Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.434

Rīgā 2005.gada 21.jūnijā (prot. Nr.36 39.§)
Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 19.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības, veicot darbus mežsaimniecībā.

2. Fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicējs, individuālais komersants (turpmāk – pašnodarbinātais) vai nodarbinātais var veikt mežsaimniecības darbus, ja viņš ir ieguvis atbilstošu kvalifikāciju vai apguvis attiecīgu mācību kursu un ir instruēts par darba drošību.

(Grozīts ar MK 25.08.2008. noteikumiem Nr.691)

3. Lai persona mežsaimniecības darbos varētu lietot krūmgriezi vai motorzāģi, nepieciešama personas kvalifikāciju apliecinoša licencētas izglītības iestādes izsniegta apliecība.

4. Darba devēja, viņa pārstāvja un pašnodarbinātā kvalifikācija ietver zināšanas par mežizstrādes, meža atjaunošanas un kopšanas plānošanu un organizēšanu, kā arī darba aizsardzības sistēmas organizēšanu uzņēmumā.

5. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē Valsts darba inspekcija un Valsts meža dienests. Šo noteikumu 11.1, 11.2, 11.3, 11.4, 11.5 un 11.6 punktā noteikto prasību ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē arī Valsts ieņēmumu dienests.

(Grozīts ar MK 25.08.2008. noteikumiem Nr.691)

II. Darba devēja un pašnodarbinātā pienākumi

6. Uzsākot mežsaimniecības darbus, darba devējs vai pašnodarbinātais pārbauda darba vietu un nosaka darba vides riska faktorus (1.pielikums).

7. Darba devējs un pašnodarbinātais darba vides pārbaudē konstatēto faktu dokumentēšanai ir tiesīgs neizmantot šo noteikumu 1.pielikumā norādīto veidlapu, ja, pārbaudot darba vietu, viņš saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību izmanto dokumentus, kuri vairāk atbilst veicamo darbu raksturam un kuros ir ņemti vērā visi šo noteikumu 1.pielikumā minētie darba vides riska faktori.

8. Darba devējs nodrošina:

8.1. nodarbināto apmācību un instruktāžu par drošām darba metodēm un citiem darba aizsardzības jautājumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību;

8.2. nodarbināto un viņu pārstāvju konsultēšanu ar darba aizsardzību saistītajos jautājumos un viņu līdzdalību ar darba aizsardzību saistītajos pasākumos;

8.3. nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (2.pieli­kums);

8.4. nodarbināto vakcinēšanu pret ērču encefalītu;

8.5. atsevišķu vietu ierīkošanu, kur nodarbinātajiem patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, sasildīties, atpūsties, uzsildīt ēdienu, paēst;

8.6. nodarbinātos ar dzeramo ūdeni darba vietā.

9. Pašnodarbinātajam ir pienākums nodrošināt šo noteikumu 8.3., 8.4., 8.5. un 8.6.apakšpunktā minēto prasību izpildi.

10. Pirms darba uzsākšanas darba devējs informē nodarbinātos par:

10.1. darba vides risku darba vietā un pasākumiem, kas veikti vai veicami tā samazināšanai vai novēršanai;

10.2. repelentu (vielas, kas atbaida dzīvniekus) lietošanas noteikumiem;

10.3. stādāmā materiāla apstrādi ar ķīmiskām vielām;

10.4. saules dūriena simptomiem un tā novēršanas paņēmieniem.

11. Darba devējs novērtē nodarbināto zināšanas darba aizsardzības jomā un, ja nepieciešams, nodrošina papildu instruēšanu vai apmācību.

11.1 Slēdzot darba līgumu, darba devējs nodarbinātajam izsniedz mežsaimniecībā nodarbinātā apliecību (turpmāk – apliecība). Apliecībā ietver:

11.11. nodarbinātā vārdu un uzvārdu;

11.12. nodarbinātā personas kodu vai Latvijā nodarbinātiem ārzemniekiem – darba atļaujas numuru;

11.13. nodarbinātā fotogrāfiju;

11.14. darba līguma noslēgšanas datumu un numuru;

11.15. darba devēja nosaukumu (fiziskai personai – vārdu un uzvārdu) un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;

11.16. darba devēja parakstu un zīmogu vai spiedogu.

(MK 25.08.2008. noteikumu Nr.691 redakcijā)

11.2 Darba devējs veic izsniegto apliecību uzskaiti.

(MK 25.08.2008. noteikumu Nr.691 redakcijā)

11.3 Pēc kontroles institūcijas pārstāvja pieprasījuma mežsaimniecības darbu veicējs uzrāda:

11.31. nodarbinātais – apliecību;

11.32. pašnodarbinātais – Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopiju vai Uzņēmumu reģistra izsniegtu individuālā komersanta reģistrācijas apliecības kopiju un personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

11.33. nodarbinātais un pašnodarbinātais, kurš strādā ar krūmgriezi vai motorzāģi, – šo noteikumu 3.punktā minēto apliecību.

(MK 25.08.2008. noteikumu Nr.691 redakcijā)

11.4 Nodarbinātais un pašnodarbinātais šo noteikumu 11.3 punktā minētos dokumentus nēsā līdzi vai glabā tos darba vietā (viegli pieejamā vietā).

(MK 25.08.2008. noteikumu Nr.691 redakcijā)

11.5 Par apliecības nozaudēšanu nodarbinātais nekavējoties ziņo darba devējam. Darba devējs apliecības nozaudēšanas faktu reģistrē un šo informāciju glabā līdz jaunas apliecības izsniegšanai.

(MK 25.08.2008. noteikumu Nr.691 redakcijā)

11.6 Ja apliecība ir nozaudēta, mežsaimniecības darbus drīkst veikt ne ilgāk kā piecas darbdienas pēc kārtas, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību.

(MK 25.08.2008. noteikumu Nr.691 redakcijā)

III. Darba aizsardzības sistēmas organizēšana un mežsaimniecības darbu plānošana

12. Pirms mežizstrādes darbu uzsākšanas darba devējs vai pašnodarbinātais aizpilda cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti (3. un 4.pielikums) divos eksemplāros. Vienu cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes eksemplāru glabā cirsmā, un darba devējs informē personas, kas veic mežizstrādes darbus, par tās atrašanās vietu.

13. Pirms mežizstrādes darbu uzsākšanas darba devējs iepazīstina personas, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā, ar cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes saturu un kartē noteikto darba kārtību. Cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti paraksta katra persona, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā.

