes vienības robežas noteiktas ar grafiskajām metodēm un ierosinātājs nav pieprasījis zemes vienības paliekošās daļas zemes kadastrālo uzmērīšanu:

139.1. gadījumos, ja zemes robežu plānā ir attēlota viena zemes vienība:

139.1.1. paliekošajai daļai sastāda zemes robežu plānu. Plānu noformē atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ievērojot šādus izņēmumus:

139.1.1.1. robežpunktus, kas atrodas uz sadalošās robežlīnijas, attēlo atbilstoši noteiktajām koordinātām;

139.1.1.2. zemes vienības robežu posmus, kas noteikti, izmantojot grafiskās metodes, attēlo, konstruējot pēc robežlīniju garumiem (mēra ar precizitāti līdz 0,2 mm plānā);

139.1.1.3. robežlīniju garumus, kas noteikti, izmantojot grafiskās metodes, nepieraksta;

139.2. gadījumos, ja zemes robežu plānā ir attēlotas vairākas zemes vienības, izmanto vienu no šādām iespējām:

139.2.1. katrai paliekošajai zemes vienībai sastāda atsevišķu zemes robežu plānu atbilstoši šo noteikumu 139.1.1.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām;

139.2.2. pēc ierosinātāja pieprasījuma visas paliekošās zemes vienības attēlo vienā zemes robežu plānā, to robežas pārnesot no iepriekš izgatavotā zemes robežu plāna atbilstoši šo noteikumu 139.1.1.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām.

140. Ja vairākas zemes vienības, kas kopā veido īpašumu, ir attēlotas vienā zemes robežu plānā un no īpašuma atdala veselu zemes vienību, katrai zemes vienībai (gan atdalāmajai, gan paliekošajai (paliekošajām)) izgatavo atsevišķu zemes robežu plānu, neveicot kadastrālo uzmērīšanu, atbilstoši šo noteikumu 139.1.1.2. un 139.1.1.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām. Pēc ierosinātāja pieprasījuma visas paliekošās zemes vienības var attēlot vienā zemes robežu plānā.

141. Kadastra informācijas sistēmā aktualizē zemes vienības vai zemes vienības daļas platību, ja konstatē atšķirību starp šādām platībām (platību atšķirība nedrīkst būt lielāka vai mazāka par šo noteikumu 142.punktā un 3.pielikuma 5.tabulā norādīto):

141.1. starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto platību un platību, kas norādīta dokumentos, kuriem atbilstoši veikta zemes kadastrālā uzmērīšana;

141.2. starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto platību un platību, kas noteikta, izmantojot grafiskās metodes.

142. Pieļaujamā platību atšķirība nedrīkst pārsniegt:

142.1. pilsētā - šo noteikumu 3.pielikuma 5.tabulā noteikto;

142.2. ciema, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijā, lauku apvidū:

142.2.1. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,1√P (P - zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība nav lielāka par 1,0 ha;

142.2.2. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,25 √P (P - zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 1,0 ha;

142.2.3. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,3 √P (P - zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 200 ha.

143. Atkārtotā zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķinātā zemes vienības vai zemes vienības daļas platība aktualizētajā zemes robežu plānā nedrīkst atšķirties no anulētajā zemes robežu plānā ierakstītās platības. Ja zemes vienība tiek sadalīta, visu nodalīto zemes vienību platību summa nedrīkst atšķirties no sadalāmās zemes vienības platības noteiktības robežās. Noapa­ļojot radušās platību atšķirības izlīdzina.

144. Ja mērnieks konstatē, ka zemes vienības platība pārsniedz pieļaujamo platību atšķirību, bet zemes kadastrālā uzmērīšana veikta atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām, mērnieks izgatavo zemes robežu plānu un sastāda platību neatbilstības aktu. Aktā norāda neatbilstības iemeslus.

145. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķinātā zemes vienības platība un platība, kas noteikta, izmantojot grafiskās metodes, drīkst atšķirties pieļaujamās platību atšķirības robežās. Ja zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķinātā zemes vienības platība pārsniedz pieļaujamo platību atšķirību un ierosinātājs piekrīt zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķinātajai zemes vienības platībai, ierosinātājs nostiprinājuma lūgumā lūdz izdarīt attiecīgus grozījumus zemesgrāmatas ierakstos. Ja ierosinātājs nepiekrīt atšķirībai starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto zemes vienības platību un platību, kas noteikta, izmantojot grafiskās metodes, jautājumu risina, ceļot prasību tiesā.

4.11. Apvidus objektu uzmērīšana

146. Zemes vienības teritorijā vai zemes vienības daļas teritorijā:

146.1. nosaka zemes lietošanas veidus un uzmēra to robežas;

146.2. uzmēra šādus apvidus objektus:

146.2.1. būves un būvju daļas (arī virszemes inženierbūves);

146.2.2. ceļus;

146.2.3. ūdensteces un ūdenstilpes;

146.2.4. dabīgos un mākslīgos reljefa elementus (piemēram, gravas, kraujas, bedres).

147. Pazemes inženierbūvju (inženierkomunikāciju) uzmērīšanu veic pēc ierosinātāja pieprasījuma, ja ierosinātājs ir nodrošinājis objektu atrašanās vietas apvidū viennozīmīgu identificēšanu. Ja nepieciešams, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos iesaista pazemes inženierkomunikāciju turētājus.

148. Ja attiecīgajā teritorijā ir veikta topogrāfiskā uzmērīšana mērogā 1 : 250, 1 : 500 vai 1 : 1000 un attiecīgie dati atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī ir pieejami digitālā teksta vai digitālā vektordatu formā LKS-92 koordinātu sistēmā, atkārtota apvidus objektu uzmērīšana situācijas plāna sastādīšanai nav obligāta.

149. Situācijas uzmērīšanā ievēro šādus nosacījumus:

149.1. būves un būvju daļas uzmēra cokola līmenī pa ārējo perimetru, uzmērot visus izvirzījumus, kas lielāki par 10 cm;

149.2. pagalmu un ūdenstilpju robežas uzmēra neatkarīgi no to aizņemtās platības;

149.3. apvidus objekta (izņemot ēkas) mazākā teritorija un (vai) zemes lietošanas veida platība, kuru uzmēra un attēlo, ir:

149.3.1. mērogā 1 : 500 - 2,5 m2;

149.3.2. mērogā 1 : 1000 - 10 m2;

149.3.3. mērogā 1 : 2000 - 40 m2;

149.3.4. mērogā 1 : 5000 - 250 m2;

149.3.5. mērogā 1 : 10000 - 1000 m2.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

150. Situācijas uzmērīšanā uzmēra visas būves neatkarīgi no to aizņemtās platības.

151. Situācijas plāna aktualizācijai mērnieks uzmēra apvidū notikušās izmaiņas vai pārnes no topogrāfiskajiem materiāliem mērogā 1 : 250, 1 : 500 vai 1 : 1000, ja mērnieks konstatē to atbilstību situācijai apvidū.

152. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā nosaka zemes lietošanas veidus atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē zemes lietošanas veidu noteikšanu.

153. Zemes lietošanas veidu platību kopsavilkumu (eksplikāciju) attēlo tabulas veidā. Tabulā ieraksta zemes lietošanas veidus un to aizņemtās platības. Atsevišķā tabulas ailē norāda kopējo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību attiecīgajā zemes vienībā.

154. Ja zemes vienības robežās ar ceļu krustojas ūdensteces un ūdenstilpes, zemes lietošanas veidu robežas noteikšanā un uzmērīšanā ievēro šādu secību:

154.1. ūdensteces un ūdenstilpes;

154.2. dzelzceļi;

154.3. pilsētas sliežu ceļi;

154.4. autoceļi (sākot ar augstākas kategorijas autoceļu);

154.5. ielu un ceļu brauktuves.

155. Meža kā zemes lietošanas veida noteikšanā izmanto meža inventarizācijas dokumentus, ja tādi ir. Mērnieks izvērtē tajos attēlotā meža kā zemes lietošanas veida robežas un platības atbilstību faktiskajam stāvoklim apvidū.

156. Apvidus objektus uzmēra no sabiezinošā uzmērīšanas tīkla punktiem, izmantojot horizontālās uzmērīšanas metodes.

157. Apvidus objektu (izņemot ēkas) uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt plāna grafisko noteiktību - ar skaidri izteiktām kontūrām 0,3 mm, ar neskaidri izteiktām kontūrām 1,5 mm izmantotā plāna mērogā.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

158. Būvju uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežpunktu noteikšanas precizitāti, kas noteikta šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā.

4.12. Situācijas plāna sastādīšana

159. Situācijas plāns ir abpusīgi noformēts dokuments, ko sastāda zemes vienībai vai zemes vienības daļai. Tas sastāv no titullapas A4 formātā un situācijas grafiskā attēlojuma A4 vai A3 formātā, ko izgatavo, pamatojoties uz kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajiem tehniskajiem datiem. Situācijas plānā attēlo zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas, apvidus objektus (situācijas elementus), zemes lietošanas veidu robežas, to platības un eksplikāciju. Pēc ierosinātāja pieprasījuma robežu grafisko attēlojumu ir atļauts izgatavot A2 vai A1 formātā.

160. Katrai zemes vienībai vai zemes vienības daļai izgatavo atsevišķu situācijas plānu. Pēc ierosinātāja pieprasījuma vienā situācijas plānā var attēlot vairākas zemes vienības vai zemes vienības daļas. Par situācijas plāna izgatavošanas datumu uzskatāms ar mērnieka parakstu apliecinātais situācijas plāna sagatavošanas datums.

161. Situācijas plānu zemes vienībai vai zemes vienības daļai sastāda:

161.1. pirmreizējai reģistrācijai vai datu aktualizācijai kadastra informācijas sistēmā;

161.2. zemes lietošanas veidu transformācijai.

162. Pēc zemes vienības daļas situācijas plāna sastādīšanas vienlaikus aktualizē zemes vienības situācijas plānu, izdarot attiecīgās izmaiņas.

163. Situācijas plāna titullapu un situācijas grafisko attēlojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu 12. un 13.pielikumā noteiktajām prasībām un sniegtajiem apzīmējumiem.

164. Situācijas grafisko attēlojumu izvieto titullapas otrā pusē, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas. Situācijas plāna mērogs atbilst zemes robežu plāna mērogam. Lai uzskatāmi parādītu visus situācijas elementus, situācijas plānu var attēlot lielākā vai mazākā mērogā vai uz atsevišķas lapas (lapām).

165. Sastādot situācijas plānu, var:

165.1. izmantot Valsts zemes dienesta izsniegtos topogrāfiskās uzmērīšanas materiālus mērogā 1 : 250, 1 : 500 vai 1 : 1000, ja tie atbilst faktiskajam stāvoklim apvidū;

165.2. izdarīt skaidrojošus ierakstus par zemes lietošanas veidiem, ja šo noteikumu 12.pielikumā nav norādīts to apzīmējums.

166. Situācijas plānā mērnieks attēlo attiecīgi:

166.1. meža kā zemes lietošanas veida robežas un platību atbilstoši meža inventarizācijas dokumentiem, ja tajos norādītā informācija atbilst faktiskajam stāvoklim apvidū;

166.2. mērnieka noteiktās meža kā zemes lietošanas veida robežas, ja meža inventarizācijas dati neatbilst faktiskajam stāvoklim apvidū.

167. Ja ūdensteces un ūdenstilpes ar ceļu krustojas divos vai vairākos līmeņos, otrā un pārējo līmeņu objektus par zemes lietošanas veidiem nenosaka, bet zemes robežu plānā attēlo kā būves.

168. Situācijas plānu izgatavo tik oriģinālos eksemplāros, lai:

168.1. pa vienam eksemplāram izsniegtu katram ierosinātājam;

168.2. vienu plānu pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

169. Ja ierosinātājs pieprasa aktualizēt situācijas plānu, mērnieks:

169.1. apseko situāciju apvidū un salīdzina to ar iepriekš sastādīto situācijas plānu;

169.2. uzmēra situācijas elementu izmaiņas;

169.3. sastāda jaunu situācijas plānu un labo zemes lietošanas veidu eksplikāciju.

4.13. Transformējamās meža zemes robežu uzmērīšana

170. Transformējot meža zemi:

170.1. apvidū nosaka, ar pagaidu zīmēm (10.pielikums) nostiprina un uzmēra transformējamās meža zemes robežas;

170.2. izgatavo transformējamās meža zemes izvietojuma plānu;

170.3. izgatavo aktualizētu zemes vienības situācijas plānu.

171. Transformējamās meža zemes robežas uzmēra atbilstoši apvidus objektu uzmērīšanas prasībām, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu un tam pievienoto grafisko pielikumu.

172. Par iesnieguma grafisko pielikumu var izmantot zemes robežu plāna vai situācijas plāna kopiju, kurā attēlotas transformējamās meža zemes robežas.

173. Transformējamās meža zemes izvietojuma plānam titullapu nenoformē. Plānu sastāda atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumā sniegtajiem apzīmējumiem un 14.pielikumā noteiktajām prasībām. Par transformējamās meža zemes izvietojuma plāna izgatavošanas datumu uzskatāms ar mērnieka parakstu apliecinātais transformējamās meža zemes izvietojuma plāna sagatavošanas datums.

174. Pēc plānoto meža zemes transformācijas darbību pabeigšanas apvidū, pamatojoties uz ierosinātāja rakstisku iesniegumu, aktualizē zemes vienības situācijas plānu. Minēto plānu izgatavo tik oriģinālos eksemplāros, lai:

174.1. pa vienam eksemplāram izsniegtu katram ierosinātājam;

174.2. vienu eksemplāru pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

4.14. Transformētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes robežu uzmērīšana

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 01.09.2009. noteikumiem Nr.986)

4.15. Apgrūtinājumu plāna sastādīšana

180. Apgrūtinājumu plāns ir abpusīgi noformēts dokuments, ko sastāda zemes vienībai vai zemes vienības daļai. Tas ir zemes robežu plāna neatņemama sastāvdaļa. Apgrūtinājumu plāns sastāv no titullapas A4 formātā un nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu grafiskā attēlojuma A4 vai A3 formātā. Pēc ierosinātāja pieprasījuma robežu grafisko attēlojumu ir atļauts izgatavot A2 vai A1 formātā.

181. Nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumus ieraksta apgrūtinājumu plānā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātajai nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu klasifikācijai.

182. Apgrūtinājumu plāna izgatavošanā izmanto:

182.1. zemesgrāmatas un kadastra informāciju par reģistrētajiem apgrūtinājumiem;

182.2. spēkā esošo vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu;

182.3. ierosinātāja iesniegto detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta informāciju;

182.4. savstarpēju vienošanos (līgumu) vai tiesas nolēmumu, uz kura pamata nodibināts nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums;

182.5. normatīvajos aktos noteiktos apgrūtinājumus.

183. Apgrūtinājumu plāna titullapu un nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu grafisko attēlojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumā sniegtajiem apzīmējumiem un 16.pielikumā noteiktajām prasībām.

184. Nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu grafisko attēlojumu izvieto titullapas otrā pusē, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas. Apgrūtinājumu plāna mērogs atbilst zemes robežu plāna mērogam.

185. Apgrūtinājumu plānā kā laukumus attēlo tos apgrūtinājumus, kuru:

185.1. mazākā aizņemtā zemes platība ir:

185.1.1. mērogā 1 : 500 - 2,5 m2;

185.1.2. mērogā 1 : 1000 - 10 m2;

185.1.3. mērogā 1 : 2000 - 40 m2;

185.1.4. mērogā 1 : 5000 - 250 m2;

185.1.5. mērogā 1 : 10000 - 1000 m2;

185.2. aizņemtā teritorija ap vai gar līnijveida objektiem veido izstieptu laukumu, un tā minimālais platums ir:

185.2.1. mērogā 1 : 500 - 1 m;

185.2.2. mērogā 1 : 1000 - 2 m;

185.2.3. mērogā 1 : 2000 - 4 m;

185.2.4. mērogā 1 : 5000 - 10 m;

185.2.5. mērogā 1 : 10000 - 20 m.

186. Apgrūtinājumus, kurus nav iespējams attēlot kā laukumus, apgrūtinājumu plānā attēlo ar apzīmējumiem, kas norādīti šo noteikumu 12.pielikumā. Apgrūtinājumu plānā var izdarīt skaidrojošus ierakstus par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem, ja šo noteikumu 12.pielikumā nav norādīts to apzīmējums.

187. Ja apgrūtinājumu aizņemtās teritorijas pārklājas, apgrūtinājumus attēlo tā, lai viennozīmīgi un nepārprotami vizualizētu katru apgrūtinājuma aizņemto teritoriju un norādītu katra apgrūtinājuma aizņemto platību. Ja nepieciešams, apgrūtinājuma grafisko attēlojumu izgatavo uz vairākām lapām.

188. Ja nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu grafiskais attēlojums ir sagatavots uz vairākām lapām, izgatavo vienu kopēju titullapu, kurā norādīts lapu skaits. Minētos dokumentus caurauklo un numurē. Katrā lapā attēlo:

188.1. robežpunktus, ierakstot to numurus, un robežlīnijas;

188.2. apgrūtinājumu aizņemto teritoriju robežas, ierakstot apgrūtinājuma kārtas numuru;

188.3. būves, ja tās ir nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums, ierakstot būvju kadastra apzīmējumus.

189. Katrā lapā izveido rakstlaukumu, kurā paredz vietu mērnieka vārdam, uzvārdam, parakstam un apgrūtinājumu plāna izgatavošanas datumam. Par apgrūtinājumu plāna izgatavošanas datumu uzskatāms ar mērnieka parakstu apliecinātais apgrūtinājumu plāna sagatavošanas datums.

190. Apgrūtinājumu plānu izgatavo tik oriģinālos eksemplāros, lai:

190.1. pa diviem eksemplāriem izsniegtu katram ierosinātājam;

190.2. divus eksemplārus (no kuriem viens ir saskaņots ar normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām) pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

4.16. Zemes vienības daļas kadastrālā uzmērīšana

191. Zemes vienības daļas kadastrālajā uzmērīšanā:

191.1. uzmēra zemes vienības daļas robežas;

191.2. sastāda zemes vienības daļas robežu plānu;

191.3. sastāda zemes vienības daļas situācijas plānu;

191.4. sastāda zemes vienības daļas apgrūtinājumu plānu.

192. Zemes vienības daļas robežas nosaka atbilstoši ierosinātāja iesniegtajai zemes robežu plāna kopijai ar tajā attēlotām zemes vienības daļas robežām.

193. Katrai zemes vienības daļai izgatavo atsevišķu zemes vienības daļas robežu plānu. Pēc ierosinātāja pieprasījuma vienā zemes vienības daļas robežu plānā var attēlot vairākas zemes vienības daļas.

194. Zemes vienības daļas robežas uzmēra atbilstoši zemes vienības uzmērīšanas prasībām. Robežzīmes apvidū nostiprina ar pagaidu zīmēm vai robežzīmēm (10.pielikums).

195. Zemes vienības daļas robežu plāns ir abpusīgi noformēts dokuments, kas sastāv no titullapas A4 formātā un zemes vienības un zemes vienības daļas robežu grafiskā attēlojuma A4 vai A3 formātā. Pēc ierosinātāja pieprasījuma robežu grafisko attēlojumu var izgatavot A2 vai A1 formātā. Zemes vienības daļas robežu plāna titullapu un zemes vienības daļas robežu grafisko attēlojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumā sniegtajiem apzīmējumiem un 17.pielikumā noteiktajām prasībām.

196. Lai zemes vienības daļas robežu plānā uzskatāmi attēlotu visus nepieciešamos elementus, tā mērogu var palielināt vai samazināt, kā arī atsevišķus plāna fragmentus attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā.

197. Zemes vienības daļas robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu sastāda tāpat kā zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu, veicot attiecīgas izmaiņas titullapas noformējumā.

198. Pēc ierosinātāja pieprasījuma (ja var nodrošināt pārskatāmu plāna elementu attēlošanu) zemes vienības daļas robežu plānu var apvienot ar zemes vienības daļas situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Titullapā izdara uzrakstu "Zemes vienības daļas robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns".

199. Zemes vienības daļas robežu plānu izgatavo tik oriģinālos eksemplāros, lai:

199.1. pa trim eksemplāriem izsniegtu katram ierosinātājam;

199.2. vienu eksemplāru pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

200. Ja zemes vienības daļas robežu plāns ir izgatavots uz vairākām lapām, izgatavo vienu kopēju titullapu, kurā norādīts lapu skaits. Minētos dokumentus caurauklo un numurē. Par zemes vienības daļas robežu plāna izgatavošanas datumu uzskatāms ar mērnieka parakstu apliecinātais zemes vienības daļas robežu plāna sagatavošanas datums.

4.17. Zemes uzmērīšana būves (būvju) ierakstīšanai zemesgrāmatā

201. Lai ierakstītu būvi (būves) zemesgrāmatā, sastāda robežu plānu. Robežu plānu sastāda, ja būve (būves) ir reģistrēta kadastra informācijas sistēmā un atrodas uz zemes, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā. Robežu plāns ir abpusīgi noformēts dokuments. Tas sastāv no titullapas A4 formātā un zemes vienību robežu grafiskā attēlojuma A4 vai A3 formātā, ko izgatavo, pamatojoties uz kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajiem datiem. Pēc ierosinātāja pieprasījuma robežu grafisko attēlojumu var izgatavot A2 vai A1 formātā. Robežu plāna titullapu un zemes vienību robežu grafisko attēlojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumā sniegtajiem apzīmējumiem un 18.pielikumā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

202. Būves (būvju) ierakstīšanai zemesgrāmatā paredzētās zemes robežas apvidū nosaka atbilstoši attiecīgās institūcijas lēmuma grafiskajam pielikumam.

203. Robežu plāna sastādīšanai nepieciešamos tehniskos datus iegūst, instrumentāli uzmērot:

203.1. zemesgrāmatā ierakstāmo būvi (būves);

203.2. zemesgabala robežas atbilstoši šo noteikumu 202.punktā minētajam grafiskajam pielikumam, ja nav veikta robežu kadastrālā uzmērīšana.

204. Ja nomas vajadzībām nepieciešams izgatavot zemes vienības daļas plānu, mērnieks, papildus uzmērot, iegūst zemes vienības daļas plāna sastādīšanai nepieciešamos tehniskos datus. Zemes vienības daļas plānu izgatavo pēc zemes īpašnieka pieprasījuma.

205. Ja būve atrodas uz vairākām zemes vienībām:

205.1. robežu plānā attēlo visas zemes vienības neatkarīgi no tā, vai zeme ir vai nav ierakstīta zemesgrāmatā;

205.2. robežu plāna titullapā ieraksta šo noteikumu 18.pielikumā minēto informāciju par visām zemes vienībām.

206. Ja būve atrodas gan uz zemesgrāmatā ierakstītām, gan zemesgrāmatā neierakstītām zemes vienībām:

206.1. robežu plānā attēlo visas zemes vienības, uz kurām atrodas zemesgrāmatā ierakstāmā būve;

206.2. robežu plāna titullapā papildus šo noteikumu 18.pielikumā minētajai informācijai ieraksta datumu, kad attiecīgā zemes vienība nostiprināta zemesgrāmatā, un zemesgrāmatas nodalījuma numuru.

207. Zemes vienību robežu grafisko attēlojumu konstruē pēc zemes vienību robežpunktu koordinātām titullapas otrā pusē vai uz atsevišķas lapas (lapām). Ja kadastra karte nodrošina nepieciešamo robežu uzmērīšanas precizitāti, zemes vienību robežu grafiskā attēlojuma sastādīšanai var izmantot digitālo grafisko informāciju no kadastra kartes.

208. Zemes vienību robežu grafisko attēlojumu sastāda šādos mērogos:

208.1. pilsētā - 1 : 500;

208.2. lauku apvidū - 1 : 5000 vai 1 : 10000;

208.3. ciema, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijā - 1 : 1000 vai 1 : 2000.

209. Ja nepieciešams robežu plānā uzskatāmi attēlot visus attiecīgos elementus, robežu plāna mērogu var palielināt vai samazināt, kā arī atsevišķus plāna fragmentus attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā.

210. Robežu plānu izgatavo tik oriģinālos eksemplāros, lai:

210.1. pa diviem eksemplāriem izsniegtu katram ierosinātājam;

210.2. vienu eksemplāru pievienotu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

211. Ja robežu plāns ir izgatavots uz vairākām lapām, izgatavo vienu kopēju titullapu, kurā norādīts lapu skaits. Minētos dokumentus caurauklo un numurē. Par robežu plāna izgatavošanas datumu uzskatāms ar mērnieka parakstu apliecinātais robežu plāna sagatavošanas datums.

4.18. Platības aprēķināšana

212. Platību aprēķina:

212.1. zemes vienībai;

212.2. zemes vienības daļai;

212.3. zemes lietošanas veida teritorijai;

212.4. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma teritorijai.

213. Platību aprēķina analītiski:

213.1. zemes vienībai vai zemes vienības daļai - izmantojot robežpunktu koordinātas;

213.2. zemes lietošanas veida teritorijai - izmantojot zemes lietošanas veida robežu uzmērīto punktu koordinātas;

213.3. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma teritorijai - izmantojot:

213.3.1. apgrūtinājumu robežu pagriezienu punktu koordinātas, ko izsniedzis Valsts zemes dienests, lai varētu veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu;

213.3.2. apgrūtinājumu robežu pagriezienu punktu koordinātas, kas iegūtas, apgrūtinājumu robežas pārnesot no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai detālplānojuma digitālā materiāla;

213.3.3. apgrūtinājumu robežu pagriezienu punktu koordinātas, kas iegūtas, apgrūtinājumu robežas pārnesot no līguma par apgrūtinājuma nodibināšanu, tiesas sprieduma grafiskā pielikuma.

214. Aprēķinot platību, no tās izslēdz LKS-92 koordinātu sistēmā plaknes projekcijas sagrozījumus, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P = Pk , kur:
m2

P - nosakāmās teritorijas platība;

Pk - teritorijas platība projekcijas plaknē;

m - projekcijas mērogs.

215. Platības aprēķina ar šādu noteiktību:

215.1. pilsētas, ciema, vasarnīcu un dārzkopības apbūves teritorijā - 0,0001 ha;

215.2. lauku apvidū:

215.2.1. teritorijām līdz 1,0 ha (ieskaitot) - 0,0001 ha, bet, ja robežas noteiktas pa situācijas elementiem, - 0,01 ha;

215.2.2. teritorijām, kas lielākas par 1,0 ha, - 0,01 ha.