14. Cirsmu sadala izstrādes slejās, ja mežizstrādes darbus veic vairāk nekā viens koku gāzējs vai mežizstrādes daudzoperāciju mašīna. Attālums starp blakus strādājošām personām, kas zāģē augošus kokus, ir vienāds ar trīskāršu mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējo augstumu, bet ne mazāks par 75 metriem.

15. Pievešanas ceļu un tehnoloģisko koridoru ierīkošanu cirsmā plāno tā, lai tie nešķērsotu (ja iespējams) strautus vai gravas. Strautu gultnes šķērsošanas vietā veido tiltu, liek caurtekas vai baļķus.

16. Zonas, kurās var tikt apdraudēta nodarbināto un citu personu drošība un veselība (turpmāk — bīstamā zona), apzīmē ar atbilstošām drošības zīmēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā. Drošības zīmes izvieto arī cirsmas ārpusē uz meža ceļiem un gājēju celiņiem, kuri šķērso cirsmu vai piekļaujas tai.

17. Bīstamās zonas minimālais rādiuss:

17.1. līdz strādājošajai meža augsnes sagatavošanas frēzei nav mazāks par 15 metriem;

17.2. ir pieci metri no personas, kas atzaro nozāģētu koku;

17.3. zāģējot koku, nav mazāks par divkāršu mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējo augstumu, bet arī nav mazāks par 50 metriem;

17.4. ir pieci metri līdz augošam kokam, kuru atzaro (atdala zarus no augoša koka);

17.5. ir 15 metru līdz personai, kura strādā ar krūmgriezi;

17.6. treilēšanas teritorijā (kokmateriālu pārvietošana puspaceltā stāvoklī, izmantojot traktoru, kas nodrošināts ar kokmateriālu satvērēju vai savācējtrosi) ir vienāds ar pusotrkāršu treilējamā sortimenta vai koka stumbra garumu;

17.7. kraujot kokmateriālus ar hidrauliskiem iekrāvējiem, — izlices maksimālā laiduma un satvertā kokmateriāla pusotrkārša garuma summa. Attālums norādīts uz hidromanipulatora izlices;

17.8. sagatavojot kokmateriālus ar mežizstrādes daudzoperāciju mašīnu, — izlices maksimālā laiduma un gāžamā koka divkārša garuma summa. Attālums norādīts uz hidromanipulatora izlices.

18. Bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai viens attiecīgā darba veicējs, izņemot gadījumus, ja veic šo noteikumu 21., 22. un 50.punktā minētos darbus.

19. Bīstamās vietas (akmeņus, bedres, staignājus) apzīmē vai norobežo ar saskatāmām zīmēm.

20. Ja personas kokus gāž (mērķtiecīgi, darba aizsardzības prasībām atbilstoši nozāģē augošus kokus), atzaro un sagarumo stāvā nogāzē, nav pieļaujama viņu atrašanās vienam aiz otra nogāzes virzienā.

21. Darbā, kas saistīts ar koku gāšanu, kokmateriālu pievešanu vai treilēšanu no cirsmas (kokmateriālu pārvietošanu no cirsmas līdz pagaidu novietošanas vietai) un kraušanu vai strādāšanu augstumā (1,5 metri un augstāk), nodarbina vismaz divus cilvēkus, un viņi atrodas savstarpējas redzamības vai dzirdamības robežās. Šī prasība neattiecas uz mežizstrādes daudzoperāciju mašīnu operatoriem, ja viņi ir nodrošināti ar radiostacijām vai mobilajiem telefoniem.

22. Vējgāzes, vējlauzes un degumus izstrādā un bīstamus kokus (šo noteikumu izpratnē — jebkurš gāzts, lauzts, iekāries vai trupējis koks, kura nozāģēšana rada paaugstinātu risku) novāc ar motorzāģi divatā personas, kuras ir kompetentas koku gāšanā, iekārušos koku (koks, kas meteoroloģisko faktoru ietekmē vai koku gāšanas procesā krītot ir iekāries blakus stāvoša koka vainagā) atbrīvošanā, atzarošanā, saspriegtu koku novākšanā. Pirms gāšanas bīstamo koku noturību pārbauda ar koku gāšanas dakšu (palīglīdzeklis koku gāšanai).

23. Nelabvēlīgos laikapstākļos (lietusgāze, negaiss, vēja ātrums pārsniedz 11metru sekundē (šūpojas koku pamatzari), intensīva snigšana) un apstākļos, ja redzamība ir mazāka par 50 metriem, darbu pārtrauc.

24. Ja darba laikā rodas tieša bīstamu faktoru ietekme un darba uzdevumu nav iespējams veikt, ievērojot darba aizsardzības prasības, darbu pārtrauc. Nodarbinātais par notikušo informē darba devēju.

25. Tiešais darbs ar motorzāģi nepārsniedz četras stundas maiņā.

26. Ja vienā darba vietā strādā vairākas personas, kas veic mežizstrādes darbus, darba devējs sadala pienākumus un resursus, kā arī organizē personu savstarpējo sadarbību atbilstoši cirsmas izstrādes tehnoloģiskajai kartei.

27. Mežsaimniecības darbus organizē tā, lai nepieļautu saules dūriena iespējamību, nodrošinot iespēju atpūsties no saules stariem aizsargātās vietās.

28. Ķīmiskās vielas un augu aizsardzības līdzekļus lieto normatīvajos aktos par augu aizsardzību noteiktajā kārtībā un nodrošina, lai tie nenokļūtu gruntsūdeņos vai ūdenskrātuvēs.

29. Jebkuru ar mežistrādi saistītu darbību citā īpašumā vai valdījumā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai darba devējs rakstiski saskaņo ar attiecīgā īpašuma īpašnieku vai valdītāju.

30. Mežistrādes darbus cirsmās, kas atrodas aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem vai tieši pieguļ aizsargjoslām, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai darba devējs pirms koku gāšanas saskaņo ar attiecīgo elektrisko tīklu valdītāju, ja pastāv iespēja, ka krītot koki varētu skart elektriskos tīklus.

31. Ja kokus zāģē gar gaisvadu un piekārtu kabeļu elektronisko sakaru tīkla līniju un krītot tie var sabojāt elektronisko sakaru tīkla līniju, darbus saskaņo ar elektronisko sakaru tīkla līnijas īpašnieku vai valdītāju.

32. Darbus uz autoceļiem un ceļu zemes nodalījuma joslā, kā arī koku nozāģēšanu pie autoceļiem, ja bīstamā zona saskaras ar ceļu, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņo ar ceļu īpašnieku vai valdītāju un valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi”.

33. Lai meža atjaunošanas, jaunaudžu kopšanas un meža ugunsgrēka dzēšanas laikā nodrošinātu atbilstošus un drošus darba apstākļus, pēc mežizstrādes darbiem cirsmas, treilēšanas un pievešanas ceļus, braucamās kvartālstigas, meliorācijas grāvju braucamās atbērtnes un krautuves sakopj atbilstoši normatīvajos aktos par meža aizsardzības pasākumiem noteiktajām prasībām.

IV. Darba aizsardzības prasības mežsaimniecības darbos lietojamam darba aprīkojumam

34. Mežsaimniecības darbos ir atļauts lietot sertificētu darba aprīkojumu, kas atbilst normatīvajos aktos par darba aprīkojuma lietošanu noteiktajām prasībām. Aprīkojumu lieto saskaņā ar ražotāja instrukciju.

35. Aprīkojumu lieto atbilstoši darba veidam, darba paņēmieniem un mežsaimniecības darbos iesaistīto personu fiziskajām dotībām.

36. Darba aprīkojuma drošības ierīces atbilst ražotāja tehniskās ekspluatācijas instrukcijā noteiktajām prasībām.

37. Rokas darbarīka kātā (rokturī) nav plaisu, skabargu, un tas ir cieši savienots ar darbarīka metāla daļām.

38. Darbarīka griezējasmeņiem nav plaisu, un tie ir asi, pareizi uzstādīti un droši nostiprināti.

39. Griezējasmeņu asināšanas vīlēm ir rokturi.

40. Darba aprīkojuma attīrīšanai lieto speciālus rīkus un šķīdinātājus.

41. Mežsaimniecības darbos izmanto tikai augsnes nestspējai piemērotu darba aprīkojumu.

42. Iekraušanas un transportēšanas darbos izmantojamie autotransportlī­dzekļi, pievedējtraktori un daudzoperāciju mašīnas ir nodrošinātas ar divpusējiem sakariem.

V. Darba aizsardzības prasības meža atjaunošanas, jaunaudžu kopšanas un augošu koku atzarošanas darbos

43. Stādot kokus kalnainās vietās, persona virzās pret kalnu.

44. Ja neatcelmotās platībās mežu sēj, izmantojot uzkarinātas sējmašīnas, tās vada no traktora kabīnes.

45. Aizliegts pieskarties krūmgrieža griezējinstrumentam un motorzāģa ķēdei, ja motors nav apturēts.

46. Kociņam, kas resnāks par trim centimetriem zāģējuma vietā, aizliegts pieskarties ar zāģa diska sektoru, kas atbilst pulksteņa ciparnīcas sektoram starp pulksten divpadsmitiem un trijiem. Līdz trim centimetriem resna kociņa zāģēšanai izmanto visu neaizsegto zāģa ripas daļu.

47. Strādājot ar krūmgriezi, tā masa ir vienmērīgi sadalīta uz abiem mežsaimniecības darbos strādājošas personas pleciem. Tas ir līdzsvarotā stāvoklī, un griezējinstruments atrodas tieši pretī šai personai.

48. Krūmgrieža rokturu stāvoklis un piestiprināšanas augstums nodrošina ērtu darba stāju.

49. Kāpnes ir stabilas un ražotas no viegla un izturīga materiāla. Pakāpieni ir izvietoti vienādā attālumā. Kāpņu konstrukcijā ir paredzētas ierīces, kas novērš to apgāšanos vai novirzīšanos darba laikā. Kāpnes fiksē pie koka stumbra darba stāvoklī tā, lai attālums no sakņu kakla līdz kāpņu pamatnei sasniegtu 25 procentus no kāpņu garuma.

VI. Darba aizsardzības prasības koku gāšanas, atzarošanas un sagarumošanas darbos

50. Cirsmu pirms izstrādes sagatavo drošam darbam:

50.1. ierīko kokmateriālu pagaidu novietošanas vietu ne tuvāk par 50 metriem no sau­dzējamiem atsevišķi augošiem kokiem;

50.2. novāc bīstamos kokus 50 metru rādiusā:

50.2.1. ap kokmateriālu pagaidu novietošanas vietu;

50.2.2. ap vietu, kur nodarbinātajiem patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, sasildīties, atpūsties, uzsildīt ēdienu, paēst;

50.2.3. ap mašīnu un degvielu novietni.

51. Koku gāšanas virzienu izvēlas atbilstoši plānotajai cirsmu izstrādes tehnoloģijai.

52. Koku gāšanas laikā bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai koku gāzējs (mež­strādnieks, kurš atdala koka stumbru no celma) un koku gāzēja palīgs (mežstrādnieks, kurš veic palīgdarbus). Bīstamajā zonā aizliegts vienlaikus ar koku gāšanu veikt citus darbus.

53. Visas personas, kuras cirsmas izstrādes laikā atrodas cirsmā, lieto aizsargķiveres.

54. Papildu darba aprīkojums koku gāšanai ir gāšanas lāpstiņa ar āķi vai bez tā, dažādu izmēru un materiālu (izņemot tēraudu) ķīļi, veseris vai cirvis, gāšanas dakša, virzienu maiņas bloks, pārnēsājama vinča un svira.

55. Koku gāzējs pirms koku gāšanas darbu uzsākšanas pārliecinās, ka bīstamajā zonā nav nepiederošu personu.

56. Pirms koka gāšanas ap koku sagatavo darba vietu (nocērt traucējošo pamežu un zarus, novāc pielūžņojumu, notīra vai nomīda sniegu). Atkāpšanās ceļu attīra 45grādu leņķī pretēji koka gāšanas virzienam vismaz četru metru garumā.

57. Kokus uz pievešanas ceļiem nozāģē tā, lai paliktu pēc iespējas zemāks celms.

58. Koka gāšanas nosacījumi:

58.1. izdara aizzāģējumu 1/4 līdz 1/3 koka diametra dziļumā tajā koka pusē, uz kuru paredzēts nogāzt koku;

58.2. aizzāģējuma leņķis ir 35 līdz 55 grādi, aizzāģējuma apakšējā plakne perpendikulāra koka garenasij;

58.3. koka nozāģēšanas plakne ir par 1/10 no koka stumbra diametra augstāk par aizzāģējuma apakšējo plakni;

58.4. nepārzāģētās drošības joslas platums ir 1/10 daļa no koka stumbra diametra nozāģējuma vietā;

58.5. ietrupējušiem kokiem nepārzāģētās joslas platumu palielina par diviem centimetriem;

58.6. kokiem, kuri slīpi nosvērušies uz sāniem no gāšanas virziena, atstāj nepārzāģētu ķīļveida joslu. Ķīļa galotne vērsta koka nosvēršanās virzienā;

58.7. koku, kura diametrs 1,3 metru augstumā ir līdz 35 centimetriem un tas noliecies vairāk nekā par pieciem grādiem, un koku, kura diametrs 1,3 metru augstumā ir lielāks par 35 centimetriem un tas noliecies vairāk nekā par diviem grādiem, gāž dabīgā slīpuma virzienā;

58.8. viena celma atvašu kokus un pie celma saaugušus kokus gāž to dabiskā slīpuma virzienā;

58.9. nogāzē, kuras slīpums lielāks par 15 grādiem, koku gāž nogāzes krituma virzienā.