216. Zemes lietošanas veidu platību aprēķināšanai izmanto sastādīto situācijas plāna kopiju, kurā secīgi numurē zemes lietošanas veidu teritorijas.

217. Aprēķinātās zemes lietošanas veidu platības ieraksta platību sarakstā. Zemes lietošanas veidu platību summai jāsakrīt ar zemes vienības platību. Ja zemes lietošanas veidu platību summa nesakrīt ar zemes vienības platību, aprēķina pieļaujamo nesaisti.

218. Pieļaujamo nesaisti aprēķina, izmantojot šādu formulu:


fp - pieļaujamā nesaiste; P - zemes vienības platība; m - plāna skaitliskā mēroga saucējs.

219. Ja atšķirība starp zemes lietošanas veidu platību summu un zemes vienības platību nepārsniedz aprēķināto pieļaujamo nesaisti, nesaisti izlīdzina proporcionāli zemes lietošanas veidu platībām, lai zemes lietošanas veidu platību summa sakristu ar zemes vienības platību.

220. Platības noapaļo atbilstoši precizitātei, ar kādu noteikta zemes vienības vai zemes vienības daļas platība. Noapaļojot decimāldaļskaitļus, ievēro šādus nosacījumus:

220.1. ja decimāldaļskaitļa atmetamā daļa ir mazāka par 0,5, to pieņem par 0;

220.2. ja decimāldaļskaitļa atmetamā daļa ir lielāka par 0,5, to pieņem par 1;

220.3. ja decimāldaļskaitļa atmetamā daļa ir vienāda ar 0,5, to noapaļo līdz tuvākajam pāra skaitlim.

4.19. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas sagatavošana

221. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā sastādītos, uzmērīšanai saņemtos un ierosinātāja iesniegtos dokumentus sakārto zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu iekārto katram nekustamajam īpašumam un izgatavo vienā eksemplārā.

222. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas vākos iešuj šādus dokumentus:

222.1. ierosinātāja iesniegumu par zemes kadastrālās uzmērīšanas veikšanu, kurā norāda uzmērāmo zemes vienību skaitu un citu informāciju. Iesniegumā var norādīt, ka mērnieks ir pilnvarots iesniegt zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu datu reģistrācijai vai aktualizācijai kadastra informācijas sistēmā un saņemt dokumentus ar reģistrācijas vai aktualizācijas apliecinājumu;

222.2. sagatavošanas darbu laikā saņemtos dokumentus;

222.3. darba pārtraukšanas aktu;

222.4. zemes robežu apsekošanas aktu, zemes robežu atjaunošanas aktu, zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu;

222.5. pierobežnieku uzaicinājuma dokumentus;

222.6. zemes robežu noteikšanas aktu;

222.7. ierosinātāja vai tā pilnvarotas personas rakstisku atteikumu ierasties uz robežu noteikšanu, apsekošanu vai atjaunošanu;

222.8. pilnvaroto pārstāvju pilnvaras;

222.9. robežpunktu piesaistes abrisus;

222.10. tehniskos pārskatus un izrakstu no ģeodēzisko punktu koordinātu kataloga par ģeodēziskā tīkla punktiem (izrakstu var nepievienot, ja punktu koordinātu saraksta datorizdrukā ir norādīts pilns koordinātu datu avota - kataloga vai tehniskā pārskata - nosaukums) vai uzmērīšanas pamattīkla lietu;

222.11. ierīkotā uzmērīšanas tīkla shēmu;

222.12. mērījumu datus (piemēram, mērīšanas žurnālu ieraksti, instrumenta lauka reģistratora atmiņas izdrukas);

222.13. uzmērīšanas abrisu;

222.14. aprēķinus (uzmērīšanas tīkla izlīdzināšana, uzmērīšanas tīkla punktu un robežpunktu koordinātu aprēķins, kopplatības aprēķins, ja tā aprēķināta manuāli);

222.15. aprēķinu rezultātus (uzmērīšanas tīkla punktu un robežpunktu koordinātu katalogs, koordinātu noteiktības novērtējums, kopplatības aprēķina rezultāts, ja tā aprēķināta manuāli);

222.16. zemes lietošanas veidu platību aprēķinu plānu;

222.17. zemes lietošanas veidu platību sarakstu (aprēķinu);

222.18. zemes robežu plānus;

222.19. zemes vienības daļas robežu plānu;

222.20. situācijas plānu;

222.21. apgrūtinājumu plānus;

222.22. (svītrots ar MK 01.09.2009. noteikumiem Nr.986);

222.23. robežu plānu būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā;

222.24. aktu par ierīkoto robežstigu un kupicu pieņemšanu;

222.25. mērniecības darbu kvalitātes apliecinājumu.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

223. Mērniecības darbu kvalitātes apliecinājumā mērnieks (ja zemes kadastrālo uzmērīšanu veic komercsabiedrība - attiecīgais mērnieks un komercsabiedrības vadītājs) izdara šādu uzrakstu: "Apliecinu, ka zemes kadastrālā uzmērīšana ir veikta atbilstoši 2007.gada 20.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu", kā arī dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un glabāšanas prasībām."

224. Pēc ierosinātāja pieprasījuma izgatavo zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas papildu eksemplāru. Papildu eksemplāru kopā ar zemes robežu plānu izsniedz ierosinātājam.

225. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas vākus un apliecinājumu noformē atbilstoši šo noteikumu 19.pielikumam.

226. Ja zemes kadastrālās uzmērīšanas datus aktualizē, mērnieks sagatavo jaunu zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu.

227. Neaktuālos kadastrālās uzmērīšanas dokumentus pēc jaunu zemes kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijas kadastra informācijas sistēmā Valsts zemes dienesta darbinieks anulē ar spiedoga atzīmi (20.pielikums).

228. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā sakārtotajiem dokumentiem jāatbilst dokumentu noformēšanas prasībām. Dokumentu kopijām, uz kuru pamata veikta zemes kadastrālā uzmērīšana, jābūt apliecinātām. Dokumentu kopijas zemes kadastrālajai uzmērīšanai var apliecināt mērnieks. Ja dokuments satur koordinātas vai koordinātu labojumus, norāda koordinātu sistēmu un datorprogrammu, kas izmantota datu apstrādē.

229. Ja zemes kadastrālā uzmērīšana veikta, izmantojot iepriekš izveidotu uzmērīšanas pamattīklu, zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos izdara norādi uz attiecīgo uzmērīšanas pamattīkla ierīkošanas lietu (tehnisko pārskatu).

230. Pēc ierīkoto robežstigu un kupicu pieņemšanas apvidū mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā. Kopā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu digitālā veidā vektordatu formātā iesniedz:

230.1. zemes robežu plānu;

230.2. apgrūtinājumu plānu;

230.3. situācijas plānu;

230.4. transformētās lauksaimniecībā izmantotās zemes izvietojuma plānu;

230.5. robežu plānu būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā;

230.6. zemes vienības daļas robežu plānu.

231. Ja zemes kadastrālajā uzmērīšanā izgatavots zemes robežu plāns vai zemes vienības daļas robežu plāns, kopā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu papildus iesniedz speciāli sakārtotu datni, kurā digitālā veidā vektordatu formātā iekļauj informāciju par:

231.1. zemes vienības vai zemes vienības daļas robežām;

231.2. zemes vienības kadastra apzīmējumu;

231.3. zemes vienības vai zemes vienības daļas robežpunktiem;

231.4. būvju ārējām kontūrām;

231.5. būvju kadastra apzīmējumiem.

232. Informācijai datnē jāatbilst šādām kadastra kartes specifikācijas prasībām:

232.1. robežas veido noslēgtu kontūru;

232.2. robežlīnijas lūzuma punkta koordinātas atbilst robežpunkta koordinātām;

232.3. robežpunkta koordinātas atbilst tā punkta koordinātām, pie kura piesaistīts robežpunkta numurs vai nosaukums;

232.4. dati ir sakārtoti šādos datu līmeņos:

232.4.1. zemes vienību robežas - 30.datu līmenī;

232.4.2. zemes vienības daļu robežas - 15.datu līmenī;

232.4.3. zemes vienību kadastra apzīmējumi - 59.datu līmenī;

232.4.4. zemes vienības daļu kadastra apzīmējumi - 14.datu līmenī;

232.4.5. zemes vienību un zemes vienības daļu robežpunkti - 10.datu līmenī;

232.4.6. būvju ārējās kontūras - 42.datu līmenī;

232.4.7. būvju kadastra apzīmējumi - 41.datu līmenī.

233. Valsts zemes dienests:

233.1. veicot zemes vienību un zemes vienības daļu reģistrāciju kadastra informācijas sistēmā, izvērtē zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātus;

233.2. (zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 434.1 punktu).

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1654)

233.1 Sertificēšanas institūcija nodrošina zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētu personu uzraudzību.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā)

4.20. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā iesaistīto personu tiesības un pienākumi
4.20.1. Zemes kadastrālās uzmērīšanas ierosinātāja tiesības un pienākumi

234. Zemes kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājam ir šādas tiesības:

234.1. saņemt šo noteikumu prasībām atbilstošu profesionālu un kvalitatīvu pakalpojumu;

234.2. saņemt no mērnieka ar normatīvajiem aktiem, kas regulē zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu, pamatotu informāciju par zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas darbu norisi, kā arī par veicamo darbu termiņiem;

234.3. pretenziju gadījumā par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu neatbilstību šo noteikumu prasībām vērsties tiesā vai normatīvajos aktos par mērnieku uzraudzību zemes kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajā kārtībā:

234.3.1. par zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētu personu – sertificēšanas institūcijā;

234.3.2. (zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 434.1 punktu).

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1654)

235. Zemes kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājam ir šādi pienākumi:

235.1. nodrošināt mērniekam iekļūšanu zemes vienības vai zemes vienības daļas teritorijā;

235.2. piedalīties robežu noteikšanā;

235.3. piedalīties iepriekš noteikto robežu apsekošanā un, ja nepie­ciešams, atjaunošanā;

235.4. parakstīt zemes kadastrālajā uzmērīšanā sastādītos šajos noteikumos noteiktos dokumentus;

235.5. mērnieka norādītajās vietās ierīkot robežzīmes un robežstigas, izveidot kupicas, kā arī likvidēt robežzīmes;

235.6. periodiski attīrīt robežstigas no apauguma, nepieļaujot to aizaugšanu;

235.7. uz vienošanās pamata ar pierobežniekiem segt robežzīmju atjaunošanas izdevumus;

235.8. saglabāt ierīkotās robežzīmes;

235.9. (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1654).

4.20.2. Pierobežnieku tiesības un pienākumi

236. Pierobežniekiem ir šādas tiesības:

236.1. saņemt no mērnieka informāciju par kopējo robežposmu veicamo zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu norisi un termiņiem;

236.2. pretenziju gadījumā par kopējo robežpunktu apsekošanas, atjaunošanas vai noteikšanas darbu neatbilstību šo noteikumu prasībām vērsties tiesā vai normatīvajos aktos par mērnieku uzraudzību zemes kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajā kārtībā:

236.2.1. par zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētu personu – sertificēšanas institūcijā;

236.2.2. (zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 434.1 punktu).

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1654)

237. Pierobežniekiem ir pienākums:

237.1. parakstīt zemes kadastrālajā uzmērīšanā sastādītos šajos noteikumos noteiktos dokumentus;

237.2. atļaut atrasties tiem piederošā īpašuma teritorijā mērniekam, kurš veic zemes kadastrālo uzmērīšanu blakus esošajā zemes vienībā.

4.20.3. Mērnieka tiesības un pienākumi

238. Mērniekam ir šādas tiesības:

238.1. apsekot zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas un teritoriju, veikt citus zemes kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamos pasākumus;

238.2. veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, atrasties uz blakus esošās zemes vienības, par paredzētajām darbībām informējot attiecīgo blakus esošā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju;

238.3. pieaicināt tiesībaizsardzības vai kārtību sargājošo institūciju pārstāvjus, ja tiek traucēta zemes kadastrālā uzmērīšana.

239. Mērniekam ir pienākums:

239.1. nodrošināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām;

239.2. 30 dienu laikā sniegt rakstisku atbildi uz ierosinātāja izvirzītajām pretenzijām par zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātiem;

239.3. pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas iesniegšanas re­ģistrācijai Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā kontrolēt un pieņemt apvidū ierīkotās robežstigas un kupicas, sastādot aktu par to atbilstību šo noteikumu prasībām;

239.4. informēt ierosinātāju par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām;

239.5. paziņot Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrai par zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatētām iznīcinātām vai bojātām valsts ģeodēziskajām zīmēm;

239.6. Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības izsniegtajā veidlapā aizpildīt informāciju par būvēm, kuras nav reģistrētas kadastra informācijas sistēmā, un iesniegt to Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā. Par attiecīgo būvi norāda:

239.6.1. apbūves laukumu kvadrātmetros;

239.6.2. vai tā ir dzīvojamā vai nedzīvojamā būve, ja to iespējams konstatēt;

239.6.3. virszemes stāvu skaitu, ja to iespējams konstatēt;

239.7. nodrošināt:

239.7.1. Valsts zemes dienesta lēmumā par kadastra objekta reģistrācijas vai datu aktualizācijas atlikšanu vai atteikumu norādīto nepilnību novēršanu;

239.7.2. atkārtotu kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanu Valsts zemes dienestā;

239.8. pēc Valsts zemes dienesta uzaicinājuma piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas pārbaudē un noteiktajā termiņā iesniegt pieprasītos paskaidrojumus;

239.9. norādīt, kuras apvidū esošās robežzīmes ir jālikvidē, un pārbaudīt to likvidāciju;

239.10. saskaņot zemes vienības noteikšanas vai atjaunošanas darbības un robežpunktu koordinātu datus ar mērnieku, kurš blakus esošajā zemes vienībā veic zemes vienības noteikšanu vai atjaunošanu.

240. Ja zemes kadastrālo uzmērīšanu veic komercsabiedrība, tās vadītājam ir pienākums nodrošināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes kontroli un atbilstību šo noteikumu prasībām.

241. Citas zemes kadastrālajā uzmērīšanā iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina mērniekam sniegtās informācijas patiesumu.

5. Būves kadastrālā uzmērīšana
5.1. Vispārīgie jautājumi

242. Būves kadastrālās uzmērīšanas darbības ir šādas:

242.1. ēkas kadastrālā uzmērīšana;

242.2. ēkas apjoma rādītāju aprēķināšana;

242.3. ēkas fiziskā stāvokļa noteikšana;

242.4. ēkas galvenā lietošanas veida aprēķināšana, norādīšana un maiņa;

242.5. telpu grupas kadastrālā uzmērīšana;

242.6. telpu grupas un ēkas kadastrālās uzmērīšanas datu aktualizācija;

242.7. inženierbūves kadastrālā uzmērīšana;

242.8. inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas datu aktualizācija;

242.9. inženierbūves fiziskā stāvokļa noteikšana;

242.10. būves punkta koordinātu noteikšana;

242.11. patvaļīgas būvniecības pazīmes konstatēšana un dzēšana;

242.12. kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošana;

242.13. inženierbūves datu reģistrācija vai aktualizācija nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām šajos noteikumos noteiktajos gadījumos.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

243. Veicot būves kadastrālo uzmērīšanu, ievēro būves kadastrālās uzmērīšanas un raksturojošo datu grozīšanas kārtību, kā arī nodrošina ēkas, telpu grupas vai inženierbūves raksturojošu datu iegūšanu, to precizitāti, pieļaujamo nesaisti un šiem noteikumiem atbilstošu būves kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu un saskaņošanas kārtību.

244. Būves kadastrālās uzmērīšanas mērķis ir iegūt aktuālus datus par būvi un tajā ietilpstošajām telpu grupām, kā arī būvi raksturojošiem rādītājiem - apjomu, fizisko stāvokli, būves galveno lietošanas veidu un būvē esošo telpu grupu, lietošanas veidu, būvniecībā izmantotajiem materiāliem - būves kadastrālās uzmērīšanas dienā.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

245. Kadastrāli neuzmēra:

245.1. dzelzceļa transporta signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas līnijas, iekārtas kustības drošības garantēšanai, pārmiju stāvokļa un signālu regulēšanai, luksoforus, signālrādītājus un signālzīmes;

245.2. elektronisko sakaru tīklus, kabeļus un antenas, kā arī torņus un mastus, kas atrodas uz ēku jumtiem;

245.3. dažādas antenas un to fīderu līnijas;

245.4. transporta būvju elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīklus un to balstus;

245.5. atklātās transformatoru apakšstacijas un citas ar elektroenerģijas pārvadi un sadali saistītās iekārtas un ierīces;

245.6. meliorācijas būves bez ēkas pazīmēm;

245.7. mākslīgi izveidoto ūdenskrātuves krasta nostiprinājumus pirms aizsprostiem;

245.8. autoceļu žogus, ceļa zīmes un transparentus, signālstabiņus, ceļu joslu atdalošās barjeras;

245.9. tiltu celtņu sliežu ceļus;

245.10. sporta, atpūtas, atrakciju un bērnu rotaļu laukumu aprīkojumu;

245.11. inženierbūves pamatus un pamatnes, ja nav izbūvēti vai ir sagruvuši pārē­jie inženierbūves konstruktīvie elementi.

246. Katru apbūvē esošo būvi klasificē kā atsevišķu objektu, izmantojot normatīvajos aktos noteikto būvju iedalījumu ēkās un inženierbūvēs.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

247. Telpu grupām, kas atrodas ēkās, kurām būvju kadastrālā uzmērīšana (būvju tehniskā inventarizācija) veikta pēc 1999.gada 15.decembra, telpu grupu kadastrālās uzmērīšanas lietu pēc ierosinātāja iesnieguma sagatavo, izmantojot ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja ierosinātājs rakstiski apliecina, ka nav mainīts:

247.1. logu vai durvju aiļu izvietojums vai to izmēri;

247.2. telpu grupu iekšējo sienu izvietojums;

247.3. telpu sadalījums telpu grupā.

248. Uzmērot būves sadalīšanā atdalīto atsevišķo būvi, būvi sadala, pamatojoties uz būvprojektu un konstruktīvajām izmaiņām. Būves sadales līniju nosaka pa vienu vertikālu plakni visas būves augstumā vai pa vairākām vertikālām plaknēm, kas atbilst katra stāva augstumam.

249. Ja kadastrālās uzmērīšanas darbs netiek pārtraukts šo noteikumu noteiktajā kārtībā, būves kadastrālo uzmērīšanu veic šādos termiņos (no pasūtījuma pieņemšanas datuma):

249.1. telpu grupai - 30 dienas;

249.2. ēkai ar kopējo būvtilpumu līdz 5000 m3 - 30 dienas;

249.3. ēkai, kuras būvtilpums ir lielāks par 5000 m3, - 60 dienas;

249.4. inženierbūvēm par izpildes termiņu vienojas ar ierosinātāju, bet tas nedrīkst būt ilgāks par 60 dienām;

249.5. inženierbūvei, par kuru iesniegta inženierbūves datu deklarācija, – 15 dienas.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

250. Būvi raksturojošos datus iegūst:

250.1. apvidū, veicot būves un (vai) telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu;

250.2. no dokumentiem, kas sastādīti būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

250.3. no inženierbūves datu deklarācijas – šajos noteikumos noteiktajos gadījumos.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

250.1 Telpu grupām, kuras atrodas rezervuāros, tvertnēs, silosos un bunkuros vai kurās ieiešana un uzturēšanās ir pretrunā ar drošības tehnikas prasībām (piemēram, transformatoru apakšstaciju ēkās), telpu iekšējos mērījumus neveic, ēkas stāva plānus un telpu grupas plānus nesastāda un neiekļauj kadastrālās uzmērīšanas lietas sastāvā. Šādu telpu (telpu grupu) raksturojošos datus iegūst no šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem vai, ja tajos šie dati nav norādīti, tos aprēķina pēc ēkas ārējiem izmēriem.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

251. Būvju un telpu grupu kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos datus izmanto:

251.1. valsts pārvaldes institūciju un kadastra subjektu nodrošināšanai ar aktuālu informāciju;

251.2. pieņemšanai ekspluatācijā;

251.3. ierakstīšanai vai aktualizācijai zemesgrāmatā;

251.4. kadastrālās vērtības noteikšanai;

251.5. būvprojektu izstrādei;

251.6. patvaļīgas būvniecības pazīmju konstatēšanai;

251.7. pašvaldību būvniecību pārraugošo institūciju informēšanai;

251.8. valsts drošības interešu aizsardzībai;

251.9. valsts statistiskās informācijas sagatavošanai;

251.10. teritorijas apbūves plānošanai;

251.11. uzskaitei;

251.12. nomas vai īres līguma slēgšanai;

251.13. apsaimniekošanai;

251.14. nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

251.1 Ja būve kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta, pamatojoties tikai uz ēku masveida apsekošanas rezultātā iegūtajiem vai inženierbūves datu deklarācijā norādītajiem datiem, šādā kārtībā reģistrētie dati nav izmantojami būves ierakstīšanai zemesgrāmatā.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

252. Būvju un telpu grupu kadastrālās uzmērīšanas rezultātu atbilstību šo noteikumu prasībām un faktiskajai situācijai kadastrālās uzmērīšanas dienā kontrolē un nodrošina Valsts zemes dienests. Ierosinātājs triju mēnešu laikā pēc būves vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas apvidū nodrošina Valsts zemes dienesta kontroles veicēju iekļūšanu visās būvēs vai telpu grupās esošajās telpās.

253. Ja kadastra subjekts ierosina būvju un telpu grupu kadastrālās uzmērīšanas rezultātu pārbaudi par to atbilstību šo noteikumu prasībām, Valsts zemes dienests datu pārbaudē konstatētās neatbilstības un kļūdas novērš par saviem līdzekļiem. Ja pārbaudē datu neatbilstību nekonstatē, pārbaudes izdevumus sedz pārbaudes ierosinātājs.

254. Būves kadastrālās uzmērīšanas procesā pieļaujamās mērījumu nesasaites nedrīkst pārsniegt:

254.1. +/- 0,02 m mērījumiem līdz astoņiem metriem;

254.2. +/- 0,25 % mērījumiem, kas lielāki par astoņiem metriem.

5.2. Ēku kadastrālā uzmērīšana

255. Ēkas kadastrālajā uzmērīšanā izmanto:

255.1. ierosinātāja iesniegtos dokumentus;

255.2. datus no kadastra informācijas sistēmas;

255.3. Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus.

256. Ēkas kadastrālajā uzmērīšanā veic ēkas ārējo un iekšējo apsekošanu un uzmērīšanu, sastādot apbūves skici un telpu izvietojuma skici. Ēkas iekšējās kontūras robežās un uz ēkas jumtiem esošām iekārtām kadastrālo uzmērīšanu neveic.

257. Ēkas ārējā apsekošanā konstatē:

257.1. ēkas virszemes stāvu skaitu;

257.2. ēkas pamatu, ārsienu un jumta seguma materiālu, piemērojot materiālu klasifikatoru (21.pielikums);

257.3. ēkas pamatu, ārsienu un jumta seguma fiziskā nolietojuma pazīmes;

257.4. patvaļīgas būvniecības pazīmes.

258. Ēkas virszemes stāvu skaitā ietilpst visi virszemes stāvi, kā arī cokols, mansards, tehniskais stāvs un jumta stāvs. Virszemes stāvu skaitā neietilpst pagrabstāvs un bēniņi.

259. Ja ēkas daļām ir atšķirīgs virszemes stāvu skaits, ņem vērā lielāko stāvu skaitu.

260. Pamatu, ārsienu, pārseguma un jumta seguma materiālu un ēkas galveno konstruktīvo elementu fiziskā nolietojuma pazīmes nosaka vizuāli. Ēkas pirmā stāva telpu izvietojuma skicē ieraksta:

260.1. galveno konstruktīvo elementu materiālu atbilstoši materiālu klasifikatoram (21.pielikums);

260.2. ēkas galveno konstruktīvo elementu fiziskā nolietojuma pazīmes atbilstoši fiziskā nolietojuma pazīmju aprakstam (22.pielikums).

261. Ja pamatu, ārsienu, pārseguma un jumta materiālu vizuāla noteikšana ir apgrūtināta, to nosaka atbilstoši projekta dokumentācijā, aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā, iepriekšējās tehniskās inventarizācijas lietā vai arhīva izziņā norādītajam materiālam.

262. Ēkas ārējā uzmērīšanā mēra šādus attālumus:

262.1. ēkas ārsienu un to izvirzīto daļu garumus, mērot pa ēkas ārējo perimetru cokola līmenī;

262.2. uz kolonnām izvietotu ēku vai tās daļu ārsienu un to izvirzīto daļu garumus, mērot attālumus pa ēkas perimetru starp kolonnu ārējām malām vai to veidotajām pieskarēm;

262.3. caurbrauktuves laukumu kā tāda laukuma projekciju, kuru veido virs tās esošās ēkas daļas ārējais perimetrs;

262.4. laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm;

262.5. ēkas pirmajam stāvam - attālumus, pēc kuriem var attēlot logu un durvju aiļu atrašanās vietu ārsienās;

262.6. vienstāva ēkām bez pārseguma vertikālā virzienā - katras ārsienas augstumu:

262.6.1. ēkas stūros no pamatu virsmas līmeņa līdz jumta seguma un ārsienas turpinājuma krustpunktam;

262.6.2. no pamatu virsmas līmeņa līdz jumta korei.

263. Ja ēkai nav ārsienu un ēkas jumtu balsta kolonnas, apbūves laukumu mēra kā laukumu, kuru veido kolonnu ārējās malas un to savienojošās taisnes.

264. Apbūves skicē attēlo visu zemes vienības teritorijā esošo būvju savstarpējo izvietojumu. Ja kadastrāli uzmērāmā būve atrodas uz vairākām zemes vienībām, apbūves skicē attēlo visu būvju savstarpējo izvietojumu, kas atrodas attiecīgo zemes vienību teritorijās. Apbūves skicē pilnībā attēlo arī tās būves, kas daļēji atrodas attiecīgās zemes vienības teritorijā un kam neveic kadastrālo uzmērīšanu.

265. Apbūves skicei izmanto no kadastra informācijas sistēmas izsniegtu ar ortofoto karti savietotas kadastra kartes izkopējuma kopiju (turpmāk - kadastra kartes kopija), kas izgatavota mērogā 1 : 500, 1 : 1000 vai 1 : 2000, izdrukāta A4 vai A3 formātā un kurā atkarībā no zemes kadastrālās uzmērīšanas veida ir:

265.1. zemes vienības teritorijā esošo būvju ārējās kontūras;

265.2. būves kadastra apzīmējumi;

265.3. zemes vienības adrese, ja pašvaldība tādu piešķīrusi;

265.4. būvju adreses, ja pašvaldība tādas piešķīrusi.

266. Apbūves skices sastādīšanai par palīgmateriālu drīkst izmantot:

266.1. zemes robežu plāna kopiju;

266.2. agrāk sastādīto tehniskās inventarizācijas lietu grafiskos materiālus;

266.3. ēkas projekta sastāvā esošo plānu kopijas.

267. Ja uzmērītājs konstatē ēkas, kas nav attēlotas kadastra kartē vai reģistrētas kadastra informācijas sistēmas teksta daļā (turpmāk - neuzmērīta ēka), apbūves skicē attēlo šo ēku ārējās kontūras un norāda:

267.1. nepieciešamos attālumus starp neuzmērīto ēku un pārējām ēkām, kas nodrošina neuzmērītās ēkas attēlošanu skicē;

267.2. neuzmērīto ēku ārsienu ārējo horizontālo malu garumus;

267.3. neuzmērīto ēku ārējās kontūras un kārtas numurus (numurē pieaugošā secībā, sākot ar 1);

267.4. virszemes stāvu skaitu, ja to iespējams konstatēt;

267.5. tās dienas datumu, kurā pabeigta apbūves skices sastādīšana;

267.6. uzmērītāja vārdu, uzvārdu un parakstu.

268. Ēkas iekšējā apsekošanā un uzmērīšanā:

268.1. veic telpu uzmērīšanu un par katru stāvu sastāda telpu izvietojuma skici;

268.2. nosaka pārsegumu materiālu, piemērojot materiālu klasifikatoru (21.pielikums) un tā fiziskā nolietojuma pazīmes atbilstoši fiziskā nolietojuma pazīmju aprakstam (22.pielikums);

268.3. nosaka ēkas labiekārtojumu (23.pielikums);

268.4. konstatē patvaļīgas būvniecības pazīmes.

269. Ēkas kadastrālajā uzmērīšanā kā telpu uzmēra konstruktīvi ar sienām norobežotu ēkas daļu, kurai ir izeja uz citu telpu vai āru. Atkarībā no konstruktīvā risinājuma telpas iedala iekštelpās un ārtelpās. Ārtelpām - balkoniem, lodžijām, lieveņiem un terasēm - par norobežojumu nosaka sienas un (vai) norobežojošo konstrukciju iekšējās virsmas. Nojumei par norobežojumu nosaka sienas un (vai) norobežojošo kon­strukciju iekšējās virsmas vai jumta ārējās kontūras projekciju horizontālā plaknē.

270. Ēkas iekšējā uzmērīšanā uzmēra:

270.1. telpu sienu iekšējo malu garumus starp būvniecības procesā pabeigtu sienu virsmām pa telpas perimetru un izvirzījumu un (vai) nišu izmērus pa izvirzījumu vai nišu perimetru horizontālā virzienā 1,6 m augstumā no grīdas līmeņa;

270.2. attālumus, pēc kuriem attēlo logu un durvju aiļu atrašanās vietu telpu sienās;

270.3. telpu augstumus:

270.3.1. ēkām ar pārsegumiem - no grīdas līdz griestiem;

270.3.2. ēkām bez pārsegumiem - no grīdas līdz jumta konstrukcijas apakšējai malai;

270.4. atšķirīgos telpu augstumus (sākot no 15 cm) un attālumus, pēc kuriem var attēlot šo telpas augstuma izmaiņu vietu;

270.5. pārsegumu biezumus;

270.6. sienu un starpsienu biezumus logu un durvju ailu atrašanās vietās;

270.7. stacionāro krāšņu, kamīnu, sildmūru un pavardu kontūras grīdas līmenī;

270.8. kolonnu malu garumus horizontālā virzienā un perpendikulāros attālumus no kolonnas malas līdz tuvākajai sienai, kā arī attālumus starp vienā rindā esošām kolonnām 1,6 m augstumā no grīdas līmeņa.

271. Telpu izvietojuma skicei izmanto:

271.1. ēkas projekta sastāvā esošo plānu kopijas;

271.2. iepriekšējā uzmērīšanā sastādīto stāvu plānu kopijas.

272. Telpu izvietojuma skici sastāda uz vienas vai vairākām A4 vai A3 formāta lapām. Skicē apkopo grafisko un teksta informāciju. Grafisko informāciju - ēkas iekšējā uzmērīšanā iegūtos rezultātus - attēlo par katru stāvu, norādot stāva numuru. Ārējā uzmērīšanā iegūtos rezultātus attēlo tikai pirmā stāva telpu izvietojuma skicē. Par būvi kopumā norāda šādu teksta informāciju:

272.1. ēkas adresi, ja pašvaldība tādu ir piešķīrusi;

272.2. būves kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts, vai apbūves skicē norādīto attiecīgās būves numuru;

272.3. ēkas galveno konstruktīvo elementu (pamatu, ārsienu, pārseguma, jumta) materiālus un šo elementu fizisko nolietojumu procentos, kā arī aprakstu;

272.4. ēkas labiekārtojumu;

272.5. patvaļīgas būvniecības pazīmes, ja tādas konstatētas;

272.6. uzmērīšanas datumu, norādot konkrēto telpu izvietojuma skices sastādīšanas datumu;

272.7. uzmērītāja vārdu, uzvārdu un parakstu.

5.3. Stāva plāna un apbūves plāna sastādīšana

273. Izmantojot ēkas apsekošanā un uzmērīšanā iegūtos datus, digitālā veidā sastāda šādus grafiskos materiālus:

273.1. stāva plānu;

273.2. apbūves plānu.

274. Stāva plānu sastāda atbilstoši šo noteikumu 24.pielikumam, izmantojot ēkas telpu izvietojuma skices datus. Stāva plānu noformē uz lapas, kuras formāts nav mazāks par A4. Stāva plānu sastāda mērogā 1 : 50, 1 : 100 vai 1 : 200, nodrošinot pietiekamu izšķiršanas spēju.

275. Telpas apvieno telpu grupās, veidojot konstruktīvi norobežotus telpu kopumus, kas sastāv no vienas vai vairākām telpām ar kopēju izeju uz koplietošanas telpu vai āru. Konstruktīvi norobežotā telpu grupa ar durvju ailu vai durvju ailām nevar būt savienota ar citu telpu grupu.

276. Telpu grupām piešķir kārtas numurus, tās secīgi numurējot. Numurēšanu sāk ar 001 pieaugošā secībā no ēkas pirmā virszemes stāva kreisās malējās kāpņu telpas vai ieejas.

277. Koplietošanā esošās telpas telpu grupās neapvieno, tās numurē pieaugošā secībā, sākot ar 1, no ēkas pirmā virszemes stāva malējās kāpņu telpas vai ieejas.

278. Telpu grupā ietilpstošās telpas stāva plānā numurē pieaugošā secībā, sākot ar 1, pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vispirms numurē iekštelpas, pēc tam - ārtelpas.

279. Apbūves plānu sastāda digitālā veidā A3 vai A4 formātā atbilstoši šo noteikumu 25.pielikumam mērogā 1 : 500, 1 : 1000 vai 1 : 2000, nodrošinot pietiekamu grafiskās informācijas izšķiršanas spēju un izmantojot apbūves skicē ierakstītos datus.

5.4. Ēkas apjoma rādītāju aprēķināšana

280. Izmantojot ēkas kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos datus, aprēķina šādus ēkas apjoma rādītājus:

280.1. apbūves laukumu (arī neuzmērītām ēkām);

280.2. būvtilpumu;

280.3. kopējo platību.

281. Ēkas apbūves laukumu aprēķina kā tāda laukuma projekciju cokola līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs. Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem ēkas vai tās daļas, kas izvietota uz stabiem, caurbrauktuves laukumu zem ēkas un laukumu zem lieveņa, terases un ārējām kāpnēm. Ēkas apbūves laukumu aprēķina kvadrātmetros ar noteiktību līdz 0,1 kvadrātmetram.

282. Ēkas būvtilpums ir tilpums starp ēkas un tās daļu norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām. Ēkas būvtilpumu aprēķina kubikmetros ar noteiktību līdz 1 kubikmetram.

283. Ēkas būvtilpumā neieskaita gaisa telpas tilpumu zem ēkas vai tās daļas, kas būvēta uz stabiem, caurbrauktuves tilpumu, ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu tilpumu. Ārējo segto kāpņu, lieveņu un terašu tilpumu ieskaita ēkas būvtilpumā.

284. Ēkas būvtilpumu aprēķina, summējot ēkas:

284.1. virszemes daļas (izņemot bēniņus) tilpumu;

284.2. pazemes daļas (arī pagrabstāva) tilpumu.

285. Ēkas kopējo platību aprēķina, summējot visu iekštelpu un ārtelpu platības. Telpu platības aprēķina atbilstoši šo noteikumu 270.punktā minētajām prasībām. Iekštelpu un ārtelpu platībā neieskaita logu un durvju ailu platību neatkarīgi no sienas vai starpsienas biezuma, kurā tās atrodas.

(MK 25.03.2008. noteikumu Nr.216 redakcijā)

286. Ēkas kopējās platības sadalīšanai pa platību veidiem un šo platību aprēķināšanai katrai telpai tiek norādīts telpas veids. Telpas veidu norāda atkarībā no tās telpu grupas lietošanas veida, kurā ietilpst attiecīgā telpa.

287. Ja telpa ietilpst telpu grupā, kuras lietošanas veids ir "1110 – Viena dzīvokļa mājas dzīvojamo telpu grupa", "1121 – Divu dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa", "1122 – Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa" vai "1130 – Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas dzīvojamo telpu grupa", norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

287.1. dzīvojamā telpa;

287.2. dzīvokļa palīgtelpa;

287.3. dzīvokļa ārtelpa.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

288. Pārējām telpām, izņemot telpu grupās ar lietošanas veidiem "1110 – Viena dzīvokļa mājas dzīvojamo telpu grupa", "1121 – Divu dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa", "1122 – Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa" vai "1130 – Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas dzīvojamo telpu grupa" ietilpstošās telpas, norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

288.1. nedzīvojamā iekštelpa;

288.2. nedzīvojamā ārtelpa.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

289. Koplietošanas telpai norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

289.1. koplietošanas iekštelpa;

289.2. koplietošanas ārtelpa.

290. Ēkas kopējā platība sastāv no:

290.1. lietderīgās platības;

290.2. koplietošanas palīgtelpu platības.

291. Lietderīgā platība sastāv no:

291.1. dzīvokļu kopējās platības;

291.2. nedzīvojamo telpu platības.

292. Koplietošanas palīgtelpu platība sastāv no:

292.1. koplietošanas iekštelpu platības;

292.2. koplietošanas ārtelpu platības.

293. Dzīvokļu kopējā platība sastāv no:

293.1. dzīvokļu platības, kura sastāv no:

293.1.1. dzīvojamo telpu platības;

293.1.2. dzīvokļu palīgtelpu platības;

293.2. dzīvokļu ārtelpu platības.

294. Nedzīvojamo telpu platība sastāv no:

294.1. nedzīvojamo iekštelpu platības;

294.2. nedzīvojamo ārtelpu platības.

295. Ēkas platības aprēķina kvadrātmetros ar noteiktību līdz 0,1 kvadrātmetram.

296. Ēkas kopējās platības sadalījumu pēc tajā esošajiem platību veidiem ieraksta ēkas eksplikācijā. Ēkas apbūves laukumu un būvtilpuma aprēķinu ieraksta apbūves skicē.

5.5. Ēkas fiziskā stāvokļa noteikšana

297. Ēkas fizisko stāvokli nosaka procentos atbilstoši ēkas kadastrālajā uzmērīšanā konstatētajām galveno konstruktīvo elementu fiziskā nolietojuma pazīmēm, ņemot vērā trūkstošo konstruktīvo elementu īpatsvaru ēkā.

298. Ēkas fiziskā stāvokļa noteikšanā izmanto:

298.1. ēku kadastrālajā uzmērīšanā konstatētos galveno konstruktīvo elementu fiziskā nolietojuma pazīmju raksturojošos rādītājus;

298.2. šo noteikumu 22.pielikumā norādītos nolietojuma rādītājus, izteiktus procentos, ko noapaļo ar precizitāti līdz pieciem procentiem;

298.3. šādus ēku konstruktīvo elementu īpatsvara rādītājus:

298.3.1. pamati – 20 %;

298.3.2. sienas – 50 %, kas sadalās šādi:

298.3.2.1. sienas – 30 %;

298.3.2.2. logi un durvis – 5 %;

298.3.2.3. apdare – 5 %;

298.3.2.4. speciālie darbi (elektrotehniskie, santehniskie) – 10 %;

298.3.3. pārsegumi – 20 %, kas sadalās šādi:

298.3.3.1. pārsegumi – 10 %;

298.3.3.2. grīdas – 10 %;

298.3.4. jumts – 10 %.

(Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.216; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

298.1 Ja ēkai atbilstoši tās konstruktīvajam risinājumam nav paredzēts kāds no konstruktīvajiem elementiem, tā īpatsvaru neiekļauj fiziskā stāvokļa aprēķinā.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

299. Ēkām, kurām daļēji vai pilnībā nav saglabājušies vai daļēji vai pilnībā nav izbūvēti kādi no konstruktīvajiem elementiem, nosaka ēkas konstruktīvā elementa koriģēto īpatsvaru. To nosaka procentos atkarībā no konstruktīvo elementu vai to daļu īpatsvara un apjoma ēkā.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

300. Ēkas fizisko stāvokli nosaka procentos atkarībā no ēkas galveno konstruktīvo elementu - pamatu, sienu, pārsegumu un jumta - fiziskā stāvokļa uzmērīšanas dienā, ievērojot šo elementu īpatsvaru ēkā, rezultātu noapaļojot ar precizitāti līdz pieciem procentiem.

(MK 25.03.2008. noteikumu Nr.216 redakcijā)

301. Ēkas galveno konstruktīvo elementu fizisko stāvokli nosaka:

301.1. ņemot vērā pamatu esību un fizisko stāvokli;

301.2. sienām - ņemot vērā ārsienu, iekšsienu, logu, durvju, inženier­komunikāciju esību un fizisko stāvokli atbilstoši to īpatsvaram ēkā;

301.3. pārsegumiem - ņemot vērā grīdu esību un to fizisko stāvokli atbilstoši to īpatsvaram ēkā;

301.4. jumtiem - ņemot vērā jumta nesošās konstrukcijas (spāru, latojuma) un jumta seguma esību un to fizisko stāvokli.

302. Ēkas kopējo fizisko stāvokli atkarībā no tās konstruktīvo elementu nolietojuma un to esības ēkā nosaka šādā secībā:

302.1. nosaka ēkas konstruktīvā elementa koriģēto īpatsvaru (procentos), izmantojot šādu formulu:

Vkor = KEV x Kes, kur

Vkor - ēkas konstruktīvā elementa koriģētais īpatsvars (procentos);

KEV - ēkas konstruktīvā elementa īpatsvars (procentos);

Kes - ēkas konstruktīvā elementa esības koeficients ar precizitāti līdz 0,1 (koeficients robežās no nulles līdz vienam atkarībā no tā, vai konkrētais konstruktīvais elements ir pilnā apjomā, daļēji vai tā nav vispār);

302.2. nosaka ēkas konstruktīvā elementa fiziskā stāvokļa daļu (procentos) no ēkas kopējā fiziskā stāvokļa, izmantojot šādu formulu:

KEND = (Vkor x KEN)/100, kur

KEND - ēkas konstruktīvā elementa fiziskā stāvokļa daļa (procentos) no ēkas kopējā fiziskā stāvokļa;

Vkor - ēkas konstruktīvā elementa koriģētais īpatsvars (procentos);

KEN - ēkas konstruktīvā elementa nolietojums (procentos);

302.3. nosaka ēkas kopējo fizisko stāvokli, izmantojot šādu formulu:

ĒN = ΣKEND, kur

ĒN - ēkas kopējais fiziskais stāvoklis (procentos);

ΣKEND - ēkas konstruktīvā elementa fiziskā stāvokļa daļa (procentos) no ēkas fiziskā stāvokļa.

303. Ja esošajām konstrukcijām pēc būvniecības pārtraukšanas nav veikti nepieciešamie būvkonstrukciju un būvelementu iekonservēšanas darbi, noteikto ēkas kopējo fiziskā stāvokļa procentu palielina par 10 procentiem, tas ir, minētajā kārtībā noteiktajam fiziskā stāvokļa procentam pieskaita 10 procentus.

304. Ēkai ar neizbūvētiem vai sagruvušiem konstruktīvajiem elementiem apbūves skicē ieraksta būvtilpumu un kopējo platību no būvprojekta vai anulētās ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas, ko papildus ieraksta kadastra informācijas sistēmā.

305. Būves fiziskā stāvokļa datu aktualizāciju var ierosināt kā atsevišķu kadastrālās uzmērīšanas darbību, izgatavojot būves kadastrālās uzmērīšanas lietu un uzrādot būves atkārtotas apsekošanas datumu.

5.6. Ēkas galvenā lietošanas veida norādīšana

306. Veicot jaunbūves, renovētas vai rekonstruētas ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ēkas galveno lietošanas veidu un telpu grupas lietošanas veidu nosaka Valsts zemes dienests, to aprēķinot atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" (turpmāk – Būvju klasifikācija) prasībām, izmantojot šo noteikumu 7.punktā norādītos dokumentus.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

307. Vienkāršotās rekonstrukcijas gadījumā Valsts zemes dienests saskaņā ar vienkāršotās rekonstrukcijas apliecinājuma karti pārrēķina ēkas galveno lietošanas veidu atbilstoši Būvju klasifikācijas prasībām un kadastra informācijas sistēmā reģistrē mainīto ēkas galveno lietošanas veidu un telpu grupas (grupu) lietošanas veidu (veidus).

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

308. Veicot ēku kadastrālo uzmērīšanu, ēkas tipus piemēro atbilstoši Būvju klasifikācijai, izmantojot šo noteikumu 7.2.apakšpunktā norādītos dokumentus. Saskaņā ar Būvju klasifikācijas skaidrojošām piezīmēm tipu "12730101 – Kultūrvēsturiskas ēkas" piemēro tikai ēku drupām, kurām ir piešķirts kultūrvēsturiskā objekta statuss.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

5.7. Telpu grupas kadastrālā uzmērīšana

309. Telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu veic būvniecību reglamentējo­šajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzbūvētai, pārplānotai vai pārbūvētai telpu grupai, ja ir izbūvēti būves konstruktīvie elementi - ārsienas, sienas, pārsegumi -, kas atdala telpu grupu no citām būvē esošām telpu grupām, vai ja telpu grupa ir pārbūvēta tā, ka izveidojas vairākas atsevišķas telpu grupas un neveidojas koplietošanas telpas:

309.1. pēc būves kadastrālās uzmērīšanas vai vienlaikus ar būves kadastrālo uzmērīšanu;

309.2. ja ēkā pēc konstruktīvām izmaiņām ir likvidētas telpu grupas vai izveidotas jaunas telpu grupas;

309.3. aktualizējot datus par telpu grupu dzīvokļa īpašumā.

310. Telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā:

310.1. apseko telpu grupas;

310.2. sastāda telpu izvietojuma skices;

310.3. uzmēra telpu grupas;

310.4. sastāda telpu grupas plānu;

310.5. izgatavo telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu.

311. (Svītrots ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.216.)

312. Veicot telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu, telpu grupas lietošanas veidu norāda atbilstoši ierosinātāja uzrādītajai projekta dokumentācijai vai aktam par telpu grupas nodošanu ekspluatācijā.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

313. Vienkāršotās rekonstrukcijas gadījumā, ja apliecinājuma kartē ir norādīts, ka telpu grupai ir mainīts lietošanas veids, telpu grupas lietošanas veidu norāda vai maina atbilstoši vienkāršotās rekonstrukcijas apliecinājuma kartei.

314. Telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā uzmēra:

314.1. telpu sienu iekšējo malu garumus starp būvniecības procesā pabeigtu sienu virsmām pa telpas perimetru un izvirzījumu un (vai) nišu izmērus pa izvirzījumu vai nišu perimetru horizontālā virzienā 1,6 m augstumā no grīdas līmeņa;

314.2. attālumus, pēc kuriem attēlo logu un durvju ailu atrašanās vietu telpu sienās;

314.3. telpu augstumus ēkām ar pārsegumiem - no grīdas līdz griestiem;

314.4. atšķirīgos telpu augstumus (sākot no 15 cm) un attālumus, pēc kuriem var attēlot šo telpas augstuma izmaiņu vietu;

314.5. sienu un starpsienu biezumus logu un durvju ailu atrašanās vietās;

314.6. stacionāro krāšņu, kamīnu, sildmūru un pavardu kontūras grīdas līmenī;

314.7. kolonnu malu garumus horizontālā virzienā un perpendikulāros attālumus no kolonnas malas līdz tuvākajai sienai, kā arī attālumus starp vienā rindā esošām kolonnām 1,6 m augstumā no grīdas līmeņa.

315. Mērījumu rezultātus attēlo un ieraksta telpu grupas skicē, kuras datus izmanto ēkas stāva plānu aktualizēšanai.

316. Telpu grupas plānu sastāda atbilstoši šo noteikumu 28.pielikumam, izmantojot digitālā veidā sastādītā aktualizētā ēkas stāva plāna informāciju.

317. Telpu grupas plānu izdrukā uz lapas, kuras formāts nav mazāks kā A4. Stāva plānu izdrukā mērogā 1 : 50, 1 : 100 vai 1 : 200, nodrošinot pietiekamu grafiskās informācijas izšķiršanas spēju.

318. Informācija telpu grupas plānā atbilst informācijai par attiecīgo telpu grupu ēkas stāva plānā.

5.8. Būvju lietas un būvju kadastrālās uzmērīšanas lietas sagatavošana

(Apakšnodaļas nosaukums MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā)

319. Katram nekustamajam īpašumam, kura sastāvā ir būves, izveido būvju lietu, kurā ietilpst:

319.1. ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas;

319.2. inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietas;

319.3. telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietas;

319.4. kadastrālajā uzmērīšanā izgatavotie un izmantotie dokumenti;

319.5. anulētie dokumenti.

(MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā)

320. Pēc ierosinātāja pieprasījuma no kadastra informācijas sistēmas sagatavo šādus dokumentus:

320.1. ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu (lietas saturs norādīts šo noteikumu 29.pielikumā);

320.2. inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietu (lietas saturs norādīts šo noteikumu 30.pielikumā);

320.3. telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu (lietas saturs norādīts šo noteikumu 31.pielikumā).

(Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

321. Ja kadastra informācijas sistēmā tiek aktualizēti būves vai telpu grupas dati, attiecīgā kadastrālās uzmērīšanas lieta, kas izgatavota pirms šo datu aktualizācijas, kļūst neaktuāla.

(MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā)

322. Šo noteikumu 320.punktā minētos dokumentus ierosinātājam izsniedz papīra formā vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši pieprasīto eksemplāru skaitam.

(MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā)

5.9. Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas datu aktualizācija

323. Pēc telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas aktualizē:

323.1. ēku raksturojošos datus;

323.2. telpu grupu raksturojošos datus.

324. Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas datus aktualizē, ja:

324.1. veicot konstruktīvās izmaiņas, ir:

324.1.1. mainījies telpu vai telpu grupu norobežojošo konstrukciju savstarpējais izvietojums;

324.1.2. iebūvēti elementi (piemēram, stacionārās krāsnis, kamīni, pavardi, sildmūri, kolonnas), kas ietekmē telpu grupas kopējo platību;

324.1.3. apvienotas vai sadalītas telpas vai telpu grupas;

324.2. mainīts telpu grupas lietošanas veids;

324.3. nepieciešams konstatēt patvaļīgas būvniecības pazīmes vai to neesību;

324.4. ierosinātājs vēlas pārliecināties par telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas datu atbilstību faktiskajam stāvoklim.

325. Ja telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas dati tiek aktualizēti:

325.1. izmantojot telpu izvietojuma skices datus, aktualizē telpu grupas datus, telpu grupas plānu un attiecīgos ēkas kadastrālās uzmērīšanas datus;

325.2. papildina būvju lietu ar jauniem dokumentiem.

(Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

5.10. Ēkas datu aktualizācija

326. Ēkas kadastrālās uzmērīšanas datus aktualizē, ja:

326.1. konstruktīvo izmaiņu rezultātā ir:

326.1.1. mainījies ēkas apbūves laukums vai būvtilpums;

326.1.2. mainījies telpu vai telpu grupu norobežojošo konstrukciju savstarpējais izvietojums;

326.1.3. iebūvēti elementi (piemēram, stacionārās krāsnis, kamīni, pavardi, sildmūri, kolonnas), kas ietekmē ēkas kopējo platību;

326.1.4. apvienotas vai sadalītas telpas vai telpu grupas;

326.2. mainīts ēkas galvenais lietošanas veids atbilstoši projekta dokumentācijai;

326.3. rekonstrukcijā (vienkāršotā rekonstrukcijā) vai renovācijā mainīto telpu grupu lietošanas veidu platību īpatsvars ēkā ietekmē iepriekš noteikto ēkas galveno lietošanas veidu un ēkas tipu;

326.4. mainījušies ēkas pamatu, ārsienu, pārseguma un jumta seguma materiāli;

326.5. nepieciešams konstatēt:

326.5.1. patvaļīgas būvniecības pazīmes vai to neesību;

326.5.2. ēkas neesības faktu;

326.6. ierosinātājs vēlas pārliecināties par ēkas kadastrālās uzmērīšanas datu atbilstību faktiskajam stāvoklim.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

327. Ja ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta sastādīta digitālā veidā un ēkas kadastrālās uzmērīšanas dati tiek aktualizēti:

327.1. izmantojot telpu izvietojuma skices datus, aktualizē ēkas kadastrālās uzmērīšanas datus;

327.2. papildina būvju lietu ar jauniem dokumentiem.

(Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

328. Ja ēkas kadastrālās uzmērīšanas dokumenti sastādīti manuālā veidā un:

328.1. tiek veikta kadastrālā uzmērīšana visai ēkai, izmantojot telpu izvietojuma skices datus, aktualizē ēkas kadastrālās uzmērīšanas datus, grafiskos materiālus sastādot digitālā veidā;

328.2. tiek veikta kadastrālā uzmērīšana atsevišķai telpu grupai:

328.2.1. digitālā veidā sastāda telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu;

328.2.2. papildina par ēku sastādīto būvju lietu ar aktualizētu telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu.