59. Aizliegts gāzt koku, kurā iekāries cits koks, nozāģēt klučus vai baļķus no iekārušos koku resgaļa, gāzt koku uz jau iekārušos koku vai atrasties zem tā.

60. Koku gāšanas darba vietā aizliegts atstāt aizzāģētus vai nepilnīgi nozāģētus kokus.

61. Iekārušos kokus novāc, izmantojot drošus darba paņēmienus. Ja tas nav iespējams, bīstamo zonu norobežo ar marķēšanas lentēm vai atbilstošām drošības zīmēm.

62. Iekārušos koku droši novākšanas darba paņēmieni ir šādi:

62.1. iekārušos koku nošūpošana ar gāšanas dakšu;

62.2. koka drošības joslas pārzāģēšana, lai tā ar stumbru veidotu tikai atbalsta punktu;

62.3. stumbra vērpšana ap garenasi ar sviru, kas piemērota šim darbam;

62.4. koka resgaļa pārvietošana atpakaļ vai uz sāniem, izmantojot sviras;

62.5. pārnēsājamas vinčas izmantošana. Novilkšanas troses garums nedrīkst būt mazāks par 10 metriem;

62.6. treilēšanas traktora vinčas vai traktora un troses izmantošana. Novilkšanas troses garums nedrīkst būt mazāks par 35 metriem.

63. Kad koks sāk gāzties, koku gāzējs un viņa palīgs (ja tāds ir) atiet no koka četru līdz piecu metru attālumā pa iepriekš sagatavotiem celiņiem un uzmanās, lai viņus neapdraudētu krītošā koka stumbrs, krītoši zari un galotne.

64. Motorzāģi ar degvielu uzpilda drošā attālumā — ne tuvāk par 10 met­riem no atklātas uguns.

65. Degvielas iepildīšanas laikā motorzāģa dzinējs ir izslēgts.

66. Aizliegts strādāt ar motorzāģi, kuram nedarbojas drošības ierīces.

67. Iedarbinot motorzāģa dzinēju, persona, kas veic mežsaimniecības darbus:

67.1. atrodas vismaz divu metru attālumā no citām personām;

67.2. nodrošina, lai ķēde neskar citus priekšmetus;

67.3. motorzāģi fiksē nekustīgā stāvoklī:

67.3.1. piespiežot ar kāju labās rokas rokturi pie zemes;

67.3.2. saspiežot labās rokas rokturi starp ceļiem.

68. Strādājot ar motorzāģi, persona ieņem līdzsvarotu un drošu stāju, motorzāģi tur ar abām rokām. Motorzāģa priekšējo rokturi saņem ar kreiso roku tā, lai īkšķis to aptvertu no apakšpuses. Nav pieļaujama zāģēšana ar motorzāģa sliedes gala augšējo daļu.

69. Nav pieļaujams zāģēt, paceļot motorzāģi virs plecu augstuma.

70. Iesprūdušu zāģa ķēdi un sliedi atbrīvo pēc motorzāģa dzinēja apturēšanas.

71. Pārejot pie nākamā koka, motorzāģa dzinēju izslēdz vai ieslēdz ķēdes bremzi.

72. Atzarojot koku ar cirvi, zarus cērt nogāztā koka stumbra pretējā pusē.

73. Koku atzaro virzienā no nogāztā koka resgaļa uz galotni.

74. Nav atļauts nocirst vai nozāģēt zarus:

74.1. stāvot vai sēžot uz nogāztā koka;

74.2. nestabili gulošam kokam;

74.3. kaudzēs sagāztiem kokiem.

75. Atzarojot koku, aizliegts atsist sausos zarus ar cirvja pietu vai citu darbarīku.

76. Atzarojot koku ar motorzāģi:

76.1. to pēc iespējas balsta uz atzarojamā koka stumbra;

76.2. atzarojot stumbra pretējo pusi, atzarotāja labā kāja atrodas pēc iespējas tālāk no zāģa ķēdes;

76.3. traucējošus zarus novāc, kad motorzāģis ir izslēgts vai ķēde nobremzēta;

76.4. zarus, uz kuriem balstās atzarojamā koka stumbrs, nozāģē pakāpeniski;

76.5. motorzāģa sliedes brīvais gals nedrīkst skarties pie zariem un citiem priekšmetiem;

76.6. aizliegts pārvietoties gar koka stumbru ar kustībā esošu zāģa ķēdi, ja sliede ir tajā stumbra pusē, kurā atrodas atzarotājs.

77. Cirsmā, kur nogāzes slīpums ir 20 grādu un vairāk, nogāztos kokus pirms atzarošanas fiksē stabilā stāvoklī, piesienot pie augošiem kokiem vai nebojātiem celmiem.

78. Ja koku stumbri atrodas šķērsām nogāzes kritumam, atzarotājs un sagarumotājs atrodas augšpus atzarojamā koka stumbra.

79. Sākot koka stumbra sagarumošanu (sadalīšanu nogriežņos), sagarumotājs novērtē koka stumbra spriegumu un iespējamo stumbra nogriežņu pārvietošanos sagarumošanas laikā.

80. Sagarumojot horizontālā plaknē saspriegtu koka stumbru, sagarumotājs atrodas spiedes spēka iedarbības pusē.

81. Koka stumbrā, uz kuru iedarbojas spiedes vai stiepes spēks, pirmo iezāģējumu izdara spiedes spēka iedarbes zonā.

82. Aizliegts sagarumot grēdās un sai­ņos novietotus koku stumbrus.

VII. Darba aizsardzības prasības kokmateriālu sagatavošanā ar daudzoperāciju mašīnām

83. Kokmateriālu sagatavošanas daudz­operāciju mašīnas pārvietošanās ceļu kopšanas cirtē iezīmē vai marķē. Kailcirtē daudzoperāciju mašīnas operators pārvietošanās ceļu izvēlas saskaņā ar cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti.

84. Daudzoperāciju mašīnas izmantošanu plāno tā, lai mašīna neapdraudētu citu personu drošību un veselību.

85. Sagatavotie kokmateriāli cirsmā tiek krauti tā, lai nepieļautu to patvarīgu pārvietošanos.

86. Daudzoperāciju mašīnas stāvvietu izvēlas līdzenā vietā, un iekārtu nodrošina pret pārvietošanos.

VIII. Darba aizsardzības prasības vējgāžu un vējlaužu novākšanas darbos

87. Pirms vētras izgāzto koku novākšanas novērtē konkrēto situāciju un izvēlas piemērotāko darbu veikšanas tehnoloģiju.

88. Cirsmas izstrādes virziens sakrīt ar galveno vējgāzes virzienu.

89. Drošākais izstrādes veids vējgāzēs ir kokmateriālu sagatavošanas daudzoperāciju mašīnas izmantošana.

90. Pirms koka stumbra atdalīšanas no sakņu sistēmas novērtē koka saspriegumu.

91. Pēc stumbra atdalīšanas no izgāztas sakņu sistēmas veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atgāztu sakņu sistēmu sākotnējā stāvoklī.

92. Strādājot ar motorzāģi:

92.1. sakņu sistēmu nostiprina ar vinčas vai cita aprīkojuma palīdzību, lai novērstu tās apgāšanās iespēju koka stumbra atzāģēšanas laikā;

92.2. zāģējumus izdara drošā attālumā no izgāzta koka sakņu sistēmas. Pie izgāzta koka nestabilas sakņu sistēmas atstāj stumbra nogriezni, kura garums ir aptuveni 1/2 no sakņu plātes diametra;

92.3. nozāģējot stipri sasvērušos vai pusizgāztu koku, izvēlas paņēmienu, lai novērstu stumbra plīšanu garenvirzienā;

92.4. ja aizlauzta koka galotne atduras pret zemi, pirms koka gāšanas pārbauda lauzuma vietas savienojuma drošumu. Koku ar neatdalītu, aizlauztu galotni:

92.4.1. gāž 90grādu leņķī pret nolauztās daļas virzienu, ja galotne atduras pret zemi;

92.4.2. gāž aizlauztās galotnes virzienā, ja galotne neatduras pret zemi;

92.5. kokiem ar nolauztu vainagu aizzāģējuma dziļumu palielina no 1/3 līdz 1/2 no koka diametra zāģējuma vietā;

92.6. kaudzē sagāztus kokus pēc koka atdalīšanas no sakņu sistēmas pārvieto uz drošu vietu, kur tos var atzarot un sagarumot. Nākamo koku atdala no sakņu sistēmas tikai pēc iepriekšējā koka aizvilkšanas;

92.7. ja gāzto koku stumbri atrodas viens virs otra un augstums pārsniedz koku gāzēja plecu augstumu, tad koku pirms atzāģēšanas no celma ar traktora vai rokas vinčas palīdzību novelk zemāk.

IX. Darba aizsardzības prasības kokmateriālu pārvietošanas, kraušanas un izvešanas darbos

93. Pārvietojot kokmateriālus, izmanto dažādu darba aprīkojumu — āķus, satvērējus, speciālos ratiņus, sviras ar kantāķiem vai citas palīgierīces, lai mazinātu mežsaimniecības darbu veicēja fizisko slodzi.

94. Pārvietojamo kokmateriālu svars nedrīkst apdraudēt mežsaimniecības darbu veicēja drošību un veselību. Pārvietojot un ceļot kokmateriālus, ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības par smagumu pārvietošanu.

95. Kokmateriālus pa nogāzēm atļauts velt, ja darbības zonā neatrodas cilvēki.

96. Kokmateriālu transportēšanā ar darba zirgiem:

96.1. izmanto šim darbam piemērotus zirgus;

96.2. strādā persona, kura pārzina darba zirgu īpatnības un izmantošanas iespējas;

96.3. persona, kas transportē kokmateriālus, atrodas blakus darba zirgam vai aiz kravas;

96.4. nedrīkst transportēt kokmateriālus no nogāzēm, kuru slīpums, transportējot uz leju, pārsniedz 20 līdz 30 grādu, bet, transportējot uz augšu, 10 līdz 15 grādu;

96.5. transportēšanas ceļš nav pielūžņots ar ciršanas atliekām;

96.6. krava ir droši nostiprināta;

96.7. izmanto tādu iejūgu, lai nepieļautu darba zirgu ievainošanu;

96.8. izmanto piemērotas ragavas, baļķu ragaviņas, skreteles, ratus un citu darba aprīkojumu.

97. Strādājot nogāzēs, vēlamais treilēšanas virziens ir no apakšas uz augšu.

98. Kravas savākšanas un treilēšanas darbus var sākt, ja bīstamajā zonā neatrodas citas personas.

99. Treilējot kokmateriālus pa nogāzi, personas, kas veic mežsaimniecības darbus, atrodas nogāzes augšpusē.

100. Treilēšanā nodarbinātās personas savstarpējai saziņai izmanto iepriekš noteiktus signālus.

101. Mežsaimniecības darbos aizliegts izmantot lauksaimniecības traktoru, ja tas nav speciāli aprīkots darbam mežā.

102. Ieteicams izmantot vinčas, kuras vadāmas ar radiovadību.

103. Treilēšanas traktoru vinču trose ir:

103.1. vismaz 35metrus gara, un tā atbilst vinčas ražotāja noteiktajām prasībām;

103.2. piestiprināta pie vinčas spoles;

103.3. cieši uztīta uz spoles.

104. Troses, blokus un cilpeņošanas iekārtas pirms darbu uzsākšanas pārbauda un nosaka to iespējamos defektus un nolietojuma pakāpi.

105. Izvelkot trosi, uz vinčas spoles paliek ne mazāk par trim troses tinumiem.

106. Kravu treilējot, tās priekšgals ir paceltā stāvoklī vai novietots uz atbalsta.

107. Veicot darbus nogāzēs, pievešanas ceļus ierīko nogāzes virzienā.

108. Virzoties šķērsām nogāzei, izvairās no pagriezieniem pret kalnu.

109. Nav pieļaujams pārslogot pievedējtraktoru un izvietot kokmateriālus virs statņiem.

110. Pārvietojamās kravas masu izvēlas, ņemot vērā augsnes nestspēju un ceļu stāvokli.

111. Veicot kraušanas darbus uz nogāzēm, pievedējtraktoru nodrošina pret patvarīgu pārvietošanos.

112. Kokmateriālus krauj kokmateriālu pagaidu novietošanas vietās, kas norādītas cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē.