329. Ja rekonstrukcijā (vienkāršotā rekonstrukcija) vai renovācijā mainīto telpu grupu lietošanas veidu platību īpatsvars ēkā ietekmē iepriekš noteikto ēkas galveno lietošanas veidu, Valsts zemes dienests kadastra informācijas sistēmā maina ēkas galveno lietošanas veidu un ēkas tipu atbilstoši Būvju klasifikācijai.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

330. (Svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

331. (Svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

5.11. Inženierbūves kadastrālā uzmērīšana

332. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

333. Būvju kadastrālās uzmērīšanas vajadzībām inženierbūves iedala:

333.1. lineāras formas (horizontāli novietotas) inženierbūvēs:

333.1.1. ielas un autoceļi;

333.1.2. dzelzceļi;

333.1.3. pilsētas sliežu ceļi (turpmāk - tramvaju ceļi);

333.1.4. lidlauku skrejceļi;

333.1.5. tilti un estakādes;

333.1.6. tuneļi;

333.1.7. naftas un gāzes cauruļvadi;

333.1.8. ūdens cauruļvadi;

333.1.9. sakaru līnijas;

333.1.10. elektroenerģijas pārvades līnijas;

333.1.11. gāzapgādes cauruļvadi;

333.1.12. ūdensapgādes cauruļvadi;

333.1.13. notekūdeņu cauruļvadi;

333.1.14. elektrokabeļi un sakaru kabeļi;

333.2. punktveida inženierbūvēs (piemēram, torņi, masti, ostu būves, dambji, elektrostaciju būves, sporta un atpūtas būves).

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

334. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

335. Inženierbūves kadastrālajā uzmērīšanā izmanto:

335.1. ierosinātāja iesniegtos dokumentus;

335.2. datus no kadastra informācijas sistēmas;

335.3. Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus.

336. Inženierbūves kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos būvi raksturojošos datus (izņemot ar fotoaparatūru vai citu aparatūru iegūtos datus) ieraksta inženierbūves novietojuma skicē.

(Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

337. Inženierbūves nosaukumu norāda uzmērītājs, pamatojoties uz īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem un projekta dokumentāciju.

338. Inženierbūves kadastrālā uzmērīšana ietver:

338.1. apsekošanu;

338.2. uzmērīšanu;

338.3. inženierbūves novietojuma skices sastādīšanu;

338.4. informācijas iegūšanu par būvi;

338.5. būves attēlu iegūšanu ar fotoaparatūru vai citu aparatūru;

338.6. inženierbūves plāna sastādīšanu;

338.7. inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanu;

338.8. (svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190);

338.9. inženierbūves datu reģistrāciju vai aktualizāciju šajos noteikumos noteiktajos gadījumos.

(Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

339. Pazemes un zemūdens inženierbūvei būvniecībā izmantotos konstruktīvo elementu materiālus nosaka pēc šādiem ierosinātāja iesniegtiem dokumentiem:

339.1. būvprojekta;

339.2. akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā;

339.3. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);

339.4. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);

339.5. inženierbūves reģistrācijas apliecības;

339.6. inženierbūves pases.

340. Inženierbūvei, kurai ir pazemes vai zemūdens daļa un kurai bez konstrukcijas atsegšanas to nevar uzmērīt, uzmēra tikai virszemes daļas.

341. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

342. Inženierbūvju kadastrālajā uzmērīšanā nodrošina šajos noteikumos noteiktās precizitātes prasībām atbilstošus mērījumus, kas nepieciešami inženierbūves raksturojošo apjoma rādītāju iegūšanai saskaņā ar šo noteikumu 41.pielikumu.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

343. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

5.12. Inženierbūves ārējās kontūras, sastāva noteikšana un uzmērīšana apvidū

344. Apsekojot inženierbūvi, precizē informāciju par:

344.1. inženierbūves ārējo kontūru un sastāvu;

344.2. inženierbūvi sadalošo inženierbūvju un (vai) ēku atrašanās vietu.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

345. Virszemes inženierbūvei uzmēra un nosaka tās ārējās kontūras vertikālās projekcijas atrašanās vietu horizontālā plaknē.

346. Virszemes, pazemes un zemūdens inženierbūvei vai inženierbūves virszemes, pazemes vai zemūdens daļai ārējās kontūras atrašanās vietu nosaka pēc ierosinātāja iesniegtā noteiktā kārtībā akceptētā būvprojektā esošās informācijas.

347. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

348. Ja kadastrāli uzmērāmās inženierbūves kontūras robežās atrodas cita inženierbūve, par kuru nav iesniegts ierosinātāja pieprasījums tās kadastrālajai uzmērīšanai, kadastrālo uzmērīšanu šai inženierbūvei neveic. Ēkas iekšējās kontūras robežās un uz ēkas jumtiem esošām iekārtām kadastrālo uzmērīšanu neveic. Ēkas un inženierbūves atdalošā robeža ir ēkas ārējās sienas ārējā mala.

349. Ja lineāras formas inženierbūve izvietota vairākās administratīvajās teritorijās, to pa administratīvās teritorijas robežu sadala atsevišķi uzmērāmās inženierbūvēs un kadastrālo uzmērīšanu katrai inženierbūvei veic atsevišķi.

350. Autoceļus, dzelzceļus, ielas, tramvaju ceļus, ja to turpinājums ir tilts, viadukts vai ceļa pārvads, pa tilta, viadukta vai ceļa pārvada galējo krasta balstu ārējo malu sadala atsevišķi uzmērāmās inženierbūvēs un kadastrālo uzmērīšanu katrai inženierbūvei veic atsevišķi.

351. Ja lineāras formas inženierbūves savstarpēji krustojas vienā vai vairākos līmeņos, katru inženierbūvi uzmēra kā vienlaidus būvi.

352. Kanālu pretējos krastos esošos krasta nostiprinājumus (krastmalas) nosaka par atsevišķām inženierbūvēm.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

353. Autoceļa, dzelzceļa un ielas ārējo kontūru nosaka, uzmērot ceļa, dzelzceļa vai ielas klātnes ārējās kontūras.

354. Cauruļvadiem, elektroenerģijas pārvades līnijām un sakaru līnijām ārējo kontūru nenosaka, bet uzmēra attiecīgās inženierbūves viduspunktu atrašanās vietu.

355. Punktveida inženierbūvēm ārējo kontūru nosaka, uzmērot attiecīgās inženierbūves ārējās kontūras, ieskaitot torņu un mastu atsaišu atrašanās vietu.

356. Tiltam, viaduktam vai ceļa pārvadam ārējo kontūru nosaka, uzmērot laidumu ārējo malu vertikālās projekcijas horizontālā plaknē atrašanās vietu, ko atdala no autoceļa, dzelzceļa vai ielas galējo balstu ārējās malas.

357. Tramvaja ceļam ārējo kontūru nosaka, uzmērot tramvaja ceļa klātnes seguma atrašanās vietu. Ja tramvaja ceļa klātne ir no tāda paša materiāla kā ceļa vai ielas brauktuve, tramvaja ceļa klātnes ārējo kontūru pieņem 0,5 m platumā no sliežu ārējās malas.

358. Inženierbūves sastāvu nosaka, apkopojot ierosinātāja iesniegtajos dokumentos un uzmērīšanā iegūto informāciju par inženierbūves konstruktī­vajiem elementiem - pamatiem, sienām, laidumiem, balstiem, stumbriem, sijām, pārsegumiem, jumtiem, virsbūvēm, segumiem vai pārklājumu - un tos raksturojošiem rādītājiem.

359. Lineāras formas inženierbūvēm uzmēra:

359.1. attālumus, pēc kuriem var attēlot inženierbūves daļu savstarpējo izvietojumu;

359.2. attālumus, pēc kuriem var noteikt inženierbūves daļu materiāla maiņas vietas;

359.3. platumu inženierbūvei, kurai nosaka ārējo kontūru, – sākumā, beigās un vietās, kur platums mainās vairāk nekā par 10 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo mērījumu.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

360. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

360.1 Inženierbūvē esošās iekštelpas kadastrāli uzmēra un attēlo inženierbūves plānā saskaņā ar šo noteikumu 314. un 376.punktā minētajiem nosacījumiem. Inženierbūvē esošajām iekštelpām norāda vienu vai vairākus būvju klasifikācijas ēku sekcijā esošos telpu grupu lietošanas veidus atbilstoši pašvaldības apstiprinātajai projekta (būvniecības) dokumentācijai vai pašvaldības izziņai. Ja Valsts zemes dienesta rīcībā nav šādu dokumentu, inženierbūvē esošajām iekštelpām norāda telpu grupu lietošanas veidu "1274 – Cita iepriekš neklasificēta telpu grupa".

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

360.2 Inženierbūvei galveno lietošanas veidu nosaka vai maina, to aprēķinot atbilstoši Būvju klasifikācijas prasībām, izmantojot šo noteikumu 7.punktā norādītos dokumentus.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

360.3 Veicot inženierbūves kadastrālo uzmērīšanu, inženierbūvju tipus piemēro atbilstoši Būvju klasifikācijai, izmantojot šo noteikumu 7.2. un 7.3.apakšpunktā norādītos dokumentus. Saskaņā ar Būvju klasifikācijas skaidrojošām piezīmēm tipu "24200601 – Kultūrvēsturiskas inženierbūves" piemēro tikai pieminekļiem, monumentiem un to ansambļiem. Ja inženierbūves daļām ir atšķirīgi attiecīgo inženierbūves tipu raksturojošie apjoma rādītāji vai materiāli (piemēram, cauruļvadam – dažādi diametri, ceļam – dažādi segumi), katrai tās daļai ir piemērojams inženierbūves tips no vienas tipu grupas.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

361. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

362. Inženierbūves daļas konkrētajā inženierbūvē numurē ar cipariem intervālā no 0001 līdz 9999. Aktualizējot inženierbūves datus, saglabā iepriekš piešķirtos inženierbūves daļu numurus.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

363. Informāciju par inženierbūves daļām ieraksta un attēlo inženierbūves novietojuma skicē un inženierbūves plānā.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

364. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

5.13. Inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas grafisko materiālu sastādīšana

365. Inženierbūves kadastrālajā uzmērīšanā sastāda:

365.1. inženierbūves novietojuma skici;

365.2. inženierbūves plānu.

366. Inženierbūves novietojuma skicē attēlo kadastrāli uzmērāmās inženierbūves ārējo kontūru. Skici sastāda uz vienas vai vairākām A3 vai A4 formāta lapām.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

367. Inženierbūves novietojuma skici sastāda uz:

367.1. topogrāfiskās kartes izdrukas kopijas, ja inženierbūve atrodas uz vairākām zemes vienībām;

367.2. kadastra kartes kopijas (kadastra kartes izdruka, kas savietota ar ortofoto karti);

367.3. zemes robežu plāna kopijas vai situācijas plāna kopijas, ja inženierbūve pilnībā atrodas zemes vienības robežās.

368. Inženierbūves novietojuma skices sastādīšanai papildus drīkst izmantot šādus materiālus:

368.1. būves projekta kopijas;

368.2. pilsētā un citā apdzīvotā vietā - topogrāfiskos plānus, inženiertīklu plānus (kopijas) M 1 : 500 - 1 : 2000;

368.3. lauku teritorijā - topogrāfiskos plānus, inženiertīklu plānus (kopijas) M 1 : 500 - 1 : 5000.

369. Inženierbūves novietojuma skicē attēlo:

369.1. inženierbūves ārējo kontūru vai inženierbūves atrašanās vietu, izmantojot apzīmējumus atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumam;

369.2. inženierbūves daļu kontūru;

369.3. shematiski augšējā labajā stūrī - inženierbūves izvietojumu administratīvajā teritorijā vai zemes vienības robežās.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

370. Ja inženierbūve atrodas uz vairākām zemes vienībām, inženierbūves novietojuma skicē papildus šo noteikumu 369.punktā minētajai informācijai, ierakstot to nosaukumus, attēlo inženierbūves tuvumā esošos:

370.1. upes un ezera krasta posmus;

370.2. dzelzceļus un autoceļus;

370.3. apdzīvoto vietu teritorijās - ielas.

371. Inženierbūves novietojuma skicē norāda:

371.1. būves kadastra apzīmējumu;

371.2. inženierbūves nosaukumu;

371.3. inženierbūves daļas numuru;

371.4. inženierbūves daļas nosaukumu;

371.5. inženierbūves un inženierbūves daļas izmērus;

371.6. inženierbūves un inženierbūves daļas materiālu;

371.7. patvaļīgas būvniecības pazīmes;

371.8. aprēķinu rezultātus;

371.9. administratīvo vienību nosaukumus.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

372. Lineāras formas vai liela apjoma inženierbūvēm ar sarežģītu plānojumu (vairākas neregulāru daudzstūru vai lokveida ārējo kontūru formas) inženierbūves novietojuma skici sastāda vairākās daļās, lai nodrošinātu pietiekamu izšķiršanas spēju, un parāda inženierbūves shematisku sadalījumu daļās.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

373. Inženierbūves apsekošanā iegūst inženierbūves attēlus tā, lai attēlā ietvertu:

373.1. punktveida inženierbūves kopskatu, ja to ir iespējams uzskatāmi vizualizēt vienā attēlā;

373.2. autoceļu, dzelzceļu, ielas un pazemes pārejas kopskatu;

373.3. autoceļu, dzelzceļu un ielu šķērsojošās estakādes kopskatu;

373.4. vietu, kurā lineārai inženierbūvei noteiktas būves piesaistes punktu koordinātas.

(Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

374. Inženierbūves plānu sastāda digitālā veidā (32.pielikums), izmantojot inženierbūves novietojuma skicē attēloto inženierbūves kadastrālajā uzmērīšanā iegūto un šo noteikumu 369. un 370.punktā, kā arī 371.1., 371.3. un 371.5.apakšpunktā noteikto informāciju. Rakstlaukumā ietver arī kadastrālās uzmērīšanas lietas lapas numuru.

(Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

375. Inženierbūves plānu sastāda mērogā 1 : 500, 1 : 1000, 1 : 2000, 1 : 5000 vai 1 : 10000 uz vienas vai vairākām A4 vai A3 formāta lapām, izvēloties atbilstošu mērogu, kas nodrošina nepieciešamo grafiskās informācijas izšķiršanas spēju.

376. Lai plānā uzskatāmi attēlotu visus nepieciešamos fragmentus, inženierbūves plāna mērogu var palielināt, kā arī atsevišķus plāna fragmentus attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā. Nosakot plāna mērogu, nedrīkst pazemināt uzmērāmo punktu noteikšanas precizitāti.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

5.14. Uzmērījumu precizitāte

377. Veicot inženierbūvju kadastrālo uzmērīšanu, nodrošina mērījumu un apjomu rādītāju precizitāti līdz 0,5 procentiem.

378. Mērījumus un apjomu rādītājus pieraksta ar šādu precizitāti:

378.1. ārējās kontūras izmērus - līdz 0,1 m;

378.2. inženierbūves garumu un platumu - līdz 0,1 m;

378.3. inženierbūves augstumu - līdz 0,5 m;

378.4. inženierbūves diametru - līdz 0,05 m;

378.5. inženierbūves laukumu - līdz 1 m2;

378.6. inženierbūves ietilpību un būvtilpumu - līdz 1 m3;

378.7. inženierbūves fizisko stāvokli - līdz 5 %;

378.8. (svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190).

5.15. Inženierbūves fiziskā stāvokļa noteikšana

379. Inženierbūves fiziskā stāvokļa procents raksturo inženierbūves vērtības samazinājumu procentos.

380. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

381. Inženierbūvēm fiziskā stāvokļa procentu nosaka, pamatojoties uz šo noteikumu 41.pielikumā norādīto inženierbūvju tipu vidējo normatīvo kalpošanas ilgumu gados un aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Vidējo normatīvo kalpošanas ilgumu nosaka, pamatojoties uz inženierbūvē izmantotajiem materiāliem un konstruktīvajiem risinājumiem.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

382. Inženierbūvei, kurai piemērots viens inženierbūves tips, fizisko stāvokli nosaka, izmantojot šādu formulu:

I = F x 100, kur
N

I - inženierbūves fiziskā stāvokļa procents;

F - inženierbūves faktiskais kalpošanas ilgums gados no būves pieņemšanas ekspluatācijā līdz kadastrālās uzmērīšanas datumam;

N - inženierbūves vidējais normatīvais kalpošanas ilgums gados.

383. Inženierbūves faktisko kalpošanas ilgumu gados nosaka, no inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas gadskaitļa atņemot gadskaitli, kad inženierbūve pieņemta ekspluatācijā (par inženierbūves ekspluatācijā pieņemšanas gadu tiek uzskatīts arī inženierbūves datu deklarācijā norādītais ekspluatācijas uzsākšanas gads vai šo noteikumu 386.punktā norādītais gads).

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

384. Ja inženierbūves fiziskais stāvoklis aprēķināts lielāks par 70 %, pieņem, ka inženierbūves fiziskais stāvoklis ir 70 %.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

385. Ja nav akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā, par inženierbūves faktisko kalpošanas ilgumu gados pieņem inženierbūves vidējo normatīvo kalpošanas ilgumu.

386. Jaunbūvēm, rekonstruētām un renovētām inženierbūvēm par būves ekspluatācijā pieņemšanas gadu uzskata noteiktā kārtībā akceptētas būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadu vai kadastrālās uzmērīšanas gadu, ja tas ir mazāks par būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadu.

387. Inženierbūvei, kurai piemēroti vairāki inženierbūvju tipi, būves fiziskā stāvokļa procentu nosaka kā inženierbūvē ietilpstošo inženierbūves daļu nolietojumu, ņemot vērā katras inženierbūves daļas īpatsvaru inženierbūves kopējā vērtībā:

387.1. nosaka katra inženierbūves apjoma rādītāja kopējo vērtību, izmantojot šādu formulu:

Vizm = Vien.daudz x Mervizm, kur

Vizm – atsevišķa inženierbūves apjoma rādītāja kopējā vērtība;

Vien.daudz – atsevišķa inženierbūves apjoma rādītāja vienību daudzums;

Merv.izm – atsevišķam inženierbūves apjoma rādītājam noteikta inženierbūves daļas vērtība;

387.2. nosaka katra inženierbūves apjoma rādītāja īpatsvaru, izmantojot šādu formulu:

Izmipatsv = Vizm x 100 , kur
ΣVizm

Izmipatsv – atsevišķa inženierbūves apjoma rādītāja īpatsvars;

Vizm – atsevišķa inženierbūves apjoma rādītāja kopējā vērtība;

ΣVizm – atsevišķo inženierbūves apjoma rādītāju kopējo vērtību summa;

387.3. nosaka katra inženierbūves apjoma rādītāja vidējo normatīvo kalpošanas ilguma kopējo laika daļu, izmantojot šādu formulu:

Nlaikad = Izmipatsv x N1 , kur
100

Nlaikad – atsevišķa inženierbūves apjoma rādītāja vidējā normatīvā kalpošanas ilguma kopējā laika daļa;

Izmipatsv – atsevišķa inženierbūves apjoma rādītāja kopējā vērtība;

N1 – inženierbūves tipa vidējais normatīvais kalpošanas ilgums;

387.4. nosaka inženierbūves normatīvo kalpošanas ilgumu, izmantojot šādu formulu:

N = ΣNlaikad, kur

N – inženierbūves normatīvais kalpošanas ilgums;

ΣNlaikad – atsevišķo inženierbūves apjoma rādītāju vidējo normatīvo kalpošanas ilgumu kopējā laika daļu summa;

387.5. nosaka visas inženierbūves fizisko stāvokli, izmantojot šādu formulu:

I = F x 100, kur
N

I – inženierbūves fiziskā stāvokļa procents;

F – inženierbūves faktiskais kalpošanas ilgums gados no būves pieņemšanas ekspluatācijā līdz kadastrālās uzmērīšanas brīdim;

N – inženierbūves normatīvais kalpošanas ilgums gados.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

5.15.1 Inženierbūves datu reģistrācija nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām

(Nodaļa MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

387.1 Lai nodrošinātu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu, kadastra informācijas sistēmā nereģistrētas inženierbūves vai tādas kadastra informācijas sistēmā reģistrētas inženierbūves, kurai nevar aprēķināt inženierbūves kadastrālo vērtību (kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēti inženierbūves apjoma rādītāji), īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, lietotājs ierosina inženierbūves reģistrāciju vai datu aktualizāciju. Ierosinot šādas inženierbūves reģistrāciju vai datu aktualizāciju, tās īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, lietotājs Valsts zemes dienestā iesniedz iesniegumu un inženierbūves datu deklarāciju (39.pielikums), kā arī uzrāda šo noteikumu 7.1.apakšpunktā minētos dokumentus.

387.2 Ierosinātājs aizpilda inženierbūves datu deklarāciju (39.pielikums) saskaņā ar šo noteikumu 40. un 41.pielikumu:

387.21. aizpildot atsevišķu deklarāciju par katru dabā esošo inženierbūvi;

387.22. ievērojot šo noteikumu 333.1.apakšpunktā norādīto lineāras formas inženierbūvju sadalījumu atsevišķās inženierbūvēs atbilstoši šo noteikumu 349. un 350.punktā paredzētajiem nosacījumiem;

387.23. uzrādot tiltus, viaduktus un ceļa pārvadus kā atsevišķas inženierbūves un nedalot tās pa administratīvās teritorijas robežu divās inženierbūvēs.

387.3 Veicot inženierbūves reģistrāciju vai datu aktualizāciju, Valsts zemes dienests neveic tās apsekošanu apvidū, neizgatavo grafiskos materiālus un nenosaka patvaļīgas būvniecības pazīmes.

387.4 Valsts zemes dienests nereģistrē šo noteikumu 245.punktā minētos objektus un ēku iekšējās kontūras robežās vai uz ēku jumtiem esošos objektus.

387.5 Izmantojot ierosinātāja iesniegtos vai uzrādītos dokumentus un inženierbūves datu deklarācijā norādīto informāciju, Valsts zemes dienests:

387.51. nosaka inženierbūves fizisko stāvokli saskaņā ar šo noteikumu 382., 383. un 384.punktu, ņemot vērā šo noteikumu 41.pielikumā norādīto inženierbūvju normatīvo kalpošanas ilgumu;

387.52. kadastra informācijas sistēmā reģistrē šādus inženierbūves datus:

387.52.1. kadastra apzīmējumu;

387.52.2. nosaukumu;

387.52.3. tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras atrodas inženierbūve;

387.52.4. galveno lietošanas veidu un tipu saskaņā ar inženierbūves datu deklarāciju un Būvju klasifikāciju;

387.52.5. inženierbūves datu deklarācijas sagatavošanas datumu (būves apsekošanas datuma vietā);

387.52.6. apjoma rādītāju veidus, apjomus un mērvienības;

387.52.7. fizisko stāvokli;

387.52.8. ekspluatācijas uzsākšanas gadu.

387.6 Valsts zemes dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un izsniedz ierosinātājam apliecinājumu par inženierbūves datu reģistrāciju kadastra informācijas sistēmā.

387.7 Valsts zemes dienests ierosinātāja iesniegumu par inženierbūves reģistrāciju vai datu aktualizāciju nepieņem vai, ja ierosinātāja iesniegums ir pieņemts, pārtrauc inženierbūves datu reģistrāciju un sagatavo lēmumu par atteikšanos izpildīt pasūtījumu, ja:

387.71. kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts deklarācijā norādītais zemes vienības kadastra apzīmējums;

387.72. inženierbūves datu deklarācija nav aizpildīta atbilstoši šo noteikumu prasībām;

387.73. inženierbūves datu deklarācija iesniegta par šo noteikumu 245.punktā norādītajiem objektiem;

387.74. ierosinātājs iesniegumu datu aktualizācijai iesniedzis par tādu kadastra informācijas sistēmā reģistrētu būvi, kurai ir aprēķināta kadastrālā vērtība.

5.16. Būves punkta koordinātu noteikšana

388. Būvi un tajā esošās telpu grupas piesaista LKS-92 koordinātu sistēmai, nosakot būves punkta koordinātas. Būves punkts ir ēkas un punktveida inženierbūves apbūves laukuma kontūras iekšpusē brīvi izvēlēts punkts, kuram nosaka koordinātas. Lineāras formas inženierbūvei koordinātas nosaka inženierbūves sākumā un beigās.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

389. Būves punkta koordinātu noteikšanai šādā hierarhiskā secībā izmanto:

389.1. kadastra karti;

389.2. topogrāfisko karti;

389.3. ortofoto karti.

5.17. Dabā neesošu būvju fakta konstatēšana

390. Ja kadastra informācijas sistēmā vai zemesgrāmatā reģistrētas būves ārējā apsekošanā konstatē, ka nav saglabājies neviens būves konstruktīvais elements vai ir saglabājušās tikai atsevišķu konstruktīvo elementu daļas, pēc kurām nav iespējams noteikt būves apjoma rādītājus, kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējs sastāda aktu par būves neesību (34.pielikums). Aktu par būves neesību paraksta kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējs un ierosinātājs.

391. Aktu par būves neesību sastāda divos eksemplāros. Vienu ievieto būvju lietā, bet otru izsniedz ierosinātājam.

392. Ja ierosinātājs nav parakstījis aktu par būves neesību, tā abus eksemplārus ievieto būvju lietā.

5.18. Darba pārtraukšanas kārtība

393. Būves un telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc šādos gadījumos:

393.1. ja ierosinātājs uzmērītājam nenodrošina iekļūšanu objektā un netraucētu kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu;

393.2. ja uzmērītājs apsekošanas laikā konstatē, ka:

393.2.1. nav saglabājušies konstruktīvie elementi, pēc kuriem nosaka uzmērāmā objekta apjoma rādītājus;

393.2.2. uzmērāmā objekta stāvoklis neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām drošības tehnikas un (vai) sanitārajām normām;

393.3. ja ierosinātājs nav uzrādījis virszemes, pazemes vai zemūdens inženierbūves vai inženierbūves virszemes, pazemes vai zemūdens daļas kadastrālajai uzmērīšanai noteiktajā kārtībā akceptētu būvprojektu vai citu šo noteikumu 7.2.2., 7.2.3., 7.2.4. un 7.2.5.apakšpunktā minēto dokumentu, kurā norādīti inženierbūves vai tās daļu apjoma rādītāji saskaņā ar šo noteikumu 41.pielikumu.

(Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

394. Par būves un telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas darbu pārtraukšanu uzmērītājs sastāda darbu pārtraukšanas aktu (35.pielikums) divos eksemplāros. Vienu akta eksemplāru izsniedz ierosinātājam, otrs eksemplārs paliek Valsts zemes dienestā. Aktu paraksta uzmērītājs un ierosinātājs.

(MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā)

395. Ja ierosinātājs nenodrošina iekļūšanu objektā un netraucētu kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu vai neparaksta darbu pārtraukšanas aktu, Valsts zemes dienests nosūta darbu pārtraukšanas aktu ierosinātājam ierakstītā vēstulē uz ierosinātāja iesniegumā norādīto adresi.

396. Pēc tam kad sastādīts akts par darbu pārtraukšanu, būves kadastrālo uzmērīšanu pārtrauc.

5.19. Patvaļīgas būvniecības pazīmju konstatēšana un dzēšana

397. Patvaļīgas būvniecības pazīmes konstatē:

397.1. būvei vai telpu grupai, kas uzbūvēta vai tiek būvēta, rekonstruēta vai renovēta bez akceptēta būvprojekta vai vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas dokumentācijas;

397.2. ja ar atkāpēm no saskaņotā būvprojekta, vienkāršotas rekonstruk­cijas vai vienkāršotas renovācijas dokumentācijas vai bez būvniecību uzraugošās institūcijas saskaņojuma (atļaujas) veiktajā pārbūvē mainīts:

397.2.1. logu vai durvju ailu izvietojums vai to izmēri;

397.2.2. ēkas apbūves laukums (vairāk par 5 %);

397.2.3. ēkas stāvu skaits;

397.2.4. telpu grupu iekšējo sienu izvietojums;

397.2.5. telpu sadalījums pa telpu grupām.

(Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

398. Lai konstatētu patvaļīgas būvniecības pazīmes, salīdzina būves (ēkas un inženierbūves) vai telpu grupas uzmērīšanā iegūtos datus ar iepriekšējā kadastrālajā uzmērīšanā (tehniskajā inventarizācijā) iegūtajiem datiem vai būvniecību pārraugošās pašvaldības institūcijas apstiprināto būvprojektu, vai normatīvajos aktos, kas regulē būvniecību, noteiktajā kartībā izsniegtu dokumentu. Ja dati nesakrīt, izdara attiecīgu atzīmi telpu izvietojuma skicē, norādot, kāda veida un kurā telpu grupā vai telpā ir konstatētas patvaļīgas būvniecības pazīmes. Ja būve ir nonākusi īpašumā, pamatojoties uz dokumentiem, kas minēti likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 28.panta 6. un 8.punktā, un būve ir uzbūvēta līdz 1993.gada 5.aprīlim, patvaļīgas būvniecības pazīmes netiek norādītas.

399. Patvaļīgas būvniecības pazīmes norāda ēkas, inženierbūves vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietā, atzīmējot, kāda veida un kurā telpā ir konstatētas patvaļīgas būvniecības pazīmes.

(MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā)

400. (Svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

401. Pēc attiecīgo saskaņojumu saņemšanas no būvniecību pārraugošās pašvaldības institūcijas kadastra informācijas sistēmā anulē patvaļīgas būvniecības pazīmi.

(Grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

5.20. Valsts noslēpuma statusam atbilstošu ēku kadastrālā uzmērīšana

(Apakšnodaļa MK 25.03.2008. noteikumu Nr.216 redakcijā)

401.1 Lai uzsāktu uzbūvētas, rekonstruētas vai renovētas valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ierosinātājs Valsts zemes dienestā iesniedz:

401.11. apliecinājumu, kurā iekļauj:

401.11.1. informāciju, ka ēka atbilst valsts noslēpuma objekta statusam;

401.11.2. ēkas nosaukumu;

401.11.3. informāciju par ēkas kopējo platību un tās sadalījumu pa stāviem;

401.12. pašvaldības lēmumu par adreses piešķiršanu, ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā.

401.2 Kadastrālajā uzmērīšanā nosaka ēku raksturojošos rādītājus:

401.21. veicot ārējo apsekošanu;

401.22. izmantojot ierosinātāja iesniegtos dokumentus.

401.3 Ēkas kadastrālajā uzmērīšanā mēra šo noteikumu 262.1., 262.2., 262.3., 262.4.apakšpunktā un 263.punktā minētos izmērus un ieraksta tos apbūves skicē.

401.4 Apbūves skices sagatavošanā izmanto šo noteikumu 265. un 266.punktā minētos dokumentus.

401.5 Augstumu mēra ēkas stūros no pamatu virsmas līmeņa līdz jumta seguma un ārsienas turpinājuma krustpunktam.

401.6 Apbūves plānu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 279.punktā minētajām prasībām, nenorādot būves punkta koordinātas.

401.7 Ēkas apjoma aprēķinos ietilpst:

401.71. apbūves laukuma aprēķins (m2);

401.72. būvtilpuma aprēķins (m3).

401.8 Apbūves laukuma aprēķinu veic atbilstoši šo noteikumu 281.punktā minētajām prasībām.

401.9 Būvtilpumu aprēķina, reizinot apbūves laukumu ar augstumu.

401.10 Ēkas fizisko stāvokli nosaka atbilstoši šo noteikumu 38.pielikumā minētajām prasībām.

401.11 Ēkas galveno lietošanas veidu un tipu nosaka atbilstoši ēkas nosaukumam un tehniskajiem rādītājiem.

401.12 Telpu grupas lietošanas veidu nosaka atbilstoši Būvju klasifikācijai. Telpu grupas lietošanas veids atbilst būves galvenajam lietošanas veidam.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

401.13 Veicot kadastrālo uzmērīšanu, pat­vaļīgās būvniecības pazīmes nenosaka.

401.14 Ēkas kadastrālajā uzmērīšanā:

401.141. par pazemes stāvu skaitu pieņem "0";

401.142. par telpu grupu skaitu pieņem "1";

401.143. ja pamatu, pārseguma un jumta materiālu nav iespējams noteikt ārējā apsekošanā, norāda "Cits materiāls".

401.15 Neatkarīgi no faktiski ēkā esošo telpu grupu un telpu skaita kadastra informācijas sistēmā reģistrē vienu telpu grupu ar vienu telpu katrā stāvā, kurai attiecīgi ieraksta nosaukumu "Telpu grupa" un "Telpa".

401.16 Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu izgatavo atbilstoši šo noteikumu 29.pielikumā minētajām prasībām, tajā neiekļaujot stāvu plānus.

6. Nekustamā īpašuma lietas sakārtošana un glabāšana

402. Nekustamā īpašuma lietu par konkrētu nekustamo īpašumu veido nekustamā īpašuma objekta noteikšanā izveidoto lietu kopums:

402.1. zemes kadastrālās uzmērīšanas lieta;

402.2. būvju lieta;

402.3. kadastra lieta.

403. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu un kadastra lietu sakārto katra procesa izpildītājs atbilstoši šo noteikumu un dokumentu noformēšanu regulējošo normatīvo aktu prasībām – dokumentus iešuj vākos, lapas numurē, sagatavo lietā esošo dokumentu satura rādītāju.

(MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā)

404. Valsts zemes dienests, saskaņojot ar Latvijas Valsts arhīvu, nosaka glabāšanas termiņus citiem kadastra dokumentiem, kas sakārtoti atbilstoši dokumentu noformēšanu un glabāšanu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

405. Valsts zemes dienesta arhīvs lietām piešķir arhīva numurus.

406. Ja lietā esošiem dokumentiem konstatē bojājumus:

406.1. sastāda aktu par dokumentu bojājumiem. Aktā norāda bojātos dokumentus un bojājumu apmēru, aktu paraksta Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs un arhīva darbinieks;

406.2. izgatavo bojātā dokumenta dublikātu, uz tā izdara atzīmi par oriģināldokumenta un dublikāta izgatavošanas laiku un akta sastādīšanas datumu un numuru.

7. Noslēguma jautājumi

407. Līdz Zemes ierīcības likumā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, veicot zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu, zemes vienības sadalīšanas gadījumā zemes ierīcības projektu aizvieto vietējās pašvaldības saskaņotais zemes vienības sadales projekts.

408. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 11., 14. un 15.punktā minētās personas (ierosinātājs) nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu ierosina tajā Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

409. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 15.punktā minētais zemes īpašnieks, kura zemes īpašumtiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā, ierosinot nekustamā īpašuma objekta noteikšanu attiecībā uz būvi ar nenoskaidrotu īpašuma piederību, kas atrodas uz viņa zemes, Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu, kurā norāda veicamo darbību.

410. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 15.punktā minētajam zemes īpašniekam, kura zemes īpašumtiesības nav ierakstītas zemesgrāmatā, Valsts zemes dienests atsaka veikt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu attiecībā uz būvi ar nenoskaidrotu īpašuma piederību, kas atrodas uz viņa zemes, līdz zemes īpašumtiesību ierakstīšanai zemesgrāmatā.

411. Ja ēka ir uzbūvēta līdz 1993.gada 5.aprīlim un nonākusi īpašumā, pamatojoties uz dokumentiem, kas minēti likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 28.panta 6. un 8.punktā, ēkas noteikšanas procesa uzsākšanai un ēkas galvenā lietošanas veida noteikšanai ierosinātājs Valsts zemes dienestā šo noteikumu 7.punktā minēto dokumentu vietā var iesniegt kādu no šādiem piederību apliecinošiem dokumentiem:

411.1. administratīvā kārtībā pieņemtu valdības vai pašvaldības aktu par ēku nodošanu īpašumā citam tiesību subjektam, arī par to iekļaušanu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatlīdzekļu sastāvā;

411.2. pamatlīdzekļu novērtēšanas aktu, kas apliecina ēku iekļaušanu uzņēmējsabiedrības sastāvā.

(MK 15.09.2009. noteikumu Nr.1053 redakcijā)

412. Šo noteikumu 411.punktā minētajā gadījumā ēkas galveno lietošanas veidu un tipu Valsts zemes dienests nosaka atbilstoši piederību apliecinošajos dokumentos norādītajam nosaukumam un tehniskajiem rādītājiem.

413. Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu prasības ir saistošas personām, kuras veic zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus.

414. Ja līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā kāda no uzaicinātajām klātesošajām personām iebilst pret noteiktajām robežām un neparaksta zemes robežu noteikšanas aktu:

414.1. mērnieks sastāda iebildumu aktu (36.pielikums), izsniedz to klātesošajām personām un vienu tā eksemplāru ievieto zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā;

414.2. mērnieks iebildumu aktu piecu darbdienu laikā iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības zemes robežstrīdu komisijā;

414.3. līdz iebildumu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības zemes robežstrīdu komisijā zemes kadastrālo uzmērīšanu neveic.

415. Ja līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā zemes robežstrīdu komisijas lēmums nav pārsūdzēts Centrālajā zemes komisijā vai tiesā, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina. Ja līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā zemes robežstrīdu komisijas lēmums ir pārsūdzēts Centrālajā zemes komisijā vai tiesā, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus neveic līdz strīda galīgai atrisināšanai.

416. Veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, nosaka zemes lietošanas veidus atbilstoši šādām pazīmēm:

416.1. aramzeme - zeme, ko sistemātiski apstrādā, vai agrāk apstrādātā zeme, kura pēc savām dabiskajām īpašībām izmantojama lauksaimniecības kultūraugu sējumiem;

416.2. augļu dārzs - zeme, kura apstādīta ar augļu kokiem un ogulājiem, kā arī augļu koku un ogulāju stādu audzētavas;

416.3. pļava - zeme, kura pēc savām dabiskajām īpašībām izmantojama zāles pļaušanai;

416.4. ganības - zeme, kuru izmanto mājlopu ganīšanai un kura nav aramzeme vai pļavas;

416.5. krūmājs - ar kokaugiem, kuri paras­ti neveido stumbru (kārkli, krūkļi, sausserži, irbenes, segliņi, korintes, lazdas, paegļi, pīlādži, ievas), vienmērīgi aizaugusi zeme;

416.6. purvs - mitra lauksaimniecībā neizmantojama zeme ar kūdras augsnēm, kura nav meža zeme;

416.7. zeme zem ūdeņiem - zeme, kuru aizņem upes, strauti, ezeri, dīķi, ūdensnotekas un citas ūdenstilpes, kā arī piekrastes ūdeņi;

416.8. zeme zem zivju dīķiem - zeme, kuru aizņem mākslīgi ierīkotas ūdenstilpes zivju audzēšanai;

416.9. pagalms - zeme, kuru aizņem ēkas, būves un pagalmi, ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamā zeme;

416.10. ceļš - zeme, kuru aizņem ielas, autoceļi un dzelzceļa līnijas, kā arī to nodalījuma joslas;

416.11. pārējā zeme - zeme, kuru aizņem smiltāji, lauces, gravas, kraujas, nogāzes, un zeme, kuru izmanto derīgo izrakteņu ieguvei, kā arī citām nelauksaimnieciskām vajadzībām.

417. Mežu kā zemes lietošanas veidu nosaka, izmantojot meža raksturojumu atbilstoši Meža likumam un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajām definīcijām un lielumiem.

418. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir aramzeme, augļu dārzi, pļavas un ganības.

419. Sakņu dārzi un zeme zem visu veidu siltumnīcām, izņemot oranžērijas, klasificējama kā aramzeme.

420. Šo noteikumu 416., 417., 418. un 419.punktā minētie nosacījumi ir spēkā līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, kuru izdošana paredzēta Zemes ierīcības likumā.

421. Līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā ierosinātājs mērniekam iesniedz kādu no minēto dokumentu oriģināliem vai to atvasinājumiem:

421.1. attiecīgās institūcijas lēmumu par zemes piešķiršanu lietošanā vai par īpašuma tiesību atjaunošanu ar grafisko pielikumu, kurā attēlotas zemes vienības robežas;

421.2. pašvaldības lēmumu par zemes piekritību vai piederību pašvaldībai ar grafisko pielikumu, kurā attēlotas zemes vienības robežas;

421.3. Ministru kabineta rīkojumu par zemes piekritību vai piederību valstij (kā grafisko pielikumu zemes kadastrālajai uzmērīšanai mērnieks izmanto Valsts zemes dienestā saņemto kadastra informāciju par uzmērāmo objektu).

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā; 421.3.apakšpunkts stājas spēkā 01.06.2010.; sk. 434.3 punktu)

422. Līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā zemes kadastrālās uzmērīšanas sagatavošanas darbu laikā mērnieks papildus pieprasa un saņem informāciju par uzmērāmo objektu:

422.1. no vietējās pašvaldības - lēmumu par adreses piešķiršanu, ja uzmērāmais objekts ir adresācijas objekts un ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;

422.2. no Valsts autoceļu reģistra - informāciju par autoceļu iedalījumu, nosaukumiem, tehniskajām kategorijām, zemes nodalījuma joslu un ceļa aizsargjoslu parametriem;

422.3. no publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja - informāciju par sliežu ceļu (dzelzceļu) zemes nodalījuma joslām;

422.4. no Lauku atbalsta dienesta - informāciju par meliorētajām platībām un to robežām;

422.5. no ierosinātāja, komunikāciju īpašniekiem (turētājiem) vai vietējās pašvaldības, ja to rīcībā ir apakšzemes komunikāciju izpildshēmas vai izpildmērījumi, - informāciju par apakšzemes komunikācijām.

423. Lauku atbalsta dienests sniedz mērniekam šādu informāciju:

423.1. lauku apvidos - par meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes robežām, ja zemes vienībā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme;

423.2. pilsētās - par meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes robežām, ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme zemes vienībā ir meliorēta.

424. Ja uzmērītajā zemes vienībā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, mērnieks:

424.1. situācijas plānā attēlo meliorēto teritoriju robežas, izmantojot Lauku atbalsta dienesta informāciju;

424.2. aprēķina meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, ko norāda zemes lietošanas veidu platību kopsavilkuma (eksplikācijas) atsevišķā papildu ailē.

425. Situācijas plāna kopiju mērnieks nosūta Lauku atbalsta dienestam. Lauku atbalsta dienests 10 dienu laikā rakstiski paziņo mērniekam par situācijas plāna saskaņošanu vai par konkrētām iebildēm. Ja ir iebildumi par neprecīzu meliorēto teritoriju robežu attēlošanu situācijas plānā, mērnieks novērš norādītos trūkumus un nosūta situācijas plānu Lauku atbalsta dienestam atkārtotai saskaņošanai.

426. Šo noteikumu 423., 424. un 425.punktā minētie nosacījumi ir spēkā līdz 2007.gada 31.decembrim.

427. Valsts zemes dienests mērniekam pēc pieprasījuma sniedz informāciju par valsts ģeodēziskajiem vai uzmērīšanas tīkla punktiem. Šis nosacījums ir spēkā līdz vienotās ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmas izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim.

428. Ēku kadastrālās uzmērīšanas lieta, inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lieta, telpu grupu kadastrālās uzmērīšanas lieta šo noteikumu izpratnē ir arī būvju un (vai) telpu grupu tehniskās inventarizācijas lieta, kura ir kadastra dokuments atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

429. Ja līdz 2005.gada 14.septembrim ir veikta būves vai tās daļas funkcijas (galvenā lietošanas veida) maiņa bez pārbūves, ierosinātājs līdz 2008.gada 31.decembrim par to informē būvniecību pārraugošo vietējās pašvaldības institūciju. Ar 2009.gadu būvniecību pārraugošā vietējās pašvaldības institūcija reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz 1.martam nosūta apkopoto sarakstu Valsts zemes dienestam. Valsts zemes dienests mēneša laikā pēc sarakstu saņemšanas veic galvenā lietošanas veida maiņu.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

430. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

431. Valsts zemes dienests triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās veic ēkas galvenā lietošanas veida maiņu visos gadījumos, kad kadastra informācijas sistēmā telpu grupu lietošanas veidu platību īpatsvars un iepriekš noteiktais ēkas galvenais lietošanas veids neatbilst šo noteikumu 37.pielikumā noteiktajam. Ēkām, kurām mainīts ēkas galvenais lietošanas veids, atbilstoši normatīvo aktu prasībām pārskata ēku tipus. Par pārskatītajiem ēku tipiem Valsts zemes dienests sastāda sarakstus un nosūta attiecīgajai pašvaldībai.

432. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

433. Kadastrālās uzmērīšanas dokumenti, kas sagatavoti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, ir spēkā. Pēc šo noteikumu spēkā stāšanās kadastrālās uzmērīšanas dokumentus noformē atbilstoši šo noteikumu prasībām.

434. Apgrūtinājumu plāna titullapā zemes reformas laikā noteiktajiem nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem par dokumenta nosaukumu, uz kā pamata tas noteikts, drīkst norādīt "Nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums noteikts, pamatojoties uz zemes reformas likumiem".

434.1 Šo noteikumu 233.2., 234.3.2. un 236.2.2.apakšpunkts ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā)

434.2 Līdz 2010.gada 31.martam mērniekam ir tiesības iesniegt Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu vākos, kas ir noformēti atbilstoši prasībām, kuras bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā)

434.3 Šo noteikumu 421.3.apakšpunkts stājas spēkā 2010.gada 1.jūnijā.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

434.4 Veicot kadastra informācijas sistēmā reģistrēto būvju tipu maiņu atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumu Nr.305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" 17.pielikumam, Valsts zemes dienests būvei, kuras inženierbūves tips mainīts uz ēkas tipu, galveno lietošanas veidu maina atbilstoši jaunajam ēkas tipam.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

434.5 Šo noteikumu 5.15.1 nodaļa "Inženierbūves datu reģistrācija nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām" līdz 2010.gada 1.augustam ir piemērojama arī attiecībā uz tādu būvi, kurai šo noteikumu 434.4 punktā noteiktajā kārtībā inženierbūves tips mainīts uz ēkas tipu un tipa maiņas rezultātā nav aprēķināta būves kadastrālā vērtība.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

435. Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.maiju.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti

(Pielikums grozīts ar MK 01.09.2009. noteikumiem Nr.986)

1. Zemes robežu plāns.

2. Situācijas plāns.

3. Apgrūtinājumu plāns.

4. (Svītrots ar MK 01.09.2009. noteikumiem Nr.986)

5. Transformējamās meža zemes izvietojuma plāns.

6. Robežu plāns būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā.

7. Zemes vienības daļas robežu plāns.

8. Zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas akts.

9. Pierobežnieku uzaicinājuma dokumenti.

10. Zemes robežu noteikšanas akts.

11. Robežpunktu piesaistes abriss.

12. Ierīkotā uzmērīšanas tīkla shēma.

13. Mērījumu datu pieraksti (mērīšanas žurnāli, instrumenta lauka reģistratora atmiņas izdrukas).

14. Uzmērīšanas abriss.

15. Aprēķinu pieraksti (uzmērīšanas tīkla izlīdzināšana, uzmērīšanas tīkla punktu un robežpunktu koordinātu aprēķini).

16. Aprēķinu rezultāti (uzmērīšanas tīkla punktu un robežpunktu koordinātu saraksts, koordinātu noteiktības novērtējums, kopplatības aprēķinu rezultāti, ja tā aprēķināta manuāli).

17. Zemes lietošanas veidu platību aprēķinu plāns ar numurētām zemes lietošanas veidu platībām.

18. Aprēķināto zemes lietošanas veidu platību saraksts.

19. Mērniecības darbu kvalitātes apliecinājums.

20. Zemes kadastrālās uzmērīšanas kartogrāfiskie materiāli. Sastādot zemes kadastrālās uzmērīšanas kartogrāfiskos materiālus (plānus):

20.1. kā vienpusīgu dokumentu, lapai atstāj šādas brīvās malas:

20.1.1. augšējā mala - 0,5 cm;

20.1.2. apakšējā mala - 0,5 cm;

20.1.3. kreisā mala - 2,0 cm;

20.1.4. labā mala - 0,5 cm;

20.2. kā abpusīgu dokumentu, titullapai ievēro šī pielikuma 20.1.apakšpunktā noteiktās prasības, bet dokumenta otrā pusē atstāj šādas brīvās malas:

20.2.1. augšējā mala - 0,5 cm;

20.2.2. apakšējā mala - 0,5 cm;

20.2.3. kreisā mala - 0,5 cm;

20.2.4. labā mala - 2,0 cm.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteiktības rādītāji

P2.JPG (33677 bytes)

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
5.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Uzmērīšanas pamattīkla lieta

1. Uzmērīšanas pamattīkla lietā iekļaujami šādi dokumenti:

1.1. titullapa un lietā esošo dokumentu saraksts (satura rādītājs);

1.2. paskaidrojuma raksts ar informāciju:

1.2.1. par izmantotajiem, apsekotajiem valsts ģeodēziskā tīkla punktiem;

1.2.2. par ģeodēziskajiem instrumentiem un to precizitātes tehniskajiem rādītājiem, kas izmantoti, nosakot ierīkoto uzmērīšanas pamattīkla punktu koordinātas;

1.2.3. par iegūto mērījumu un (vai) novērojumu precizitāti, lielākajām un mazākajām kļūdām un labojumiem, to atbilstību precizitātes kritērijiem;

1.2.4. par mērījumu rezultātu izlīdzināšanā izmantoto datorprogrammu, ja tāda lietota;

1.2.5. par globālās pozicionēšanas novērojumu sesiju ilgumu un izlīdzināšanā lietoto vektoru skaitu;

1.3. izraksts no Latvijas Republikas ģeodēzisko punktu koordinātu kataloga vai noteiktā kārtībā pieņemtajiem un apstiprinātajiem ģeodēziskā tīkla izveidošanas tehniskajiem pārskatiem;

1.4. ierīkotā uzmērīšanas pamattīkla shēma papīra un digitālā veidā;

1.5. uzmērīšanas pamattīkla punktu piesaistes abrisi;

1.6. leņķu un līniju mērījumu datorizdrukas vai žurnāli;

1.7. leņķu un līniju izlīdzināšanas labojumu saraksts;

1.8. uzmērīšanas pamattīkla punktu koordinātu saraksts.

2. Ja uzmērīšanas pamattīkls uzmērīts ar globālās pozicionēšanas metodi, kopā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu datu reģistrācijai iesniedz uzmērīšanas datnes digitālā veidā kopā ar antenu augstumiem stāvpunktos, ja tie nav ievadīti novērojumu failā.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
6.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

(Pielikums MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā)

7.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
8.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
081.JPG (104129 bytes)

082.JPG (91016 bytes)

083.JPG (102102 bytes)

084.JPG (66009 bytes)

085.JPG (89906 bytes)

086.JPG (33415 bytes)

Zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas akta saturs

1. Zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktā ietver:

1.1. uzrakstu: "Zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas akts";

1.2. akta sastādīšanas datumu;

1.3. zemes vienības kadastra apzīmējumu un adresi, ja vietējā pašvaldība tādu ir piešķīrusi;

1.4. mērnieka vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un derīguma termiņu;

1.5. to zemes vienību kadastra apzīmējumus, ar kurām apsekotais robežu posms ir kopīgs;

1.6. tabulu, kurā ieraksta:

1.6.1. uz robežu apsekošanu un atjaunošanu uzaicināto personu vārdus, uzvārdus;

1.6.2. atbilstošo zemes vienību kadastra apzīmējumus;

1.6.3. uzaicinājuma veidu, norādot to nosūtīšanas vai izsniegšanas datumu;

1.7. uzrakstu "Apsekošanas laikā konstatētais zemes robežu stāvoklis";

1.8. šādus ierakstus:

1.8.1. zemes robežu plānā ierakstītie vai izmērītie malu garumi;

1.8.2. robežu apsekošanā apvidū izmērītie attālumi, ja tādi veikti;

1.9. robežu posma shēmu, kurā:

1.9.1. attēlo:

1.9.1.1. apsekoto robežu posmu;

1.9.1.2. robežojošo zemes vienību maiņas vietas (ar lielajiem alfabēta burtiem un virziena bultiņām);

1.9.2. ieraksta:

1.9.2.1. robežpunktu numurus;

1.9.2.2. robežpunktu nostiprinājuma veida apzīmējumu;

1.9.2.3. pie robežlīnijas (iekavās) apvidū izmērītos attālumus, ja tādi veikti;

1.9.3. ar krusteniskām līnijām pārsvītro robežpunktu, kurš apvidū nav konstatēts;

1.10. uzrakstu "ATZINUMS". Atzinumā norāda robežu atbilstību Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu" 70.punktā noteiktajām tehniskajām prasībām, ierakstot konkrēti veicamo darbību;

1.11. mērnieka apliecinājumu, ka robežas apsekotas saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu".