113. Krautuves vietu sagatavo iepriekš, un to uztur kārtībā.

114. Kokmateriālus krauj uz līdzenas un cietas vietas.

115. Kokmateriālu kraušanā ievēro šādas prasības:

115.1. grēdu galus nostiprina pret velšanos vai krauj tā, lai grēdas gala leņķis nepārsniedz 35 grādus;

115.2. apaļo kokmateriālu grēdas augstums nepārsniedz 1/4 daļu no grēdas garuma un nav lielāks par pusotrkāršu grēdā sakrauto kokmateriālu garumu;

115.3. ar rokām krautas grēdas augstums nepārsniedz 1,8 metrus;

115.4. atsevišķi kokmateriālu gali nav izvirzīti no grēdas vairāk par 0,5 metriem;

115.5. grēdas paliktņus novieto simetriski grēdas abās pusēs ne vairāk kā viena metra attālumā no kokmateriālu galiem.

116. Autotransportlīdzeklim vai pievedējtraktoram aizliegts tuvoties kokmateriālu iekraušanas vietai, ja pastāv varbūtība, ka sakrautie kokmateriāli var pārvietoties.

117. Pirms kokmateriālu kraušanas uzsākšanas attiecīgo autotransport­līdzekli vai pievedējtraktoru nodrošina pret patvaļīgu izkustēšanos kraušanas laikā.

118. Kokmateriālu kravu pārvadājumus pa autoceļiem drīkst veikt, ja krava ir novietota atbilstoši normatīvajiem aktiem par gabalkravu novietošanu un nostiprināšanu.

119. Nav pieļaujama autotransportlīdzekļa vai pievedējtraktora pārslodze un kravnesības normu pārsniegšana.

120. Kokmateriālu pārvadājumus drīkst veikt normatīvajos aktos par kravu pārvadājumiem noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.434
Darba vietas vai darba veida pārbaude un tajā esošo darba vides faktoru noteikšana un novērtēšana mežsaimniecībā

(Pielikums MK 25.08.2008. noteikumu Nr.691 redakcijā)

Datums______________________

Datums

Kvartāls

Nogabals

Platība

Plānotā darbība



Nr.
p.k.

Darba vides faktori

Kas var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai

Vai ir (pastāv) noteikts darba vides faktors

Kas jānovērtē, lai noteiktu, vai pastāv risks nodarbināto drošībai un veselībai

Vai esošie darba vides faktori rada risku nodarbināto drošībai un veselībai un vai ir nepieciešams veikt darba aizsardzības pasākumus

jā/varbūt

1.

Faktori, kas raksturo darba vietu un vidi

1.1. Darba vietas reljefs

Nelīdzens darba vietas reljefs

Nogāžu slīpums, bedres, grāvji, izciļņi

1.2. Darba vietas pielūžņojums

Zari, stumbeņi, izgāzti koki un celmi

Zari, stumbri, izgāzti koki un celmi

1.3. Augsnes nestspēja

Augsnes mitruma apstākļi, mineraloģiskais sastāvs u.c. augsnes nestspēju ietekmējoši faktori

Augsnes nestspēja mašinizētai mežizstrādei

1.4. Bīstami objekti darba vietā

Bīstami koki, iekārušies zari un galotnes, citi bīstami objekti

Vai pastāv nelaimes gadījumu risks

1.5. Darba vietas atrašanās (novietojums) dabā

Ceļi, elektrības līnijas, cauruļvadi, cilvēku uzturēšanās vietas objektā un tā tuvumā

Darba vietas attālums līdz minētajām komunikācijām un šķēršļiem

2.

Fizikālie faktori

2.1. Troksnis

Mašīnas

Trokšņa līmenis, mainīgs trokšņa līmenis, impulsīvs troksnis (iedarbības ilgums)

Darbs ar rokas instrumentiem un darbarīkiem

2.2. Vibrācijas,

vibropaātrinājums a > 2,5 m/s2

Darbs ar kustīgiem, rotējošiem, vibrējošiem rokas instrumentiem

Vibrācijas intensitāte (iedarbības ilgums, lokālā, vispārējā)

Vibrējošām mašīnām

2.3. Redzamības traucējumi

Redzamību traucējoši apstākļi, apgaismojums darba vietā

Redzamības traucējumu iespējamība, cēlonis un intensitāte, mašīnu apgaismojuma intensitāte, neapžilbinoši gaismas virzieni

2.4. Darbs ārpus telpām

Darbs āra apstākļos

gaisa temperatūra (°C)

Pazemināta temperatūra aukstajā gada laikā

gaisa temperatūra (°C)

Paaugstināta temperatūra karstajā gada laikā

gaisa temperatūra (°C)

Nokrišņi

nokrišņu veids, intensitāte, gaisa relatīvais mitrums (%)

Vējš

vēja ātrums (m/s),

Intensīvs saules starojums

siltuma starojums (kcal), saules dūriens

Cits (norādīt)

3.

Fiziskie faktori (biomehāniskie)

3.1. Smags darbs

Fiziski sasprindzināts darbs (piemēram, vilkšana, stumšana)

Atsevišķas vienības un kopējais svars, darba metodes (iedarbības pārtraukšana), ergonomiskie rādītāji

Smagu priekšmetu celšana

Smagu priekšmetu nešana

Atkārtota smagu priekšmetu celšana

Smagu priekšmetu vilkšana, stumšana

Cits (norādīt)

3.2. Fiziska piepūle, kas atkārtojas

Darbs, kas saistīts ar vienu un to pašu darba operāciju atkārtošanos

Atkārtoto darba operāciju biežums, enerģijas un precizitātes prasības un vajadzības (iedarbības izmaiņas), ergonomiskie rādītāji

3.3. Darba pozas, statiskas pozas

Sēdus

Pacelšana augstumā, darbs tupus, saliecoties, izliecoties vai stiepjoties (iedarbības pārtraukšana), darba ilgums vienā pozā, ergonomiskie rādītāji

Ejot

Stāvus

Guļus

Tupus

Citā pozā (norādīt)

3.4. Darbs, kas saistīts ar lokālu muskuļu sasprindzinājumu

Darbs ar dažādiem rokas instrumentiem

Darba intensitāte, nepārtrauktā darba ilgums, darba atkārtošanās

Darbs ar rokām

Cits (norādīt)

4.