2. Ja veikta zemes robežu atjaunošana, zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktā papildus ietver:

2.1. uzrakstu: "Robežzīmju atjaunošana";

2.2. attālumus apvidū starp esošo un atjaunojamo robežzīmi;

2.3. atjaunoto robežzīmju aprakstā ieraksta atjaunotās robežzīmes atbilstību zemes robežu plānam, robežzīmes veidu un norāda, vai ir izveidots aprakums (kupica);

2.4. atjaunoto robežu posma shēmu, kurā:

2.4.1. attēlo:

2.4.1.1. atjaunoto robežu posmu;

2.4.1.2. robežojošo zemes vienību maiņas vietas (ar lielajiem alfabēta burtiem un virziena bultiņām);

2.4.2. ieraksta:

2.4.2.1. robežpunktu numurus;

2.4.2.2. robežu punktu nostiprinājuma veida apzīmējumu;

2.4.2.3. pie robežlīnijas (iekavās) apvidū izmērītos attālumus, ja tādi veikti;

2.5. uzaicināto personu apliecinājumu, ka viņas ir informētas par atjaunotās robežzīmes atrašanās vietu apvidū;

2.6. tabulu, kurā paredz vietu:

2.6.1. uzaicināto personu vārdam, uzvārdam un attiecīgo zemes vienību kadastra apzīmējumiem;

2.6.2. parakstiem (ja uzaicinātā persona nav ieradusies, paraksta vietā mērnieks ieraksta "NEIERADĀS");

2.7. mērnieka apliecinājumu, ka robežas atjaunotas saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu";

2.8. mērnieka parakstu un tā atšifrējumu;

2.9. ja uzaicinātā persona nepiekrīt atjaunotās robežzīmes atrašanās vietai apvidū vai neatļauj mērniekam to atjaunot:

2.9.1. zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktā izdara atzīmi "ATTEICĀS PARAKSTĪT", bet uzaicinātā persona iebildumus pamato ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu" prasībām;

2.9.2. mērnieks pārtrauc robežu uzmērīšanu un sastāda darba pārtraukšanas aktu.

3. Zemes robežu apsekošanas un (vai) atjaunošanas aktā, ja nepieciešams, izdara šādus ierakstus:

3.1. līdz _____.gada ___. ________ apņemos veikt kupicu rakšanu un robežstigu izciršanu;

3.2. apņemos nodrošināt savam īpašumam ierīkoto robežzīmju saglabāšanu un nepieļaut robežzīmju pārvietošanu vai iznīcināšanu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
9.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

Zemes robežu noteikšanas akta saturs

1. Zemes robežu noteikšanas akta aprakstošajā daļā norāda:

1.1. zemes vienības kadastra apzīmējumu;

1.2. zemes vienības adresi, ja tāda piešķirta ar vietējās pašvaldības lēmumu;

1.3. tā dokumenta pilnu nosaukumu, izdevējiestādi, datumu un numuru, kas pamatojis robežu noteikšanu;

1.4. robežu aprakstu;

1.5. mērnieka, zemes īpašnieka (īpašnieku) un uzaicināto pierobežnieku vārdus un uzvārdus vai juridisko personu pilnvaroto personu vārdus un uzvārdus;

1.6. uzaicināto personu sarakstu.

2. Apvidū noteiktās robežas attēlo zemes robežu noteikšanas akta robežu shēmā, kurā norāda:

2.1. robežlīnijas un robežpunktus;

2.2. robežpunktu numurus;

2.3. robežpunktu nostiprinājuma veidu;

2.4. robežpunktus, kuros mainās robežojošās zemes;

2.5. robežojošo zemes vienību kadastra apzīmējumus.

3. Robežu aprakstā konkrēti norāda, pa kuru apvidus objekta vietu (pa viduslīniju, ārējo vai iekšējo malu) robežas ir noteiktas.

4. Robežpunktus, kuros saskaras robežojošās zemes vienības, apzīmē ar lielajiem alfabēta burtiem un virziena bultiņām.

5. Uzaicināto personu sarakstā paraksta zonā parakstās uzaicinātās klātesošās personas, apliecinot, ka apņemas veikt darbības, kas noteiktas Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu" 96.punktā, - nodrošināt ierīkoto robežzīmju saglabāšanu un nepieļaut robežzīmju pārvietošanu vai iznīcināšanu.

6. Atzīme par ierosinātājam izsniegto robežpunktu piesaistes abrisu izsniegšanu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
10.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
11.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

Zemes robežu plāna saturs

1. Zemes robežu plāna titullapā ietver:

1.1. šādus uzrakstus:

1.1.1. Latvijas Republika;

1.1.2. Zemes robežu plāns;

1.2. zemes vienības kadastra apzīmējumu un adresi, ja vietējā pašvaldība tādu piešķīrusi;

1.3. tā dokumenta pilnu nosaukumu, datumu un numuru, kas pamato zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu;

1.4. robežu uzmērīšanas datumu un plāna mērogu;

1.5. zemes vienības platību, izteiktu hektāros;

1.6. mērnieka vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un tā derīguma termiņu, zīmoga nospiedumu (mērnieka vai uzņēmuma);

1.7. rakstlaukumu, kurā:

1.7.1. uzņēmuma vadītājs ar parakstu apliecina, ka izpildītie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

1.7.2. mērnieks ar parakstu apliecina, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi izpildīti atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu";

1.7.3. ierosinātājs ar parakstu apliecina, ka ir informēts par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām un rezultātiem.

2. Zemes robežu grafiskajā attēlojumā:

2.1. attēlo robežpunktus, to numurus un robežlīnijas;

2.2. ieraksta robežlīniju garumus metros (ar precizitāti līdz centimetram) bez projekcijas mēroga labojumiem;

2.3. attēlo valsts ģeodēziskos punktus, kuri atrodas zemes vienības teritorijā, pierakstot to numurus vai nosaukumus;

2.4. attēlo koordinātu tīkla krustpunktus;

2.5. attēlo ezeru un upju krasta līniju posmus, pa kuriem noteiktas dabīgās robežas;

2.6. attēlo upju, strautu un grāvju posmus, pa kuru viduslīnijām noteiktas dabīgās robežas;

2.7. attēlo visas zemes vienības teritorijā esošās būves, ja zemes vienības robežas šķērso būvi, būves ārējo kontūru zemes robežu plānā attēlo 10 milimetrus aiz zemes vienības robežām;

2.8. ieraksta zemes vienības kadastra apzīmējumu, lietojot saīsinājumu "z.v. kad. apz.";

2.9. ieraksta būvju kadastra apzīmējumus kadastra informācijas sistēmā reģistrētām būvēm, lietojot saīsinājumu "būv. kad. apz.";

2.10. izveido tabulu, kurā ieraksta:

2.10.1. koordinātu sistēmas nosaukumu;

2.10.2. projekcijas mēroga koeficientu;

2.10.3. robežpunktu numurus un koordinātas metros (ar precizitāti līdz centimetram), atzīmējot ar "*" robežpunktu numurus, kas apvidū nav nostiprināti;

2.11. attēlo zemes vienībai par labu nodibinātos reālservitūtus, to aizņemto teritoriju robežas. Reālservitūtu robežpunktus numurē pieaugošā secībā un pieraksta šādi "Rs-1";

2.12. izveido tabulu, kurā ieraksta reālservitūtu robežpunktu numurus un koordinātas;

2.13. izveido reālservitūtu aizņemto teritoriju sarakstu un ieraksta to aizņemtās platības;

2.14. attēlo robežojošo zemes vienību maiņas vietas (ar lielajiem alfabēta burtiem un virziena bultiņām) un izveido robežojošo zemes vienību sarakstu, norādot to kadastra apzīmējumus;

2.15. ieraksta zemes vienības platību hektāros atbilstoši platības aprēķināšanas noteiktības prasībām;

2.16. sastāda zemes vienības izvietojuma shēmu, kurā parāda zemes vienības atrašanās vietu;

2.17. ieraksta plāna mērogu, ja nepieciešams, plāna atsevišķo daļu mērogus;

2.18. ieraksta pie zemes vienības robežām esošo ielu nosaukumus;

2.19. izveido rakstlaukumu, kurā paredz vietu:

2.19.1. mērnieka parakstam, vārdam, uzvārdam un zemes robežu plāna izgatavošanas datumam;

2.19.2. saskaņojumam - tās personas vārdam, uzvārdam un parakstam, kura veic saskaņojumu, saskaņošanas datumam, organizācijas un amata nosaukumam (saskaņojumu izdara uz viena zemes robežu plāna eksemplāra, pārējos eksemplāros mērnieks ieraksta tās personas vārdu un uzvārdu, kas veikusi saskaņošanu, saskaņošanas datumu, organizācijas un amata nosaukumu, bet paraksta vietā ieraksta vārdu "paraksts").

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
12.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
13.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

Situācijas plāna saturs

1. Situācijas plāna titullapā ietver:

1.1. uzrakstus:

1.1.1. Latvijas Republika;

1.1.2. Situācijas plāns;

1.2. zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu un adresi, ja vietējā pašvaldība tādu piešķīrusi;

1.3. situācijas elementu uzmērīšanas datumu un plāna mērogu;

1.4. zemes vienības vai zemes vienības daļas platību, izteiktu hektāros;

1.5. mērnieka vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un derīguma termiņu, zīmoga nospiedumu (mērnieka vai uzņēmuma);

1.6. rakstlaukumu, kurā:

1.6.1. uzņēmuma vadītājs ar parakstu apliecina, ka izpildītie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

1.6.2. mērnieks ar parakstu apliecina, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi izpildīti atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu";

1.6.3. ierosinātājs ar parakstu apliecina, ka ir informēts par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām un rezultātiem.

2. Situācijas grafiskajā attēlojumā:

2.1. attēlo:

2.1.1. zemes vienības robežpunktus, norādot to numurus, un robežlīnijas;

2.1.2. valsts ģeodēziskos punktus, norādot to numurus vai nosaukumus;

2.1.3. koordinātu tīkla krustpunktus;

2.1.4. uzmērītos apvidus objektus;

2.1.5. zemes lietošanas veidu robežas un to platības;

2.1.6. zemes lietošanas veidu apzīmējumus;

2.2. ieraksta:

2.2.1. zemes lietošanas veidu eksplikāciju;

2.2.2. situācijas plāna mērogu;

2.3. izveido rakstlaukumu, kurā paredz vietu mērnieka parakstam, vārdam, uzvārdam un situācijas plāna izgatavošanas datumam.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
14.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

Transformējamās meža zemes izvietojuma plāna saturs

1. Transformējamās meža zemes izvietojuma plānā attēlo:

1.1. zemes vienības robežas, robežpunktus, to numurus;

1.2. transformējamās meža zemes robežlīnijas un robežpunktus, kurus numurē pieaugošā secībā un pieraksta šādi "Tr-1";

1.3. valsts ģeodēziskos punktus, norādot to numurus vai nosaukumus;

1.4. koordinātu tīkla krustpunktus;

1.5. zemes lietošanas veidu robežas un to platības;

1.6. zemes lietošanas veidu apzīmējumus.

2. Transformējamās meža zemes izvietojuma plānā ieraksta:

2.1. nosaukumu "Transformējamās meža zemes izvietojuma plāns";

2.2. zemes vienības kadastra apzīmējumu;

2.3. Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS-92) noteiktās transformējamās meža zemes robežpunktu koordinātas (saraksta veidā) un mēroga koeficientu;

2.4. transformējamā zemes lietošanas veida meža platību, izteiktu hektāros;

2.5. zemes lietošanas veidu eksplikāciju;

2.6. transformējamās meža zemes plāna mērogu, iznesumu mērogus;

2.7. "Transformējamās zemes robežas ir apvidū noteiktas, instrumentāli uzmērītas un ierosinātājam ierādītas. Iebildumu nav". Ierakstu ierosinātājs apliecina ar parakstu, norādot parakstīšanas datumu.

3. Transformējamās meža zemes izvietojuma plānā izveido rakstlaukumu, kurā paredz vietu:

3.1. uzņēmuma vadītāja parakstam, vārdam, uzvārdam, zīmoga nospiedumam;

3.2. mērnieka parakstam, vārdam, uzvārdam, sertifikāta numuram un tā derīguma termiņam, transformējamās meža zemes plāna izgatavošanas datumam.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
15.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

(Pielikums svītrots ar MK 01.09.2009. noteikumiem Nr.986)

16.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

Apgrūtinājumu plāna titullapas saturs

1. Apgrūtinājumu plāna titullapā ietver:

1.1. šādus uzrakstus:

1.1.1. Latvijas Republika;

1.1.2. Apgrūtinājumu plāns;

1.2. zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu un adresi, ja vietējā pašvaldība tādu piešķīrusi;

1.3. sarakstu, kurā ierakstīts apgrūtinājuma kārtas numurs, apgrūtinājuma kods, apraksts un (vai) objekta nosaukums, aizņemtā platība, izteikta hektāros, un dokumenta nosaukums, uz kura pamata nodibināts apgrūtinājums. Ja saraksts ir par garu, lai to izvietotu uz titullapas, to sastāda uz atsevišķas lapas un caurauklo kopā ar citām plāna lapām;

1.4. apgrūtinājumu plāna sastādīšanas datumu un plāna mērogu;

1.5. zemes vienības vai zemes vienības daļas platību, izteiktu hektāros;

1.6. mērnieka vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un tā derīguma termiņu, zīmoga nospiedumu (mērnieka vai uzņēmuma);

1.7. norādi uz cik caurauklotām un aizzīmogotām lapām apgrūtinājuma plāns noformēts, ja to noformē uz vairākām lapām.

2. Apgrūtinājumu plāna titullapas rakstlaukumā:

2.1. uzņēmuma vadītājs ar parakstu apliecina, ka izpildītie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

2.2. mērnieks ar parakstu apliecina, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi izpildīti atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu";

2.3. ierosinātājs ar parakstu apliecina, ka ir informēts par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām un rezultātiem.

3. Apgrūtinājumu plāna grafiskā attēlojuma rakstlaukumā paredz vietu:

3.1. mērnieka parakstam, vārdam, uzvārdam un apgrūtinājumu plāna izgatavošanas datumam;

3.2. saskaņojumam - tās personas vārdam, uzvārdam un parakstam, kura veic saskaņojumu, saskaņošanas datumam, organizācijas un amata nosaukumam (saskaņojumu izdara uz viena apgrūtinājumu plāna eksemplāra, pārējos eksemplāros mērnieks ieraksta tās personas vārdu un uzvārdu, kas veikusi saskaņošanu, saskaņošanas datumu, organizācijas un amata nosaukumu, bet paraksta vietā ieraksta vārdu "paraksts").

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
17.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

Zemes vienības daļas robežu plāna saturs

1. Zemes vienības daļas robežu plāna titullapā ietver:

1.1. šādus uzrakstus:

1.1.1. Latvijas Republika;

1.1.2. Zemes vienības daļas robežu plāns;

1.2. zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu;

1.3. zemes vienības kadastra apzīmējumu un adresi, ja vietējā pašvaldība tādu piešķīrusi;

1.4. zemes vienības daļas robežu uzmērīšanas datumu un plāna mērogu;

1.5. zemes vienības daļas platību, izteiktu hektāros;

1.6. mērnieka parakstu, vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un tā derīguma termiņu, zīmoga nospiedumu (mērnieka vai uzņēmuma).

2. Zemes vienības daļas robežu grafiskajā attēlojumā:

2.1. zemes vienības daļas robežpunktus numurē pieaugošā secībā un pieraksta šādi "z.v.d. 1";

2.2. zemes vienības daļas izvietojumu parāda:

2.2.1. zemes vienības robežās;

2.2.2. zemes vienības daļas izvietojuma shēmā.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
18.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

Robežu plāna saturs

1. Robežu plāna titullapā ietver:

1.1. šādus uzrakstus:

1.1.1. Latvijas Republika;

1.1.2. Robežu plāns būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā;

1.2. būves kadastra apzīmējumu;

1.3. kadastra informācijas sistēmā reģistrētās zemes vienības (uz kuras atrodas būves):

1.3.1. kadastra apzīmējumu;

1.3.2. adresi, ja vietējā pašvaldība tādu piešķīrusi;

1.3.3. likumos noteiktās institūcijas lēmumu, norādot izdevējiestādi, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru:

1.3.3.1. par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu;

1.3.3.2. par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu;

1.3.4. platību, izteiktu hektāros;

1.3.5. būves un (vai) zemes vienības robežu uzmērīšanas datumu un plāna mērogu;

1.4. nosaukumu dokumentam, uz kā pamata veikta uzmērīšana;

1.5. platību atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu" 202.punktā minētā institūcijas lēmuma grafiskajā pielikumā attēlotajai teritorijai;

1.6. mērnieka parakstu, vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un tā derīguma termiņu, zīmoga nospiedumu (mērnieka vai uzņēmuma);

1.7. rakstlaukumu, kurā:

1.7.1. uzņēmuma vadītājs ar parakstu apliecina, ka izpildītie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

1.7.2. mērnieks ar parakstu apliecina, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi izpildīti atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu";

1.7.3. būves īpašnieks ar parakstu apliecina, ka ir informēts par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām un rezultātiem.

2. Zemes vienību robežu grafiskajā attēlojumā:

2.1. attēlo:

2.1.1. zemes vienību robežpunktus, to numurus un robežlīnijas;

2.1.2. attēlo koordinātu tīkla krustpunktus;

2.1.3. zemesgrāmatā ierakstāmo būvi;

2.1.4. būves izvietojuma shēmu;

2.2. ieraksta:

2.2.1. zemes vienību kadastra apzīmējumus;

2.2.2. tekstu "ierakstīta zemesgrāmatā", ja zemes vienība ir ierakstīta zemesgrāmatā;

2.2.3. tekstu "nav ierakstīta zemesgrāmatā", ja zemes vienība nav ierakstīta zemesgrāmatā;

2.2.4. būves kadastra apzīmējumu;

2.2.5. plāna mērogu, ja nepieciešams, plāna atsevišķo daļu mērogus;

2.2.6. pie zemes vienības robežām esošu ielu nosaukumus;

2.3. izveido rakstlaukumu, kurā paredz vietu mērnieka parakstam, vārdam, uzvārdam un robežu plāna izgatavošanas datumam.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
19.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

(Pielikums MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1654 redakcijā)

1. Uz zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas vāka ir paredzēta vieta:

1.1. mērnieka vārdam, uzvārdam, sertifikāta numuram;

1.2. uzrakstam "Zemes kadastrālās uzmērīšanas lieta";

1.3. uzrakstam "Zemes vienības kadastra apzīmējums";

1.4. zemes vienības kadastra apzīmējumam (ja kadastrālā uzmērīšana veikta būves īpašuma formēšanas vajadzībām, pieraksta būves kadastra apzīmējumu);

1.5. zemes vienības atrašanās vietai vai adresei;

1.6. lietas noformēšanas sākuma un beigu datumam;

1.7. lietā iešūto lapu skaitam;

1.8. uzrakstam "Glabāt pastāvīgi";

1.9. uzrakstam "Valsts zemes dienesta arhīva lietas Nr.";

1.10. Valsts zemes dienesta arhīva lietas numuram.

2. Uz zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas aizmugurējā vāka:

2.1. norādīts lietas izgatavotāja vārds, uzvārds un amats;

2.2. vietā, kur diegu gali pielīmēti pie vāka aizmugures ar papīra strēmeli, uz kuras pierakstīts lietā iešūto lapu skaits, ir paredzēta vieta zīmoga nospiedumam, lietas izgatavotāja parakstam un datumam.

20.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

(Pielikums grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
21.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Materiālu klasifikators

1. Akmens.

2. Ar bitumu apstrādāta grants.

3. Asfaltbetons.

4. Asfalts.

5. Azbestcementa loksnes.

6. Azbestcements.

7. Betons.

8. Cits materiāls.

9. Čuguns.

10. Dolomīts.

11. Dzelzsbetons.

12. Dzelzsbetons/betons.

13. Granīts.

14. Grants.

15. Gumijotie lokšņu materiāli/ruberoīds.

16. Kārniņi.

17. Keramika.

18. Koks.

19. Koks/mūris.

20. Ķieģeļi/paneļi.

21. Ķieģeļu mūris.

22. Laukakmeņu mūris.

23. Metāla konstrukcijas.

24. Metāla loksnes.

25. Niedres.

26. Plastmasa.

27. Polietilēns.

28. Smilts.

29. Stikla konstrukcijas.

30. Tenisits.

31. Tērauds.

32. Vieglbetons.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
22.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Ēku konstruktīvo elementu nolietojuma pazīmes

I. Pamati

Nr.
p.k.

Nolietojuma procents

Pazīmes

Pieejami apskatei

Nav pieejami tiešai apskatei

1.

0-10

Deformāciju nav, mūrējums pareizs. Cokolā novirzes nav konstatējamas. Pagrabs sauss.

Cokols bez novirzes un plaisām. Sienu mūrējums bez horizontāliem izliekumiem pārsedzēs, palodzēs, jostās un dzegās. Nosēšanās nav.

2.

11-20

Senas nenozīmīgas deformācijas, vietām sīki izlauzumi, kas neietekmē konstrukcijas izturību. Mūrējums pareizs. Cokolā nenozīmīgas novirzes un senas plaisas. Pagrabs sauss.

Cokolā nenozīmīgas novirzes un senas plaisas. Sienu horizontālajām līnijām visumā pareizs veids. Zem pirmā stāva logiem sīkas plaisas. Pārsedzē un dzegā nenozīmīgas plaisas. Vietām bojāts cokola un sienu apmetums. Nosēšanās turpināšanās nav novērojama. Plaisas fasādes galējo logu pārsedzēs radušās tādēļ, ka nosēdusies blakus māja, kura uzcelta vēlākos gados.

3.

21-30

Nevienmērīgas nosēšanās pazīmes, nenozīmīgas plaisas. Mūrējums pietiekami pareizs. Cokolā ievērojams daudzums plaisu un noviržu, kas nav bīstamas. Pagraba grīda mitra, sienas sausas.

Cokolā senas nenozīmīgas plaisas un novirzes. Sienās horizontālās līnijas vietām ievērojami izliekušās; vietām ievērojamas senas plaisas. Nevienmērīgas nosēšanās turpināšanās pazīmes nav novērotas.

4.

31-40

Ievērojami lielas, taču ēku neapdraudošas, nevienmērīgas nosēšanās plaisas. Mūrējums nepareizām kārtām. Cokolā novirzes un vertikālas plaisas. Sienas nav pasargātas no mitruma iesūkšanās. Pagraba sienas atsevišķos posmos izspiedušās, nevienmērīgi nosēdušās.

Cokola virszemes daļā ievērojamas plaisas, novirzes, atšķēlumi, izkrituši atsevišķi akmeņi. Sienās daudz senu plaisu. Horizontālās līnijas daudzās vietās izliekušās. Nevienmērīgu nosēšanās turpināšanās pazīmju nav, nav arī sabrukšanas pazīmju.

5.

41-60

Mūrējums bojāts, ar ievērojamām plaisām, atsevišķu stabu novirze. Cokols ievērojami izliecies un izspiedies, caurejošas plaisas cokolā ar tendenci attīstīties visā ēkas augstumā. Pagraba grīdas un sienas izspiedušās. Nosēšanās turpināšanās pazīmes. Neatjaunošanas gadījumā celtnei draud sabrukšana.

Cokolā ievērojamas plaisas un novirzes. Sienās daudz plaisu. Plaisas ir arī sienu salaidumu vietās.

Fasādes horizontālās līnijas ievērojami izliektas. Sienas ar novirzījumiem. Deformācija nerada tiešus sabrukšanas draudus. Nosēšanās nevienmērīga.

6.

61-80

81-100

Mūrējums sagruvis. Remonts neracionāls.

Sienu deformācija cokolā tik liela, ka sagaidāma mūrējuma pilnīga sairšana un sabrukšana. Sienu horizontālās līnijas izliekušās, durvju un logu ailes sašķiebušās, cokols pilnīgi sabrucis.

Masveida progresējošas caurejošas plaisas visā ēkas augstumā.

II. Mūra sienas

Nr.
p.k.

Nolietojuma procents

Pazīmes

Pieejamas apskatei

Nav pieejamas tiešai apskatei
(apmestas vai apšūtas)

1.

0-10

Sienās plaisu nav. Fasādes horizontālo līniju (cokola, joslu, logu, dzegu) izliekumu nav.

Noviržu no vertikāles nav. Sienas sausas.

Fasāžu horizontālajās līnijās (cokola, joslu, logu, dzegu) izliekumu nav. Sienu apmetums vai apšuvums pilnīgā kārtībā. Sienu mūrējums bez horizon­tāliem izliekumiem pārsedzēs, palodzēs, jostās un dzegās.

2.

11-20

Plaisas pārsedzēs un robežlīnijā, kas atdala sienas ar dažādām slodzēm (dažāds stāvu skaits).

Nenozīmīgs fasādes horizontālo līniju izliekums. Noviržu no vertikāles nav. Sienas sausas.

Fasāžu horizontālajās līnijās izliekumu nav. Apšuvums vietām saplaisājis.

Apmetumā vai apšuvumā nenozīmīgas plaisas.

3.

21-30

Neievērojamas plaisas pārsedzēs un atšķirīgu stāvu skaita robežlīnijās. Jāizlabo ne vairāk kā 5 % no pārsedzēm. Vietām nenozīmīgi mūrējuma bojājumi, galvenokārt pie ūdens notekcaurulēm. Nenozīmīgs horizontālo līniju izliekums agrāk notikušas nosēšanās dēļ. Nevienmērīgas nosēšanās turpināšanās pazīmes nav novērojamas. Novirzes no vertikāles nenozīmīgas (ne vairāk par 1/10 sienas biezuma. Materiālu kvalitāte pilnīgi apmierinoša. Vietām nenozīmīgs sienu mitrums.

Apšuvums vietām bojāts un atdalījies. Apmetumā ir plaisas un sienu apakšējā daļā (cokolā) ievērojami bojājumi. Sienās horizontālās līnijas ievērojami izliekušās; vietām ievērojamas plaisas.

4.

31-40

Plaisas pārsedzēs un daļēji stabos. Jāizlabo ap 10 % no pārsedzēm. Dažādās vietās nenozīmīgs mūrējuma sagruvums. Nevien­mērīgas nosēšanās dēļ daudzās vietās redzams horizontālo līniju izliekums. Nosēšanās turpināšanās nav novērojama. Novirze no vertikāles līdz 1/6 no sienas biezuma. Daudzās vietās vērojams sienu mitrums.

Cokolā ievērojamas plaisas. Sienās daudz plaisu. Horizontālās līnijas daudzās vietās izliekušās. Apšuvumā vai apmetumā novērojama neliela izspiešanās. Sienas nav pasargātas no mitruma iesūkšanās.

5.

41-60

Ievērojamas plaisas, kuras jāizlabo, citādi ēkas saglabāšana nav iespējama. Nepieciešami steidzami labojumi. Nenozīmīgs fasādes horizontālo līniju izliekums, kas norāda uz nosēšanās turpināšanos. Novirze no vertikāles līdz 1/6 no sienas biezuma. Sienas mitras.

Cokolā ievērojamas plaisas. Sienās daudz plaisu, plaisas ir arī sienu salaidumu vietās. Fasādes horizontālās līnijas ievērojami izliektas. Apmetums vietām atlobījies. Deformācija nerada tiešus sabrukšanas draudus. Nosēšanās nevienmērīga.

6.

61-80

Jāpārmūrē līdz 25 % no sienas laukuma.

Sienu deformācija cokolā ir tik liela, ka sagaidāma mūrējuma pilnīga sairšana un sabrukšana. Apmetums atlobījies.

7.

81-100

Ievērojamas deformācijas, kas var radīt sabrukšanu.

Mūrējums sagruvis. Remonts neracionāls. Nepieciešama sienas pārmūrēšana.

III. Koka sienas

Nr.
p.k.

Nolietojuma procents

Pazīmes

Sienas pieejamas apskatei

Sienas nav pieejamas apskatei
(apmestas vai apšūtas)

1.

0-10

Koka materiāls pilnīgi saglabājies. Satrunējumu nav. Deformāciju nav.

Fasāžu horizontālajās līnijās (cokola, joslu, logu, dzegu) izliekumu nav. Sienu apmetums vai apšuvums pilnīgā kārtībā.

2.

11-20

Koka materiāls pilnīgi saglabājies. Satrunējumu nav. Ir deformācijas, taču bez būtiskas nozīmes.

Fasāžu horizontālajās līnijās iz­liekumu nav. Apšuvums vietām saplaisājis. Apmetumā vai apšuvumā nenozīmīgas plaisas.

3.

21-30

Kokam vietām žuvuma plaisas. Apakšējos vainagos redzami neievērojami bojājumi un satrunējuma pēdas. Vainaga maiņa nav nepieciešama. Redzamas nenozīmīgas deformācijas (sašķiebšanās) durvju un logu ailēs un dzegās.

Nenozīmīgi fasādes horizontālo līniju izliekumi. Apšuvums vietām bojāts un atdalījies, apmetumā ir plaisas un sienu apakšējā daļā (cokolā) ievērojami bojājumi. Apšuvumā pie cokola redzamas satrunējuma pēdas. Nepieciešams apšuvuma vai apmetuma remonts.

4.

31-40

Konstrukcija neizturīga. Koka materiālā daudz plaisu, atšķēlumu un saspiedumu. Daļa vainagu satrunējusi un nepieciešama apmaiņa līdz 15 %. Ir ievērojamas deformācijas izliekumi, ieliekumi, sienu izspiešanās un nevienmērīga nosēšanās.

Daudzās vietās redzami horizontālo līniju izliekumi un aplodu sašķiebšanās. Apšuvumā vai apmetumā novērojama neliela izspiešanās. Deformācijas mitruma un satrunējuma pazīmes.

5.

41-60

Koka materiāls daudzās vietās stipri bojāts. Ievērojami bojājumi no satrunējuma, nepieciešama vainaga maiņa līdz 30 %. Stipra sienu izspiešanās un ieliekšanās, nevienmērīga nosēšanās, logu un durvju aplodas sašķiebušās.

Bīstamas deformācijas. Lieli trupes bojājumi. Nepieciešama vainaga maiņa līdz 30 %.

6.

61-80

Konstrukcija atrodas sabrukšanas stāvoklī. Sienas stipri satrunējušas un bojātas māju sēnītes dēļ.

Konstrukcija atrodas sabrukšanas stāvoklī. Sienas stipri satrunējušas un bojātas māju sēnītes dēļ.

7.

81-100

Konstrukcija daļēji vai pilnīgi sabrukusi, koka materiāls satrunējis, nepieciešama nojaukšana.

Konstrukcija daļēji vai pilnīgi sabrukusi, koka materiāls satrunējis, nepieciešama nojaukšana.

IV. Pārsegumi

Nr.

p.k.

Nolietojuma procents

Pazīmes

1.

0-10

Ieliekumu nav. Griestu apmetumā sīkas plaisas. Grīdā plaisu nav. Nav atdalījušos apdares elementu. Šuvēs starp plātnēm plaisas.

2.

11-20

Ieliekumu nav. Griestu apmetumā neievērojamas plaisas. Grīdas ar niecīgām plaisām. Atdalījušies daži apdares elementi. Deformācijas dēļ plātnes nenozīmīgi pārvietojušās augstuma attiecībā vienai pret otru; šuvju aizpildījuma izlīdzinošā kārta atslāņojusies.

3.

21-30

Nenozīmīgs siju izliekums. Griestu apmetumā daudz plaisu, kas nav bīstamas. Sanitārajos mezglos neievērojamas mitruma pēdas. Grīdās plaisas. Atdalījušies daži apdares elementi. Mitrās vietās neliela satrunējuma pazīmes. Plātnēs plaisas šķērsām laidumam vai daudz nosēduma plaisu. Plātnes pārvietojušās augstuma attiecībā vienai pret otru; plātņu atbalsta vietās uz ārējām sienām caurtecējuma pēdas.

4.

31-40

Redzams siju ieliekums, nepieciešama dažu siju nomaiņa. Griestu apmetumā daudz plaisu, tas vietām nokritis. Nepieciešama apmetuma atjaunošana. Grīdas vietām nosēdušās ar lielām plaisām. Atdalījušies daudzi apdares elementi. Ievērojamu mitruma pēdu vietā neliela satrunējuma pazīmes. Plātņu laidumos un piekļāvuma vietās pie ārējām sienām plaisas. Uz sienām atbalsta vietās caurtecējuma pēdas vai caursalumi.

5.

41-60

Sijas ievērojami ieliekušās, nepieciešama daļēja apmaiņa un nostiprināšana ar pasijām. Griestu apmetums daudzās vietās nokritis. Nepieciešams jauns apmetums. Grīdas stipri nosēdušās un satrunējušas. Lielas mitruma pēdas. Bojājumus radījušas pelējuma un trupes izraisītājas mājas sēnes. Plātnēs gareniskas plaisas un šķērsplaisas, ieliekums. Plātņu atbalsta vietās plaisas ar tendenci palielināties. Plātnēm nokritusi aizsargkārta, atsedzot armatūru.

6.

61-100

Pārsegumi uz sabrukšanas robežas vai jau ir sabrukuši. Sabrukšanu radījušas pelējuma un trupes izraisītājas mājas sēnes. Plātnēs visur dziļas plaisas; plātnes nobīdījušās no plaknes un ievērojami ieliekušās. Plātnēm vietām atslāņojies un nokritis betons.

V. Jumta segums

Nr.
p.k.

Nolietojuma procents

Pazīmes

1.

0-10

Jumta segums bez bojājumiem.

2.

11-20

Jumta segums ar nelieliem virskārtas bojājumiem. Jumta segumā un salaiduma vietās ar vertikālajām virsmām atsevišķi sīki bojājumi un caurumi; notekūdeņu teknes ieliektas.

3.

21-30

Jumta segumā redzami bojājuma plankumi, jumts apsūnojis. Atsevišķi jumta ieseguma elementi bojāti. Jumta seguma augšējā kārtā uzpūstas virsmas, plaisas, pārrāvumi, nepieciešams nomainīt segumu līdz 30 % no virsmas laukuma.

4.

31-40

Jumta segumā bojājuma plankumi vairāk par 30 %. Atsevišķi jumta ieseguma elementi stipri bojāti, var būt zemjumta satecējumi. Sienu teknes un norobežojošie režģi stipri sarūsējuši un ievērojami bojāti; piekļāvumu vietās ar vertikālajām virsmām caurtecējumi. Bojātas ūdens pieņemšanas ierīces.

5.

41-60

Atsevišķas loksnes trūkst, atšķēlumi un plaisas, caurtecējumi un sniega sanesumi, lokšņu stiprinājums pie latojuma vietām atslābis. Sienu teknes vai ūdens pieņemšanas ietaišu pārkares sarūsējušas un sairušas, jumtā vietām caurtecējumi; masveidīgi bojāti norobežojošie režģi. Nepieciešama jumta seguma maiņa par 50 %.

6.

61-80

Masveida caurtecējumi, segums atslāņojies no pamatnes. Seguma elementi atdalījušies un bojāti. Daudz ielāpu, daļa sienu tekņu un pārkaru trūkst. Nepieciešama jumta seguma maiņa par 80 %.

7.

81-100

Jumta seguma nav vai daļēji nav.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
23.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Ēkas labiekārtojums

Labiekārtojuma veids:

1. Aukstā ūdens apgāde.

2. Centrālā apkure.

3. Elektroapgāde.

4. Gāzes apgāde.

5. Kanalizācija.

6. Karstā ūdens apgāde.

7. Kravas lifts.

8. Lietus ūdens kanalizācija.

9. Pasažieru lifts.

10. Savietotā sanitārtehniskā telpa.

11. Speciālā kanalizācija.

12. Tehnoloģiskie cauruļvadi.

13. Tualetes telpa.

14. Vannas (dušas) telpa.

15. Vietējā centralizētā apkure.

16. Vietējā krāsns apkure.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
24.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

(Pielikums grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

Stāva plāna saturs

1. Stāva plānā:

1.1. attēlo:

1.1.1. sienas, starpsienas un tajās esošās ailas;

1.1.2. starpsienas, kas nesniedzas līdz griestiem;

1.1.3. lodžijas, balkonus, terases, lieveņus;

1.1.4. telpās esošos izvirzījumus, nišas, ja to augstums no grīdas vienāds ar 1,60 metriem vai mazāks;

1.1.5. stacionāro krāšņu, kamīnu, pavardu, sildmūru un kolonnu pamatnes kontūras;

1.1.6. lifta, citu šahtu, ārējo un iekšējo kāpņu laida kontūras un pakāpienus, norādot kāpņu augšupejošo virzienu;

1.1.7. santehnikas ierīču izvietojumu telpā (atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu" 12.pielikumam);

1.2. ieraksta:

1.2.1. katras telpas kontūras iekšienē (daļskaitļa veidā) telpas numuru (skaitītājs) un platību (saucējs) ar noteiktību 0,1 m2, pēc iespējas to izvietojot kontūras centrā;

1.2.2. tikai pirmā stāva ēkas ārsienu un to izvirzīto daļu garumus;

1.2.3. Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu" 270.punktā minētos mērījumus, izņemot logu un durvju ailu horizontālos izmērus un attālumus, pēc kuriem nosaka to atrašanās vietu telpu sienās, kā arī sienu un pārseguma biezumus un telpu augstumus;

1.3. izveido rakstlaukumu, kurā ietver:

1.3.1. stāva numuru;

1.3.2.(svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);

1.3.3. būves kadastra apzīmējumu;

1.3.4. stāva plāna mērogu;

1.3.5.  (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);

1.3.6.  (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053).

2. Pie izejas uz koplietošanas telpām vai uz āru stāva plānā ieraksta:

2.1. telpu grupas kadastra apzīmējuma pēdējos trīs ciparus;

2.2. telpu grupai piešķirto numuru - adreses elementu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
25.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

(Pielikums grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

Apbūves plāna saturs

1. Apbūves plānā:

1.1. attēlo:

1.1.1. būves punktu, pierakstot tā koordinātas, noapaļotas līdz centimetram, un numuru;

1.1.2. zemes vienības robežas - pilsētā, ciemā, dārzkopības apbūves teritorijā;

1.1.3. zemes vienībai piegulošās ielas un to nosaukumus;

1.1.4. visu zemes vienības teritorijā esošo būvju ārējās kontūras;

1.2. visām ēkām ieraksta:

1.2.1. būves kadastra apzīmējuma pēdējos trīs ciparus vai būves kadastra apzīmējumu, ja būves kadastra apzīmējuma pirmie 11 cipari atšķiras no zemes vienības kadastra apzīmējuma;

1.2.2. adresi, ja tā atšķiras no zemes vienības adreses;

1.2.3. ārsienu horizontālo malu garumus;

1.3. zemes vienības teritorijā esošajām ēkām, kurām neveic kadastrālo uzmērīšanu, norāda:

1.3.1. ārsienu horizontālo malu garumus;

1.3.2. stāvu skaitu, ja tas ir noteikts;

1.3.3. apbūves laukumu;

1.4. izveido rakstlaukumu, kurā norāda:

1.4.1. zemes vienības kadastra apzīmējumu;

1.4.2. plāna mērogu;

1.4.3. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);

1.4.4. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053).

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
26.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Telpu grupu lietošanas veidi

(Pielikums svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

27.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Ēku konstruktīvo elementu īpatsvars

(Pielikums svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

28.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

(Pielikums grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

Telpu grupas plāna saturs

1. Telpu grupas plānu izgatavo, izmantojot digitālā veidā sastādītā aktualizētā ēkas stāva plāna informāciju.

2. Telpu grupas plānā attēlo būves punktu, pierakstot tā koordinātas, noapaļotas līdz centimetram, un numuru.

3. Telpu grupas plāna rakstlaukumā ietver:

3.1. telpu grupas kadastra apzīmējumu;

3.2. mērogu;

3.3.(svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);

3.4. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);

3.5. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053).

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
29.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas saturs

(Pielikums grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.216; MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

1. Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā apkopo ēkas kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos datus.

2. Uz ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas vāka ir:

2.1. Valsts zemes dienesta nosaukums;

2.2. uzraksts "Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta";

2.3. būves kadastra apzīmējums;

2.4. ēkas nosaukums (atbilstoši projekta dokumentācijai);

2.5. ēkas adrese, ja vietējā pašvaldība tādu ir piešķīrusi;

2.6. atzīme par patvaļīgās būvniecības pazīmi;

2.7. ēkas kadastrālās uzmērīšanas datums;

2.8. Valsts zemes dienesta pilnvarotās personas paraksts.

3. Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā iekļauj šādu informāciju par būvi:

3.1. ēkas galvenais lietošanas veids un tā kods;

3.2. ēkas tips un tā kods;

3.3. pirmreizējais ekspluatācijā pieņemšanas gads;

3.3.1 datums, kad veikta pēdējā rekonstrukcija vai renovācija;

3.4. ēkā esošo telpu grupu skaits;

3.5. ēkas virszemes un pazemes stāvu skaits;

3.6. ēkas fiziskais stāvoklis;

3.7. konstruktīvie elementi, to materiāli;

3.8. apjoma rādītāji, apjoms un mērvienība;

3.9. labiekārtojums, tā veidi un apjoms;

3.10. ēkas eksplikācija - ēkas kopējās platības sadalījums pēc tajā esošajiem platību veidiem;

3.11. telpu grupas nosaukums;

3.12. telpu grupas kadastra apzīmējuma pēdējie trīs cipari;

3.13. telpu grupai piešķirtais numurs - adreses elements;

3.14. telpu grupas lietošanas veids un tā kods;

3.15. telpu grupas novietojums ēkā, norādot ēkas stāvu vai stāvus;

3.16. telpu grupas eksplikācija:

3.16.1. telpas numuri telpu grupā;

3.16.2. telpas nosaukumi, ja projekta dokumentācijā tādi ir norādīti;

3.16.3. telpas veids;

3.16.4. telpas platība un tās sadalījums pēc platību veidiem;

3.16.5. telpas augstums;

3.16.6. patvaļīgas būvniecības pazīmes;

3.16.7. telpu grupas un atsevišķu platību veidu kopējā platība;

3.16.8. datums, kad veikta pēdējā rekonstrukcija vai renovācija.

4. Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā iekļauj:

4.1. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);

4.2. apbūves plānu;

4.3. stāvu plānus.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
30.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietas saturs

(Pielikums grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.216; MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

1. Inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietā apkopo inženierbūves kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos datus.

2. Uz inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietas vāka ir:

2.1. Valsts zemes dienesta nosaukums;

2.2. uzraksts "Inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lieta";

2.3. būves kadastra apzīmējums;

2.4. inženierbūves nosaukums;

2.5. atzīme par patvaļīgas būvniecības pazīmi;

2.6. inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas datums;

2.7. Valsts zemes dienesta pilnvarotās personas paraksts.

3. Inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietā iekļauj šādu informāciju par būvi:

3.1. inženierbūves galvenais lietošanas veids un tā kods;

3.2. inženierbūves tips un tā kods;

3.3. pirmreizējais ekspluatācijā pieņemšanas gads;

3.3.1 datums, kad veikta pēdējā rekonstrukcija vai renovācija;

3.4. inženierbūves fiziskais stāvoklis;

3.5. konstruktīvie elementi, to materiāli;

3.6. apjoma rādītāji un apjoms;

3.7. labiekārtojums, tā veidi un apjoms;

3.8. informācija par inženierbūves daļām, norādot to numuru, nosaukumu, materiālu, apjomu un mērvienību.

4. Inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas lietā iekļauj:

4.1. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);

4.2. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);

4.3. inženierbūves plānu;

4.4. inženierbūves fotogrāfijas.

Piezīme.

Ja telpā ir atšķirīgi augstumi (sākot no 15 cm), stāva plānā grafiski attēlo augstuma maiņas vietu, tajā pierakstot attiecīgos augstumus.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
31.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietas saturs

(Pielikums grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.216; MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

1. Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietā apkopo telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos datus.

2. Uz telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietas vāka ir:

2.1. Valsts zemes dienesta nosaukums;

2.2. uzraksts "Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta";

2.3. telpu grupas kadastra apzīmējums;

2.4. telpu grupas nosaukums;

2.5. telpu grupas lietošanas veids un tā kods;

2.6. telpu grupas adrese, ja vietējā pašvaldība tādu ir piešķīrusi;

2.7. atzīme par patvaļīgās būvniecības pazīmi;

2.8. telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas datums;

2.9. Valsts zemes dienesta pilnvarotās personas paraksts.

3. Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietā iekļauj šādu informāciju par būvi:

3.1. būves nosaukums;

3.2. būves galvenais lietošanas veids un tā kods;

3.3. būves tips un tā kods;

3.4. būves ārsienu materiāls un tā kods;

3.5. būves virszemes un pazemes stāvu skaits;

3.6. apjoma rādītāji, apjoms un mērvienība;

3.7. telpu grupu skaits;

3.8. pirmreizējais ekspluatācijā pieņemšanas gads;

3.9. būves kadastrālās uzmērīšanas datums;

3.10. būves fiziskais stāvoklis;

3.11. datums, kad veikta pēdējā rekonstrukcija vai renovācija.

4. Informācijā par telpu grupu norāda informāciju no ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas par konkrēto telpu grupu, papildus ierakstot telpu grupas labiekārtojumu atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu" 21.pielikumam.

5. Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietā iekļauj:

5.1. (svītrots ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053);

5.2. telpu grupas plānu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
32.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

(Pielikums grozīts ar MK 15.09.2009. noteikumiem Nr.1053)

Piezīme.

Papildus inženierbūves plānā attēlo būves punktu, pierakstot tā koordinātas, noapa­ļotas līdz centimetram, un numuru.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
33.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Inženierbūvju tipu, kam ir ēku pazīmes, konstruktīvo elementu izmaksu īpatsvars

(Pielikums svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

34.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

(Pielikums MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

35.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

(Pielikums MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

36.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
37.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Būves galvenā lietošanas veida noteikšanas kārtība

(Pielikums svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.190)

38.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Fiziskā stāvokļa noteikšanas kritēriji par valsts noslēpuma objektu atzītai ēkai

(Pielikums MK 25.03.2008. noteikumu Nr.216 redakcijā)

Ja kadastrāli uzmērāmai ēkai trūkst kāda no konstruktīvajiem elementiem, tā neesību ņem vērā, nosakot ēkas fizisko stāvokli, attiecīgi palielinot ēkas fiziskā stāvokļa procentu. Pilnībā trūkstot pamatiem, palielinājums ir par 7 %, sienām - par 64 %, pārsegumiem - par 24 % un jumtam - par 5 %. Ja konstruktīvā elementa trūkst daļēji, fiziskā stāvokļa palielinājumu konstruktīvajam elementam nosaka proporcionāli tā neesošajai daļai. Fiziskā stāvokļa (%) palielinājumu neesošajiem ēkas konstruktīvajiem elementiem veic pirms nolietojuma noteikšanas ēkas esošajiem konstruktīvajiem elementiem.

Nosakot fizisko stāvokli ēkas esošajiem konstruktīvajiem elementiem, to nolietojumu attiecina uz ēku kopumā atbilstoši tabulā minētajām nolietojuma pazīmēm.

Kadastrāli uzmērāmai ēkai fiziskā stāvokļa novērtējuma rezultātu, izteiktu procentos, noapaļo ar precizitāti līdz desmit procentiem.

Nr.
p.k.

Nolietojums (procentos
līdz)

Galvenās nolietojuma pazīmes

1.

10

Konstrukcijas labā stāvoklī, daži sīki defekti

2.

20

Dažas sīkas plaisas mūra sienās, koka ārējais apšuvums

vietām saplaisājis, jumtam bojātas skārda apdares

3.

30

Vietām izdēdējušas šuves mūrī, koka ārējais apšuvums vai apmetums ievērojami saplaisājis, jumta ieklājumam veikts sīkais remonts (ielāpi)

4.

40

Izdrupuši atsevišķi ķieģeļi no dzegām, nolupis fasādes apmetums zem dzegām, pie stūriem, atsevišķas dziļas plaisas vai tās aizziestas, koka apšuvums iepuvis zem ailēm vai pie pamatiem

5.

60

Novērojama pamatu sēšanās, ievērojamas plaisas pamatos un mūra sienās visā būves augstumā, koka sienās sagriezušās logu vai durvju aplodas, novērojams spāru ieliekums, jumtam redzami bojājumi

6.

80

Mūra sienas novirzījušās no vertikālā stāvokļa, koka sienās novērojami vispārēji izpuvumi, jumtam ievērojami bojājumi

7.

90

Būves daļas sagāzušās, tās atjaunošana nav lietderīga

8.

100

Ir konstatējams viens vai vairāki būves konstruktīvie elementi, bet tie ir sliktā tehniskā stāvoklī

39.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182

(Pielikums MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

Inženierbūves datu deklarācija

40.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Inženierbūves datu deklarācijas aizpildīšanas kārtība

(Pielikums MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

Inženierbūves datu deklarāciju ierosinātājs aizpilda šādā kārtībā:

1. Zemes vienības kadastra apzīmējums:

1.1. norāda kadastra apzīmējumu zemes vienībai, uz kuras atrodas būve un par kuru aizpilda inženierbūves datu deklarāciju;

1.2. ja lineāras formas inženierbūve atrodas uz vairākām zemes vienībām, norāda tās (pirmās) zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras sākas inženierbūve;

1.3. ja punktveida inženierbūve atrodas uz vairākām zemes vienībām, norāda tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras atrodas lielākā inženierbūves laukuma daļa.

2. Būves kadastra apzīmējums (ja būve ir reģistrēta kadastrā)

Norāda būves kadastra apzīmējumu (tikai tajos gadījumos, ja inženierbūves datu deklarācija tiek iesniegta par kadastra informācijas sistēmā reģistrētu inženierbūvi, kurai nav aprēķināta kadastrālā vērtība, vai tādu būvi, kurai atbilstoši šo noteikumu 434.5 punktam inženierbūves tips mainīts uz ēkas tipu un tipa maiņas rezultātā nav aprēķināta būves kadastrālā vērtība).

3. Ekspluatācijas uzsākšanas gads

Ja atsevišķām inženierbūves daļām ir atšķirīgi ekspluatācijas uzsākšanas gadi, norāda to gadu, kurā pirmreizēji uzsākts ekspluatēt kādu no inženierbūves daļām.

4. Būves klases kods

Norāda būves klases četru decimālzīmju kodu saskaņā ar Būvju klasifikāciju.

5. Būves nosaukums

Norāda būves nosaukumu, kas minēts šo noteikumu 7.1. vai 7.2.apakšpunktā norādītajos dokumentos.

6. Būves tipa kods:

6.1. norāda inženierbūves tipa astoņu decimālzīmju kodu saskaņā ar Būvju klasifikāciju, ievērojot, lai tipa pirmie četri cipari sakristu ar datu laukā "Kods" norādīto inženierbūves klases kodu;

6.2. ja inženierbūve sastāv no vairākām atšķirīgām daļām, kur katrai tās daļai ir piemērojams inženierbūves tips no vienas tipu grupas, norāda to tipu, kuram ir lielākais (dominējošais) apjoms.

Piemērs. Ceļa klātne, kuras kopējais apjoma rādītājs (laukums) ir 861 m2, dabā sastāv no divām daļām ar atšķirīgiem segumiem, kur katrai daļai atbilst cits tips – 21120101 "Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu" un 21120102 "Ielas, ceļi un laukumi ar mīksto segumu". Ja ceļa daļas ar cieto segumu apjoma rādītāja (laukuma) lielums ir 525 m2, bet ceļa daļas ar mīksto segumu apjoma rādītājs (laukums) ir 336 m2, tad būves tipa kodu norāda 21120101, jo ceļa klātnei dominējošais ir cietais segums.

7. Būves apjoma rādītāji:

7.1. norāda tos inženierbūves kopējos apjomus, kuru veidi un mērvienības attiecīgajam inženierbūves tipam noteiktas šo noteikumu 41.pielikumā;

7.2. inženierbūves apjomu iegūst, summējot katras inženierbūves daļas apjomus (ja inženierbūve sastāv no vairākām daļām);

7.3. apjomus iegūst vai aprēķina no dokumentos norādītajiem apjoma rādītājiem (izmēriem) vai veicot mērījumus dabā;

7.4. ja deklarāciju aizpilda par inženierbūvi, kura jau ir reģistrēta kadastra informācijas sistēmā, vai par tādu kadastra informācijas sistēmā reģistrētu būvi, kura atbilst šo noteikumu 434.5 punktā noteiktajam statusam, norāda visus šo noteikumu 41.pielikumā attiecīgajam būves tipam norādītos apjoma rādītāju apjomus neatkarīgi no šo apjomu esības vai neesības kadastra informācijas sistēmā.