Psiholoģiskie un emocionālie faktori

4.1. Darba laiks

Darba laika organizācija

Darbs naktī, darbs maiņās, neplānots virsstundu darbs, neregulāras maiņas, darba maiņu ilgums

4.2. Darba laika deficīts

Izpildāmais darbs saistīts ar papildu piepūli

Gabaldarbs, darbs grupā vai vienatnē, darba gaitas ātrums, steigas ilgums

4.3. Monotons darbs

Darba raksturs un apjoms, kas bieži atkārtojas

Vai darbs ir monotons, un (vai) tas prasa pastāvīgu uzmanību, iespējas ietekmēt veicamo darbu

4.4. Nespēja ietekmēt darba procesu

Nodarbināto mazas (nepietiekamas) līdzdalības iespējas sava darba plānošanā

Nodarbināto iespējas sava darba organizēšanā

4.5. Darbs izolācijā

Ilgstošs darbs vienatnē vai izolācijā no citiem

Nelaimes gadījumu un vardarbības riski, saskarsmes trūkums, kolēģu atbalsta trūkums, informācijas trūkums

4.6. Saspringta psiholoģiskā atmosfēra darbā

Nelabvēlīgas, saspīlētas attiecības starp nodarbinātajiem

Savstarpējas attiecības darba kolektīvā, savstarpējais atbalsts, psiholoģiska izolācija, konkurence, mobings, bosings

Nelabvēlīgas, saspīlētas attiecības ar darba devēju

Cits (norādīt)

4.7. Vardarbība

Fiziska vardarbība

Iespējami nodarbināto, klientu vai citu personu fiziski uzbrukumi, seksuāla uzmākšanās

Seksuāla uzmākšanās

4.8. Citi psiholoģiskie faktori

5.

Ķīmiskie faktori

5.1. Vielas un produkti (norādīt konkrētas vielas un produktus, novērtēt atsevišķi katru vielu vai produktu)

Vielu vai produktu ieelpošana

Vielu vai produktu absorbēšanas iespējas caur elpošanas orgāniem (cik daudz, iedarbības ilgums, cik bieži).

Vielu vai produktu absorbēšanas iespējas caur ādu (cik daudz, iedarbības ilgums, cik bieži).

Vielu vai produktu absorbēšanas iespējas caur muti (cik daudz, iedarbības ilgums, cik bieži).

Riska un drošības frāzes, iespējamās alerģiskās reakcijas, kancerogēnu, mutagēnu vielu klātbūtne.

Ķīmisko vielu koncentrācija gaisā, bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER)

Nejauša norīšana

Saskare ar ādu

Cits (norādīt)

5.2. Ražošanas atkritumi

Vielu vai produktu ieelpošana

Nejauša norīšana

Saskare ar ādu

Cits (norādīt)

5.3. Citi ķīmiskie faktori

6.

Bioloģiskie faktori

6.1. Ērču pārnēsātās slimības, ērču encefalīts, Laima slimība

Darbs mežā, pļavā un citur, kur iespējami ērču kodumi

Darba ilgums mežā, pļavā, darbs apzaļumošanā, slimu ērču sastopamība konkrētā zonā (endēmiskais rajons)

6.2. Citu insektu kodumi, insektu pārnēsātās slimības

Darbs mežā, pļavā un citur, kur iespējami insektu kodumi

Darba ilgums diennakts un gada laikā, kad augsta insektu aktivitāte, insektu klātbūtnes iespējamība (bites, lapsenes, irši, dunduri, odi), atgaiņāšanās iespējas, darbinieka individuālā reakcija uz insektu kodumiem

Darbs diennakts un gada laikā, kad augsta insektu aktivitāte

Cits (norādīt)

6.3. Saskare ar indīgiem dzīvniekiem, indīgu dzīvnieku kodumi (čūskas)

Darbs vietās, kur iespējama indīgu dzīvnieku klātbūtne

Darba ilgums diennakts un gada laikā, kad augsta indīgo dzīvnieku, piemēram, čūsku aktivitāte, indīgu dzīvnieku klātbūtnes iespējamība

Darbs pļavās, purvos, mežā un citur

Darbs diennakts un gada laikā, kad augsta indīgo dzīvnieku aktivitāte

Cits (norādīt)

6.4. Dzīvnieku uzbrukumi, suņu kodumi, trakumsērga

Dzīvnieku, tai skaitā suņu, uzbrukumi (fiziska trauma)

Darba biežums un ilgums teritorijās, kur iespējami dzīvnieku (savvaļas dzīvnieku, mājdzīvnieku, suņu) uzbrukumi, saskares ilgums ar mājdzīvniekiem, suņiem, savvaļas dzīvniekiem

Slimu dzīvnieku kodumi (trakumsērga)

6.5. Latvāņi, saskare ar citu indīgu augu sulu, kas, nonākot uz ādas, rada veselības traucējumus

Darbs mežā, pļavā un citur, kur iespējama saskare ar indīgu augu sulu

Tieša saskare ar indīgiem augiem, darba ilgums pļavā, mežā, kur iespējama saskare ar indīgiem augiem, darba ilgums apzaļumošanā, latvāņu apkarošanas darbu ilgums, biežums, pļaušana pļavās, kur ir latvāņi, indīgu augu sulas nokļūšana uz ādas iespējamība, reakcija uz augu sulu, alerģiskas reakcijas (iedarbības ilgums, cik bieži)

Darbs latvāņu iznīcināšanā, pļaušana

6.6. Citi bioloģiskie faktori

7.

Traumatisma riska faktori

7.1. Mašīnas, darbgaldi un ierīces

Mašīnu, darbgaldu un ierīču rotējošās un kustīgās daļas

Neaizsargātas/nenožogotas mašīnu, darbgaldu, ierīču rotējošās, kustošās, spriegumaktīvās (zem sprieguma) un cita rakstura darbīgās daļas

Mehanizēti instrumenti

Citi (norādīt)

7.2. Rokas darbarīki

Ciršanas, griešanas, urbšanas un citu apstrādes veidu rokas darbarīki

Darbarīku tehniskais stāvoklis, to lietošanas paņēmieni, glabāšana, darbarīku atbilstība izpildāmajam darbam

Rokas mehāniskie darbarīki

Citi (norādīt)

7.3. Darbs augstumā

Darbs 1,5 metru attālumā no grunts

Vai pastāv krišanas, gāšanās, sabrukšanas un citi riski, kāpņu tehniskais stāvoklis, to lietošana

Darbs uz pieslienamajām kāpnēm

Cits (norādīt)