41.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182
Atsevišķu būvju tipu apjoma rādītāji un inženierbūvju normatīvais kalpošanas ilgums

(Pielikums MK 23.02.2010. noteikumu Nr.190 redakcijā)

Kods

Nosaukums

Apjoma rādītāji

Normatīvais kalpošanas ilgums (gados) fiziskā stāvokļa aprēķinam

Skaidrojošās piezīmes

veids

mērvienība

2 INŽENIERBŪVES
21 Transporta būves
211 Autoceļi, ielas un ceļi
2111 Autoceļi
211101 Valsts autoceļi
21110101 Valsts galvenie autoceļi, reģionālie un vietējie autoceļi

laukums
platums
garums

m2
m
m

20

Laukums – ceļa klātnes laukums, ieskaitot apmaļu laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu.
Platums – brauktuves platums.
Garums – brauktuves garums pa ceļa ass līniju
2112 Ielas un ceļi
211201 Ielas un ceļi
21120101 Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu

laukums
platums
garums

m2
m
m

20

Laukums – ceļa vai laukuma klātnes laukums, ieskaitot apmaļu laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu.
Platums – ceļa vai laukuma brauktuves platums.
Garums – ceļa vai laukuma brauktuves garums pa ceļa ass līniju
21120102 Ielas, ceļi un laukumi ar mīksto segumu

laukums
platums
garums

m2
m
m

15

Laukums – ceļa vai laukuma klātnes laukums, ieskaitot apmaļu laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu.
Platums – ceļa vai laukuma brauktuves platums.
Garums – ceļa vai laukuma brauktuves garums pa ceļa ass līniju
212 Sliežu ceļi
2121 Dzelzceļi
212101 Platsliežu dzelzceļi
21210101 Platsliežu dzelzceļi

garums

m

30

Garums – vienceļa platsliežu dzelzceļa līnijas garums pa sliežu ceļa ass līniju. Divceļu utt. dzelzceļa līnijām blakusceļu garumus summē
212102 Šaursliežu dzelzceļi
21210201 Šaursliežu dzelzceļi

garums

m

30

Garums – vienceļa šaursliežu dzelzceļa līnijas garums pa sliežu ceļa ass līniju. Divceļu utt. dzelzceļa līnijām blakusceļu garumus summē
2122 Pilsētas sliežu ceļi
212201 Tramvaju ceļi
21220101 Tramvaja sliežu ceļi bez ceļa seguma

garums

m

30

Garums – vienceļa tramvaja ceļa līnijas garums pa sliežu ceļa ass līniju. Divceļu utt. līnijām blakusceļu garumus summē
21220102 Tramvaja sliežu ceļi ar ceļa segumu

garums

m

30

Garums – vienceļa tramvaja ceļa līnijas garums pa sliežu ceļa ass līniju. Divceļu utt. līnijām blakusceļu garumus summē
213 Lidlauku skrejceļi
2130 Lidlauku skrejceļi
213001 Lidlauku skrejceļi
21300101 Lidlauku skrejceļi un stāvvietas

laukums

m2

15

Laukums – skrejceļa un stāvvietu klātnes laukums, ieskaitot apmaļu aizņemto laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu
214 Tilti, estakādes, tuneļi un pazemes ceļi
2141 Tilti un estakādes
214101 Autoceļu un dzelzceļu tilti, viadukti un ceļa pārvadi
21410101 Autoceļa un dzelzceļa dzelzsbetona un metāla laidumu tilti

laukums
garums

m2
m

100

Laukums – tilta laiduma konstrukcijas laukums, ieskaitot krasta balstu aizņemto laukumu.
Garums – tilta laiduma konstrukcijas garums pa tilta ass līniju
21410102 Autoceļa un dzelzceļa koka laidumu tilti

laukums
garums

m2
m

20

Laukums – tilta laiduma konstrukcijas laukums, ieskaitot krasta balstu aizņemto laukumu.
Garums – tilta laiduma konstrukcijas garums pa tilta ass līniju
214102 Kājāmgājēju tilti
21410201 Dzelzsbetona, metāla un mūra laidumu gājēju tilti vai virszemes gājēju pārejas

laukums
garums

m2
m

100

Laukums – laiduma konstrukcijas laukums, ieskaitot noeju laukumu.

Garums – laiduma konstrukcijas garums pa tilta vai gājēju pārejas ass līniju

21410202 Koka laidumu gājēju tilts

laukums
garums

m2
m

20

Laukums – laiduma konstrukcijas laukums, ieskaitot noeju laukumu Garums – laiduma konstrukcijas garums pa tilta ass līniju
214103 Estakādes
21410301 Dzelzceļu estakādes

laukums
garums

m2
m

40

Laukums – laiduma konstrukcijas laukums.
Garums – laiduma konstrukcijas garums pa estakādes ass līniju
21410302 Rūpniecības uzņēmumu ražošanas procesu estakādes

laukums
garums

m2
m

40

Laukums – laiduma konstrukcijas laukums.
Garums – laiduma konstrukcijas garums pa estakādes ass līniju
21410303 Gaisa cauruļvadu pārvadu estakādes

laukums
garums

m2
m

40

Laukums – laiduma konstrukcijas laukums.
Garums – laiduma konstrukcijas garums pa estakādes ass līniju
2142 Tuneļi un pazemes ceļi
214201 Transporta un gājēju tuneļi
21420101 Transporta un gājēju tuneļi

laukums
garums
augstums

m2
m
m

100

Laukums – plaknes laukums tuneļa grīdas līmenī, kuru ierobežo tuneļa ārējais perimetrs, ieskaitot tuneļa ārsienu un noeju aizņemto laukumu.
Garums – tuneļa garums pa tuneļa ass līniju.
Augstums – tuneļa iekšējais augstums no tuneļa grīdas līdz pārsegumam
215 Ostas, ūdensceļi, dambji un citas hidrobūves
2151 Ostas un kuģojamie kanāli
215101 Piestātnes un piestātņu krastmalas
21510101 Krastmalas ar dažāda veida krasta nostiprinājumiem

garums
laukums
augstums

m
m2
m

50

Garums – krastmalas garums pa krasta līniju.
Laukums – horizontālas plaknes laukums zemes virsmas līmenī, kuru ierobežo krasta nostiprinājuma robežas.
Augstums – krastmalas nostiprinājuma konstrukciju lielākais augstums no gultnes virsmas līdz nostiprinājuma augšējai daļai
21510102 Iekšzemes ūdeņu piestātnes

garums
laukums
augstums

m
m2
m

50

Garums – piestātnes garums pa krasta līniju.
Laukums – horizontālas plaknes laukums zemes virsmas līmenī, kuru ierobežo krasta nostiprinājuma robežas.
Augstums – piestātnes nostiprinājuma konstrukciju lielākais augstums no gultnes virsmas līdz piestātnes augšējai daļai
215102 Ostu akvatoriju būves
21510201 Moli un viļņlauži

garums
augstums

m
m

50

Garums – pa būves virsmas ass līniju.
Augstums – lielākais augstums no gultnes līdz mola vai viļņlauža virsmai
21510202 Jūras ostu piestātnes

garums
laukums
augstums

m
m2
m

50

Garums – piestātnes garums pa krasta līniju.
Laukums – horizontālas plaknes laukums zemes virsmas līmenī, kuru ierobežo krasta nostiprinājuma robežas.
Augstums – piestātnes nostiprinājuma konstrukciju lielākais augstums no gultnes virsmas līdz piestātnes augšējai daļai
2152 Dambji
215201 Dambji
21520101 Dambji ar nostiprinātām nogāzēm

būvtilpums
garums

m3
m

50

Būvtilpums – tilpums starp dambja ārējo virsmu un dambja pamatni.
Garums – dambja horizontālās virsmas garums pa dambja virsmas ass līniju
21520102 Dambji bez nogāžu nostiprināšanas

būvtilpums
garums

m3
m

50

Būvtilpums – tilpums starp dambja ārējo virsmu un dambja pamatni.
Garums – dambja horizontālās virsmas garums pa dambja virsmas ass līniju
22 Cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas
221 Maģistrālie cauruļvadi, maģistrālās sakaru un elektropārvades līnijas
2211 Maģistrālie naftas produktu un gāzes cauruļvadi
221101 Maģistrālie naftas produktu cauruļvadi
22110101 Maģistrālie naftas produktu cauruļvadi ar iekšējo diametru 500 mm un lielāku

garums
diametrs

m
mm

30

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
221102 Gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas
22110201 Pārvades sistēmas gāzesvadi ar iekšējo diametru līdz 300 mm (ieskaitot)

garums
diametrs

m
mm

30

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22110202 Pārvades sistēmas gāzesvadi ar iekšējo diametru no 300 līdz 600 mm (ieskaitot)

garums
diametrs

m
mm

30

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22110203 Pārvades sistēmas gāzesvadi ar iekšējo diametru lielāku par 600 mm

garums
diametrs

m
mm

30

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
2212 Maģistrālie ūdensapgādes cauruļvadi
221201 Maģistrālie ūdensapgādes cauruļvadi
22120101 Ūdensvadi ar iekšējo diametru no 150 līdz 300 mm (ieskaitot)

garums
diametrs

m
mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22120102 Ūdensvadi ar iekšējo diametru no 300 līdz 600 mm (ieskaitot)

garums
diametrs

m
mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22120103 Ūdensvadi ar iekšējo diametru no 600 līdz 900 mm (ieskaitot)

garums
diametrs

m
mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22120104 Ūdensvadi ar iekšējo diametru, lielāku par 900 mm

garums
diametrs

m
mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
2213 Maģistrālās sakaru līnijas
221301 Masti un torņi
22130101 Režģotie torņi un masti

augstums
laukums

m
m2

30

Augstums – torņa vai masta augstums no pamatu virsmas līdz torņa vai masta konstrukcijas augstākajam punktam.
Laukums – plaknes laukums torņa vai masta pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai atsaišu (enkuru) jeb stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs
22130102 Čaulveida torņi vai masti

augstums
laukums

m
m2

30

Augstums – torņa vai masta augstums no pamatu virsmas līdz torņa vai masta konstrukcijas augstākajam punktam.
Laukums – plaknes laukums torņa vai masta pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai atsaišu (enkuru) jeb stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs
22130103 Torņi ar augstumu, lielāku par 300 m

augstums
laukums

m
m2

30

Augstums – torņa vai masta augstums no pamatu virsmas līdz torņa vai masta konstrukcijas augstākajam punktam.
Laukums – plaknes laukums torņa vai masta pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai atsaišu (enkuru) jeb stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs
221302 Maģistrālās sakaru līnijas
22130201 Maģistrālās sakaru līnijas

garums

m

30

Garums – sakaru līnijas garums
2214 Maģistrālās elektropārvades līnijas
221401 Elektropārvades virszemes līnijas
22140101 330 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
22140102 110 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
221402 Elektropārvades pazemes līnijas
22140201 330 kilovoltu pazemes kabeļu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
22140202 110 kilovoltu pazemes kabeļu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
221403 Elektrosadales virszemes līnijas
22140301 Vidussprieguma 6, 10 un 20 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
22140302 Zemsprieguma 0,4 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
221404 Elektrosadales pazemes līnijas
22140401 6, 10 un 20 kilovoltu pazemes kabeļu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
22140402 Zemsprieguma 0,4 kilovoltu kabeļu elektrolīnijas

garums

m

30

Garums – elektropārvades līnijas garums
222 Vietējās nozīmes cauruļvadi un kabeļi
2221 Gāzes sadales sistēmas
222101 Sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot)
22210101 Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru līdz 150 mm (ieskaitot)

garums
diametrs

m
mm

30

Garums – gāzesvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22210102 Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru no 150 līdz 400 mm (ieskaitot)

garums
diametrs

m
mm

30

Garums – gāzesvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22210103 Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru, lielāku par 400 mm

garums
diametrs

m
mm

30

Garums – gāzesvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
222102 Sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu no 0,4 līdz 1,6 megapaskāliem
22210201 Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru līdz 150 mm (ieskaitot)

garums
diametrs

m
mm

30

Garums – gāzesvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22210202 Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru no 150 līdz 400 mm (ieskaitot)

garums
diametrs

m
mm

30

Garums – gāzesvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22210203 Sadales sistēmas gāzesvadi ar cauruļu iekšējo diametru, lielāku par 400 mm

garums
diametrs

m
mm

30

Garums – gāzesvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
2222 Vietējās nozīmes ūdens piegādes cauruļvadi
222201 Ūdens ieguves urbumi un grodu akas
22220101 Ūdens ieguves urbumi vai grodu akas

augstums
diametrs

m
mm

20

Augstums – artēziskās akas vai grodu akas augstums no filtra vai pirmā groda apakšas līdz zemes virsmai, ieskaitot caurules vai groda virszemes daļas augstumu.
Diametrs – artēziskās akas aizsargcaurules vai groda lielākais iekšējais diametrs
222202 Ūdenstorņi
22220201 Ūdenstorņi ar ūdens rezervuāra ietilpību līdz 200 m3 (ieskaitot)

augstums
būvtilpums
laukums
ietilpība

m
m3
m2
m3

20

Augstums – torņa augstums no pamatu virsmas līdz ūdens rezervuāra apakšai.
Būvtilpums – tilpums starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām un plakni pamatu virsmas līmenī.
Laukums – horizontālās plaknes laukums torņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs.
Ietilpība – ūdens daudzums, kuru iespējams iepildīt rezervuārā
22220202 Ūdenstorņi ar ūdens rezervuāra ietilpību, lielāku par 200 m3

augstums
būvtilpums
laukums
ietilpība

m
m3
m2
m3

20

Augstums – torņa augstums no pamatu virsmas līdz ūdens rezervuāra apakšai.
Būvtilpums – tilpums starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām un plakni pamatu virsmas līmenī.
Laukums – horizontālās plaknes laukums torņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs.
Ietilpība – ūdens daudzums, kuru iespējams iepildīt rezervuārā
222203 Ūdensapgādes cauruļvadi  
22220301 Ūdensvadu tīkli ar cauruļu iekšējo diametru līdz 350 mm (ieskaitot)

garums
diametrs

m
mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22220302 Ūdensvadu tīkli ar cauruļu iekšējo diametru, lielāku par 350 mm

garums
diametrs

m
mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
222204 Siltumapgādes cauruļvadi
22220401 Termofikācijas, tvaika un kondensāta cauruļvadi siltumtrašu kanālos ar iekšējo diametru līdz 300 mm (ieskaitot) un siltumizolāciju

garums
diametrs


 

mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22220402 Termofikācijas, tvaika un kondensāta cauruļvadi siltumtrašu kanālos ar iekšējo diametru, lielāku par 300 mm, un siltumizolāciju

garums
diametrs

m
mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22220403 Virszemes termofikācijas un tvaika cauruļvadi ar siltumizolāciju

garums
diametrs

m
mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22220404 Bezkanāla pazemes siltumtīklu cauruļvadi ar iekšējo diametru līdz 500 mm (ieskaitot) un siltumizolāciju

garums
diametrs

m
mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22220405 Bezkanāla pazemes siltumtīklu cauruļvadi ar iekšējo diametru, lielāku par 500 mm, un siltumizolāciju

garums
diametrs

m
mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
222205 Ūdens gradētavas
22220501 Ūdens gradētavas

laukums
augstums
būvtilpums

m2
m
m3

20

Laukums – kondensātu uztverošās virsmas laukums.
Augstums – no pamatu virsmas līdz gradētavas augstākajam punktam.
Būvtilpums – tilpums starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām
2223 Vietējās nozīmes notekūdeņu cauruļvadi
222301 Kanalizācijas tīklu cauruļvadi  
22230101 Čuguna vai dzelzsbetona kanalizācijas cauruļvadi

garums
diametrs

m
mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22230102 Tērauda cauruļvadu kanalizācijas kolektoru pārejas zem upju gultnēm

garums
diametrs

m
mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
22230103 Keramikas vai plastmasas kanalizācijas cauruļvadi

garums
diametrs

m
mm

20

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
222302 Notekūdeņu attīrīšanas būves  
22230201 Attīrīšanas iekārtu rezervuāri

laukums
augstums
būvtilpums
ietilpība

m2
m
m3
m3

20

Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo rezervuāra sienu ārējais perimetrs.
Augstums – lielākais vertikālais rezervuāra iekšējais augstums.
Būvtilpums – tilpums, ko ierobežo rezervuāra ārējā virsma.
Ietilpība – šķidruma daudzums, kuru iespējams iepildīt rezervuārā
22230202 Attīrīšanas iekārtu baseini

laukums
būvtilpums
ietilpība
augstums

m2
m3
m3
m

20

Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo baseinu sienu ārējais perimetrs.
Būvtilpums – tilpums, ko ierobežo baseina norobežojošo konstrukciju ārējā virsma.
Ietilpība – šķidruma daudzums, kuru iespējams iepildīt baseinā.
Augstums – lielākais augstums no baseina grīdas līdz baseina sienas horizontālajai virsmai
22230203 Dūņu lauki ar pamatni

laukums
būvtilpums
ietilpība

m2
m3
m3

20

Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo būves sienu ārējais perimetrs.
Būvtilpums – tilpums, ko ierobežo būves norobežojošo konstrukciju ārējā virsma.
Ietilpība – šķidru dūņu daudzums, ko iespējams iepildīt ar sienām norobežotā dūņu laukā
2224 Vietējās nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļi
222401 Vietējie sakaru kabeļi  
22240101 Sakaru kabeļu kanalizācijas cauruļvadi

garums
diametrs

m
mm

30

Garums – cauruļvada garums.
Diametrs – cauruļvada lielākais iekšējais diametrs
23 Kompleksās būves rūpnieciskās ražošanas uzņēmumos
230 Kompleksās būves rūpnieciskās ražošanas uzņēmumos  
2301 Ieguves rūpniecības vai iežieguves būves
230101 Ieguves rūpniecības vai iežieguves būves  
23010101 Ieguves rūpniecības vai derīgo izrakteņu ieguves būves

augstums
diametrs

m
mm

20

Augstums – naftas vai gāzes urbuma dziļums.
Diametrs – naftas vai gāzes urbuma lielākais iekšējais diametrs
2302 Spēkstaciju būves  
230201 Spēkstaciju būves  
23020101 Vēja turbīnu torņu elektrostacijas

augstums
laukums

m
m2

30

Augstums – lielākais torņa augstums no pamatu virsmas līdz torņa konstrukcijas augstākajam punktam.
Laukums – horizontālas plaknes laukums torņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs
24 Citas inženierbūves  
241 Sporta un atpūtas būves  
2411 Sporta laukumi
241101 Sporta laukumi, trases  
24110101 Sporta laukumi un trases ar cieto segumu

laukums

m2

15

Laukums – klātnes laukums, ieskaitot apmaļu aizņemto laukumu, neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu
24110102 Sporta laukumi un trases ar mīksto segumu

laukums

m2

15

Laukums – klātnes laukums, ieskaitot apmaļu aizņemto laukumu
2412 Citas sporta un atpūtas būves
241201 Citas sporta un atpūtas būves  
24120101 Tribīnes

laukums

m2

15

Laukums – horizontālas plaknes laukums tribīnes pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo tribīnes ārējais perimetrs
24120102 Velotreki

laukums

m2

15

Laukums – horizontālas plaknes laukums velotreka pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo velotreka ārējais perimetrs
24120103 Peldbaseini

laukums
būvtilpums
ietilpība
augstums

m2
m3
m3
m

15

Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo baseinu sienu ārējais perimetrs.
Būvtilpums – tilpums, ko ierobežo baseina norobežojošo konstrukciju ārējā virsma.
Ietilpība – šķidruma daudzums, kuru iespējams iepildīt baseinā.
Augstums – lielākais augstums no baseina grīdas līdz baseina sienas horizontālajai virsmai
242 Citas, iepriekš neklasificētas inženierbūves  
2420 Citas, iepriekš neklasificētas inženierbūves
242001 Dūmeņi  
24200101 Ķieģeļu dūmeņi

augstums
laukums

m
m2

30

Augstums – dūmeņa augstums no pamatu virsmas līdz dūmeņa sienu augstākajam punktam.
Laukums – horizontālas plaknes laukums dūmeņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs
24200102 Dzelzsbetona dūmeņi

augstums
laukums

m
m2

30

Augstums – dūmeņa augstums no pamatu virsmas līdz dūmeņa sienu augstākajam punktam.
Laukums – horizontālas plaknes laukums dūmeņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs
24200103 Metāla dūmeņi

augstums
laukums

m
m2

30

Augstums – dūmeņa augstums no pamatu virsmas līdz dūmeņa sienu augstākajam punktam.
Laukums – horizontālas plaknes laukums dūmeņa pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs
242002 Baseini
24200201 Baseini

laukums
būvtilpums
ietilpība
augstums

m2
m3
m3
m

20

Laukums – lielākais horizontālās plaknes laukums, kuru ierobežo baseinu sienu ārējais perimetrs.
Būvtilpums – tilpums ko ierobežo baseina norobežojošo konstrukciju ārējā virsma.
Ietilpība – šķidruma daudzums, kuru iespējams iepildīt baseinā.
Augstums – lielākais augstums no baseina grīdas līdz baseina sienas horizontālajai virsmai
242003 Elevatoru–noliktavu uzņēmumu būves  
24200301 Elevatoru un graudu pārstrādes (pirmapstrādes) uzņēmumu tvertnes graudu piegādāšanai transportam un atkritumiem

laukums
augstums
būvtilpums
ietilpība

m2
m
m3
m3

20

Laukums – plaknes laukums pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs.
Augstums – lielākais tvertnes iekšējais augstums.
Būvtilpums – tilpums, kuru ierobežo tvertnes ārējā virsma.
Ietilpība – vielas daudzums, kuru iespējams iepildīt
242004 Apgaismes būves
24200401 Apgaismošanas līnijas ar balstiem un lampām

garums

m

30

Garums – apgaismošanas līnijas garums
242005 Žogi  
24200501 Žogi bez cokola ar koka, klūgu pinuma vai citu līdzīgu materiālu pildījumu

laukums
garums
augstums

m2
m
m

15

Laukums – žoga garuma un augstuma reizinājums.
Garums – žoga un vārtu kopējais garums.
Augstums – lielākais vertikālais augstums no zemes virsmas līdz žoga pildījuma augšai
24200502 Žogi bez cokola ar metāla, stikla vai citu līdzīgu materiālu pildījumu

laukums
garums
augstums

m2
m
m

15

Laukums – žoga garuma un augstuma reizinājums.
Garums – žoga un vārtu kopējais garums.
Augstums – lielākais vertikālais augstums no zemes virsmas līdz žoga pildījuma augšai
24200503 Žogi ar cokolu un koka klūgu pinuma, metāla, stikla vai citu materiālu pildījumu

laukums
garums
augstums

m2
m
m

15

Laukums – žoga garuma un augstuma reizinājums.
Garums – žoga un vārtu kopējais garums.
Augstums – lielākais vertikālais augstums no zemes virsmas līdz žoga pildījuma augšai
24200504 Mūra, betona vai dzelzsbetona žogi

laukums
garums
augstums

m2
m
m

15

Laukums – žoga garuma un augstuma reizinājums.
Garums – žoga un vārtu kopējais garums.
Augstums – lielākais vertikālais augstums no zemes virsmas līdz žoga pildījuma augšai
24200601 Kultūrvēsturiskas inženierbūves*

laukums
augstums

m2
m

20

Laukums – kultūrvēsturiskās inženierbūves laukums ar segumu zemes virsmas līmenī, ieskaitot to atsevišķo daļu un fragmentu, t.sk. vertikālo konstrukciju, piemēram, pamatu, sienu, balstu aizņemto laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu.
Augstums – par vienu metru lielākais vertikālais garums no zemes virsmas līdz kultūrvēsturiskās inženierbūves augstākajam punktam, neskaitot uz tās esošā mākslas pieminekļa, piemēram, skulptūras, lietišķās un dekoratīvās mākslas parauga (keramikas, stikla, metāla, koka akmens u.tml. materiāla izstrādājumi) augstumu
1 Ēkas**
12510105 Sūkņu un kompresoru staciju ēkas

laukums
būvtilpums
platība

m2
m3
m2

Laukums – apbūves laukums pamatu virsmas līmenī, kuru ierobežo pamatu ārējais perimetrs vai stabveida pamatu savienojošo taišņu ārējais perimetrs.
Būvtilpums – tilpums starp būves un tās daļu norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām. Nojumēm būvtilpumu neaprēķina un nenorāda.
Platība – iekštelpu un ārtelpu kopējā platība
12510106 Ūdens attīrīšanas, filtrēšanas un nostādināšanas staciju ēkas
12410104 Sakaru nodaļu, radiostaciju un televīzijas centru – studiju ēkas
12510107 Slēgto transformatoru apakšstaciju ēkas
12510103 Katlumājas
12510104 Elektroenerģijas apgādes ēkas, izņemot transformatoru apakšstaciju ēkas
12610101 Apjumtas estrādes
12710101 Lauksaimniecības produkcijas noliktavas un apstrādes ēkas
12410105 Kuģu ceļu bākas
12520108 Ražošanas uzņēmumu silosveida un bunkurveida noliktavas
12520103 Naftas produktu, ķīmisko vielu vai maisījumu un radioaktīvo atkritumu rezervuāri un tvertnes ar būvtilpumu līdz 1000 m3 (ieskaitot)
12520104 Naftas produktu, ķīmisko vielu vai maisījumu un radioaktīvo atkritumu rezervuāri un tvertnes ar būvtilpumu no 1000 līdz 5000 m3 (ieskaitot)        
12520105 Naftas produktu, ķīmisko vielu vai maisījumu un radioaktīvo atkritumu rezervuāri un tvertnes ar būvtilpumu no 5000 līdz 50000 m3 (ieskaitot)
12520102 Noliktavas
12520109 Sašķidrinātas gāzes spiedtvertnes
12520107 Ūdens rezervuāri
12710109 Kūtsmēslu un vircas krātuves
12710108 Nojumes kažokzvēru sprostu izvietošanai

Piezīmes.

1. * Arhitektūras, pilsētbūvniecības, industriāliem pieminekļiem, kas ir inženierbūves, piemēram, vārtiem, žogiem, tiltiem, torņiem, skursteņiem, piemēro atbilstošu tipu no citas tipu grupas.

2. ** Sadaļu izmanto tikai šo noteikumu 434.punktā noteiktajos gadījumos.

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 182Pieņemts: 20.03.2007.Stājas spēkā: 01.05.2007.Zaudē spēku: 02.06.2011.Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 50 (3626), 23.03.2007.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Tulkojums
  • Tiesību aktu skaidrojumi
154849
{"selected":{"value":"01.01.2011","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-01.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2011","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-01.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2010","content":"<font class='s-1'>01.06.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2010","content":"<font class='s-1'>01.03.2010.-31.05.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.02.2010","content":"<font class='s-1'>01.02.2010.-28.02.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.01.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2009","content":"<font class='s-1'>01.10.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.09.2009","content":"<font class='s-1'>09.09.2009.-30.09.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.03.2008","content":"<font class='s-1'>29.03.2008.-08.09.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2007","content":"<font class='s-1'>01.05.2007.-28.03.2008.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2011
87
1
Saite uz tiesību aktu Atsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)