7.4. Paklupšanas, pakrišanas iespēja

Nelīdzena pārvietošanās virsma

Virsmu izciļņi, bedres, pa kurām darbinieki pārvietojas, citi nelīdzenumi, slidenas pārvietošanās virsmas, šķēršļi darbinieku pārvietošanās ceļā,

Slidena pārvietošanās virsma

Dažādi šķēršļi

Cits (norādīt)

7.5. Mikrotraumas

Dzirksteles

Vai pastāv (izpaužas) risks iegūt acs vai citas ķermeņa daļas mikrotraumu no dzirkstelēm, šķembām, skaidām, šādu darbu biežums, ilgums

Šķembas

Skaidas

Cits (norādīt)

7.6. Iekšējais transports un satiksme

Pievešanas ceļi

Vai pastāv (izpaužas) nelaimes gadījumu risks, vai ir apzīmētas, norobežotas bīstamās zonas cirsmas teritorijā, vai ir pareizi izvietotas drošības zīmes ārpus cirsmas

Izvešanas ceļi

7.7. Darbs uz vai pie ceļa braucamās daļas

Darbs pie pievešanas vai izvešanas ceļa

Vai pastāv (izpaužas) nelaimes gadījumu risks, cik bieži un ilgstoši notiek šādi darbi, vai ir pareizi izvietoti norobežojumi, drošības zīmes, cik intensīva ir transportlīdzekļu kustība, atstarojošā apģērba nodrošināšana un lietošana

7.8. Transportlīdzekļa vadīšana

Transportlīdzekļa vadīšana (pievešanas un izvešanas tehnikas vadīšana)

Vai pastāv (izpaužas) nelaimes gadījumu risks, vadot transportlīdzekli, maršruts, transporta kustības intensitāte, kustības ātrums, attālums (ceļā pavadāmais laiks), ceļa segums, tehniskais aprīkojums, drošības pasākumi

7.9. Uguns, eksploziju, ķīmisko apdegumu un saindēšanās bīstamība

Sprāgstvielu vai viegli uzliesmojošu vielu krājumi

Vai pastāv nelaimes gadījumu risks sprāgstvielu, viegli uzliesmojošu, indīgu un citu vielu uzglabāšanā, lietošanā un rīcībā ar tām

Darba situācijas, kas saistītas ar ugunsgrēka rašanās risku

Darba situācijas, kas saistītas ar sprādziena rašanās risku

7.10. Nepietiekama nodarbinātā profesionālā sagatavotība

Nodarbinātā profesionālās sagatavotības atbilstība veicamajam darbam

Darbinieka apmācības līmenis, profesionālā atbilstība veicamajam darbam, praktiskās iemaņas šī darba veikšanā, cik ilgi (piemēram, pirmo dienu, mēnesi, gadu, daudzus gadus) veic darbu, vai agrāk ir strādāti līdzīgi darbi, vai pastāv (izpaužas) nelaimes gadījumu risks

7.11. Citi traumatisma riska faktori

8.

Citi darba vides faktori


Pārbaudi veica

(amats, paraksts un tā atšifrējums)

Piedalījās:

1) No nodarbināto puses:

(vajadzīgo atzīmēt)

nodarbinātais
uzticības persona
nodarbināto pārstāvis

(amats, paraksts un tā atšifrējums)

2) Citi


(amats, paraksts un tā atšifrējums)


(amats, paraksts un tā atšifrējums)

2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.434
Individuālie aizsardzības līdzekļi mežsaimniecībā

Nr.
p.k.

Darba nosaukums

Aizsargājamā ķermeņa daļa/Aizsarglīdzeklis

pēdas

ķermenis, rokas, kājas

rokas

galva

acis

acis/seja

dzirde

apavi

darba apģērbs

cimdi

ķivere

brilles

sejassargs

austiņas3

1.

Stādīšana

1.1.

roku darbs

X

X

X

1.2.

mehanizēts darbs

X1

X

X

X5

2.

Jaunaudžu kopšana

2.1.

ar rokas darba aprīkojumu

X7

X

X

2.2.

ar motorzāģi

X6;7

X2

X

X9

X

X

2.3.

ar krūmgriezi

X7

X2

X

X9

X

X

3.

Darbs ar ķīmiskām vielām

X

X4

X

X

X11

4.

Augošu koku atzarošana

X7

X

X

X

X

5.

Koku gāšana, atzarošana, sagarumošana

5.1.

ar rokas darba aprīkojumu

X1;7

X

X

X

5.2.

ar motorzāģi

X6;7

X2

X

X

X

X

5.3.

ar daudzoperāciju mašīnām

X1;7

X

X10

X5

6.

Krautnēšana ar rokām

X1;7

X

X

X

7.

Pievešana

7.1.

ar zirgiem

X1;7

X

X

X

7.2.

mehanizēta

7.2.1.

treilēšana

X1;7

X

X8

X

X5

7.2.2.

ar pievedējtraktoru

X1

X

X10

X10

X5

8.

Iekraušana transportlīdzeklī

X1;7

X

X

X

X5

Piezīmes.

1 Aizsargapavi ar purngala daļas aizsardzību.

2 Aizsargbikses ar speciālu oderējumu.

3 Dažādu veidu ausu ieliktņi nav piemēroti mežsaimniecībā strādājošiem, jo tas ir saistīts ar infekciju risku.

4 Apģērbs aizsardzībai pret ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem.

5 Ja trokšņa līmenis pārsniedz 85 dB (A).

6 Apavi ar speciālu aizsargkārtu darbam ar motorzāģiem.

7 Apavu zoles no neslidena materiāla.

8 Cimdi ar aizsargkārtu no delnas puses.

9 Ar spranda sargu sniega un lietus apstākļiem.

10 Ja atrodas ārpus kabīnes.

11 Elpošanas un parenterālo ceļu aizsardzības līdzekļi, ja strādā ar ķīmiskām vielām, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz elpošanas ceļiem un gremošanas orgāniem.

Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš
3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.434

07.PNG (52879 bytes)

Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš
4.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.434

09.PNG (180049 bytes)

10.PNG (136684 bytes)

11.PNG (68027 bytes)

Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 434Pieņemts: 21.06.2005.Stājas spēkā: 30.06.2005.Zaudē spēku: 09.05.2012. Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 100 (3258), 29.06.2005.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
111330
{"selected":{"value":"30.08.2008","content":"<font class='s-1'>30.08.2008.-08.05.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"30.08.2008","iso_value":"2008\/08\/30","content":"<font class='s-1'>30.08.2008.-08.05.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.06.2005","iso_value":"2005\/06\/30","content":"<font class='s-1'>30.06.2005.-29.08.2008.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
30.08.2008
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)